Occurrences

Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
Aitareyopaniṣad
Atharvaveda (Paippalāda)
Atharvaveda (Śaunaka)
Atharvavedapariśiṣṭa
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Chāndogyopaniṣad
Drāhyāyaṇaśrautasūtra
Gautamadharmasūtra
Gobhilagṛhyasūtra
Gopathabrāhmaṇa
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Jaiminigṛhyasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
Kauśikasūtra
Kauṣītakagṛhyasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
Kauṣītakyupaniṣad
Kaṭhopaniṣad
Khādiragṛhyasūtra
Kātyāyanaśrautasūtra
Kāṭhakagṛhyasūtra
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Muṇḍakopaniṣad
Mānavagṛhyasūtra
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
Pāraskaragṛhyasūtra
Sāmavidhānabrāhmaṇa
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Taittirīyāraṇyaka
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaikhānasaśrautasūtra
Vaitānasūtra
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
Vārāhagṛhyasūtra
Vārāhaśrautasūtra
Āpastambadharmasūtra
Āpastambagṛhyasūtra
Āpastambaśrautasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Śāṅkhāyanāraṇyaka
Ṛgveda
Ṛgvedakhilāni
Ṣaḍviṃśabrāhmaṇa
Aṣṭasāhasrikā
Buddhacarita
Carakasaṃhitā
Lalitavistara
Mahābhārata
Manusmṛti
Mūlamadhyamakārikāḥ
Nyāyasūtra
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Saṅghabhedavastu
Śira'upaniṣad
Śvetāśvataropaniṣad
Abhidharmakośa
Agnipurāṇa
Amarakośa
Amaruśataka
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bhallaṭaśataka
Bodhicaryāvatāra
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
Divyāvadāna
Harivaṃśa
Harṣacarita
Kumārasaṃbhava
Kāmasūtra
Kātyāyanasmṛti
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kāśikāvṛtti
Kūrmapurāṇa
Laṅkāvatārasūtra
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
Meghadūta
Nāradasmṛti
Nāṭyaśāstra
Pañcārthabhāṣya
Saṃvitsiddhi
Suśrutasaṃhitā
Sāṃkhyakārikā
Sāṃkhyakārikābhāṣya
Sūryasiddhānta
Tantrākhyāyikā
Vaikhānasadharmasūtra
Vaiśeṣikasūtravṛtti
Viṣṇupurāṇa
Viṣṇusmṛti
Yogasūtrabhāṣya
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
Ṭikanikayātrā
Abhidhānacintāmaṇi
Acintyastava
Amaraughaśāsana
Ayurvedarasāyana
Aṣṭāvakragīta
Aṣṭāṅganighaṇṭu
Bhāgavatapurāṇa
Bhāratamañjarī
Devīkālottarāgama
Dhanvantarinighaṇṭu
Garuḍapurāṇa
Gītagovinda
Gṛhastharatnākara
Haṃsasaṃdeśa
Hitopadeśa
Kathāsaritsāgara
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Mukundamālā
Mātṛkābhedatantra
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
Narmamālā
Nibandhasaṃgraha
Nāṭyaśāstravivṛti
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasamañjarī
Rasaprakāśasudhākara
Rasaratnasamuccaya
Rasaratnākara
Rasendracūḍāmaṇi
Rasādhyāya
Rasādhyāyaṭīkā
Rasārṇava
Rājamārtaṇḍa
Rājanighaṇṭu
Sarvāṅgasundarā
Skandapurāṇa
Spandakārikā
Spandakārikānirṇaya
Sūryaśatakaṭīkā
Tantrasāra
Tantrāloka
Toḍalatantra
Vātūlanāthasūtravṛtti
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āyurvedadīpikā
Śivasūtravārtika
Śukasaptati
Śyainikaśāstra
Śārṅgadharasaṃhitā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Abhinavacintāmaṇi
Bhāvaprakāśa
Gheraṇḍasaṃhitā
Gūḍhārthadīpikā
Haribhaktivilāsa
Haṭhayogapradīpikā
Kauśikasūtradārilabhāṣya
Kaṭhāraṇyaka
Kokilasaṃdeśa
Mugdhāvabodhinī
Nāḍīparīkṣā
Parāśaradharmasaṃhitā
Rasakāmadhenu
Rasaratnasamuccayabodhinī
Rasaratnasamuccayaṭīkā
Rasasaṃketakalikā
Rasataraṅgiṇī
Rasārṇavakalpa
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Uḍḍāmareśvaratantra
Śāṅkhāyanaśrautasūtra

Aitareya-Āraṇyaka
AĀ, 1, 1, 2, 14.0 tā abhisaṃpadyante bṛhatīṃ ca virājaṃ ca chando yaitasyāhnaḥ saṃpat tām atho anuṣṭubham anuṣṭubāyatanāni hy ājyāni //
AĀ, 1, 2, 2, 19.0 tāḥ parāgvacanena saptanavatir bhavanti sā navatis tisras tās triṃśinyo virājo 'tha yāḥ saptātiyanti yaivaiṣā praśaṃsā sāptyasya tasyā eva //
AĀ, 1, 2, 2, 19.0 tāḥ parāgvacanena saptanavatir bhavanti sā yā navatis tisras tās triṃśinyo virājo 'tha yāḥ saptātiyanti yaivaiṣā praśaṃsā sāptyasya tasyā eva //
AĀ, 1, 3, 5, 5.0 patiṃ vo aghnyānām itī3ṁ āpo vā aghnyā yā agner dhūmāj jāyanta āpo vā aghnyā śiśnāt prasṛjyante //
AĀ, 1, 4, 3, 1.0 gāyatrīṃ tṛcāśītiṃ śaṃsaty ayaṃ vai loko gāyatrī tṛcāśītir yad evāsmiṃlloke yaśo yan maho yan mithunaṃ yad annādyaṃ yāpacitis tad aśnavai tad āpnavāni tad avaruṇadhai tan me 'sad iti //
AĀ, 1, 4, 3, 4.0 bārhatīṃ tṛcāśītiṃ śaṃsaty antarikṣaloko vai bārhatī tṛcāśītir yad evāntarikṣaloke yaśo yan maho yan mithunaṃ yad annādyaṃ yāpacitis tad aśnavai tad āpnavāni tad avaruṇadhai tan me 'sad iti //
AĀ, 1, 4, 3, 7.0 auṣṇihīṃ tṛcāśītiṃ śaṃsaty asau vai loko dyaur auṣṇihī tṛcāśītir yad evāmuṣmiṃlloke yaśo yan maho yan mithunaṃ yad annādyaṃ yāpacitiḥ yad devānāṃ daivaṃ tad aśnavai tad āpnavāni tad avaruṇadhai tan me 'sad iti //
AĀ, 5, 1, 2, 5.0 paścāt prāṅpucchaṃ namas te bhadrāya yat te pucchaṃ te pratiṣṭheti //
Aitareyabrāhmaṇa
AB, 1, 22, 14.0 tad etad devamithunaṃ yad gharmaḥ sa yo gharmas tacchiśnaṃ yau śaphau tau śaphau yopayamanī te śroṇikapāle yat payas tad retas tad idam agnau devayonyām prajanane retaḥ sicyate 'gnir vai devayoniḥ so 'gner devayonyā āhutibhyaḥ sambhavati //
AB, 1, 28, 16.0 ayam u ṣya iti yad āhāyam u syāgamaṃ purā gandharveṣv avāksam ity eva tad vāk prabrūte //
AB, 2, 13, 2.0 yā evaitā anvāhaitāḥ puronuvākyā yaḥ praiṣaḥ sa praiṣo yājyā sā yājyā //
AB, 2, 26, 6.0 vāyavyā pūrvā puronuvākyaindravāyavy uttaraivaṃ yājyayoḥ sā vāyavyā tayā prāṇaṃ kalpayati vāyurhi prāṇo 'tha yaindravāyavī tasyai yad aindram padaṃ tena vācaṃ kalpayati vāgghyaindry upo taṃ kāmam āpnoti yaḥ prāṇe ca vāci ca na yajñe viṣamaṃ karoti //
AB, 2, 26, 6.0 vāyavyā pūrvā puronuvākyaindravāyavy uttaraivaṃ yājyayoḥ sā yā vāyavyā tayā prāṇaṃ kalpayati vāyurhi prāṇo 'tha yaindravāyavī tasyai yad aindram padaṃ tena vācaṃ kalpayati vāgghyaindry upo taṃ kāmam āpnoti yaḥ prāṇe ca vāci ca na yajñe viṣamaṃ karoti //
AB, 2, 37, 16.0  vā āgnendry aindrāgnī vai sā sendrāgnam etad ukthaṃ graheṇa ca tūṣṇīṃśaṃsena ca //
AB, 3, 22, 5.0 te devā abruvann apy asyā ihāstu no 'smin na vai kam avidad iti tatheti tasyā apy atrākurvan //
AB, 3, 22, 7.0 senā vā indrasya priyā jāyā vāvātā prāsahā nāma ko nāma prajāpatiḥ śvaśuras tad yāsya kāme senā jayet tasyā ardhāt tiṣṭhaṃs tṛṇam ubhayataḥ paricchidyetarāṃ senām abhy asyet prāsahe kas tvā paśyatīti tad yathaivādaḥ snuṣā śvaśurāllajjamānā nilīyamānaity evam eva sā senā bhajyamānā nilīyamānaiti yatraivaṃ vidvāṃs tṛṇam ubhayataḥ paricchidyetarāṃ senāṃ abhy asyati prāsahe kas tvā paśyatīti //
AB, 3, 22, 8.0 tān indra uvācāpi vo 'trāstv iti te devā abruvan virāḍ yājyāstu niṣkevalyasya trayastriṃśadakṣarā //
AB, 3, 33, 5.0 tam abhyāyatyāvidhyat sa viddha ūrdhva udaprapatat tam etam mṛga ity ācakṣate ya u eva mṛgavyādhaḥ sa u eva sa rohit sā rohiṇī yo eveṣus trikāṇḍā so eveṣus trikāṇḍā //
AB, 3, 33, 5.0 tam abhyāyatyāvidhyat sa viddha ūrdhva udaprapatat tam etam mṛga ity ācakṣate ya u eva mṛgavyādhaḥ sa u eva sa yā rohit sā rohiṇī yo eveṣus trikāṇḍā so eveṣus trikāṇḍā //
AB, 3, 34, 2.0 yāni parikṣāṇāny āsaṃs te kṛṣṇāḥ paśavo 'bhavan lohinī mṛttikā te rohitā atha yad bhasmāsīt tat paruṣyaṃ vyasarpad gauro gavaya ṛśya uṣṭro gardabha iti ye caite 'ruṇāḥ paśavas te ca //
AB, 3, 34, 3.0 tān vā eṣa devo 'bhyavadata mama vā idaṃ mama vai vāstuham iti tam etayarcā niravādayanta yaiṣā raudrī śasyate //
AB, 3, 37, 6.0 rākāṃ śaṃsati rākā ha vā etām puruṣasya sevanīṃ sīvyati yaiṣā śiśne 'dhi //
AB, 3, 41, 4.0 tasya saṃstutasya navatiśataṃ stotriyāḥ sā navatis te daśa trivṛto 'tha yā navatis te daśātha yā daśa tāsām ekā stotriyodeti trivṛt pariśiṣyate so 'sāvekaviṃśo 'dhyāhitas tapati viṣuvān vā eṣa stomānāṃ daśa vā etasmād arvāñcas trivṛto daśa parāñco madhya eṣa ekaviṃśa ubhayato 'dhyāhitas tapati tad yāsau stotriyodeti saitasminn adhyūᄆhā sa yajamānas tad daivaṃ kṣatraṃ saho balam //
AB, 3, 41, 4.0 tasya saṃstutasya navatiśataṃ stotriyāḥ sā yā navatis te daśa trivṛto 'tha navatis te daśātha yā daśa tāsām ekā stotriyodeti trivṛt pariśiṣyate so 'sāvekaviṃśo 'dhyāhitas tapati viṣuvān vā eṣa stomānāṃ daśa vā etasmād arvāñcas trivṛto daśa parāñco madhya eṣa ekaviṃśa ubhayato 'dhyāhitas tapati tad yāsau stotriyodeti saitasminn adhyūᄆhā sa yajamānas tad daivaṃ kṣatraṃ saho balam //
AB, 3, 41, 4.0 tasya saṃstutasya navatiśataṃ stotriyāḥ sā yā navatis te daśa trivṛto 'tha yā navatis te daśātha daśa tāsām ekā stotriyodeti trivṛt pariśiṣyate so 'sāvekaviṃśo 'dhyāhitas tapati viṣuvān vā eṣa stomānāṃ daśa vā etasmād arvāñcas trivṛto daśa parāñco madhya eṣa ekaviṃśa ubhayato 'dhyāhitas tapati tad yāsau stotriyodeti saitasminn adhyūᄆhā sa yajamānas tad daivaṃ kṣatraṃ saho balam //
AB, 3, 41, 4.0 tasya saṃstutasya navatiśataṃ stotriyāḥ sā yā navatis te daśa trivṛto 'tha yā navatis te daśātha yā daśa tāsām ekā stotriyodeti trivṛt pariśiṣyate so 'sāvekaviṃśo 'dhyāhitas tapati viṣuvān vā eṣa stomānāṃ daśa vā etasmād arvāñcas trivṛto daśa parāñco madhya eṣa ekaviṃśa ubhayato 'dhyāhitas tapati tad yāsau stotriyodeti saitasminn adhyūᄆhā sa yajamānas tad daivaṃ kṣatraṃ saho balam //
AB, 3, 47, 3.0 anumatyai caruṃ yānumatiḥ sā gāyatrī //
AB, 3, 47, 4.0 rākāyai caruṃ rākā sā triṣṭup //
AB, 3, 47, 5.0 sinīvālyai caruṃ sinīvālī sā jagatī kuhvai caruṃ yā kuhūḥ sānuṣṭup //
AB, 3, 47, 5.0 sinīvālyai caruṃ yā sinīvālī sā jagatī kuhvai caruṃ kuhūḥ sānuṣṭup //
AB, 3, 48, 3.0 dive caruṃ dyauḥ sānumatiḥ so eva gāyatry uṣase caruṃ yoṣāḥ sā rākā so eva triṣṭub gave caruṃ yā gauḥ sā sinīvālī so eva jagatī pṛthivyai caruṃ yā pṛthivī sā kuhūḥ so evānuṣṭup //
AB, 3, 48, 3.0 dive caruṃ yā dyauḥ sānumatiḥ so eva gāyatry uṣase caruṃ yoṣāḥ sā rākā so eva triṣṭub gave caruṃ yā gauḥ sā sinīvālī so eva jagatī pṛthivyai caruṃ yā pṛthivī sā kuhūḥ so evānuṣṭup //
AB, 3, 48, 3.0 dive caruṃ yā dyauḥ sānumatiḥ so eva gāyatry uṣase caruṃ yoṣāḥ sā rākā so eva triṣṭub gave caruṃ gauḥ sā sinīvālī so eva jagatī pṛthivyai caruṃ yā pṛthivī sā kuhūḥ so evānuṣṭup //
AB, 3, 48, 3.0 dive caruṃ yā dyauḥ sānumatiḥ so eva gāyatry uṣase caruṃ yoṣāḥ sā rākā so eva triṣṭub gave caruṃ yā gauḥ sā sinīvālī so eva jagatī pṛthivyai caruṃ pṛthivī sā kuhūḥ so evānuṣṭup //
AB, 4, 10, 14.0 viśvasya devī mṛcayasya janmano na roṣāti na grabhad iti dvipadām śaṃsati //
AB, 4, 10, 15.0 citaidham uktham iti ha sma vā etad ācakṣate yad etad āśvinaṃ nirṛtir ha sma pāśiny upāste yadaiva hotā paridhāsyaty atha pāśān pratimokṣyāmīti tato vā etām bṛhaspatir dvipadām apaśyan na roṣāti na grabhad iti tayā nirṛtyāḥ pāśinyā adharācaḥ pāśān apāsyat tad yad etāṃ dvipadāṃ hotā śaṃsati nirṛtyā eva tat pāśinyā adharācaḥ pāśān apāsyati svasty eva hotonmucyate sarvāyuḥ sarvāyutvāya //
AB, 4, 32, 1.0  ta ūtir avamā yā parameti sūktaṃ jahi vṛṣṇyāni kṛṇuhī parāca iti vṛṣaṇvad dvitīye 'hani dvitīyasyāhno rūpam //
AB, 4, 32, 1.0 yā ta ūtir avamā parameti sūktaṃ jahi vṛṣṇyāni kṛṇuhī parāca iti vṛṣaṇvad dvitīye 'hani dvitīyasyāhno rūpam //
AB, 5, 22, 3.0 yathā vā akṣy evam pṛṣṭhyaḥ ṣaᄆahas tad yathāntaram akṣṇaḥ kṛṣṇam evaṃ chandomā atha yaiva kanīnikā yena paśyati tad daśamam ahaḥ //
AB, 6, 31, 3.0 sarvāṇi cet samāne 'han kriyeran kalpata eva yajñaḥ kalpate yajamānasya prajātir athaitaṃ hotaivayāmarutaṃ tṛtīyasavane śaṃsati tad yāsya pratiṣṭhā tasyām evainaṃ tad antataḥ pratiṣṭhāpayati //
AB, 7, 11, 2.0 pūrvām paurṇamāsīm upavased iti paiṅgyam uttarām iti kauṣītakaṃ pūrvā paurṇamāsī sānumatir yottarā sā rākā //
AB, 7, 11, 2.0 pūrvām paurṇamāsīm upavased iti paiṅgyam uttarām iti kauṣītakaṃ yā pūrvā paurṇamāsī sānumatir yottarā sā rākā //
AB, 7, 11, 3.0  pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī yottarā sā kuhūḥ //
AB, 7, 11, 3.0 yā pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī yottarā sā kuhūḥ //
AB, 8, 5, 4.0 tad yaiṣā dakṣiṇā sphyavartanir veder bhavati tatraitām prācīm āsandīm pratiṣṭhāpayati tasyā antarvedi dvau pādau bhavato bahirvedi dvāv iyaṃ vai śrīs tasyā etat parimitaṃ rūpaṃ yad antarvedy athaiṣa bhūmāparimito yo bahirvedi tad yad asyā antarvedi dvau pādau bhavato bahirvedi dvā ubhayoḥ kāmayor upāptyai yaś cāntarvedi yaś ca bahirvedi //
AB, 8, 24, 6.0 agnir vā eṣa vaiśvānaraḥ pañcamenir yat purohitas tasya vācy evaikā menir bhavati pādayor ekā tvacy ekā hṛdaya ekopastha ekā tābhir jvalantībhir dīpyamānābhir upodeti rājānaṃ sa yad āha kva bhagavo 'vātsīs tṛṇāny asmā āharateti tenāsya tāṃ śamayati yāsya vāci menir bhavaty atha yad asmā udakam ānayanti pādyaṃ tenāsya tāṃ śamayati yāsya pādayor menir bhavaty atha yad enam alaṃkurvanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya tvaci menir bhavaty atha yad enaṃ tarpayanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya hṛdaye menir bhavaty atha yad asyānāruddho veśmasu vasati tenāsya tāṃ śamayati yāsyopasthe menir bhavati //
AB, 8, 24, 6.0 agnir vā eṣa vaiśvānaraḥ pañcamenir yat purohitas tasya vācy evaikā menir bhavati pādayor ekā tvacy ekā hṛdaya ekopastha ekā tābhir jvalantībhir dīpyamānābhir upodeti rājānaṃ sa yad āha kva bhagavo 'vātsīs tṛṇāny asmā āharateti tenāsya tāṃ śamayati yāsya vāci menir bhavaty atha yad asmā udakam ānayanti pādyaṃ tenāsya tāṃ śamayati yāsya pādayor menir bhavaty atha yad enam alaṃkurvanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya tvaci menir bhavaty atha yad enaṃ tarpayanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya hṛdaye menir bhavaty atha yad asyānāruddho veśmasu vasati tenāsya tāṃ śamayati yāsyopasthe menir bhavati //
AB, 8, 24, 6.0 agnir vā eṣa vaiśvānaraḥ pañcamenir yat purohitas tasya vācy evaikā menir bhavati pādayor ekā tvacy ekā hṛdaya ekopastha ekā tābhir jvalantībhir dīpyamānābhir upodeti rājānaṃ sa yad āha kva bhagavo 'vātsīs tṛṇāny asmā āharateti tenāsya tāṃ śamayati yāsya vāci menir bhavaty atha yad asmā udakam ānayanti pādyaṃ tenāsya tāṃ śamayati yāsya pādayor menir bhavaty atha yad enam alaṃkurvanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya tvaci menir bhavaty atha yad enaṃ tarpayanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya hṛdaye menir bhavaty atha yad asyānāruddho veśmasu vasati tenāsya tāṃ śamayati yāsyopasthe menir bhavati //
AB, 8, 24, 6.0 agnir vā eṣa vaiśvānaraḥ pañcamenir yat purohitas tasya vācy evaikā menir bhavati pādayor ekā tvacy ekā hṛdaya ekopastha ekā tābhir jvalantībhir dīpyamānābhir upodeti rājānaṃ sa yad āha kva bhagavo 'vātsīs tṛṇāny asmā āharateti tenāsya tāṃ śamayati yāsya vāci menir bhavaty atha yad asmā udakam ānayanti pādyaṃ tenāsya tāṃ śamayati yāsya pādayor menir bhavaty atha yad enam alaṃkurvanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya tvaci menir bhavaty atha yad enaṃ tarpayanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya hṛdaye menir bhavaty atha yad asyānāruddho veśmasu vasati tenāsya tāṃ śamayati yāsyopasthe menir bhavati //
AB, 8, 24, 6.0 agnir vā eṣa vaiśvānaraḥ pañcamenir yat purohitas tasya vācy evaikā menir bhavati pādayor ekā tvacy ekā hṛdaya ekopastha ekā tābhir jvalantībhir dīpyamānābhir upodeti rājānaṃ sa yad āha kva bhagavo 'vātsīs tṛṇāny asmā āharateti tenāsya tāṃ śamayati yāsya vāci menir bhavaty atha yad asmā udakam ānayanti pādyaṃ tenāsya tāṃ śamayati yāsya pādayor menir bhavaty atha yad enam alaṃkurvanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya tvaci menir bhavaty atha yad enaṃ tarpayanti tenāsya tāṃ śamayati yāsya hṛdaye menir bhavaty atha yad asyānāruddho veśmasu vasati tenāsya tāṃ śamayati yāsyopasthe menir bhavati //
Aitareyopaniṣad
AU, 1, 3, 2.3  vai sā mūrtir ajāyatānnaṃ vai tat //
Atharvaveda (Paippalāda)
AVP, 1, 73, 3.1 yas te deveṣu mahimā svargo te tanūḥ pitṛṣv āviveśa /
AVP, 1, 73, 3.2 puṣṭir te manuṣyeṣu paprathe agne tayā rayim asmāsu dhehi //
AVP, 1, 86, 4.1  tantiṣat khalasad yā ca goṣṭhe yā jātāḥ śakadhūme sabhāyām /
AVP, 1, 86, 4.1 yā tantiṣat khalasad ca goṣṭhe yā jātāḥ śakadhūme sabhāyām /
AVP, 1, 88, 3.2  teṣām avayā duriṣṭāt sviṣṭaṃ tad viśvakarmā kṛṇotu //
AVP, 1, 95, 2.2 śivā śaravyā tava tayā no mṛḍa jīvase //
AVP, 1, 95, 4.1  devaiḥ prahiteṣuḥ patāt tapase vā mahase vāvasṛṣṭā /
AVP, 1, 104, 2.2 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī //
AVP, 1, 104, 4.1 iyam eva sā prathamā vyaucchat sāpsv antar āsu carati praviṣṭā /
AVP, 1, 106, 2.1 ekāṣṭakāyai haviṣā vidhema yartūn pañcānu praviṣṭā /
AVP, 1, 109, 1.1 somārudrā vi vṛhataṃ viṣūcīm amīvā no gayam āviveśa /
AVP, 4, 14, 3.2 asno gandhāt puvasaḥ pra cyavasva vi mucyasva yonyā te atra //
AVP, 4, 26, 6.1 asau ca na urvarād imāṃ tanvaṃ mama /
AVP, 5, 1, 6.1  sahamānā carasi sāsahāna ivarṣabhaḥ /
AVP, 5, 10, 1.1 iyaṃ musalāhatā dṛṣatpiṣṭā viṣāsutā /
AVP, 5, 10, 4.1 iyaṃ pātra āsutā śaṣpasrakvā vighasvarī /
AVP, 5, 23, 3.1  śaśāpa śapanena yā vā gha mūram ādadhe /
AVP, 5, 23, 3.1 yā śaśāpa śapanena vā gha mūram ādadhe /
AVP, 5, 23, 3.2  vā rasasya prāśāyārebhe tokam attu sā //
AVP, 5, 24, 5.1  cakāra na śaśāka śaśre pādam aṅgulim /
AVP, 5, 26, 3.1  svapnayā carati gaur bhūtvā janāṁ anu /
AVP, 5, 26, 5.1 deṣṭrī ca sinīvālī sapta ca srotyā yāḥ /
AVP, 5, 26, 9.1  ceṣitāsurair devebhir iṣitā ca yā /
AVP, 5, 26, 9.1 yā ceṣitāsurair devebhir iṣitā ca /
AVP, 5, 26, 9.2 atho manyor jāyate 'rātiṃ hanmi brahmaṇā //
AVP, 5, 27, 3.2 tāvatī nirṛtir viśvavārā viśvasya jāyamānasya veda //
AVP, 5, 27, 5.2 viśvasya jāyamānasya veda śiraḥ śiraḥ prati sūro 'nu tasthe //
AVP, 5, 30, 8.2 tāsāṃ sphātir uttamā tayā tvābhi mṛśāmasi //
AVP, 10, 1, 8.1 kaṇvā gardabhīva nibhasat sūkarīva /
AVP, 10, 1, 10.1  bhadrā yā śivā yorjā payasā saha /
AVP, 10, 1, 10.1 yā bhadrā śivā yorjā payasā saha /
AVP, 10, 1, 10.1 yā bhadrā yā śivā yorjā payasā saha /
Atharvaveda (Śaunaka)
AVŚ, 1, 15, 2.2 ihaitu sarvo yaḥ paśur asmin tiṣṭhatu rayiḥ //
AVŚ, 1, 20, 1.2 mā no vidad abhibhā mo aśastir mā no vidad vṛjinā dveṣyā //
AVŚ, 1, 28, 3.1  śaśāpa śapanena yāghaṃ mūram ādadhe /
AVŚ, 1, 28, 3.1 yā śaśāpa śapanena yāghaṃ mūram ādadhe /
AVŚ, 1, 28, 3.2  rasasya haraṇāya jātam ārebhe tokam attu sā //
AVŚ, 2, 9, 1.1 daśavṛkṣa muñcemaṃ rakṣaso grāhyā adhi yainaṃ jagrāha parvasu /
AVŚ, 2, 26, 3.2 saṃ dhānyasya sphātiḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi //
AVŚ, 2, 31, 1.1 indrasya mahī dṛṣat krimer viśvasya tarhaṇī /
AVŚ, 2, 35, 1.2  teṣām avayā duriṣṭiḥ sviṣṭiṃ nas tāṃ kṛṇavad viśvakarmā //
AVŚ, 3, 2, 6.1 asau senā marutaḥ pareṣām asmān aity abhy ojasā spardhamānā /
AVŚ, 3, 10, 2.2 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī //
AVŚ, 3, 10, 4.1 iyam eva sā prathamā vyaucchad āsv itarāsu carati praviṣṭā /
AVŚ, 3, 18, 4.2 adhaḥ sapatnī mamādharā sādharābhyaḥ //
AVŚ, 3, 24, 6.2 tāsāṃ sphātimattamā tayā tvābhi mṛśāmasi //
AVŚ, 3, 25, 1.2 iṣuḥ kāmasya bhīmā tayā vidhyāmi tvā hṛdi //
AVŚ, 3, 25, 3.1  plīhānaṃ śoṣayati kāmasyeṣuḥ susaṃnatā /
AVŚ, 4, 17, 3.1  śaśāpa śapanena yāghaṃ mūram ādadhe /
AVŚ, 4, 17, 3.2  rasasya haraṇāya jātam ārebhe tokam attu sā //
AVŚ, 4, 38, 3.1 yāyaiḥ parinṛtyaty ādadānā kṛtaṃ glahāt /
AVŚ, 5, 3, 6.2 mā no vidad abhibhā mo aśastir mā no vidad vṛjinā dveṣyā //
AVŚ, 5, 7, 9.1  mahatī mahonmānā viśvā āśā vyānaśe /
AVŚ, 6, 4, 3.2 dyauṣ pitar yāvaya ducchunā //
AVŚ, 6, 22, 3.1 udapruto marutas tāṃ iyarta vṛṣṭir viśvā nivatas pṛṇāti /
AVŚ, 6, 38, 1.1 siṃhe vyāghra uta pṛdākau tviṣir agnau brāhmaṇe sūrye yā /
AVŚ, 6, 38, 1.1 siṃhe vyāghra uta yā pṛdākau tviṣir agnau brāhmaṇe sūrye /
AVŚ, 6, 38, 1.2 indraṃ devī subhagā jajāna sā na aitu varcasā saṃvidānā //
AVŚ, 6, 38, 2.1  hastini dvīpini yā hiraṇye tviṣir apsu goṣu yā puruṣeṣu /
AVŚ, 6, 38, 2.1 yā hastini dvīpini hiraṇye tviṣir apsu goṣu yā puruṣeṣu /
AVŚ, 6, 38, 2.1 yā hastini dvīpini yā hiraṇye tviṣir apsu goṣu puruṣeṣu /
AVŚ, 6, 38, 2.2 indraṃ devī subhagā jajāna sā na aitu varcasā saṃvidānā //
AVŚ, 6, 38, 3.2 indram devī subhagā jajāna sā na aitu varcasā saṃvidānā //
AVŚ, 6, 38, 4.2 indram devī subhagā jajāna sā na aitu varcasā saṃvidānā //
AVŚ, 6, 44, 2.1 śataṃ bheṣajāni te sahasraṃ saṃgatāni ca /
AVŚ, 6, 73, 2.1 yo vaḥ śuṣmo hṛdayeṣv antar ākūtir vo manasi praviṣṭā /
AVŚ, 7, 42, 1.1 somārudrā vi vṛhataṃ viṣūcīm amīvā no gayam āviveśa /
AVŚ, 7, 46, 1.1 sinīvāli pṛthuṣṭuke devānām asi svasā /
AVŚ, 7, 46, 2.1  subāhuḥ svaṅguriḥ suṣūmā bahusūvarī /
AVŚ, 7, 46, 3.1  viśpatnīndram asi pratīcī sahasrastukābhiyantī devī /
AVŚ, 7, 115, 2.1  mā lakṣmīḥ patayālūr ajuṣṭābhicaskanda vandaneva vṛkṣam /
AVŚ, 8, 3, 12.2 manyor manasaḥ śaravyā jāyate tayā vidhya hṛdaye yātudhānān //
AVŚ, 8, 4, 17.1 pra jigāti khargaleva naktam apa druhus tanvaṃ gūhamānā /
AVŚ, 8, 9, 11.1 iyam eva sā prathamā vyaucchad āsv itarāsu carati praviṣṭā /
AVŚ, 8, 9, 14.1 agnīṣomāv adadhur turīyāsīd yajñasya pakṣāv ṛṣayaḥ kalpayantaḥ /
AVŚ, 9, 1, 8.1 hiṅkarikratī bṛhatī vayodhā uccairghoṣābhyeti vratam /
AVŚ, 9, 3, 21.1  dvipakṣā catuṣpakṣā ṣaṭpakṣā yā nimīyate /
AVŚ, 9, 3, 21.1 yā dvipakṣā catuṣpakṣā ṣaṭpakṣā nimīyate /
AVŚ, 9, 4, 6.2 śivās te santu prajanva iha yā imā ny asmabhyaṃ svadhite yaccha amūḥ //
AVŚ, 9, 5, 27.1  pūrvaṃ patiṃ vittvā 'thānyaṃ vindate 'param /
AVŚ, 10, 5, 48.2 manyor manasaḥ śaravyā jāyate tayā vidhya hṛdaye yātudhānān //
AVŚ, 10, 8, 10.1  purastād yujyate yā ca paścād yā viśvato yujyate yā ca sarvataḥ /
AVŚ, 10, 8, 10.1 yā purastād yujyate ca paścād yā viśvato yujyate yā ca sarvataḥ /
AVŚ, 10, 8, 10.1 yā purastād yujyate yā ca paścād viśvato yujyate yā ca sarvataḥ /
AVŚ, 10, 8, 10.1 yā purastād yujyate yā ca paścād yā viśvato yujyate ca sarvataḥ /
AVŚ, 10, 9, 19.1 yau te bāhū ye doṣaṇī yāv aṃsau ca te kakut /
AVŚ, 10, 9, 21.1 yau ta ūrū aṣṭhīvantau ye śroṇī ca te bhasat /
AVŚ, 10, 10, 28.2 tāsāṃ madhye rājati sā vaśā duṣpratigrahā //
AVŚ, 11, 4, 9.1  te prāṇa priyā tanūr yo te prāṇa preyasī /
AVŚ, 11, 4, 9.1 yā te prāṇa priyā tanūr yo te prāṇa preyasī /
AVŚ, 11, 7, 25.1 prāṇāpānau cakṣuḥ śrotram akṣitiś ca kṣitiś ca /
AVŚ, 11, 8, 4.1 prāṇāpānau cakṣuḥ śrotram akṣitiś ca kṣitiś ca /
AVŚ, 11, 8, 7.1 yeta āsīd bhūmiḥ pūrvā yām addhātaya id viduḥ /
AVŚ, 11, 8, 17.2 īśā vaśasya jāyā sāsmin varṇam ābharat //
AVŚ, 11, 8, 26.1 prāṇāpānau cakṣuḥ śrotram akṣitiś ca kṣitiś ca /
AVŚ, 11, 8, 30.1 yā āpo yāś ca devatā virāḍ brahmaṇā saha /
AVŚ, 12, 1, 2.2 nānāvīryā oṣadhīr bibharti pṛthivī naḥ prathatāṃ rādhyatāṃ naḥ //
AVŚ, 12, 1, 4.2  bibharti bahudhā prāṇad ejat sā no bhūmir goṣv apy anne dadhātu //
AVŚ, 12, 1, 8.1 yārṇave 'dhi salilam agra āsīt yāṃ māyābhir anvacaran manīṣiṇaḥ /
AVŚ, 12, 1, 37.1 yāpa sarpaṃ vijamānā vimṛgvarī yasyām āsann agnayo ye apsv antaḥ /
AVŚ, 12, 3, 54.2 apājait kṛṣṇāṃ ruśatīṃ punāno lohinī tāṃ te agnau juhomi //
AVŚ, 12, 4, 44.1 viliptyā bṛhaspate ca sūtavaśā vaśā /
AVŚ, 12, 4, 46.1 viliptī bṛhaspate 'tho sūtavaśā vaśā /
AVŚ, 12, 4, 48.2 vaśāṃ ced enaṃ yāceyur bhīmādaduṣo gṛhe //
AVŚ, 14, 2, 19.2 śūnyaiṣī nirṛte yājaganthottiṣṭhārāte prapata meha raṃsthāḥ //
AVŚ, 14, 2, 22.2 tad ārohatu suprajā kanyā vindate patim //
AVŚ, 14, 2, 38.2  na ūrū uśatī viśrayāti yasyām uśantaḥ praharema śepaḥ //
AVŚ, 14, 2, 48.2 nirdahanī pṛṣātaky asmin tāṃ sthāṇāv adhy āsajāmi //
AVŚ, 14, 2, 50.1  me priyatamā tanūḥ sā me bibhāya vāsasaḥ /
AVŚ, 14, 2, 74.1 yedaṃ pūrvāgan raśanāyamānā prajām asyai draviṇaṃ ceha dattvā /
AVŚ, 17, 1, 13.1  ta indra tanūr apsu yā pṛthivyāṃ yāntar agnau yā te indra pavamāne svarvidi /
AVŚ, 17, 1, 13.1 yā ta indra tanūr apsu pṛthivyāṃ yāntar agnau yā te indra pavamāne svarvidi /
AVŚ, 17, 1, 13.1 yā ta indra tanūr apsu yā pṛthivyāṃ yāntar agnau yā te indra pavamāne svarvidi /
AVŚ, 17, 1, 13.1 yā ta indra tanūr apsu yā pṛthivyāṃ yāntar agnau te indra pavamāne svarvidi /
AVŚ, 18, 1, 43.1 sarasvati sarathaṃ yayāthokthaiḥ svadhābhir devi pitṛbhir madantī /
AVŚ, 18, 2, 31.1 aśvāvatīṃ pra tara suśevarkṣākaṃ vā prataraṃ navīyaḥ /
AVŚ, 18, 4, 47.1 sarasvati sarathaṃ yayāthokthaiḥ svadhābhir devi pitṛbhir madantī /
AVŚ, 19, 55, 2.1  te vasor vāta iṣuḥ sā ta eṣā tayā no mṛḍa /
Atharvavedapariśiṣṭa
AVPariś, 32, 31.1 ya āśānām āśāpālebhyo agner manva iti sapta sūktāni yā oṣadhayaḥ somarājñīr vaiśvānaro na āgamac chumbhanī dyāvāpṛthivī yad arvācīnam agniṃ brūmo vanaspatīn iti muñcantu nā bhavāśārvā devīr yan mātalī rathakrītam ity etāś catasro varjayitvā aṃholiṅgagaṇaḥ //
Baudhāyanadharmasūtra
BaudhDhS, 1, 4, 6.1 dīrghasattraṃ vā eṣa upaiti yo brahmacaryam upaiti sa yāmupayan samidham ādadhāti sā prāyaṇīyātha yāṃ snāsyansodayanīyātha antareṇa sattryā evāsya tāḥ //
BaudhDhS, 1, 21, 2.2 krītā dravyeṇa nārī sā na patnī vidhīyate /
BaudhDhS, 2, 1, 40.1 parivittaḥ parivettā cainaṃ parivindati /
BaudhDhS, 2, 3, 25.1  garbhiṇī saṃskriyate vijñātā vāvijñātā vā tasyāṃ yo jātaḥ sa sahoḍhaḥ //
BaudhDhS, 2, 3, 27.1 klībaṃ tyaktvā patitaṃ vā yānyaṃ patiṃ vindet tasyāṃ punarbhvāṃ yo jātaḥ sa paunarbhavaḥ //
BaudhDhS, 2, 17, 26.2  te agne yajñiyā tanūr iti tris trir ekaikaṃ samājighrati //
BaudhDhS, 3, 7, 12.1 siṃhe vyāghra uta pṛdākāv iti catasraḥ sruvāhutīḥ /
BaudhDhS, 3, 8, 8.1 agnaye tithiḥ syān nakṣatrāya sadaivatāya /
BaudhDhS, 3, 8, 24.1 paurṇamāsyāṃ sthālīpākasya juhoty agnaye tithiḥ syān nakṣatrebhyaś ca sadaivatebhyaḥ //
BaudhDhS, 4, 1, 20.1 bhartuḥ pratiniveśena bhāryā skandayed ṛtum /
Baudhāyanagṛhyasūtra
BaudhGS, 1, 1, 26.1 athainām antareṇa bhrumukhe darbheṇa saṃmārṣṭi idam ahaṃ tvayi patighny alakṣmis tāṃ nirdiśāmi iti //
BaudhGS, 1, 2, 36.1 tasmiṃścit kiṃcid āpatitaṃ syāt tad aṅguṣṭhena ca mahānāmnyā copasaṃgṛhyemāṃ diśaṃ nirasyati neṣṭāv ṛddhiṃ kṛntāmi te ghorā tanūḥ /
BaudhGS, 1, 3, 38.1  tiraścī nipadyase 'haṃ vidharaṇī iti /
BaudhGS, 1, 6, 12.1 agne prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittirasi brāhmaṇastvā nāthakāmaḥ prapadye yāsyāṃ patighnī tanūḥ prajāghnī paśughnī lakṣmighnī jāraghnīmasyai tāṃ kṛṇomi svāhā //
BaudhGS, 1, 6, 13.1 vāyo prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittirasi brāhmaṇastvā nāthakāmaḥ prapadye yāsyāṃ patighnī tanūḥ prajāghnī paśughnī lakṣmighnī jāraghnīmasyai tāṃ kṛṇomi svāhā //
BaudhGS, 1, 6, 14.1 āditya prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittirasi brāhmaṇastvā nāthakāmaḥ prapadye yāsyāṃ patighnī tanūḥ prajāghnī paśughnī lakṣmighnī jāraghnīmasyai tāṃ kṛṇomi svāhā //
BaudhGS, 1, 6, 15.1 prajāpate prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittirasi brāhmaṇastvā nāthakāmaḥ prapadye yāsyāṃ patighnī tanūḥ prajāghnī paśughnī lakṣmighnī jāraghnīmasyai tāṃ kṛṇomi svāhā iti //
BaudhGS, 1, 7, 44.2  na ūrū uśatī visrayātai yasyāmuśantaḥ praharema śepham iti //
BaudhGS, 2, 6, 27.1 athāsyānugatasya prakṛtis tata āharaṇam //
BaudhGS, 2, 11, 33.2 iyam eva sā prathamā vyaucchat iti pañcadaśa /
BaudhGS, 3, 9, 11.1 kāṇḍāt kāṇḍāt prarohantī śatena pratanoṣi iti dvābhyām upodake dūrvām āropayante 'thādhīpsante 'nyonyam amuṣmā amuṣmā iti //
Baudhāyanaśrautasūtra
BaudhŚS, 1, 1, 11.0 sā prācī vodīcī vā bahuparṇā bahuśākhāpratiśuṣkāgrā bhavati tām ācchinatti iṣe tvā ūrje tvā iti //
BaudhŚS, 2, 6, 24.1 atha muñjakulāyam āharati te agna ojasvinī tanūr oṣadhīṣu praviṣṭā /
BaudhŚS, 4, 1, 2.0 sa upakalpayate pautudravān paridhīn gulgulu sugandhitejanaṃ śuklām ūrṇāstukāṃ petvasyāntarā śṛṅge dve raśane dviguṇāṃ ca triguṇāṃ ca dve vapāśrapaṇī viśākhāṃ cāviśākhāṃ ca hṛdayaśūlaṃ kārṣmaryamayān paridhīn audumbaraṃ maitrāvaruṇadaṇḍaṃ mukhena saṃmitam idhmābarhir idhmaṃ praṇayanīyaṃ plakṣaśākhām iḍasūnaṃ yavān yavamatībhyaḥ saktūn saktuhomāya pṛṣadājyāya dadhi hiraṇyam iti //
BaudhŚS, 4, 6, 52.0 etān eva punaḥ saṃmṛśati te prāṇāñchug jagāma yā cakṣur yā śrotram yat te krūraṃ yad āsthitaṃ tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām iti //
BaudhŚS, 4, 6, 52.0 etān eva punaḥ saṃmṛśati yā te prāṇāñchug jagāma cakṣur yā śrotram yat te krūraṃ yad āsthitaṃ tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām iti //
BaudhŚS, 4, 6, 52.0 etān eva punaḥ saṃmṛśati yā te prāṇāñchug jagāma yā cakṣur śrotram yat te krūraṃ yad āsthitaṃ tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām iti //
BaudhŚS, 18, 8, 11.0 athānvārabdhe yajamāne juhoti siṃhe vyāghra uta pṛdākāv iti catasraḥ sruvāhutīḥ //
BaudhŚS, 18, 11, 27.0 athaiteṣāṃ paśūnāṃ yadi naśyati mriyate vā yāśvamedhe prāyaścittis tāṃ kṛtvāthānyaṃ taddaivatyaṃ tadrūpaṃ tajjātīyaṃ paśum ālabhante //
Bhāradvājagṛhyasūtra
BhārGS, 1, 5, 1.2  tiraścī nipadyase 'haṃ vidharaṇī iti /
BhārGS, 1, 5, 1.4 yānūcī nipadyase'haṃ saṃrādhanī iti /
BhārGS, 1, 6, 3.2  bṛhatī duritā rarāṇā śarma varūthaṃ punatī na āgāt /
BhārGS, 1, 13, 6.3  tiraścī yānūcī saṃrādhanyai prasādhanyai sadasaspatiṃ yukto vaha jātaveda iti //
BhārGS, 1, 13, 6.3 yā tiraścī yānūcī saṃrādhanyai prasādhanyai sadasaspatiṃ yukto vaha jātaveda iti //
BhārGS, 1, 15, 7.8  na ūrū uśatī visrayātai yasyāmuśantaḥ praharema śepham //
BhārGS, 1, 19, 9.3 yāsyāṃ patighnī tanūḥ prajāghnī paśughnī lakṣmighnī jāraghnīmasyai tāṃ kṛṇomi svāhā /
BhārGS, 1, 19, 9.5 yāsyai ninditā tanūs tām ito nāśayāmasi svāheti //
BhārGS, 1, 23, 8.11  svapantaṃ bodhayati yasyai vijātāyāṃ manaḥ /
BhārGS, 2, 2, 4.7 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī svāhā /
BhārGS, 2, 17, 2.0 purastāt sviṣṭakṛta etān upahomān juhotīyameva sā prathamā vyaucchadekāṣṭakā tapasā tapyamānā yā prathamā vyaucchatsaṃvatsarasya pratimāṃ prajāpata iti pañca //
BhārGS, 2, 17, 2.0 purastāt sviṣṭakṛta etān upahomān juhotīyameva sā yā prathamā vyaucchadekāṣṭakā tapasā tapyamānā prathamā vyaucchatsaṃvatsarasya pratimāṃ prajāpata iti pañca //
BhārGS, 2, 21, 6.8 saṃrājaṃ ca svarājaṃ cābhiṣṭīryā ca no gṛhe /
BhārGS, 2, 21, 6.9 lakṣmī rāṣṭrasya mukhe tayā mā saṃsṛjāmasi svāheti //
BhārGS, 3, 1, 12.2  te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathaṃtare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.2 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr pṛthivyāṃ yāgnau yā rathaṃtare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.2 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathaṃtare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.2 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau rathaṃtare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.2 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathaṃtare gāyatre chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.3  te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāyau yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.3 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāyau yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.3 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe vāyau yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.3 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāyau vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.3 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāyau yā vāmadevye traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāhā /
BhārGS, 3, 1, 12.4  te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yāditye yā bṛhati yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāheti //
BhārGS, 3, 1, 12.4 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr divi yāditye yā bṛhati yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāheti //
BhārGS, 3, 1, 12.4 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yāditye yā bṛhati yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāheti //
BhārGS, 3, 1, 12.4 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yāditye bṛhati yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāheti //
BhārGS, 3, 1, 12.4 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yāditye yā bṛhati jāgate chandasīdaṃ te tām avarundhe tasyai te svāheti //
Bhāradvājaśrautasūtra
BhārŚS, 1, 2, 9.0 sā prācyudīcī prācī vodīcī vā bahuparṇā bahuśākhāpratiśuṣkāgrāsuṣirā tām ācchinatti iṣe tveti //
BhārŚS, 1, 22, 10.1  yajamānasya patnī sābhyudety āvahanty anyo vā //
BhārŚS, 7, 5, 2.1 nābhyāṃ saṃbhārān nivapati gulgulu sugandhitejanaṃ śvetāmūrṇāstukāṃ petvasyāntarā śṛṅge śvetasyācchinnastukasya /
BhārŚS, 7, 9, 10.0  bahuparṇā bahuśākhā tayopākuryāt paśukāmasya //
BhārŚS, 7, 11, 15.0 yāktā dhārā tayā paśuṃ samanakti //
BhārŚS, 7, 14, 5.0  te prāṇāñchug jagāmeti grīvāsu ninayati //
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
BĀU, 2, 2, 2.4  kanīnakā tayādityaḥ /
BĀU, 3, 1, 3.4 tad yeyaṃ vāk so 'yam agniḥ sa hotā sā muktiḥ sātimuktiḥ //
BĀU, 3, 5, 1.7  hy eva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇā /
BĀU, 3, 5, 1.7 yā hy eva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇā /
BĀU, 4, 2, 3.5 athainayor eṣā sṛtiḥ saṃcaraṇī yaiṣā hṛdayād ūrdhvā nāḍy uccarati /
BĀU, 6, 3, 1.4  tiraścī nipadyase 'haṃ vidharaṇī iti /
BĀU, 6, 4, 28.3 sā tvaṃ vīravatī bhava yāsmān vīravato 'karad iti /
Chāndogyopaniṣad
ChU, 1, 3, 4.1  vāk sark /
ChU, 1, 3, 4.3 yark tat sāma /
ChU, 1, 10, 9.1 prastotar devatā prastāvam anvāyattā tāṃ ced avidvān prastoṣyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti //
ChU, 1, 10, 10.2 udgātar devatodgītham anvāyattā tāṃ ced avidvān udgāsyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti //
ChU, 1, 10, 11.2 pratihartar devatā pratihāram anvāyattā tāṃ ced avidvān pratihariṣyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti /
ChU, 1, 11, 4.2 prastotar devatā prastāvam anvāyattā tāṃ ced avidvān prastoṣyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti mā bhagavān avocat /
ChU, 1, 11, 6.2 udgātar devatodgītham anvāyattā tāṃ ced avidvān udgāsyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti mā bhagavān avocat /
ChU, 1, 11, 8.2 pratihartar devatā pratihāram anvāyattā tāṃ ced avidvān pratihariṣyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti mā bhagavān avocat /
ChU, 1, 13, 2.6 annaṃ vāg virāṭ //
ChU, 3, 12, 2.1  vai sā gāyatrīyaṃ vāva sā yeyaṃ pṛthivī /
ChU, 3, 12, 2.1 yā vai sā gāyatrīyaṃ vāva sā yeyaṃ pṛthivī /
ChU, 3, 12, 3.1  vai sā pṛthivīyaṃ vāva sā yad idam asmin puruṣe śarīram /
ChU, 7, 10, 1.4 āpa evemā mūrtā yeyaṃ pṛthivī yad antarikṣaṃ yad dyaur yat parvatā yad devamanuṣyā yat paśavaś ca vayāṃsi ca tṛṇavanaspatayaḥ śvāpadāny ā kīṭapataṅgapipīlakam /
Drāhyāyaṇaśrautasūtra
DrāhŚS, 11, 1, 8.0 mūlato svayaṃ vakrā sendraṇatā //
DrāhŚS, 13, 3, 3.3 jāmī kumārī vā syāt patikāmā sāpi parīyāt /
Gautamadharmasūtra
GautDhS, 3, 4, 35.1 strī yāticāriṇī guptā piṇḍaṃ tu labheta //
Gobhilagṛhyasūtra
GobhGS, 2, 7, 14.0 pratiṣṭhite vastau paristīryāgnim ājyāhutī juhoti tiraścīty etayarcā vipaścit puccham abharad iti ca //
GobhGS, 3, 10, 9.0 yordhvam āgrahāyaṇyās tāmisrāṣṭamī tām apūpāṣṭakety ācakṣate //
GobhGS, 4, 6, 6.0  tiraścīti saptamī //
Gopathabrāhmaṇa
GB, 1, 1, 22, 11.0  purastād yujyata ṛco akṣare parame vyomann iti //
GB, 1, 1, 25, 15.0  sā prathamā mātrā brahmadevatyā raktā varṇena //
GB, 1, 1, 25, 17.0  sā dvitīyā mātrā viṣṇudevatyā kṛṣṇā varṇena //
GB, 1, 1, 25, 19.0  sā tṛtīyā mātraiśānadevatyā kapilā varṇena //
GB, 1, 1, 25, 21.0  sārdhacaturthī mātrā sarvadevatyā vyaktībhūtā khaṃ vicarati śuddhasphaṭikasannibhā varṇena //
GB, 1, 2, 2, 19.0 tena tāṃ ślāghām avarunddhe yāsyāpsu bhavati //
GB, 1, 2, 15, 8.0 agner vai yajñiyā tanūr aśvatthe tayā samagacchata //
GB, 1, 3, 10, 7.0 atha gāyatrī hariṇī jyotiṣpakṣā sarvair yajñair yajamānaṃ svargaṃ lokam abhivahati vedir eva sā //
GB, 1, 3, 10, 15.0 atha paṅktiḥ pañcapadā saptadaśākṣarā sarvair yajñair yajamānaṃ svargaṃ lokam abhivahati yājyaiva sā //
GB, 1, 3, 23, 4.0 evaṃ hīśvarā dīkṣitāya dīkṣitā jāyā putraṃ labheteti //
GB, 1, 5, 10, 6.0 tenāyātayāmnā vede vyaṣṭir āsīt tāṃ pañcasv apaśyann ṛci yajuṣi sāmni śānte 'tha ghore //
GB, 1, 5, 25, 14.2 sarve te yajñā aṅgiraso 'piyanti nūtanā sā hi gatir brahmaṇo yāvarārdhyā //
GB, 2, 1, 10, 1.0  pūrvā paurṇamāsī sānumatiḥ //
GB, 2, 1, 10, 2.0 yottarā rākā //
GB, 2, 1, 10, 3.1  pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī /
GB, 2, 1, 10, 3.2 yottarā sā kuhūḥ //
GB, 2, 2, 6, 27.0 yopayamanī te śroṇikapāle //
GB, 2, 4, 9, 22.0  te agne yajñiyā tanūs tayā me hy āroha tayā me hy āviśa //
GB, 2, 4, 11, 18.0  vāk so 'gniḥ //
GB, 2, 4, 18, 28.0 tad yad eṣāṃ lokānāṃ rūpaṃ mātrā tena rūpeṇa tayā mātrayemāṃllokān ṛdhnotīmāṃllokān ṛdhnotīti //
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
HirGS, 1, 2, 18.0 yukto vaha jātavedaḥ purastādagne viddhi karma kriyamāṇaṃ yathedaṃ tvaṃ bhiṣagbheṣajasyāsi kartā tvayā gā aśvān puruṣān sanema svāhā tiraścī nipadyase 'haṃ vidharaṇīti tāṃ tvā ghṛtasya dhārayāgnau saṃrādhanīṃ yaje svāhā saṃrādhanyai devyai svāhā prasādhanyai devyai svāheti //
HirGS, 1, 4, 4.0 athainaṃ mekhalayā nābhideśe triḥ pradakṣiṇaṃ parivyayati dvirityeke duritā paribādhamānā śarmavarūthe punatī na āgāt prāṇāpānābhyāṃ balamāvahantī svasā devānāṃ subhagā mekhaleyam iti //
HirGS, 1, 8, 4.0 vyāhṛtibhiḥ samidho 'bhyādadhāty ekaikaśaḥ samastābhiś caiṣā te agne samit tayā vardhasva cā ca pyāyasva vardhiṣīmahi ca vayam ā ca pyāsiṣīmahi svāhā medhāṃ ma indro dadātu medhāṃ devī sarasvatī medhāṃ me aśvināvubhāv ādhattāṃ puṣkarasrajau svāhāpsarāsu ca medhā gandharveṣu ca yanmano daivī medhā manuṣyajā sā māṃ medhā surabhirjuṣatāṃ svāhā ā māṃ medhā surabhir viśvarūpā hiraṇyavarṇā jagatī jagamyā ūrjasvatī payasā pinvamānā sā māṃ medhā supratīkā juṣatāṃ svāheti //
HirGS, 1, 11, 1.1 virājaṃ ca svarājaṃ cābhiṣṭīr ca no gṛhe /
HirGS, 1, 11, 1.2 lakṣmī rāṣṭrasya mukhe tayā mā saṃsṛjāmasīti kuṇḍale pratiharate dakṣiṇe karṇe dakṣiṇaṃ savye savyam //
HirGS, 1, 15, 3.1  ta eṣā rarāṭyā tanūr manyor mṛddhasya nāśinī tāṃ devā brahmacāriṇo vinayantu sumedhasaḥ /
HirGS, 1, 20, 2.5  na ūrū uśatī viśrayātai yasyām uśantaḥ praharema śepam /
HirGS, 1, 24, 1.1 agne prāyaścitte tvaṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai ghorā tanūs tāmito nāśaya svāhā /
HirGS, 1, 24, 1.2 vāyo prāyaścitte tvaṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai ninditā tanūstāmito nāśaya svāhā /
HirGS, 1, 24, 1.3 āditya prāyaścitte tvaṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai patighnī tanūstāmito nāśaya svāhā /
HirGS, 1, 24, 5.3  te patighnī tanūrjāraghnīṃ tvetāṃ karomi /
HirGS, 2, 3, 7.27  svapatsu jāgarti yasyai vijātāyāṃ manaḥ /
HirGS, 2, 14, 5.1 athānnasya juhotīyameva sā prathamā vyaucchat /
HirGS, 2, 14, 5.3  prathamā vyaucchad iti //
HirGS, 2, 16, 2.1 tadyā paurṇamāsī śravaṇena yuñjyāt tasyām upariṣṭāt sāyamagnihotrasya dakṣiṇāgnim upasamādadhāty aupāsanam anāhitāgniḥ //
HirGS, 2, 17, 2.4 yāṃ janāḥ pratinandanti rātriṃ dhenumivāyatīṃ saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī svāhā /
HirGS, 2, 17, 2.6 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī /
HirGS, 2, 20, 10.2  śatena /
Jaiminigṛhyasūtra
JaimGS, 1, 12, 31.3 apsarāsu medhā gandharveṣu ca yanmanaḥ /
JaimGS, 1, 20, 18.0 mahāvyāhṛtibhir hutvā tiraścīti saptabhir juhoti //
JaimGS, 1, 20, 20.1  tiraścī nipadyase 'haṃ vidharaṇīti /
JaimGS, 1, 21, 6.7  na ūrū uśatī visrayātai yasyām uśantaḥ praharema śepham /
JaimGS, 1, 22, 11.1 prāyaścittīr juhuyād agne prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇastvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai prajāghnī tanūstām asyā upajahi svāhā /
JaimGS, 1, 22, 11.2 vāyo prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇastvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai paśughnī tanūstām asyā upajahi svāhā /
JaimGS, 1, 22, 11.3 sūrya prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇastvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai patighnī tanūstām asyā upajahi svāhā /
JaimGS, 1, 22, 11.4 candra prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇastvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai gṛhaghnī tanūstām asyā upajahi svāhā /
JaimGS, 1, 22, 11.5 agne vāyo sūrya candra prāyaścittayo yūyaṃ devānāṃ prāyaścittaya stha brāhmaṇo vo nāthakāma upadhāvāmi yāsyai yaśoghnī tanūstām asyā upahata svāheti //
JaimGS, 2, 1, 18.10 svadhāṃ vahadhvam amṛtasya yoniṃ yātra svadhā pitaras tāṃ bhajadhvam /
JaimGS, 2, 1, 18.11 yeha pitara ūrg devatā ca tasyai jīvema śaradaḥ śataṃ vayam /
JaimGS, 2, 9, 5.0 arkasamidham ādityāya pradeśamātrābhighāritānām yādibhir juhuyāt //
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
JUB, 1, 1, 2.1 sa aikṣatetthaṃ ced vā anye devā anena vedena yakṣyanta imāṃ vāva te jitiṃ jeṣyanti yeyam mama /
JUB, 1, 8, 2.1 sa aikṣatetthaṃ ced vā anye devā anena vedena yakṣyanta imāṃ vāva te jitiṃ jeṣyanti yeyam mama //
JUB, 1, 16, 3.1 te devā abruvan vai naḥ śrīr abhūd avidanta tām asurāḥ /
JUB, 1, 16, 6.1 prajāpatir vai sāmnemāṃ jitim ajayad yāsyeyaṃ jitis tām /
JUB, 1, 17, 3.1 tām etām prastāvenarcam āptvā śrīr yāpacitir yaḥ svargo loko yad yaśo yad annādyaṃ tāny āgāyamāna āste //
JUB, 1, 17, 3.1 tām etām prastāvenarcam āptvā yā śrīr yāpacitir yaḥ svargo loko yad yaśo yad annādyaṃ tāny āgāyamāna āste //
JUB, 1, 25, 8.2 sā sā vāg ṛk sā /
JUB, 1, 26, 2.2 sā sā vāg ṛk sā /
JUB, 1, 26, 6.1 sā sākrāntir vidyud eva sā /
JUB, 1, 28, 3.2 sā sā vāg agniḥ saḥ /
JUB, 1, 37, 2.1 sā mandrā sāgneyī /
JUB, 1, 37, 3.1 atha ghoṣiṇy upabdimatī saindrī /
JUB, 1, 37, 6.1 atha krauñcā sā bārhaspatyā /
JUB, 1, 53, 3.2 atha vāk cāpānaś ca tat samānam /
JUB, 2, 2, 1.1 sā sā vāg āsīt so 'gnir abhavat //
JUB, 2, 13, 2.1 sā sā vāg brahmaiva tat /
JUB, 3, 9, 3.1 sa yas tāṃ devatāṃ veda yāṃ ca sa tato 'nusaṃbhavati cainaṃ tam mṛtyum ativahati sa udgātā mṛtyum ativahatīti //
JUB, 3, 9, 5.1 sa yas tāṃ devatāṃ veda yāṃ ca sa tato 'nusaṃbhavati cainaṃ tam mṛtyum ativahati sa udgātā mṛtyum ativahatīti //
JUB, 3, 9, 7.1 sa yas tāṃ devatāṃ veda yāṃ ca sa tato 'nusaṃbhavati cainaṃ tam mṛtyum ativahati sa udgātā mṛtyum ativahatīti //
Jaiminīyabrāhmaṇa
JB, 1, 3, 2.0 sa sapta śatāni varṣāṇāṃ samāpyemām eva jitim ajayad yāsyeyaṃ jitis tāṃ //
JB, 1, 17, 5.0 sā manuṣyayonir manuṣyaloka eva sa //
JB, 1, 42, 25.0 sā lohitakulyāsa tāṃ kṛṣṇo nagnaḥ puruṣo musalī jugopa //
JB, 1, 42, 26.0 atha ghṛtakulyā tasyai hiraṇmayāḥ puruṣā hiraṇmayaiś camasaiḥ sarvān kāmān udācire //
JB, 1, 44, 3.0 sā lohitakulyābhūt tāṃ kṛṣṇo nagnaḥ puruṣo musalī jugopa //
JB, 1, 44, 4.0 atha ghṛtakulyā tasyai hiraṇmayāḥ puruṣā hiraṇmayaiś camasaiḥ sarvān kāmān udacanta iti //
JB, 1, 60, 10.0 avṛttiṃ vā eṣā yajamānasya pāpmānaṃ pratidṛśya duhe lohitaṃ duhe //
JB, 1, 77, 7.0 saiṣā yākṣe //
JB, 1, 93, 23.0 yaivāsya pitryā paitāmahī śrīs tām evāśnute //
JB, 1, 128, 14.0  vai tiraścī vidyut sā rāthantarī //
JB, 1, 128, 15.0 yordhvā sā bārhatī //
JB, 1, 188, 9.0 yaitāsām uttamā sā pratyakṣānuṣṭup //
JB, 1, 192, 1.0 prajāpatir yad devebhyas tanvo vyabhajat tato harivaty āsīt tām ātmane 'śiṃṣat //
JB, 1, 198, 16.0 eṣā ha khalu vai chandasāṃ vīryavattamā tryakṣaraikapadā //
JB, 1, 225, 7.0  yajuṣaś ca sāmnaś carddhir ṛdhnoti tām ṛddhim āpnoti tān kāmān ya evaṃ veda //
JB, 1, 238, 7.0  hy asau yajñāyajñīyasyaikaviṃśī tām āsu bahiṣpavamānīṣu navasu pratyupadhāya śaye 'nanto bhūtvā parigṛhyaitad annādyam //
JB, 1, 243, 11.0 atha gāyatrī pariśiṣyate tām ada ekānnasaptatyāṃ prātassavanasya stotriyāsu pratyupadadhāti //
JB, 1, 285, 24.0  vā anuṣṭup sā bṛhatī //
JB, 1, 289, 6.0 tānīmāni chandāṃsy abruvann iyaṃ vāva naś śreṣṭheyaṃ vīryavattamā somam āhārṣīd yā yajñam atata //
JB, 1, 289, 6.0 tānīmāni chandāṃsy abruvann iyaṃ vāva naś śreṣṭheyaṃ vīryavattamā yā somam āhārṣīd yajñam atata //
JB, 1, 291, 23.0  hy amuto vṛṣṭiḥ pradīyate tām ayaṃ loka upajīvati //
JB, 1, 294, 11.0  rāthantarī vāg āsīd bārhatān sā paśūn āviśat //
JB, 1, 294, 12.0  bārhatī rāthantarān sā //
JB, 1, 295, 6.0 tasmāt puruṣa ubhayīṃ vācaṃ vadati ca rāthantarī yā ca bārhatī //
JB, 1, 295, 6.0 tasmāt puruṣa ubhayīṃ vācaṃ vadati yā ca rāthantarī ca bārhatī //
JB, 1, 300, 13.0  hīḍā nidhanam eva tat //
JB, 1, 300, 18.0 yaddhi nidhanaṃ yeḍā yad ṛksamaṃ svara eva tad iti //
JB, 1, 311, 17.0  hi bhūyasī gavyūtir bhūyasy ṛddhis tāṃ tṛcenardhnoti //
JB, 1, 311, 18.0 atha kanīyasī gavyūtiḥ kanīyasy ṛddhis tām ekarcenardhnoti //
JB, 1, 347, 10.0 yaivāmīṣāṃ vimuktis tām evānuvimucyata iti //
JB, 1, 349, 13.0 te hāparāṃ rātriṃ sametya tuṣṭuvur iyaṃ vāva sā naḥ pūrvātyagād iti //
JB, 2, 251, 7.0 sā yaiṣā śabalī paṣṭhauhy upainam eṣāmuṣmin loke kāmadughā bhūtvā tiṣṭhate ya evaṃ veda //
JB, 2, 251, 12.0 sā sahasratamī syāt tasyai karṇam ājaped iḍe rante mahi viśruti śukre candre havye kāmye 'dite sarasvaty etāni te 'ghnye nāmāni deveṣu naḥ sukṛto brūtād iti //
Kauśikasūtra
KauśS, 1, 1, 32.0  pūrvā paurṇamāsī sānumatir yottarā sā rākā //
KauśS, 1, 1, 32.0 yā pūrvā paurṇamāsī sānumatir yottarā sā rākā //
KauśS, 1, 1, 33.0  pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī yottarā sā kuhūḥ //
KauśS, 1, 1, 33.0 yā pūrvāmāvāsyā sā sinīvālī yottarā sā kuhūḥ //
KauśS, 4, 3, 14.0 indrasya mahī iti khalvaṅgānalāṇḍūnhananān ghṛtamiśrāñjuhoti //
KauśS, 10, 3, 4.0 yedaṃ pūrveti tenānyasyām ūḍhāyāṃ vādhūyasya daśāṃ catuṣpathe dakṣiṇair abhitiṣṭhati //
KauśS, 10, 5, 24.0  me priyatameti vṛkṣaṃ praticchādayati //
KauśS, 11, 2, 39.0 sarasvatīṃ devayanto havante sarasvatīṃ pitaro havante sarasvati sarathaṃ yayātha sarasvati vrateṣu ta idaṃ te havyaṃ ghṛtavat sarasvatīndro mā marutvān iti //
KauśS, 13, 10, 2.1  samā ruśaty eti prājāpatyān vidhūnute /
KauśS, 13, 25, 2.3 śāntaṃ cakṣur uta vāyasīnāṃ cāsāṃ ghorā manaso visṛṣṭiḥ /
KauśS, 13, 38, 2.1  te 'vadīptir avarūpā jātavedo 'peto rakṣasāṃ bhāga eṣaḥ /
Kauṣītakagṛhyasūtra
Kauṣītakagṛhyasūtra, 1, 18, 2.0 snātaḥ kumāro 'laṃkṛtaḥ sarvasurabhigandhaiḥ mālyaiśca yathopapādaṃ mātur aṅkagato vānyā mātṛsthāne //
Kauṣītakagṛhyasūtra, 3, 15, 2.2 iyameva sā prathamā vyaucchad antarasyāṃ carati praviṣṭā /
Kauṣītakibrāhmaṇa
KauṣB, 1, 1, 10.0 atha yaiva te śivā śagmā yajñiyā tanūḥ //
KauṣB, 1, 1, 15.0 atha yaivāsya śivā śagmā yajñiyā tanūr āsīt //
KauṣB, 1, 3, 24.0 yaiva eṣāṣāḍhyā upariṣṭād amāvāsyā bhavati //
KauṣB, 2, 2, 23.0  yajñasya samṛddhasyāśīḥ sā me samṛdhyatām iti //
KauṣB, 3, 3, 24.0 eṣā vā agner yajñiyā tanūr yāsya havyavāṭ //
KauṣB, 4, 8, 4.0 sā tasmin kāle amāvāsyā upasaṃpadyeta //
KauṣB, 6, 5, 21.0 sā vācā saṃskriyate //
KauṣB, 6, 5, 23.0 atha manasā tāṃ brahmā //
KauṣB, 7, 11, 13.0 asurā vā asyāṃ diśi devānt samarundhan yeyaṃ prācy udīcī //
KauṣB, 8, 4, 12.0 atha yaikaśatatamī sa yajamānalokaḥ //
KauṣB, 8, 12, 17.0  madhyamopasat //
KauṣB, 10, 8, 16.0 gāyatrī vai sā yānuṣṭup //
KauṣB, 11, 8, 24.0  yajñasya samṛddhasyāśīḥ sā me samṛdhyatām iti //
Kauṣītakyupaniṣad
KU, 1, 7.30 sā brahmaṇo jitir yā vyaṣṭis tāṃ jitiṃ jayati tāṃ vyaṣṭiṃ vyaśnute ya evaṃ veda ya evaṃ veda //
KU, 1, 7.30 sā yā brahmaṇo jitir vyaṣṭis tāṃ jitiṃ jayati tāṃ vyaṣṭiṃ vyaśnute ya evaṃ veda ya evaṃ veda //
Kaṭhopaniṣad
KaṭhUp, 1, 20.1 yeyaṃ prete vicikitsā manuṣye astīty eke nāyam astīti caike /
KaṭhUp, 2, 4.1 dūram ete viparīte viṣūcī avidyā ca vidyeti jñātā /
KaṭhUp, 4, 7.1  prāṇena sambhavati aditir devatāmayī /
KaṭhUp, 4, 7.2 guhāṃ praviśya tiṣṭhantīṃ bhūtebhir vyajāyata /
Khādiragṛhyasūtra
KhādGS, 2, 2, 30.0  tiraścīti dvābhyām //
Kātyāyanaśrautasūtra
KātyŚS, 6, 3, 8.0  ta iti minoti //
KātyŚS, 15, 3, 41.0 bārhaspatyam adhiśrityāśvatthī svayambhagnā prācy udīcī vā śākhā tatpātreṇāpidadhāti //
Kāṭhakagṛhyasūtra
KāṭhGS, 18, 2.1  te 'lakṣmīr mātṛmayī pitṛmayī saṃkrāmaṇī sahajā vāpi kācit /
KāṭhGS, 25, 20.1 hutvā hutvā kanyāyā mūrdhani saṃpātān avanayed te patighnī tanūr apatighnīṃ te tāṃ karomi svāhā /
KāṭhGS, 25, 20.2  te 'putriyā tanūḥ putriyāṃ te tāṃ karomi svāhā /
KāṭhGS, 25, 20.3  te 'paśavyā tanūḥ paśavyāṃ te tāṃ karomi svāheti tribhiḥ //
KāṭhGS, 25, 22.4  na ūrū uśatī viśrayāte yasyām uśantaḥ praharāma śepam /
KāṭhGS, 28, 4.10 agne prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi yāsyāṃ bhṛśā tanūs tām asyā nāśaya svāhā /
KāṭhGS, 28, 4.19 agne prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi yāsyāṃ bhṛśā tanūs tām asyā nāśaya svāhā /
KāṭhGS, 41, 18.7 daivī manuṣye medhā sā mām āviśatād iha /
Kāṭhakasaṃhitā
KS, 6, 3, 29.0  sthāly agnihotratapanī tayā duhyāt //
KS, 6, 5, 53.0  pūrvāhutis tām atihāya juhuyāt //
KS, 6, 6, 47.0  madhye sṛtis tad agnihotram //
KS, 6, 7, 54.0  vā agner jātavedasas tanūs tayaiṣa prajā hinasty agnihotre bhāgadheyam icchamānaḥ //
KS, 7, 4, 22.0 yāsau dhurāṃ gāyatrī prathamā saiṣā gāyatryopāsthita //
KS, 7, 4, 27.0 yāsau dhurāṃ triṣṭup prathamā saiṣā triṣṭubhopāsthita //
KS, 7, 4, 30.0 yāsau dhurāṃ jagatī prathamā saiṣā jagatyopāsthita //
KS, 7, 4, 33.0 yāsau dhurām anuṣṭup prathamā saiṣānuṣṭubhopāsthita //
KS, 7, 4, 35.0 eṣā vā agneḥ paśavyā tanūr dadhikrāvatī //
KS, 7, 8, 28.0 eṣā vā agneḥ priyā tanūr varūthyā //
KS, 7, 15, 9.0 agner vai yajñiyā tanūr aśvatthe tayā samagacchata //
KS, 8, 9, 5.0 tasya pavamānā tanūr āsīt paśūṃs tayā prāviśat //
KS, 8, 9, 6.0  pāvakāpas tayā //
KS, 8, 9, 7.0  śucir amum ādityaṃ tayā //
KS, 8, 12, 32.0 yaiva sā puṣṭir yad annaṃ tad avarunddhe //
KS, 10, 1, 70.0 yaivāsau maitrāvaruṇī vaśānūbandhyā tām eva tenāpnoti //
KS, 10, 3, 32.0 eṣā saṃvatsarasya krūrā tanūr vaiśvānarī //
KS, 10, 6, 35.0 eṣā vā agner bhiṣajyā tanūr surabhimatī //
KS, 10, 6, 40.0 yaivāgnes surabhimatī tanūs tām eva bhāgadheyenopadhāvati //
KS, 10, 6, 44.0 yaivāgnes surabhimatī tanūs tām eva bhāgadheyenopadhāvati //
KS, 10, 8, 19.0 eṣendrasyāntyā tanūr yārkavatī //
KS, 10, 9, 8.0 eṣendrasya bhiṣajyā tanūr yāṃhomuk //
KS, 10, 9, 39.0 yaivendrasya vimṛdhā tanūs tām eva bhāgadheyenopadhāvati //
KS, 10, 9, 49.0 yaivendrasya vimṛdhā tanūs tām eva bhāgadheyenopadhāvati //
KS, 11, 10, 74.0  caturthī tāṃ saṃsthite 'psu juhoti //
KS, 12, 8, 19.0  pūrvā paurṇamāsī sānumatiḥ //
KS, 12, 8, 20.0 yottarā sā rākā //
KS, 12, 8, 21.0  pūrvāmāvasyā sā sinīvālī //
KS, 12, 8, 22.0 yottarā sā kuhūḥ //
KS, 12, 10, 65.0 atho yainam asau vāg aślīlam abhivadati sainaṃ punaḥ kalyāṇam abhivadati //
KS, 13, 4, 16.0 sā vāk parājitāsīt sāvācy apatat //
KS, 13, 4, 17.0 yājayat sordhvā //
KS, 13, 6, 2.0 anājñātayakṣmo vā etāṃ vitto strī saty anaḍvāhī //
KS, 13, 8, 7.0 sā rohiṇī sābhavat //
KS, 13, 8, 10.0 sā dvirūpā sābhavat //
KS, 13, 8, 13.0 sā bahurūpā sābhavat //
KS, 13, 12, 13.0 sā vāg āsīt sājā vaśābhavat //
KS, 14, 5, 36.0  divi sā bṛhati sā stanayitnau //
KS, 14, 5, 37.0 yāntarikṣe sā vāte sā vāmadevye //
KS, 14, 5, 38.0  pṛthivyāṃ sāgnau sā rathantare //
KS, 14, 5, 39.0  paśuṣu tasyā yad atyaricyata tāṃ brāhmaṇe nyadadhuḥ //
KS, 14, 5, 42.0  bṛhadrathantarayos tayainaṃ yajña āgacchati //
KS, 14, 5, 43.0  paśuṣu tayarteyajñam //
KS, 14, 10, 26.0 eṣā vai prajāpateḥ paśuṣṭhās tanūr śipiviṣṭavatī //
KS, 19, 9, 21.0 eṣā vā agneḥ priyā tanūr vaiśvānarī //
KS, 20, 5, 33.0 atho sarpe tviṣis tām evāvarunddhe //
KS, 20, 5, 39.0 sarvā hy etās tviṣīr avāruddha yāgnau yā sarpe yā sūrye //
KS, 20, 5, 39.0 sarvā hy etās tviṣīr avāruddha yāgnau sarpe yā sūrye //
KS, 20, 5, 39.0 sarvā hy etās tviṣīr avāruddha yāgnau yā sarpe sūrye //
KS, 21, 3, 27.0 antarikṣam iva vā eṣā madhyamā citiḥ //
KS, 21, 6, 37.0 uttarasya pakṣasya carameṣṭakā tasyāṃ juhoti //
KS, 21, 7, 13.0 yady abhicaret triḥ punar apariṣiñcan parītya dakṣiṇā śroṇis tasyāṃ prakṣiṇīyāt //
KS, 21, 7, 15.0 yaivāgnau śuk tām ādāya tayainam arpayati //
Maitrāyaṇīsaṃhitā
MS, 1, 2, 7, 7.4  mama tanūr eṣā sā tvayy agne vratapate /
MS, 1, 2, 7, 7.5  tava tanūr iyaṃ sā mayi /
MS, 1, 2, 7, 8.1  te agne 'yāśayā tanūr varṣiṣṭhā gahaneṣṭhā /
MS, 1, 2, 7, 9.1  te agne rajāśayā yā te agne harāśayā yā te agne rudriyā tanūs tayā naḥ pāhi /
MS, 1, 2, 7, 9.1 yā te agne rajāśayā te agne harāśayā yā te agne rudriyā tanūs tayā naḥ pāhi /
MS, 1, 2, 7, 9.1 yā te agne rajāśayā yā te agne harāśayā te agne rudriyā tanūs tayā naḥ pāhi /
MS, 1, 2, 13, 6.9 agne vratapate tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayi /
MS, 1, 2, 14, 3.2  te śivatamā tanūs tayainam upaspṛśa //
MS, 1, 2, 16, 2.2  te śivatamā tanūs tayainam upaspṛśa //
MS, 1, 3, 8, 1.1  vāṃ kaśā madhumaty aśvinā sūnṛtāvatī /
MS, 1, 3, 12, 5.1  prathamā saṃskṛtir yajñe asmin yaḥ paramo bṛhaspatiś cikitvān /
MS, 1, 3, 26, 5.2 ā vo 'rvācī sumatir vavṛtyād aṃhoś cid varivovittarāsat //
MS, 1, 4, 3, 15.4  sarasvatī veśayamanī tasyai svāhā //
MS, 1, 4, 3, 16.1  sarasvatī veśabhagīnā tasyās te bhaktivāno bhūyāsma //
MS, 1, 4, 8, 30.0  vā etasya patnī saitaṃ saṃprati paścād anvāste //
MS, 1, 4, 8, 34.0  sarasvatī veśayamanīti veśayamanaṃ //
MS, 1, 4, 12, 44.0 yāgner ājyabhāgasya sottarārdhe hotavyā //
MS, 1, 4, 12, 45.0 tato yottarā sā rakṣodevatyā //
MS, 1, 4, 12, 46.0  somasyājyabhāgasya sā dakṣiṇārdhe hotavyā //
MS, 1, 4, 12, 47.0 tato dakṣiṇā sā pitṛdevatyā //
MS, 1, 6, 2, 1.1  vājinn agneḥ pavamānā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ pāvakā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ śuciḥ priyā tanūs tām āvaha //
MS, 1, 6, 2, 1.1 yā vājinn agneḥ pavamānā priyā tanūs tām āvaha vājinn agneḥ pāvakā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ śuciḥ priyā tanūs tām āvaha //
MS, 1, 6, 2, 1.1 yā vājinn agneḥ pavamānā priyā tanūs tām āvaha yā vājinn agneḥ pāvakā priyā tanūs tām āvaha vājinn agneḥ śuciḥ priyā tanūs tām āvaha //
MS, 1, 6, 12, 63.0 yokhā sā śamī //
MS, 1, 6, 13, 39.0  vai sā prapharvy āsīt sā gaur abhavat //
MS, 1, 8, 8, 1.0 yāgnihotrāyopasṛṣṭā niṣīded yasyānnaṃ nādyāt tasmai tāṃ dadyāt //
MS, 1, 8, 9, 40.0 yad agnaye kṣāmavate yaivāsya kṣāmā priyā tanūs tām evāsya bhāgadheyena śamayati //
MS, 1, 9, 4, 76.0 yo vai tāṃ devatāṃ veda yāgre dakṣiṇām anayad dakṣiṇīyo ha bhavati //
MS, 1, 10, 11, 3.0 anṛtaṃ vā eṣā karoti patyuḥ krītā saty athānyaiś carati //
MS, 1, 10, 13, 19.0 yeyam uttarā vedir yā atrīḥ prajās tāsām eṣā yoniḥ //
MS, 1, 10, 13, 21.0 yeyaṃ dakṣiṇā vedir yā ādyāḥ prajās tāsām eṣā yoniḥ //
MS, 1, 10, 13, 25.0 tad yeyaṃ dakṣiṇā vedis tayemam avindan //
MS, 1, 10, 18, 34.0 tad yaiṣā tṛtīyāty evaitayā prādāt //
MS, 1, 10, 20, 49.0  patikāmā syāt tasyai samāvapeyuḥ //
MS, 1, 11, 5, 33.0  pṛthivyāṃ sāgnau sā rathantare //
MS, 1, 11, 5, 34.0 yāntarikṣe sā vāte sā vāmadevye //
MS, 1, 11, 5, 35.0  divi sā bṛhati sā stanayitnau //
MS, 1, 11, 5, 37.0 tato vāg atyaricyata tāṃ brāhmaṇe nyadadhuḥ //
MS, 1, 11, 5, 39.0  bṛhadrathantarayor yajñād enaṃ tayāgacchati //
MS, 1, 11, 6, 31.0 atho vanaspatiṣu vāk tām evāvarunddhe //
MS, 1, 11, 10, 22.0  hy akṣarapaṅktiḥ sā paṅktiḥ //
MS, 2, 3, 1, 56.0  vāṃ mitrāvaruṇā ojasyā tanūs tayā vāṃ vidhema //
MS, 2, 3, 1, 58.0  vāṃ mitrāvaruṇau sahasyā tanūs tayā vāṃ vidhema //
MS, 2, 3, 1, 60.0  vāṃ mitrāvaruṇau yātavyā tanūs tayā vāṃ vidhema //
MS, 2, 3, 1, 62.0  vāṃ mitrāvaruṇau rakṣasyā tanūs tayā vāṃ vidhema //
MS, 2, 3, 1, 64.0  vāṃ mitrāvaruṇā ojasyā sahasyā yātavyā rakṣasyā tanūs tayā vām avidhāma //
MS, 2, 3, 8, 24.2  teṣām avayā duriṣṭiḥ sviṣṭiṃ nas tāṃ viśvakarmā kṛṇotu //
MS, 2, 3, 9, 6.0 atha yainam asā aślīlaṃ vāg abhivadati //
MS, 2, 5, 5, 38.0 nirṛtigṛhītā vā eṣā strī puṃrūpā //
MS, 2, 5, 9, 33.0 yāsurī vāg avadat semāṃ prāviśat //
MS, 2, 5, 9, 34.0 yodajayat sā vanaspatīn //
MS, 2, 7, 15, 17.1  śatena pratanoṣi sahasreṇa virohasi /
MS, 2, 8, 14, 1.34 ā divaṃ bhāsy ā pṛthivīm orv antarikṣam /
MS, 2, 9, 2, 2.1  te rudra śivā tanūr aghorāpāpakāśinī /
MS, 2, 9, 2, 12.1  te hetir mīḍhuṣṭama śivaṃ babhūva te dhanuḥ /
MS, 2, 9, 9, 3.1  te rudra śivā tanūḥ śivā viśvāha bheṣajā /
MS, 2, 13, 10, 3.1 iyam eva sā prathamā vyaucchat sāpsv antaś carati praviṣṭā /
MS, 2, 13, 10, 6.1 catuṣṭomam adadhād turīyā yajñasya pakṣā ṛṣayo bhavantī /
MS, 2, 13, 12, 7.0  tā iṣur yuvā nāma tayā vidhema //
MS, 2, 13, 16, 1.0  devy asīṣṭake kumāry upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patim //
MS, 2, 13, 16, 2.0  devy asīṣṭake prapharvy upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patim //
MS, 2, 13, 16, 3.0  devy asīṣṭake yuvatir upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patim //
MS, 2, 13, 16, 4.0  devy asīṣṭaka āyurdāḥ prāṇadā apānadā vyānadāś cakṣurdāḥ śrotradāḥ pṛthivyām antarikṣe divaḥ pṛṣṭha upaśīvarī sā mopaśeṣva jāyeva sadam it patim //
MS, 3, 7, 4, 1.1  dvirūpā sā vārtraghnī /
MS, 3, 7, 4, 1.4  rohiṇī kṛṣṇākṣī kṛṣṇavālā kṛṣṇaśaphā sā pitṛdevatyā /
MS, 3, 7, 4, 1.7 yāruṇā babhrulomnī śvetopakāśā śucyadakṣī tat somakrayaṇyā rūpaṃ /
MS, 3, 11, 7, 6.3  vyāghraṃ viṣūcikobhau vṛkaṃ ca rakṣati /
MS, 3, 16, 1, 8.1 yad vājino dāma saṃdānam arvato śīrṣaṇyā raśanā rajjur asya /
MS, 3, 16, 4, 10.1 svarvatī sudughā naḥ payasvatīmaṃ yajñam avatu ghṛtācī /
MS, 3, 16, 4, 16.2 dhruvā diśāṃ viṣṇupatny aghorāsyeśānā sahaso manotā /
Muṇḍakopaniṣad
MuṇḍU, 1, 2, 4.1 kālī karālī ca manojavā ca sulohitā ca sudhūmravarṇā /
Mānavagṛhyasūtra
MānGS, 1, 10, 15.6 yāgre vāk samavadata purā devāsurebhyaḥ /
MānGS, 1, 10, 15.7 tām adya gāthāṃ gāsyāmo strīṇām uttamaṃ manaḥ /
MānGS, 1, 22, 11.7  medhāpsaraḥsu gandharveṣu ca yan manaḥ /
MānGS, 1, 22, 11.8 daivī mānuṣī medhā sā mām āviśatām ihaiva /
MānGS, 2, 8, 4.2  devyaṣṭakeṣv apasāpastamā svapā avayā asi /
MānGS, 2, 8, 4.7 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī /
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
PB, 1, 3, 4.0 yo ma ātmā me prajā ye me paśavas tair ahaṃ mano vācaṃ prasīdāmi //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā yā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā yā prathamā sā madhyamā yā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti yā madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā yā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā yā prathamā sā madhyamā yā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti yā madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā yā prathamā sā madhyamā yā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti yā madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā yā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā yā prathamā sā madhyamā yā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti yā madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā yā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā prathamā sā madhyamā yā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 3, 1.0 tisṛbhyo hiṃkaroti sa parācībhis tisṛbhyo hiṃkaroti yā madhyamā sā prathamā yottamā sā madhyamā yā prathamā sottamā tisṛbhyo hiṃkaroti yottamā sā prathamā yā prathamā sā madhyamā madhyamā sottamā kulāyinī trivṛto viṣṭutiḥ //
PB, 2, 17, 4.0 etām evābhiśasyamānāya kuryācchamalaṃ vā etam ṛcchati yam aślīlā vāg ṛcchati yaivainam asāv aślīlaṃ vāg vadati tām asya trivṛtau niṣṭapatas tejasvī bhavati ya etayā stute //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 3, 11, 3.0 yājyānāṃ sā hotur yā pṛṣṭhānāṃ sā maitrāvaruṇasya yokthānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yā pṛṣṭhānāṃ sā hotur yokthānāṃ sā maitrāvaruṇasya yājyānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya yokthānāṃ sā hotur yājyānāṃ sā maitrāvaruṇasya yā pṛṣṭhānāṃ sā brāhmaṇācchaṃsino yaiva hotuḥ sācchāvākasya sarvā ājyeṣu sarvāḥ pṛṣṭheṣu sarvā uktheṣu //
PB, 5, 5, 18.0 sarvāsu sraktiṣu dundubhayo vadanti vanaspatiṣu vāk tām eva taj jayanti //
PB, 5, 5, 19.0 bhūmidundubhir bhavati pṛthivyāṃ vāk tām eva taj jayanti //
PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yā dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha yā pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //
PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha yā śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha yā pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //
PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha yā śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yā dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha yā pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //
PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha yā śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yā dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //
PB, 5, 10, 3.0 prāṇo vai saṃvvatsara udānā māsā yad utsṛjanti prāṇa evodānān dadhati yo dīkṣitaḥ pramīyate saṃvvatsarasyānutsṛṣṭasya śuk sā tam ṛcchati //
PB, 6, 5, 13.0 tāṃ vanaspatayaś caturdhā vācaṃ vinyadadhur dundubhau vīṇāyām akṣe tūṇave tasmād eṣā vadiṣṭhaiṣā valgutamā vāg vanaspatīnāṃ devānāṃ hy eṣā vāg āsīt //
PB, 9, 8, 2.0 etad anyat kuryur abhiṣutyānyat somam agṛhītvā grahān yāsau dakṣiṇā sraktis tad vā stuyur mārjālīye vā //
PB, 14, 10, 3.0 tadāhuḥ śithilam iva vā etacchando yat satobṛhatītyeṣā vai pratiṣṭhitā bṛhatī punaḥpadā yad indra prāg apāg udag iti diśāṃ vimarśaḥ pratiṣṭhityai //
Pāraskaragṛhyasūtra
PārGS, 1, 7, 2.4 tām adya gāthāṃ gāsyāmi strīṇām uttamaṃ yaśa iti //
PārGS, 1, 11, 2.1 agne prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai patighnī tanūs tām asyai nāśaya svāhā /
PārGS, 1, 11, 2.2 vāyo prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai prajāghnī tanūs tām asyai nāśaya svāhā /
PārGS, 1, 11, 2.3 sūrya prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai paśughnī tanūs tām asyai nāśaya svāhā /
PārGS, 1, 11, 2.4 candra prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai gṛhaghnī tanūs tām asyai nāśaya svāhā /
PārGS, 1, 11, 2.5 gandharva prāyaścitte tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi brāhmaṇas tvā nāthakāma upadhāvāmi yāsyai yaśoghnī tanūs tām asyai nāśaya svāheti //
PārGS, 1, 11, 4.2  te patighnī prajāghnī paśughnī gṛhaghnī yaśoghnī ninditā tanūr jāraghnīṃ tata enāṃ karomi sā jīrya tvaṃ mayā sahāsāv iti //
PārGS, 1, 16, 19.2 sā tvaṃ vīravatī bhava yāsmān vīravato 'karaditi //
PārGS, 2, 17, 9.7 aśvāvatī gomatī sūnṛtāvatī bibharti prāṇabhṛto atandritā /
PārGS, 3, 2, 2.3 saṃvatsarasya patnī sā no astu sumaṅgalī svāhā /
PārGS, 3, 2, 2.4 saṃvatsarasya pratimā tāṃ rātrīm upāsmahe /
PārGS, 3, 3, 5.16  prathamā vyaucchat sā dhenur abhavad yame /
PārGS, 3, 13, 5.1 sa yadi manyeta kruddho 'yamiti tamabhimantrayate ta eṣā rarāṭyā tanūrmanyoḥ krodhasya nāśanī /
Sāmavidhānabrāhmaṇa
SVidhB, 2, 4, 9.1 mūlaphalair upavasathaṃ kṛtvā māsam upavased araṇye nistāntavo munir rauhiṇī vā pauṣī vā paurṇamāsī syāt tad ahar udyantam ādityam upatiṣṭhetod vayaṃ tamasas parīty etena /
SVidhB, 2, 6, 8.1 atha yāsya na guṇī syāt tāṃ brūyād ācāmetīndro viśvasya rājatīty etābhyām ācāmet //
SVidhB, 3, 7, 10.1 gavāṃ praviśantīnāṃ paścāt syāt tasyāḥ śiro 'bhyanumṛjya puccham anumṛjya pāṇī saṃhṛtyānaṅgamejayas tiṣṭhet sarvāṃ rātriṃ dvitīyam āvartayan /
Taittirīyabrāhmaṇa
TB, 1, 2, 1, 22.2 puṣṭir te manuṣyeṣu paprathe /
TB, 1, 2, 6, 7.6 yad evaiṣāṃ sukṛtaṃ rāddhiḥ /
TB, 1, 2, 6, 7.8 yad evaiṣāṃ duṣkṛtaṃ rāddhiḥ /
TB, 2, 2, 9, 6.2 yāsya sā tanūr āsīt /
TB, 2, 2, 9, 7.2 yāsya sā tanūr āsīt /
TB, 2, 2, 9, 7.9 yāsya sā tanūr āsīt //
TB, 2, 2, 9, 8.8 yāsya sā tanūr āsīt /
Taittirīyasaṃhitā
TS, 1, 3, 4, 5.3  mama tanūs tvayy abhūd iyaṃ sā mayi yā tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayi /
TS, 1, 3, 4, 5.3 yā mama tanūs tvayy abhūd iyaṃ sā mayi tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayi /
TS, 1, 3, 9, 1.2  te prāṇāñchug jagāma yā cakṣur yā śrotraṃ yat te krūraṃ yad āsthitam tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām /
TS, 1, 3, 9, 1.2 yā te prāṇāñchug jagāma cakṣur yā śrotraṃ yat te krūraṃ yad āsthitam tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām /
TS, 1, 3, 9, 1.2 yā te prāṇāñchug jagāma yā cakṣur śrotraṃ yat te krūraṃ yad āsthitam tat ta āpyāyatāṃ tat ta etena śundhatām /
TS, 1, 7, 2, 3.1 tām upāhva iti hovāca prāṇena devān dādhāra vyānena manuṣyān apānena pitṝn iti //
TS, 1, 7, 2, 10.1  yajñe dīyate sā prāṇena devān dādhāra //
TS, 1, 7, 2, 14.1 atha vai tām upāhva iti hovāca prajāḥ prabhavantīḥ pratyābhavatīti //
TS, 1, 7, 2, 19.1 atha vai tām upāhva iti hovāca prajāḥ parābhavantīr anugṛhṇāti pratyābhavantīr gṛhṇātīti //
TS, 2, 1, 5, 3.5 oṣadhayaḥ khalu vā etasyai sūtum apighnanti vehad bhavati /
TS, 2, 1, 11, 4.3 ā vo 'rvācī sumatir vavṛtyād aṃhoś cid varivovittarāsat /
TS, 2, 2, 9, 7.3 yaivāsau bhrātṛvyasya vaśānubandhyā so evaiṣaitasyaikakapālo bhavati na hi kapālaiḥ paśum arhaty āptum //
TS, 2, 2, 12, 7.2 pra bhūmi pravatvati mahnā jinoṣi //
TS, 2, 2, 12, 9.2 pra vājaṃ na heṣantam perum asyasy arjuni //
TS, 4, 5, 1, 2.1  ta iṣuḥ śivatamā śivam babhūva te dhanuḥ /
TS, 4, 5, 1, 2.2 śivā śaravyā tava tayā no rudra mṛḍaya //
TS, 4, 5, 1, 3.1  te rudra śivā tanūr aghorāpāpakāśinī /
TS, 4, 5, 1, 16.1  te hetir mīḍhuṣṭama haste babhūva te dhanuḥ /
TS, 5, 2, 9, 48.1 yaiva sarpe tviṣis tām evāvarunddhe //
TS, 5, 2, 9, 51.1 ava tāṃ tviṣiṃ runddhe sarpe //
TS, 5, 2, 9, 54.1 yad upadadhāti tena tāṃ tviṣim avarunddhe sarpe //
TS, 5, 2, 11, 2.1 dvipadā catuṣpadā tripadā yā ca ṣaṭpadā /
TS, 5, 2, 11, 2.1 dvipadā yā catuṣpadā tripadā ca ṣaṭpadā /
TS, 5, 2, 11, 2.2 sacchandā ca vicchandāḥ sūcībhiḥ śimyantu tvā //
TS, 5, 4, 2, 24.0 aṅgirasaḥ suvargaṃ lokaṃ yanto yajñasya niṣkṛtir āsīt tām ṛṣibhyaḥ pratyauhan //
TS, 5, 7, 3, 3.5 yacchatarudrīyaṃ juhoti yaivāsya ghorā tanūs tāṃ tena śamayati /
TS, 5, 7, 3, 3.6 yad vasor dhārāṃ juhoti yaivāsya śivā tanūs tāṃ tena prīṇāti /
TS, 6, 1, 4, 3.0 saiṣā vāg vanaspatiṣu vadati dundubhau yā tūṇave yā vīṇāyām //
TS, 6, 1, 4, 3.0 saiṣā vāg vanaspatiṣu vadati yā dundubhau tūṇave yā vīṇāyām //
TS, 6, 1, 4, 3.0 saiṣā vāg vanaspatiṣu vadati yā dundubhau yā tūṇave vīṇāyām //
TS, 6, 2, 2, 70.0  te agne rudriyā tanūr ity āha //
TS, 6, 5, 6, 47.0  divyā vṛṣṭis tayā tvā śrīṇāmīti //
TS, 7, 1, 6, 5.14 yaiva varaḥ //
Taittirīyāraṇyaka
TĀ, 5, 6, 7.6  vai medhyā vāk /
TĀ, 5, 9, 1.1 gharma te divi śug iti tisra āhutīr juhoti /
Vaikhānasagṛhyasūtra
VaikhGS, 1, 6, 4.0 ato devā ityagraṃ daivike saṃ tvā siñcāmītyagraṃ sūtake śucī vo havyetyagraṃ pretake draviṇodāḥ savitā navo navo vidyucchataṃ jīvāṣṭau devā hiraṇyarūpa ṛdhyāma stomamāhārṣaṃ tvāryamaṇaṃ somam rājānam indrāvaruṇā śriye jāto guṅgur yas tvā hṛdā yasmai tvaṃ narya prajāṃ sutrāmāṇaṃ śatāyudhāya dakṣiṇāvatāṃ bhadraṃ karṇebhiḥ śataminnv aditir dyaur ityṛtvijaḥ sarve vadeyuḥ //
VaikhGS, 1, 15, 3.0 yukto vaheti paścimādisaumyāntaṃ tiraścīti saumyādīndrāntaṃ saṃrādhanyai devyai svāhetīndrādiyāmyāntaṃ prasādhanyai devyai svāheti yāmyādivāruṇāntaṃ srāvayan hutvā madhyamāsyam iti buddhvā tatra vyāhṛtīr juhoti //
VaikhGS, 1, 16, 2.0 dhātā dadātu no rayiṃ dhātā prajāyā dhātā dadātu no rayiṃ prācīṃ dhātā dadātu dāśuṣe 'nu no 'dyānumatir anvid anumate tvam ā mā vājasya samāvavarty anumanyatāṃ yasyāmidaṃ rākāmahaṃ yāste rāke sinīvāli supāṇiḥ kuhūm ahaṃ kuhūrdevānāmiti dhātādi ṣoḍaśa //
Vaikhānasaśrautasūtra
VaikhŚS, 2, 11, 7.0 ayaṃ te yonir ṛtviya iti pṛthag araṇīṣv agnīn samāropayate 'pi vā te agne yajñiyā tanūr ity ātmani hastaṃ pratāpya vā mukhāyāharata upāvaroha jātaveda ity ātmany ārūḍham araṇyor upāvarohya prāgastamayān manthet //
VaikhŚS, 10, 14, 8.0  te prāṇān iti hṛdayam abhimṛśati //
Vaitānasūtra
VaitS, 3, 14, 14.2  te agne yajñiyā tanūs tayā me hy āroha tayā me hy āviśa /
Vasiṣṭhadharmasūtra
VasDhS, 1, 37.1  patyuḥ krītā saty athānyaiś caratīti ha cāturmāsyeṣu //
VasDhS, 4, 14.1 pitṝṇāṃ vā eṣā dig dakṣiṇā //
VasDhS, 6, 16.1 āharen mṛttikāṃ vipraḥ kūlāt sasikatā tu //
VasDhS, 12, 23.3  syād anityacāreṇa ratiḥ sādharmasaṃśritā //
VasDhS, 17, 19.1  kaumāraṃ bharttāram utsṛjyānyaiḥ saha caritvā tasyaiva kuṭumbam āśrayati sā punarbhūr bhavati //
VasDhS, 17, 20.1  ca klībaṃ patitam unmattaṃ vā bharttāram utsṛjyānyaṃ patiṃ vindate mṛte vā sā punarbhūr bhavati //
VasDhS, 17, 27.1  garbhiṇī saṃskriyate sahoḍhaḥ putro bhavati //
VasDhS, 18, 18.1 kṛṣṇavarṇā rāmā ramaṇāyaiva na dharmāya na dharmāyeti //
VasDhS, 21, 10.1 catasras tu parityājyāḥ śiṣyagā gurugā ca /
VasDhS, 21, 10.2 patighnī ca viśeṣeṇa juṅgitopagatā ca //
VasDhS, 21, 11.1  brāhmaṇī ca surāpī na tāṃ devāḥ patilokaṃ nayantīhaiva sā carati kṣīṇapuṇyāpsu lug bhavati śuktikā vā //
VasDhS, 30, 10.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
VasDhS, 30, 10.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
VasDhS, 30, 10.2 yāsau prāṇāntiko vyādhis tāṃ tṛṣṇāṃ tyajataḥ sukham iti //
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
VSM, 5, 6.1 agne vratapās tve vratapā tava tanūr iyaṃ sā mayi yo mama tanūr eṣā sā tvayi /
VSM, 5, 6.1 agne vratapās tve vratapā yā tava tanūr iyaṃ sā mayi yo mama tanūr eṣā sā tvayi /
VSM, 5, 8.3  te agne rajaḥśayā tanūr varṣiṣṭhā gahvareṣṭhā /
VSM, 5, 8.5  te agne hariśayā tanūr varṣiṣṭhā gahvareṣṭhā /
VSM, 5, 40.1 agne vratapās tve vratapā tava tanūr mayy abhūd eṣā sā tvayi yo mama tanūs tvayy abhūd eṣā sā mayi /
VSM, 7, 11.1  vāṃ kaśā madhumatyaśvinā sūnṛtāvatī /
VSM, 8, 4.2 ā vo 'rvācī sumatir vavṛtyād aṃhoś cid varivovittarāsat /
VSM, 12, 65.3 namo bhūtyai yedaṃ cakāra //
VSM, 13, 21.1  śatena pratanoṣi sahasreṇa virohasi /
VSM, 15, 6.8 anuyā rātryā rātrīṃ jinva /
Vārāhagṛhyasūtra
VārGS, 5, 30.5  medhā daivī mānuṣī sā mām āviśatām iha /
VārGS, 13, 3.1 sarvāṇi vāditrāṇy abhimantrayate caturdhā pravadaty agnau yā vāte yā bṛhatyuta /
VārGS, 13, 3.1 sarvāṇi vāditrāṇy abhimantrayate yā caturdhā pravadaty agnau vāte yā bṛhatyuta /
VārGS, 13, 3.1 sarvāṇi vāditrāṇy abhimantrayate yā caturdhā pravadaty agnau yā vāte bṛhatyuta /
VārGS, 14, 13.7 yena bhūtaṃ samabhavad yena viśvamidaṃ jagat tāmadya gāthāṃ gāsyāmo strīṇām uttamaṃ manaḥ /
Vārāhaśrautasūtra
VārŚS, 1, 1, 4, 12.1  sarasvatī veśabhagīneti mukhaṃ vimṛṣṭe //
VārŚS, 1, 2, 3, 25.1 barhiṣi lepaṃ nimārṣṭi yātra pitaraḥ svadhā tayā yūyaṃ yathābhāgaṃ mādayadhvam iti //
VārŚS, 1, 2, 3, 26.1 atra pitaro mādayadhvam ity udaṅṅ āvṛtyā tamitor āsitvā yeha pitara ūrk tasyai vayaṃ jyog jīvanto bhūyāsmety amīmadanta pitara iti pariśritaṃ prapadyāñjanāktāḥ śalākāḥ pratipiṇḍaṃ nidadhāti āṅkṣvāsāv ity āñjanenābhyaṅkṣvāsāv ity abhyañjanena ca //
VārŚS, 1, 3, 7, 15.1  sarasvatī veśayamanī /
VārŚS, 1, 3, 7, 15.2  sarasvatī veśabhagīnety ājyāhutī //
VārŚS, 1, 4, 4, 3.1  te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathantare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.1 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr pṛthivyāṃ yāgnau yā rathantare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.1 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathantare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.1 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau rathantare yā gāyatre chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.1 yā te agne pavamānā paśuṣu priyā tanūr yā pṛthivyāṃ yāgnau yā rathantare gāyatre chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.2  te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāte yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.2 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāte yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.2 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe vāte yā vāmadevye yā traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.2 yā te agne pāvakāpsu priyā tanūr yāntarikṣe yā vāte yā vāmadevye traiṣṭubhe chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāhā /
VārŚS, 1, 4, 4, 3.3  te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yā bṛhati yā stanayitnau yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāheti tisra āhutīḥ //
VārŚS, 1, 4, 4, 3.3 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr divi yā bṛhati yā stanayitnau yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāheti tisra āhutīḥ //
VārŚS, 1, 4, 4, 3.3 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi bṛhati yā stanayitnau yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāheti tisra āhutīḥ //
VārŚS, 1, 4, 4, 3.3 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yā bṛhati stanayitnau yā jāgate chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāheti tisra āhutīḥ //
VārŚS, 1, 4, 4, 3.3 yā te agne sūrye śuciḥ priyā tanūr yā divi yā bṛhati yā stanayitnau jāgate chandasīdaṃ te tām avarunddhe tasyai te svāheti tisra āhutīḥ //
VārŚS, 1, 4, 4, 41.9  sarasvatī veśayamanī yā sarasvatī veśabhagīneti caturhotrā ca manasā //
VārŚS, 1, 4, 4, 41.9 yā sarasvatī veśayamanī sarasvatī veśabhagīneti caturhotrā ca manasā //
VārŚS, 1, 5, 1, 3.1 purastāt sviṣṭakṛta utsādanīyān homān juhoti te agne utsīdataḥ pavamānā paśuṣu priyā tanūs tayā saha pṛthivīm āroha gāyatreṇa chandasā /
VārŚS, 1, 5, 1, 3.2  te agne utsīdataḥ pāvakāpsu priyā tanūs tayā sahāntarikṣam āroha traiṣṭubhena ca chandasā /
VārŚS, 1, 5, 1, 3.3  te agne utsīdataḥ sūrye śuciḥ priyā tanūs tayā saha divam āroha jāgatena ca chandaseti //
VārŚS, 1, 5, 4, 44.1 yady araṇyor nāśam āśaṅketa sakṣehi te yajñiyā tanūs tayehy ārohety ātmani vihāraṃ samāropayati //
VārŚS, 2, 1, 8, 13.1  te iṣur iti sarvatrānuṣajet //
VārŚS, 2, 2, 2, 10.1  devyasīṣṭaka iti purastāt paryāyāṇām anuṣajed upaśīvarīty upariṣṭāt //
Āpastambadharmasūtra
ĀpDhS, 2, 29, 11.0 sā niṣṭhā vidyā strīṣu śūdreṣu ca //
Āpastambagṛhyasūtra
ĀpGS, 14, 10.0 nyagrodhasya prācyudīcī vā śākhā tataḥ savṛṣaṇāṃ śuṅgāmāhṛtya sīmantavadagnerupasamādhānādi //
ĀpGS, 21, 10.1  māghyāḥ paurṇamāsyā upariṣṭād vyaṣṭakā tasyām aṣṭamī jyeṣṭhayā sampadyate tām ekāṣṭakety ācakṣate //
Āpastambaśrautasūtra
ĀpŚS, 1, 1, 10.1 sā prācy udīcī prāgudīcī vā bhavatīṣe tvorje tveti tām ācchinatti //
ĀpŚS, 6, 28, 11.1  te agne yajñiyā tanūs tayehy ārohātmātmānam acchā vasūni kṛṇvann asme naryā purūṇi /
ĀpŚS, 7, 18, 8.1  te prāṇāñchug jagāmeti hṛdayadeśam //
ĀpŚS, 16, 16, 1.8 viśvasya jāyamānasya veda śiraḥ śiraḥ prati sūrī vicaṣṭa ity etābhiś catasṛbhir upahitā abhimantrya yad asya pāre rajasa iti vaiśvānaryā pariṣicya bhūtyai nama ity upasthāyāpratīkṣam āyanti //
ĀpŚS, 19, 14, 13.1 sa yadīcchet tejasvī yaśasvī brahmavarcasī syām iti prāg dakṣiṇebhyaḥ prāṅ ā hotur dhiṣṇyād utsarped yeyaṃ prāgād yaśasvatī sā mā prorṇotu tejasā yaśasā brahmavarcaseneti //
ĀpŚS, 19, 25, 5.1  vām indrāvaruṇā yatavyā tanūr ity etair eva punaḥ samūhati //
ĀpŚS, 20, 1, 4.2 tasyā yottarāmāvāsyā tasyāṃ saṃjñānyā //
ĀpŚS, 20, 1, 6.1 tasyā yottarāmāvāsyā tasyām apadātīn mahartvija āvahanti //
ĀpŚS, 20, 3, 1.2  mamāpacitiḥ sā va etasmin /
ĀpŚS, 20, 8, 3.1 etasya saṃvatsarasya yottamāmāvāsyā tasyām ukhāṃ saṃbharati //
Āśvālāyanaśrautasūtra
ĀśvŚS, 4, 12, 2.25 dhruvā diśāṃ viṣṇupatny aghorāsyeśānā sahaso manotā /
ĀśvŚS, 7, 6, 4.0 viśvānarasya vas patim indra it somapā eka iti marutvatīyasya pratipadanucarāv indra somaṃ ta ūtir avameti madhyaṃdinaḥ //
Śatapathabrāhmaṇa
ŚBM, 1, 1, 2, 13.2 viṣṇustvā kramatāmiti yajño vai viṣṇuḥ sa devebhya imāṃ vikrāntiṃ vicakrame yaiṣāmiyaṃ vikrāntir idameva prathamena padena paspārāthedam antarikṣaṃ dvitīyena divamuttamenaitām v evaiṣa etasmai viṣṇuryajño vikrāntiṃ vikramate //
ŚBM, 1, 4, 1, 34.2 agniṃ dūtaṃ vṛṇīmaha iti devāśca vā asurāścobhaye prājāpatyāḥ paspṛdhire tāṃt spardhamānān gāyatryantarā tasthau vai sā gāyatryāsīd iyaṃ vai sā pṛthivīyaṃ haiva tadantarā tasthau ta ubhaya eva vidāṃcakrur yatarān vai na iyam upāvartsyati te bhaviṣyanti paretare bhaviṣyantīti tām ubhaya evopamantrayāṃcakrire 'gnir eva devānāṃ dūta āsa saharakṣā ity asurarakṣasam asurāṇāṃ sāgnim evānupreyāya tasmād anvāhāgniṃ dūtaṃ vṛṇīmaha iti sa hi devānāṃ dūta āsīddhotāraṃ viśvavedasam iti //
ŚBM, 1, 8, 1, 10.2 tayemām prajātim prajajñe yeyam manoḥ prajātir yāmvenayā kāṃ cāśiṣam āśāsta sāsmai sarvā samārdhyata //
ŚBM, 1, 8, 1, 24.2 iḍopahūtopahūteḍopo asmāṁ iḍā hvayatām iḍopahūteti tad upahūtāmevainām etat satīm pratyakṣamupahvayate vai sāsīd gaur vai sāsīccatuṣpadī vai gaustasmāccaturupahvayate //
ŚBM, 2, 1, 2, 16.1 atha hovācānvā ahaṃ tāṃ dāsye mameheti /
ŚBM, 2, 2, 4, 18.1 te hutvā devā imām prajātim prājāyanta yaiṣām iyam prajātir imāṃ vijitiṃ vyajayanta yeyam eṣāṃ vijitiḥ /
ŚBM, 2, 2, 4, 18.1 te hutvā devā imām prajātim prājāyanta yaiṣām iyam prajātir imāṃ vijitiṃ vyajayanta yeyam eṣāṃ vijitiḥ /
ŚBM, 3, 1, 1, 7.2 neddevānabhiprasārya śayā iti dakṣiṇā dik sā pitṝṇāṃ yā pratīcī sā sarpāṇāṃ yato devā uccakramuḥ saiṣāhīnā yodīcī dik sā manuṣyāṇāṃ tasmānmānuṣa udīcīnavaṃśām eva śālāṃ vā vimitaṃ vā minvanty udīcī hi manuṣyāṇāṃ dig dīkṣitasyaiva prācīnavaṃśā nādīkṣitasya //
ŚBM, 3, 1, 1, 7.2 neddevānabhiprasārya śayā iti yā dakṣiṇā dik sā pitṝṇāṃ pratīcī sā sarpāṇāṃ yato devā uccakramuḥ saiṣāhīnā yodīcī dik sā manuṣyāṇāṃ tasmānmānuṣa udīcīnavaṃśām eva śālāṃ vā vimitaṃ vā minvanty udīcī hi manuṣyāṇāṃ dig dīkṣitasyaiva prācīnavaṃśā nādīkṣitasya //
ŚBM, 3, 1, 1, 7.2 neddevānabhiprasārya śayā iti yā dakṣiṇā dik sā pitṝṇāṃ yā pratīcī sā sarpāṇāṃ yato devā uccakramuḥ saiṣāhīnā yodīcī dik sā manuṣyāṇāṃ tasmānmānuṣa udīcīnavaṃśām eva śālāṃ vā vimitaṃ vā minvanty udīcī hi manuṣyāṇāṃ dig dīkṣitasyaiva prācīnavaṃśā nādīkṣitasya //
ŚBM, 3, 1, 2, 13.2 sarvatvāyaiva svām evāsminnetat tvacaṃ dadhāti ha vā iyaṃ gostvakpuruṣe haiṣāgra āsa //
ŚBM, 3, 1, 2, 14.2 gaurvā idaṃ sarvaṃ bibharti hanta yeyam puruṣe tvag gavy etāṃ dadhāma tayaiṣā varṣantaṃ tayā himaṃ tayā ghṛṇiṃ titikṣiṣyata iti //
ŚBM, 3, 1, 4, 3.2 imāṃ jitiṃ jigyuryaiṣāmiyaṃ jitis te hocuḥ kathaṃ na idam manuṣyair anabhyārohyaṃ syāditi te yajñasya rasaṃ dhītvā yathā madhu madhukṛto nirdhayeyur viduhya yajñaṃ yūpena yopayitvā tiro 'bhavannatha yadenenāyopayaṃstasmādyūpo nāma //
ŚBM, 3, 2, 1, 27.2 mahāvīryā vā iyaṃ yoniryā mām adīdharata yadvai meto mahadevābhvaṃ nānuprajāyeta yanmā tannābhibhavediti //
ŚBM, 3, 2, 2, 2.2 imāṃ jitiṃ jigyuryaiṣāmiyaṃ jitis te hocuḥ kathaṃ na idam manuṣyair anabhyārohyaṃ syāditi te yajñasya rasaṃ dhītvā yathā madhu madhukṛto nirdhayeyurviduhya yajñaṃ yūpena yopayitvā tiro 'bhavannatha yadenenāyopayaṃs tasmādyūpo nāma //
ŚBM, 3, 7, 1, 27.2 imāṃ jitiṃ jigyuryaiṣāmiyaṃ jitis te hocuḥ kathaṃ na idam manuṣyair anabhyārohyaṃ syāditi te yajñasya rasaṃ dhītvā yathā madhu madhukṛto nirdhayeyur viduhya yajñaṃ yūpena yopayitvā tiro 'bhavann atha yadenenāyopayaṃstasmādyūpo nāma purastādvai prajñā purastānmanojavas tasmātpūrvārdhe minoti //
ŚBM, 3, 8, 2, 13.1 sā prajñātāśriḥ /
ŚBM, 4, 5, 7, 6.3 sā yaiva tarhi tatra devatā bhavati tayaivaitad bhiṣajyati tayā saṃdadhāti //
ŚBM, 4, 5, 7, 7.8 tad yasyāś caivaitad devatāyā ārcchati yo ca devatārpayati tābhyām avaitad ubhābhyām bhiṣajyaty ubhābhyāṃ saṃdadhāti //
ŚBM, 4, 5, 8, 12.3 vicchinno eṣā virāḍ vivṛḍhā /
ŚBM, 4, 5, 8, 13.4 vyṛddho eṣā virāḍ vivṛḍhā /
ŚBM, 4, 6, 3, 2.5 tat sarvāś caivaitad devatā nāparādhnoti yo ca yajñasya devatā tāṃ nāparādhnoti //
ŚBM, 4, 6, 8, 1.1  vai dīkṣā sā niṣat tat sattram /
ŚBM, 4, 6, 8, 2.1  ha dīkṣā sā niṣat tat sattraṃ tad ayanaṃ tat sattrāyaṇam /
ŚBM, 4, 6, 8, 18.1 atha yena sattreṇa devāḥ kṣipra eva pāpmānam apāghnatemāṃ jitim ajayan yaiṣām iyaṃ jitis tad ata udyataḥ /
ŚBM, 5, 1, 3, 3.2 vaśām pṛśnimālabhata iyaṃ vai vaśā pṛśnir yad idam asyām mūli cāmūlaṃ cānnādyam pratiṣṭhitaṃ teneyaṃ vaśā pṛśnirannaṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate 'nnapeyaṃ ha vai nāmaitad yad vājapeyaṃ viśo vai maruto 'nnaṃ vai viśa ujjeṣebhya ityujjityā eva durvede ujjeṣavatyau yājyānuvākye yadyujjeṣavatyau na vindedapi ye eva ke ca mārutyau syātāṃ durvedo eva vaśā pṛśniryadi vaśām pṛśniṃ na vindedapi yaiva kā ca vaśā syāt //
ŚBM, 5, 1, 5, 6.2 pratīca āgnīdhrāt prajāpatiṃ vā eṣa ujjayati yo vājapeyena yajate vāg vai prajāpatir eṣā vai paramā vāg saptadaśānāṃ dundubhīnām paramām evaitad vācaṃ paramam prajāpatim ujjayati saptadaśa bhavanti saptadaśo vai prajāpatis tat prajāpatimujjayati //
ŚBM, 5, 2, 1, 2.2 āpaye svāhā svāpaye svāhāpijāya svāhā kratave svāhā vasave svāhāharpataye svāhāhne mugdhāya svāhā mugdhāya vainaṃśināya svāhā vinaṃśina āntyāyanāya svāhāntyāya bhauvanāya svāhā bhuvanasya pataye svāhādhipataye svāhetyetā dvādaśāptīrjuhoti dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatir yajñas tad yaivāsyāptir yā sampat tāmevaitadujjayati tām ātman kurute //
ŚBM, 5, 2, 1, 2.2 āpaye svāhā svāpaye svāhāpijāya svāhā kratave svāhā vasave svāhāharpataye svāhāhne mugdhāya svāhā mugdhāya vainaṃśināya svāhā vinaṃśina āntyāyanāya svāhāntyāya bhauvanāya svāhā bhuvanasya pataye svāhādhipataye svāhetyetā dvādaśāptīrjuhoti dvādaśa vai māsāḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatir yajñas tad yaivāsyāptir sampat tāmevaitadujjayati tām ātman kurute //
ŚBM, 5, 2, 1, 4.2 āyur yajñena kalpatām prāṇo yajñena kalpatāṃ cakṣur yajñena kalpatāṃ śrotraṃ yajñena kalpatām pṛṣṭhaṃ yajñena kalpatāṃ yajño yajñena kalpatām ity etāḥ ṣaṭ kᄆptīr vācayati ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatir yajñas tad yaivāsya kᄆptir yā sampat tāmevaitadujjayati tām ātman kurute //
ŚBM, 5, 2, 1, 4.2 āyur yajñena kalpatām prāṇo yajñena kalpatāṃ cakṣur yajñena kalpatāṃ śrotraṃ yajñena kalpatām pṛṣṭhaṃ yajñena kalpatāṃ yajño yajñena kalpatām ity etāḥ ṣaṭ kᄆptīr vācayati ṣaḍ vā ṛtavaḥ saṃvatsarasya saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatir yajñas tad yaivāsya kᄆptir sampat tāmevaitadujjayati tām ātman kurute //
ŚBM, 5, 2, 3, 7.2 agnīṣomīyam ekādaśakapālam puroḍāśaṃ nirvapati tena yatheṣṭyaivaṃ yajata etena vā indro vṛtram ahann eteno eva vyajayata yāsyeyaṃ vijitis tāṃ tatho evaiṣa etena pāpmānaṃ dviṣantam bhrātṛvyaṃ hanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti tasmād agnīṣomīya ekādaśakapālaḥ puroḍāśo bhavati tasyotsṛṣṭo gaur dakṣiṇotsarjaṃ vā amuṃ candramasaṃ ghnanti paurṇamāsenāha ghnanty āmāvāsyenotsṛjanti tasmād utsṛṣṭo gaur dakṣiṇā //
ŚBM, 5, 2, 4, 3.2 sākamedhair vai devā vṛtram aghnaṃs tair v eva vyajayanta yeyameṣāṃ vijitistāṃ tatho evaiṣa etaiḥ pāpmānaṃ dviṣantam bhrātṛvyaṃ hanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti //
ŚBM, 5, 2, 4, 7.2 sākamedhair vyajayanta yeyameṣāṃ vijitis tāṃ taddhocur utpibante vā imāni dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsi hantaibhyo vajram praharāmeti vajro vā ājyaṃ ta etena vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavāghnaṃs te vyajayanta yeyameṣāṃ vijitis tāṃ tatho evaiṣa etena vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsy avahanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti //
ŚBM, 5, 2, 4, 7.2 sākamedhair vyajayanta yeyameṣāṃ vijitis tāṃ taddhocur utpibante vā imāni dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsi hantaibhyo vajram praharāmeti vajro vā ājyaṃ ta etena vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavāghnaṃs te vyajayanta yeyameṣāṃ vijitis tāṃ tatho evaiṣa etena vajreṇājyena dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsy avahanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti //
ŚBM, 5, 2, 4, 12.2 trayo mama bhāgāḥ santv ekas taveti tatheti tāvetena haviṣā dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsy avāhatāṃ tau vyajayetāṃ yainayor iyaṃ vijitis tāṃ tatho evaiṣa etena haviṣā dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyavahanti tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti //
ŚBM, 5, 2, 4, 14.2 apāmārgair vai devā dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyapāmṛjata te vyajayanta yeyameṣāṃ vijitis tāṃ tatho evaiṣa etad apāmārgair eva dikṣu nāṣṭrā rakṣāṃsyapamṛṣṭe tatho eva vijayate vijite 'bhaye 'nāṣṭre sūyā iti //
ŚBM, 5, 3, 1, 13.2 parivṛttyai gṛhānparetya nairṛtaṃ caruṃ nirvapati vā aputrā patnī sā parivṛttī sakṛṣṇānāṃ vrīhīṇāṃ nakhairnirbhidya taṇḍulānnairṛtaṃ caruṃ śrapayati sa juhotyeṣa te nirṛte bhāgastaṃ juṣasva svāheti yā vā aputrā patnī sā nirṛtigṛhītā tadyadevāsyā atra nairṛtaṃ rūpaṃ tad evaitacchamayati tatho hainaṃ sūyamānaṃ nirṛtirna gṛhṇāti tasya dakṣiṇā kṛṣṇā gauḥ parimūrṇī paryāriṇī sā hyapi nirṛtigṛhītā tāmāha mā me 'dyeśāyāṃ vātsīditi tatpāpmānamapādatte //
ŚBM, 5, 3, 1, 13.2 parivṛttyai gṛhānparetya nairṛtaṃ caruṃ nirvapati yā vā aputrā patnī sā parivṛttī sakṛṣṇānāṃ vrīhīṇāṃ nakhairnirbhidya taṇḍulānnairṛtaṃ caruṃ śrapayati sa juhotyeṣa te nirṛte bhāgastaṃ juṣasva svāheti vā aputrā patnī sā nirṛtigṛhītā tadyadevāsyā atra nairṛtaṃ rūpaṃ tad evaitacchamayati tatho hainaṃ sūyamānaṃ nirṛtirna gṛhṇāti tasya dakṣiṇā kṛṣṇā gauḥ parimūrṇī paryāriṇī sā hyapi nirṛtigṛhītā tāmāha mā me 'dyeśāyāṃ vātsīditi tatpāpmānamapādatte //
ŚBM, 5, 3, 2, 5.2  svayampraśīrṇāśvatthī śākhā prācī vodīcī vā bhavati tasyai maitram pātraṃ karoti varuṇyā vā eṣā yā paraśuvṛkṇāthaiṣā maitrī yā svayampraśīrṇā tasmātsvayampraśīrṇāyai śākhāyai maitram pātraṃ karoti //
ŚBM, 5, 3, 2, 5.2 yā svayampraśīrṇāśvatthī śākhā prācī vodīcī vā bhavati tasyai maitram pātraṃ karoti varuṇyā vā eṣā paraśuvṛkṇāthaiṣā maitrī yā svayampraśīrṇā tasmātsvayampraśīrṇāyai śākhāyai maitram pātraṃ karoti //
ŚBM, 5, 3, 2, 5.2 yā svayampraśīrṇāśvatthī śākhā prācī vodīcī vā bhavati tasyai maitram pātraṃ karoti varuṇyā vā eṣā yā paraśuvṛkṇāthaiṣā maitrī svayampraśīrṇā tasmātsvayampraśīrṇāyai śākhāyai maitram pātraṃ karoti //
ŚBM, 5, 3, 5, 22.2 kṣatrasya yonirasīti tadyaiva kṣatrasya yonistasyā evainametajjanayati //
ŚBM, 5, 3, 5, 23.2 purastādavagūhati kṣatrasya nābhirasīti tadyaiva kṣatrasya nābhistāmevāsminnetaddadhāti //
ŚBM, 5, 4, 4, 1.2 tasyā aniṣṭa eva sviṣṭakṛdbhavatyathāsmā āsandīm āharanty uparisadyaṃ vā eṣa jayati yo jayatyantarikṣasadyaṃ tad enam uparyāsīnam adhastādimāḥ prajā upāsate tasmādasmā āsandīmāharanti saiṣā khādirī vitṛṇṇā bhavati yeyaṃ vardhravyutā bharatānām //
ŚBM, 5, 4, 4, 3.2 kṣatrasya yonirasīti tadyaiva kṣatrasya yonistāmevaitatkaroti //
ŚBM, 5, 4, 4, 4.2 syonāmāsīda suṣadāmāsīdeti śivāṃ śagmāmāsīdety evaitad āha kṣatrasya yonimāsīdeti tadyaiva kṣatrasya yonistasyāmevainametaddadhāti //
ŚBM, 5, 5, 1, 11.1 atha yaiṣā maitrāvaruṇī payasyā bhavati /
ŚBM, 5, 5, 1, 11.2 tasyai vaśā dakṣiṇā sā hi maitrāvaruṇī yad vaśā yadi vaśāṃ na vindedapi yaiva kā cāpravītā syāt sarvā hyeva vaśāpravītā tāmadhvaryubhyāṃ dadāti prāṇodānau vā adhvaryū prāṇodānau mitrāvaruṇau tasmāt tām adhvaryubhyāṃ dadāti //
ŚBM, 5, 5, 2, 8.2 tasyā eṣaivāvṛd yāṣṭāpadyai vaśāyā iyaṃ vā aditir asyā evainametadgarbhaṃ karoti tasyā etādṛśyeva śyenī vicitragarbhā dakṣiṇā //
ŚBM, 5, 5, 4, 28.2 uparyuparyāhavanīyaṃ dhārayanti sā pariśiṣṭā parisrudbhavati tāmāsiñcati tāṃ vikṣarantīmupatiṣṭhate pitṝṇāṃ somavatāṃ tisṛbhirṛgbhiḥ pitṝṇām barhiṣadāṃ tisṛbhirṛgbhiḥ pitṝṇām agniṣvāttānāṃ tisṛbhir ṛgbhis tad yad evam upatiṣṭhate yatra vai soma indramatyapavata sa yat pitṝn agacchat trayā vai pitaras tenaivainam etat samardhayati kṛtsnaṃ karoti tasmād evamupatiṣṭhate //
ŚBM, 5, 5, 4, 32.2 indro vai yajñasya devatā sā yaiva yajñasya devatā tayaivaitadbhiṣajyati tasmādaindro bhavati //
ŚBM, 6, 1, 1, 4.1 atha yaiteṣāṃ saptānām puruṣāṇāṃ śrīḥ /
ŚBM, 6, 1, 1, 7.2 yaivaiteṣāṃ saptānām puruṣāṇāṃ śrīr yo rasas tametadūrdhvaṃ samudūhanti tad asyaitacchiras tasmint sarve devāḥ śritā atra hi sarvebhyo devebhyo juhvati tasmād v evaitacchiraḥ //
ŚBM, 6, 1, 3, 8.2 ṛtavaste 'tha yaḥ sa bhūtānām patiḥ saṃvatsaraḥ so 'tha soṣāḥ patnyauṣasī sā tānīmāni bhūtāni ca bhūtānāṃ ca patiḥ saṃvatsara uṣasi reto 'siñcant sa saṃvatsare kumāro 'jāyata so 'rodīt //
ŚBM, 6, 2, 2, 18.2 eṣā ha saṃvatsarasya prathamā rātriryatphālgunī paurṇamāsī yottaraiṣottamā yā pūrvā mukhata eva tatsaṃvatsaramārabhate //
ŚBM, 6, 2, 2, 18.2 eṣā ha saṃvatsarasya prathamā rātriryatphālgunī paurṇamāsī yottaraiṣottamā pūrvā mukhata eva tatsaṃvatsaramārabhate //
ŚBM, 6, 2, 2, 30.1 etadvai yaiva prathamā paurṇamāsī /
ŚBM, 6, 2, 2, 30.2 tasyām paśum ālabhate prathamāṣṭakā tasyām ukhāṃ saṃbharati yā prathamāmāvāsyā tasyāṃ dīkṣata etadvai yānyeva saṃvatsarasya prathamānyahāni tānyasya tad ārabhate tāni ca tad āpnoty athātaḥ sampadeva //
ŚBM, 6, 2, 2, 30.2 tasyām paśum ālabhate yā prathamāṣṭakā tasyām ukhāṃ saṃbharati prathamāmāvāsyā tasyāṃ dīkṣata etadvai yānyeva saṃvatsarasya prathamānyahāni tānyasya tad ārabhate tāni ca tad āpnoty athātaḥ sampadeva //
ŚBM, 6, 2, 2, 32.1 tato yāṣṭācatvāriṃśat /
ŚBM, 6, 3, 1, 9.2 yo vai sa prajāpatir āsīd eṣa sa sruvaḥ prāṇo vai sruvaḥ prāṇaḥ prajāpatir atha sā vāgāsīdeṣā sā srug yoṣā vai vāg yoṣā srug atha yāstā āpa āyan vāco lokād etāstā yām etām āhutiṃ juhoti //
ŚBM, 6, 3, 1, 41.2 haste hyasyāhitā bhavati bibhrad abhrim iti bibharti hyenāṃ hiraṇyayīmiti hiraṇmayī hyeṣā chandomayy agner jyotir nicāyyety agner jyotir dṛṣṭvety etat pṛthivyā adhyābharad iti pṛthivyai hyenad adhyābharaty ānuṣṭubhena chandasāṅgirasvad iti tad enām ānuṣṭubhena chandasādatte 'tho asyām ānuṣṭubhaṃ chando dadhāti tānyetānyeva chandāṃsyeṣābhrir ārambhāyaiveyaṃ vaiṇavī kriyate //
ŚBM, 6, 3, 1, 43.2 caturakṣarā vai sarvā vāg vāg ityekam akṣaram akṣaram iti tryakṣaraṃ tad yat tad vāg ity ekam akṣaraṃ yaivaiṣānuṣṭub uttamā sā sātha yad akṣaramiti tryakṣarametāni tāni pūrvāṇi yajūṃṣi sarvayaivaitad vācāgniṃ khanati sarvayā vācā saṃbharati tasmāccaturbhiḥ //
ŚBM, 6, 3, 2, 7.2 pratūrvannehyavakrāmannaśastīr iti pāpmā vā aśastis tvaramāṇa ehy avakrāman pāpmānamity etad rudrasya gāṇapatyam mayobhūrehīti raudrā vai paśavo te devatā tasyai gāṇapatyam mayobhūr ehīty etat tad enam aśvenānvicchati //
ŚBM, 6, 4, 3, 9.2 asau vā āditya eṣo 'gnir amuṃ tad ādityam utthāpayaty ud u tiṣṭha svadhvaretyadhvaro vai yajña ud u tiṣṭha suyajñiyetyetad avā no devyā dhiyeti te daivī dhīstayā no 'vetyetad dṛśe ca bhāsā bṛhatā suśukvanir iti darśanāya ca bhāsā bṛhatā suśukvanir ity etad āgne yāhi suśastibhiriti ye voḍhāras te suśastaya āgne yāhi voḍhṛbhir ityetat //
ŚBM, 6, 5, 2, 17.2 ime vai lokā ukheme lokā gaustasyā etadūdho yaiṣā tiraścī rāsnā sā vitṛtīye bhavati vitṛtīye hi gorūdhaḥ //
ŚBM, 6, 5, 3, 1.2 iyaṃ vā aṣāḍheyam u vā eṣāṃ lokānām prathamāsṛjyata tāmetasyā eva mṛdaḥ karotyeṣāṃ hyeva lokānām iyam mahiṣī karoti mahiṣī hīyaṃ tadyaiva prathamā vittā sā mahiṣī //
ŚBM, 6, 6, 3, 3.2 hanta yaiṣu vanaspatiṣūrg yo rasa udumbare taṃ dadhāma te yady apakrāmeyur yātayāmā apakrāmeyur yathā dhenur dugdhā yathānaḍvān ūhivāniti tad yaiṣu vanaspatiṣūrg yo rasa āsīd udumbare tam adadhus tayaitad ūrjā sarvān vanaspatīn prati pacyate tasmāt sa sarvadārdraḥ sarvadā kṣīrī tad etat sarvam annaṃ yad udumbaraḥ sarve vanaspatayaḥ sarveṇaivainam etad annena prīṇāti sarvairvanaspatibhiḥ saminddhe //
ŚBM, 6, 6, 3, 3.2 hanta yaiṣu vanaspatiṣūrg yo rasa udumbare taṃ dadhāma te yady apakrāmeyur yātayāmā apakrāmeyur yathā dhenur dugdhā yathānaḍvān ūhivāniti tad yaiṣu vanaspatiṣūrg yo rasa āsīd udumbare tam adadhus tayaitad ūrjā sarvān vanaspatīn prati pacyate tasmāt sa sarvadārdraḥ sarvadā kṣīrī tad etat sarvam annaṃ yad udumbaraḥ sarve vanaspatayaḥ sarveṇaivainam etad annena prīṇāti sarvairvanaspatibhiḥ saminddhe //
ŚBM, 6, 6, 3, 4.2  paramā parāvad ity etad rohidaśva ihāgahīti rohito hāgneraśvaḥ purīṣyaḥ purupriya iti paśavyo bahupriya ity etad agne tvaṃ tarā mṛdha ity agne tvaṃ tara sarvānpāpmana ityetat //
ŚBM, 6, 6, 4, 8.2 yābhinnā navā sthāly urubilī syāt tasyām enam paryāvaped ārcchati vā eṣokhā yā bhidyate 'nārto iyaṃ devatānārtāyām imam anārtam bibharāṇīti tatrokhāyai kapālam purastāt prāsyati tatho haiṣa etasyai yonerna cyavate //
ŚBM, 6, 6, 4, 8.2 yābhinnā navā sthāly urubilī syāt tasyām enam paryāvaped ārcchati vā eṣokhā bhidyate 'nārto iyaṃ devatānārtāyām imam anārtam bibharāṇīti tatrokhāyai kapālam purastāt prāsyati tatho haiṣa etasyai yonerna cyavate //
ŚBM, 6, 8, 1, 10.1 sa yadākṣa utsarjet athaitad yajur japed asuryā vā eṣā vāg yākṣasya tām etacchamayati tām etad devatrā karoti //
ŚBM, 10, 2, 1, 2.5 tad yāsyāvamā mātrā tām asya tad āpnoti tayainaṃ tan mimīte //
ŚBM, 10, 2, 1, 6.2 tad yeyaṃ vayasaḥ patato nirṇāmād ekā nāḍy upaśete tāṃ tat karoti /
ŚBM, 10, 2, 2, 6.5 tad yāsya paramā mātrā tām asya tad āpnoti tayainaṃ tan mimīte /
ŚBM, 10, 2, 3, 1.1  vā iyaṃ vediḥ saptavidhasya eṣā veder mātrā /
ŚBM, 10, 2, 3, 15.2  vā etasya saptamasya puruṣasya sampat saivaiteṣāṃ sarveṣāṃ sampat //
ŚBM, 10, 3, 3, 7.2  vai sā vāg agnir eva sa /
ŚBM, 10, 5, 1, 4.1 sā sā vāg asau sa ādityaḥ /
ŚBM, 13, 3, 8, 5.0 atha yadyudake mriyeta vāruṇaṃ yavamayaṃ carumanunirvaped varuṇo vā etaṃ gṛhṇāti yo 'psu mriyate sā yaivainaṃ devatā gṛhṇāti tāmevaitatprīṇāti sāsmai prītānyam ālambhāyānumanyate tayānumatamālabhate sa yadyavamayo bhavati varuṇyā hi yavāḥ //
ŚBM, 13, 4, 1, 4.0 sā yāsau phālgunī paurṇamāsī bhavati tasyai purastāt ṣaḍahe vā saptāhe vartvija upasamāyanty adhvaryuśca hotā ca brahmā codgātā caitānvā anvanya ṛtvijaḥ //
ŚBM, 13, 5, 2, 10.0 apa vā etebhya āyurdevatāḥ krāmanti ye yajñe pūtām vācam vadanti vācam evaitat punate devayajyāyai devatānām anapakramāya ca gomṛge vapā bhavati yā cāje tūpare te aśve pratyavadhāyāharanti nāśvasya vapāstīti vadanto na tathā kuryād aśvasyaiva pratyakṣam meda āharet prajñātā itarāḥ //
ŚBM, 13, 5, 2, 10.0 apa vā etebhya āyurdevatāḥ krāmanti ye yajñe pūtām vācam vadanti vācam evaitat punate devayajyāyai devatānām anapakramāya yā ca gomṛge vapā bhavati cāje tūpare te aśve pratyavadhāyāharanti nāśvasya vapāstīti vadanto na tathā kuryād aśvasyaiva pratyakṣam meda āharet prajñātā itarāḥ //
ŚBM, 13, 5, 4, 11.0 etadviṣṇoḥ krāntam tena haitena bharato dauḥṣantirīje teneṣṭvemām vyaṣṭim vyānaśe yeyam bharatānāṃ tad etad gāthayābhigītam aṣṭāsaptatim bharato dauḥṣantir yamunām anu gaṅgāyām vṛtraghne 'badhnāt pañcapañcāśataṃ hayān iti //
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
ŚāṅkhGS, 1, 5, 6.1  lakṣaṇasampannā syāt //
ŚāṅkhGS, 1, 16, 4.0 bhūr te patighny alakṣmī devaraghnī jāraghnīṃ tāṃ karomy asau svāheti vā prathamayā mahāvyāhṛtyā prathamopahitā dvitīyayā dvitīyā tṛtīyayā tṛtīyā samastābhiś caturthī //
ŚāṅkhGS, 1, 18, 3.1 agne prāyaścittir asi tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi yāsyāḥ patighnī tanūs tām asyā apajahi /
ŚāṅkhGS, 1, 18, 3.2 vāyo prāyaścittir asi tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi yāsyā aputriyā tanūs tām asyā apajahi /
ŚāṅkhGS, 1, 18, 3.3 sūrya prāyaścittir asi tvaṃ devānāṃ prāyaścittir asi yāsyā apaśavyā tanūs tām asyā apajahi /
ŚāṅkhGS, 2, 6, 6.0  vainaṃ na pratyācakṣīta //
ŚāṅkhGS, 3, 10, 1.0  phālgunyā uttarāmāvāsyā sā revatyā sampadyate tasyām aṅkalakṣaṇāni kārayet //
ŚāṅkhGS, 3, 10, 3.0  prathamā prajāyeta tasyāḥ pīyūṣaṃ juhuyāt saṃvatsarīṇaṃ paya usriyāyā ity etābhyām ṛgbhyām //
ŚāṅkhGS, 3, 12, 3.1 iyam eva sā prathamā vyucchad antar asyāṃ carati praviṣṭā /
ŚāṅkhGS, 6, 4, 6.0 yaivaṃ mahāvratasya //
Śāṅkhāyanāraṇyaka
ŚāṅkhĀ, 2, 1, 30.0  tṛtīyā sūktasya tasyā uttaram ardharcam utsṛjati nadasya cottaram //
ŚāṅkhĀ, 2, 4, 16.0 yaitasya dvitīyā tām iha dvitīyāṃ karoti //
ŚāṅkhĀ, 3, 7, 27.0 sā brahmaṇo jitir yā vyaṣṭiḥ tāṃ jitiṃ jayati tāṃ vyaṣṭiṃ vyaśnute ya evaṃ veda ya evaṃ veda //
ŚāṅkhĀ, 3, 7, 27.0 sā yā brahmaṇo jitir vyaṣṭiḥ tāṃ jitiṃ jayati tāṃ vyaṣṭiṃ vyaśnute ya evaṃ veda ya evaṃ veda //
ŚāṅkhĀ, 5, 3, 16.0  vai prajñā sa prāṇaḥ //
ŚāṅkhĀ, 5, 3, 30.0  vai prajñā sa prāṇaḥ //
ŚāṅkhĀ, 7, 13, 3.0 tad yāsau mātrā pūrvarūpottararūpe antareṇa yena saṃdhiṃ vivartayati yena mātrāmātraṃ vibhajati yena svarāt svaraṃ vijñāpayati sā saṃhiteti //
ŚāṅkhĀ, 7, 14, 2.0 tad yāsau mātrā saṃdhivijñāpanī sāma tad bhavati sāmaihāvaṃ saṃhitāṃ manya iti //
ŚāṅkhĀ, 8, 10, 4.0 tasyai vā etasyai vīṇāyai tviṣiḥ sā saṃhiteti kātyāyanīputro jātūkarṇyaḥ //
Ṛgveda
ṚV, 1, 22, 3.1  vāṃ kaśā madhumaty aśvinā sūnṛtāvatī /
ṚV, 1, 46, 6.1  naḥ pīparad aśvinā jyotiṣmatī tamas tiraḥ /
ṚV, 1, 48, 6.1 vi sṛjati samanaṃ vy arthinaḥ padaṃ na vety odatī /
ṚV, 1, 92, 8.2 sudaṃsasā śravasā vibhāsi vājaprasūtā subhage bṛhantam //
ṚV, 1, 107, 1.2 ā vo 'rvācī sumatir vavṛtyād aṃhoś cid varivovittarāsat //
ṚV, 1, 120, 5.1 pra ghoṣe bhṛgavāṇe na śobhe yayā vācā yajati pajriyo vām /
ṚV, 1, 126, 6.1 āgadhitā parigadhitā kaśīkeva jaṅgahe /
ṚV, 1, 129, 8.2 svayaṃ sā riṣayadhyai na upeṣe atraiḥ /
ṚV, 1, 140, 12.2 asmākaṃ vīrāṁ uta no maghono janāṃś ca pārayāccharma yā ca //
ṚV, 1, 140, 12.2 asmākaṃ vīrāṁ uta no maghono janāṃś ca yā pārayāccharma ca //
ṚV, 1, 151, 4.1 pra sā kṣitir asura mahi priya ṛtāvānāv ṛtam ā ghoṣatho bṛhat /
ṚV, 1, 162, 8.1 yad vājino dāma saṃdānam arvato śīrṣaṇyā raśanā rajjur asya /
ṚV, 1, 186, 11.2 ni deveṣu yatate vasūyur vidyāmeṣaṃ vṛjanaṃ jīradānum //
ṚV, 2, 32, 6.1 sinīvāli pṛthuṣṭuke devānām asi svasā /
ṚV, 2, 32, 7.1  subāhuḥ svaṅguriḥ suṣūmā bahusūvarī /
ṚV, 2, 32, 8.1  guṅgūr yā sinīvālī yā rākā yā sarasvatī /
ṚV, 2, 32, 8.1 yā guṅgūr sinīvālī yā rākā yā sarasvatī /
ṚV, 2, 32, 8.1 yā guṅgūr yā sinīvālī rākā yā sarasvatī /
ṚV, 2, 32, 8.1 yā guṅgūr yā sinīvālī yā rākā sarasvatī /
ṚV, 2, 34, 15.2 arvācī sā maruto va ūtir o ṣu vāśreva sumatir jigātu //
ṚV, 3, 39, 1.2  jāgṛvir vidathe śasyamānendra yat te jāyate viddhi tasya //
ṚV, 3, 57, 1.2 sadyaś cid duduhe bhūri dhāser indras tad agniḥ panitāro asyāḥ //
ṚV, 3, 57, 5.1  te jihvā madhumatī sumedhā agne deveṣūcyata urūcī /
ṚV, 3, 57, 6.1  te agne parvatasyeva dhārā saścantī pīpayad deva citrā /
ṚV, 4, 50, 3.1 bṛhaspate paramā parāvad ata ā ta ṛtaspṛśo ni ṣeduḥ /
ṚV, 5, 41, 15.1 pade pade me jarimā ni dhāyi varūtrī vā śakrā pāyubhiś ca /
ṚV, 5, 61, 5.2 śyāvāśvastutāya dor vīrāyopabarbṛhat //
ṚV, 5, 61, 7.1 vi jānāti jasuriṃ vi tṛṣyantaṃ vi kāminam /
ṚV, 5, 79, 2.1  sunīthe śaucadrathe vy auccho duhitar divaḥ /
ṚV, 5, 79, 3.2 yo vy aucchaḥ sahīyasi satyaśravasi vāyye sujāte aśvasūnṛte //
ṚV, 5, 79, 10.2  stotṛbhyo vibhāvary ucchantī na pramīyase sujāte aśvasūnṛte //
ṚV, 5, 84, 1.2 pra bhūmim pravatvati mahnā jinoṣi mahini //
ṚV, 5, 84, 2.2 pra vājaṃ na heṣantam perum asyasy arjuni //
ṚV, 5, 84, 3.1 dṛᄆhā cid vanaspatīn kṣmayā dardharṣy ojasā /
ṚV, 6, 25, 1.1  ta ūtir avamā yā paramā yā madhyamendra śuṣminn asti /
ṚV, 6, 25, 1.1 yā ta ūtir avamā paramā yā madhyamendra śuṣminn asti /
ṚV, 6, 25, 1.1 yā ta ūtir avamā yā paramā madhyamendra śuṣminn asti /
ṚV, 6, 41, 2.1  te kākut sukṛtā yā variṣṭhā yayā śaśvat pibasi madhva ūrmim /
ṚV, 6, 41, 2.1 yā te kākut sukṛtā variṣṭhā yayā śaśvat pibasi madhva ūrmim /
ṚV, 6, 45, 14.1  ta ūtir amitrahan makṣūjavastamāsati /
ṚV, 6, 48, 12.1  śardhāya mārutāya svabhānave śravo 'mṛtyu dhukṣata /
ṚV, 6, 48, 12.2  mṛᄆīke marutāṃ turāṇāṃ yā sumnair evayāvarī //
ṚV, 6, 48, 12.2 yā mṛᄆīke marutāṃ turāṇāṃ sumnair evayāvarī //
ṚV, 6, 53, 9.1  te aṣṭrā goopaśāghṛṇe paśusādhanī /
ṚV, 6, 61, 1.2  śaśvantam ācakhādāvasam paṇiṃ tā te dātrāṇi taviṣā sarasvati //
ṚV, 6, 61, 13.1 pra mahimnā mahināsu cekite dyumnebhir anyā apasām apastamā /
ṚV, 6, 64, 5.1 sā vaha yokṣabhir avātoṣo varaṃ vahasi joṣam anu /
ṚV, 6, 64, 5.2 tvaṃ divo duhitar ha devī pūrvahūtau maṃhanā darśatā bhūḥ //
ṚV, 6, 65, 1.2  bhānunā ruśatā rāmyāsv ajñāyi tiras tamasaś cid aktūn //
ṚV, 6, 74, 2.1 somārudrā vi vṛhataṃ viṣūcīm amīvā no gayam āviveśa /
ṚV, 6, 75, 15.1 ālāktā ruruśīrṣṇy atho yasyā ayo mukham /
ṚV, 7, 46, 3.1  te didyud avasṛṣṭā divas pari kṣmayā carati pari sā vṛṇaktu naḥ /
ṚV, 7, 81, 3.2  vahasi puru spārhaṃ vananvati ratnaṃ na dāśuṣe mayaḥ //
ṚV, 7, 81, 4.1 ucchantī kṛṇoṣi maṃhanā mahi prakhyai devi svar dṛśe /
ṚV, 7, 104, 17.1 pra jigāti khargaleva naktam apa druhā tanvaṃ gūhamānā /
ṚV, 8, 91, 6.1 asau ca na urvarād imāṃ tanvam mama /
ṚV, 8, 101, 13.1 iyaṃ nīcy arkiṇī rūpā rohiṇyā kṛtā /
ṚV, 9, 86, 18.2  no dohate trir ahann asaścuṣī kṣumad vājavan madhumat suvīryam //
ṚV, 10, 17, 8.1 sarasvati sarathaṃ yayātha svadhābhir devi pitṛbhir madantī /
ṚV, 10, 19, 3.2 ihaivāgne ni dhārayeha tiṣṭhatu rayiḥ //
ṚV, 10, 59, 7.2 punar naḥ somas tanvaṃ dadātu punaḥ pūṣā pathyāṃ svastiḥ //
ṚV, 10, 63, 16.1 svastir iddhi prapathe śreṣṭhā rekṇasvaty abhi vāmam eti /
ṚV, 10, 65, 6.1  gaur vartanim paryeti niṣkṛtam payo duhānā vratanīr avārataḥ /
ṚV, 10, 72, 5.1 aditir hy ajaniṣṭa dakṣa duhitā tava /
ṚV, 10, 85, 37.2  na ūrū uśatī viśrayāte yasyām uśantaḥ praharāma śepam //
ṚV, 10, 87, 13.2 manyor manasaḥ śaravyā jāyate tayā vidhya hṛdaye yātudhānān //
ṚV, 10, 95, 6.1  sujūrṇiḥ śreṇiḥ sumnaāpir hradecakṣur na granthinī caraṇyuḥ /
ṚV, 10, 95, 10.1 vidyun na patantī davidyod bharantī me apyā kāmyāni /
ṚV, 10, 107, 9.1 bhojā jigyuḥ surabhiṃ yonim agre bhojā jigyur vadhvaṃ suvāsāḥ /
ṚV, 10, 133, 3.2 astāsi śatrave vadhaṃ yo na indra jighāṃsati te rātir dadir vasu nabhantām anyakeṣāṃ jyākā adhi dhanvasu //
ṚV, 10, 133, 7.1 asmabhyaṃ su tvam indra tāṃ śikṣa dohate prati varaṃ jaritre /
ṚV, 10, 145, 3.2 athā sapatnī mamādharā sādharābhyaḥ //
ṚV, 10, 146, 1.1 araṇyāny araṇyāny asau preva naśyasi /
Ṛgvedakhilāni
ṚVKh, 2, 9, 1.2 saṃ dhānyasya sphātiḥ saṃsrāvyeṇa haviṣā juhomi //
ṚVKh, 3, 21, 1.1 asau senā marutaḥ pareṣām abhyaiti na ojasā spardhamānā /
ṚVKh, 4, 6, 4.1 samrājaṃ ca virājaṃ cābhiṣṭir ca me dhruvā /
ṚVKh, 4, 6, 4.2 lakṣmī rāṣṭrasya mukhe tayā mām indra saṃ sṛja //
ṚVKh, 4, 8, 3.1  medhāpsarassu gandharveṣu ca yan manaḥ /
ṚVKh, 4, 8, 3.2 daivī mānuṣī medhā sā mām ā viśatād iha //
Ṣaḍviṃśabrāhmaṇa
ṢB, 2, 2, 4.1  prathamā tām annādyaṃ dhyāyan gāyet //
ṢB, 2, 2, 9.1  dvitīyā tāṃ gāyatrīm āgāṃ gāyaṃs tasyā dve akṣare saśayanī vyatiṣajati /
ṢB, 2, 2, 10.1  tṛtīyā tāṃ triṣṭubham āgāṃ gāyaṃs tasyā dve uttamārdhe 'kṣare dyotayati /
ṢB, 2, 2, 11.1  caturthī tāṃ jagatīm āgāṃ gāyaṃs tasyāś catvāry uttamārdhe 'kṣarāṇi dyotayati /
ṢB, 2, 2, 12.1  pañcamī tām anuṣṭubham āgāṃ gāyaṃś caturdhā vyāvṛjya gāyeta /
ṢB, 2, 2, 13.1  ṣaṣṭhī tāṃ paṅktim āgāṃ gāyaṃs tasyā dve dve akṣare udāsaṃ gāyaty ā ṣaḍbhyo 'kṣarebhyaḥ /
ṢB, 2, 2, 20.1  prathamā tām āyacchann iva gāyet /
ṢB, 2, 2, 21.1  dvitīyā tāṃ ghoṣiṇīm iva gāyet /
ṢB, 2, 2, 22.1  tṛtīyā tām udyacchann iva gāyet /
ṢB, 2, 2, 23.1  caturthī tāṃ nikrīḍayann iva gāyet /
ṢB, 2, 2, 24.1  pañcamī tāṃ niruktām aniruktām iva gāyet /
ṢB, 2, 2, 25.1  ṣaṣṭhī tām udāsam iva gāyet /
Aṣṭasāhasrikā
ASāh, 1, 6.1 atha khalvāyuṣmān śāriputra āyuṣmantaṃ subhūtimetadavocat kiṃ punarāyuṣman subhūte asti taccittaṃ yaccittamacittam evamukte āyuṣmān subhūtirāyuṣmantaṃ śāriputrametadavocat kiṃ punarāyuṣman śāriputra acittatā tatra acittatāyāmastitā vā nāstitā vā vidyate vā upalabhyate vā śāriputra āha na hyetadāyuṣman subhūte /
ASāh, 1, 30.7 atha katamattadāyuṣman subhūte rūpaṃ yadrūpamabaddhamamuktamiti vadasi evaṃ katamā sā vedanā katamā sā saṃjñā katame te saṃskārāḥ katamattadāyuṣman subhūte vijñānaṃ yadvijñānamabaddhamamuktamiti vadasi katamā sā āyuṣman subhūte rūpatathatā rūpatathatāpyabaddhā amukteti vadasi evaṃ katamā sā vedanātathatā saṃjñātathatā saṃskāratathatā katamā sā āyuṣman subhūte vijñānatathatā yā vijñānatathatāpyabaddhā amukteti vadasi evamukte āyuṣmān subhūtirāyuṣmantaṃ pūrṇaṃ maitrāyaṇīputrametadavocat yadāyuṣman pūrṇa māyāpuruṣasya rūpaṃ tadabaddhamamuktam /
ASāh, 1, 30.7 atha katamattadāyuṣman subhūte rūpaṃ yadrūpamabaddhamamuktamiti vadasi evaṃ katamā sā vedanā katamā sā saṃjñā katame te saṃskārāḥ katamattadāyuṣman subhūte vijñānaṃ yadvijñānamabaddhamamuktamiti vadasi katamā sā āyuṣman subhūte rūpatathatā yā rūpatathatāpyabaddhā amukteti vadasi evaṃ katamā sā vedanātathatā saṃjñātathatā saṃskāratathatā katamā sā āyuṣman subhūte vijñānatathatā vijñānatathatāpyabaddhā amukteti vadasi evamukte āyuṣmān subhūtirāyuṣmantaṃ pūrṇaṃ maitrāyaṇīputrametadavocat yadāyuṣman pūrṇa māyāpuruṣasya rūpaṃ tadabaddhamamuktam /
ASāh, 1, 30.8 evaṃ māyāpuruṣasya vedanā yā māyāpuruṣasya saṃjñā ye māyāpuruṣasya saṃskārāḥ /
ASāh, 1, 30.8 evaṃ yā māyāpuruṣasya vedanā māyāpuruṣasya saṃjñā ye māyāpuruṣasya saṃskārāḥ /
ASāh, 1, 30.10  āyuṣman pūrṇa māyāpuruṣasya rūpatathatā sā abaddhā amuktā /
ASāh, 1, 30.11 evaṃ māyāpuruṣasya vedanātathatā saṃjñātathatā saṃskāratathatā /
ASāh, 1, 30.12  āyuṣman pūrṇa māyāpuruṣasya vijñānatathatā sā abaddhā amuktā /
ASāh, 1, 33.21 evamasvabhāvānāṃ sarvadharmāṇāṃ katamattadrūpaṃ yad agrāhyam anabhinirvṛttam katame te vedanāsaṃjñāsaṃskārāḥ katamattadvijñānaṃ yad agrāhyam anabhinirvṛttam evameteṣāṃ sarvadharmāṇāṃ asvabhāvatā sā anabhinirvṛttiḥ /
ASāh, 1, 33.22  ca sarvadharmāṇām anabhinirvṛttirna te dharmāḥ /
ASāh, 3, 11.6 yeyaṃ kauśika sarvajñatā tathāgatasyārhataḥ samyaksaṃbuddhasya prajñāpāramitānirjātaiṣā /
ASāh, 3, 16.24 tadyathāpi nāma kauśika candramaṇḍalamāgamya sarvā oṣadhīḥ tārā yathābalaṃ yathāsthāmam avabhāsayanti nakṣatrāṇi ca yathābalaṃ yathāsthāmam avabhāsayanti evameva kauśika tathāgatasyārhataṃ samyaksaṃbuddhasya atyayena saddharmasyāntardhāne tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāmanutpādāt kāciddharmacaryā samacaryā asamacaryā kuśalacaryā loke prajñāyate prabhāvyate sarvā sā bodhisattvanirjātā bodhisattvaprabhāvitā bodhisattvopāyakauśalyapravartitā /
ASāh, 3, 21.10 bhagavānāha tatkiṃ manyase tvamānanda acintyā sā prajñā kuśalamūlāni sarvajñatāpariṇāmena pariṇāmayati ānanda āha evametadbhagavan evametatsugata /
ASāh, 3, 21.11 acintyā sā bhagavan prajñā paramācintyā sā bhagavan prajñā kuśalamūlāni sarvajñatāpariṇāmena pariṇāmayati bhagavānāha tasmāttarhi ānanda paramatvātsā prajñā pāramitānāmadheyaṃ labhate yayā sarvajñatāyāṃ pariṇāmitāni kuśalamūlāni pāramitānāmadheyaṃ labhante /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yā ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham yā ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam yā ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yā ca hitaiṣitā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yā ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham yā ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam yā ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yā ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham yā ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam yā ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham yā ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam yā ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yā ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam yā ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 2.1 evamukte āyupyān subhūtiḥ sthaviraṃ maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvametadavocat yatpunarayaṃ maitreya bodhisattvo mahāsattvo daśadiśi loke sarvataḥ sarvatra gatayā aprameyāprameyeṣu asaṃkhyeyāsaṃkhyeṣu aparimāṇāparimāṇeṣu acintyācintyeṣu anantāparyanteṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu atīte 'dhvani ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃstrisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāprameyāṇām asaṃkhyeyāsaṃkhyeyānām aparimāṇāparimāṇānām acintyācintyānām anantāparyantānām anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ tathāgatānāmarhatāṃ samyaksaṃbuddhānāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānāṃ svapahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramiprāptānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yasteṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaśca yāni ca ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni buddhaguṇasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni balavaiśāradyapāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni evamabhijñāpāramitāpratisaṃyuktāni parijñāpāramitāpratisaṃyuktāni praṇidhānapāramitāpratisaṃyuktāni sarvajñajñānasaṃpatpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yā ca anuttarā samyaksaṃbodhiḥ yacca anuttaraṃ samyaksaṃbodhisukham yā ca sarvadharmaiśvaryapāramitā yaś ca aparimeyo 'nabhibhūtaḥ sarvābhibhūtaḥ paramaṛddhyabhisaṃskāraḥ yacca anāvaraṇam asaṅgam apratihatam asamamasamasamam anupamam aparimeyaṃ tathāgatayathābhūtajñānabalam yadbuddhajñānabalam balānāṃ yadbuddhajñānadarśanam ca daśabalapāramitā yaś ca caturvaiśāradyaparamasukhaparipūrṇo 'dhigamaḥ yaś ca sarvadharmāṇāṃ paramārthābhinirhāreṇa dharmādhigamaḥ yacca dharmacakrapravartanam dharmolkāpragrahaṇam dharmabherīsaṃpratāḍanam dharmaśaṅkhaprapūraṇam dharmaśaṅkhapravyāharaṇam dharmakhaḍgapraharaṇam dharmavṛṣṭipravarṣaṇam dharmayajñayajanam dharmadānena sarvasattvasaṃtarpaṇam dharmadānasaṃpravāraṇam ye ca tatra dharmadeśanāsu buddhadharmeṣu pratyekabuddhadharmeṣu śrāvakadharmeṣu vā vinītāḥ śikṣitā adhimuktā niyatāḥ saṃbodhiparāyaṇāḥ teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yacca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca pṛthagjanaistatra dharmakuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca buddhānāṃ bhagavatāṃ catasṛṇāṃ parṣadāṃ bhikṣūṇāṃ bhikṣuṇīnāṃ upāsakānāmupāsikānām yacca dānamayaṃ puṇyakriyāvastu śīlamayaṃ puṇyakriyāvastu bhāvanāmayaṃ puṇyakriyāvastu yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dharmaṃ deśayatāṃ devairnāgairyakṣairgandharvairasurairgaruḍaiḥ kinnarairmahoragair manuṣyāmanuṣyairvā yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvāpayatām api kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tatra teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānām api kuśalamūlānyavaropitāni buddhaṃ ca bhagavantamāgamya dharmaṃ cāgamya saṃghaṃ cāgamya manobhāvanīyāṃś ca pudgalānāgamya teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tatsarvaṃ kuśalamūlaṃ niravaśeṣāniravaśeṣam anavaśeṣam aikadhyam abhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā agrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttarayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 5.1 atha khalvāyuṣmān subhūtiḥ sthaviro maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamārabhya maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamadhiṣṭhānaṃ kṛtvā maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma iha maitreya bodhisattvo mahāsattvas teṣāmatītānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānām apahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramitāprāptānāṃ daśasu dikṣu aprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃś ca trisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāsaṃkhyeyānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ kuśalamūlāni pāramitāpratisaṃyuktāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ puṇyābhisaṃskāraḥ kuśalamūlābhisaṃskāraḥ yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśitaḥ ye ca tasmin dharme śikṣitā adhimuktāḥ pratiṣṭhitāḥ teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāpayatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumodeta //
ASāh, 6, 5.1 atha khalvāyuṣmān subhūtiḥ sthaviro maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamārabhya maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamadhiṣṭhānaṃ kṛtvā maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma iha maitreya bodhisattvo mahāsattvas teṣāmatītānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānām apahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramitāprāptānāṃ daśasu dikṣu aprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃś ca trisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāsaṃkhyeyānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ kuśalamūlāni pāramitāpratisaṃyuktāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ puṇyābhisaṃskāraḥ kuśalamūlābhisaṃskāraḥ yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśitaḥ ye ca tasmin dharme śikṣitā adhimuktāḥ pratiṣṭhitāḥ teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāpayatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumodeta //
ASāh, 6, 5.1 atha khalvāyuṣmān subhūtiḥ sthaviro maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamārabhya maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamadhiṣṭhānaṃ kṛtvā maitreyaṃ bodhisattvaṃ mahāsattvamāmantrayate sma iha maitreya bodhisattvo mahāsattvas teṣāmatītānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇāṃ paryāttabāṣpāṇāṃ marditakaṇṭakānām apahṛtabhārāṇām anuprāptasvakārthānāṃ parikṣīṇabhavasaṃyojanānāṃ samyagājñāsuvimuktacittānāṃ sarvacetovaśiparamapāramitāprāptānāṃ daśasu dikṣu aprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu ekaikasyāṃ diśi ekaikasmiṃś ca trisāhasramahāsāhasre lokadhātau aprameyāsaṃkhyeyānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ parinirvṛtānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhānāṃ yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtānāṃ yāvacca saddharmo nāntarhitaḥ etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ kuśalamūlāni pāramitāpratisaṃyuktāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ puṇyābhisaṃskāraḥ kuśalamūlābhisaṃskāraḥ yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśitaḥ ye ca tasmin dharme śikṣitā adhimuktāḥ pratiṣṭhitāḥ teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtāḥ pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni yaiś ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāpayatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropitāni teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumodeta //
ASāh, 6, 8.1 punaraparam ārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena yathā atītānām evamanāgatānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyante yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyanti yāvacca saddharmo nāntardhāsyati etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ ye ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayiṣyanti ye ca tasmin dharme śikṣiṣyante 'dhimokṣayiṣyanti pratiṣṭhāsyanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākariṣyanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākariṣyanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śroṣyanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca sattvāsteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣam anumoditavyāni /
ASāh, 6, 8.1 punaraparam ārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena yathā atītānām evamanāgatānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyante yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyanti yāvacca saddharmo nāntardhāsyati etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ ye ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayiṣyanti ye ca tasmin dharme śikṣiṣyante 'dhimokṣayiṣyanti pratiṣṭhāsyanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākariṣyanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākariṣyanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śroṣyanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca sattvāsteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣam anumoditavyāni /
ASāh, 6, 8.1 punaraparam ārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena yathā atītānām evamanāgatānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyante yāvacca anupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvāsyanti yāvacca saddharmo nāntardhāsyati etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ ye ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayiṣyanti ye ca tasmin dharme śikṣiṣyante 'dhimokṣayiṣyanti pratiṣṭhāsyanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākariṣyanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākariṣyanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragamanuṣyāmanuṣyāḥ kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śroṣyanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti ye ca sattvāsteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayiṣyanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣam anumoditavyāni /
ASāh, 6, 9.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena pratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānāmaprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu tiṣṭhatāṃ dhriyamāṇānāṃ yāpayatāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyante yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvānti yāvacca saddharmo nāntardadhāti etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaṃ ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayanti ye ca tasmin dharme śikṣante 'dhimokṣayanti pratitiṣṭhanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākurvanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākurvanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayanti ye ca devānāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragā manuṣyāmanuṣyā vā taṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumoditavyāni /
ASāh, 6, 9.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena pratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānāmaprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu tiṣṭhatāṃ dhriyamāṇānāṃ yāpayatāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyante yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvānti yāvacca saddharmo nāntardadhāti etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaṃ ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayanti ye ca tasmin dharme śikṣante 'dhimokṣayanti pratitiṣṭhanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākurvanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākurvanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayanti ye ca devānāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragā manuṣyāmanuṣyā vā taṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumoditavyāni /
ASāh, 6, 10.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'tītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇāmasaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhā abhisaṃbhotsyante abhisaṃbudhyante ca yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtāḥ parinirvāsyanti parinirvānti ca yāvacca saddharmo nāntarhito nāntardhāsyati nāntardadhāti ca etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaiś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśito deśayiṣyate deśyate ca ye ca tasmin dharme śikṣitāḥ śikṣiṣyante śikṣante ca adhimuktā adhimokṣayiṣyanti adhimokṣayanti ca sthitāḥ sthāsyanti tiṣṭhanti ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragair manuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlāni avaropitānyavaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca sattvaisteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvṛteṣu parinirvāsyatsu parinirvāyatsu ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamagrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttamayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 10.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'tītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇāmasaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhā abhisaṃbhotsyante abhisaṃbudhyante ca yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtāḥ parinirvāsyanti parinirvānti ca yāvacca saddharmo nāntarhito nāntardhāsyati nāntardadhāti ca etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaiś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśito deśayiṣyate deśyate ca ye ca tasmin dharme śikṣitāḥ śikṣiṣyante śikṣante ca adhimuktā adhimokṣayiṣyanti adhimokṣayanti ca sthitāḥ sthāsyanti tiṣṭhanti ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragair manuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlāni avaropitānyavaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca sattvaisteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvṛteṣu parinirvāsyatsu parinirvāyatsu ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamagrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttamayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 10.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvo mahāsattvo 'tītānāgatapratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇāmasaṃkhyeyānāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhā abhisaṃbhotsyante abhisaṃbudhyante ca yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvṛtāḥ parinirvāsyanti parinirvānti ca yāvacca saddharmo nāntarhito nāntardhāsyati nāntardadhāti ca etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaiś ca tairbuddhairbhagavadbhirdharmo deśito deśayiṣyate deśyate ca ye ca tasmin dharme śikṣitāḥ śikṣiṣyante śikṣante ca adhimuktā adhimokṣayiṣyanti adhimokṣayanti ca sthitāḥ sthāsyanti tiṣṭhanti ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca tairbuddhairbhagavadbhirbodhisattvā mahāsattvā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni ye ca pratyekabuddhayānikāḥ pudgalā vyākṛtā vyākariṣyante vyākriyante ca pratyekabodhau teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yaiś ca tasmin dharme pṛthagjanaiḥ kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragair manuṣyāmanuṣyairvā sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca tiryagyonigatair api sattvaiḥ sa dharmaḥ śrutaḥ śroṣyate śrūyate ca śrutvā ca kuśalamūlāni avaropitānyavaropayiṣyante 'varopyante ca yaiś ca sattvaisteṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvṛteṣu parinirvāsyatsu parinirvāyatsu ca kuśalamūlānyavaropitāni avaropayiṣyante 'varopyante ca teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamagrayā anumodanayā anumodeta śreṣṭhayā jyeṣṭhayā varayā pravarayā praṇītayā uttamayā anuttamayā niruttamayā asamayā asamasamayā anumodanayā anumodeta /
ASāh, 6, 11.1 punaraparaṃ bodhisattvayānikena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā evaṃ pariṇāmayitavyam yacchīlaṃ yaḥ samādhiryā prajñā yā vimuktiryadvimuktijñānadarśanaṃ tadyathā aparyāpannaṃ kāmadhātau aparyāpannaṃ rūpadhātau aparyāpannam ārūpyadhātau nāpyatītaṃ na anāgataṃ na pratyutpannam /
ASāh, 6, 11.1 punaraparaṃ bodhisattvayānikena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā evaṃ pariṇāmayitavyam yacchīlaṃ yaḥ samādhiryā prajñā vimuktiryadvimuktijñānadarśanaṃ tadyathā aparyāpannaṃ kāmadhātau aparyāpannaṃ rūpadhātau aparyāpannam ārūpyadhātau nāpyatītaṃ na anāgataṃ na pratyutpannam /
ASāh, 6, 17.2 evameteṣāṃ dharmāṇām abaddhānām amuktānām asaktānāṃ dharmatā tāmanuttarayā anumodanayā anumode /
ASāh, 7, 7.6 yāpi sā sarvajñatā tām api na mahatkaroti nālpīkaroti na saṃkṣipati na vikṣipati /
ASāh, 7, 12.5  etasyaiva śāriputra duḥkhasyāprameyatā bahuduḥkhatā vyākhyātā eṣa eva śuklāṃśikasya kulaputrasya kuladuhiturvā saṃvego bhaviṣyati /
ASāh, 8, 3.4 tatkasya hetoḥ subhūte rūpaviśuddhiḥ sā phalaviśuddhiḥ yā phalaviśuddhiḥ sā rūpaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.4 tatkasya hetoḥ yā subhūte rūpaviśuddhiḥ sā phalaviśuddhiḥ phalaviśuddhiḥ sā rūpaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.8  subhūte vijñānaviśuddhiḥ sā phalaviśuddhiḥ yā phalaviśuddhiḥ sā vijñānaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.8 yā subhūte vijñānaviśuddhiḥ sā phalaviśuddhiḥ phalaviśuddhiḥ sā vijñānaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.11 punaraparaṃ subhūte rūpaviśuddhiḥ sā sarvajñatāviśuddhiḥ yā sarvajñatāviśuddhiḥ sā rūpaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.11 punaraparaṃ subhūte yā rūpaviśuddhiḥ sā sarvajñatāviśuddhiḥ sarvajñatāviśuddhiḥ sā rūpaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.15  subhūte vijñānaviśuddhiḥ sā sarvajñatāviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 3.16  sarvajñatāviśuddhiḥ sā vijñānaviśuddhiḥ /
ASāh, 8, 8.5  khalu punaḥ subhūte dharmāṇāṃ dharmatā na sā atītā vā anāgatā vā pratyutpannā vā /
ASāh, 8, 8.6  nātītā nānāgatā na pratyutpannā sā tryadhvanirmuktā /
ASāh, 8, 8.7  tryadhvanirmuktā na sā śakyā pariṇāmayituṃ na nimittīkartuṃ nārambaṇīkartum /
ASāh, 8, 10.2  ca subhūte sarvadharmāṇāṃ prakṛtiviviktatā sā prajñāpāramitā /
ASāh, 8, 10.5  ca prakṛtiḥ sā aprakṛtiḥ yā ca prakṛtiḥ sā prakṛtiḥ sarvadharmāṇāmekalakṣaṇatvādyaduta alakṣaṇatvāt /
ASāh, 8, 10.5 yā ca prakṛtiḥ sā aprakṛtiḥ ca prakṛtiḥ sā prakṛtiḥ sarvadharmāṇāmekalakṣaṇatvādyaduta alakṣaṇatvāt /
ASāh, 8, 10.9  ca subhūte sarvadharmāṇāṃ prakṛtiḥ sā aprakṛtiḥ yā ca aprakṛtiḥ sā prakṛtiḥ /
ASāh, 8, 10.9 yā ca subhūte sarvadharmāṇāṃ prakṛtiḥ sā aprakṛtiḥ ca aprakṛtiḥ sā prakṛtiḥ /
ASāh, 8, 12.11  ca rūpasyāpratipūrṇatā pratipūrṇatā vā na tadrūpam /
ASāh, 8, 12.14  ca vijñānasyāpratipūrṇatā pratipūrṇatā vā na tadvijñānam /
ASāh, 8, 14.2  deśyamānāpi na parihīyate adeśyamānāpi na parihīyate /
ASāh, 8, 14.10 evameva subhūte dharmāṇāṃ dharmatā sā deśyamānāpi tāvatyeva adeśyamānāpi tāvatyeva //
ASāh, 9, 6.5  subhūte evaṃ deśanā iyaṃ sā sarvadharmāṇāṃ deśanā /
ASāh, 10, 23.2 na sa kaściddharmo yo na jñāto na sā kāciccaryā sattvānāṃ na vijñātā yatra hi nāma anāgatānāmapi bodhisattvānāṃ mahāsattvānāṃ caryā jñātā bodhicchandikānām adhyāśayasampannānām ārabdhavīryāṇām /
Buddhacarita
BCar, 5, 69.1 hṛdi mama tuṣṭiradya jātā vyavasāyaśca yathā matau niviṣṭaḥ /
BCar, 7, 57.1 gambhīratā bhavatastvagādhā yā dīptatā yāni ca lakṣaṇāni /
BCar, 7, 57.1 gambhīratā yā bhavatastvagādhā dīptatā yāni ca lakṣaṇāni /
BCar, 9, 16.1 meghāmbukakṣādriṣu hi vṛttiḥ samīraṇārkāgnimahāśanīnām /
BCar, 9, 48.1  ca śrutirmokṣamavāptavanto nṛpā gṛhasthā iti naitadasti /
BCar, 9, 68.1  ca pravṛttā tava doṣabuddhistapovanebhyo bhavanaṃ praveṣṭum /
BCar, 13, 59.1 yo niścayo hyasya parākramaśca tejaśca yadyā ca dayā prajāsu /
Carakasaṃhitā
Ca, Sū., 7, 29.1 dehapravṛttiryā kācidvidyate parapīḍayā /
Ca, Sū., 7, 31.1 śarīraceṣṭā ceṣṭā sthairyārthā balavardhinī /
Ca, Sū., 9, 28.1 jñānāni buddhirbrāhmī ca bhiṣajāṃ caturvidhā /
Ca, Sū., 11, 20.2 vyaktā tadātve buddhiḥ pratyakṣaṃ sā nirucyate //
Ca, Sū., 11, 25.1 buddhiḥ paśyati bhāvān bahukāraṇayogajān /
Ca, Sū., 12, 17.1 maharṣīṇāṃ matiryā yā punarvasumatiśca yā /
Ca, Sū., 12, 17.1 maharṣīṇāṃ matiryā punarvasumatiśca yā /
Ca, Sū., 12, 17.1 maharṣīṇāṃ matiryā yā punarvasumatiśca /
Ca, Sū., 15, 24.1 yathā prayojyā mātrā yadayogasya lakṣaṇam /
Ca, Sū., 16, 31.2 śrūyatāmatra somya yuktirdṛṣṭā maharṣibhiḥ //
Ca, Sū., 16, 41.1  ca yuktiścikitsāyāṃ yaṃ cārthaṃ kurute bhiṣak /
Ca, Sū., 17, 115.2 gatiśca dvividhā dṛṣṭā prākṛtī vaikṛtī ca //
Ca, Sū., 21, 54.2 ānayantyacirānnidrāṃ pranaṣṭā nimittataḥ //
Ca, Sū., 21, 59.1 rātrisvabhāvaprabhavā matā tāṃ bhūtadhātrīṃ pravadanti tajjñāḥ /
Ca, Sū., 21, 62.1  yā yathāprabhāvā ca nidrā tat sarvamatrijaḥ /
Ca, Sū., 21, 62.1 yā yathāprabhāvā ca nidrā tat sarvamatrijaḥ /
Ca, Sū., 26, 31.2 parāparatve yuktiśca yojanā tu yujyate //
Ca, Sū., 26, 65.1 śītoṣṇamiti vīryaṃ tu kriyate yena kriyā /
Ca, Sū., 26, 92.1  samānaguṇābhyāsaviruddhānnauṣadhakriyā /
Ca, Sū., 26, 107.1 matir āsīnmaharṣīṇāṃ yā rasaviniścaye /
Ca, Sū., 26, 107.1 matir āsīnmaharṣīṇāṃ yā rasaviniścaye /
Ca, Sū., 30, 29.3 tatra yadadhyātmavidāṃ dharmapathasthānāṃ dharmaprakāśakānāṃ vā mātṛpitṛbhrātṛbandhugurujanasya vā vikārapraśamane prayatnavān bhavati yaccāyurvedoktam adhyātmam anudhyāyati vedayatyanuvidhīyate vā so'sya paro dharmaḥ punar īśvarāṇāṃ vasumatāṃ vā sakāśāt sukhopahāranimittā bhavatyarthāvāptir ārakṣaṇaṃ ca yā ca svaparigṛhītānāṃ prāṇināmāturyādārakṣā so'syārthaḥ yat punarasya vidvadgrahaṇayaśaḥ śaraṇyatvaṃ ca yā ca saṃmānaśuśrūṣā yacceṣṭānāṃ viṣayāṇām ārogyamādhatte so'sya kāmaḥ /
Ca, Sū., 30, 29.3 tatra yadadhyātmavidāṃ dharmapathasthānāṃ dharmaprakāśakānāṃ vā mātṛpitṛbhrātṛbandhugurujanasya vā vikārapraśamane prayatnavān bhavati yaccāyurvedoktam adhyātmam anudhyāyati vedayatyanuvidhīyate vā so'sya paro dharmaḥ yā punar īśvarāṇāṃ vasumatāṃ vā sakāśāt sukhopahāranimittā bhavatyarthāvāptir ārakṣaṇaṃ ca ca svaparigṛhītānāṃ prāṇināmāturyādārakṣā so'syārthaḥ yat punarasya vidvadgrahaṇayaśaḥ śaraṇyatvaṃ ca yā ca saṃmānaśuśrūṣā yacceṣṭānāṃ viṣayāṇām ārogyamādhatte so'sya kāmaḥ /
Ca, Sū., 30, 29.3 tatra yadadhyātmavidāṃ dharmapathasthānāṃ dharmaprakāśakānāṃ vā mātṛpitṛbhrātṛbandhugurujanasya vā vikārapraśamane prayatnavān bhavati yaccāyurvedoktam adhyātmam anudhyāyati vedayatyanuvidhīyate vā so'sya paro dharmaḥ yā punar īśvarāṇāṃ vasumatāṃ vā sakāśāt sukhopahāranimittā bhavatyarthāvāptir ārakṣaṇaṃ ca yā ca svaparigṛhītānāṃ prāṇināmāturyādārakṣā so'syārthaḥ yat punarasya vidvadgrahaṇayaśaḥ śaraṇyatvaṃ ca ca saṃmānaśuśrūṣā yacceṣṭānāṃ viṣayāṇām ārogyamādhatte so'sya kāmaḥ /
Ca, Vim., 8, 32.1 atha pratiṣṭhāpanā pratiṣṭhāpanā nāma tasyā eva parapratijñāyā viparītārthasthāpanā /
Ca, Vim., 8, 71.1 kāryayonistu sā vikriyamāṇā kāryatvamāpadyate //
Ca, Śār., 1, 23.1 jāyate viṣaye tatra buddhirniścayātmikā /
Ca, Śār., 1, 32.1  yadindriyamāśritya jantorbuddhiḥ pravartate /
Ca, Śār., 1, 91.2  kriyā kriyate sā ca vedanāṃ hantyanāgatām //
Ca, Śār., 1, 94.2 hantītyuktaṃ cikitsā tu naiṣṭhikī vinopadhām //
Ca, Śār., 1, 111.2 jīrṇabhuktaprajīrṇānnakālākālasthitiśca //
Ca, Śār., 2, 42.1 rūpasya sattvasya ca santatiryā noktastadādirnahi so'sti kaścit /
Ca, Śār., 3, 8.4 tasya punarātmano janmānāditvānnopapadyate tasmānna jāta evāyamajātaṃ garbhaṃ janayati ajāto hyayamajātaṃ garbhaṃ janayati sa caiva garbhaḥ kālāntareṇa bālayuvasthavirabhāvān prāpnoti sa yasyāṃ yasyāmavasthāyāṃ vartate tasyāṃ tasyāṃ jāto bhavati tvasya puraskṛtā tasyāṃ janiṣyamāṇaśca tasmāt sa eva jātaścājātaśca yugapadbhavati yasmiṃścaitadubhayaṃ sambhavati jātatvaṃ janiṣyamāṇatvaṃ ca sa jāto janyate sa caivānāgateṣvavasthāntareṣvajāto janayaty ātmanātmānam /
Ca, Śār., 3, 19.3  kriyā vartate bhāvaiḥ sā vinā tairna vartate //
Ca, Śār., 3, 26.3 punarvasumatiryā ca bharadvājamatiśca yā //
Ca, Śār., 3, 26.3 punarvasumatiryā ca bharadvājamatiśca //
Ca, Śār., 6, 21.1 tamevamuktavantamagniveśaṃ bhagavān punarvasurātreya uvāca pūrvam uktam etadgarbhāvakrāntau yathāyamabhinivartate kukṣau yāsya yadā saṃtiṣṭhate'ṅgajātam /
Ca, Śār., 6, 33.1 pariṇāmakarā bhāvā ca teṣāṃ pṛthak kriyā /
Ca, Śār., 7, 16.1 tatra yad viśeṣataḥ sthūlaṃ sthiraṃ mūrtimadgurukharakaṭhinam aṅgaṃ nakhāsthidantamāṃsacarmavarcaḥkeśaśmaśrulomakaṇḍarādi tat pārthivaṃ gandho ghrāṇaṃ ca yad dravasaramandasnigdhamṛdupicchilaṃ rasarudhiravasākaphapittamūtrasvedādi tadāpyaṃ raso rasanaṃ ca yat pittam ūṣmā ca yo ca bhāḥ śarīre tat sarvamāgneyaṃ rūpaṃ darśanaṃ ca yad ucchvāsapraśvāsonmeṣanimeṣākuñcanaprasāraṇagamanapreraṇadhāraṇādi tad vāyavīyaṃ sparśaḥ sparśanaṃ ca yadviviktaṃ yaducyate mahānti cāṇūni srotāṃsi tadāntarīkṣaṃ śabdaḥ śrotraṃ ca yat prayoktṛ tat pradhānaṃ buddhirmanaśca /
Ca, Śār., 8, 12.1  tu strī śyāmaṃ lohitākṣaṃ vyūḍhoraskaṃ mahābāhuṃ ca putramāśāsīta yā vā kṛṣṇaṃ kṛṣṇamṛdudīrghakeśaṃ śuklākṣaṃ śukladantaṃ tejasvinam ātmavantam eṣa evānayorapi homavidhiḥ /
Ca, Śār., 8, 12.1 yā tu strī śyāmaṃ lohitākṣaṃ vyūḍhoraskaṃ mahābāhuṃ ca putramāśāsīta vā kṛṣṇaṃ kṛṣṇamṛdudīrghakeśaṃ śuklākṣaṃ śukladantaṃ tejasvinam ātmavantam eṣa evānayorapi homavidhiḥ /
Ca, Śār., 8, 14.1  yā ca yathāvidhaṃ putram āśāsīta tasyāstasyāstāṃ tāṃ putrāśiṣam anuniśamya tāṃstāñjanapadān manasānuparikrāmayet /
Ca, Śār., 8, 14.1 yā ca yathāvidhaṃ putram āśāsīta tasyāstasyāstāṃ tāṃ putrāśiṣam anuniśamya tāṃstāñjanapadān manasānuparikrāmayet /
Ca, Śār., 8, 14.2 tato yā yeṣāṃ yeṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇāmanurūpaṃ putramāśāsīta sā sā teṣāṃ teṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇām āhāravihāropacāraparicchadān anuvidhatsveti vācyā syāt /
Ca, Śār., 8, 14.2 tato yā yeṣāṃ yeṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇāmanurūpaṃ putramāśāsīta sā sā teṣāṃ teṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇām āhāravihāropacāraparicchadān anuvidhatsveti vācyā syāt /
Ca, Śār., 8, 40.1 tāścaināṃ yathoktaguṇāḥ striyo'nuśiṣyuḥ anāgatāvīr mā pravāhiṣṭhāḥ hyanāgatāvīḥ pravāhate vyarthamevāsyāstat karma bhavati prajā cāsyā vikṛtā vikṛtimāpannā ca śvāsakāsaśoṣaplīhaprasaktā vā bhavati /
Ca, Indr., 1, 7.3 nimittānurūpā tu nimittārthānukāriṇī tām animittāṃ nimittamāyuṣaḥ pramāṇajñānasyecchanti bhiṣajo bhūyaś cāyuṣaḥ kṣayanimittāṃ pretaliṅgānurūpāṃ yām āyuṣo 'ntargatasya jñānārthamupadiśanti dhīrāḥ /
Ca, Indr., 7, 5.2 naṣṭā tanvī dvidhā chinnā vikṛtā viśirā ca //
Ca, Indr., 7, 9.2 chāyā sā praticchāyā chāyā varṇaprabhāśrayā //
Ca, Indr., 7, 11.1 rūkṣā śyāvāruṇā tu vāyavī sā hataprabhā /
Ca, Cik., 1, 53.1  noparundhyādāhāramekaṃ mātrā jarāṃ prati /
Ca, Cik., 1, 72.1 asya mātrāṃ prayuñjīta yoparundhyānna bhojanam /
Ca, Cik., 3, 110.2 nidāne trividhā proktā pṛthagjvarākṛtiḥ //
Ca, Cik., 5, 113.2  kriyā kriyate siddhiṃ sā yāti na virūkṣite //
Ca, Cik., 22, 15.1 tṛṣṇā yāmaprabhavā sāpyāgneyāmapittajanitatvāt /
Ca, Cik., 22, 17.1 bhavati khalu yopasargāttṛṣṇā sā śoṣiṇī kaṣṭā /
Ca, Cik., 1, 4, 7.0 brahmasuvarcalā nāmauṣadhir hiraṇyakṣīrā puṣkarasadṛśapattrā ādityaparṇī nāmauṣadhiryā sūryakāntā iti vijñāyate suvarṇakṣīrā sūryamaṇḍalākārapuṣpā ca nārīnāmauṣadhiḥ aśvabalā iti vijñāyate yā bilvajasadṛśapattrā kāṣṭhagodhā nāmauṣadhir godhākārā sarpānāmauṣadhiḥ sarpākārā somo nāmauṣadhirājaḥ pañcadaśaparvā sa soma iva hīyate vardhate ca padmā nāmauṣadhiḥ padmākārā padmaraktā padmagandhā ca ajānām auṣadhiḥ ajaśṛṅgī iti vijñāyate nīlā nāmauṣadhistu nīlakṣīrā nīlapuṣpā latāpratānabahuleti āsāmoṣadhīnāṃ yāṃ yāmevopalabheta tasyās tasyāḥ svarasasya sauhityaṃ gatvā snehabhāvitāyām ārdrapalāśadroṇyāṃ sapidhānāyāṃ digvāsāḥ śayīta tatra pralīyate ṣaṇmāsena punaḥ sambhavati tasyājaṃ payaḥ pratyavasthāpanaṃ ṣaṇmāsena devatānukārī bhavati vayovarṇasvarākṛtibalaprabhābhiḥ svayaṃ cāsya sarvavācogatāni prādurbhavanti divyaṃ cāsya cakṣuḥ śrotraṃ ca bhavati gatir yojanasahasraṃ daśavarṣasahasrāṇy āyur anupadravaṃ ceti //
Ca, Cik., 1, 4, 7.0 brahmasuvarcalā nāmauṣadhir yā hiraṇyakṣīrā puṣkarasadṛśapattrā ādityaparṇī nāmauṣadhiryā sūryakāntā iti vijñāyate suvarṇakṣīrā sūryamaṇḍalākārapuṣpā ca nārīnāmauṣadhiḥ aśvabalā iti vijñāyate yā bilvajasadṛśapattrā kāṣṭhagodhā nāmauṣadhir godhākārā sarpānāmauṣadhiḥ sarpākārā somo nāmauṣadhirājaḥ pañcadaśaparvā sa soma iva hīyate vardhate ca padmā nāmauṣadhiḥ padmākārā padmaraktā padmagandhā ca ajānām auṣadhiḥ ajaśṛṅgī iti vijñāyate nīlā nāmauṣadhistu nīlakṣīrā nīlapuṣpā latāpratānabahuleti āsāmoṣadhīnāṃ yāṃ yāmevopalabheta tasyās tasyāḥ svarasasya sauhityaṃ gatvā snehabhāvitāyām ārdrapalāśadroṇyāṃ sapidhānāyāṃ digvāsāḥ śayīta tatra pralīyate ṣaṇmāsena punaḥ sambhavati tasyājaṃ payaḥ pratyavasthāpanaṃ ṣaṇmāsena devatānukārī bhavati vayovarṇasvarākṛtibalaprabhābhiḥ svayaṃ cāsya sarvavācogatāni prādurbhavanti divyaṃ cāsya cakṣuḥ śrotraṃ ca bhavati gatir yojanasahasraṃ daśavarṣasahasrāṇy āyur anupadravaṃ ceti //
Ca, Cik., 2, 1, 4.2 vājīkaraṇam agryaṃ ca kṣetraṃ strī praharṣiṇī //
Ca, Cik., 2, 1, 7.2 surūpā yauvanasthā lakṣaṇairyā vibhūṣitā //
Ca, Cik., 2, 1, 7.2 surūpā yauvanasthā yā lakṣaṇairyā vibhūṣitā //
Ca, Cik., 2, 1, 8.1  vaśyā śikṣitā yā ca sā strī vṛṣyatamā matā /
Ca, Cik., 2, 1, 8.1 yā vaśyā śikṣitā ca sā strī vṛṣyatamā matā /
Ca, Cik., 2, 1, 9.2 vayorūpavacohāvair yasya paramāṅganā //
Ca, Cik., 2, 1, 10.2 hṛdayotsavarūpā yā samānamanaḥśayā //
Ca, Cik., 2, 1, 10.2 hṛdayotsavarūpā yā samānamanaḥśayā //
Ca, Cik., 2, 1, 11.1 samānasattvā vaśyā yā yasya prīyate priyaiḥ /
Ca, Cik., 2, 1, 11.1 samānasattvā yā vaśyā yasya prīyate priyaiḥ /
Ca, Cik., 2, 1, 11.2  pāśabhūtā sarveṣām indriyāṇāṃ parairguṇaiḥ //
Ca, Cik., 2, 1, 52.1 vājīkaraṇasāmarthyaṃ kṣetraṃ strī yasya caiva /
Lalitavistara
LalVis, 3, 31.8  ceyaṃ kulapariśuddhirbodhisattvenodāhṛtā sā śākyakula eva saṃdṛśyate //
LalVis, 4, 7.1  kāci rativiyūhā divyā manasā vicintitā śrīmān /
LalVis, 4, 17.1  kāci ṛddhi mahyaṃ paśyata pratibhāṃ ca jñānaguṇatāṃ ca /
LalVis, 7, 39.2 bhagavānāha gatir buddhabodhim antardhāyāpyatītānāgatapratyutpannāṃśca buddhān bhagavato 'tyākhyāya tāṃ te gatiṃ gamiṣyanti //
LalVis, 9, 3.9 evaṃ yā ābharaṇavikṛtirbodhisattvasya kāya ābadhyate sma sā sā jihmībhavati sma tadyathāpi nāma masipiṇḍaḥ //
LalVis, 9, 3.9 evaṃ yā ābharaṇavikṛtirbodhisattvasya kāya ābadhyate sma sā sā jihmībhavati sma tadyathāpi nāma masipiṇḍaḥ //
LalVis, 11, 4.1 atha tatra vanakhaṇḍadevatā sā tānṛṣīn gāthayādhyabhāṣat //
LalVis, 11, 9.1  śrī ca vaiśravaṇe ca vai nivasate yā vā sahasrekṣaṇe lokānāṃ paripālakeṣu catuṣū yā cāsurendraśriyā /
LalVis, 11, 9.1 yā śrī ca vaiśravaṇe ca vai nivasate vā sahasrekṣaṇe lokānāṃ paripālakeṣu catuṣū yā cāsurendraśriyā /
LalVis, 11, 9.1 yā śrī ca vaiśravaṇe ca vai nivasate yā vā sahasrekṣaṇe lokānāṃ paripālakeṣu catuṣū cāsurendraśriyā /
LalVis, 11, 9.2 brahme ca sahāpatau nivasate kṛṣṇe ca yā ca śriyā sā śrī prāpya imaṃ hi śākyatanayaṃ nopaiti kāṃcitkalām //
LalVis, 11, 9.2 brahme yā ca sahāpatau nivasate kṛṣṇe ca ca śriyā sā śrī prāpya imaṃ hi śākyatanayaṃ nopaiti kāṃcitkalām //
LalVis, 12, 27.1 atha sa khalu purohito rājānaṃ śuddhodanamupasaṃkramyaiva tamarthamārocayati sma dṛṣṭā mayā deva kanyā kumārasyānurūpā syāt /
LalVis, 12, 36.1 ityetatkhalu vacanaṃ śrutvā rājā śuddhodano daṇḍapāṇeḥ śākyasya purohitaṃ dautyena preṣayati sma te duhitā sā mama kumārasya pradīyatāmiti //
LalVis, 12, 84.1 iti hi bhikṣavo bodhisattvastaddhanuḥ pūrayitveṣuṃ gṛhītvā tādṛśena balasthāmnā tamiṣuṃ kṣipati sma yena cānandasya bherī yā ca devadattasya yāvatsundaranandasya yāvaddaṇḍapāṇestāḥ sarvā abhinirbhidya tāṃ ca daśakrośasthāṃ svakāmayasmayīṃ bherīṃ saptatālāṃ yantrayuktavarāhapratimāmabhinirbhidya sa iṣurdharaṇītalaṃ praviśya adarśanābhāso 'bhūt /
LalVis, 12, 84.1 iti hi bhikṣavo bodhisattvastaddhanuḥ pūrayitveṣuṃ gṛhītvā tādṛśena balasthāmnā tamiṣuṃ kṣipati sma yena yā cānandasya bherī ca devadattasya yāvatsundaranandasya yāvaddaṇḍapāṇestāḥ sarvā abhinirbhidya tāṃ ca daśakrośasthāṃ svakāmayasmayīṃ bherīṃ saptatālāṃ yantrayuktavarāhapratimāmabhinirbhidya sa iṣurdharaṇītalaṃ praviśya adarśanābhāso 'bhūt /
Mahābhārata
MBh, 1, 2, 236.15  kriyā kriyate kācid yaśca kaścit kriyāvidhiḥ /
MBh, 1, 7, 20.3 kravyādā ca tanur te sā sarvaṃ bhakṣayiṣyati //
MBh, 1, 13, 25.1 sanāmnī bhavitrī me ditsitā caiva bandhubhiḥ /
MBh, 1, 25, 32.1 yaiṣā mama mahāśākhā śatayojanam āyatā /
MBh, 1, 42, 7.1 bhaviṣyati ca kācid bhaikṣavat svayam udyatā /
MBh, 1, 42, 15.1 mama kanyā sanāmnī bhaikṣavaccodyatā bhavet /
MBh, 1, 46, 35.2 niściteyaṃ mama matir vai tāṃ me nibodhata //
MBh, 1, 57, 15.2 dhārayiṣyati saṃgrāme tvāṃ śastrair avikṣatam //
MBh, 1, 57, 52.2 puroktā bhagavatā tiryagyonigatā śubhe /
MBh, 1, 57, 54.1  kanyā duhitā tasyā matsyā matsyasagandhinī /
MBh, 1, 68, 39.1 sā bhāryā gṛhe dakṣā sā bhāryā yā prajāvatī /
MBh, 1, 68, 39.1 sā bhāryā yā gṛhe dakṣā sā bhāryā prajāvatī /
MBh, 1, 68, 39.2 sā bhāryā patiprāṇā sā bhāryā yā pativratā //
MBh, 1, 68, 39.2 sā bhāryā yā patiprāṇā sā bhāryā pativratā //
MBh, 1, 68, 44.2 bhāryaivānveti bhartāraṃ satataṃ pativratā //
MBh, 1, 70, 9.1 trayodaśānāṃ patnīnāṃ tu dākṣāyaṇī varā /
MBh, 1, 71, 11.2 yāsau vidyā nivasati brāhmaṇe 'mitatejasi /
MBh, 1, 72, 10.2 tadā prabhṛti prītistāṃ tvam eva smarasva me //
MBh, 1, 77, 21.6 apatiścāpi kanyā anapatyā ca yā bhavet /
MBh, 1, 77, 21.6 apatiścāpi yā kanyā anapatyā ca bhavet /
MBh, 1, 80, 9.8  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
MBh, 1, 80, 9.8 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
MBh, 1, 87, 12.1 nābrāhmaṇaḥ kṛpaṇo jātu jīved cāpi syād brāhmaṇī vīrapatnī /
MBh, 1, 88, 12.28 ko 'yaṃ devopamo rājā yābhivandasi me vada /
MBh, 1, 92, 31.2  vā tvaṃ suragarbhābhe bhāryā me bhava śobhane /
MBh, 1, 93, 8.1 dakṣasya duhitā tu surabhītyatigarvitā /
MBh, 1, 93, 13.3  sā vasiṣṭhasya muneḥ sarvakāmadhug uttamā //
MBh, 1, 96, 53.77 iyaṃ vaḥ kṣatriyā mālā bhīṣmaṃ nihaniṣyati /
MBh, 1, 99, 3.22 tvam apyetāṃ pratijñāṃ tu vettha paramā mayi /
MBh, 1, 109, 12.2 śatrūṇāṃ vadhe vṛttiḥ sā mṛgāṇāṃ vadhe smṛtā /
MBh, 1, 111, 32.3  hi te bhaginī sādhvī śrutasenā yaśasvinī /
MBh, 1, 111, 33.2  vīrapatnī gurubhir niyuktāpatyajanmani //
MBh, 1, 112, 19.2 patiṃ vinā jīvati na sā jīvati duḥkhitā //
MBh, 1, 112, 25.4 viprayuktā tu patyā muhūrtam api jīvati /
MBh, 1, 113, 19.1 patyā niyuktā caiva patnyapatyārtham eva ca /
MBh, 1, 116, 30.58 ṛṣīṇāṃ saṃnidhau yaiṣā mayā vāg abhyudīritā /
MBh, 1, 137, 16.37 alpakālaṃ kule jātā bhartuḥ prītim avāpa /
MBh, 1, 138, 19.1 dharmād indrācca vāyośca suṣuve sutān imān /
MBh, 1, 146, 22.4 maraṇaṃ yāti bhartustad dattajalapāyinī /
MBh, 1, 155, 43.2  bibharti paraṃ rūpaṃ yasyā nāstyupamā bhuvi /
MBh, 1, 157, 16.18 yāsāvayonijā kanyā sthāsyate sā svayaṃvare /
MBh, 1, 158, 7.1 saṃdhyā saṃrajyate ghorā pūrvarātrāgameṣu /
MBh, 1, 163, 1.2 yaiṣā te tapatī nāma sāvitryavarajā sutā /
MBh, 1, 169, 20.3 tadgarbham upalabhyāśu brāhmaṇī bhayārditā /
MBh, 1, 188, 22.122 gaccheta tṛtīyaṃ tu tasyā niṣkṛtir ucyate /
MBh, 1, 189, 13.2 tvaṃ vetsyase mām iha yāsmi śakra yadarthaṃ cāhaṃ rodimi mandabhāgyā /
MBh, 1, 189, 33.2 lakṣmīścaiṣāṃ pūrvam evopadiṣṭā bhāryā yaiṣā draupadī divyarūpā //
MBh, 1, 189, 46.15 dharmādīn pāṇḍavān viddhi hriyād draupadīṃ tathā /
MBh, 1, 192, 22.4  prītiḥ pāṇḍuputreṣu na sānyatra mamābhibho /
MBh, 1, 194, 24.2 yuvāṃ ca kurutāṃ buddhiṃ bhaved naḥ sukhodayā //
MBh, 1, 196, 2.1 mamāpyeṣā matistāta bhīṣmasya mahātmanaḥ /
MBh, 1, 212, 1.248 janayed tu bhartāraṃ jāyā ityeva nāmataḥ /
MBh, 1, 212, 1.252 ātmanānugṛhītā sā tu vaśyā prajāvatī /
MBh, 1, 224, 20.7 putrasparśāt tu prītistām avāpa sa gautamaḥ /
MBh, 2, 9, 6.3 dvitīyena tu nāmnā gaurīti bhuvi viśrutā /
MBh, 2, 9, 18.1 tathā samudrāścatvāro nadī bhāgīrathī ca /
MBh, 2, 11, 1.5 śakyate na nirdeṣṭum evaṃrūpeti bhārata //
MBh, 2, 12, 19.2 iyaṃ rājasūyasya samrāḍarhasya sukratoḥ /
MBh, 2, 16, 1.3  vai yuktā matiḥ seyam arjunena pradarśitā //
MBh, 2, 33, 12.2 aṃśāvataraṇe yāsau brahmaṇo bhavane 'bhavat //
MBh, 2, 35, 24.1 buddhir mano mahān vāyustejo 'mbhaḥ khaṃ mahī ca /
MBh, 2, 45, 34.2 guhyakādhipater vāpi śrī rājan yudhiṣṭhire //
MBh, 2, 58, 35.1 caramaṃ saṃviśati prathamaṃ pratibudhyate /
MBh, 2, 61, 37.1 yaccaiṣāṃ draviṇaṃ kiṃcid caiṣā ye ca pāṇḍavāḥ /
MBh, 2, 61, 56.2 anṛte phalāvāptistasyāḥ so 'rdhaṃ samaśnute //
MBh, 2, 62, 4.2 svayaṃvare yāsmi nṛpair dṛṣṭā raṅge samāgataiḥ /
MBh, 2, 70, 15.1 syāt tu madbhāgyadoṣo 'yaṃ yāhaṃ yuṣmān ajījanam /
MBh, 3, 2, 5.2 gatir bhavatāṃ rājaṃs tāṃ vayaṃ gantum udyatāḥ /
MBh, 3, 2, 35.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
MBh, 3, 2, 35.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
MBh, 3, 28, 13.1  tvāhaṃ candanādigdham apaśyaṃ sūryavarcasam /
MBh, 3, 28, 14.1  vai tvā kauśikair vastraiḥ śubhrair bahudhanaiḥ purā /
MBh, 3, 34, 30.1 dravyārthasparśasaṃyoge prītir upajāyate /
MBh, 3, 34, 37.2 viṣaye vartamānānāṃ prītir upajāyate /
MBh, 3, 48, 17.1  sā samṛddhiḥ pārthānām indraprasthe babhūva ha /
MBh, 3, 72, 16.1 ātmaiva hi nalaṃ vetti cāsya tadanantarā /
MBh, 3, 90, 20.2 sa dāsyati yathākālam ucitā yasya bhṛtiḥ //
MBh, 3, 95, 16.2  tu tvayi mama prītis tām ṛṣe kartum arhasi //
MBh, 3, 110, 8.2 lobhayāmāsa ceto mṛgabhūtasya tasya vai //
MBh, 3, 119, 20.1 sattre samṛddhe 'tirathasya rājño vedītalād utpatitā sutā /
MBh, 3, 148, 16.1 tataḥ paramakaṃ brahma gatir yogināṃ parā /
MBh, 3, 176, 35.2 yāsmākaṃ nityam āśāste mahattvam adhikaṃ paraiḥ //
MBh, 3, 196, 15.2 duṣkaraṃ kurute mātā vivardhayati prajāḥ //
MBh, 3, 196, 20.2  tu bhartari śuśrūṣā tayā svargam upāśnute //
MBh, 3, 209, 1.2 bṛhaspateś cāndramasī bhāryābhūd yaśasvinī /
MBh, 3, 215, 21.1 sarvāsāṃ tu mātṝṇāṃ nārī krodhasamudbhavā /
MBh, 3, 218, 42.2 sasmāra tāṃ devasenāṃ sā tena vimokṣitā //
MBh, 3, 219, 30.1 daityānāṃ ditir mātā tām āhur mukhamaṇḍikām /
MBh, 3, 219, 33.1 gavāṃ mātā tu prājñaiḥ kathyate surabhir nṛpa /
MBh, 3, 219, 35.1 pādapānāṃ ca mātā karañjanilayā hi sā /
MBh, 3, 219, 38.1 gandharvāṇāṃ tu mātā sā garbhaṃ gṛhya gacchati /
MBh, 3, 219, 39.1  janitrī tvapsarasāṃ garbham āste pragṛhya sā /
MBh, 3, 225, 25.1 dhruvaṃ pravāsyatyasamīrito 'pi dhruvaṃ prajāsyatyuta garbhiṇī /
MBh, 3, 226, 4.1  hi sā dīpyamāneva pāṇḍavān bhajate purā /
MBh, 3, 239, 14.2  gatis tava rājendra sāsmākam api bhārata /
MBh, 3, 252, 13.3 yāhaṃ pramāthād iha sampratītā sauvīrarājaṃ kṛpaṇaṃ vadeyam //
MBh, 3, 264, 47.2 yeyaṃ bhartāram asmākam avamanyeha jīvati //
MBh, 3, 272, 6.1 akṛtā prahastena kumbhakarṇena cānagha /
MBh, 3, 292, 17.1 dhanyā sā pramadā tvāṃ putratve kalpayiṣyati /
MBh, 3, 292, 18.1 ko nu svapnastayā dṛṣṭo tvām ādityavarcasam /
MBh, 4, 19, 22.1  na jātu svayaṃ piṃṣe gātrodvartanam ātmanaḥ /
MBh, 4, 19, 24.2 bibhemi kuntyā nāhaṃ yuṣmākaṃ vā kadācana /
MBh, 4, 21, 3.1 yaiṣā nartanaśālā vai matsyarājena kāritā /
MBh, 4, 21, 31.1  me prītistvayākhyātā kīcakasya samāgame /
MBh, 4, 23, 21.3  tvaṃ vasasi kalyāṇi sadā kanyāpure sukham //
MBh, 4, 28, 3.2 nītir vidhīyatāṃ cāpi sāṃprataṃ hitā bhavet //
MBh, 4, 34, 16.1 yeyaṃ kumārī suśroṇī bhaginī te yavīyasī /
MBh, 4, 47, 16.2 atra māmakī buddhiḥ śrūyatāṃ yadi rocate /
MBh, 5, 26, 27.2 yaccāsmākaṃ kauravair bhūtapūrvaṃ no vṛttir dhārtarāṣṭre tadāsīt //
MBh, 5, 27, 15.1 antaṃ gatvā karmaṇāṃ praśaṃsā satyaṃ damaścārjavam ānṛśaṃsyam /
MBh, 5, 29, 20.2 niśamyātho pāṇḍavānāṃ svakarma praśaṃsa vā ninda vā matiste //
MBh, 5, 34, 33.2 atha suduhā rājannaiva tāṃ vinayantyapi //
MBh, 5, 37, 45.2 tena sarvam idaṃ buddhaṃ prakṛtir vikṛtiśca //
MBh, 5, 39, 12.2  caiva phalanirvṛttiḥ sauhṛde caiva yat sukham //
MBh, 5, 41, 5.3 kumārasya tu buddhir veda tāṃ śāśvatīm aham //
MBh, 5, 44, 5.2 ācāryaśāstā jātiḥ sā satyā sājarāmarā //
MBh, 5, 49, 31.1 tapaścacāra ghoraṃ kāśikanyā purā satī /
MBh, 5, 67, 4.2 gāvalgaṇe 'tra kā bhaktir te nityā janārdane /
MBh, 5, 70, 67.1  tu tyāgena śāntiḥ syāt tad ṛte vadha eva saḥ /
MBh, 5, 70, 68.2 atra praṇipātena śāntiḥ saiva garīyasī //
MBh, 5, 71, 20.1 kulīnasya ca nindā vadhaścāmitrakarśana /
MBh, 5, 81, 37.1  sā bālyāt prabhṛtyasmān paryavardhayatābalā /
MBh, 5, 81, 39.1 suyodhanabhayād no 'trāyatāmitrakarśana /
MBh, 5, 88, 69.1 yāhaṃ gāṇḍīvadhanvānaṃ sarvaśastrabhṛtāṃ varam /
MBh, 5, 88, 73.1 parāśrayā vāsudeva jīvāmi dhig astu mām /
MBh, 5, 90, 28.1  me prītiḥ pāṇḍaveṣu bhūyaḥ sā tvayi mādhava /
MBh, 5, 93, 45.2 guror garīyasī vṛttir ca śiṣyasya bhārata //
MBh, 5, 100, 14.2 paurāṇī śrūyate loke gīyate manīṣibhiḥ //
MBh, 5, 103, 38.1 yathaiveśvarasṛṣṭo 'smi yad bhāvi ca me gatiḥ /
MBh, 5, 110, 2.1 pūrvam etāṃ diśaṃ gaccha pūrvaṃ parikīrtitā /
MBh, 5, 130, 8.1 śṛṇu cātropamām ekāṃ vṛddhebhyaḥ śrutā mayā /
MBh, 5, 173, 4.1 mamāyaṃ svakṛto doṣo yāhaṃ bhīṣmarathāt tadā /
MBh, 5, 179, 5.2  tvām ajījananmandaṃ yuddhakāmukam āturam //
MBh, 5, 194, 9.1 śṛṇu rājanmama raṇe śaktiḥ paramā bhavet /
MBh, 6, 2, 31.1  caiṣā viśrutā rājaṃstrailokye sādhusaṃmatā /
MBh, 6, BhaGī 2, 69.1  niśā sarvabhūtānāṃ tasyāṃ jāgarti saṃyamī /
MBh, 6, BhaGī 18, 30.2 bandhaṃ mokṣaṃ ca vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī //
MBh, 6, BhaGī 18, 32.1 adharmaṃ dharmamiti manyate tamasāvṛtā /
MBh, 6, BhaGī 18, 50.2 samāsenaiva kaunteya niṣṭhā jñānasya parā //
MBh, 6, 65, 10.1 akṣauhiṇyā samagrā vāmapakṣo 'bhavat tadā /
MBh, 6, 94, 17.2 yāsau prāṅ nirmitā dhātrā saiṣā vai strī śikhaṇḍinī //
MBh, 6, 104, 41.2 yaiva hi tvaṃ kṛtā dhātrā saiva hi tvaṃ śikhaṇḍinī //
MBh, 7, 28, 26.1 yāsau varṣasahasrānte mūrtir uttiṣṭhate mama /
MBh, 7, 34, 25.2 mātulasya ca prītir bhaviṣyati pituśca me //
MBh, 7, 51, 30.2 yāpsu śleṣma purīṣaṃ vā mūtraṃ vā muñcatāṃ gatiḥ /
MBh, 7, 51, 31.1 nagnasya snāyamānasya ca vandhyātither gatiḥ /
MBh, 7, 51, 31.2 utkocināṃ mṛṣoktīnāṃ vañcakānāṃ ca gatiḥ /
MBh, 7, 51, 31.3 ātmāpahāriṇāṃ ca yā ca mithyābhiśaṃsinām //
MBh, 7, 51, 31.3 ātmāpahāriṇāṃ yā ca ca mithyābhiśaṃsinām //
MBh, 7, 51, 32.2 asaṃvibhajya kṣudrāṇāṃ gatir mṛṣṭam aśnatām /
MBh, 7, 55, 21.2 sahasradakṣiṇānāṃ ca gatistām avāpnuhi //
MBh, 7, 55, 22.1  gatir yudhyamānānāṃ śūrāṇām anivartinām /
MBh, 7, 55, 23.1 gosahasrapradātṝṇāṃ kratudānāṃ ca gatiḥ /
MBh, 7, 55, 23.2 naiveśikaṃ cābhimataṃ dadatāṃ gatiḥ śubhā //
MBh, 7, 55, 25.1 rājñāṃ sucaritair ca gatir bhavati śāśvatī /
MBh, 7, 55, 26.1 dīnānukampināṃ ca satataṃ saṃvibhāginām /
MBh, 7, 55, 27.2 amoghātithināṃ ca tāṃ gatiṃ vraja putraka //
MBh, 7, 55, 29.2 nāruṃtudānāṃ kṣamiṇāṃ gatistām avāpnuhi //
MBh, 7, 118, 29.2  prītir dharmarāje me bhīme ca vadatāṃ vare /
MBh, 7, 135, 32.1 yaste pārtheṣu vidveṣo bhaktiḥ kauraveṣu ca /
MBh, 7, 154, 53.1 yāsau rājannihitā varṣapūgān vadhāyājau satkṛtā phalgunasya /
MBh, 7, 155, 21.2 vāsavena mahābāho prāptā yāsau ghaṭotkace //
MBh, 7, 157, 6.1  hyasya paramā śaktir jayasya ca parāyaṇam /
MBh, 7, 158, 31.1 svabhāvād ca me prītiḥ sahadeve janārdana /
MBh, 7, 164, 32.1  te śaktir balaṃ caiva tat kṣipraṃ mayi darśaya /
MBh, 7, 172, 5.1  śaktir yacca te vīryaṃ yajjñānaṃ yacca pauruṣam /
MBh, 7, 172, 5.2 dhārtarāṣṭreṣu prītiḥ pradveṣo 'smāsu yaśca te /
MBh, 8, 24, 153.2 nipātāt tava śastrāṇāṃ śarīre yābhavad rujā //
MBh, 8, 27, 98.2  gatir guruṇā prāṅ me proktā rāmeṇa tāṃ smara //
MBh, 8, 47, 13.2 pratiśrutyākurvatāṃ vai gatir kaṣṭāṃ gaccheyaṃ tām ahaṃ rājasiṃha //
MBh, 8, 61, 13.1 dyūtena rājyaharaṇam araṇye vasatiś ca /
MBh, 9, 6, 15.2 yādṛśaṃ me balaṃ bāhvoḥ saṃpad astreṣu ca me //
MBh, 9, 43, 51.2 samantapañcake vai triṣu lokeṣu viśrutā //
MBh, 9, 62, 51.1 jānāsi ca mahābāho dharmarājasya tvayi /
MBh, 10, 3, 17.1 upajātā vyasanajā yeyam adya matir mama /
MBh, 10, 6, 30.1 dhruvaṃ yeyam adharme me pravṛttā kaluṣā matiḥ /
MBh, 11, 6, 6.2  sā nārī bṛhatkāyā adhitiṣṭhati tatra vai /
MBh, 11, 6, 8.1 kūpamadhye ca jātā vallī yatra sa mānavaḥ /
MBh, 11, 11, 27.1 tasmāt putreṇa sā te pratimā kāritāyasī /
MBh, 11, 16, 59.2  paśyāmi hatān putrān pautrān bhrātṝṃśca keśava /
MBh, 11, 26, 2.1  tvaṃ putraṃ durātmānam īrṣum atyantamāninam /
MBh, 12, 14, 35.2 tathā vinikṛtāmitrair yāham icchāmi jīvitum //
MBh, 12, 39, 5.1 dhanyā tvam asi pāñcāli tvaṃ puruṣasattamān /
MBh, 12, 59, 70.2 maṇḍalasthā ca cintā rājan dvādaśarājikā //
MBh, 12, 59, 71.1 dvāsaptatimatiścaiva proktā ca svayaṃbhuvā /
MBh, 12, 59, 99.2 prakhyātā triṣu lokeṣu sā venam ajījanat //
MBh, 12, 62, 5.1  saṃjñā vihitā loke dāse śuni vṛke paśau /
MBh, 12, 65, 8.1 traividyānāṃ gatir brāhmaṇānāṃ yaścaivokto 'thāśramo brāhmaṇānām /
MBh, 12, 67, 9.1 bhūyāṃsaṃ labhate kleśaṃ gaur bhavati durduhā /
MBh, 12, 67, 9.2 suduhā tu bhavati naiva tāṃ kleśayantyuta //
MBh, 12, 76, 18.2 vedāhaṃ tava buddhir ānṛśaṃsyaguṇaiva sā /
MBh, 12, 83, 24.2 agatīkagatir hyeṣā rājñā saha jīvikā //
MBh, 12, 91, 21.2 athāsmācchrīr apākrāmad yāsmin āsīt pratāpinī //
MBh, 12, 97, 10.1  tu dharmavilopena maryādābhedanena ca /
MBh, 12, 109, 17.3 ācāryaśiṣṭā jātiḥ sā divyā sājarāmarā //
MBh, 12, 112, 35.2 kalpitā ca te vṛttiḥ sā bhavet tava susthirā //
MBh, 12, 112, 81.2 bhinnaśliṣṭā tu prītir na sā snehena vartate //
MBh, 12, 113, 6.3 yojanānāṃ śataṃ sāgraṃ gaccheccarituṃ vibho //
MBh, 12, 125, 1.3 katham āśā samutpannā ca sā tad vadasva me //
MBh, 12, 126, 40.2 saktā sarvabhūteṣu sāśā kṛśatarī mayā //
MBh, 12, 128, 24.1 svadharmānantarā vṛttir yānyān anupajīvataḥ /
MBh, 12, 133, 16.2 kāryā cāpacitisteṣāṃ sarvasvenāpi bhavet //
MBh, 12, 137, 92.1 sā bhāryā priyaṃ brūte sa putro yatra nirvṛtiḥ /
MBh, 12, 140, 36.1  devatāsu vṛttiste sāstu vipreṣu sarvadā /
MBh, 12, 142, 17.1 yāsmākaṃ vihitā vṛttiḥ kāpotī jātidharmataḥ /
MBh, 12, 145, 15.1 yāpi caivaṃvidhā nārī bhartāram anuvartate /
MBh, 12, 152, 18.2  yā vikriyate saṃsthā tataḥ sābhiprapadyate //
MBh, 12, 152, 18.2 yā vikriyate saṃsthā tataḥ sābhiprapadyate //
MBh, 12, 153, 8.1 etayā pravṛttiśca vṛddhyādīn yāṃśca pṛcchasi /
MBh, 12, 159, 3.1 anyatra dakṣiṇā tu deyā bharatasattama /
MBh, 12, 159, 59.1 śreyāṃsaṃ śayane hitvā pāpīyāṃsam ṛcchati /
MBh, 12, 168, 45.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
MBh, 12, 168, 45.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
MBh, 12, 169, 23.1 mṛtyor vā gṛham evaitad grāme vasato ratiḥ /
MBh, 12, 169, 24.1 nibandhanī rajjur eṣā grāme vasato ratiḥ /
MBh, 12, 171, 35.2 dhane sukhakalā ca sāpi duḥkhair vidhīyate //
MBh, 12, 175, 36.2 mānasasyeha mūrtir brahmatvaṃ samupāgatā /
MBh, 12, 222, 7.1  gatir yā parā niṣṭhā yā śāntiḥ puṇyakarmaṇām /
MBh, 12, 222, 7.1 yā gatir parā niṣṭhā yā śāntiḥ puṇyakarmaṇām /
MBh, 12, 222, 7.1 yā gatir yā parā niṣṭhā śāntiḥ puṇyakarmaṇām /
MBh, 12, 234, 5.2 yaiṣā vai vihitā vṛttiḥ purastād brahmaṇā svayam /
MBh, 12, 236, 1.2 proktā gṛhasthavṛttiste vihitā manīṣiṇām /
MBh, 12, 241, 12.2 na hi gatir adhikāsti kasyacid bhavati hi viduṣaḥ sanātanī //
MBh, 12, 252, 11.2  yā vikriyate saṃsthā tataḥ sāpi praṇaśyati //
MBh, 12, 252, 11.2 yā vikriyate saṃsthā tataḥ sāpi praṇaśyati //
MBh, 12, 254, 6.2  vṛttiḥ sa paro dharmastena jīvāmi jājale //
MBh, 12, 256, 13.1 jyāyasī pavitrāṇāṃ nivṛttiḥ śraddhayā saha /
MBh, 12, 261, 31.1 yena sarvam idaṃ buddhaṃ prakṛtir vikṛtiśca /
MBh, 12, 261, 46.2 jñānād apetya vṛttiḥ sā vināśayati prajāḥ //
MBh, 12, 263, 53.2 dharmācchaktyā tathā yogād caiva paramā gatiḥ //
MBh, 12, 266, 3.1 karaṇe ghaṭasya buddhir ghaṭotpattau na sānagha /
MBh, 12, 268, 2.1 yeyam arthodbhavā tṛṣṇā katham etāṃ pitāmaha /
MBh, 12, 268, 12.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
MBh, 12, 268, 12.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
MBh, 12, 271, 46.2 śuklasya varṇasya parā gatir trīṇyeva ruddhāni mahānubhāva //
MBh, 12, 271, 47.2 ṣaṣṭhasya varṇasya parā gatir siddhā viśiṣṭasya gataklamasya //
MBh, 12, 289, 62.1 kathā ca yeyaṃ nṛpate prasaktā deve mahāvīryamatau śubheyam /
MBh, 12, 295, 36.2 ātmānaṃ bahudhā kṛtvā yeyaṃ bhūyo yunakti mām /
MBh, 12, 308, 30.2 mahad dvaṃdvapramokṣāya sā siddhir vayo'tigā //
MBh, 12, 308, 66.2 yeyaṃ matpariṣat kṛtsnā jetum icchasi tām api //
MBh, 12, 308, 85.2 tatra nṛpate vṛttistat prayojanam iṣyate //
MBh, 12, 309, 70.1 nibandhanī rajjur eṣā grāme vasato ratiḥ /
MBh, 12, 316, 37.1 nibandhanī rajjur eṣā grāme vasato ratiḥ /
MBh, 12, 321, 30.1 avyaktā vyaktabhāvasthā sā prakṛtir avyayā /
MBh, 12, 323, 33.1  bhavenmuniśārdūla bhāḥ sūryasya yugakṣaye /
MBh, 12, 326, 68.1 asmanmūrtiścaturthī sāsṛjaccheṣam avyayam /
MBh, 12, 327, 36.2 mamāpyeṣā samutpannā cintā bhavatāṃ matā //
MBh, 12, 332, 5.1  hi sūryasahasrasya samastasya bhaved dyutiḥ /
MBh, 13, 6, 13.1 tathā svargaśca bhogaśca niṣṭhā ca manīṣitā /
MBh, 13, 7, 2.3  gatiḥ prāpyate yena pretyabhāve cirepsitā //
MBh, 13, 7, 21.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
MBh, 13, 7, 21.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
MBh, 13, 16, 25.2  gatiḥ sāṃkhyayogānāṃ sa bhavānnātra saṃśayaḥ //
MBh, 13, 16, 32.2 apunarmārakāmānāṃ gatiḥ so 'yam īśvaraḥ //
MBh, 13, 16, 60.2  gatir daivatair divyā sā gatistvaṃ sanātana //
MBh, 13, 16, 61.2 tapyatāṃ gatir deva vairāje sā gatir bhavān //
MBh, 13, 16, 62.2  gatir brahmabhavane sā gatistvaṃ sanātana //
MBh, 13, 16, 64.2 kaivalyā gatir deva paramā sā gatir bhavān //
MBh, 13, 17, 25.1 śāntīnām api śāntir dyutīnām api yā dyutiḥ /
MBh, 13, 17, 25.1 śāntīnām api yā śāntir dyutīnām api dyutiḥ /
MBh, 13, 17, 25.2 dāntānām api yo dānto dhīmatām api ca dhīḥ //
MBh, 13, 18, 50.1 agryā buddhir manasā darśane ca sparśe siddhiḥ karmaṇāṃ ca siddhiḥ /
MBh, 13, 21, 18.3 nāsti loke hi kācit strī vai svātantryam arhati //
MBh, 13, 27, 30.2 vyuṣṭir bhavati puṃsāṃ na sā kratuśatair api //
MBh, 13, 27, 59.2 abhavad parā prītir gaṅgāyāḥ puline nṛṇām //
MBh, 13, 27, 93.1 lokān imānnayati jananīva putrān sarvātmanā sarvaguṇopapannā /
MBh, 13, 39, 5.1 śambarasya ca māyā yā māyā namucer api /
MBh, 13, 39, 5.1 śambarasya ca yā māyā māyā namucer api /
MBh, 13, 42, 21.2 vipulasya pare loke gatiḥ sā bhaved iti //
MBh, 13, 42, 27.2 vipulasya pare loke gatistām avāpnuyāt //
MBh, 13, 44, 5.2 abhipretā ca yasya tasmai deyā yudhiṣṭhira /
MBh, 13, 44, 17.1 asapiṇḍā ca mātur asagotrā ca yā pituḥ /
MBh, 13, 44, 17.1 asapiṇḍā ca yā mātur asagotrā ca pituḥ /
MBh, 13, 45, 2.2 yāputrakasyāpyarikthasya pratipat sā tadā bhavet //
MBh, 13, 55, 27.2 tatra yāsīt spṛhā rājaṃstaccāpi viditaṃ mama //
MBh, 13, 57, 7.2  gatiḥ prāpyate yena pretyabhāveṣu bhārata //
MBh, 13, 69, 16.1 kṛśaṃ ca bharate gaur mama putram apastanam /
MBh, 13, 76, 22.1 yāstu tasmād apakramya somam evābhisaṃśritāḥ /
MBh, 13, 90, 41.1 ubhau hinasti na bhunakti caiṣā cānṛce dakṣiṇā dīyate vai /
MBh, 13, 92, 15.1 rajasvalā ca nārī vyaṅgitā karṇayośca yā /
MBh, 13, 92, 15.1 rajasvalā ca yā nārī vyaṅgitā karṇayośca /
MBh, 13, 95, 21.2 yāsmi sāsmyanuyogo me na kartavyaḥ kathaṃcana /
MBh, 13, 95, 70.3 ekā svādu samaśnātu bisastainyaṃ karoti //
MBh, 13, 95, 71.2 abhāgyāvīrasūr astu bisastainyaṃ karoti //
MBh, 13, 95, 72.3 dadātu kanyāṃ śulkena bisastainyaṃ karoti //
MBh, 13, 95, 73.2 vikarmaṇā pramīyeta bisastainyaṃ karoti //
MBh, 13, 96, 38.3 ekā svādu samaśnātu te harati puṣkaram //
MBh, 13, 96, 41.3 duhyeta paravatsena te harati puṣkaram //
MBh, 13, 99, 9.2  ca tatra phalāvāptir ṛṣibhiḥ samudāhṛtā //
MBh, 13, 101, 13.1 katheyam abhavat tatra tvayā parikīrtitā /
MBh, 13, 107, 77.2 kāñcanī caiva mālā na sā duṣyati karhicit /
MBh, 13, 107, 127.1 lakṣaṇair anvitā ca praśastā yā ca lakṣaṇaiḥ /
MBh, 13, 107, 127.1 lakṣaṇair anvitā yā ca praśastā ca lakṣaṇaiḥ /
MBh, 13, 108, 2.3 guror garīyasī vṛttir cecchiṣyasya bhārata //
MBh, 13, 108, 18.2 ācāryaśāstā jātiḥ sā satyā sājarāmarā //
MBh, 13, 134, 25.2  tvaṃ sarvajaganmānyā nadīr mānayase 'naghe //
MBh, 13, 134, 34.2 devavat satataṃ sādhvī bhartāraṃ prapaśyati //
MBh, 13, 134, 35.1 śuśrūṣāṃ paricāraṃ ca devavad karoti ca /
MBh, 13, 134, 36.2  sādhvī niyatācārā sā bhaved dharmacāriṇī //
MBh, 13, 134, 38.1 paruṣāṇyapi coktā dṛṣṭā vā krūracakṣuṣā /
MBh, 13, 134, 38.2 suprasannamukhī bhartur nārī sā pativratā //
MBh, 13, 134, 39.1 na candrasūryau na taruṃ puṃnāmno nirīkṣate /
MBh, 13, 134, 41.1  nārī prayatā dakṣā yā nārī putriṇī bhavet /
MBh, 13, 134, 41.1 yā nārī prayatā dakṣā nārī putriṇī bhavet /
MBh, 13, 134, 47.2 mātāpitṛparā nityaṃ nārī sā tapodhanā //
MBh, 13, 134, 48.2 bibhartyannena nārī sā pativratabhāginī //
MBh, 13, 134, 49.1 vrataṃ carati nityaṃ duścaraṃ laghusattvayā /
MBh, 13, 134, 50.2  nārī bhartṛparamā bhaved bhartṛvratā śivā //
MBh, 13, 134, 55.2  tvevaṃbhāvinī nārī sā bhaved dharmabhāginī //
MBh, 13, 146, 4.1 ugrā ghorā tanūr yāsya so 'gnir vidyut sa bhāskaraḥ /
MBh, 13, 146, 4.2 śivā saumyā ca tasya dharmastv āpo 'tha candramāḥ //
MBh, 13, 146, 5.2 brahmacaryaṃ caratyeṣa śivā yāsya tanustathā //
MBh, 13, 146, 6.1 yāsya ghoratamā mūrtir jagat saṃharate tayā /
MBh, 13, 147, 23.1 brāhmaṇeṣu ca vṛttir pitṛpaitāmahocitā /
MBh, 14, 2, 10.1 govinda mayi prītistava sā viditā mama /
MBh, 14, 21, 20.1 prāṇena saṃbhavate śarīre prāṇād apānaṃ pratipadyate ca /
MBh, 14, 43, 14.2 māheśvarī mahādevī procyate pārvatīti //
MBh, 14, 52, 14.1  me saṃbhāvanā tāta tvayi nityam avartata /
MBh, 14, 68, 8.1 yāhaṃ tvayā vihīnādya patyā putreṇa caiva ha /
MBh, 14, 82, 5.3 na janitrī tathāsyeyaṃ mama preṣyavat sthitā //
MBh, 14, 93, 53.3  tvaṃ dharmavratopetā guruvṛttim avekṣase //
MBh, 15, 13, 17.1 asmākaṃ bhavatāṃ caiva yeyaṃ prītir hi śāśvatī /
MBh, 15, 14, 3.1 mayā ca bhavatāṃ samyak śuśrūṣā kṛtānaghāḥ /
MBh, 15, 21, 13.1  nāpaśyaccandramā naiva sūryo rāmāḥ kadācid api tasminnarendre /
MBh, 15, 22, 22.1 kva sā buddhir iyaṃ cādya bhavatyā śrutā mayā /
MBh, 15, 32, 10.1 asyāstu pārśve kanakottamābhā yaiṣā prabhā mūrtimatīva gaurī /
MBh, 15, 32, 13.1 indīvaraśyāmatanuḥ sthitā tu yaiṣāparāsannamahītale ca /
MBh, 15, 35, 6.2  parityajya rājyaṃ svaṃ guruśuśrūṣaṇe ratā //
MBh, 15, 46, 7.1 pṛthām eva tu śocāmi putraiśvaryam ṛddhimat /
Manusmṛti
ManuS, 2, 50.2 bhikṣeta bhikṣām prathamaṃ cainaṃ nāvamānayet //
ManuS, 2, 129.1 parapatnī tu strī syād asaṃbandhā ca yonitaḥ /
ManuS, 2, 174.1 yady asya vihitaṃ carma yat sūtraṃ ca mekhalā /
ManuS, 3, 5.1 asapiṇḍā ca mātur asagotrā ca yā pituḥ /
ManuS, 3, 5.1 asapiṇḍā ca yā mātur asagotrā ca pituḥ /
ManuS, 3, 47.1 tāsām ādyāś catasras tu ninditaikādaśī ca /
ManuS, 4, 2.2  vṛttis tāṃ samāsthāya vipro jīved anāpadi //
ManuS, 5, 44.1  vedavihitā hiṃsā niyatāsmiṃś carācare /
ManuS, 5, 161.1 apatyalobhād tu strī bhartāram ativartate /
ManuS, 5, 163.1 patiṃ hitvāpakṛṣṭaṃ svam utkṛṣṭaṃ niṣevate /
ManuS, 5, 165.1 patiṃ nābhicarati manovāgdehasaṃyatā /
ManuS, 8, 153.2 cakravṛddhiḥ kālavṛddhiḥ kāritā kāyikā ca //
ManuS, 8, 205.1 nonmattāyā na kuṣṭhinyā na ca spṛṣṭamaithunā /
ManuS, 8, 369.1 kanyaiva kanyāṃ kuryāt tasyāḥ syād dviśato damaḥ /
ManuS, 8, 370.1  tu kanyāṃ prakuryāt strī sā sadyo mauṇḍyam arhati /
ManuS, 8, 371.1 bhartāraṃ laṅghayed tu strī jñātiguṇadarpitā /
ManuS, 9, 29.1 patiṃ nābhicarati manovāgdehasaṃyatā /
ManuS, 9, 56.1 bhrātur jyeṣṭhasya bhāryā gurupatny anujasya sā /
ManuS, 9, 56.2 yavīyasas tu bhāryā snuṣā jyeṣṭhasya sā smṛtā //
ManuS, 9, 77.1 atikrāmet pramattaṃ mattaṃ rogārtam eva vā /
ManuS, 9, 79.1 madyapāsādhuvṛttā ca pratikūlā ca bhavet /
ManuS, 9, 81.1  rogiṇī syāt tu hitā sampannā caiva śīlataḥ /
ManuS, 9, 82.1 adhivinnā tu nārī nirgacched ruṣitā gṛhāt /
ManuS, 9, 83.1 pratiṣiddhāpi ced tu madyam abhyudayeṣv api /
ManuS, 9, 171.1  garbhiṇī saṃskriyate jñātājñātāpi vā satī /
ManuS, 9, 173.1  patyā vā parityaktā vidhavā vā svayecchayā /
Mūlamadhyamakārikāḥ
MMadhKār, 25, 15.1 naivābhāvo naiva bhāvo nirvāṇam iti yāñjanā /
MMadhKār, 25, 20.1 nirvāṇasya ca koṭiḥ koṭiḥ saṃsaraṇasya ca /
Nyāyasūtra
NyāSū, 2, 2, 62.0  śabdasamūhatyāgaparigrahasaṅkhyāvṛddhyapacayavarṇasamāsānubandhānāṃ vyaktopacārāt vyaktiḥ //
Rāmāyaṇa
Rām, Bā, 5, 6.2 manunā mānavendreṇa purī nirmitā svayam //
Rām, Bā, 34, 13.1  meruduhitā rāma tayor mātā sumadhyamā /
Rām, Bā, 34, 18.1  cānyā śailaduhitā kanyāsīd raghunandana /
Rām, Bā, 53, 3.2 yāhaṃ rājabhṛtair dīnā hriyeyaṃ bhṛśaduḥkhitā //
Rām, Ay, 4, 41.2 yeyam ikṣvākurājyaśrīḥ putra tvāṃ saṃśrayiṣyati //
Rām, Ay, 8, 17.2 sapatnivṛddhau me tvaṃ pradeyaṃ dātum icchasi //
Rām, Ay, 20, 18.1 ahaṃ tadāśāṃ chetsyāmi pitus tasyāś ca tava /
Rām, Ay, 26, 5.1 patihīnā tu nārī na sā śakṣyati jīvitum /
Rām, Ay, 26, 16.1 iha loke ca pitṛbhir strī yasya mahāmate /
Rām, Ay, 30, 8.1  na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtair ākāśagair api /
Rām, Ay, 34, 25.2 nāpatiḥ sukham edhate syād api śatātmajā //
Rām, Ay, 40, 6.1  prītir bahumānaś ca mayy ayodhyānivāsinām /
Rām, Ay, 40, 22.1  hi naḥ satataṃ buddhir vedamantrānusāriṇī /
Rām, Ay, 42, 21.1  putraṃ pārthivendrasya pravāsayati nirghṛṇā /
Rām, Ay, 43, 6.1  putram īdṛśaṃ rājñaḥ pravāsayati dhārmikam /
Rām, Ay, 47, 2.2  sumantreṇa rahitā tāṃ notkaṇṭhitum arhasi //
Rām, Ay, 53, 19.1 yad yad yāpi mamaivājñā nivartayatu rāghavam /
Rām, Ay, 56, 10.2 ubhayor lokayor vīra patyā saṃprasādyate //
Rām, Ay, 58, 37.1  gatiḥ sarvasādhūnāṃ svādhyāyāt tapasā ca yā /
Rām, Ay, 58, 37.1 yā gatiḥ sarvasādhūnāṃ svādhyāyāt tapasā ca /
Rām, Ay, 58, 38.1 gosahasrapradātṝṇāṃ yā gurubhṛtām api /
Rām, Ay, 58, 38.1 gosahasrapradātṝṇāṃ yā gurubhṛtām api /
Rām, Ay, 58, 38.2 dehanyāsakṛtāṃ ca tāṃ gatiṃ gaccha putraka /
Rām, Ay, 61, 4.1 atītā śarvarī duḥkhaṃ no varṣaśatopamā /
Rām, Ay, 64, 8.1 kaccit sumitrā dharmajñā jananī lakṣmaṇasya /
Rām, Ay, 66, 14.3  gatiḥ sarvabhūtānāṃ tāṃ gatiṃ te pitā gataḥ //
Rām, Ay, 68, 24.2 kiṃ punar vinā rāmaṃ kausalyā vartayiṣyati //
Rām, Ay, 71, 16.2 vihīnā tvayā rājñā dharmajñena mahātmanā //
Rām, Ay, 80, 16.2 duḥkhitā tu kausalyā vīrasūr vinaśiṣyati //
Rām, Ay, 82, 18.1 siddhārthā khalu vaidehī patiṃ yānugatā vanam /
Rām, Ay, 86, 22.1 asyā vāmabhujaṃ śliṣṭā yaiṣā tiṣṭhati durmanāḥ /
Rām, Ay, 87, 27.1 vyavasthitā bharatena sā camūr nirīkṣamāṇāpi ca dhūmam agrataḥ /
Rām, Ay, 92, 8.2 bhartāraṃ sāgarāntāyāḥ pṛthivyā yānugacchati //
Rām, Ay, 104, 16.1 āgatā tvām iyaṃ buddhiḥ svajā vainayikī ca /
Rām, Ay, 105, 10.2 caturdaśa hi varṣāṇi pratijñā pitur mama //
Rām, Ay, 109, 16.1 anasūyeti loke karmabhiḥ khyātim āgatā /
Rām, Ār, 2, 18.1  na tuṣyati rājyena putrārthe dīrghadarśinī /
Rām, Ār, 2, 18.3 adyedānīṃ sakāmā sā mātā mama madhyamā //
Rām, Ār, 52, 16.1  ca vakṣyati vaidehīṃ vacanaṃ kiṃcid apriyam /
Rām, Ār, 54, 13.2 yāhaṃ nītā vinā bhāvaṃ patipārśvāt tvayā vanāt //
Rām, Ār, 56, 2.1 prasthitaṃ daṇḍakāraṇyaṃ mām anujagāma ha /
Rām, Ār, 60, 12.1  me rājyavihīnasya vane vanyena jīvataḥ /
Rām, Ār, 62, 9.1  ceyaṃ jagato mātā devī lokanamaskṛtā /
Rām, Ār, 64, 29.1  gatir yajñaśīlānām āhitāgneś ca yā gatiḥ /
Rām, Ār, 64, 29.1 yā gatir yajñaśīlānām āhitāgneś ca gatiḥ /
Rām, Ār, 64, 29.2 aparāvartināṃ ca yā ca bhūmipradāyinām //
Rām, Ār, 64, 29.2 aparāvartināṃ yā ca ca bhūmipradāyinām //
Rām, Ki, 11, 3.1 vālinaḥ pauruṣaṃ yat tad yac ca vīryaṃ dhṛtiś ca /
Rām, Ki, 14, 6.1 pratijñā tvayā vīra kṛtā vālivadhe purā /
Rām, Ki, 18, 49.1  te narapate vṛttir bharate lakṣmaṇe ca yā /
Rām, Ki, 18, 49.1 yā te narapate vṛttir bharate lakṣmaṇe ca /
Rām, Ki, 20, 12.2 yaiṣābruvaṃ hitaṃ vākyaṃ vānarendrahitaiṣiṇī //
Rām, Ki, 23, 12.1 patihīnā tu nārī kāmaṃ bhavatu putriṇī /
Rām, Ki, 23, 28.1  dattā devarājena tava tuṣṭena saṃyuge /
Rām, Ki, 29, 7.2 yāśrame ramate bālā sādya me ramate katham //
Rām, Ki, 29, 9.1  purā kalahaṃsānāṃ svareṇa kalabhāṣiṇī /
Rām, Ki, 62, 5.2 buddhir tena me dattā prāṇasaṃrakṣaṇāya tu /
Rām, Ki, 63, 24.1 bruvadhvaṃ yasya śaktir gamane plavagarṣabhāḥ //
Rām, Ki, 64, 13.1 sāmprataṃ kālabhedena gatistāṃ nibodhata /
Rām, Ki, 65, 34.2 parā hi sarvabhūtānāṃ hanuman gatistava //
Rām, Su, 4, 3.1  bhāti lakṣmīr bhuvi mandarasthā tathā pradoṣeṣu ca sāgarasthā /
Rām, Su, 7, 7.1  hi vaiśravaṇe lakṣmīr yā cendre harivāhane /
Rām, Su, 7, 7.1 yā hi vaiśravaṇe lakṣmīr cendre harivāhane /
Rām, Su, 7, 8.1  ca rājñaḥ kuberasya yamasya varuṇasya ca /
Rām, Su, 9, 41.1 yasya sattvasya yonistasyāṃ tat parimārgyate /
Rām, Su, 12, 49.2 śubhā pārthivendrasya patnī rāmasya saṃmitā //
Rām, Su, 14, 20.2  parāṃ bhajate prītiṃ vane 'pi bhavane yathā //
Rām, Su, 14, 29.1 kṣitikṣamā puṣkarasaṃnibhākṣī rakṣitā rāghavalakṣmaṇābhyām /
Rām, Su, 24, 6.1 dhiṅ mām anāryām asatīṃ yāhaṃ tena vinā kṛtā /
Rām, Su, 24, 42.2 yāhaṃ sītā varārheṇa hīnā rāmeṇa bhāminī //
Rām, Su, 24, 43.1 śreyo me jīvitānmartuṃ vihīnā mahātmanā /
Rām, Su, 26, 13.2  tvāṃ na paśyāmi kṛśā vivarṇā hīnā tvayā saṃgamane nirāśā //
Rām, Su, 32, 19.1 aho svapnasya sukhatā yāham evaṃ cirāhṛtā /
Rām, Su, 49, 33.1 yāṃ sītetyabhijānāsi yeyaṃ tiṣṭhati te vaśe /
Rām, Su, 53, 21.1 trayāṇāṃ bharatādīnāṃ bhrātṝṇāṃ devatā ca /
Rām, Yu, 4, 68.2 ihedānīṃ vicintā sā na pūrvaṃ samutthitā //
Rām, Yu, 36, 34.2 na hyenaṃ hāsyate lakṣmīr durlabhā gatāyuṣām //
Rām, Yu, 45, 38.1 niryāṇaśrīśca yāsyāsīd bhāsvarā ca sudurlabhā /
Rām, Yu, 99, 20.1 vimānenānurūpeṇa yāmyatulayā śriyā /
Rām, Yu, 103, 5.1  tvaṃ virahitā nītā calacittena rakṣasā /
Rām, Yu, 104, 19.2  kṣamā me gatir gantuṃ pravekṣye havyavāhanam //
Rām, Yu, 107, 18.1 siddhārthā khalu kausalyā tvāṃ rāma gṛhaṃ gatam /
Rām, Yu, 116, 78.2 tulyaṃ mayā tvaṃ pitṛbhir dhṛtā tāṃ yauvarājye dhuram udvahasva //
Rām, Utt, 2, 10.2  me darśanam āgacchet sā garbhaṃ dhārayiṣyati //
Rām, Utt, 10, 27.1  yā me jāyate buddhir yeṣu yeṣvāśrameṣviha /
Rām, Utt, 10, 27.1 yā me jāyate buddhir yeṣu yeṣvāśrameṣviha /
Rām, Utt, 10, 37.2 vāṇi tvaṃ rākṣasendrasya bhava devatepsitā //
Rām, Utt, 24, 23.1  tvayāsmi hatā rājan svayam eveha bandhunā /
Rām, Utt, 30, 10.2 śrūyatāṃ bhavet siddhiḥ śatakratuvimokṣaṇe //
Rām, Utt, 47, 4.2 yāhaṃ śuddhasamācārā tyaktā nṛpatinā satī //
Rām, Utt, 53, 16.1 tasya patnī mahābhāgā priyā kumbhīnasī hi /
Rām, Utt, 95, 7.1 bharataṃ caiva saumitre yuṣmākaṃ ca saṃtatiḥ /
Rām, Utt, 100, 24.1 devānāṃ yasya yonir vānarā ṛkṣarākṣasāḥ /
Saundarānanda
SaundĀ, 1, 29.1  patet kalaśādasmādakṣayyasalilānmahīm /
SaundĀ, 6, 38.1  tatra tāsāṃ vacasopapannā mānyā ca tasyā vayasādhikā ca /
SaundĀ, 12, 29.1 sā jighāṃsustamo hārdaṃ saṃprati vijṛmbhate /
SaundĀ, 15, 23.1  vikāmopabhogāya cintā manasi vartate /
SaundĀ, 17, 59.1 agnidrumājyāmbuṣu hi vṛttiḥ kabandhavāyvagnidivākarāṇām /
Saṅghabhedavastu
SBhedaV, 1, 32.1 teṣāṃ yāsau śubhā varṇanibhā sāntarhitā //
SBhedaV, 1, 96.1 te vayaṃ pṛthivīrasaṃ kavaḍīkārāhāropakrameṇa paribhuktā yataś ca pṛthivīrasam kavaḍīkārahāropakrameṇa paribhuktā tato asmākam kharatvaṃ gurutvaṃ ca kāye 'vakrāntam yāsau śubhā varṇanibhā sāntarhitā andhakāraṃ loke prādurbhūtam //
SBhedaV, 1, 193.0 sa kathayati vatsa nāsi kṣata upahato vā tāta kṣato 'haṃ kāyena no tu cittena vatsa kathaṃ jñāyate upādhyāya satyopayācanaṃ kariṣye śṛṇu yena satyena satyavacanena kṣato 'haṃ kāyena no tu cittena tena satyena satyavacanena yeyam upādhyāyasya kṛṣṇavarṇā chavir iyaṃ suvarṇavarṇā bhaved bhāvitādhyāśayo 'sau mahātmā vacanāvasānasamanantaram eva kṛṣṇadvaipāyanasya ṛṣeḥ kṛṣṇavarṇā chavir antarhitā suvarṇavarṇā saṃvṛttā //
SBhedaV, 1, 201.1 tena khalu samayena kapilavastuni nagare siṃhahanur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca devadṛśe nagare suprabuddho rājyaṃ rājā kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca suprabuddhasya rājño lumbinī nāmāgramahiṣī abhirūpā darśanīyā prāsādikā janapadakalyāṇī devadṛśe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī tasyārāmaḥ puṣpasampannaḥ phalasampannaḥ śālisampanno nānāvihaganikūjitaḥ tasyābhirāmatayā rājā kālānukālaṃ tatra gatvā sārdham antaḥpureṇa ratikrīḍāṃ pratyanubhavati lumbinyās taṃ dṛṣṭvā spṛhā utpannā sā kathayati deva mamaitam ārāmam anuprayaccheti rājā kathayati gṛhapatisantako 'yam ārāmaḥ katham anuprayacchāmi yadi tvam ārāmeṇārthinī anyaṃ tavārthāya śobhanataraṃ kārayāmīti tato rājñā suprabuddhena lumbinyā arthāya tadviśiṣṭatara ārāmaḥ kāritaḥ tasya lumbinīvanaṃ lumbinīvanam iti saṃjñā saṃvṛttā siṃhahanor dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me kule cakravartī utpadyeta iti suprabuddhasyāpi rājño dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me siṃhahanunā sārdhaṃ saṃbandhaḥ syād iti yāvat tasyāpareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā tasyā rūpaśobhayā suprabuddho rājā sāntaḥpuro devadṛśanivāsī janakāyaś ca paraṃ vismayam upagataḥ saṃdigdhamanāś ca saṃvṛttaḥ kim iyaṃ dārikā āhosvid viśvakarmanirmiteyaṃ māyeti tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikāyā nāmeti amātyāḥ kathayanti deva devadṛśanivāsijanakāyā rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vipravadante kecit kathayanti dārikā evāsau pūrvakarmavipākābhiniṣpannā evaṃ varṇarūpaśobheti apare kathayanti nāsau dārikā kiṃ tarhi viśvakarmanirmitā sā māyeti tasmād bhavatu dārikāyā māyeti nāma tasyā māyeti nāma kṛtaṃ māyā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattā pūrvavad yāvan mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyaty anekalakṣaṇasampannaṃ rājā bhaviṣyati balacakravartī bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ duhitā jātā pratirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā tasyā janmani sarvaṃ tan nagaram udāreṇāvabhāsenāvabhāsitaṃ na cāsyāḥ śakyate sarvathā rūpaśobhāṃ varṇayituṃ yathā māyāyās tasyā api vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikānāmeti amātyāḥ kathayanti asyā rūpaśobhā yan māyāṃ vyatiricya vartate tasmād bhavatu mahāmāyeti sāpy unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti suprabuddhena rājñā siṃhahanor dūto 'nupreṣitaḥ dve duhitarau jāte māyā mahāmāyā ca tatraikā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati lakṣaṇasampannaṃ sa rājā bhaviṣyati balacakravartīti dvitīyā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti anayor yābhipretā śuddhodanasya kumārasyārthāyānayeti siṃhahanunā pratisandeśo dattaḥ dvābhyām api kumārasya prayojanaṃ kiṃtu na dve sadṛśe bhārye ekasyopasthāpayitavye iti yaivaṃ vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti eṣā tāvat pratīṣṭā dvitīyāyā arthāya gaṇam avalokayiṣyāmīti tena sā pañcaśataparivārā preṣitā tena khalu samayena śākyānāṃ pāṇḍavā nāma khaṣāḥ prativiruddhāḥ śākyāḥ sambhūya rājñaḥ siṃhahanoḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva pāṇḍavaiḥ khaṣair upadrutāḥ sma sāhāyyaṃ kalpayeti sa kathayati bhavanto vṛddho 'haṃ na śaknomi taiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayituṃ deva śuddhodanaṃ kumāram anupreṣaya samayato 'nupreṣayāmi yadi kumārasya yathābhipretaṃ varaṃ prārthayato 'nuprayacchata te kathayanti deva evaṃ bhavatu prayacchāmaḥ rājñā caturaṅgaṃ balakāyaṃ dattvā śuddhodanaḥ kumāraḥ preṣitaḥ tena te khaṣāḥ hataprahatavidhvastāḥ kṛtāḥ tataḥ śākyāḥ parituṣṭāḥ siṃhahano rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva kumāreṇa pāṇḍavāḥ khaṣāḥ hataprahatāḥ vidhvastāḥ kṛtāḥ parituṣṭā smaḥ vada kumārasya kaṃ varam anuprayacchāmaḥ bhavantaḥ śākyaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid dve sadṛśe bhārye upasthāpayitavye iti deva kiṃ mucyatāṃ kriyākāraḥ sa kathayati sutarāṃ baddhavyo na moktavyaḥ kiṃtu kumārasyaikaṃ varam anuprayacchatha dvitīyāṃ sadṛśīṃ bhāryām upasthāpayituṃ deva śobhanam evaṃ kriyatāṃ tataḥ siṃhahanunā suprabuddhasya lekho 'nupreṣitaḥ avalokito mayā gaṇaḥ dvitīyāṃ duhitaram anupreṣayeti tena sāpi pañcaśataparivārā preṣitā śuddhodanena kumāreṇa dve api pariṇīte //
SBhedaV, 1, 201.1 tena khalu samayena kapilavastuni nagare siṃhahanur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca devadṛśe nagare suprabuddho rājyaṃ rājā kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca suprabuddhasya rājño lumbinī nāmāgramahiṣī abhirūpā darśanīyā prāsādikā janapadakalyāṇī devadṛśe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī tasyārāmaḥ puṣpasampannaḥ phalasampannaḥ śālisampanno nānāvihaganikūjitaḥ tasyābhirāmatayā rājā kālānukālaṃ tatra gatvā sārdham antaḥpureṇa ratikrīḍāṃ pratyanubhavati lumbinyās taṃ dṛṣṭvā spṛhā utpannā sā kathayati deva mamaitam ārāmam anuprayaccheti rājā kathayati gṛhapatisantako 'yam ārāmaḥ katham anuprayacchāmi yadi tvam ārāmeṇārthinī anyaṃ tavārthāya śobhanataraṃ kārayāmīti tato rājñā suprabuddhena lumbinyā arthāya tadviśiṣṭatara ārāmaḥ kāritaḥ tasya lumbinīvanaṃ lumbinīvanam iti saṃjñā saṃvṛttā siṃhahanor dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me kule cakravartī utpadyeta iti suprabuddhasyāpi rājño dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me siṃhahanunā sārdhaṃ saṃbandhaḥ syād iti yāvat tasyāpareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā tasyā rūpaśobhayā suprabuddho rājā sāntaḥpuro devadṛśanivāsī janakāyaś ca paraṃ vismayam upagataḥ saṃdigdhamanāś ca saṃvṛttaḥ kim iyaṃ dārikā āhosvid viśvakarmanirmiteyaṃ māyeti tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikāyā nāmeti amātyāḥ kathayanti deva devadṛśanivāsijanakāyā rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vipravadante kecit kathayanti dārikā evāsau pūrvakarmavipākābhiniṣpannā evaṃ varṇarūpaśobheti apare kathayanti nāsau dārikā kiṃ tarhi viśvakarmanirmitā sā māyeti tasmād bhavatu dārikāyā māyeti nāma tasyā māyeti nāma kṛtaṃ māyā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattā pūrvavad yāvan mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyaty anekalakṣaṇasampannaṃ rājā bhaviṣyati balacakravartī bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ duhitā jātā pratirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā tasyā janmani sarvaṃ tan nagaram udāreṇāvabhāsenāvabhāsitaṃ na cāsyāḥ śakyate sarvathā rūpaśobhāṃ varṇayituṃ yathā māyāyās tasyā api vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikānāmeti amātyāḥ kathayanti asyā rūpaśobhā yan māyāṃ vyatiricya vartate tasmād bhavatu mahāmāyeti sāpy unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti suprabuddhena rājñā siṃhahanor dūto 'nupreṣitaḥ dve duhitarau jāte māyā mahāmāyā ca tatraikā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati lakṣaṇasampannaṃ sa rājā bhaviṣyati balacakravartīti dvitīyā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti anayor yābhipretā śuddhodanasya kumārasyārthāyānayeti siṃhahanunā pratisandeśo dattaḥ dvābhyām api kumārasya prayojanaṃ kiṃtu na dve sadṛśe bhārye ekasyopasthāpayitavye iti yaivaṃ vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti eṣā tāvat pratīṣṭā dvitīyāyā arthāya gaṇam avalokayiṣyāmīti tena sā pañcaśataparivārā preṣitā tena khalu samayena śākyānāṃ pāṇḍavā nāma khaṣāḥ prativiruddhāḥ śākyāḥ sambhūya rājñaḥ siṃhahanoḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva pāṇḍavaiḥ khaṣair upadrutāḥ sma sāhāyyaṃ kalpayeti sa kathayati bhavanto vṛddho 'haṃ na śaknomi taiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayituṃ deva śuddhodanaṃ kumāram anupreṣaya samayato 'nupreṣayāmi yadi kumārasya yathābhipretaṃ varaṃ prārthayato 'nuprayacchata te kathayanti deva evaṃ bhavatu prayacchāmaḥ rājñā caturaṅgaṃ balakāyaṃ dattvā śuddhodanaḥ kumāraḥ preṣitaḥ tena te khaṣāḥ hataprahatavidhvastāḥ kṛtāḥ tataḥ śākyāḥ parituṣṭāḥ siṃhahano rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva kumāreṇa pāṇḍavāḥ khaṣāḥ hataprahatāḥ vidhvastāḥ kṛtāḥ parituṣṭā smaḥ vada kumārasya kaṃ varam anuprayacchāmaḥ bhavantaḥ śākyaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid dve sadṛśe bhārye upasthāpayitavye iti deva kiṃ mucyatāṃ kriyākāraḥ sa kathayati sutarāṃ baddhavyo na moktavyaḥ kiṃtu kumārasyaikaṃ varam anuprayacchatha dvitīyāṃ sadṛśīṃ bhāryām upasthāpayituṃ deva śobhanam evaṃ kriyatāṃ tataḥ siṃhahanunā suprabuddhasya lekho 'nupreṣitaḥ avalokito mayā gaṇaḥ dvitīyāṃ duhitaram anupreṣayeti tena sāpi pañcaśataparivārā preṣitā śuddhodanena kumāreṇa dve api pariṇīte //
SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //
Śira'upaniṣad
ŚiraUpan, 1, 16.1 yo vai rudraḥ sa bhagavān ca pṛthivī tasmai vai namonamaḥ /
ŚiraUpan, 1, 17.0 yo vai rudraḥ sa bhagavān ca dyaus tasmai vai namonamaḥ //
ŚiraUpan, 1, 36.9 tad etenātmann etenārdhacaturthena mātreṇa śāntiṃ saṃsṛjati paśupāśavimokṣaṇam sā prathamā mātrā brahmadevatyā raktā varṇena yas tāṃ dhyāyate nityaṃ sa gacched brahmapadam /
ŚiraUpan, 1, 36.10  sā dvitīyā mātrā viṣṇudevatyā kṛṣṇā varṇena yas tāṃ dhyāyate nityaṃ sa gacched vaiṣṇavaṃ padam /
ŚiraUpan, 1, 36.11  sā tṛtīyā mātrā īśānadevatyā kapilā varṇena yas tāṃ dhyāyate nityaṃ sa gacched aiśānaṃ padam /
ŚiraUpan, 1, 36.12  sārdhacaturthī mātrā sarvadevatyā vyaktībhūtā khaṃ vicarati śuddhā sphaṭikasaṃnibhā varṇena yas tāṃ dhyāyate nityaṃ sa gacchet padam anāmayam /
Śvetāśvataropaniṣad
ŚvetU, 3, 5.1  te rudra śivā tanūr aghorāpāpakāśinī /
Abhidharmakośa
AbhidhKo, 1, 2.1 prajñāmalā sānucarābhidharmaḥ tatprāptaye yāpi ca yacca śāstram /
AbhidhKo, 2, 7.1 duḥkhendriyam aśātā kāyikī vedanā sukham /
Agnipurāṇa
AgniPur, 6, 25.1  tvaṃ bhāryā kālarātrī bharato nedṛśaḥ sutaḥ /
AgniPur, 20, 9.2 śriyaṃ ca patnī viṣṇoryā stutā śakreṇa vṛddhaye //
Amarakośa
AKośa, 2, 158.2 vidārī kṣīraśuklekṣugandhā kroṣṭrī tu sitā //
AKośa, 2, 274.1 kāntārthinī tu yāti saṃketaṃ sābhisārikā /
AKośa, 2, 281.2 kātyāyanyardhavṛddhā kāṣāyavasanādhavā //
AKośa, 2, 282.2 asiknī syādavṛddhā preṣyāntaḥpuracāriṇī //
AKośa, 2, 427.2 ṛksāmidhenī dhāyyā ca syādagnisamindhane //
AKośa, 2, 428.2 āmikṣā sā śṛtoṣṇe kṣīre syāddadhiyogataḥ //
AKośa, 2, 566.2 sā vīrāśaṃsanaṃ yuddhabhūmiryātibhayapradā //
Amaruśataka
AmaruŚ, 1, 77.1 yāsyāmiti samudyatasya gaditaṃ viśrabdham ākarṇitaṃ gacchandūramupekṣito muhurasau vyāvṛtya tiṣṭhannapi /
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
AHS, Sū., 6, 96.2 laghupattrā tu cillī sā vāstukasamā matā //
AHS, Sū., 9, 13.2 carakas tv āha vīryaṃ tat kriyate yena kriyā //
AHS, Śār., 1, 71.1 putraṃ sūte 'nyathā kanyāṃ cecchati nṛsaṃgatim /
AHS, Śār., 1, 71.2 nṛtyavāditragāndharvagandhamālyapriyā ca //
AHS, Śār., 5, 5.2 vikṛtir samāsena riṣṭaṃ tad iti lakṣayet //
AHS, Śār., 5, 42.2 ātapādarśatoyādau saṃsthānapramāṇataḥ //
AHS, Śār., 5, 43.2 varṇaprabhāśrayā tu sā chāyaiva śarīragā //
AHS, Nidānasthāna, 4, 21.1 śamaṃ sātmyānnapānena prayāti ca sānnajā /
AHS, Nidānasthāna, 4, 23.1 cireṇa yamalair vegairāhāre pravartate /
AHS, Nidānasthāna, 4, 28.1 pakvāśayād vā nābher vā pūrvavad pravartate /
AHS, Nidānasthāna, 5, 36.1 sarvaliṅgā malaiḥ sarvai riṣṭoktā ca tāṃ tyajet /
AHS, Nidānasthāna, 5, 56.1  ca pānātipānotthā tīkṣṇāgneḥ snehajā ca yā /
AHS, Nidānasthāna, 5, 56.1 yā ca pānātipānotthā tīkṣṇāgneḥ snehajā ca /
AHS, Nidānasthāna, 5, 58.1  tṛṣṇā jāyate tīvrā sopasargātmikā smṛtā //
AHS, Nidānasthāna, 15, 44.1 talaṃ pratyaṅgulīnāṃ kaṇḍarā bāhupṛṣṭhataḥ /
AHS, Nidānasthāna, 15, 54.1 pārṣṇiṃ pratyaṅgulīnāṃ kaṇḍarā mārutārditā /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 54.1 āśvinaṃ mahat tejo balaṃ sārasvataṃ ca yā /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 54.1 āśvinaṃ yā mahat tejo balaṃ sārasvataṃ ca /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 54.2 dadhātyaindraṃ ca vīryaṃ prabhāvaṃ vaiṣṇavaṃ ca yā //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 54.2 dadhātyaindraṃ ca yā vīryaṃ prabhāvaṃ vaiṣṇavaṃ ca //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 55.1 astraṃ makaraketor puruṣārtho balasya yā /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 55.1 astraṃ makaraketor yā puruṣārtho balasya /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 55.2 sautrāmaṇyāṃ dvijamukhe hutāśe ca hvayate //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 56.1  sarvauṣadhisampūrṇān mathyamānāt surāsuraiḥ /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 57.2 madaśaktim anujjhantī rūpair bahubhiḥ sthitā //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 60.1 ekaṃ prasādya kurute dvayorapi nirvṛtim /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 64.1 aprasannāpi prītyai prasannā svarga eva yā /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 64.1 aprasannāpi yā prītyai prasannā svarga eva /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 65.1 anirdeśyasukhāsvādā svayaṃvedyaiva param /
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 65.2 iti citrāsvavasthāsu priyām anukaroti //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 66.2  prītir yā ratir vā vāg yā puṣṭiriti ca stutā //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 66.2 yā prītir ratir vā vāg yā puṣṭiriti ca stutā //
AHS, Cikitsitasthāna, 7, 66.2 yā prītir yā ratir vā vāg puṣṭiriti ca stutā //
AHS, Cikitsitasthāna, 14, 84.2  kriyā kriyate yāti sā siddhiṃ na virūkṣite //
AHS, Utt., 12, 28.2 bhṛśam amlāśanād doṣaiḥ sāsrair dṛṣṭirācitā //
AHS, Utt., 23, 28.2 dagdhāgnineva nīromā sadāhā ca jāyate //
AHS, Utt., 31, 9.2  padmakarṇikākārā piṭikā piṭikācitā //
AHS, Utt., 39, 21.1  noparundhyād āhāram ekaṃ mātrāsya sā smṛtā /
AHS, Utt., 40, 39.2 sarvendriyākarṣaṇapāśabhūtā kāntānuvṛttivratadīkṣitā //
AHS, Utt., 40, 40.2 priyaṃvadā tulyamanaḥśayā sā strī vṛṣyatvāya paraṃ narasya //
Bhallaṭaśataka
BhallŚ, 1, 59.2 anyatrānṛju vartma vāg dvirasanā dṛṣṭau viṣaṃ dṛśyate dhik tām anu dīpako jvalati bho bhogin sakhe kiṃ nv idam //
Bodhicaryāvatāra
BoCA, 8, 25.1 svārthadvāreṇa prītirātmārthaṃ prītireva sā /
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
BKŚS, 1, 1.1 mahākhātā mahāśālā puryasty ujjayinīti /
BKŚS, 4, 75.2 yāsau piṅgalikā sā naḥ putriṇī kathyatām iti //
BKŚS, 4, 85.2 vasiṣṭhapatnīm api sādhuvṛttām alajjayat //
BKŚS, 4, 116.1  sā piṅgalikā deva devam ārādhya keśavam /
BKŚS, 5, 180.2 āsīn manoramācārā nāmnāpi manoramā //
BKŚS, 5, 189.2 tasmāt tavāpi śraddhā sāpi saṃpādyatām iti //
BKŚS, 5, 241.1 darśanasparśanālāpaiś ciraṃ tena lālitā /
BKŚS, 7, 57.2  nāgavanayātreti na kvacin na vikathyate //
BKŚS, 8, 29.2 śvaḥ saṃpādayitā krīḍā vaḥ sā kathyatām iti //
BKŚS, 9, 19.1 yeyaṃ tīrataroḥ śākhā pulinaṃ yāvad āgatā /
BKŚS, 9, 34.2 yeyaṃ nāgarakair uktā sā nāgarakatā matā //
BKŚS, 10, 25.1 yoṣin madhukarī yāsāv upabhoktuṃ vyavasyati /
BKŚS, 10, 145.1 mama tv āsīt pragalbheyam anācārā ca mama /
BKŚS, 10, 150.1 āsīc ca mama dhīreyaṃ nirastakaruṇā ca /
BKŚS, 10, 204.1  sakhībhir vinā nidrāṃ naiva labdhavatī purā /
BKŚS, 10, 217.1 jātāsi kṛpaṇedānīṃ dāsavargam apāsya /
BKŚS, 10, 272.2 yasya kuśalā śiṣyā sa nartayatu tām iti //
BKŚS, 10, 274.1  svābhāvikarūpakhaṇḍitajagadrūpābhimānā priyā śṛṅgārādirasaprayogasubhagā jāyeta sā kīdṛśī /
BKŚS, 11, 15.1 kīrtikāntyor iyaṃ madhye lakṣmīr iva rājate /
BKŚS, 11, 30.2 āyāty abhimukhī yaiva saiva yāti parāṅmukhī //
BKŚS, 11, 87.1 kāśirājasya kanyā vṛtā tubhyaṃ purodhasā /
BKŚS, 12, 40.2 āsīd caritākāraiḥ sāvitrīm atiricyate //
BKŚS, 12, 67.1 so 'bravīt satyam apy etat krīḍā yaiṣātiharṣajā /
BKŚS, 12, 67.2 asatye hy atra krīḍā tad unmattavijṛmbhitam //
BKŚS, 13, 52.1 āsīn me manasi hṛtā na sā mṛtā sā dṛṣṭer vrajati na gocaraṃ priyā me /
BKŚS, 14, 5.2 tṛṇāya manyate sthairyād devīṃ pṛthivīm api //
BKŚS, 14, 83.2 yāsau vegavatī sāhaṃ tasya vegavataḥ sutā //
BKŚS, 15, 5.1 bhaṇa kena na pūjyeyaṃ naḥ pūjyena pūjitā /
BKŚS, 15, 26.1 tapantakena prāptā tatra gatvā viḍambanā /
BKŚS, 15, 48.1  samṛddhis tadā dṛṣṭā vatsarājakule mayā /
BKŚS, 15, 92.1 tasyāḥ puro nihatyainaṃ yāsau mām avamanyate /
BKŚS, 17, 71.1 āvarjitavatī ca jalaṃ lulitalocanā /
BKŚS, 18, 5.2 bhāryā maitrīva sādhor śatror api hitaiṣiṇī //
BKŚS, 18, 144.2 spṛhayaty anapatyābhyo strībhyaḥ putravaty api //
BKŚS, 18, 277.2  prakṛṣṭe 'pi saubhāgye patiṃ devam ivārcati //
BKŚS, 18, 285.1 yāsau samudradinneti kanyā ninditalakṣaṇā /
BKŚS, 18, 286.1 sāgareṇa ca kanyā sānudāsāya kalpitā /
BKŚS, 18, 468.2 ekaśeṣāsmadīyā saptamapramukhā sthitā //
BKŚS, 18, 535.2 suvarṇaprāptaye prāptā vipat saṃpad eva sā //
BKŚS, 18, 561.1 suprabhāyāṃ tu kanyā bharadvājād ajāyata /
BKŚS, 19, 16.1  ca pūjayate taṃ strī gaurīvratavicāriṇam /
BKŚS, 19, 153.1 tvatsaṅgasubhagā dik tām api prekṣya jīvyate /
BKŚS, 20, 97.2 yātrāṃ gacchatā dṛṣṭā sā dṛṣṭā sthavirā mayā //
BKŚS, 20, 109.1 ahaṃ dhanamatī nāma mantraśaktiś ca mama /
BKŚS, 22, 33.1 nirnimittāpi hi prītir na saṃbandhabṛṃhitā /
BKŚS, 22, 97.1 pārśvayor ubhayor dīrghā cāsanaparaṃparā /
BKŚS, 22, 109.1 kathaṃ jīvati sā strī bālaiva mṛtabhartṛkā /
BKŚS, 22, 110.1  ca mātā sutām iṣṭāṃ cārutāśīlaśālinīm /
BKŚS, 22, 256.1  gatir bhavataḥ saiva mamāpi sahacāriṇaḥ /
BKŚS, 25, 37.1 tatra sumanā nāma tasyāḥ sumanasaḥ sutā /
BKŚS, 25, 38.1 duhitā mahadinnāyā ca mātuḥ sanāmikā /
BKŚS, 25, 65.1 svair iyaṃ gurubhir dattā madīyair api yārthitā /
BKŚS, 25, 91.2 śītajvarārtam aṅgair na pīḍayasi mām iti //
BKŚS, 25, 102.1 pravrajyāyāṃ punar yasyāḥ kāntir yāsīd akṛtrimā /
BKŚS, 25, 107.2 sarāgaiva satī tvaṃ vītarāgagatiṃ gatā //
BKŚS, 27, 26.1 yeyaṃ bhāgīrathīśubhrā kāśibhūpatisaṃtatiḥ /
BKŚS, 27, 26.2 sā kim ākhyāyate tubhyaṃ prathitā pṛthivīva //
BKŚS, 27, 87.1 oṣadhir ca kaṇṭhe 'syāḥ sā nāmnā priyadarśanā /
BKŚS, 28, 17.2 yeyam asmadvidhaiḥ sārdhaṃ lokayātrā niraṅkuśaiḥ //
BKŚS, 28, 34.1  vadhūs tātapādānāṃ mama bhāryā ca sā katham /
Daśakumāracarita
DKCar, 1, 5, 5.1  vasantasahāyena samutsukatayā rate kelīśālabhañjikāvidhitsayā kaṃcana nārīviśeṣaṃ viracyātmanaḥ krīḍākāsāraśāradāravindasaundaryeṇa pādadvayam udyānavanadīrghikāmattamarālikāgamanarītyā līlālasagativilāsaṃ tūṇīralāvaṇyena jaṅghe līlāmandiradvārakadalīlālityena manojñamūruyugaṃ jaitrarathacāturyeṇa ghanaṃ jaghanam kiṃcidvikasallīlāvataṃsakahlārakorakakoṭarānuvṛttyā gaṅgāvartasanābhiṃ nābhiṃ saudhārohaṇaparipāṭyā valitrayaṃ maurvīmadhukarapaṅktinīlimalīlayā romāvalim pūrṇasuvarṇakalaśaśobhayā kucadvandvaṃ latāmaṇḍapasaukumāryeṇa bāhū jayaśaṅkhābhikhyayā kaṇṭhaṃ kamanīyakarṇapūrasahakārapallavarāgeṇa pratibimbīkṛtabimbaṃ radanacchadanaṃ bāṇāyamānapuṣpalāvaṇyena śuci smitam agradūtikākalakaṇṭhikākalālāpamādhuryeṇa vacanajātaṃ sakalasainikanāyakamalayamārutasaurabhyeṇa niḥśvāsapavanam jayadhvajamīnadarpeṇa locanayugalaṃ cāpayaṣṭiśriyā bhrūlate prathamasuhṛdasudhākarasyāpanītakalaṅkayā kāntyā vadanaṃ līlāmayūrabarhabhaṅgyā keśapāśaṃ ca vidhāya samastamakarandakastūrikāsaṃmitena malayajarasena prakṣālya karpūraparāgeṇa saṃmṛjya nirmiteva rarāja //
DKCar, 2, 2, 240.1 atha matprayukto dhanamitraḥ pārthivaṃ mitho vyajñāpayat deva yeyaṃ gaṇikā kāmamañjarī lobhotkarṣāllobhamañjarīti lokāvakrośapātramāsīt sādya musalolūkhalānyapi nirapekṣaṃ tyajati //
DKCar, 2, 2, 284.1 māṃ ca kadācidanarthāditastārayiṣyatīti kamapyupāyamātmanaiva nirṇīya śṛgālikām agādiṣam apehi jaratike tāmarthalubdhāṃ dagdhagaṇikāṃ rāgamañjarikām ajinaratnamattena śatruṇā me mitrachadmanā dhanamitreṇa saṃgamitavatī sā hatāsi //
DKCar, 2, 4, 48.0  kila śaunakāvasthāyām agnisākṣikam ātmasātkṛtā gopakanyā saiva kilāryadāsī punaścādya tārāvalītyabhūvam //
DKCar, 2, 4, 88.0 tvayā tu muktasādhvasena mātā me bodhayitavyā yakṣyā vane devyā vasumatyā hastārpito yuṣmatsūnuḥ so 'nuprāptaḥ pituravasthāṃ madupalabhya buddhibalād ittham ācariṣyati //
DKCar, 2, 4, 121.0 krūrā khalu tārāvalī tvāmupalabhyāpi tattvataḥ kuberād asamarpya mahyamarpitavatī devyai vasumatyai saiva vā sadṛśakāriṇī //
DKCar, 2, 7, 85.0 kaṣṭā ceyaṃ niḥsaṅgatā nirāgasaṃ dāsajanaṃ tyājayati //
Divyāvadāna
Divyāv, 1, 309.0 mayā snuṣābhihitā vadhūke mā tvaṃ praṇītāni praheṇakāni bhakṣayitvāsmākaṃ lūhāni upanāmayasi sā kathayati kiṃ svamāṃsaṃ na bhakṣayati tvadīyāni praheṇakāni bhakṣayatīti iyaṃ tasya karmaṇo vipākena svamāṃsāni bhakṣayati //
Divyāv, 1, 314.0 sā kathayati kiṃ nu pūyaśoṇitaṃ na bhakṣayati tvadīyāni praheṇakāni bhakṣayatīti tasya karmaṇo vipākeneyaṃ pūyaśoṇitaṃ bhakṣayati //
Divyāv, 2, 448.0 atha devatā āyuṣmatī pūrṇe 'bhiprasannā sā yenāyuṣmān pūrṇastenopasaṃkrāntā //
Divyāv, 2, 536.0 atha jetavananivāsinī devatā sā bakulaśākhāṃ gṛhītvā bhagavataśchāyāṃ kurvantī pṛṣṭhataḥ samprasthitā //
Divyāv, 8, 67.0 tatasteṣāṃ caurāṇāṃ buddhirutpannā kācidasmākaṃ śrīsaubhāgyasampat sarvāsau buddhaṃ bhagavantamāgamya //
Divyāv, 8, 542.0  sā pūrvadevatā kāśyapaḥ samyaksambuddho bodhisattvabhūtaḥ sa tena kālena tena samayena //
Divyāv, 17, 98.1 kimanyasya ānanda bhāṣeta tathāgatastāṃ vācam syād dvidhā no bhadanta //
Divyāv, 17, 99.1 sādhu sādhu ānanda asthānametadānanda anavakāśo yat tathāgatastāṃ vācaṃ bhāṣeta syāddvidhā //
Divyāv, 17, 484.1 tatra viṣaye dharmatā aciroḍhā dārikā bhartari pravahaṇakena pratipradīyate sā catūratnamayaiḥ puṣpairavakīrya baddhakā svāmine pradīyate //
Divyāv, 18, 497.1 yo 'sau dīpāvatīyako janakāyaḥ yāsau dārikā eṣaiva sā yaśodharā //
Divyāv, 18, 624.1 sa yadā dvirapi trirapi pravrajyāmāyācamāno 'pi bhikṣubhir na pravrājitas tadā amarṣajātaścintayituṃ pravṛtto api sarvasādhāraṇā pravrajyā tāmahamapyāyācanna labhāmi //
Divyāv, 20, 76.1 atha kanakāvatyāṃ rājadhānyāmadhyuṣitā devatā sā rājñaḥ kanakavarṇasya purastādgāthāṃ bhāṣate //
Harivaṃśa
HV, 8, 46.1 yavīyasī tayor tu yamī kanyā yaśasvinī /
HV, 9, 22.3 putraḥ kanyā sukanyā ca patnī cyavanasya ha //
HV, 13, 47.2 brahmadattasya jananī mahiṣī tv aṇuhasya //
HV, 13, 52.2 tavaiva vaṃśe dattā śukasya mahiṣī dvija //
HV, 13, 55.2 patnī viśvamahataḥ snuṣā vai vṛddhaśarmaṇaḥ /
HV, 13, 63.2  bhāvayati bhūtāni dakṣiṇāpathagāminī /
HV, 13, 63.3 purukutsasya patnī trasaddasyor janany api //
HV, 23, 38.3 campasya tu purī campā pūrvaṃ mālinī babhau //
HV, 30, 2.2  cāsya prakṛtir brahmaṃs tāṃ ca vyākhyātum arhasi //
Harṣacarita
Harṣacarita, 1, 211.1 sā na kācidyā na bhavasi me svasā sakhī praṇayinī prāṇasamā ca //
Kumārasaṃbhava
KumSaṃ, 1, 47.1 tasyāḥ śalākāñjananirmiteva kāntir bhruvor ānatalekhayor /
KumSaṃ, 2, 53.2 garjitānantarāṃ vṛṣṭiṃ saubhāgyena jigāya //
KumSaṃ, 5, 12.1 mahārhaśayyāparivartanacyutaiḥ svakeśapuṣpair api sma dūyate /
KumSaṃ, 5, 19.1 klamaṃ yayau kandukalīlayāpi tayā munīnāṃ caritaṃ vyagāhyata /
KumSaṃ, 6, 21.1  naḥ prītir virūpākṣa tvadanudhyānasaṃbhavā /
KumSaṃ, 7, 65.2  dāsyam apy asya labheta nārī sā syāt kṛtārthā kimutāṅkaśayyām //
KumSaṃ, 8, 52.1 nirmiteṣu pitṛṣu svayaṃbhuvā tanuḥ sutanu pūrvam ujjhitā /
Kāmasūtra
KāSū, 1, 4, 21.1  goṣṭhī lokavidviṣṭā yā ca svairavisarpiṇī /
KāSū, 1, 4, 21.1 yā goṣṭhī lokavidviṣṭā ca svairavisarpiṇī /
KāSū, 1, 4, 21.2 parahiṃsātmikā ca na tām avatared budhaḥ //
KāSū, 2, 1, 35.1 śabdādibhyo bahirbhūtā karmābhyāsalakṣaṇā /
KāSū, 2, 1, 36.2 saṃkalpājjāyate prītir sā syād ābhimānikī //
KāSū, 2, 1, 37.1 prakṛter tṛtīyasyāḥ striyāś caivopariṣṭake /
KāSū, 2, 1, 39.1 pratyakṣā lokataḥ siddhā prītir viṣayātmikā /
KāSū, 3, 3, 3.9 krīḍanakadravyāṇi yānyapūrvāṇi yānyanyāsāṃ viralaśo vidyeraṃstānyasyā ayatnena sampādayet /
KāSū, 4, 2, 31.1 vidhavā tvindriyadaurbalyād āturā bhoginaṃ guṇasampannaṃ ca punar vindet sā punarbhūḥ //
KāSū, 4, 2, 45.1 durbhagā tu sāpatnakapīḍitā tāsām adhikam iva patyāvupacaret tām āśrayet /
KāSū, 4, 2, 65.1 ekasyāṃ ratikrīḍā vaikṛtaṃ vā śarīrajam /
KāSū, 5, 2, 10.2 tatra vṛddhānubhūtaviṣayā priyopagrahaiśca tām upagṛhṇīyāt //
KāSū, 5, 3, 16.1 ākāreṇātmano bhāvaṃ nārī prāk prayojayet /
KāSū, 5, 3, 17.1 ślakṣṇam ākāritā tu darśayet sphuṭam uttaram /
KāSū, 5, 4, 21.1 pūrvaprastutārthaliṅgasambaddham anyajanāgrahaṇīyaṃ laukikārthaṃ dvyarthaṃ vā vacanam udāsīnā śrāvayet sā vātadūtī /
KāSū, 7, 2, 41.0 bahupādikākuṣṭhatagaratālīśadevadāruvajrakandakair upaliptaṃ vaṃśaṃ vādayato śabdaṃ śṛṇoti sā vaśyā bhavati //
Kātyāyanasmṛti
KātySmṛ, 1, 48.1 deśasyānumatenaiva vyavasthā nirūpitā /
KātySmṛ, 1, 85.1 gotrasthitis tu teṣāṃ kramād āyāti dharmataḥ /
KātySmṛ, 1, 222.2 saṃsādhayet kriyā tu tāṃ jahyāt sāravarjitām /
KātySmṛ, 1, 222.3 pakṣadvayaṃ sādhayed tāṃ jahyād dūrataḥ kriyām //
KātySmṛ, 1, 225.1 pūgaśreṇigaṇādīnāṃ sthitiḥ parikīrtitā /
KātySmṛ, 1, 317.2 tripuruṣī svatantrā sā ced alpā tu sāgamā //
KātySmṛ, 1, 322.2 kāraṇaṃ bhuktir evaikā saṃtatā tripauruṣī //
KātySmṛ, 1, 327.1 tribhir eva tu bhuktā puruṣair bhūr yathāvidhi /
KātySmṛ, 1, 329.1 bhuktir balavatī śāstre saṃtatā cirantanī /
KātySmṛ, 1, 329.2 vicchinnāpi sā jñeyā tu pūrvaprasādhitā //
KātySmṛ, 1, 337.1 dānaṃ prajñāpanā bhedaḥ saṃpralobhakriyā ca /
KātySmṛ, 1, 498.1 ṛṇikena tu vṛddhir adhikā saṃprakalpitā /
KātySmṛ, 1, 547.1 martukāmena bhartrā proktā deyam ṛṇaṃ tvayā /
KātySmṛ, 1, 571.1 amatenaiva putrasya pradhanā yānyam āśrayet /
KātySmṛ, 1, 573.1  svaputraṃ tu jahyāt strī samartham api putriṇī /
KātySmṛ, 1, 574.1 bālaputrādhikārthā ca bhartāraṃ yānyam āśritā /
KātySmṛ, 1, 648.1  tu kāryasya siddhyartham utkocā syāt pratiśrutā /
KātySmṛ, 1, 725.1 dāsenoḍhā svadāsī sāpi dāsītvam āpnuyāt /
KātySmṛ, 1, 772.1 mahāpātakayoktrī ca rāgadveṣakarī ca /
KātySmṛ, 1, 832.1 kāmārtā svairiṇī tu svayam eva prakāmayet /
KātySmṛ, 1, 838.1 mṛte bhartari sādhvī brahmacarye vyavasthitā /
KātySmṛ, 1, 862.1 klībaṃ vihāya patitaṃ punar labhate patim /
KātySmṛ, 1, 866.1 pratilomaprasūtā tasyāḥ putro na rikthabhāk /
KātySmṛ, 1, 869.1 parabhaktopayogena vidyā prāptān yatas tu /
KātySmṛ, 1, 919.2 tiṣṭhed bhartṛkule tu na sā pitṛkule vaset //
KātySmṛ, 1, 929.1 patnī bhartur dhanaharī syād avyabhicāriṇī /
KātySmṛ, 1, 932.1 vyabhicāraratā ca strī dhanaṃ sā na cārhati //
Kāvyādarśa
KāvĀ, 1, 66.2 duṣpratītikaraṃ grāmyaṃ yathā bhavataḥ priyā //
KāvĀ, Dvitīyaḥ paricchedaḥ, 214.1 vivakṣā viśeṣasya lokasīmātivartinī /
Kāvyālaṃkāra
KāvyAl, 2, 77.1 kriyāyāḥ pratiṣedhe tatphalasya vibhāvanā /
KāvyAl, 3, 5.2 adya mama govinda jātā tvayi gṛhāgate /
KāvyAl, 3, 23.1 ekadeśasya vigame guṇāntarasaṃsthitiḥ /
KāvyAl, 3, 25.2  viśeṣābhidhānāya virodhaṃ taṃ vidurbudhāḥ //
KāvyAl, 3, 29.1 adhikārādapetasya vastuno'nyasya stutiḥ /
KāvyAl, 3, 31.2 kiṃcid vidhitsoryā nindā vyājastutir asau yathā //
KāvyAl, 4, 24.1 yatiśchandonirūḍhānāṃ śabdānāṃ vicāraṇā /
KāvyAl, 4, 28.1  deśe dravyasambhūtirapi vā nopadiśyate /
KāvyAl, 5, 35.1 rūpādīnāṃ yathā dravyamāśrayo naśvarīti /
Kāśikāvṛtti
Kāśikāvṛtti zu Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 24.1, 1.2 ṣakārāntā nakārāntā ca saṅkhyā sā ṣaṭsañjñā bhavati /
Kāśikāvṛtti zu Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 25.1, 1.1 ḍatyantā saṅkhyā sā ṣaṭsañjñā bhavati /
Kūrmapurāṇa
KūPur, 1, 7, 48.2 jyotsnā sā cābhavadviprāḥ prāksandhyā yābhidhīyate //
KūPur, 1, 11, 21.1  sā māheśvarī śaktirjñānarūpātilālasā /
KūPur, 1, 15, 213.2 yataḥ pradhānapūruṣau nihanti yākhilaṃ jagat //
KūPur, 1, 15, 214.1 vibhāti śivāsane śivena sākamavyayā /
KūPur, 1, 15, 216.2 namāmi guṇātigā girīśaputrikāmimām //
KūPur, 1, 15, 234.1  sā vimohikā mūrtirmama nārāyaṇāhvayā /
KūPur, 1, 21, 31.1  sā ghoratarā mūrtirasya tejomayī parā /
KūPur, 1, 21, 39.2  yasyābhimatā puṃsaḥ sā hi tasyaiva devatā //
KūPur, 1, 23, 60.1 hrīmatī cāpi kanyā śrīrivāyatalocanā /
KūPur, 1, 29, 41.2 prāpyate gatirutkṛṣṭā yāvimukte tu labhyate //
KūPur, 1, 29, 57.2  gatirvihitā subhru sāvimukte mṛtasya tu //
KūPur, 1, 34, 19.2 kathayiṣyāmi te vatsa ceṣṭā yacca tatphalam /
KūPur, 1, 35, 15.1  gatiryogayuktasya sattvasthasya manīṣiṇaḥ /
KūPur, 1, 41, 35.1 pibanti dvikalaṃ kālaṃ śiṣṭā tasya kalā tu /
KūPur, 1, 49, 44.1  sā nārāyaṇatanuḥ pradyumnākhyā munīśvarāḥ /
KūPur, 2, 2, 14.1 ahaṃkartā sukhī duḥkhī kṛśaḥ sthūleti matiḥ /
KūPur, 2, 3, 10.2  sā prakṛtiruddiṣṭā mohinī sarvadehinām //
KūPur, 2, 4, 19.1 mamaiva ca parā śaktiryā sā vidyate gīyate /
KūPur, 2, 6, 31.1  ca śrīḥ sarvabhūtānāṃ dadāti vipulāṃ śriyam /
KūPur, 2, 6, 32.1 vācaṃ dadāti vipulāṃ ca devī sarasvatī /
KūPur, 2, 6, 33.1 yāśeṣapuruṣān ghorānnarakāt tārayiṣyati /
KūPur, 2, 6, 34.2 yāpi dhyātā viśeṣeṇa sāpi madvacanānugā //
KūPur, 2, 8, 14.2  sā hetuḥ prakṛtiḥ sā pradhānaṃ bandhaḥ prokto viniyogo 'pi tena //
KūPur, 2, 8, 15.1  sā śaktiḥ prakṛtau līnarūpā vedeṣūktā kāraṇaṃ brahmayoniḥ /
KūPur, 2, 11, 15.2 vidhinā bhaveddhiṃsā tvahiṃsaiva prakīrtitā //
KūPur, 2, 11, 27.2  dhīstāmṛṣayaḥ prāhuḥ saṃtoṣaṃ sukhalakṣaṇam //
KūPur, 2, 11, 37.2 sāmyena saṃsthitiryā sā kumbhakaḥ parigīyate //
KūPur, 2, 11, 40.1 deśāvasthitimālambya buddheryā vṛttisaṃtatiḥ /
KūPur, 2, 11, 138.2 idānīṃ jāyate bhaktiryā devairapi durlabhā //
KūPur, 2, 12, 32.1 yo bhāvayati sūte yena vidyopadiśyate /
KūPur, 2, 12, 54.2 bhikṣeta bhikṣāṃ prathamaṃ cainaṃ na vimānayet //
KūPur, 2, 18, 26.1  saṃdhyā sā jagatsūtirmāyātītā hi niṣkalā /
KūPur, 2, 22, 40.1  divyā iti mantraṇa haste tvarghaṃ vinikṣipet /
KūPur, 2, 29, 30.3 hiṃsā caiṣāparā diṣṭā cātmajñānanāśikā //
KūPur, 2, 33, 110.1 pativratā tu nārī bhartṛśuśrūṣaṇotsukā /
KūPur, 2, 33, 138.1  nītā rākṣaseśena sītā bhagavatāhṛtā /
KūPur, 2, 37, 72.1  cāsya pārśvagā bhāryā bhavadbhirabhivīkṣitā /
Laṅkāvatārasūtra
LAS, 2, 154.4  punareva mahāmate bhāvasvabhāvasvasāmānyalakṣaṇadeśanā eṣā mahāmate nairmāṇikabuddhadeśanā na dharmatābuddhadeśanā /
Liṅgapurāṇa
LiPur, 1, 5, 27.1 putrīkṛtā satī sā mānasī śivasambhavā /
LiPur, 1, 5, 39.2 prabhūtirnāma patnī marīceḥ suṣuve sutau //
LiPur, 1, 8, 12.2 ahiṃsaiṣā samākhyātā cātmajñānasiddhidā //
LiPur, 1, 23, 44.1  vai dṛṣṭā mahāsattvā sarvabhūtadharā tvayā /
LiPur, 1, 35, 7.1 mahatī devatā sā mahataścāpi suvrata /
LiPur, 1, 44, 39.2 marutāṃ ca sutā devī suyaśākhyā babhūva //
LiPur, 1, 54, 4.2 kāṣṭhāṃ gatasya sūryasya gatir tāṃ nibodhata //
LiPur, 1, 56, 15.1 pibanti dvikalaṃ kālaṃ śiṣṭā tasya kalā tu /
LiPur, 1, 56, 16.2 pitṛbhiḥ pīyamānasya pañcadaśyāṃ kalā tu //
LiPur, 1, 62, 25.1 sunītir asya mātā tasyā rūpeṇa saṃvṛtā /
LiPur, 1, 63, 70.1 balābalā ca viprendrā ca gopābalā smṛtā /
LiPur, 1, 65, 19.2 ilā jyeṣṭhā variṣṭhā ca puṃstvaṃ prāpa ca purā //
LiPur, 1, 67, 20.2  dustyajā durmatibhir yānajīryati jīryataḥ //
LiPur, 1, 70, 68.1 ahastasya tu sṛṣṭiḥ rātriś ca pralayaḥ smṛtaḥ /
LiPur, 1, 70, 211.1 yasmādahardevatānāṃ rātriryā sāsurī smṛtā /
LiPur, 1, 70, 211.2 tayormadhye tu paitrī tanuḥ sā tu garīyasī //
LiPur, 1, 70, 270.2  tvardhātsṛjato nārī śatarūpā vyajāyata //
LiPur, 1, 70, 327.2 tatra sā mahābhāgā śaṅkarasyārdhakāyinī //
LiPur, 1, 71, 86.2 kṛtvāpi sumahatpāpaṃ bhartuḥ premasaṃyutā //
LiPur, 1, 71, 91.1  lakṣmīstapasā teṣāṃ labdhā deveśvarādajāt /
LiPur, 1, 82, 20.2 māyayā jagatsarvaṃ brahmādyaṃ sacarācaram //
LiPur, 1, 82, 88.2 śivabhaktā tu nandā sā me pāpaṃ vyapohatu //
LiPur, 1, 84, 9.1  nāryevaṃ caredabdaṃ kṛṣṇāmekāṃ caturdaśīm /
LiPur, 1, 84, 18.2 kārtikyāṃ vā tu nārī ekabhaktena vartate //
LiPur, 1, 84, 66.1 kārtikyāmapi nārī kṛtvā devīmumāṃ śubhām /
LiPur, 1, 91, 63.1 tatra caiṣā tu mātrā plutā nāmopadiśyate /
LiPur, 1, 92, 79.1 ananyā sā gatistasya yogināṃ caiva smṛtā /
LiPur, 1, 101, 25.2 vinindya dakṣaṃ devī satī rudrāṅgasaṃbhavā //
LiPur, 2, 6, 63.2  nārī śaucavibhraṣṭā dehasaṃskāravarjitā //
LiPur, 2, 7, 9.2 alakṣmīśca mayā proktā patnī duḥsahasya ca //
LiPur, 2, 7, 10.2  lakṣmīrdevadevasya hareḥ kṛṣṇasya vallabhā //
LiPur, 2, 9, 51.2  siddhiḥ svaparā prāpyā bhavatyeva na saṃśayaḥ //
LiPur, 2, 12, 29.1 yajamānāhvayā sā tanuścāhutijā tayā /
LiPur, 2, 12, 32.2 aṃbikā prāṇasaṃsthā mūrtir ambumayī parā //
LiPur, 2, 12, 34.2 mūrtiḥ pāvakasaṃsthā śaṃbhoratyantapūjitā //
LiPur, 2, 18, 40.1 prāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhuryasminkrodho ca tṛṣṇā kṣamā ca /
LiPur, 2, 55, 32.1 yogeśvarasya niṣṭhā saiṣā saṃhṛtya varṇitā //
LiPur, 2, 55, 41.1  gatistasya vipulā śāstravidyā ca vaidikī /
LiPur, 2, 55, 44.3 nāradasya ca siddhistīrthayātrāratasya ca //
Matsyapurāṇa
MPur, 4, 24.2  sā dehārdhasambhūtā gāyatrī brahmavādinī /
MPur, 4, 24.3 jananī manordevī śatarūpā śatendriyā //
MPur, 4, 32.1 śubhāśubhātmikā tu saiva sṛṣṭiḥ praśasyate /
MPur, 6, 34.2 saudāmanī tathā kanyā yeyaṃ nabhasi viśrutā //
MPur, 15, 23.2  patnī nahuṣasyāsīd yayāterjananī tathā //
MPur, 15, 28.2 bhūtāni pāvayati dakṣiṇāpathagāminī //
MPur, 17, 17.1 gandhapuṣpair alaṃkṛtya divyetyarghyamutsṛjet /
MPur, 17, 24.2  divyeti piturnāma gotrairdarbhakaro nyaset //
MPur, 17, 26.1  divyetyarghyamutsṛjya dadyādgandhādikāṃstataḥ /
MPur, 20, 26.2 saṃnatirnāma vikhyātā kapilā yābhavatpurā //
MPur, 25, 15.2 yāsau vidyā nivasati brāhmaṇe'mitatejasi //
MPur, 26, 10.2 tadāprabhṛti prītistāṃ tvameva smarasva me //
MPur, 32, 28.3 śarmiṣṭhā yātivṛttāsti duhitā vṛṣaparvaṇaḥ //
MPur, 46, 14.1 prathamā amāvāsyā vārṣikī tu bhaviṣyati /
MPur, 47, 8.2  garbhaṃ janayāmāsa yā cainaṃ tv abhyavardhayat //
MPur, 47, 8.2 yā garbhaṃ janayāmāsa cainaṃ tv abhyavardhayat //
MPur, 47, 214.1 saṃjñā pranaṣṭā vo 'dya tāmetāṃ pratipatsyatha /
MPur, 47, 240.2 mānuṣāḥ sapta yānyāstu śāpajāstā nibodhata //
MPur, 48, 16.2 bhṛśā kṛśā navā darśā ca devī dṛṣadvatī //
MPur, 48, 97.2 campasya tu purī campā pūrvaṃ mālinī bhavat //
MPur, 49, 9.1 ilinā tu yamasyāsītkanyā yājanayatsutān /
MPur, 55, 31.2 nābhyeti rogaṃ na ca śokaduḥkhaṃ vātha nārī kurute'tibhaktyā //
MPur, 57, 27.1 nārī vā rohiṇī candraśayanaṃ samācaret /
MPur, 60, 10.2 duhitā sābhavattasya satītyabhidhīyate //
MPur, 60, 12.1  devī saubhāgyamayī bhuktimuktiphalapradā /
MPur, 62, 38.1 nārī vā kurute tu kumārī vidhavāthavā /
MPur, 63, 28.1 nārī vā kurute tu kumārī vā varānane /
MPur, 63, 28.2 vidhavā tathā nārī sāpi tatphalamāpnuyāt /
MPur, 64, 25.1 nārī vā kurute tu kumārī vidhavā ca yā /
MPur, 64, 25.1 nārī vā kurute yā tu kumārī vidhavā ca /
MPur, 64, 28.1 ānandadāṃ sakaladuḥkhaharāṃ tṛtīyāṃ strī karotyavidhavā vidhavātha vāpi /
MPur, 66, 17.2 nārī vā kurute tu sāpi tatphalagāminī //
MPur, 69, 9.1 purīṃ dvāravatīṃ nāma sāmprataṃ kuśasthalī /
MPur, 69, 57.3  tu kalyāṇinī nāma purā kalpeṣu paṭhyate //
MPur, 69, 65.1 kalyāṇinī nāma purā babhūva dvādaśī māghadineṣu pūjyā /
MPur, 70, 33.2 yadā sūryadine hastaḥ puṣyo yātha punarvasuḥ //
MPur, 70, 63.1 karoti yāśeṣamakhaṇḍametatkalyāṇinī mādhavalokasaṃsthā /
MPur, 82, 11.1  lakṣmīḥ sarvabhūtānāṃ yā ca deveṣvavasthitā /
MPur, 82, 11.1 yā lakṣmīḥ sarvabhūtānāṃ ca deveṣvavasthitā /
MPur, 82, 12.1 dehasthā ca rudrāṇī śaṃkarasya sadā priyā /
MPur, 82, 13.1 viṣṇorvakṣasi lakṣmīḥ svāhā yā ca vibhāvasoḥ /
MPur, 82, 13.1 viṣṇorvakṣasi yā lakṣmīḥ svāhā ca vibhāvasoḥ /
MPur, 82, 13.2 candrārkaśakraśaktiryā dhenurūpāstu sā śriye //
MPur, 82, 14.1 caturmukhasya lakṣmīryā lakṣmīrdhanadasya ca /
MPur, 82, 14.1 caturmukhasya yā lakṣmīryā lakṣmīrdhanadasya ca /
MPur, 82, 14.2 lakṣmīryā lokapālānāṃ sā dhenurvaradāstu me //
MPur, 82, 15.1 svadhā pitṛmukhyāṇāṃ svāhā yajñabhujāṃ ca yā /
MPur, 82, 15.1 svadhā yā pitṛmukhyāṇāṃ svāhā yajñabhujāṃ ca /
MPur, 82, 29.1 nārī vā kurute tu viśokadvādaśīvratam /
MPur, 95, 38.1  vātha nārī kurute'tibhaktyā bhartāramāpṛcchya sutāngurūnvā /
MPur, 97, 19.1  ca bhartṛgurudevatatparā vedamūrtidinanaktamācaret /
MPur, 106, 24.1  gatir yogayuktasya satyasthasya manīṣiṇaḥ /
MPur, 110, 8.2 bhogavatyatha caiṣā vedireṣā prajāpateḥ //
MPur, 116, 20.1  bibharti sadā toyaṃ devasaṃghairapīḍitam /
MPur, 116, 22.3  sadā vividhairviprairdevaiścāpi niṣevyate //
MPur, 116, 23.1  ca sadā sakalaughavināśaṃ bhaktajanasya karotyacireṇa /
MPur, 116, 23.2 yānugatā saritāṃ hi kadambairyānugatā satataṃ hi munīndraiḥ //
MPur, 116, 23.2 yānugatā saritāṃ hi kadambairyānugatā satataṃ hi munīndraiḥ //
MPur, 116, 24.1  hi sutāniva pāti manuṣyānyā ca yutā satataṃ himasaṃghaiḥ /
MPur, 116, 24.1 yā hi sutāniva pāti manuṣyānyā ca yutā satataṃ himasaṃghaiḥ /
MPur, 116, 24.2  ca yutā satataṃ suravṛndairyā ca janaiḥ svahitāya śritā vai //
MPur, 116, 24.2 yā ca yutā satataṃ suravṛndairyā ca janaiḥ svahitāya śritā vai //
MPur, 119, 10.2 tasminsarasi bhūmirna sā vajrasamākulā //
MPur, 121, 65.1 sarasvatī prabhavati tasmājjyotiṣmatī tu /
MPur, 122, 72.1 pavitrā tṛtīyā vijñeyā vitṛṣṇāpi ca punaḥ /
MPur, 126, 4.2 kṛtasthalāpsarāścaiva ca sā puñjikasthalā //
MPur, 126, 19.1 apsarāḥ pūrvacittiśca gandharvā hyurvaśī ca /
MPur, 128, 29.1 suṣumnā sūryaraśmiryā kṣīṇaṃ śaśinamedhate /
MPur, 135, 3.1 devānāṃ janmabhūmiryā triṣu lokeṣu viśrutā /
MPur, 137, 11.1  sāmṛtarasā gūḍhā vāpī vai nirmitā tvayā /
MPur, 139, 6.1 yo vaḥ prāṇo balaṃ yacca ca vo vairitāsurāḥ /
MPur, 142, 10.2 ahastu yadudakcaiva rātriryā dakṣiṇāyanam /
MPur, 144, 2.1 dvāparādau prajānāṃ tu siddhistretāyuge tu /
MPur, 144, 63.1 saṃsthitā sahasā tu senā pramatinā saha /
MPur, 154, 12.1 tāsāṃ heturyāṣṭamī cāpi gītā tasyāṃ tasyāṃ gīyase vai tvamantam /
MPur, 154, 18.2 nārī yābhartṛkākasmāttanuste tyaktabhūṣaṇā /
MPur, 154, 60.2 śaṃkarasyābhavatpatnī satī dakṣasutā tu //
MPur, 154, 157.2 daśaputrasamā kanyā na syācchīlavarjitā //
MPur, 154, 159.1 yāpi syātpūrṇasarvāḍhyā patiputradhanādibhiḥ /
MPur, 156, 29.2  tvaṃ madāśayaṃ jñātvā prāpteha varavarṇinī //
MPur, 164, 15.2 nārāyaṇasya yaśasaḥ śravaṇe tava spṛhā /
MPur, 165, 9.2 dvāparasya tu ceṣṭā tāmapi śrotumarhasi //
MPur, 169, 4.1  padmā sā rasā devī pṛthivī paricakṣyate /
MPur, 171, 34.2  tu rūpavatī patnī brahmaṇaḥ kāmarūpiṇī //
Meghadūta
Megh, Pūrvameghaḥ, 54.2 gaurīvaktrabhrukuṭiracanāṃ vihasyeva phenaiḥ śambhoḥ keśagrahaṇam akarod indulagnormihastā //
Megh, Pūrvameghaḥ, 67.2  vaḥ kāle vahati salilodgāram uccair vimānā muktājālagrathitam alakaṃ kāminīvābhravṛndam //
Megh, Uttarameghaḥ, 22.2 śroṇībhārād alasagamanā stokanamrā stanābhyāṃ tatra syād yuvatīviṣaye sṛṣṭir ādyaiva dhātuḥ //
Megh, Uttarameghaḥ, 29.2 nītā rātriḥ kṣaṇa iva mayā sārdham icchāratair tām evoṣṇair virahamahatīm aśrubhir yāpayantīm //
Megh, Uttarameghaḥ, 32.1 ādye baddhā virahadivase śikhā dāma hitvā śāpasyānte vigalitaśucā tāṃ mayodveṣṭanīyām /
Nāradasmṛti
NāSmṛ, 2, 1, 14.1 dadyād aputrā vidhavā niyuktā mumūrṣuṇā /
NāSmṛ, 2, 1, 17.1 putriṇī tu samutsṛjya putraṃ strī yānyam āśrayet /
NāSmṛ, 2, 1, 18.1  tu sapradhanaiva strī sāpatyā cānyam āśrayet /
NāSmṛ, 2, 1, 21.1 uttamā svairiṇī syād uttamā ca punarbhuvām /
NāSmṛ, 2, 1, 88.2 pratimāsaṃ sravati vṛddhiḥ sā kālikā smṛtā //
NāSmṛ, 2, 1, 89.1 vṛddhiḥ sā kāritā nāma yarṇikena svayaṃkṛtā /
NāSmṛ, 2, 12, 46.1 kanyaivākṣatayonir pāṇigrahaṇadūṣitā /
NāSmṛ, 2, 12, 47.1 kaumāraṃ patim utsṛjya yānyaṃ puruṣam āśritā /
NāSmṛ, 2, 12, 48.1 asatsu devareṣu strī bāndhavair pradīyate /
NāSmṛ, 2, 12, 50.1 mṛte bhartari prāptān devarān apy apāsya tu /
NāSmṛ, 2, 12, 51.1 prāptā deśād dhanakrītā kṣutpipāsāturā ca /
NāSmṛ, 2, 12, 52.1 deśadharmān apekṣya strī gurubhir pradīyate /
NāSmṛ, 2, 12, 54.1 apatyam utpādayitus tāsāṃ śulkato hṛtā /
NāSmṛ, 2, 12, 73.2 rājñī pravrajitā dhātrī sādhvī varṇottamā ca //
NāSmṛ, 2, 12, 77.1 svairiṇy abrāhmaṇī veśyā dāsī niṣkāsinī ca /
NāSmṛ, 2, 12, 83.1 aniyuktā tu nārī devarāj janayet sutam /
NāSmṛ, 2, 12, 93.2 pūrvāśinīṃ ca bhartuḥ striyaṃ nirvāsayed budhaḥ //
NāSmṛ, 2, 12, 96.1 ajñātadoṣeṇoḍhā nirgatā nānyam āśritā /
NāSmṛ, 2, 19, 67.1 pāñcanadyāḥ pradeśe tu saṃjñā vyāvahārikī /
Nāṭyaśāstra
NāṭŚ, 2, 28.1 samā sthirā tu kaṭhinā kṛṣṇā gaurī ca bhavet /
Pañcārthabhāṣya
PABh zu PāśupSūtra, 1, 9, 106.1 rajjureṣā nibandhāya strīṣu ramate matiḥ /
PABh zu PāśupSūtra, 1, 17, 9.0 atra raudrī sā gāyatrī //
PABh zu PāśupSūtra, 2, 26, 6.0 devamanuṣyādīnāṃ sthānaśarīrendriyaviṣayādiṣu ratiḥ rañjanādhivāsanā tatsarvam antaradṛṣṭyā sarvamīśvarakṛtameva draṣṭavyamityetad bhagavatyabhyadhikatvaṃ śeṣeṣu ca puruṣeṣu nyūnatvaṃ jñātvā yuktaṃ vaktuṃ sarvabhūtadamanāya namaḥ //
PABh zu PāśupSūtra, 3, 19, 6.0 vidyā nāma granthārthavartipadārthānām abhivyañjikā vipratvalakṣaṇā //
Saṃvitsiddhi
SaṃSi, 1, 122.1 kiñca prapañcanirvāhajananī yeyam āśritā /
SaṃSi, 1, 138.1 hanta keyam abhivyaktir vidyāphalam iṣyate /
SaṃSi, 1, 138.2 svaprakāśasya ciddhātor svarūpapade sthitā //
SaṃSi, 1, 171.1 pratiyogini dṛśye tu bhāvāntaramātradhīḥ /
SaṃSi, 1, 187.1 tathā hīha ghaṭo 'stīti yeyaṃ dhīr upajāyate /
SaṃSi, 1, 193.2 svaiḥ svair vyavasthitai rūpaiḥ padārthānāṃ tu sthitiḥ /
Suśrutasaṃhitā
Su, Sū., 5, 42.1  vedanā śastranipātajātā tīvrā śarīraṃ pradunoti jantoḥ /
Su, Sū., 13, 22.3  sīdatī na ceṣṭate sā durvāntā tāṃ punaḥ samyagvāmayet /
Su, Sū., 16, 13.1 ekaiva tu bhavet pāliḥ sthūlā pṛthvī sthirā ca /
Su, Sū., 35, 23.1  hyudīrṇaṃ śamayati nānyaṃ vyādhiṃ karoti ca /
Su, Sū., 35, 23.2 sā kriyā na tu vyādhiṃ haratyanyamudīrayet //
Su, Nid., 1, 74.1 pārṣṇipratyaṅgulīnāṃ tu kaṇḍarā yānilārditā /
Su, Nid., 1, 86.1 adho vedanā yāti varcomūtrāśayotthitā /
Su, Nid., 5, 15.2 kaṇḍvanvitā piḍakā śarīre saṃsrāvahīnā rakasocyate sā //
Su, Nid., 8, 11.1 pravidhyati śiro tu śītāṅgī nirapatrapā /
Su, Nid., 16, 57.1 vartirghanā kaṇṭhanirodhinī citātimātraṃ piśitaprarohaiḥ /
Su, Śār., 2, 48.1 ṛtusnātā tu nārī svapne maithunamāvahet /
Su, Śār., 3, 28.1 ato 'nukteṣu nārī samabhidhyāti daurhṛdam /
Su, Śār., 4, 4.2 tāsāṃ prathamāvabhāsinī nāma sarvavarṇānavabhāsayati pañcavidhāṃ ca chāyāṃ prakāśayati sā vrīheraṣṭādaśabhāgapramāṇā sidhmapadmakaṇṭakādhiṣṭhānā dvitīyā lohitā nāma vrīhiṣoḍaśabhāgapramāṇā tilakalakanyacchavyaṅgādhiṣṭhānā tṛtīyā śvetā nāma vrīhidvādaśabhāgapramāṇā carmadalājagallīmaśakādhiṣṭhānā caturthī tāmrā nāma vrīheraṣṭabhāgapramāṇā vividhakilāsakuṣṭhādhiṣṭhānā pañcamī vedinī nāma vrīhipañcabhāgapramāṇā kuṣṭhavisarpādhiṣṭhānā ṣaṣṭhī rohiṇī nāma vrīhipramāṇā granthyapacyarbudaślīpadagalagaṇḍādhiṣṭhānā saptamī māṃsadharā nāma vrīhidvayapramāṇā bhagandaravidradhyarśo'dhiṣṭhānā /
Su, Śār., 4, 16.1 pañcamī purīṣadharā nāma yāntaḥkoṣṭhe malam abhivibhajate pakvāśayasthā //
Su, Śār., 4, 18.1 ṣaṣṭhī pittadharā nāma caturvidhamannapānam āmāśayāt pracyutaṃ pakvāśayopasthitaṃ dhārayati //
Su, Śār., 4, 20.0 saptamī śukradharā nāma sarvaprāṇināṃ sarvaśarīravyāpinī //
Su, Śār., 6, 10.2 kaṭīkataruṇe sandhī pārśvajau bṛhatī ca //
Su, Śār., 8, 11.1 samyakśastranipātena dhārayā sravedasṛk /
Su, Śār., 8, 19.0 tatra sūkṣmaśastraviddhāvyaktam asṛk sravati rujāśophavatī ca sā durviddhā pramāṇātiriktaviddhāyāmantaḥ praviśati śoṇitaṃ śoṇitātipravṛttirvā sātividdhā kuñcitāyāmapyevaṃ kuṇṭhaśastrapramathitā pṛthulībhāvam āpannā piccitā anāsāditā punaḥ punarantayoś ca bahuśaḥ śastrābhihatā kuṭṭitā śītabhayamūrcchābhir apravṛttaśoṇitāprasrutā tīkṣṇamahāmukhaśastraviddhātyudīrṇā alparaktasrāviṇyante viddhā ante 'bhihatā kṣīṇaśoṇitasyānilapūrṇā pariśuṣkā caturbhāgāsāditā kiṃcitpravṛttaśoṇitā kūṇitā duḥsthānabandhanād vepamānāyāḥ śoṇitasaṃmoho bhavati sā vepitā anutthitaviddhāyāmapyevaṃ chinnātipravṛttaśoṇitā kriyāsaṅgakarī śastrahatā tiryakpraṇihitaśastrā kiṃciccheṣā tiryagviddhā bahuśaḥ kṣatā hīnaśastrapraṇidhānenāpaviddhā aśastrakṛtyā avyadhyā anavasthitaviddhā vidrutā pradeśasya bahuśo 'vaghaṭṭanādārohadvyadhā muhurmuhuḥ śoṇitasrāvā dhenukā sūkṣmaśastravyadhanādbahuśo bhinnā punaḥ punarviddhā māṃsasnāyvasthisirāsandhimarmasu viddhā rujāṃ śophaṃ vaikalyaṃ maraṇaṃ cāpādayati //
Su, Cik., 9, 25.1 āvalgujaṃ bījamagryaṃ nadījaṃ kākāhvānodumbarī ca lākṣā /
Su, Cik., 9, 62.2 kārañjaṃ mahāvīryaṃ sārṣapaṃ vā mahāguṇam //
Su, Cik., 15, 35.2  ca garbhārthinī nārī kṣīṇaśukraśca yaḥ pumān //
Su, Cik., 17, 22.2 ghṛtaṃ sadugdhaṃ vraṇatarpaṇena hanyādgatiṃ koṣṭhagatāpi syāt //
Su, Cik., 17, 29.1 kṛśadurbalabhīrūṇāṃ nāḍī marmāśritā ca /
Su, Cik., 19, 21.2 tatra vaṅkṣaṇasthā tāṃ dahed ardhenduvaktrayā //
Su, Cik., 19, 49.1 tayor eva ca yogyā vīkṣya doṣabalābalam /
Su, Cik., 22, 80.2 galauṣṭho māṃsatānaśca śataghnī rohiṇī ca //
Su, Cik., 31, 25.2  mātrā parijīryeta caturbhāgagate 'hani //
Su, Cik., 31, 26.2  mātrā parijīryeta tathārdhadivase gate //
Su, Cik., 31, 27.1 sā vṛṣyā bṛṃhaṇī ca madhyadoṣe ca pūjitā /
Su, Cik., 31, 27.2  mātrā parijīryeta caturbhāgāvaśeṣite //
Su, Cik., 31, 28.2  mātrā parijīryettu tathā pariṇate 'hani //
Su, Cik., 31, 29.2 ahorātrād asaṃduṣṭā mātrā parijīryati //
Su, Cik., 32, 18.2 samyak prajātā kāle paścāt svedyā vijānatā //
Su, Cik., 33, 30.1 navapraviśyāyamadātyayī ca navajvarī ca navaprasūtā /
Su, Cik., 34, 21.1  tu virecane gudaparikartikā tadvamane kaṇṭhakṣaṇanaṃ yadadhaḥ parisravaṇaṃ sa ūrdhvabhāge śleṣmapraseko yā tvadhaḥ pravāhikā sā tūrdhvaṃ śuṣkodgārā iti //
Su, Cik., 34, 21.1 yā tu virecane gudaparikartikā tadvamane kaṇṭhakṣaṇanaṃ yadadhaḥ parisravaṇaṃ sa ūrdhvabhāge śleṣmapraseko tvadhaḥ pravāhikā sā tūrdhvaṃ śuṣkodgārā iti //
Su, Cik., 40, 62.1 sukhaṃ saṃcāryate tu mātrā sa kavalaḥ smṛtaḥ /
Su, Cik., 40, 62.2 asaṃcāryā tu mātrā gaṇḍūṣaḥ sa prakīrtitaḥ //
Su, Utt., 1, 29.3 hatādhimantho nimiṣo dṛṣṭirgambhīrikā ca //
Su, Utt., 1, 32.2 abhiṣyando 'dhimantho 'mlādhyuṣitaṃ śuktikā ca //
Su, Utt., 1, 40.1 vartmāvabandho yo vyādhiḥ sirāsu piḍakā ca /
Su, Utt., 1, 40.2 prastāryarmādhimāṃsārma snāyvarmotsaṅginī ca //
Su, Utt., 3, 9.2 abhyantaramukhī bāhyotsaṅge 'dho vartmanaśca //
Su, Utt., 3, 12.2 piḍakā kharā sthūlā sā jñeyā vartmaśarkarā //
Su, Utt., 17, 65.1 tadāsau likhitā samyag jñeyā cāpi nirvyathā /
Su, Utt., 25, 11.2 sūryodayaṃ prati mandamandam akṣibhruvaṃ ruk samupaiti gāḍham //
Su, Utt., 28, 10.2 ahanyahani kartavyā bhiṣagbhiratandritaiḥ //
Su, Utt., 31, 11.3 revatī śuṣkanāmā sā te devī prasīdatu //
Su, Utt., 38, 3.1 pravṛddhaliṅgaṃ puruṣaṃ yātyartham upasevate /
Su, Utt., 38, 3.2 rūkṣadurbalabālā tasyā vāyuḥ prakupyati //
Su, Utt., 38, 7.2 vāminī sraṃsinī cāpi putraghnī pittalā ca //
Su, Utt., 38, 8.1 atyānandā ca yoniḥ karṇinī caraṇādvayam /
Su, Utt., 38, 13.1 prasraṃsinī syandate tu kṣobhitā duḥprasūśca /
Su, Utt., 40, 140.2 na śāntimāyāti vilaṅghanair yogairudīrṇā yadi pācanair vā //
Su, Utt., 40, 169.1 ṣaṣṭhī pittadharā nāma kalā parikīrtitā /
Su, Utt., 42, 13.2 navaprasūtāhitabhojanā yā cāmagarbhaṃ visṛjedṛtau vā //
Su, Utt., 42, 13.2 navaprasūtāhitabhojanā yā cāmagarbhaṃ visṛjedṛtau vā //
Su, Utt., 48, 31.1  snehapītasya bhavecca tṛṣṇā tatroṣṇamambhaḥ prapibenmanuṣyaḥ /
Su, Utt., 48, 31.2 madyodbhavāmardhajalaṃ nihanti madyaṃ tṛṣāṃ yāpi ca madyapasya //
Su, Utt., 49, 12.2 bībhatsajā dauhṛdajāmajā ca sātmyaprakopāt kṛmijā ca hi /
Su, Utt., 50, 10.2 cireṇa yamalair vegair hikkā sampravartate //
Su, Utt., 50, 11.2 vikṛṣṭakālair vegair mandaiḥ samabhivartate //
Su, Utt., 50, 12.2 nābhipravṛttā hikkā ghorā gambhīranādinī //
Su, Utt., 50, 14.1 marmāṇyāpīḍayantīva satataṃ pravartate /
Su, Utt., 60, 7.2 rakṣāṃsi cāpi piśācajātireṣo 'ṣṭako devagaṇo grahākhyaḥ //
Sāṃkhyakārikā
SāṃKār, 1, 61.2  dṛṣṭāsmīti punar na darśanam upaiti puruṣasya //
Sāṃkhyakārikābhāṣya
SKBh zu SāṃKār, 17.2, 24.0 tannimittaṃ ca pravṛttistasyāḥ svakaivalyārthaṃ pravṛtteḥ sakāśād anumīyate 'styātmeti yataḥ sarvo vidvān avidvāṃśca saṃsārakṣayam icchati //
SKBh zu SāṃKār, 23.2, 1.4 ayaṃ ghaṭo 'yaṃ paṭa ityevaṃ sati sā buddhir iti lakṣyate /
SKBh zu SāṃKār, 27.2, 2.6 guṇānāṃ vṛttiḥ sā guṇaviṣayā eveti bāhyārthā vijñeyā guṇakṛtā evetyarthaḥ pradhānaṃ yasya kāraṇam iti /
SKBh zu SāṃKār, 29.2, 1.6 asāmānyā prāgabhihitā buddhīndriyāṇāṃ ca vṛttiḥ sāpyasāmānyaiveti /
Sūryasiddhānta
SūrSiddh, 2, 13.2 ṛjvīti pañcadhā jñeyā vakrā sātivakragā //
Tantrākhyāyikā
TAkhy, 1, 569.1 yeyaṃ nakulavasatir etatprabhṛtyavicchinnaparamparayā matsyapiśitaṃ prakīryatām yāvatsarpavasatiḥ //
Vaikhānasadharmasūtra
VaikhDhS, 2, 7.0 sruci sruveṇa catur gṛhītaṃ gṛhītvā sarvāgniṣv oṃ svāheti juhuyād agnihotrahavaṇīm āhavanīye mṛcchilāmayebhyo 'nyāni pātrāṇi gārhapatye prakṣipati gṛhastho 'nāhitāgnir aupāsane vanasthaś ca śrāmaṇakāgnau homaṃ hutvā pātrāṇi prakṣipet paccho 'rdharcaśo vyastāṃ samastāṃ ca sāvitrīṃ japtvā bhikṣāśramaṃ praviśāmīti taṃ praviśati antar vedyāṃ sthitvā gārhapatyādīn te 'gne yajñiyeti pratyekaṃ trir āghrāya bhavataṃ naḥ samanasāv ity ātmany āropayet bhūr bhuvaḥ svaḥ saṃnyastaṃ mayeti trir upāṃśūccaiś ca praiṣam uktvā dakṣiṇahastena sakṛj jalaṃ pītvācamya tathaivoktvā trir jalāñjaliṃ visṛjen mekhalāṃ catvāry upavītāny ekaṃ vopavītaṃ kṛṣṇājinam uttarīyaṃ ca pūrvavad dadāti //
Vaiśeṣikasūtravṛtti
VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 1, 6.1, 2.0 sarpiṣo jatuno madhūcchiṣṭasya cāgnisaṃyogād dravatā saṃjāyate tad adbhiḥ samānatvaṃ pṛthivyāḥ //
VaiSūVṛ zu VaiśSū, 3, 1, 2, 1.0 grāhyāṇāmarthānāṃ śabdādīnāṃ yeyaṃ prasiddhiḥ tayā ca śrotrādīnāṃ karaṇānām anayā indriyārthaprasiddhyā ebhyo grāhyagrahaṇebhya indriyārthebhyaḥ paro grahītā ātmā anumīyate //
Viṣṇupurāṇa
ViPur, 1, 5, 38.2 jyotsnā samabhavat sāpi prāksaṃdhyā yābhidhīyate //
ViPur, 1, 7, 35.2 yeyaṃ nityasthitir brahman nityasargas tatheritaḥ /
ViPur, 1, 7, 40.1 prasūtiḥ prakṛter tu sā sṛṣṭiḥ prākṛtā smṛtā /
ViPur, 1, 7, 40.2 dainaṃdinī tathā proktā yāntarapralayād anu //
ViPur, 1, 8, 14.2 śriyaṃ ca devadevasya patnī nārāyaṇasya //
ViPur, 1, 11, 3.1 sunītir nāma rājñas tasyābhūn mahiṣī dvija /
ViPur, 1, 12, 100.2 sthānaṃ prāptā paraṃ kṛtvā kukṣivivare dhruvam //
ViPur, 1, 13, 11.2 sunīthā nāma kanyā mṛtyoḥ prathamajābhavat /
ViPur, 1, 15, 60.1 iyaṃ ca māriṣā pūrvam āsīd tāṃ bravīmi vaḥ /
ViPur, 1, 17, 89.1 na cānyair nīyate kaiścinnityā yātyantanirmalā /
ViPur, 1, 19, 41.1 tat karma yanna bandhāya sā vidyā vimuktaye /
ViPur, 1, 19, 76.1 sarvabhūteṣu sarvātman śaktir aparā tava /
ViPur, 1, 19, 77.1 yātītagocarā vācāṃ manasāṃ cāviśeṣaṇā /
ViPur, 1, 20, 19.1  prītir avivekānāṃ viṣayeṣv anapāyinī /
ViPur, 1, 22, 70.1 pañcarūpā tu mālā vaijayantī gadābhṛtaḥ /
ViPur, 1, 22, 76.1  vidyā yā tathāvidyā yat sad yaccāsad avyaye /
ViPur, 1, 22, 76.1 yā vidyā tathāvidyā yat sad yaccāsad avyaye /
ViPur, 2, 4, 65.1 sukumārī kumārī ca nalinī veṇukā ca /
ViPur, 2, 5, 13.1 pātālānāmadhaścāste viṣṇor tāmasī tanuḥ /
ViPur, 2, 8, 53.1 agnihotre hūyate samantrā prathamāhutiḥ /
ViPur, 2, 8, 112.2 jagataḥ pāvanārthāya prayāti caturdiśam //
ViPur, 2, 8, 113.2 ekaiva caturbhedā digbhedagatilakṣaṇā //
ViPur, 2, 8, 115.2 plāvayitvā divaṃ ninye pāpānsagarātmajān //
ViPur, 2, 8, 120.2  pāvayati bhūtāni kīrtitā ca dine dine //
ViPur, 2, 10, 1.3 ārohaṇāvarohābhyāṃ bhānorabdena gatiḥ //
ViPur, 2, 11, 7.1  tu śaktiḥ parā viṣṇorṛgyajuḥsāmasaṃjñitā /
ViPur, 2, 11, 14.1 evaṃ sā sāttvikī śaktirvaiṣṇavī trayīmayī /
ViPur, 2, 12, 12.1 pibanti dvikalaṃ somaṃ śiṣṭā tasya kalā tu /
ViPur, 2, 14, 23.2 niṣpādyate kriyā tu sā bhavitrī vināśinī //
ViPur, 3, 14, 12.2 vaiśākhamāsasya ca tṛtīyā navamyasau kārttikaśuklapakṣe /
ViPur, 4, 1, 68.1 kuśasthalī tava bhūpa ramyā purī purābhūd amarāvatīva /
ViPur, 4, 2, 48.4 yāvaśyadeyā tanayā tayaiva /
ViPur, 4, 10, 26.1  dustyajā durmatibhir yā na jīryati jīryataḥ /
ViPur, 4, 10, 26.1 yā dustyajā durmatibhir na jīryati jīryataḥ /
ViPur, 5, 1, 64.1 vasudevasya patnī devakī devatopamā /
ViPur, 5, 1, 83.2 lajjā puṣṭiruṣā ca kācidanyā tvameva sā //
ViPur, 5, 13, 36.2  gantavye drutaṃ yāti nimnapādāgrasaṃsthitiḥ //
ViPur, 5, 21, 23.2 ūcaturvriyatāṃ te dātavyā gurudakṣiṇā //
ViPur, 5, 35, 16.1 praṇatiryā kṛtāsmākaṃ mānyānāṃ kukurāndhakaiḥ /
ViPur, 5, 38, 43.3  śrīś chāyā ca naḥ so 'smān parityajya harir gataḥ //
ViPur, 5, 38, 45.2 sāratā yābhavan mūrtā sa gataḥ puruṣottamaḥ //
ViPur, 6, 1, 13.2 yaiva saiva ca maitreya prāyaścittakriyā kalau //
ViPur, 6, 4, 39.1 prakṛtir mayā khyātā vyaktāvyaktasvarūpiṇī /
ViPur, 6, 7, 11.1 anātmany ātmabuddhir asve svam iti yā matiḥ /
ViPur, 6, 7, 11.1 anātmany ātmabuddhir yā asve svam iti matiḥ /
ViPur, 6, 7, 31.1 ātmaprayatnasāpekṣā viśiṣṭā manogatiḥ /
ViPur, 6, 8, 1.3 ātyantiko vimuktir layo brahmaṇi śāśvate //
Viṣṇusmṛti
ViSmṛ, 5, 129.1 krītam akrīṇato hāniḥ sā kretur eva syāt //
ViSmṛ, 5, 187.1 tribhir eva tu bhuktā puruṣair bhūr yathāvidhi /
ViSmṛ, 15, 5.1 yas tv asyāḥ putraḥ sa me putro bhaved iti pitrā dattā sā putrikā //
ViSmṛ, 15, 16.1  garbhiṇī saṃskriyate tasyāḥ putraḥ //
ViSmṛ, 18, 33.1 aputrarikthasya gatiḥ sātrārdhasya dvitīyasya //
ViSmṛ, 24, 41.1 pitṛveśmani kanyā rajaḥ paśyatyasaṃskṛtā /
ViSmṛ, 25, 16.1 patyau jīvati yoṣid upavāsavrataṃ caret /
ViSmṛ, 27, 28.1 yadyasya vihitaṃ carma yat sūtraṃ ca mekhalā /
ViSmṛ, 49, 10.2 tathaiva dvādaśī śuklā syācchravaṇasaṃyutā //
ViSmṛ, 51, 67.1  vedavihitā hiṃsā niyatāsmiṃś carācare /
Yogasūtrabhāṣya
YSBhā zu YS, 1, 12.1, 1.2  tu kaivalyaprāgbhārā vivekaviṣayanimnā sā kalyāṇavahā /
YSBhā zu YS, 1, 35.1, 1.1 nāsikāgre dhārayato 'sya divyagandhasaṃvit sā gandhapravṛttiḥ jihvāgre rasasaṃvit tāluni rūpasaṃvit jihvāmadhye sparśasaṃvit jihvāmūle śabdasaṃvid ity etāḥ vṛttaya utpannāścittaṃ sthitau nibadhnanti saṃśayaṃ vidhamanti samādhiprajñāyāṃ ca dvārībhavantīti /
YSBhā zu YS, 1, 36.1, 1.2 hṛdayapuṇḍarīke dhārayato buddhisaṃvit buddhisattvaṃ hi bhāsvaram ākāśakalpam tatra sthitivaiśāradyāt /
YSBhā zu YS, 2, 15.1, 8.1  bhogeṣv indriyāṇāṃ tṛpter upaśāntis tat sukham //
YSBhā zu YS, 2, 15.1, 9.1  laulyād anupaśāntis tad duḥkham //
YSBhā zu YS, 2, 23.1, 2.1 tasmāt saṃyogād dṛśyasyopalabdhir sa bhogaḥ yā tu draṣṭuḥ svarūpopalabdhiḥ so 'pavargaḥ //
YSBhā zu YS, 2, 23.1, 2.1 tasmāt saṃyogād dṛśyasyopalabdhir yā sa bhogaḥ tu draṣṭuḥ svarūpopalabdhiḥ so 'pavargaḥ //
YSBhā zu YS, 3, 43.1, 3.1  tu śarīranirapekṣā bahirbhūtasyaiva manaso bahirvṛttiḥ sā khalvakalpitā //
YSBhā zu YS, 4, 10.1, 2.1 yeyam ātmāśīḥ kasmāt //
Yājñavalkyasmṛti
YāSmṛ, 1, 60.1 ity uktvā caratāṃ dharmaṃ saha dīyate 'rthine /
YāSmṛ, 1, 67.2 svairiṇī patiṃ hitvā savarṇaṃ kāmataḥ śrayet //
YāSmṛ, 1, 75.1 mṛte jīvati vā patyau nānyam upagacchati /
YāSmṛ, 1, 231.1  divyā iti mantreṇa hasteṣv arghyaṃ vinikṣipet /
YāSmṛ, 1, 280.1  āhṛtā hy ekavarṇaiś caturbhiḥ kalaśair hradāt /
YāSmṛ, 2, 121.1 bhūr pitāmahopāttā nibandho dravyam eva vā /
YāSmṛ, 3, 256.1 patilokaṃ na sā yāti brāhmaṇī surāṃ pibet /
Śatakatraya
ŚTr, 1, 19.2 vāṇyekā samalaṃkaroti puruṣaṃ saṃskṛtā dhāryate kṣīyante khalu bhūṣaṇāni satataṃ vāgbhūṣaṇaṃ bhūṣaṇam //
ŚTr, 1, 98.1  sādhūṃś ca khalān karoti viduṣo mūrkhān hitān dveṣiṇaḥ pratyakṣaṃ kurute parīkṣam amṛtaṃ hālāhalaṃ tatkṣaṇāt /
Ṭikanikayātrā
Ṭikanikayātrā, 6, 7.1 lagnapradhāna yātrā śīlenaiva kulāṅganā /
Abhidhānacintāmaṇi
AbhCint, 2, 229.2 sā mitho 'hamahamikā tu saṃbhāvanātmani //
Acintyastava
Acintyastava, 1, 57.1  tūtpādanirodhādisattvajīvādideśanā /
Amaraughaśāsana
AmarŚās, 1, 76.1 mūlakande tu śaktiḥ kuṇḍalākārarūpiṇī //
AmarŚās, 1, 78.1 kandadaṇḍena coddaṇḍair bhrāmitā bhujaṅginī //
Ayurvedarasāyana
Ayurvedarasāyana zu AHS, Sū., 9, 14.1, 3.0 katividhaṃ tad ityapekṣāyāmāha kriyeti //
Ayurvedarasāyana zu AHS, Sū., 9, 14.1, 4.0  kriyā yena kriyate tasyāṃ tadvīryam yāvatyaḥ kriyās tāvantyeva vīryāṇītyarthaḥ //
Aṣṭāvakragīta
Aṣṭāvakragīta, 1, 11.2 kiṃvadantīha satyeyaṃ matiḥ sā gatir bhavet //
Aṣṭāvakragīta, 2, 22.2 ayam eva hi me bandha āsīt jīvite spṛhā //
Aṣṭāṅganighaṇṭu
AṣṭNigh, 1, 148.2 śuklā sā svādukandā suvāsā himasaṃbhavā //
Bhāgavatapurāṇa
BhāgPur, 1, 8, 31.1 gopy ādade tvayi kṛtāgasi dāma tāvad te daśāśrukalilāñjanasambhramākṣam /
BhāgPur, 1, 19, 6.1  vai lasacchrītulasīvimiśrakṛṣṇāṅghrireṇvabhyadhikāmbunetrī /
BhāgPur, 2, 1, 20.2 yaccheddhāraṇayā dhīro hanti tatkṛtaṃ malam //
BhāgPur, 2, 8, 13.1 kālasyānugatiryā tu lakṣyate 'ṇvī bṛhatyapi /
BhāgPur, 2, 9, 13.2 preṅkhaṃ śritā kusumākarānugair vigīyamānā priyakarma gāyatī //
BhāgPur, 3, 1, 33.2  vai svagarbheṇa dadhāra devaṃ trayī yathā yajñavitānam artham //
BhāgPur, 3, 5, 11.2 yaḥ karṇanāḍīṃ puruṣasya yāto bhavapradāṃ geharatiṃ chinatti //
BhāgPur, 3, 12, 53.2 strī yāsīc chatarūpākhyā mahiṣy asya mahātmanaḥ //
BhāgPur, 3, 20, 35.1  vā kācit tvam abale diṣṭyā saṃdarśanaṃ tava /
BhāgPur, 3, 21, 29.1  ta ātmabhṛtaṃ vīryaṃ navadhā prasaviṣyati /
BhāgPur, 3, 25, 33.3 sattva evaikamanaso vṛttiḥ svābhāvikī tu //
BhāgPur, 3, 25, 34.2 jarayaty āśu kośaṃ nigīrṇam analo yathā //
BhāgPur, 3, 29, 12.2 ahaituky avyavahitā bhaktiḥ puruṣottame //
BhāgPur, 4, 1, 4.2  strī sā dakṣiṇā bhūter aṃśabhūtānapāyinī //
BhāgPur, 4, 1, 14.2 devakulyāṃ hareḥ pādaśaucād yābhūt sarid divaḥ //
BhāgPur, 4, 9, 10.1  nirvṛtis tanubhṛtāṃ tava pādapadmadhyānād bhavajjanakathāśravaṇena vā syāt /
BhāgPur, 4, 13, 18.1 sunīthāṅgasya patnī suṣuve venamulbaṇam /
BhāgPur, 4, 17, 22.3 bhāgaṃ barhiṣi vṛṅkte na tanoti ca no vasu //
BhāgPur, 4, 22, 21.2 asaṅga ātmavyatirikta ātmani dṛḍhā ratirbrahmaṇi nirguṇe ca //
BhāgPur, 4, 23, 25.2 aho iyaṃ vadhūrdhanyā caivaṃ bhūbhujāṃ patim /
BhāgPur, 4, 26, 16.2  māmuddharate prajñāṃ dīpayantī pade pade //
BhāgPur, 4, 27, 20.2  tuṣṭā rājarṣaye tu vṛtādātpūrave varam //
BhāgPur, 4, 27, 29.2  hi me pṛtanāyuktā prajānāśaṃ praṇeṣyasi //
BhāgPur, 10, 3, 47.2 yadā bahirgantumiyeṣa tarhyajā yogamāyājani nandajāyayā //
BhāgPur, 11, 8, 30.3  kāntād asataḥ kāmaṃ kāmaye yena bāliśā //
BhāgPur, 11, 8, 32.2 straiṇān narād yārthatṛṣo 'nuśocyāt krītena vittaṃ ratim ātmanecchatī //
BhāgPur, 11, 8, 34.2 yānyam icchanty asaty asmād ātmadāt kāmam acyutāt //
BhāgPur, 11, 15, 9.2 yayā dhāraṇayā syād yathā vā syān nibodha me //
BhāgPur, 11, 18, 37.1 na hi tasya vikalpākhyā ca madvīkṣayā hatā /
BhāgPur, 11, 19, 4.2 nālaṃ kurvanti tāṃ siddhiṃ jñānakalayā kṛtā //
BhāgPur, 11, 20, 26.1 sve sve 'dhikāre niṣṭhā sa guṇaḥ parikīrtitaḥ /
BhāgPur, 11, 21, 2.1 sve sve 'dhikāre niṣṭhā sa guṇaḥ parikīrtitaḥ /
Bhāratamañjarī
BhāMañj, 7, 291.2 ayodhe pātitā mohāttamevaitya nihanti //
BhāMañj, 12, 43.1 yāhaṃ tvayā navavadhūḥ pratyālāpaṃ purārthitā /
BhāMañj, 13, 225.2  pūrvakoṭirbhāvānāṃ sattāṃ tāṃ vaiṣṇavīṃ namaḥ //
BhāMañj, 13, 1337.2 strīṇāṃ sparśeṣu prītiḥ sā puṃbhirlabhyate kutaḥ //
BhāMañj, 13, 1793.2 nihataṃ tvādṛśaṃ putraṃ śrutvāpi na dīryate //
BhāMañj, 15, 30.1 yātu duryodhanaḥ pāpo narakaṃ sahito 'nujaiḥ /
BhāMañj, 16, 19.2 yābhūdāpānabhūs teṣāṃ lalanānayanotsavaḥ //
Devīkālottarāgama
DevīĀgama, 1, 46.1 hṛtsaroje hyahaṃrūpā citirnirmalācalā /
Dhanvantarinighaṇṭu
DhanvNigh, 1, 145.1 anyā kṣīravidārī syādikṣugandhekṣuvallyapi /
Garuḍapurāṇa
GarPur, 1, 4, 27.1 sā tyaktā cābhavajjyotsnā prāksandhyā yābhidhīyate /
GarPur, 1, 5, 8.2 śriyaṃ ca janayāmāsa patnī nārāyaṇasya //
GarPur, 1, 5, 21.1 mainākaṃ janayāmāsa gaurīṃ pūrvaṃ tu satī /
GarPur, 1, 36, 15.1 tripadā tu gāyattrī brahmaviṣṇumaheśvarī /
GarPur, 1, 43, 6.2 pratipatpaurṇamāsyāntā yasya tithirucyate //
GarPur, 1, 48, 45.2  oṣadhīti mantreṇa snānam oṣadhimajjalaiḥ //
GarPur, 1, 50, 19.2  sandhyā sā jagatsūtirmāyātītā hi niṣkalā //
GarPur, 1, 52, 25.1 pativratā tu nārī bhartuḥ śuśrūṣaṇotsukā /
GarPur, 1, 56, 17.1 sukumārī kumārī ca nalinī dhenukā ca /
GarPur, 1, 63, 16.2 samprāptā bhavedrudra sa jīveccharadaḥ śatam //
GarPur, 1, 64, 2.1  ca kāñcanavarṇābhā raktahastasaroruhā /
GarPur, 1, 64, 3.1 vakrakeśā ca kanyā maṇḍalākṣī ca yā bhavet /
GarPur, 1, 64, 3.1 vakrakeśā ca yā kanyā maṇḍalākṣī ca bhavet /
GarPur, 1, 65, 107.3 rekhā maṇibandhotthā gatā madhyāṅguliṃ kare //
GarPur, 1, 65, 108.1 gatā pāṇitale ca yordhvapādatale sthitā /
GarPur, 1, 65, 108.1 gatā pāṇitale yā ca yordhvapādatale sthitā /
GarPur, 1, 65, 117.2  tu romottarauṣṭhī syānna śubhā bhartureva hi //
GarPur, 1, 65, 120.2 samunnatottarauṣṭhī kalahe rūkṣabhāṣiṇī //
GarPur, 1, 66, 20.1 kalāliṅgā ca tiṣṭhetpañcamastasya vai mṛtiḥ /
GarPur, 1, 81, 22.1 kṛṣṇaveṇī bhīmarathī gaṇḍakī tvirāvatī /
GarPur, 1, 83, 62.2  sā vaitaraṇī nāma triṣu lokeṣu viśrutā //
GarPur, 1, 86, 1.2 yeyaṃ pretaśilā khyātā gayāyāṃ sā tridhā sthitā /
GarPur, 1, 95, 9.1 ityuktvā caratāṃ dharmaṃ saha dīyate 'rthine /
GarPur, 1, 95, 22.2 mṛte jīvati patyau yā nānyamupagacchati //
GarPur, 1, 95, 22.2 mṛte jīvati yā patyau nānyamupagacchati //
GarPur, 1, 99, 12.2  divyā iti mantreṇa hasteṣveva viniṣkṣipet //
GarPur, 1, 107, 25.1 aduṣṭāpatitaṃ bhāryā yauvane parityajet /
GarPur, 1, 108, 16.2 sā bhāryā priyaṃ brūte sa putro yastu jīvati //
GarPur, 1, 108, 18.1 sā bhāryā gṛhe dakṣā sā bhāryā yā priyaṃvadā /
GarPur, 1, 108, 18.1 sā bhāryā yā gṛhe dakṣā sā bhāryā priyaṃvadā /
GarPur, 1, 108, 18.2 sā bhāryā patiprāṇā sā bhāryā yā pativratā //
GarPur, 1, 108, 18.2 sā bhāryā yā patiprāṇā sā bhāryā pativratā //
GarPur, 1, 108, 27.1 vyālīkaṇṭhapradeśā hyapi ca phaṇabhṛdbhāṣaṇā ca raudrī yā kṛṣṇā vyākulāgī rudhiranayanasaṃvyākulā vyāghrakalpā /
GarPur, 1, 108, 27.1 vyālīkaṇṭhapradeśā hyapi ca phaṇabhṛdbhāṣaṇā yā ca raudrī kṛṣṇā vyākulāgī rudhiranayanasaṃvyākulā vyāghrakalpā /
GarPur, 1, 108, 27.2 krodhe yaivogravaktrā sphuradanalaśikhā kākajihvā karālā sevyā na strī vidagdhā parapuragamanā bhrāntacittā viraktā //
GarPur, 1, 113, 24.1 purādhītā ca vidyā purā dattaṃ ca yaddhanam /
GarPur, 1, 114, 55.1 tayā gavā kiṃ kriyate na dogdhrī na garbhiṇī /
GarPur, 1, 115, 55.1 sā strī na madaṃ kuryātsa sukhī tṛṣṇayojjhitaḥ /
GarPur, 1, 124, 2.2 māghaphālgunayormadhye kṛṣṇā tu caturdaśī /
GarPur, 1, 147, 49.1 dviguṇā saptamī ca navamyekādaśī tathā /
GarPur, 1, 151, 4.1 samaṃ sandhyānnapānena prayāti ca sānnajā /
GarPur, 1, 151, 6.1 cireṇa yamalairvegairyā hikkā sampravartate /
GarPur, 1, 154, 18.2  ca pānātipānotthā tīkṣṇāgre snehapākajā //
GarPur, 1, 154, 20.2  tṛṣṇā jāyate tīvrā sopasargātmikā smṛtā //
GarPur, 1, 160, 49.2 ṛtau caiva śūlārtā yati vā yonirogiṇī //
GarPur, 1, 168, 52.1 sthūladehendriyāś cintyā prakṛtiryā tvadhiṣṭhitā /
Gītagovinda
GītGov, 7, 56.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 58.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 60.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 62.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 64.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 66.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 68.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 7, 70.1 sakhi ramitā vanamālinā //
GītGov, 8, 3.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 5.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 7.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 9.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 11.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 13.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 15.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
GītGov, 8, 17.1 harihari yāhi mādhava yāhi keśava mā vada kaitavavādam tām anusara sarasīruhalocana tava harati viṣādam //
Gṛhastharatnākara
GṛRĀ, Vivāhyāvivāhyakanyānirūpaṇa, 1.2 asapiṇḍā tu māturasagotrā ca yā /
GṛRĀ, Vivāhyāvivāhyakanyānirūpaṇa, 1.2 asapiṇḍā tu yā māturasagotrā ca /
GṛRĀ, Brāhmalakṣaṇa, 8.2 adbhiryā dīyate kanyā brahmadeyeti tāṃ viduḥ //
GṛRĀ, Āsuralakṣaṇa, 14.0 adhirathaṃ rathādhikaṃ śatamiti gośataṃ iti ha śabdena krayabodhikā śrutirdyotyate sā ca patyuḥ krītā satyanyathā anyaiś caratītyāha cāturmāsye //
GṛRĀ, Āsuralakṣaṇa, 16.2 krītā dravyeṇa nārī na sā patnī vidhīyate /
GṛRĀ, Gāndharvalakṣaṇa, 7.0 alaṃkṛtya alaṅkāraṃ kṛtvā icchantī tayā saha saṃyogo varasya gāndharvvo vivāha ityarthaḥ //
Haṃsasaṃdeśa
Haṃsasaṃdeśa, 1, 14.2 gopāyantī tanum api nijāṃ kathaṃcin madarthaṃ bhūmau loke vahati mahatīm ekapatnīsamākhyāṃ //
Haṃsasaṃdeśa, 1, 23.2 āsannānāṃ vanaviṭapināṃ vīcihastaiḥ prasūnāny arcāhetor upaharati nūnam ardhendumauleḥ //
Hitopadeśa
Hitop, 2, 25.2  prakṛtyaiva capalā nipataty aśucāv api /
Hitop, 2, 141.3 sā śrīr na madaṃ karoti sa sukhī yas tṛṣṇayā mucyate tan mitraṃ yat kṛtrimaṃ sa puruṣo yaḥ khidyate nendriyaiḥ //
Hitop, 3, 26.17 paruṣāṇy api proktā dṛṣṭā yā krodhacakṣuṣā /
Hitop, 3, 26.17 paruṣāṇy api yā proktā dṛṣṭā krodhacakṣuṣā /
Hitop, 3, 31.2 citau pariṣvajya vicetanaṃ patiṃ priyā hi muñcati deham ātmanaḥ /
Hitop, 4, 22.7 anantaraṃ tāsu svapatnīṣu rūpayauvanavatī tasyām adhikānurāgaṃ kariṣyāmi /
Hitop, 4, 55.11  hi prāṇaparityāgamūlyenāpi na labhyate /
Kathāsaritsāgara
KSS, 1, 1, 64.1 avadacca candramauliḥ kauśāmbītyasti mahānagarī /
KSS, 1, 2, 52.2 svavṛttāntaśca tadbhartṛmaurkhyavārtā ca śrutā //
KSS, 1, 5, 52.1  yasyābhimatā mūrkha surūpā tasya sā bhavet /
KSS, 1, 6, 53.2 yaiṣā caturikā nāma veśyā tasyā gṛhaṃ vraja //
KSS, 2, 3, 23.1 bhuvi vyasanitākhyātiḥ prarūḍhā te lateva /
KSS, 2, 5, 115.1 tacchrutvā te ca tāmūcuryaiṣā devasmitābhidhā /
KSS, 3, 2, 102.2 āvantikābhidhā yaiṣā tasyāḥ śilpamidaṃ mahat //
KSS, 3, 3, 45.1 hitaiṣitā hi patyuḥ sā devītvasya kāraṇam /
KSS, 3, 3, 113.1  sanmārgataroreṣā vidvatsaṃgatimañjarī /
KSS, 3, 4, 24.1 prabhāte yābjasaraso yābdherindūdaye tathā /
KSS, 3, 4, 24.1 prabhāte yābjasaraso yābdherindūdaye tathā /
KSS, 3, 4, 69.1 asti bhūtalavikhyātā yeyamujjayinī purī /
KSS, 3, 4, 310.2  sāntarjalasuptasya puṃsastasya nyakṛtyata //
KSS, 4, 2, 28.2 lolā kvāpi layaṃ yāti parānupakāriṇī //
KSS, 4, 3, 42.2 sarvasya jantoḥ prāgjātiṃ syājjijñāsitā tava //
KSS, 5, 1, 21.2 rūpadarpopaśāntyai lakṣmyā dhātreva nirmitā //
KSS, 5, 2, 192.1 saivāhaṃ tvayā dṛṣṭā śūlaviddhasya pārśvataḥ /
KSS, 5, 3, 168.2 athedaṃ śṛṇu cāhaṃ dāśajanma yathā ca me //
KSS, 5, 3, 275.1  tatra kanakarekhā rājasutā subhaga vardhamānapure /
KSS, 5, 3, 276.1  dāśādhipaputrī bindumatī prathamam utsthaladvīpe /
KSS, 5, 3, 277.1  tadanu bindurekhā rājasutā tatra dānavānītā /
KSS, 6, 1, 57.1  prakāśaguṇaślāghyā jyotsneva śaśalakṣmaṇaḥ /
KSS, 6, 1, 80.1 nāgaśrīriti tasyāsīd rājñī patidevatā /
KSS, 6, 1, 136.1 rājate sitaharmyair mahākālanivāsabhūḥ /
KSS, 6, 1, 178.2 kiṃ me kuśalametasmai dattā kāpuruṣāya //
KSS, 6, 1, 210.1 tatsvapnavṛttanibhato nabhasaścyutā jvālā tvayāntarudaraṃ viśatīha dṛṣṭā /
KSS, 6, 2, 21.1 sā dhanyā strī tavānena cakṣuṣā nirīkṣyate /
Kṛṣiparāśara
KṛṣiPar, 1, 120.1 adṛḍhāyuktamānā sāmagrī vāhanasya ca /
KṛṣiPar, 1, 143.2 pañcasaṃkhyā tu rekhā bahuśasyapradāyinī //
KṛṣiPar, 1, 155.2 niṣphalā karkaṭe caiva halairutpāṭitā tu //
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
KAM, 1, 72.1 sā jihvā hariṃ stauti tac cittaṃ yat tadarpaṇam /
KAM, 1, 78.2 rogo nāma na sā jihvā na vakti harer guṇān //
Mukundamālā
MukMā, 1, 27.2 sā buddhirniyamairyamaiśca vimalā mādhavadhyāyinī sā jihvāmṛtavarṣiṇī pratipadaṃ yā stauti nārāyaṇam //
MukMā, 1, 27.2 sā buddhirniyamairyamaiśca vimalā yā mādhavadhyāyinī sā jihvāmṛtavarṣiṇī pratipadaṃ stauti nārāyaṇam //
Mātṛkābhedatantra
MBhT, 3, 4.1 ādhāre tu śaktir bhujagākārarūpiṇī /
MBhT, 3, 15.1 sarpākārā kuṇḍalinī devī paramā kalā /
MBhT, 5, 29.1 bhartari vidyamāne tu kanyā cānyajā śive /
MBhT, 5, 30.1 mṛte bhartari deveśi kanyā anyajā śive /
MBhT, 6, 5.1  cādyā paramā vidyā cāmuṇḍā kālikā parā /
MBhT, 6, 57.1 oṃ caṇḍī madhukaiṭabhādidaityadalanī māhiṣonmādinī yā dhūmrekṣaṇacaṇḍamuṇḍamathanī yā raktabījāśanī /
MBhT, 6, 57.1 oṃ yā caṇḍī madhukaiṭabhādidaityadalanī māhiṣonmādinī dhūmrekṣaṇacaṇḍamuṇḍamathanī yā raktabījāśanī /
MBhT, 6, 57.1 oṃ yā caṇḍī madhukaiṭabhādidaityadalanī māhiṣonmādinī yā dhūmrekṣaṇacaṇḍamuṇḍamathanī raktabījāśanī /
MBhT, 6, 57.2 śaktiḥ śumbhaniśumbhadaityadalanī siddhilakṣmīḥ parā sā devī navakoṭimūrtisahitā māṃ pātu viśveśvarī //
MBhT, 7, 18.1 śrīnāthavāmabhāgasthā sadā surapūjitā /
MBhT, 12, 38.2 tasmāl lakṣmīr vaiṣṇavī trivargadāyinī śivā //
MBhT, 14, 28.1 bhadrābhadravicāraṃ ca karoti gurusthale /
MBhT, 14, 37.1 ekaṃ gurusutaṃ kānte pūjane sadā ratā /
MBhT, 14, 39.1 ubhayos trīṇi catvāri nārī pūjanaṃ caret /
Mṛgendratantra
MṛgT, Vidyāpāda, 3, 10.2 tasya tasya tanuryā pūs tasyām uṣati yena saḥ //
MṛgT, Vidyāpāda, 11, 2.1 puṃsprakṛtyādiviṣayā buddhir siddhir atra sā /
MṛgT, Vidyāpāda, 11, 2.2 tuṣṭir nur akṛtārthasya kṛtārtho 'smīti matiḥ //
Mṛgendraṭīkā
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 2, 11.2, 16.1  gatiḥ śivabhaktānāṃ śāṭhyenāpi mahātmanām //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 2, 15.1, 4.0 tad ayam arthaḥ yeyaṃ kāpilaiḥ paramakāraṇatayā parikalpitā sattvarajastamolakṣaṇaguṇatrayasāmyātmikā prakṛtiḥ tasyās tāvan na guṇebhyo 'nyatvam //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 2, 17.1, 13.0 yaiṣā sravaty ajasraṃ yatas tato 'sāv ihāsravaḥ proktaḥ iti //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 3, 11.1, 1.0 tasya tasya amaranarāderyā pūḥ purī tanustasyāṃ puri yajamānasvarūpeṇādhiṣṭhānabhāvenoṣitas tatpuruṣaḥ //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 3, 12.1, 4.0 yeyaṃ parameśvarasya ghorarūpoktiḥ sā na vāstavī kiṃtu parigrahasya svaśaktyuttejitasāmarthyasyāśuddhādhvādhikārinikurambasya ghoratvād ghoraśaktirdeva upacārāducyate //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 5, 1.2, 1.1 tamaso malasya śakteśca bhagavatsambandhinyā vāmākhyāyā yo 'sāv adhikāro nyagbhāvanavyāpṛtatvaṃ tasya nivṛttervirāmāt yāsau paricyutiḥ kaivalyābhimukhībhāvaḥ tathā coktaṃ śrīmatsvāyambhuve /
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 6, 6.2, 11.3 svatas tayaiva jñaptiḥ kiṃ tatrānyaiḥ pramāntaraiḥ //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 10, 25.2, 8.2 bādhiryam āndhyam aghratvaṃ mūkatā jaḍatā ca /
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 11, 1.2, 2.0 kimarthamityāha viplavo mā bhūd iti prabhedaśaḥ pravibhāgaśaḥ vargaśaḥ saṃkṣepoktiḥ kṛtā tasyāḥ sakāśādviplavo matisammoho mā bhūt //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 11, 2.2, 1.0 puṃsyātmani prakṛtāv avyakte ādigrahaṇād vyakte ca buddhir vijñānaṃ sā siddhir ityucyate //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 11, 2.2, 2.0  tv akṛtārthasya nuḥ puṃsaḥ kṛtārtho 'smīti buddhiḥ sā tuṣṭiḥ //
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 11, 5.2, 1.0 akṛtārthasya kṛtārtho'smīti buddhis tuṣṭir yoktā seyaṃ mithyārūpatvāt tamoguṇalakṣaṇā sukharūpatayā sāttvikyapyavagamyate //
Narmamālā
KṣNarm, 1, 147.1  papau yācitaṃ cāmaṃ bhagnasyūtāśmabhājane /
KṣNarm, 2, 30.1  mātā vaśyayogānāṃ jārāṇāṃ siddhadūtikā /
KṣNarm, 2, 75.1  .. vidhatte yatnena bhiṣagārtopajīvakaḥ /
Nibandhasaṃgraha
NiSaṃ zu Su, Sū., 15, 23.3, 1.0 āha abhidhāya kāle saumyam hetuṃ yā garbhāvakramaṇaṃ darśayannāha apatyānām abhighātādityādi //
NiSaṃ zu Su, Śār., 3, 34, 2.0 ātmaprakṛtivikārasaṃmūrchitaṃ rasa yā ityādikam ātmādayo grāhyāṇi //
NiSaṃ zu Su, Sū., 14, 3.4, 5.0 vātādivyādher nirdiśannāha aṅgānām cyutamiti yeṣvindriyārtheṣu yā aṃśatvāt aṇunā droṇī prāguktaṃ bhaumāpyāgneyavāyavyāḥ vātādīnāṃ nānāprakārā hetupūrvarūpopaśayasaṃprāptibhiḥ svabalotkarṣāt viḍādimalarahita vātādivyādher nirdiśannāha aṃśatvāt yeṣvindriyārtheṣu bhaumāpyāgneyavāyavyāḥ cyutamiti hetupūrvarūpopaśayasaṃprāptibhiḥ viḍādimalarahita svabalotkarṣāt vātādivyādher bhaumāpyāgneyavāyavyāḥ hetupūrvarūpopaśayasaṃprāptibhiḥ viḍādimalarahita bhaumāpyāgneyavāyavyāḥ samyakpreritaṃ vyādherāgantuprabhṛtibhiḥ ete kuṣṭhārśaḥprabhṛtaya jijñāsyate saṃnipātāntānāṃ cakāreṇa rogā yathaiva tapojñānabāhulyād rasādayo svaprabhāvotkarṣād 'nalasa māsi na ityarthaḥ //
NiSaṃ zu Su, Sū., 14, 26.1, 7.0 bhūṣaṇādiṣu ca parasparamupakārastasmāt yā 'bhiṣyandapūrvakaḥ ityarthaḥ //
Nāṭyaśāstravivṛti
NŚVi zu NāṭŚ, 6, 32.2, 65.1 nanu pramadādibhiḥ kāraṇaiḥ kaṭākṣādibhiḥ kāryaiḥ dhṛtyādibhiśca sahacāribhirliṅgabhūtairyā laukikī kāryarūpā kāraṇarūpā sahacārirūpā ca cittavṛttiḥ pratītiyogyā tadātmakatvena sā naṭacittavṛttiḥ pratibhāti hanta tarhi ratyākāreṇaiva sā pratipanneti dūre ratyanukaraṇatāvācoyuktiḥ /
Parāśarasmṛtiṭīkā
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 34.1 tāsāmādyāścatasrastu ninditaikādaśī ca /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 67.2  sakṛt saṃskṛtā nārī sarvagarbheṣu saṃskṛtā //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 332.3 bhikṣeta bhikṣāṃ prathamaṃ cainaṃ na vimānayet //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 491.1 udakasparśitā ca yā ca pāṇigṛhītikā /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 491.1 udakasparśitā yā ca ca pāṇigṛhītikā /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 491.2 agniṃ parigatā ca punarbhūprasavā ca yā //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 491.2 agniṃ parigatā yā ca punarbhūprasavā ca //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 495.2 kanyaivākṣatayoniryā pāṇigrahaṇadūṣitā /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 579.0 tathāpi māturasapiṇḍā bhavati saivodvāhakarmaṇi praśasteti vaktum //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 580.2 asapiṇḍā ca māturasagotrā ca yā pituḥ /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 580.2 asapiṇḍā ca yā māturasagotrā ca pituḥ /
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 582.0  māturasapiṇḍā asagotrā ca yā piturasagotrā cakārādasapiṇḍā ca sā maithune mithunasādhye dārakarmaṇi dvijātīnāṃ praśastā pariṇeyetyarthaḥ //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 582.0 yā māturasapiṇḍā asagotrā ca piturasagotrā cakārādasapiṇḍā ca sā maithune mithunasādhye dārakarmaṇi dvijātīnāṃ praśastā pariṇeyetyarthaḥ //
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 15.2, 590.2 brāhmādiṣu vivāheṣu tūḍhā kanyakā bhavet /
Rasamañjarī
RMañj, 6, 20.2 triśūlī samākhyātā tanmūlaṃ kvāthayed valam //
RMañj, 9, 40.1 kāñjikena japāpuṣpaṃ piṣṭvā pibati yāṅganā /
Rasaprakāśasudhākara
RPSudh, 6, 11.2  lepitā śvetavastre raṅgabandhakarī hi sā //
RPSudh, 6, 72.1 varāṭikā tu sārdhaniṣkapramāṇikā /
RPSudh, 6, 73.0 pādonaṭaṅkabhārā kathyate sā kaniṣṭhikā //
RPSudh, 10, 11.1 tayā racitā mūṣā yogamūṣeti kathyate /
RPSudh, 10, 14.1 pūrvoktā mṛttikā tu raktavargāṃbubhāvitā /
RPSudh, 10, 17.1 viḍena racitā tu viḍenaiva pralepitā /
RPSudh, 10, 23.1 gostanākāramūṣā mukhopari vimudritā /
RPSudh, 10, 24.1 nirdiṣṭā mallamūṣā malladvitayasaṃpuṭāt /
RPSudh, 10, 25.1 pakvamūṣā kulālabhāṇḍarūpā dṛḍhā ca paripācitā /
RPSudh, 10, 29.1 mūṣā cipiṭā mūle vartulāṣṭāṃgulocchrayā /
RPSudh, 11, 25.1 vastre lagnā tu piṣṭī grāhayettāṃ bhiṣagvaraḥ /
Rasaratnasamuccaya
RRS, 3, 62.2 vastreṣu lipyate yāsau mañjiṣṭhārāgabandhinī //
RRS, 5, 192.0 evaṃ jāyate kṛṣṇā kākatuṇḍīti sā matā //
RRS, 6, 32.1 yasyāstu kuñcitāḥ keśāḥ śyāmā padmalocanā /
RRS, 6, 35.1 tadabhāve surūpā tu kācit taruṇāṅganā /
RRS, 8, 68.2 sthitir āsthāpanī kumbhe yāsau rodhanamucyate //
RRS, 8, 71.2 iyatītyucyate yāsau grāsamānaṃ samīritam //
RRS, 8, 93.1 saṃdaṃśadhṛtasūtena drutadravyāhṛtiśca /
RRS, 10, 2.0 muṣṇāti doṣān mūṣā sā mūṣeti nigadyate //
RRS, 10, 7.1  mṛttikā dugdhatuṣaiḥ śaṇena śikhitrakair vā hayaladdinā ca /
RRS, 10, 11.1 tayā vihitā mūṣā yogamūṣeti kathyate /
RRS, 10, 25.1 mūṣā gostanākārā śikhāyuktapidhānakā /
RRS, 10, 26.1 nirdiṣṭā mallamūṣā malladvitayasampuṭāt /
RRS, 10, 27.1 kulālabhāṇḍarūpā dṛḍhā ca paripācitā /
RRS, 10, 29.1 tale kūrparākārā kramādupari vistṛtā /
RRS, 10, 30.1 maṇḍūkākāramūṣā nimnatāyāmavistarā /
RRS, 10, 31.1 mūṣā cipiṭā mūle vartulāṣṭāṅgulocchrayā /
RRS, 10, 43.1 dvādaśāṅgulanimnā prādeśapramitā tathā /
RRS, 11, 94.2 tapte khallatale vimardya vidhivadyatnādvaṭī kṛtā sā strīṇāṃ madadarpanāśanakarī khyātā jalūkā varā //
Rasaratnākara
RRĀ, R.kh., 4, 54.1 rasādibhiryā kriyate cikitsā daivīti sadbhiḥ parikīrtitā sā /
RRĀ, R.kh., 4, 54.2 sā mānuṣī mantrakṛtā śiphādyaiḥ sā rākṣasī śastrakṛtādibhiryā //
RRĀ, Ras.kh., 3, 186.2 lakṣavedhakarī tu sā datte viṣṇuvadbalam //
RRĀ, Ras.kh., 3, 187.1 vedhikā daśalakṣe sā rudrapadadāyinī /
RRĀ, Ras.kh., 3, 187.2 koṭivedhakarī sā īśvaratvakarī nṛṇām //
RRĀ, Ras.kh., 3, 188.2 guṭikārbudavedhī sā śrīkaṇṭhapadapradā //
RRĀ, Ras.kh., 3, 189.2 dhūmravedhī tu siddhā sā śaktipadadāyinī //
RRĀ, Ras.kh., 3, 190.1 parāśaktipadaṃ datte sparśavedhakarī tu /
RRĀ, Ras.kh., 3, 190.2 śabdavedhakarā tu sā yasya vatsarāvadhi //
RRĀ, Ras.kh., 3, 197.2 kālāntarasasiddhiryā proktā manthānabhairave //
RRĀ, Ras.kh., 8, 2.2 śilā tiṣṭhati rātrau sravate gugguluṃ sadā //
RRĀ, Ras.kh., 8, 64.2 yogeśvarīti vikhyātā devatā tv alampure //
RRĀ, V.kh., 1, 44.1 yasyāḥ saṃkucitāḥ keśāḥ śyāmā padmalocanā /
RRĀ, V.kh., 1, 47.2 tadabhāve surūpā tu kācit taruṇāṅganā //
RRĀ, V.kh., 6, 2.1 stambhitā gandhapiṣṭī gandhajāraṇavarjitā /
RRĀ, V.kh., 6, 92.2 stambhitā gandhapiṣṭī gandhajāraṇavarjitā //
RRĀ, V.kh., 6, 116.1 stambhitā gandhapiṣṭī gandhajāraṇavarjitā /
RRĀ, V.kh., 7, 56.2 pūrvā viḍavaṭī tu tāmekaikāṃ pradāpayet //
RRĀ, V.kh., 9, 53.2 pūrvoktā gandhapiṣṭī stambhitā jāraṇaṃ vinā //
Rasendracūḍāmaṇi
RCūM, 4, 88.2 sthitirāsthāpanī kumbhe yāsau rodhanamucyate //
RCūM, 4, 91.2 iyatītyucyate yāsau grāsamānamitīritam //
RCūM, 4, 109.1 saṃdaṃśadhṛtasūtena drutadravyāhṛtiśca /
RCūM, 5, 101.1  mṛttikā dagdhatuṣaiḥ śaṇena śikhitrakairvā hayaladdinā ca /
RCūM, 5, 105.1 tayā vihitā mūṣā yogamūṣeti kathyate /
RCūM, 5, 120.1 mūṣā gostanākārā śikhāyuktapidhānakā /
RCūM, 5, 121.1 nirdiṣṭā mallamūṣā malladvitayasampuṭāt /
RCūM, 5, 122.1 kulālabhāṇḍarūpā dṛḍhā ca paripācitā /
RCūM, 5, 124.1 tale kūrparākārā kramād upari vistṛtā /
RCūM, 5, 125.1 mañjūṣākāramūṣā nimnatāyāmavistarā /
RCūM, 5, 126.1 mūṣā cipiṭā mūle vartulāṣṭāṅgulocchrayā /
RCūM, 5, 138.2 dvādaśāṅgulanimnā prādeśapramitā tathā //
RCūM, 11, 49.1 saurāṣṭrakhanisambhūtā mṛtsnā tuvarī matā /
RCūM, 11, 49.2 vastreṣu lipyate yāsau mañjiṣṭhārāgabandhinī //
Rasādhyāya
RAdhy, 1, 292.1  bhūmyā mardakī tasyā mṛdupattrāṇi vartayet /
RAdhy, 1, 376.1 aśmacūrṇasya cāchibhṛtā sthālī tayā dṛḍhā /
RAdhy, 1, 474.2 brāhmaṇī kṣatriyā vāpi vaiśyī caivaṃvidhā ca //
Rasādhyāyaṭīkā
RAdhyṬ zu RAdhy, 69.2, 6.0 tato upari sthālī tasyā bundhe bāhyapārśve gomayaṃ dattvādhastanasthabundhādho yāmamātraṃ mṛduvahnir jvālanīyaḥ //
RAdhyṬ zu RAdhy, 230.2, 6.0 tato madhyamā phāḍī tāṃ gṛhītvā mardanīyaṃ pārśvaphāḍīdvayam ca tyajanīyaṃ yacca madhyaphāḍīcūrṇaṃ sā hemarājir ucyate //
RAdhyṬ zu RAdhy, 235.2, 1.0 iha nāgarājiḥ sā sāmānyā svalpakāryakārī //
RAdhyṬ zu RAdhy, 294.2, 1.0  bhūmyā mardakī bhūmiphoḍī tasyāḥ pattrāṇi komalāni vartayitvā piṇḍīṃ ca kṛtvā madhye jātyahīrakān kṣiptvā golakān kṛtvā tān śarāvasampuṭamadhye muktvā saṃdhau karpaṭamṛttikāṃ ca dattvā bhūmau kurkuṭapuṭaṃ dātavyam //
RAdhyṬ zu RAdhy, 478.2, 21.0  ca brāhmaṇī vā kṣatriyā vā vaiśyī cottamakulaprasūtā //
Rasārṇava
RArṇ, 1, 6.1 sūcitā sarvatantreṣu punarna prakāśitā /
RArṇ, 2, 15.3 rasanindākarī ca tāṃ nārīṃ parivarjayet //
RArṇ, 2, 20.2 sūkṣmakeśā tu nārī kṣīrāhārapriyā sadā //
RArṇ, 2, 33.1 lakṣamantraṃ japedyā tu jāyate sā sulakṣaṇā /
RArṇ, 3, 21.1 astravidyāṃ japettatra jñātā pūrvabhārgave /
RArṇ, 12, 28.1 trailokyajananī syādoṣadhī ajanāyikā /
RArṇ, 12, 144.1 jyotiṣmatī nāma latā ca kāñcanasaṃnibhā /
RArṇ, 13, 2.2  pūrvaṃ varṇitā seyamadhamā bālajāraṇā /
RArṇ, 14, 25.1 śatavedhena baddhā rasena guṭikā priye /
RArṇ, 14, 26.1 tathā sahasravedhena baddhā guṭikā śubhā /
RArṇ, 14, 28.1 lakṣavedhena baddhā guṭikā divyarūpiṇī /
RArṇ, 14, 29.1 daśalakṣeṇa baddhā guṭikā divyarūpiṇī /
RArṇ, 14, 30.1 koṭivedhena baddhā guṭikā divyarūpiṇī /
RArṇ, 14, 33.1 śabdavedhena baddhā guṭikā śivarūpiṇī /
RArṇ, 15, 104.1  kācidgandhapiṣṭī tu ādau nāgaṃ tu mārayet /
RArṇ, 18, 165.1 kuñcitāgrāstu yatkeśā śyāmā padmalocanā /
RArṇ, 18, 201.1 kuñcitāgrāstu yatkeśā śyāmā padmalocanā /
Rājamārtaṇḍa
RājMār zu YS, 3, 42.1, 2.0 tasya ākāśena avakāśadāyakena yaḥ sambandhaḥ tatra saṃyamaṃ vidhāya laghuni tūlādau samāpattis tanmayībhāvalakṣaṇā tāṃ vidhāya prāptātyantalaghubhāvo yogī prathamaṃ yathāruci jale saṃcaran krameṇorṇanābhajantujālena saṃcaramāṇa ādityaraśmibhiś ca viharan yatheṣṭamākāśe gacchati //
RājMār zu YS, 3, 43.1, 1.0 śarīrād bahir manasaḥ śarīranairapekṣyeṇa vṛttiḥ sā mahāvidehā nāma vigataśarīrāhaṃkāradārḍhyadvāreṇocyate //
RājMār zu YS, 3, 43.1, 4.0 śarīrāhaṃkāre sati manaso bahirvṛttiḥ sā kalpitetyucyate //
RājMār zu YS, 3, 49.1, 1.0 tasmin śuddhe sāttvike pariṇāme kṛtasaṃyamasya sattvapuruṣayor utpadyate vivekakhyātiḥ sā anyatākhyātiḥ //
Rājanighaṇṭu
RājNigh, 2, 29.2  vellaty agamādisaṃśrayavaśād eṣā tu vallī matā śālyādiḥ punar oṣadhiḥ phalaparīpākāvasānānvitā //
RājNigh, 2, 37.1 yatkāṭhinye sā kṣitiryodbhavo 'mbhastejastūṣmā vardhate yat sa vātaḥ /
RājNigh, Dharaṇyādivarga, 4.1 sā bhūmir urvarākhyā sarvaśasyodbhavapradā /
RājNigh, Āmr, 227.1 kṣiptāpsu nimajjati sā jñeyā guṇavatī bhiṣagvaryaiḥ /
RājNigh, 12, 50.1 sāpy ekā kharikā tataś ca tilakā jñeyā kulitthāparā piṇḍānyāpi ca nāyiketi ca parā pañcabhedābhidhā /
RājNigh, 12, 52.2 yāpsu nyastā naiva vaivarṇyam īyāt kastūrī sā rājabhogyāpraśastā //
RājNigh, 12, 53.1  gandhaṃ ketakīnām apaharati madaṃ sindhurāṇāṃ ca varṇe svāde tiktā kaṭur vā laghur atha tulitā marditā cikkaṇā syāt /
RājNigh, 12, 53.2 dāhaṃ naiti vahnau śimiśimiti ciraṃ carmagandhā hutāśe sā kastūrī praśastā varamṛgatanujā rājate rājabhogyā //
RājNigh, 12, 55.1  snigdhā dhūmagandhā vahati vinihitā pītatāṃ pāthaso 'ntar niḥśeṣaṃ yā niviṣṭā bhavati hutavahe bhasmasād eva sadyaḥ /
RājNigh, 12, 55.1 yā snigdhā dhūmagandhā vahati vinihitā pītatāṃ pāthaso 'ntar niḥśeṣaṃ niviṣṭā bhavati hutavahe bhasmasād eva sadyaḥ /
RājNigh, 12, 55.2  ca nyastā tulāyāṃ kalayati gurutāṃ marditā rūkṣatāṃ ca jñeyā kastūrikeyaṃ khalu kṛtamatibhiḥ kṛtrimā naiva sevyā //
RājNigh, 13, 162.2  na tyajati nijaruciṃ nikaṣe ghṛṣṭāpi sā smṛtā jātyā //
RājNigh, Pānīyādivarga, 39.1 sarvā gurvī prāṅmukhī vāhinī laghvī paścādvāhinī niścayena /
RājNigh, Pānīyādivarga, 40.1 vindhyāt prācī yāpy avācī pratīcī yā codīcī syānnadī sā krameṇa /
RājNigh, Pānīyādivarga, 40.1 vindhyāt prācī yāpy avācī pratīcī codīcī syānnadī sā krameṇa /
RājNigh, Pānīyādivarga, 41.1 himavati malayācale ca vindhye prabhavati sahyagirau ca sravantī /
RājNigh, Manuṣyādivargaḥ, 44.0 tadūrdhvaṃ sūkṣmajihvā ghaṇṭikā lambikā ca sā //
Sarvāṅgasundarā
SarvSund zu AHS, Sū., 9, 14.1, 1.0 yena svabhāvena kriyā kriyate yatkarma niṣpādyate tadvīryam //
SarvSund zu AHS, Sū., 16, 18.2, 1.0 dvābhyāṃ yāmābhyāṃ praharābhyāṃ snehasya mātrā prayuktā jāṭharānalavaśājjarāṃ yāti sā tasya hrasvā mātrā caturbhir yāmairyā jīryati sā tasya madhyamā mātrā aṣṭābhir yāmair yā jīryati sottamā mātrā kramāt yathākramaṃ tā hrasvamadhyamottamā mātrāḥ //
SarvSund zu AHS, Sū., 16, 18.2, 1.0 dvābhyāṃ yāmābhyāṃ praharābhyāṃ yā snehasya mātrā prayuktā jāṭharānalavaśājjarāṃ yāti sā tasya hrasvā mātrā caturbhir yāmairyā jīryati sā tasya madhyamā mātrā aṣṭābhir yāmair yā jīryati sottamā mātrā kramāt yathākramaṃ tā hrasvamadhyamottamā mātrāḥ //
SarvSund zu AHS, Sū., 16, 18.2, 1.0 dvābhyāṃ yāmābhyāṃ praharābhyāṃ yā snehasya mātrā prayuktā jāṭharānalavaśājjarāṃ yāti sā tasya hrasvā mātrā caturbhir yāmairyā jīryati sā tasya madhyamā mātrā aṣṭābhir yāmair jīryati sottamā mātrā kramāt yathākramaṃ tā hrasvamadhyamottamā mātrāḥ //
SarvSund zu AHS, Sū., 16, 18.2, 5.0 hrasvā mātrā yāmadvayajaraṇalakṣaṇā uktā tato'pyarvākkālena jarāṃ yāti sā hrasīyasīti //
SarvSund zu AHS, Utt., 39, 14.2, 2.1 haraṇāt sarvarogāṇāṃ yāsāv uktā harītakī /
SarvSund zu AHS, Utt., 39, 14.2, 4.2 navā vṛttā ghanā snigdhā gurvī majjati cāpsu //
SarvSund zu AHS, Utt., 39, 23.2, 10.0  mātrā ekamāhāraṃ sāyantanaṃ noparundhyāt sāsya rasāyanasya mātrā smṛtā //
Skandapurāṇa
SkPur, 11, 34.1  tu tāsāṃ kumārīṇāṃ tṛtīyā hy ekapāṭalā /
SkPur, 11, 35.1 umā tu mayā tubhyaṃ kīrtitā varavarṇinī /
Spandakārikā
SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 4.1 tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ /
SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 6.2 tadātmatāsamāpattir icchataḥ sādhakasya //
Spandakārikānirṇaya
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 2.2, 41.2 tasmāc chabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 9.2, 1.0 nijā svātmīyā svasvātantryollāsitā yeyaṃ svarūpāvimarśasvabhāvā icchāśaktiḥ saṃkucitā satyapūrṇaṃmanyatārūpā aśuddhir āṇavaṃ malaṃ tanmalotthitakañcukapañcakāvilatvāt jñānaśaktiḥ krameṇa bhedasarvajñatvakiṃcijjñatvāntaḥkaraṇabuddhīndriyatāpattipūrvam atyantaṃ saṃkocagrahaṇena bhinnavedyaprathārūpaṃ māyīyaṃ malamaśuddhir eva kriyāśaktiḥ krameṇa bhedasarvakartṛtvakiṃcitkartṛtvakarmendriyarūpasaṃkocagrahaṇapūrvam atyantaṃ parimitatāṃ prāptā śubhāśubhānuṣṭhānamayaṃ kārmaṃ malam apyaśuddhiḥ tayāsamarthasya pūryajñatvakartṛtvavikalpasya tata eva kartavyeṣu laukikaśāstrīyānuṣṭhāneṣv abhilāṣiṇo 'bhīṣṭānavāpter nityam abhilāṣavyākulasya tata eva kṣaṇam apy alabdhasvarūpaviśrānteḥ yadā uktavakṣyamāṇopapattyanubhavāvaṣṭambhato 'bhilāṣavivaśagrāhakābhimānātmā kṣobhaḥ pralīyeta anātmany ātmābhimānanivṛttipuraḥsaram ātmany anātmābhimānopaśāntiparyantena prakarṣeṇa līyeta tadā paramaṃ spandatattvātmakaṃ padaṃ syād asya pratyabhijñāviṣayatāṃ yāyād ityarthaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 13.2, 34.2 tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 17.2, 1.0 tasya prākaraṇikasvabhāvasya yopalabdhiḥ anavacchinnaḥ prakāśaḥ sā kathitayuktyavaṣṭambhāt suṣṭhu prabuddhasyāprabuddhatāsaṃskāreṇāpi śūnyasya satataṃ triṣvapi jāgarasvapnasauṣuptapadeṣu nityamiti ādau madhye'nte cāvyabhicāriṇī anapāyinī syādbhavatyeva sadāsau śaṃkarātmakasvasvabhāvatayā sphuratīty arthaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 19.2, 5.2 svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyurjñānaṃ kriyā ca /
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 20.2, 4.0 tathā hi pūrvaṃ pratipāditā yeyaṃ spandatattvātmā parāśaktiḥ saiva viśvasyāntarbahiś ca vamanāt saṃsāravāmācāratvāc ca vāmeśvarīśaktiḥ tadutthāpitāni tu khecarīgocarīdikcarībhūcarīrūpāṇi catvāri devatācakrāṇi suprabuddhasya parabhūmisaṃcārīṇi aprabuddhānāṃ tu adharādharasaraṇiprerakāṇi //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 4.2, 1.0 yato jīvo grāhakaḥ sarvamayaḥ śivavad viśvarūpaḥ tena hetunā śabdeṣu vācakeṣu artheṣu vācyeṣu cintāsu vikalpajñānādirūpāsu ādimadhyāntarūpā sāvasthā nāsti śivo na bhavati sarvameva śivasvarūpam ityarthaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 7.2, 1.1 iha śivo bhūtvā śivaṃ yajet iti yad udghoṣyate tatra dhyāyinaś cetasi saṃvedane tasyeti na sāvasthā na śivaḥ iti pratipāditaśivasvabhāvasya dhyeyasya anyasya vā kasyacit tattatsiddhihetor mantradevatāviśeṣasya ayam evodayaḥ prakaṭībhāvaḥ yā sādhakasya dhyāturācāryādeḥ /
SpandaKārNir zu SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 7.2, 1.1 iha śivo bhūtvā śivaṃ yajet iti yad udghoṣyate tatra dhyāyinaś cetasi saṃvedane tasyeti na sāvasthā na yā śivaḥ iti pratipāditaśivasvabhāvasya dhyeyasya anyasya vā kasyacit tattatsiddhihetor mantradevatāviśeṣasya ayam evodayaḥ prakaṭībhāvaḥ sādhakasya dhyāturācāryādeḥ /
SpandaKārNir zu SpandaKār, Dvitīyo niḥṣyandaḥ, 7.2, 1.2 tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Tṛtīyo niḥṣyandaḥ, 8.2, 1.0 mnā sarvakeśānāmāspadaṃ tataśca dehe glāniḥ arthāddehābhimāninaḥ puṃso yo harṣakṣayo'sau viluṇṭhikā parasaṃviddraviṇāpahāreṇa pārimityadaurgatyapradā tasyāśca glāner ajñānataś cidānandaghanasvasvarūpāpratyabhijñānāt sṛtir udbhavo 'vasthitiśca //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Tṛtīyo niḥṣyandaḥ, 12.2, 2.2 tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ /
SpandaKārNir zu SpandaKār, Tṛtīyo niḥṣyandaḥ, 13.2, 7.2  sā śaktirjagaddhātuḥ kathitā samavāyinī /
SpandaKārNir zu SpandaKār, Tṛtīyo niḥṣyandaḥ, 14.2, 12.0 evaṃ ca yat pūrvam uktaṃ tasmācchabdārthacintāsu na sāvasthā na śivaḥ ityādi na tena saha parāmṛtarasāpāyas tasya yaḥ pratyayodbhavaḥ ityasya vaiṣamyaṃ kiṃcit //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Tṛtīyo niḥṣyandaḥ, 18.2, 3.0 yataś caivam ato 'sya puryaṣṭakasaṃruddhasya saṃsṛtis tasyā yaḥ prakṛṣṭo layaḥ puryaṣṭakātmakamalocchedena vināśaḥ tasya kāraṇaṃ samyak sukhopāyaṃ pracakṣmahe samanantaram eva brūmaḥ tathā sampracakṣmahe prakaraṇe 'smin svayaṃ pratipāditavantaḥ //
SpandaKārNir zu SpandaKār, Caturtho niḥṣyandaḥ, 1.2, 4.0 kīdṛśīm agādho duruttaro yaḥ saṃśayaḥ pūrṇāhaṃtāniścayābhāvātmā vicitraḥ śaṅkākalaṅkaḥ sa eva vitatatvenāmbhodhis tasya samyaguttaraṇe tāriṇī naur iva tām ityubhayatrāpi yojyam /
Sūryaśatakaṭīkā
Sūryaśatakaṭīkā zu SūryaŚ, 1, 7.2, 3.0 ucchrāya uccaistvaṃ tasya helā līlā tayā upahasito viḍambitas tvatto'dhiko deśo'smāditi hasito harirviṣṇur yaiste //
Tantrasāra
TantraS, 6, 49.0 atra prāṇo jagat sṛjati tāvatī rātriḥ yatra prāṇapraśamaḥ prāṇe ca brahmabiladhāmni śānte 'pi saṃvit tatrāpy asti kramaḥ //
TantraS, 6, 50.0 aiśvare kāle parārdhaśataguṇite saṃkhyā tat sādāśivaṃ dinaṃ tāvatī niśā sa eva mahāpralayaḥ //
TantraS, 8, 37.0 tatra māyātaḥ kalā jātā suptasthānīyam aṇuṃ kiṃcitkartṛtvena yunakti sā ca ucchūnateva saṃsārabījasya māyāṇvor ubhayoḥ saṃyogāt utpannāpi māyāṃ vikaroti na avikāryam aṇum iti māyākāryatvam asyāḥ //
TantraS, Trayodaśam āhnikam, 25.0 evaṃ sthite uttarābhimukham upaviśya dehapuryaṣṭakādau ahambhāvatyāgena dehatāṃ dahet saṃnidhāv api paradehavat adehatvāt tato nistaraṅgadhruvadhāmarūḍhasya dṛṣṭisvābhāvyāt kila ādyā spandakalā saiva mūrtiḥ tadupari yathopadiṣṭayājyadevatācakranyāsaḥ prādhānyena ca iha śaktayo yājyāḥ //
Tantrāloka
TĀ, 1, 16.1 śrībhaṭṭanāthacaraṇābjayugāttathā śrībhaṭṭārikāṃghriyugalādgurusantatiryā /
TĀ, 1, 130.1 calanaṃ tu vyavacchinnarūpatāpattireva /
TĀ, 1, 151.1 yogo nānyaḥ kriyā nānyā tattvārūḍhā hi matiḥ /
TĀ, 1, 152.2 tāsāṃ śāntinimittaṃ matiḥ saṃvitsvabhāvikā //
TĀ, 1, 154.1 loke 'pi kila gacchāmītyevamantaḥ sphuraiva /
TĀ, 1, 155.1 tasmātkriyāpi nāma jñānameva hi sā tataḥ /
TĀ, 1, 162.1 yato jñānena mokṣasya hetuphalatoditā /
TĀ, 1, 182.2 avikalpātmasaṃvittau sphurattaiva vastunaḥ //
TĀ, 1, 216.1 paśorvai yāvikalpā bhūrdaśā sā śāmbhavī param /
TĀ, 1, 267.2 vastuno tathātvena sṛṣṭiḥ soddeśasaṃjñitā //
TĀ, 1, 269.1 srakṣyamāṇasya sṛṣṭiḥ prāksṛṣṭāṃśasya saṃhṛtiḥ /
TĀ, 3, 8.1 svasmin abhedādbhinnasya darśanakṣamataiva /
TĀ, 3, 66.1 ananyāpekṣitā yāsya viśvātmatvaṃ prati prabhoḥ /
TĀ, 3, 74.2 iyaṃ parāparā devī ghorāṃ mātṛmaṇḍalīm //
TĀ, 3, 78.1 icchāśaktir dvirūpoktā kṣubhitākṣubhitā ca /
TĀ, 3, 136.2 asyāntarvisisṛkṣāsau proktā kaulikī parā //
TĀ, 3, 151.2  tūktā jñeyakāluṣyabhākkṣipracarayogataḥ //
TĀ, 3, 154.1 icchāśaktiśca dvedhā kṣubhitākṣubhitatvataḥ /
TĀ, 3, 154.2 sā vijātīyaśaktyaṃśapronmukhī yāti yātmatām //
TĀ, 3, 162.2 icchā karmaṇā hīnā yā caiṣṭavyena rūṣitā //
TĀ, 3, 162.2 icchā yā karmaṇā hīnā caiṣṭavyena rūṣitā //
TĀ, 3, 176.1 tathāhi tatragā yāsāvicchāśaktirudīritā /
TĀ, 3, 188.1 ato mātari rūḍhiḥ sāsya bhogyatvamucyate /
TĀ, 3, 208.2 visargaśaktiryā śaṃbhoḥ setthaṃ sarvatra vartate //
TĀ, 3, 210.1 mādhyasthyavigame yāsau hṛdaye spandamānatā /
TĀ, 3, 237.2 tatra svarasandarbhasubhagā nādarūpiṇī //
TĀ, 3, 244.2  tu sphuṭānāṃ varṇānāmutpattau kāraṇaṃ bhavet //
TĀ, 4, 14.2 sphuṭayedvastu yāpetaṃ manorathapadād api //
TĀ, 4, 17.2 viṣiṇoti nibadhnāti yecchā niyatisaṃgatam //
TĀ, 4, 118.2 śivātmakeṣvapyeteṣu buddhiryā vyatirekiṇī //
TĀ, 4, 200.2 ghūrṇitasya sthitirdehe mudrā kācideva sā //
TĀ, 4, 239.2  samagrārthamāṇikyatattvaniścayakāriṇī //
TĀ, 4, 240.1 mṛtadehe 'tha dehotthe cāśuddhiḥ prakīrtitā /
TĀ, 5, 43.1 atha prāṇasya vṛttiḥ prāṇanādyā nirūpitā /
TĀ, 5, 53.1  tatra samyagviśrāntiḥ sānuttaramayī sthitiḥ /
TĀ, 6, 52.1 prabhoḥ śivasya śaktirvāmā jyeṣṭhā ca raudrikā /
TĀ, 6, 93.2 dvādaśāntasamīpe tu yāsau pañcadaśī tuṭiḥ //
TĀ, 6, 98.1 tatra pañcadaśī yāsau tuṭiḥ prakṣīṇacandramāḥ /
TĀ, 6, 159.1 prāṇe brahmabile śānte saṃvidyāpyavaśiṣyate /
TĀ, 7, 66.2 citspandaprāṇavṛttīnāmantyā sthūlatā suṣiḥ //
TĀ, 8, 245.2 tābhya īśānamūrtiryā sā merau sampratiṣṭhitā //
TĀ, 8, 285.2 tasmāttathāvidhe kārye śaktiḥ puruṣasya sā //
TĀ, 8, 391.1  prabhoraṅkagā devī suṣumnā śaśisaprabhā /
TĀ, 9, 36.2 kumbhakārasya saṃvit cakradaṇḍādiyojane //
TĀ, 11, 4.1 kecidāhuḥ punaryāsau śaktirantaḥ susūkṣmikā /
TĀ, 11, 48.2 varṇādhvā mātṛbhāge syāt pūrvaṃ kathitā pramā //
TĀ, 11, 68.1 saṃketā yānti cette 'pi yāntyasaṃketavṛttitām /
TĀ, 11, 81.1 sarvajñatvādisiddhau vā kā siddhiryā na tanmayī /
TĀ, 11, 92.1 yaccaitadadhvanaḥ proktaṃ śodhyatvaṃ śoddhṛtā ca /
TĀ, 16, 27.2  śivādvayatādṛṣṭiḥ sā śuddhiḥ paramīkṛtiḥ //
TĀ, 16, 185.1 pañcāśītiśatī catvāriṃśatsamuttarā kathitā /
TĀ, 16, 252.2 arthasya pratipattiryā grāhyagrāhakarūpiṇī //
TĀ, 17, 21.1 tasyaiva tatsvatantratvaṃ yātidurghaṭakāritā /
TĀ, 17, 74.1 māyānte śuddhimāyāte vāgīśī purābhavat /
TĀ, 17, 94.1 muktipradā bhogamokṣapradā vā prakīrtitā /
TĀ, 17, 118.1 purādhvani hutīnāṃ saṃkhyeyaṃ tattvavarṇayoḥ /
TĀ, 19, 51.2 itthaṃ sadyaḥsamutkrāntiryoktā tāmājñayā guroḥ //
TĀ, 19, 56.1 ukteyaṃ sadya utkrāntiryā gopyā prāṇavadbudhaiḥ //
TĀ, 20, 9.2 sācāraiḥ kriyate dīkṣā dṛṣṭapratyayānvitā //
TĀ, 21, 21.2 ākṛtirdīptarūpā mantrastadvatsudīptikaḥ //
TĀ, 26, 2.1 dīkṣā bahuprakāreyaṃ śrāddhāntā prakīrtitā /
TĀ, 26, 3.1 tatra saṃskārasiddhyai dīkṣā sākṣānna mocanī /
TĀ, 26, 34.2 yāsau kālādhikāre prāk sandhyā proktā catuṣṭayī //
TĀ, 26, 63.2  paramāmṛtadṛk tvāṃ tayārcayante rahasyavidaḥ //
Toḍalatantra
ToḍalT, Prathamaḥ paṭalaḥ, 10.1 svarge martye ca pātāle cādyā bhuvaneśvarī /
ToḍalT, Prathamaḥ paṭalaḥ, 20.3  cādyā paramā vidyā dvitīyā bhairavī parā /
ToḍalT, Prathamaḥ paṭalaḥ, 21.2  cādyā parameśāni svayaṃ kālasvarūpiṇī /
ToḍalT, Dvitīyaḥ paṭalaḥ, 5.1 vāsukī mahāmāyā bhujagākārarūpiṇī /
ToḍalT, Ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ, 27.1 nāsāgre sthirā dṛṣṭirjāyate parameśvari /
ToḍalT, Ṣaṣṭhaḥ paṭalaḥ, 46.2  cādyā paramā vidyā sā māyā paramā kalā //
ToḍalT, Saptamaḥ paṭalaḥ, 24.1 saptasvargasthito yo yo yā śaktiḥ sthitā sadā /
ToḍalT, Saptamaḥ paṭalaḥ, 24.1 saptasvargasthito yo yo yā śaktiḥ sthitā sadā /
ToḍalT, Navamaḥ paṭalaḥ, 13.4 tadgarbhasthā ca śaktiḥ sā devī kuṇḍarūpikā //
Vātūlanāthasūtravṛtti
VNSūtraV zu VNSūtra, 3.1, 1.0 śrīmanniṣkriyānandanāthānugrahasamaye śrīgandhamādanasiddhapādair akṛtakapustakapradarśanena parapade prāptir upadiṣṭā saiva vitatya nirūpyate //
VNSūtraV zu VNSūtra, 4.1, 14.0 etat pañcakasthānasaṃsthitayugmasya grāsāt saṃharaṇāt niravakāśasaṃvinniṣṭhā niravakāśā yeyaṃ saṃvit tasyā niṣṭhā samyag aviparyastatayā saṃsthitiḥ //
VNSūtraV zu VNSūtra, 13.1, 9.0 anāhataś ca bāhurūpāmbikāśaktir āgame nirūpitā tatsvarūpaḥ svapnaḥ //
Ānandakanda
ĀK, 1, 2, 17.1 bahule puṣpavatī pakṣe sā kākinī smṛtā /
ĀK, 1, 11, 8.1 kāle tu kanyā kuryātsaṃbhogamāyatam /
ĀK, 1, 15, 146.2  majjantī jale grāhyā gurvī snigdhā ghanāghanāḥ //
ĀK, 1, 20, 24.1 dehānteṣu tu muktiryā prāṇināṃ sāprayojanā /
ĀK, 1, 20, 143.2 pṛthvyādipañcabhūtānāṃ pṛthagdhāraṇā hṛdi //
ĀK, 1, 20, 159.2 tattveṣu niścalā cintā taddhyānaṃ prakīrtyate //
ĀK, 1, 22, 62.1 pibetkṣīreṇa vandhyā sā bahūṃśca sutāṃllabhet /
ĀK, 1, 23, 261.2 trailokyajananī sā oṣadhī aṅganāyikā //
ĀK, 1, 23, 365.1 jyotiṣmatī nāma latā ca kāñcanasannibhā /
ĀK, 1, 23, 583.2  pūrvā nirmitā seyamadhamā bālajāraṇā //
ĀK, 1, 23, 619.1 śatavedhena baddhā rasena ghuṭikā priye /
ĀK, 1, 23, 620.1 tathā sahasravedhena baddhā ghuṭikā śubhā /
ĀK, 1, 23, 621.1 daśasahasravedhena baddhā ghuṭikā yadi /
ĀK, 1, 23, 622.1 lakṣavedhena baddhā ghuṭikā divyarūpiṇī /
ĀK, 1, 23, 623.1 daśalakṣeṇa baddhā ghuṭikā divyarūpiṇī /
ĀK, 1, 23, 624.1 koṭivedhena baddhā ghuṭikā divyarūpiṇī /
ĀK, 1, 24, 92.1  kācidgandhapiṣṭī tu ādau nāgaṃ tu mārayet /
ĀK, 1, 25, 48.2 niṣkamātraṃ tu nāge'smin lohākhye drute sati //
ĀK, 1, 26, 154.1  mṛttikā dagdhatuṣaiḥ śaṇena śikhitrakairvā hayaladdinā ca /
ĀK, 1, 26, 158.1 tayā vihitā mūṣā yogamūṣeti kathyate /
ĀK, 1, 26, 171.1 mūṣā gostanākārā śikhāyuktapidhānakā /
ĀK, 1, 26, 172.1 nirdiṣṭā mallamūṣā malladvitayasampuṭāt /
ĀK, 1, 26, 173.1 kulālabhāṇḍarūpā dṛḍhā ca paripācitā /
ĀK, 1, 26, 175.1 tale kūrparākārā kramādupari vistṛtā /
ĀK, 1, 26, 176.2 mañjūṣākāramūṣā nimnatāyāmavistarā //
ĀK, 1, 26, 178.1 mūṣā cipiṭā mūle vartulāṣṭāṅgulocchrayā /
ĀK, 1, 26, 213.1 dvādaśāṅgulanimnā prādeśapramitā tathā /
ĀK, 1, 26, 218.1 tiryakpradhamanā sā mṛdudravyaviśodhanī /
ĀK, 2, 7, 3.1 evaṃ jāyate kṛṣṇā kākatuṇḍīti sā matā /
ĀK, 2, 8, 23.2 setau sāgaramadhye jāyate vallarī śubhā //
ĀK, 2, 9, 46.1 chatravaddaṇḍapatrā nātinīcā na connatā /
ĀK, 2, 9, 49.1 raktakṣīradalāṅgā nātivistaravallikā /
ĀK, 2, 9, 50.1  padmapatrākṛtipatravallī sā patravallītyuditā rasajñaiḥ /
ĀK, 2, 9, 62.1  tumbinīpatrasamānapatrā bhūtumbinī nātivisarpiṇī sā /
ĀK, 2, 9, 64.1 vyāghrāṅghrisamapatrā raktapuṣpā payasvinī /
ĀK, 2, 9, 67.1 triśūlākārapatrā śamyākaphalavatphalā /
ĀK, 2, 9, 97.2  dugdhakandā vaṭapatrapatrā vicitraparṇoruphalā sudīrghā /
Āryāsaptaśatī
Āsapt, 2, 159.1 kim aśakanīyaṃ premṇaḥ phaṇinaḥ kathayāpi bibheti sma /
Āsapt, 2, 345.1 patipulakadūnagātrī svachāyāvīkṣaṇe'pi sabhayā /
Āsapt, 2, 366.2  luptakīlabhāvaṃ yātā hṛdi bahir adṛśyāsi //
Āsapt, 2, 377.1 prathamaṃ praveśitā vāsāgāraṃ kathañcana sakhībhiḥ /
Āsapt, 2, 381.1 priya āyāto dūrād iti prītir babhūva gehinyāḥ /
Āsapt, 2, 457.1  nīyate sapatny praviśya yāvarjitā bhujaṅgena /
Āsapt, 2, 457.1 yā nīyate sapatny praviśya yāvarjitā bhujaṅgena /
Āsapt, 2, 535.1 vaṃśāvalambanaṃ yad yo vistāro guṇasya yāvanatiḥ /
Āsapt, 2, 541.1 śaṅke sthairyamayī ślathayati bāhū manobhavasyāpi /
Āsapt, 2, 567.2 atyāyām avator madāndhayor madhyam adhivasati //
Āsapt, 2, 597.1 svapne'pi yāṃ na muñcasi te'nugrāhiṇī hṛdisthāpi /
Āyurvedadīpikā
ĀVDīp zu Ca, Sū., 1, 26.2, 3.0 vakṣyati hi cikitsā tu naiṣṭhikī vinopadhām iti //
ĀVDīp zu Ca, Sū., 26, 23.2, 7.0 kiṃvā rasānurasatvenaiva yāsaṃkhyeyatā tatraivāyaṃ hetuḥ rasās taratamābhyāmityādiḥ //
ĀVDīp zu Ca, Sū., 26, 35.2, 8.0 yuktiścetyādau yojanā doṣādyapekṣayā bheṣajasya samīcīnakalpanā ata evoktaṃ tu yujyate yā kalpanā yaugikī bhavati sā tu yuktir ucyate ayaugikī tu kalpanāpi satī yuktir nocyate putro 'pyaputravat //
ĀVDīp zu Ca, Sū., 26, 35.2, 8.0 yuktiścetyādau yojanā doṣādyapekṣayā bheṣajasya samīcīnakalpanā ata evoktaṃ yā tu yujyate kalpanā yaugikī bhavati sā tu yuktir ucyate ayaugikī tu kalpanāpi satī yuktir nocyate putro 'pyaputravat //
ĀVDīp zu Ca, Sū., 26, 65.2, 10.1 yeneti rasena vā vipākena vā prabhāvena vā gurvādiparādibhirvā guṇairyā kriyā tarpaṇahlādanaśamanādirūpā kriyate tasyāṃ kriyāyāṃ tad rasādi vīryam //
ĀVDīp zu Ca, Sū., 26, 73.1, 9.0 naiyāyikaśaktivāde ca viṣasya viṣaghnatve upapattir uktā ūrdhvādhogāmitvavirodhalakṣaṇā sāntarbhāgatvāt prabhāvād eva bhavati //
ĀVDīp zu Ca, Śār., 1, 34.2, 1.0 saṃprati prakṛtigaṇapraviṣṭāyā buddher upadarśanārthaṃ tasyā buddhervṛttibhedāt jñānaviśeṣarūpāṇyāha yetyādi //
ĀVDīp zu Ca, Śār., 1, 99.2, 2.0 viṣamābhiniveśaḥ ayathābhūtatvenādhyavasānaṃ nitye'nityam iti evaṃ hite'hitam ahite vā hitamiti buddhiḥ sa buddhibhraṃśaḥ //
ĀVDīp zu Ca, Śār., 1, 112.2, 12.0 kiṃvā jīrṇabhuktaprajīrṇānnakālā iti chedaḥ tena jīrṇādyavasthāyuktānnakālāḥ pūrvavad eva jñeyāḥ tathā kālasthitiśca iti yojanā kālasthitiśabdena bālyādivayastraividhyam ucyate //
ĀVDīp zu Ca, Śār., 1, 136.2, 9.0  tu mūtrapurīṣagatā vedanā grahaṇīmūtrakṛcchrādau vaktavyā sā mūtrapurīṣādhāraśarīrapradeśasyaiva bodhyā //
ĀVDīp zu Ca, Indr., 1, 7.6, 17.0  tvanyā pretaliṅgānanurūpā varṇāśrayā sā pratyāsannamaraṇabodhikā tena sā nātyarthaṃ nātyarthakṣīṇāyuḥkāryetyarthaḥ //
ĀVDīp zu Ca, Cik., 22, 7.2, 7.0  hi mānasī tṛṣṇā sā śarīre icchādveṣātmikā tṛṣṇā sukhaduḥkhāt pravartate ityādāv uktā iyaṃ tu dehāśrayadoṣakāraṇā satī dehajaiveti bhāvaḥ //
ĀVDīp zu Ca, Cik., 22, 14.2, 2.0 śarīrasaṃkhyāśarīre pittamāpyam uktaṃ yad dravasarasnigdhamandamṛdupicchilaṃ rasarudhiravasākaphapittasvedādi tad āpyaṃ raso rasanaṃ ca ityanena tathā tatraiva yat pittasya yo ca śarīre bhāḥ tat sarvam āgneyam ityanena dvayātmakatvaṃ pittasya yadyapyuktaṃ tathāpyāgneyākāratvād bāhulyāt pittam āgneyam eveti darśayannāha pittaṃ matam āgneyam iti dvayātmakatve 'pi ca pittasyāgneyāṃśaprādhānyād anyatrāpi saumyāgneyavāyavyavikārabhede paittikavikārā āgneyatvena gṛhītā eva //
ĀVDīp zu Ca, Cik., 2, 1, 54, 1.0 saṃgrahe yasya caiva yeti yasya yā vṛṣyetyarthaḥ //
ĀVDīp zu Ca, Cik., 2, 1, 54, 1.0 saṃgrahe yasya caiva yeti yasya vṛṣyetyarthaḥ //
Śivasūtravārtika
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 1, 9.1, 14.0 sarvākṣagocaratvena tu bāhyatayā sthirā //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 1, 12.1, 2.0 tasyaiva yogino yecchā śaktiḥ saiva bhavaty umā //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 1, 17.1, 1.0 icchā śaktir umety ādisūtroktā śaktir asya //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 1, 19.1, 5.0 iti nītyā jagat sarvam aham eveti matiḥ //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 2, 5.1, 4.0 avasthā śivasyāntaravasthātur abhedinī //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 2, 10.1, 1.0 vidyeti jñānavisphārarūpā tu puroditā //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 5.1, 15.0 ity evaṃ dehaśuddhyādyaiḥ samādhyantaiś ca bhavet //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 6.1, 10.0 śabdādiguṇavṛttir cetasā hy anubhūyate //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 26.1, 6.0 śivabhaktisudhāpūrṇe śarīre vṛttir asya //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 26.1, 8.0 evaṃvidhasya tasyāsya yā svālāparūpiṇī //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 26.1, 8.0 evaṃvidhasya tasyāsya yā svālāparūpiṇī //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 27.1, 5.0  yā svairābhilāpātmā kathā yāthārthyavādinaḥ //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 27.1, 5.0 yā svairābhilāpātmā kathā yāthārthyavādinaḥ //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 27.1, 6.0 bhūyobhūyaḥ pare bhāve bhāvanā bhāvyate hi //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 27.1, 12.0 athedṛgvidhayogīndraviṣayāpi ca kathā //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 31.1, 4.0  sthitiś cinmayāhaṃtāviśrāntyātmā ca yo layaḥ //
ŚSūtraV zu ŚSūtra, 3, 43.1, 7.0  sā śaktiḥ parā sūkṣmā vyāpinī nirmalā śivā //
Śukasaptati
Śusa, 23, 3.2 āgate parā labhyate tadeva bhaṇyate prema //
Śyainikaśāstra
Śyainikaśāstra, 3, 5.2 śatrūṇāṃ vadhe vṛttiḥ sā mṛgāṇāṃ vadhe smṛtā //
Śyainikaśāstra, 3, 48.2 sādhyate pṛthaklīnaiścaturdhā sā tu bhidyate //
Śyainikaśāstra, 5, 2.1 pañcaviṃśatiṭaṅkaiśca mātrā śuddhāmiṣasya /
Śyainikaśāstra, 5, 52.2 athaiṣāṃ śākhināṃ śastā mimāyī prakīrtyate //
Śyainikaśāstra, 7, 9.1 garutmatormikāyukto yāṅgulīvidbhiṣagvṛtaḥ /
Śārṅgadharasaṃhitā
ŚdhSaṃh, 1, 3, 1.1 tataśca tatpratipakṣa karasyāṅguṣṭhamūle yā dhamanī jīvasākṣiṇī /
ŚdhSaṃh, 1, 3, 5.1 sthitvā sthitvā calati sā smṛtā prāṇanāśinī /
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 1, 3, 1.2, 2.0 jīvasākṣiṇī dhamanī sa karasyāṅguṣṭhe'stīti kriyāpadaṃ yojyaṃ tacceṣṭayā kṛtvā kāyasya śarīrasya sukhaṃ duḥkhaṃ ca jñeyaṃ paṇḍitairiti śeṣaḥ dhamanīti //
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 1, 3, 5.2, 4.0  sthitvā sthitvā calati gacchati sāpi prāṇanāśinī jñeyā //
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 1, 3, 5.2, 9.2 nāḍī madhyavahāṅguṣṭhamūle yātyarthamuccalet /
Abhinavacintāmaṇi
ACint, 1, 115.1  gandhaḥ ketakīnāṃ harati parimalair varṇataḥ piṅgalābhā /
Bhāvaprakāśa
BhPr, 6, 2, 28.3 snigdhā ghanā vṛttā gurvī kṣiptā ca yāmbhasi /
BhPr, 6, 2, 49.1 vibandhabhedinī tu sā kathaṃ grāhiṇī bhavet /
BhPr, 6, 2, 201.1 āmragandhir haridrā sā śītā vātalā matā /
Gheraṇḍasaṃhitā
GherS, 3, 39.1 caitanyam ānayed devīṃ nidritā bhujaṅginī /
Gūḍhārthadīpikā
ŚGDīp zu ŚdhSaṃh, 1, 3, 1.2, 1.0 karasyāṅguṣṭhe dhamanī sā jīvasākṣiṇī jīvo'sti no veti bodhanī jñeyā //
ŚGDīp zu ŚdhSaṃh, 1, 3, 5.2, 2.0  dhamanī sthitvā sthitvā calati sā prāṇanāśinī smṛtā kathitā //
ŚGDīp zu ŚdhSaṃh, 2, 12, 34.2, 1.0 dhūmasāram aṅgāradhūmaṃ śuddhaṃ pāradaṃ torī gurjaradeśodbhavā sphaṭikā raktavarṇā bhavati //
Haribhaktivilāsa
HBhVil, 1, 51.2 varṇottam'tha ca gurau sati viśrute'pi ca /
HBhVil, 3, 44.1 ātape sati vṛṣṭir divyaṃ snānaṃ tad ucyate /
HBhVil, 3, 308.1  ca sandhyā jagatsūtir māyātītā hi niṣkalā /
HBhVil, 4, 35.1 maṇḍalaṃ kurute nityaṃ nārī keśavāgrataḥ /
HBhVil, 4, 36.1 gṛhītvā gomayaṃ tu maṇḍalaṃ keśavāgrataḥ /
HBhVil, 4, 284.2 prayāge gatiḥ proktā sā gatis tasya nārada //
HBhVil, 5, 53.2 paṭhen maṅgalaśāntiṃ tāṃ yārcane saṃmatā satām //
HBhVil, 5, 303.1 baddhacakrāthavā syād bhagnacakrā tv adhomukhī /
HBhVil, 5, 305.1 kapilā vibhramāvartā rekhāvartā ca śilā /
HBhVil, 5, 307.2 dhātrīphalapramāṇā kareṇobhayasampuṭā /
HBhVil, 5, 308.1 iṣṭā tu yasya mūrtiḥ sa tāṃ yatnena pūjayet /
HBhVil, 5, 310.3 iṣṭā tu yasya mūrtiḥ sa tāṃ yatnena pūjayet //
HBhVil, 5, 329.2 dīrghā kāñcanavarṇā bindutrayavibhūṣitā /
HBhVil, 5, 335.2 hāyagrīvā yathā lambā rekhāṅkā śilā bhavet /
HBhVil, 5, 354.2  śilā kṛṣṇasaṃjñā sā dhanadhānyasukhapradā //
HBhVil, 5, 357.3 śālagrāmaśilā sā viṣṇupañjarasaṃjñitā //
HBhVil, 5, 362.1 tatrāpy āmalakītulyā sūkṣmā cātīva bhavet /
HBhVil, 5, 478.3 ardhacandrākṛtir ca pūjyās tā na bhavanti hi //
HBhVil, 5, 480.2 ardhacandrākṛtir tu pūjārhā na bhavet tu sā /
Haṭhayogapradīpikā
HYP, Tṛtīya upadeshaḥ, 102.1 rakṣed ākuñcanād ūrdhvaṃ rajaḥ sā hi yoginī /
HYP, Caturthopadeśaḥ, 45.2 saṃsthitā vyomacakre sā mudrā nāma khecarī //
Kauśikasūtradārilabhāṣya
KauśSDār, 5, 8, 1, 2.0 vaśā gauryā garbhaṃ na gṛhṇāti //
Kaṭhāraṇyaka
KaṭhĀ, 2, 5-7, 79.0  vā ita āhutir udayate sāmuto vṛṣṭiṃ cyāvayati //
KaṭhĀ, 3, 3, 7.0  te gharma divi śug yā jāgate chandasi yā saptadaśe stome yā havirdhāne tān ta etad avayaje tasyai svāhety amuṣyā evainam etaj jāgatācchandasas saptadaśāt stomāddhavirdhānāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 7.0 yā te gharma divi śug jāgate chandasi yā saptadaśe stome yā havirdhāne tān ta etad avayaje tasyai svāhety amuṣyā evainam etaj jāgatācchandasas saptadaśāt stomāddhavirdhānāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 7.0 yā te gharma divi śug yā jāgate chandasi saptadaśe stome yā havirdhāne tān ta etad avayaje tasyai svāhety amuṣyā evainam etaj jāgatācchandasas saptadaśāt stomāddhavirdhānāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 7.0 yā te gharma divi śug yā jāgate chandasi yā saptadaśe stome havirdhāne tān ta etad avayaje tasyai svāhety amuṣyā evainam etaj jāgatācchandasas saptadaśāt stomāddhavirdhānāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 9.0  te gharmāntarikṣe śug yā traiṣṭubhe chandasi yā pañcadaśe stome yāgnīdhre tān ta etad avayaje tasyai svāhety antarikṣād evainam etat traiṣṭubhāc chandasaḥ pañcadaśāt stomād āgnīdhrāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 9.0 yā te gharmāntarikṣe śug traiṣṭubhe chandasi yā pañcadaśe stome yāgnīdhre tān ta etad avayaje tasyai svāhety antarikṣād evainam etat traiṣṭubhāc chandasaḥ pañcadaśāt stomād āgnīdhrāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 9.0 yā te gharmāntarikṣe śug yā traiṣṭubhe chandasi pañcadaśe stome yāgnīdhre tān ta etad avayaje tasyai svāhety antarikṣād evainam etat traiṣṭubhāc chandasaḥ pañcadaśāt stomād āgnīdhrāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 9.0 yā te gharmāntarikṣe śug yā traiṣṭubhe chandasi yā pañcadaśe stome yāgnīdhre tān ta etad avayaje tasyai svāhety antarikṣād evainam etat traiṣṭubhāc chandasaḥ pañcadaśāt stomād āgnīdhrāc ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 11.0  te gharma pṛthivyāṃ śug yā gāyatre chandasi yā trivṛti stome yā sadasi tān ta etenāvayaje tasyai svāhety asyā evainam etad gāyatrāc chandasas trivṛtas stomāt sadasaś ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 11.0 yā te gharma pṛthivyāṃ śug gāyatre chandasi yā trivṛti stome yā sadasi tān ta etenāvayaje tasyai svāhety asyā evainam etad gāyatrāc chandasas trivṛtas stomāt sadasaś ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 11.0 yā te gharma pṛthivyāṃ śug yā gāyatre chandasi trivṛti stome yā sadasi tān ta etenāvayaje tasyai svāhety asyā evainam etad gāyatrāc chandasas trivṛtas stomāt sadasaś ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 3, 11.0 yā te gharma pṛthivyāṃ śug yā gāyatre chandasi yā trivṛti stome sadasi tān ta etenāvayaje tasyai svāhety asyā evainam etad gāyatrāc chandasas trivṛtas stomāt sadasaś ca rudraṃ niravadayate //
KaṭhĀ, 3, 4, 176.0  vāg uditā yā cānuditā tasyai vāce nama iti //
KaṭhĀ, 3, 4, 176.0 yā vāg uditā cānuditā tasyai vāce nama iti //
Kokilasaṃdeśa
KokSam, 1, 41.2 kūle 'mbhodheḥ kramukakalilāṃ keralakṣoṇimagre paśya sphītāṃ bhṛgusutabhujāvikramopakramaṃ //
KokSam, 2, 30.1 bhūṣāsvāsthāṃ yadapi jahatī tāṃ vahatyeva kāñcīṃ grāhaṃ grāhaṃ pṛthu pṛthu mayā mauktikaṃ gumbhitā /
Mugdhāvabodhinī
MuA zu RHT, 1, 4.2, 3.0 yasmāddhetoḥ apīti niścayena asādhyaṃ rujaṃ śamayati sarvarūpānvitamasādhyaṃ divyauṣadhibhir api karmavipākenāpi sādhyate tacca kiṃviśiṣṭam asādhyaṃ suretyādiḥ surāś ca guravaś ca gāvaś ca dvijāś ca teṣāṃ hiṃsā hananam avamānanaṃ vātād utpanno yaḥ pāpakalāpo duṣkṛtapaṭala etasmād udbhavatīti //
MuA zu RHT, 1, 9.2, 9.0 bhūtalavidheyatāyāḥ bhūtale pṛthivīmaṇḍale vidheyatā sarvakarmapravīṇatā tasyā arthāḥ kāryāṇi kathaṃbhūtāḥ vividhabhogaphalāḥ vividhāśca te bhogāśca vividhabhogāḥ nānābhogāḥ phalaṃ yeṣāṃ te tathoktāḥ //
MuA zu RHT, 2, 19.2, 4.0 kīdṛk pracalitavidyullatāsahasrābhaḥ prakarṣeṇa calatyaś calanaśīlā vidyutastāsāṃ sahasrasyeva bhā dīptir yasya sa tathoktaḥ //
MuA zu RHT, 2, 21.1, 11.2 iyatītyucyate yāsau grāsamānamitīritam //
MuA zu RHT, 3, 15.2, 7.1 kiṃ gandhakaniṣpiṣṭiśulbapiṣṭirajo gandhakena niṣpiṣṭiḥ piṣṭībhūtā śulbena yā piṣṭiḥ piṣṭībhūtā tāmrapiṣṭītyarthaḥ gandhakaniṣpiṣṭiśca śulbapiṣṭiśca tayoryadrajaḥ pāṃśuḥ gandhakapiṣṭī yathā /
MuA zu RHT, 3, 15.2, 7.1 kiṃ gandhakaniṣpiṣṭiśulbapiṣṭirajo gandhakena yā niṣpiṣṭiḥ piṣṭībhūtā śulbena piṣṭiḥ piṣṭībhūtā tāmrapiṣṭītyarthaḥ gandhakaniṣpiṣṭiśca śulbapiṣṭiśca tayoryadrajaḥ pāṃśuḥ gandhakapiṣṭī yathā /
MuA zu RHT, 3, 24.1, 4.0 kayā kṛtvā drutabalivasayā drutā dravībhūtā balivasā bhekamatsyakarkaṭaśiśumārāṇāṃ tailarūpā śarīrajātā tayā //
MuA zu RHT, 3, 24.1, 6.2 bhekamatsyabhavā tu karkaṭasya vasāthavā /
MuA zu RHT, 3, 25.2, 5.0 hemnā militā piṣṭimelanaviśet sā hemapiṣṭī bhūyaḥ punaḥ gandhake vipacyate yuktyā pākaḥ kāryaḥ pūrvavad gandhake //
MuA zu RHT, 5, 28.2, 2.0 pūrvoktā piṣṭī tāmanenaivoktabiḍayogena tapte khalve taptasaṃbandhāllohamaye tripuṭaiḥ karīṣāgnyātmakair mṛditā gharṣitā sati anenaiva ca veṣṭitā kāryā //
MuA zu RHT, 5, 40.2, 2.0 tu punaḥ dīrghāṃ gostanākārāṃ sudṛḍhāṃ nirvraṇavajropamāṃ mūṣāṃ kṛtvā tāṃ mūṣāṃ prati śilālacūrṇaṃ kṣiptvā śilā manohvā ālaṃ haritālaṃ etayoścūrṇaṃ paścātsūtaṃ pūrvoktaṃ pāradaṃ kṣiptvā tato'nantaraṃ śilācūrṇaṃ kṣiptvā tāmeva rasasaṃyuktāṃ mūṣāṃ bhasmagartāyāṃ bhasmanā yuktā gartā tasyāṃ dhmātaṃ kuryāt punastāvadbhasmanā ācchādya yāvatsvāṅgaśītalaṃ svayameva śītalaṃ syāt //
MuA zu RHT, 5, 50.2, 1.0 nāgena bījakaraṇamāha ujjvalahemavare svarṇaśreṣṭhe āvartye samyagdrute nāgaṃ śuddhasīsakaṃ āvartyaṃ pradrāvyaṃ kiṃ kṛtvā samaṃ svarṇasamabhāgakṣepaṃ kṣiptvā punarnāgopari triguṇaśilāprativāpaṃ triguṇā śilā tasyā nirvāpaṃ kuryāt //
MuA zu RHT, 6, 8.2, 2.0 grāsāt kavalasaṃyogāt ajīrṇapiṣṭīṃ ajīrṇā aparipakvā piṣṭī pūrvoktalakṣaṇā tāṃ sūtāt rasāt yantre pātanakarmocite pātayet //
MuA zu RHT, 6, 18.2, 3.0 kutra kuḍye mṛdā vinirmite viśālamukhe laghulohakaṭorikayā atilaghvī lohasya muṇḍādeḥ kaṭorikā pātraviśeṣaḥ tayā viḍāvṛtaṃ sūtaṃ ācchādya ā samantāt saṃrudhya //
MuA zu RHT, 7, 3.2, 3.1 punarbalivasayā balamukhyā jalaukā maṇḍūkādīnāṃ vasā yathā ca /
MuA zu RHT, 7, 3.2, 3.2 bhekamatsyavasā tu kukkuṭasya vasāthavā /
MuA zu RHT, 7, 7.2, 9.0 na kevalaṃ khaṇḍaśaḥ vipulataraśilāpiṣṭagātrātiśuṣkān kṛtvā vipulatarā ativistīrṇā śilā tasyāṃ piṣṭāni gātrāṇi yeṣāṃ te'śuṣkā nirasāḥ tānevaṃvidhān kṛtvā //
MuA zu RHT, 10, 14.2, 2.0 ūrṇā iti ūrṇā meṣaroma ṭaṅkaṇaṃ saubhāgyaṃ guḍaḥ pratītaḥ puro gugguluḥ lākṣā jatu sarjaraso rālaḥ etaiḥ kiṃviśiṣṭaiḥ sarvadhātubhiḥ rasoparasairvā svarṇādibhiḥ saha piṣṭaiḥ peṣitaiḥ punaḥ chāgīkṣīreṇa ajāpayasā kṛtā piṇḍī sā satvavidhau satvapātanakarmaṇi śastā pradhānā //
MuA zu RHT, 11, 13.2, 3.0 kiṃbhūtāṃ chāgāsthibhasmanirmitamūṣāmiti chāgo bastastasyāsthīni tadbhasmanā nirmitā kṛtā mūṣā tām //
MuA zu RHT, 14, 8.1, 7.0 tāṃ pūrvoktāṃ vaṭikāṃ chāyāśuṣkāṃ lohaphalake śastrapātre saṃsthāpya punaḥ laghulohakaṭorikayā pūrvoktalohaphalakāt laghvī lohakaṭorikā tayā sthagayitvā ācchādya dṛḍhaṃ gāḍhaṃ yathā syāttathā lepayet vakṣyamāṇeneti śeṣaḥ //
MuA zu RHT, 14, 8.1, 9.0 tāṃ pūrvoditāṃ laghulohakaṭorikāṃ sudṛḍhaṃ yathā syāttathā lavaṇārdramṛdā lavaṇena saindhavādinā yutā ārdrā jalasiktā mṛt tayā liptāṃ kurvīta //
MuA zu RHT, 14, 12.2, 5.0 mūṣādhṛtaparpaṭikā mūṣāyāṃ parpaṭikā pūrvoktalohaparpaṭikā sā nigūḍhasudṛḍhena nigūḍhaścāsau sudṛḍhaśca tena mūlakādikṣārabiḍena kṛtvā madhye svāntaḥ ācchādya dhmātaṃ kriyate punas tadūdhmātaṃ sat khoṭaṃ gacchati khoṭatvamāpnoti //
MuA zu RHT, 14, 14.2, 2.0 pūrvoktā parpaṭikā lohaparpaṭikā baliyuktā gandhakamiśritā snuhyarkabhāvitā ca snuhī vajrī arko mandāras tābhyāṃ bhāvitā plutā etayoḥ payaseti bhāvaḥ mṛditā ca gharṣitā ca evaṃ kṛtavidhānā parpaṭikā sati guṭikā vaṭikā kāryā madhye guṭikāntaḥ gartā kāryā sā gartā tataḥ sūtabhṛtā sūtapūritā satī tadanu gartakaraṇānantaraṃ ācchāditā kāryā parpaṭikayeti bhāvaḥ //
MuA zu RHT, 14, 14.2, 4.0 bāhye sūtodaraguṭikopari nigaḍaṃ dattvā suliptamūṣodare suliptā sāraṇakarmābhihitauṣadhīriti śeṣaḥ evaṃvidhā mūṣā tasyā yadudaraṃ tasmindṛḍhaṃ yathā syāttathā nigaḍaṃ nyastaṃ sthāpitaṃ kuryāditi śeṣaḥ //
MuA zu RHT, 15, 1.2, 4.0 kiṃviśiṣṭāṃ akhilaguṇagaṇādhārām akhilāśca te guṇagaṇāśca guṇapaṭalāśca teṣāṃ ādhārā tāṃ bahavo guṇās tiṣṭhantyasyāmiti vyaktiḥ //
MuA zu RHT, 15, 10.2, 2.0 kūrmāsthi śilājatukaṃ pratītaṃ meṣī meṣapatnī mṛgo hariṇaḥ gauḥ pratītā pratīto vā teṣāṃ yānyasthīni tair nirvāpitā kāñcī svarṇamākṣikaṃ sā jalasadṛśī bhavati kiyatkālaparimāṇaṃ sadā nityaṃ punaḥ drutāyāṃ galitāyāṃ vāpo deyaḥ vāpo nikṣepaṇam //
MuA zu RHT, 15, 15.2, 3.0 drute dviguṇā drutiḥ tasyāścaraṇāt kramaśaḥ koṭivedhī koṭyaṃśena vedhakaḥ syāt //
MuA zu RHT, 16, 5.2, 5.0 jyotiṣmatīvibhītakakarañjakaṭutumbītailaṃ jyotiṣmatī kaṅguṇī vibhītakaḥ kalidrumaḥ karañjaḥ pratītaḥ kaṭutumbī kaṭukā tumbī etāsāṃ tailaṃ ekaṃ ato dviguṇito yo raktakaṣāyaḥ raktagaṇasya kvāthaḥ taṃ niyojya pūrvasaṃbandhāt //
MuA zu RHT, 16, 16.2, 7.0 tadanu tatpaścāt hemakoṣṭhikayā hemno koṣṭhī eva koṣṭhikā tayā hema svarṇaṃ pradrāvya drāvayitvā tatra kṣipet ityadhyāhāryam //
MuA zu RHT, 18, 46.2, 13.0 punaḥ sāritapiṣṭiṃ sāritā rasendrabījapiṣṭis tām anena kalkena haṇḍikāyāṃ pacet vahninā pākaḥ kartavyaḥ //
MuA zu RHT, 19, 53.2, 2.0 karkoṭīmūlarasaṃ karkoṭī vallī tasyāḥ mūlarasaṃ tridinaṃ pibet vātha kaṣāyaṃ kathaṃ sindhunā saindhavena sahitaṃ pibet vā tatkvāthaṃ gojalasahitaṃ gomūtramilitaṃ rasājīrṇe pibet sauvarcalasahitamiti sauvarcalasya prativāpaṃ karkoṭīrase nikṣipya pibet tridinaṃ sarvatretyarthaḥ //
MuA zu RHT, 19, 56.2, 2.0 āsāṃ auṣadhīnāṃ madhye ekatamā uditā kathitā śṛtā kvathitā tāṃ hi niścitaṃ ajīrṇe seveta tena ajīrṇaṃ naśyatīti bhāvaḥ //
Nāḍīparīkṣā
Nāḍīparīkṣā, 1, 7.1 aṅguṣṭhamūlabhāge dhamanī jīvasākṣiṇī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 23.1 sthitvā sthitvā vahati sā nāḍī mṛtyudāyinī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 23.2 atiśītā ca nāḍī rogiṇaḥ prāṇahāriṇī //
Nāḍīparīkṣā, 1, 36.0 gambhīrā bhavennāḍī sā bhavenmāṃsavāhinī //
Nāḍīparīkṣā, 1, 69.1 sthitvā sthitvā calantī sā smṛtā prāṇanāśinī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 72.1 yātyuccakāsthirā yā ca yā ceyaṃ māṃsavāhinī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 72.1 yātyuccakāsthirā ca yā ceyaṃ māṃsavāhinī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 72.1 yātyuccakāsthirā yā ca ceyaṃ māṃsavāhinī /
Nāḍīparīkṣā, 1, 72.2 yātisūkṣmā ca vakrā ca tāmasādhyāṃ vinirdiśet //
Nāḍīparīkṣā, 1, 76.2 sthitvā sthitvā calati sannipātena jāyate //
Parāśaradharmasaṃhitā
ParDhSmṛti, 3, 13.1 kṛṣṇāṣṭamī tv amāvāsyā kṛṣṇā caikādaśī ca /
ParDhSmṛti, 4, 14.1 ṛtusnātā tu nārī bhartāraṃ nopasarpati /
ParDhSmṛti, 4, 16.1 daridraṃ vyādhitaṃ mūrkhaṃ bhartāraṃ yāvamanyate /
ParDhSmṛti, 4, 17.1 patyau jīvati nārī upoṣya vratam ācaret /
ParDhSmṛti, 4, 18.1 apṛṣṭvā caiva bhartāraṃ nārī kurute vratam /
ParDhSmṛti, 4, 19.1 bāndhavānāṃ sajātīnāṃ durvṛttaṃ kurute tu /
ParDhSmṛti, 4, 19.2 garbhapātaṃ ca kuryān na tāṃ saṃbhāṣayet kvacit //
ParDhSmṛti, 4, 31.1 mṛte bhartari nārī brahmacaryavrate sthitā /
ParDhSmṛti, 4, 32.2 tāvatkālaṃ vaset svarge bhartāraṃ yānugacchati //
ParDhSmṛti, 7, 2.2 rajasā śudhyate nārī vikalaṃ na gacchati //
ParDhSmṛti, 7, 15.2 snātā rajasvalā tu caturthe 'hani śudhyati //
ParDhSmṛti, 10, 17.1 caṇḍālaiḥ saha saṃparkaṃ nārī kurute tataḥ /
ParDhSmṛti, 10, 24.1 bandigrāheṇa bhuktā hatvā baddhvā balād bhayāt /
ParDhSmṛti, 10, 25.1 sakṛd bhuktā tu nārī necchantī pāpakarmabhiḥ /
ParDhSmṛti, 10, 30.2 kāmān mohāt tu gacchet tyaktvā bandhūn sutān patim //
Rasakāmadhenu
RKDh, 1, 1, 186.1 kulālabhāṇḍarūpā dṛḍhaiva paripācitā /
RKDh, 1, 1, 194.1 mañjūṣākāramūṣā nimnatākāravistarā /
RKDh, 1, 1, 204.2  mṛttikā dagdhatuṣopalena śikhitrakairvā hayaladdinā ca /
Rasaratnasamuccayabodhinī
RRSBoṬ zu RRS, 8, 52.2, 2.0 pataṅgīkalkataḥ pataṅgīkalkāntar ityarthaḥ katiciddināni sthitvā lauhaṃ tāraṃ ceti śeṣaḥ tatra lauhe viśeṣataḥ tāre ca hematā svarṇasādṛśyaṃ jātā asau hematā cullakā yāti cullakā iti saṃjñāṃ labhate ityarthaḥ iti matā //
RRSBoṬ zu RRS, 8, 68.2, 2.0 jalasaindhavābhyāṃ saha kumbhamadhye divasatrayaṃ rasasya āsthāpanī ā samyak sthāpanī ṣaṇḍhadoṣanāśanapūrvakaṃ svavīrye sthāpanakāriṇī kriyeti śeṣaḥ asau sthitiḥ sthāpanaṃ rodhanamityucyate //
RRSBoṬ zu RRS, 8, 71.2, 2.0 iyanmānasya etāvatparimāṇasya sūtasya saṃbandhavivakṣayā ṣaṣṭhī iyanmite sūte ityarthaḥ iyatī mitiḥ etāvatparimāṇaṃ bhojyadravyāṇām iti śeṣaḥ iti ucyate bhojyadravyātmikā grasanīyasvarṇādidravyāṇāṃ mānanirdeśarūpā asau uktiḥ grāsamānaṃ samīritam iyanmānaḥ sūtaḥ iyanmānaṃ svarṇādidravyaṃ grasituṃ samarthaḥ evaṃrūpamānanirdeśaḥ grāsamānaṃ jñeyam //
RRSBoṬ zu RRS, 8, 94.2, 2.0 sadhūmavahnimadhye vedhasamartharasanikṣepeṇa yo dhūmaḥ nirgacchati tatsamparkād yat kiṃcillohasya svarṇādirūpeṇa pariṇatiḥ sa dhūmavedhaḥ //
RRSBoṬ zu RRS, 9, 75.2, 2.0 svedanīyantratayā prāguktamapi idaṃ saṃjñāntarapradarśanārthaṃ punaruktam athavā tatra sthālyā viśeṣo noktaḥ ataḥ kācit sthālī eva grāhyā atra tu sthūlasthālī eva grāhyā ataḥ svedanīyantrāt asya vaiśiṣṭyam iti //
RRSBoṬ zu RRS, 10, 8.2, 3.0 athavā śoṇapāṇḍurā raktapāṇḍumiśravarṇā cirādhmānasahā dīrghakālaṃ vyāpya agnisaṃtāpaṃ prāpyāpi avidāraṇaśīlā evaṃvidhā śarkarā mṛttikā kaṅkararūpā mṛttikā //
Rasaratnasamuccayaṭīkā
RRSṬīkā zu RRS, 5, 178.2, 1.0 tiryagākārā tiraścīnā dīrghā cullī āhāᄆa iti mahārāṣṭrabhāsāyāṃ prasiddhā tasyāṃ ghaṭaṃ tiryagvaktram etādṛśaṃ ghaṭaṃ nyased adhiśrayet //
RRSṬīkā zu RRS, 8, 71.2, 3.0 tādṛśamānamitapāradasyeyaccatuḥṣaṣṭyaṃśādimitābhrakasattvabījādyātmakaṃ dravyaṃ bhakṣaṇāya dattaṃ cet sukhena cīrṇaṃ jīrṇaṃ ca syāditi niścitā bījāder mitis tadgrāsamānaṃ khyātam //
RRSṬīkā zu RRS, 8, 87.2, 2.0 susiddhaṃ yathāvidhi sādhitaṃ yad bījam abhrakasattvadhātvādicūrṇaṃ tajjāraṇena pāradasya bījadhātvādyanurūpā varṇotpattis tad rañjanam //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 78.3, 2.0  nīlā śyāmavarṇā vā snigdhādiguṇaviśiṣṭā ṣoḍaśāṅgulakocchrāyā tathā navāṅgulakavistārā caturviṃśāṅgulair ā samantāddīrghā ca syāt //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 8.2, 4.0 atha sarvamūṣopayogisādhāraṇamṛttikām āha mṛttiketi //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 11.2, 2.0 dagdhā gārā vajraprasavāḥ śvetapāṣāṇā dagdhaṃ śālituṣaṃ ca pratyekaṃ caturthāṃśena taistathā tattadviḍacūrṇaiśca miśritā praśastā valmīkamṛttikā tayā vihitā ghaṭitā mūṣā yogamūṣeti kīrtyate //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 14.3, 4.0 te ca pratyekaṃ caturthāṃśamitāstairyuktā kṛṣṇavarṇā mṛttatkṛtā mūṣā śāstre gāramūṣeti parikīrtitā //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 16.3, 3.0 samabhāgaiśca taiḥ sahitā raktā raktavarṇā mṛttikā tayā sādhitā vihitā mūṣā varṇamūṣeti proktā //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 18.2, 3.0 tathā pūrvoktā nānāvidhā pāṇḍurādimṛttadudbhūtā tatsiddhā tathā tattadviḍair grāsajāraṇasādhanair viśiṣṭaiścūrṇairantarvilepitā mūṣā sā viḍamūṣetyucyate //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 28.2, 2.0 gatvaradravyaṃ pāradarasakamanaḥśilāharitālaprabhṛti madhye dattvā kulālena nirmukhaiva vidhīyate etatsamā tāmramūṣā rasahṛdaye 'ṣṭādaśāvabodhe 'bhihitā //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 38.2, 19.0 ūrdhvabhāge koṣṭhikāyā uttarāṅgasyordhvāṅgasya ca kartavyā bhittiḥ sā caturvidhāpi prādeśapramitā daśāṅgulamitaivārthācchikhākāravat saṃkucitā kāryā //
RRSṬīkā zu RRS, 11, 72.2, 2.0 adho'gninā kaṭāhe tāpena drutā jātadravā kajjalī sā tatkṣaṇe kadalīdale prakṣipya taddalenācchādya pīḍanena cipiṭīkṛtā pāṭabandhaḥ parpaṭikābandhaśceti khyātā bālavṛddhādīnām anupānabhedena sarvarogaghnī //
RRSṬīkā zu RRS, 11, 80.2, 3.0 rasoparasadhātūnāṃ bahirdrutayas tābhir yukto'pi tābhir jārito'pi pārado baddhamātro bandhottaraṃ bhasmīkṛto vā drutibaddhanāmā sarṣapacaturthāṃśamātrayā sevitaścedduḥsādhyarogān nihanti //
Rasasaṃketakalikā
RSK, 5, 18.1 mūlena patreṇa phalena vāpi vyoṣānvitā kitavodbhavena /
Rasataraṅgiṇī
RTar, 2, 74.1 iyamiha rasatantrāgādharatnākarādyā /
RTar, 3, 6.2 sthūlā ca mṛttikā syāt mūṣārthaṃ sā matottamā //
RTar, 3, 7.2  mṛttikā tadvihitā tu mūṣā sāmānyamūṣā kathitā rasajñaiḥ //
RTar, 3, 9.1 ebhiḥ kṛtā tu mūṣā vajramūṣā tu sā matā /
RTar, 3, 13.1 dagdhaṣaḍguṇagāreṇa mṛdā cāsitayā tu /
RTar, 3, 17.2 vistṛtāsyā ca mūṣā mahāmūṣā tu sā matā //
RTar, 3, 24.2 vahnisaṃdhānikā tu koṣṭhikā sā nigadyate //
Rasārṇavakalpa
RAK, 1, 97.1 trailokyajananī sā auṣadhirajanāyikā /
RAK, 1, 173.1 jyotiṣmatī nāma latā ca kāñcanasannibhā /
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
SDhPS, 13, 5.1  khalveṣu dharmeṣv avicāraṇā avikalpanāyam ucyate mañjuśrīrbodhisattvasya mahāsattvasyācāraḥ //
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 1, 18.2 śaunakīyā ca paurāṇī dharmaśāstrātmikā ca //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 4, 6.2 yogivadbhramate nityaṃ rudrajāṃ svāṃ ca yābravīt //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 4, 13.3 yayā rudrasamudbhūtā ceyaṃ varavarṇinī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 4, 17.2  sā tvayārṇave dṛṣṭā padmapatrāyatekṣaṇā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 4, 45.1 kathitā pṛcchyate te mā te bhavatu vismayaḥ /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 5, 9.2 koṭikoṭyo hi tīrthānāṃ praviṣṭā mahārṇavam //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, Adhyāya 5, 13.1 yatpramāṇā ca sā devī rudreṇa vinirmitā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 10, 5.1 mahatkatheyaṃ vaiśiṣṭī kalpādasmātparaṃ tu /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 10, 48.2 yasya yasya hi bhaktirvijñānaṃ yasya yādṛśam //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 11, 1.2 aho mahatpuṇyatamā viśiṣṭā kṣayaṃ na yātā iha yugānte /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 11, 90.3 manasvatī ca matā bhārgavo'ṅgirasastathā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 13, 20.2 bhrājate saricchreṣṭhā nakṣatrairiva śarvarī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 13, 25.1 yasya yasya hi vāñchā tasya tāṃ tāṃ dadāmyaham /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 19, 39.2  yasya bhaktiḥ sa tayaiva nūnaṃ dehaṃ tyajan svaṃ hyamṛtatvameti //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 20, 36.1 tato mayā vismṛtā tṛṣā sā vardhitā punaḥ /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 20, 78.1  gatā tvāṃ parityajya bhūtale supratiṣṭhitā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 21, 64.2 viśalyā tatra proktā tatraiva tu mahānadī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 12.2 cintayāmāsa deveśastasya nāśāya kriyā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 102.2 pratipatsu ca nārī pūrvāhṇe ca śucivratā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 104.2 dvitīyāyāṃ tu nārī navanītamudānvitā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 109.2 pañcamīṃ tu tataḥ prāpya brāhmaṇe tiladā tu //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 110.2 ṣaṣṭhyāṃ tu madhūkasya phaladā tu bhavetsadā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 112.2 saptamyāṃ dvijaśreṣṭhaṃ suvarṇena prapūjayet //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 115.2 kṛṣṇāṃ dhenuṃ tathāṣṭamyāṃ prayacchati bhāminī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 117.2 gandhadhūpaṃ tu nārī bhaktyā viprāya dāpayet //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 119.2 ikṣudaṇḍarasaṃ devi daśamyāṃ prayacchati //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 131.2 caitre māse tu nārī kuryādvratamanuttamam /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 26, 164.1 anena vidhinā tu kumārī vratamācaret /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 44, 12.2  sā gīrvāṇanāmnyanyā vahet puṇyā mahānadī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 56, 51.1 vinā puṃsā tu nārī dvādaśābdaṃ śucivratā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 56, 130.3  gatistava jīveśa sā mamāpi bhaviṣyati //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 57, 20.2 mānuṣyaṃ janma cāsādya na dharmaṃ samācaret //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 73, 21.1 vṛṣabhe romasaṃkhyā sarvāṅgeṣu narādhipa /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 85, 9.1 rohiṇī nāma tāsāmabhīṣṭā sābhavadvidhoḥ /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 90, 104.2  sā yamapure ghore nadī vaitaraṇī smṛtā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 102, 2.1 anapatyā ca nārī snāyād vai pāṇḍunandana /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 103, 79.3 nānyathā caiva kartavyā mama putraiṣaṇā tu //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 103, 117.1 bhāryā tasyaiva dṛṣṭā cittajñā vaśavartinī /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 106, 2.1 tatra durbhagā nārī naro vā nṛpasattama /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 108, 12.1 rohiṇīnāma tāsāṃ madhye tasya narādhipa /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 108, 20.2 tatra tīrthe tu nārī naro vā snāni bhaktitaḥ //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 111, 40.1 tatra tīrthe tu rājendra śubhaṃ vā yādi vāśubham /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 121, 4.2  niṣṭhā jāyate nṛṇāṃ tāṃ śṛṇuṣva narādhipa //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 127, 4.1 tasyāḥ putraprapautrāṇāṃ bhaved romasaṃgatiḥ /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 146, 88.2 khurebhyo mṛdudbhūtā tayā saṃprīṇayed ṛṣīn //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 155, 44.2 anviṣyatāṃ purāṇeṣu tvitihāseṣu gatiḥ //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 155, 99.2  sā vaitaraṇī ghorā nadī raktapravāhinī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 157, 6.1 sā jihvā hariṃ stauti taccittaṃ yattadarpitam /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 159, 54.2 yamadvāre mahāghore sā vaitaraṇī nadī /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 159, 56.3  sā vaitaraṇī nāma yamadvāre mahāsarit //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 159, 80.1 oṃ yamadvāre mahāghore sā vaitaraṇī nadī /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 160, 9.2 vyuṣṭistīrthasya mahatī purāṇe yābhidhīyate //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 161, 8.1 mārgaśīrṣasya māsasya kṛṣṇapakṣe ca yāṣṭamī /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 166, 3.1 mṛtavatsā tu nārī vandhyā strījananī tathā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 167, 26.2 mṛtaprajā tu nārī vandhyā strījananī tathā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 172, 53.2 snāti rudraghaṭairyā strī sarvānkāmānavāpnuyāt //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 184, 21.2 vandhyā strījananī tu kākavandhyā mṛtaprajā //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 184, 28.1 dhautapāpe tu nārī kurute prāṇasaṃkṣayam /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 13.2 jālaṃdhare ca siddhiḥ kaulīne uḍḍiśe pare //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 16.2 oṃ sā kṣutkṣāmakaṇṭhā navarudhiramukhā pretapadmāsanasthā bhūtānāṃ vṛndavṛndaiḥ pitṛvananilayā krīḍate śūlahastā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 17.1  sā kṣutkṣāmakaṇṭhā vikṛtabhayakarī trāsinī duṣkṛtānāṃ muñcajjvālākalāpair daśanakasamasaiḥ khādati pretamāṃsam /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 17.2  sā dordaṇḍacaṇḍair ḍamaruraṇaraṇāṭopaṭaṃkāraghaṇṭaiḥ kalpāntotpātavātāhatapaṭupaṭahair valgate bhūtamātā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 18.1  sā nimnodarābhā vikṛtabhavabhayatrāsinī śūlahastā cāmuṇḍā muṇḍaghātā raṇaraṇitaraṇajhallarīnādaramyā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 19.1  dhatte viśvamakhilaṃ nijāṃśena mahojjvalā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 21.1 anādijagadādiryā ratnagarbhā vasupriyā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 22.1 sāvitrī ca gāyatrī mṛḍānī vāgathendirā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 22.2 smartṝṇāṃ sukhaṃ datte pātu māṃ kanakeśvarī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 23.1 saumyāsaumyaiḥ sadā rūpaiḥ sṛjatyavati jagat /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 24.1 brahmaṇaḥ sargasamaye sṛjyaśaktiḥ parā tu /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 25.1 viśvasya pālane viṣṇoryā śaktiḥ paripālikā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 26.1 viśvasaṃlayane mukhyā rudreṇa samāśritā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 28.1 patiprabhāvamicchantī trasyantī vinā patim /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 186, 29.1 viśvasaṃrakṣaṇe saktā rakṣitā kanakena /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 190, 5.2  niṣṭhā jāyate teṣāṃ tāṃ śṛṇuṣva narottama //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 192, 95.1  ceyamurvaśī mattaḥ samudbhūtā puraṃdara tretāgnihetubhūteyaṃ evaṃ prāpya bhaviṣyati //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 198, 54.1 menakāyāṃ prabho jātā sāmprataṃ hyumābhidhā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 198, 96.2 madālaye tu nārī tulāpuruṣasaṃjñitam //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 198, 109.2 anena vidhinā tu kuryānnārī mamālaye //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 202, 3.1 pratipacchuklapakṣe bhavedāśvayuje nṛpa /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 209, 89.2 svabhartṛvañcanaparā strī garbhapraghātinī //
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 209, 90.1 vivekarahitā strī yāsnātā bhojane ratā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 209, 90.1 vivekarahitā yā strī yāsnātā bhojane ratā /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 225, 19.1 tatra tīrthe tu nārī puruṣo vā yudhiṣṭhira /
SkPur (Rkh), Revākhaṇḍa, 229, 3.1 mayā dvādaśasāhasrī saṃhitā śrutā purā /
Sātvatatantra
SātT, 1, 13.1 guṇatrayasvarūpeṇa svayaṃ bhidyate punaḥ /
SātT, 1, 31.1 sarvāṇy etāni saṃgṛhya puruṣasyecchayā /
SātT, 4, 16.1 harilīlāśrutoccāre jātā premamayī tu /
SātT, 8, 6.1 eteṣu cānyadevānāṃ pūjā vidhinā smṛtā /
SātT, 9, 43.1 mayāpi hy āgame hiṃsā vihitā vidhānataḥ /
Uḍḍāmareśvaratantra
UḍḍT, 5, 7.1 ajākṣīreṇa dātavyaṃ bhāryā durbhagā bhavet /
UḍḍT, 5, 16.1  bhogaśeṣe kāntasya liṅgaṃ vāmāṅghriṇā spṛśet /
UḍḍT, 8, 1.2 padmabījaṃ gavyapayasā saha narī pibati sā garbhavatī bhavati satyam eva ādityavāre nimantrayet candravāre bhakṣayet /
UḍḍT, 8, 1.4 anapatyā ca narī kapitthaṃ bhakṣayet sadā /
UḍḍT, 8, 7.4 anena mantreṇa narī vidhānena niratavarjitā abrahmacāriṇī devī vandhyā pañcapativarjitā /
UḍḍT, 8, 11.5 agnim adivase śilāyāṃ piṣṭvā paryuṣitajalena strī ṛtusnānadine pītvā rātrau bhartrā saha saṃyogaṃ kuryād avaśyaṃ sā garbhavatī bhavati /
UḍḍT, 8, 11.6 atha tṛtīyopāyaḥ dakālvadmadīpi 10 māṣakaṃ gavyadugdhena saha ṛtusnānadivase pītvā rātrau bhartrā saha saṃyogaṃ kuryāt sā avaśyam eva garbhavatī bhavati /
UḍḍT, 9, 10.1 gorocanaṃ ca saṃbhāvya svapuṃso rudhireṇa /
UḍḍT, 13, 1.8 bhadrāsane vyavasthitā [... au4 Zeichenjh] kuryād vāri niḥkṣipya kumbhasthitaṃ yā strīṇāṃ madhye samākarṣayati yantraṃ tatas tāṃ sammukhastriyam arcayet /
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
ŚāṅkhŚS, 2, 5, 6.0  vāṣāḍhyā uttarāmāvāsyā //
ŚāṅkhŚS, 2, 9, 9.0  yajñasya samṛddhasyāśīḥ sā me samṛdhyatām iti //
ŚāṅkhŚS, 4, 5, 1.8 yātra pitaraḥ svadhā yuṣmākaṃ sā /
ŚāṅkhŚS, 4, 18, 1.1  tiraścī ni padyate 'haṃ vidharaṇīti /
ŚāṅkhŚS, 16, 22, 12.0  hy ekā jagatī te dve gāyatryau //
ŚāṅkhŚS, 16, 22, 21.0 yāyantīnāṃ prathamoparamet sā syād ity āhuḥ //
ŚāṅkhŚS, 16, 22, 23.0  saṃtiṣṭhantīnāṃ prathamopaviśet sā syād ity āhuḥ //
ŚāṅkhŚS, 16, 22, 25.0 yādyaśvīnā sā syād ityāhuḥ //
ŚāṅkhŚS, 16, 22, 27.0  sattamā sā syād ity āhuḥ //