Texts

Help

Select a text:
Bibliography
Select a chapter:
 (no revisions)
Show parallels  Show headlines
Use dependency labeler
Chapter id: 2440
  • Click on a sentence to show its analysis
  • Keep the mouse pointer over a lemma to show its meanings.
atha śārīreṣu saṃskāreṣvṛtusaṃgamanavarjaṃ nāndīmukhaṃ kuryāt śvaḥ kartāsmīti garbhādhānādikriyāṃ yadahaḥ karoti tadaharnandī bhavati tasyā mukhaṃ sarvadevapitṛdaivatyaṃ nāndīmukhamabhyudayaśrāddhaṃ daivikavatkaroti pūrvedyureva pūrvāhṇe yugmān brāhmaṇān suprakṣālitapāṇipādāñchrotriyān annena pariveṣyātheḍāmabhyukṣyāthāvanīdamiti maṇḍalānyupalipyāstvāsanamityāsanāni sadarbhayavāni nidhāya teṣvāsīnān puṣpādyair yathopapādam alaṃkaroti śuklabaliśvetasarṣapadadhitaṇḍulamityāmananti catuḥśuklametadādāyāgnerdakṣiṇato 'gnaye somāya prajeśāya viśvebhyo devebhya ṛṣibhyaḥ pitṛbhyo bhūtebhyaḥ sarvābhyo devatābhyo nama ityantena tannāmnā puṣpādibhirabhyarcya baliṃ dadāti // (1.1) Par.?
nāndīmukha
carumapūpādi ca nivedyodakumbhaṃ dhārāsvityadbhirāpūrya namaḥ sulomīti pāpmano 'pahatyai sapallavaṃ kūrcaṃ pavitramābharaṇaṃ tasminnidadhāti pratisarāṃ kutapasya dukūlasya vā trivṛtāṃ puṣpādyapi saṃbhṛtyādāya juhuyādṛco 'gne nayādyagnidevatyāḥ somo dhenvādi saumadaivatyā brahmajajñānādi brahmadaivatye rudramanyamityādi rudradaivatye ato devādi viṣṇudaivatyā ānoviśvādi viśvedevadaivatyā yataḥ śvamasītyādi saptarṣidaivatyā ye bhūtā ityādi bhūtadaivatyā vyāhṛtīragnaye kavyavāhanāya somāya pitṛmate yamāya cāṅgiraspataye ete ya iha pitara uśantastvā sā no dadātvityṛcaḥ pitṛdaivatyāḥ pṛthivīgatebhyaḥ pitṛbhyo 'ntarikṣagatebhyaḥ pitāmahebhyo divigatebhyaḥ prapitāmahebhyaḥ svadhā namaḥ svāheti pitṛbhyaḥ paitṛkamupavītī hutvā vyāhṛtīḥ sāmānyato devatābhyastābhyo 'ṣṭābhyo juhoti pātreṣvājyabhāgaṃ sruveṇābhighārya dvirdevaśeṣaṃ pitṛbhyaḥ prāgantaṃ kṣiptvā tadaṅguṣṭhena taccaruṃ sparśayati tato namaskṛtyā satyena rajaseti kṣīreṇa dadhnā vā śvetamannaṃ brāhmaṇānbhojayet anutthitebhyaḥ samūhyocchiṣṭaṃ śodhayitvācāntānanumānya puṇyāhaṃ vācayitvā svastisūktena tāmabhimṛśya svastidā viśaspatiriti pratisarāṃ badhnāti nāndīmukhebhyaḥ pitṛbhyaḥ svadhā namo nāndīmukhebhyaḥ pitāmahebhyaḥ svadhā namo nāndīmukhebhyaḥ prapitāmahebhyaḥ svadhā nama ityukte svadhāstviti prativadato devāntaṃ visarjayati tenodakumbhenāparedyuḥ snāyānnāndīmukhamiti vijñāyate // (2) Par.?
atha garbhādhānādivarṣe pañcame brahmavarcasakāmamāyuṣkāmamaṣṭame navame śrīkāmaṃ vasante brāhmaṇam upanayītaikādaśe grīṣme rājanyaṃ dvādaśe śaradi vaiśyam ā ṣoḍaśādbrāhmaṇam ā dvāviṃśāt kṣatriyam ā caturviṃśādvaiśyamiti vātīte sāvitrīpatitā bhavanti teṣāmuddālakaprāyaścittaṃ dvau māsau yāvakena māsaṃ kṣīreṇāmikṣayārdhamāsamaṣṭarātraṃ ghṛtenāyācitaṃ ṣaḍrātraṃ trirātram udakenopavāsam ahorātraṃ vartata ityetaduddālakamanena vāśvamedhāvabhṛthasnānena vā vrātyastomena veṣṭvā punargarbhādhānādisaṃskārānkṛtvā śuddhā upaneyāḥ sāvitrīpatitā bhavantīti vijñāyate // (3.1) Par.?
Ausrstung der 4 varṇas
brāhmaṇasya pālāśo bailvo vā keśānto nirvraṇo 'numṛṣṭo 'nudvejano yūpavadavakro daṇḍaḥ kṛṣṇamṛgasyājinaṃ mauñjī mekhalā kṣatriyasya naiyagrodho lalāṭānto daṇḍo rauravamajinaṃ maurvī mekhalā vaiśyasyaudumbaro nāsikānto daṇḍo bāstavam ajinaṃ śāṇī mekhalā oṃ bhūrbhuvaḥ suvas tatsavituriti sāvitrī oṃ bhūrbhuvaḥ suvas tatsaviturāpo jyotī rasa iti prāṇāyāma oṃ bhūrbhuvaḥ suvaḥ svāheti vyāhṛtiḥ agnaye samidhamiti dve agnaye samidhāviti catvāryagnaye samidha iti samidādhānametāni brāhmaṇasya oṃ bhūrbhuvastatsavituriti sāvitrī oṃ bhūrbhuvastatsavitustejo jyotī rasa iti prāṇāyāma oṃ bhūrbhuvaḥ svāheti vyāhṛtiḥ agnaye samidhamiti dve agnaye samidhāviti samidādhānametāni kṣatriyasya oṃ bhūstatsavituriti sāvitrī oṃ bhūstatsavituragnirjyotī rasa iti prāṇāyāma oṃ bhūḥ svāheti vyāhṛtiḥ agnaye samidhamiti samidādhānametāni vaiśyasya bhavanti // (4.1) Par.?
Vorgang: Haare schneiden
proṣṭhapadahastāv aśvinyanūrādhāpūrvottarapunarvasū mṛgaśiro vā yāvanti puṃnāmāni nakṣatrāṇi tatrāgner vāyavyām upavītājinamekhalāhatavastradaṇḍaśarāvāśmasamiddarbhādisambhārān darbheṣu saṃbhṛtya saṃ ca tve jagmuriti prokṣayatyathājyenāghāraṃ hutvācāntaṃ maṅgalayuktaṃ kumāramāsayitvāgnernairṛtyāṃ mastake darbhau prāguttarāgrau vinyasya saromāṇaṃ darbhamindra śastramiti caturbhiḥ pradakṣiṇaṃ caturdiśaṃ chittvā yenāvapadyatkṣureṇeti sarvato vapati nādho jatrorgośakṛdyukte śarāve keśāngṛhṇīyāt yatra mauṇḍyaṃ śikhābhrūvarjam ā nakhaṃ vapati snātvācāntaṃ puṇyāhaṃ vācayitvā bhuktavantam āsayati dakṣiṇe kumāramatha paristīryāyurdā agna āyurdā deveti pradhānaṃ pañca vāruṇaṃ vyāhṛtiparyantaṃ juhotyātiṣṭheti vāyavyām aśma pādāṅguṣṭhena dakṣiṇena sparśayati yā akṛntanniti vastramiyam duruktāditi mekhalāṃ parīdamityuttarīyaṃ yajñopavītamityupavītaṃ mitrasya cakṣuriti kṛṣṇājinaṃ tasmai dadāti // (5.1) Par.?
tato vidhivadācamanaṃ kārayitvā sadasyānanujñāpya devasya tveti bāhū ālabhyottare prāṅmukhaḥ prāṅmukham upanayītāyuṣṭe viśvata iti dakṣiṇapāṇiṃ gṛhītvoddharaty agniṣṭe hastam agrabhīditi visarjaty asāv apo 'śānety ācāraṃ mama hṛdaya iti tasya hṛdayasparśanaṃ kṛtvā bhūrbhuvaḥ suvaḥ suprajā iti praśaṃsati bhūr ṛkṣu tveti bhuvo yajuḥṣu tveti suvaḥ sāmasu tvetīṣṭutasta ityanalasya ta itīdaṃ vatsyāva iti ṣaḍbhiḥ karṇe japitvā nāma śarmāntaṃ kuryādagnirāyuṣmānityādikaiḥ pañcabhirdakṣiṇahaste kaniṣṭhādyaṅgulyagrāṇi paryāyeṇa visṛjed āyurdā iti dakṣiṇe karṇe pratiṣṭha vāyāviti vāme ca japati svasti devetyagniṃ pradakṣiṇaṃ kārayitvā dakṣiṇe niveśya rāṣṭrabhṛdasīti kūrcaṃ dattvā śaṃ no devīriti prokṣya mūlahomaṃ vyāhṛtiparyantaṃ juhotyaditiste kakṣyāmiti hutaśeṣaṃ bhojayitvā yoge yoge tavastaram ityācamanaṃ dadāti śataminnv ityādityaṃ namaskṛtyāgantrā samaganmahīti pradakṣiṇaṃ kārayitvā śakāya tvetyuttamāṅgamabhimṛśyādhīhi bho iti tena prārthito gururathāha sāvitrīṃ bho iti śiṣyamanuśāsti gaṇānāṃ tveti gaṇamukhyamojo 'sīti sāvitrīṃ pāvakā naḥ sarasvatīti sarasvatīṃ ca praṇamya yathoktaṃ sāvitrīṃ paccho 'rdharcaśo vyastāṃ samastāmadhyāpayet // (6.1) Par.?
dhātādipūrvaṃ savitre kāṇḍarṣaye sadasaspatim ā devo yātvabhīvṛtaṃ sa ghā no vi janāñchyāvā vi suparṇo bhagaṃ dhiyamiti sāvitravratasūktamagne vāyavindrāditya vratānāmiti sāvitravratabandhaṃ pañcabhirvyāhṛtyantaṃ juhotyagnaye samidhamiti dve agnaye samidhāviti catvāryagnaye samidha iti sapta pālāśāṅkurāṇi ghṛtāktāni juhoti sūrya eṣa te putra ityādityaṃ darśayatyaṣṭābhiḥ samidbhir homakarmaṇi śiṣyaṃ yojayedyathā heti dakṣiṇādipradakṣiṇaṃ vediṃ parimṛjya pūrvavatparistṛṇāti vyāhṛtīreṣā te medhāṃ ma indro dadātv apsarāsv ā māṃ medhetyaṣṭau juhoti yathā heti tathā parimṛjya prāsāvīrityantaiś caturbhiḥ pravāhaṇaṃ kṛtvā bhūtiḥ smeti bhasmālipyāpo hi ṣṭheti prokṣya yatte agne tejastenetyagnim ud vayam ityādityaṃ copatiṣṭheta nityaṃ sāyaṃprātarevaṃ juhuyādyato brahmadattam idam ijyam agnihotram etanmūlāstadagnaya iti brahmavādino vadanti // (7.1) Par.?
agniṣṭa āyuriti daṇḍamindro marudbhiriti śarāvaṃ kaṭhinaṃ vā bhaikṣapātraṃ dadyāt bhavati bhikṣāṃ dehīti brāhmaṇo brūyātkṣatriyo bhikṣāṃ bhavati dehīti vaiśyo bhikṣāṃ dehi bhavatīti maunavratena brāhmaṇebhyo bhaikṣamāmam itarebhyo gṛhṇīyād yasya ta iti gurur bhaikṣam ādāya suśrava iti prokṣayati haviṣāpūpalājasamāyutena mindāhutī hutvāntahomo hūyate maunavratenā saṃdhyāgamāttiṣṭhati tasmā āśramadharmāṇyācakṣīta coditātikrame daṇḍena na hanyādduṣṭavākyairna śapatyatikramānurūpaṃ kṛcchramādiśati guruṇā śiṣyo rakṣitavyo yasmācchiṣyakṛtaṃ duritaṃ prāpnotyavaśyamakurvantaṃ śiṣyaṃ tyajatyanyathā tyāge patnīputraśiṣyāṇāṃ patati kāṣāyājinayoranyataravāsā jaṭī śikhī vā mekhalī daṇḍī sūtrājinadhārī brahmacārī śucirakṣāralavaṇāśī yathokteṣu varṇeṣu brahmacāridharmāṇyanutiṣṭhatīti vijñāyate // (8.1) Par.?
atha pārāyaṇavratāni caturthe pañcame saptame vā puṇye puṃnāmni nakṣatre śiṣyam ācāntaṃ puṇyāhaṃ vācayitvāgniṃ paristīrya prāṅmukham upaveśayati tasyottare mātā brahmacārī vāsīta dhātādipūrvaṃ sāvitravratasūktam agne vāyavindrāditya vratānām ityūhitvācāriṣaṃ visarjayāmīti sāvitravratavisargaṃ hutvā pūrvāṇi sūtradaṇḍādīny apsu visṛjya snātāya navānyupavītādīni pūrvavad dattvā tam adbhir abhyukṣya dakṣiṇe niveśya dhātādipūrvaṃ prajāpataye kāṇḍarṣaye sadasaspatiṃ prajāpate na tvadrayīṇāṃ patiṃ prajāpate tvaṃ nidhipās taveme lokāḥ prajāpatiṃ prathamaṃ yo rāya ityagnyādiṣu pañcasu prājāpatyam ityubhayatrohitvā vārṣikaṃ prājāpatyavratabandhaṃ hutvā śiṣyeṇa vrataṃ bandhayati varṣe varṣe tathaiva vratavisargaṃ hutvā tat tad vrataṃ visṛjyānyadvrataṃ badhnāti // (9.1) Par.?
somāya kāṇḍarṣaye sadasaspatiṃ somo dhenumaṣāḍhaṃ tvaṃ soma kratubhiryā te dhāmāni haviṣā tvamimā oṣadhīryā te dhāmāni divīti sūktaṃ saumyavratasyāgnaye kāṇḍarṣaye sadasaspatimagne naya pra vaḥ śukrāyācchā giro 'gne tvamasmadagne tvaṃ pāraya pra kāravo mananeti sūktamāgneyavratasya viśvebhyo devebhyaḥ kāṇḍarṣaye sadasaspatim ā no viśve śaṃ no devā ye savituragne yāhi dyauḥ pitarviśve devāḥ śṛṇuteti sūktaṃ vaiśvadevavratasya brahmaṇe kāṇḍarṣaye sadasaspatiṃ brahma jajñānaṃ pitā virājāṃ brahma devānantarasmin brahman devāś catasra iti sūktaṃ brāhmavratasya ṛtaṃ ca satyaṃ ca devakṛtasya yanme gabha taratsa mandīti prājāpatye vasoḥ pavitraṃ pavasva viśvacarṣaṇa iti saumye jātavedasa ityāgneye viṣṇornu kaṃ sahasraśīrṣā tvamagne rudrā tvāhārṣamiti vaiśvadeve ekākṣaraṃ tvakṣariteti brāhme tattadvratadaivatyaṃ svādhyāyasūktaṃ tattatkāṇḍaṃ cādhīyīta // (10.1) Par.?
Abschluss eines vratas
tathaiva dhātādivratavisargaṃ hutvā brāhmavrataṃ visṛjya navānyupavītādīni pūrvavaddattvā pravargyadevatābhyaḥ kalpayāmi sāṃrājyai kalpayāmi mahāvīrāya kalpayāmi pṛthivyai kalpayāmi svāhetyuttare somāya kalpayāmi pitṛbhyaḥ kalpayāmi pitṛbhyo mantrapatibhyaḥ kalpayāmi rudrāya kalpayāmi rudrāya rudrahotre kalpayāmi svāheti dakṣiṇe cāhutīretā hutvāgne vratapate śukriyavrataṃ bandhayāmīti śukriyavrataṃ ṣāṇmāsikaṃ traimāsikaṃ vā badhnīyāccitaḥ stha paricitaḥ sthetyādinānuvākena śiro 'hatena vāsasāveṣṭayedyathainamahaḥ sūryo nābhitapenmukham asya tasmād rephāyati strīśūdrābhyām anabhibhāṣya śukriyabrāhmaṇāruṇanārāyaṇādyāraṇyakāṇḍam adhīyīta iti vratapārāyaṇaṃ vijñāyate // (11.1) Par.?
athāṣāḍhopākarma kuryād āpūryamāṇapakṣe riktāparvaṇī varjayitvā budhavāre tithiṃ gṛhṇāti tatrāghāraṃ hutvāgniṃ paristīrya śiṣyaṃ vāpayitvā snātaṃ puṇyāhaṃ vācayitvā prokṣaṇaiḥ prokṣyāgniṃ pradakṣiṇaṃ kārayitvā kūrcaṃ dadāty āsayitvā dakṣiṇe śaṃ no devīriti prokṣya pradhānāḥ pañcāśadāhutīr ājyacarubhyām akṣatadhānābhyāṃ vā juhotyagnaye pṛthivyai ṛgvedāya yajurvedāya sāmavedāyātharvaṇavedāya vāyave 'ntarikṣāya divasāya sūryāya digbhyaś candramase 'dhyāyāyānadhyāyāyādhyāyadevatāyā anadhyāyadevatāyai śraddhāyai medhāyai dhāraṇāyā ācāryāya chandasa ṛṣibhyaḥ saptarṣibhyo munibhyo gurubhyo 'horātrebhyo 'rdhamāsebhyo māsebhya ṛtubhyaḥ saṃvatsarebhyaḥ parivatsarebhya idāvatsarebhya idvatsarebhyo vatsarebhyo brahmaṇe sāvitryai prajāpataya uśanase cyavanāya bṛhaspataye somāyāṅgirase darbhāya śaṅkhāya likhitāya sthūlaśirase vainateyāya śikhina īśvarāyādhikṛtādhidevatābhyaḥ sadasaspatimadbhutaṃ priyamindrasya kāmyam saniṃ medhāmayāsiṣaṃ svāheti pūrvavat prājāpatyavratabandhaṃ dhātādi pañca vāruṇaṃ mūlahomaṃ sviṣṭākāraṃ ca hutvā hutaśeṣam aditiste kakṣyāmiti bhojayitvā yoge yoge tavastaram ityācamanaṃ dadāty atha prāṅmukhamudaṅmukhaṃ vā brahmāñjaliṃ kārayitvā dakṣiṇam adhyāsīnaṃ vedānvedau vedaṃ vā sūtrasahitam adhyāpayatyantarāpyevam adhyāpayitukāmo hutvādhyāpayed ardhapañcamānardhaṣaṣṭhān vā māsān adhyāyānupākurvītāta ūrdhvaṃ śukleṣu kāmaṃ tu vedāṅgānīti vedopākaraṇam atha śrāvaṇe paurṇamāsyāmagniṃ paristīrya śiṣyaṃ vāpayitvā snātaṃ puṇyāhaṃ vācayitvā pūrvavadvratabandhaṃ dhātādi pañca vāruṇaṃ mūlahomaṃ sviṣṭākāraṃ ca juhotyadhyayanapārāyaṇāyeti śrāvaṇaṃ tathaiva naiṣṭhiko yāvajjīvam āśramadharmāṇyanu tiṣṭhetopākurvāṇo vedamadhītya snāyāditi vijñāyate // (12.1) Par.?
samāvartana
atha samāvartanaṃ vyākhyāsyāma udagayana āpūryamāṇapakṣe tiṣyottareṣu citrāviśākhayorhastarohiṇyormṛgaśirasi vā nakṣatre yatrāpastatrāgāre goṣṭhe vāghāraṃ hutvāgniṃ paristīrya tathaiva dhātādivratavisargaṃ hutvā vayaḥ suparṇā iti vastrāvakuṇṭhanaṃ mocayitvā śukriyavrataṃ visṛjatīmaṃ stomaṃ tryāyuṣaṃ jamadagneriti pradhānaṃ pañca vāruṇaṃ mūlahomāntaṃ hutvodvayaṃ tamasa udu tyam ityetābhyām ādityam upasthāyoduttamam ityuttarīyam athā vayamiti sūtradaṇḍādīny apsu visṛjya śivo nāmāsīti kṣuramupalena karṣayitvā sākṣatair ādhāvaiḥ śivā na iti śiro 'ñjayitvā godānam apa undantvoṣadhe trāyasva yatkṣureṇeti caturdiśaṃ yenāvapaditi sarvato nakhāntaṃ vapati śarāve sānaḍuhagośakṛti keśādīnyādāyedamahamamuṣyetyudumbaradarbhayormūle goṣṭhe vā gūhayedannādyāya vyūhadhvamiti dantadhāvanamaudumbareṇa kāṣṭhena karoti śītoṣṇābhiradbhirāpo hi ṣṭhetyādibhir ṛgbhis tisṛbhiḥ snāpayitvā hiraṇyapavamānābhyāṃ prokṣayatīti pūrvaṃ tathā pradhānānhutvā purodayādādityasya brāhmavrataṃ visṛjya śukriyavratasya grahaṇavisargāvityeke // (13.1) Par.?
divi śrayasvetyahate vāsasī gandhābharaṇādīni ca prokṣya namo grahāyeti gandhaṃ gṛhītvā prācīnamañjaliṃ kṛtvāpsarassviti gātrāṇyanulepayet tejovatsava iti vastraṃ paridhāya somasya tanūrasītyuttarīyaṃ gṛhṇāti pūrvavanmekhalādīnyādadītābharaṇakuṇḍalamaṇīnbadareṇa suvarṇena vā kṛtānācchādya darbheṇa badhnīyāt // (14.1) Par.?
tadagnāvupari dhārayannāyuṣyaṃ varcasyamuccairvādi śunamahaṃ priyaṃ meyamoṣadhīti pañcabhirjuhuyātsamrājaṃ ca virājaṃ cetyudakapātre pariplāvya ṛtubhiriṣṭvārtavairiyamoṣadhīti tābhyāṃ kuṇḍalābhyāṃ dakṣiṇādikarṇayoralaṃkaroti śubhika iti maṇinā kaṇṭhamāmucyedaṃ brahma punīmaha ityaṅgulīyakaṃ gṛhītvā yadāñjanamiti dakṣiṇaṃ cakṣuryanme mana iti vāmaṃ cāñjanenāñjayitvemāḥ sumanasa iti srajamādāya devasya tvetyādarśamavekṣeta tenaiva vaiṇavaṃ daṇḍamṛjuṃ gṛhṇīyād indrasya vajro 'sīti vegavejam iti trir unmārṣṭyupānahāvityupānahāvāruhya prajāpateḥ śaraṇaṃ bhuvaḥ punātviti dvābhyāṃ chattraṃ gṛhṇīyādyo me daṇḍa iti punardaṇḍaṃ pramāde satyāharettato vāhanaṃ pūjayitvā pratiṣṭhe stho devatānāmityabhimṛśya rathaṃtaramasīti rathamaśvo 'si hayo 'sītyaśvam indrasya tvā vajreṇeti hastinam āruhyāvatared abhyāgatam uttamaṃ kanyāpradaḥ saṃ sravantviti nirīkṣya yaśo 'sītyāvasathe viṣṭaraṃ kūrcaṃ pādyamarghyamācamanīyaṃ madhuparkaṃ ca saṃkalpayati // (15.1) Par.?
tatropaveśya rāṣṭrabhṛdasīti kūrcaṃ dattvāpaḥ pādāviti pādau savyādi prakṣālayati sa dhautapādo virāja iti svahastena taddhastaṃ parimṛśya tenātmano hṛdayamabhimṛśati tato mayi teja ityarghyamācamanīyaṃ cādadītā mā ganyaśaseti madhuparkaṃ dadyāddevasya tveti pratigṛhya yanmadhuno madhavyamiti prāśnīyādyoge yoga ityācamyācamed amṛtāpidhānamasīti dhenuṃ baddhvā gaurdhenuriti tṛṇamuṣṭiṃ pradāya gaurasyapahateti saṃspṛśya tatsubhūtamiti visarjayati virāja iti pādyadānam ā mā ganyaśasety ācamanam amṛtopastaraṇam asīti madhuparkadānaṃ pṛthivīti tasyānnasaṃkalpanam amṛtāpidhānamasīti mukhavāsadānamiti viśeṣa ityeke // (16.1) Par.?
dyaustvā dadātviti brāhmaṇānbhojayitvā indrāgnī me varca ityeṣāṃ praṇāmaṃ kuryātpuṇyāhaṃ vācayitvājyena vyāhṛtīrhutvā bāndhavaiḥ saha dhāma bhuñjīta madhudhāmnoścodanāyāṃ toyapiṣṭau pratinidhī gṛhṇīyādyasmādāpo vai sarvā devatāḥ sarvārthasādhakā iti vedyarthaṃ saṃbhārārthaṃ pṛthivī vanaspatayaḥ paśvarthamoṣadhaya iti vedānuśāsanaṃ bhavati // (17.1) Par.?
prāṇāgnihotravidhāna
atha prāṇāgnihotravidhānaṃ svayaṃjyotirātmā yajamāno buddhiḥ patnī hṛdayapuṇḍarīkaṃ vedī romāṇi darbhāḥ prāṇo gārhapatyo 'pāna āhavanīyo vyāno 'nvāhārya udānaḥ sabhyaḥ samāna āvasathya iti pañcāgnayo bhavanti jihvādīndriyāṇi yajñapātrāṇi rasādayo viṣayā havīṃṣyasya phalam omarthāvāptis tadevam ekādhvaryurātmayajñaṃ saṃkalpyāmṛtopastaraṇam asītyannaṃ prokṣyānnasūktenābhimṛśyorjaskaram ityādhāvaṃ pītvāṅguṣṭhānāmikāmadhyamair ādāyānnaṃ prāṇāya svāhāpānāya svāhā vyānāya svāhodānāya svāhā samānāya svāheti pañcāhutīḥ pātraṃ spṛśanneva hutvorjaskaramiti punaścādhāvaṃ pītvāśnīyādācamyāpo gṛhītvādityābhimukhamoṃ prāṇānāpyāyasvetyudaram abhimṛśed dakṣiṇena karāṅguṣṭhāgreṇāṇor aṇīyāniti dakṣiṇapādāṅguṣṭhe saṃsrāvayedevaṃ sāyaṃprātaḥ prāṇāgnihotraṃ yajetātmayājinām idam ijyam agnihotraṃ yāvajjīvakamiti brahmavādino vadanti tadevaṃ bhuktvā gacchantamanṛṇo brahmapadamabhyetīti sāmapūrvaṃ mātā pitā gururvā paitṛkādikamṛṇatrayaṃ jāyamānasya brāhmaṇasya sahajātamityuktvā vārayediti vijñāyate // (18.1) Par.?
Duration=0.16865801811218 secs.