Texts

Help

Select a text:
Bibliography
Select a chapter:
 (no revisions)
Show parallels  Show headlines
Use dependency labeler
Chapter id: 2441
  • Click on a sentence to show its analysis
  • Keep the mouse pointer over a lemma to show its meanings.
pāṇigrahaṇa (8 Varianten)
athātaḥ pāṇigrahaṇamaṣṭau vivāhā bhavanti brāhmo daivaḥ prājāpatya ārṣa āsuro gāndharvo rākṣasaḥ paiśāca iti yadabhirūpaṃ vṛttavayaḥsampannam āhūyārhayitvā kanyālaṃkṛtā dāsyate sa brāhma iti gīyate yadṛtvijo yajñasyātmano 'laṃkṛtya kanyāṃ pratipādayati sa daivo yugapaddharmānuvartinau syātāmiti vācānumānyāgnikāryaṃ svayaṃ kṛtvā yatkanyāmarhayitvā dadyātsa prājāpatyo bhavati yadgomithunenaikena dvābhyāṃ vā kanyāṃ dadāti tamārṣamācakṣate yatkanyāmābharaṇamāropya śaktyā bandhubhyo dhanaṃ dattvāharate tamāsuramāmananti kāmayogo yadubhayoḥ sa gāndharvaḥ prasahya yatkanyāharaṇaṃ sa rākṣasaḥ suptāṃ pramattāṃ vā rahasi yadgacchati sa paiśāco bhavatītyeteṣāṃ prathame catvārastoyapradānapūrvakāḥ śastā brāhmaṇasya netare jaghanyā yasmāttrīnpūrvāṃstrīnaparān ārṣījātaḥ ṣaṭ pūrvānṣaḍaparānprājāpatyenoḍhāyā jātaḥ sapta pūrvānsaptāparāndaivīsuto daśa pūrvāndaśāparānātmānaṃ caikaviṃśatikaṃ brāhmīputraḥ pāvayediti // (1) Par.?
brāhmavivāha
māturasapiṇḍāṃ pitur asamānaṛṣigotrajātāṃ lakṣaṇasampannāṃ nagnikāṃ kanyāṃ varayitvā pañcāheṣu kulasya pariśuddhyai sapiṇḍaiḥ śrotriyaiḥ saha bhūtaṃ bhuñjīta yasmātsa pūto bhavatīti vijñāyate kanikradādinā kanyāgṛhaṃ gatvā pra su gmanteti tām īkṣitvābhrātṛghnīm iti tayekṣyamāṇo guruṇāgnimukhe kṛte kanyāprado varagotranāma śarmāntaṃ tathaitāmasya sahadharmacāriṇī bhavatīti brāhme vivāhe dharmaprajāsampattyarthaṃ yajñāpattyarthaṃ brahmadevarṣipitṛtṛptyarthaṃ prajāsahatvakarmabhyo dadāmītyudakena tāṃ dadyāt tāṃ prajāpatiḥ striyāmityudakena harate vastragandhābharaṇādīni saṃbhṛtya kanikradādinā kanyāgṛhaṃ saha bāndhavairgatvā teja āyuḥ śriyamiti vastrādinālaṃkṛtya prajāpatiḥ somamiti tathābharaṇamāropyādadītetyeke // (2) Par.?
pāṇigrahaṇa (vol. I)
tataḥ saha snātāyā vadhvā navavastrālaṃkārāyāḥ puṇyāhānte pāṇiṃ gṛhītvā sumaṅgalīr iyaṃ vadhūrityagniśālāmāgatya prāṅmukhamāsayitvā tasyai śuddhāmbaraveṣaḥ kūrcaṃ dadāti tataḥ paristīryāgniraitvimāmagnistrāyatāṃ mā te gṛhe dyauste pṛṣṭham aprajastāṃ devakṛtamiti pañcavāruṇāntaṃ pradhānāñjuhuyādagneraparasyāmāstīrṇeṣu darbheṣvaśmānamātiṣṭheti vadhvāḥ pādāṅguṣṭhena dakṣiṇena sparśayati pratyaṅmukha iti pāṇigrahaṇaṃ sarasvatīti visargamaghoracakṣurityāsanaṃ ca kṛtvemāṃllājānityabhighāryeyaṃ nārīti tasyā lājāñjalinā juhoty udāyuṣety uttiṣṭhati pratyaṅmukha iti vadhūmukhekṣaṇaṃ sarasvatīti pāṇigrahaṇamaghoracakṣuriti visargamimāṃllājāniti lājapūraṇamiyaṃ nārīti homam udāyuṣety agnipraṇāmaṃ kuryādityeke // (3) Par.?
pāṇigrahaṇa (vol. II)
viśvā uta tvayetyagniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvātigāhemahi dviṣa ityāsitvā tridhaivaṃ lājahomaṃ juhuyāttato mūlahomānte 'gniṃ patighny antaṃ vāyuḥ ninditāntamādityaṃ ghorāntaṃ gandharvaṃ yaśoghnyantaṃ candraṃ putraghnyantaṃ hutvā vyāhṛtiḥ prāsāvīr ityantaiś caturbhiḥ pravāhaṇaṃ kṛtvā punaḥ paristīrya sviṣṭakṛnmindāhutī vicchinnamṛddhisaptasamidvyāhṛtīśca juhuyād agner aparasyām āstīryodagagrān sapta barhiṣo vadhvā saha dakṣiṇena pādenaikam iṣe viṣṇuriti dve ūrja iti trīṇi vratāyeti catvārīti pañca paśubhya iti ṣaḍ rāyaspoṣāyeti sapta saptabhya iti tānparyāyeṇākramya gatvā sakheti nivarteta mama hṛdaya iti tasyā hṛdayamabhimṛśati prokṣaṇaiḥ prokṣya puṇyāhaṃ svastighoṣeṇārundhatīndrāṇyaditiḥ śrīriveti vadhvā manuḥ prajāpatiḥ puruṣottamo mahendra iveti varasya ca catvāri stomāny āropayeyur iti pāṇigrahaṇaṃ dhruvadarśanāntamityeke tataḥ prabhṛti gārhasthyaṃ dharmamanutiṣṭhatīti vijñāyate // (4) Par.?
vivāha (vol. III)
atha caturthīvāso vaivāhikamagniṃ vadhvā sahādāya sampravāhārayanviti vadhūṃ samaṃ vadhvetyagniṃ saṃśāsti dakṣiṇaṃ pādamagre 'tihara dehaliṃ mādhiṣṭhā ityāvasathe praviśya prācyāmardhe samādadhītāgneraparasyāmānaḍuhaṃ carma lohitaṃ kṛṣṇājinaṃ vā prācīnagrīvamuttaralomāstṛṇāti tatra prāṅmukham udaṅmukhaṃ vā vadhūmupaveśya patiriha gāvaḥ prajāyadhvamiti paścān niṣīdetā jyotiṣāṃ darśanād vācaṃyamāvanyatarānupetāvāsātām udite nakṣatre prācīmudīcīṃ vā devīḥ ṣaḍ urvīr iti diśamupasthāya mā hāsmahi prajayeti candraṃ saptarṣaya iti saptarṣīnkṛttikā nakṣatrāṇyarundhatīṃ ca dhruvakṣitiriti dhruvaṃ ca dṛṣṭvopatiṣṭheyātāṃ manojñaṃ tayā saha sambhāṣyāthāgneyaḥ sthālīpākaḥ prajā sthālīmiti sthālīmabhimṛśyāgnaye juṣṭaṃ nirvapāmīti sthālyāṃ taṇḍulānnirvāpya vācaspataye pavasveti vadhvā caruṃ śrapayatyabhighāryodagudvāsya paristīryāgnimupasamādhāya havyavāhamiti sviṣṭakṛtā yajeta hutaśeṣeṇa śrotriyaṃ brāhmaṇaṃ tarpayitvā tasmā ṛṣabhaṃ dattvānṛṇo bhavatīti vijñāyate // (5) Par.?
ata ūrdhvaṃ parvaṇi sthālīpākena yajeta nityaṃ yavairvrīhibhirvā hastena sūryāya svāhā prajāpataye svāheti prātarāhutī agnaye svāhā prajāpataye svāheti sāyamāhutī juhuyādagnyantarasaṃsarge 'nugate vā patnī kṛcchraṃ carati śrotriyāgārānmathitvā vāgnimādāya punar aupāsanam ādadhītodakyāśucyādisaṃsarge ca vidhānaṃ yajñaprāyaścitte vakṣyāmo viyoge pakṣasyopāvaroheti samidhaṃ yāvatkṛṣṇaṃ tāvattaptvā samāropya gacchedaharahastāṃ prajvālya hutvā tathānyāṃ samidhaṃ nidadhāti // (6) Par.?
pacane vāvasathye carumabhighārya vaiśvadevaṃ yathā heti maṇḍalaṃ pradakṣiṇamupalipya parimṛjyāgnaye svāhā somāya svāhetyuttaradakṣiṇayormadhye vyāhṛtīrviśvebhyo devebhyaḥ svāhā dhanvantaraye svāhā kuhvai svāhānumatyai svāhā prajāpataye svāhā dyāvāpṛthivībhyām svāhā vyāhṛtīrimā me agna iti caruṃ sedhmaṃ juhuyādagnihotrāya svāhā vaiśvadevayajñāya svāhā brahmayajñāya svāhā devayajñāya svāhā bhūtayajñāya svāhā manuṣyayajñāya svāhā pitṛyajñāya svadhā namaḥ svāhā pañcamahāyajñāya svāhā vyāhṛtīḥ sviṣṭakṛdvyāhṛtīratha gṛhadevatābhyo yathādiśaṃ baliharaṇaṃ brahmaṇe namo brahmapuruṣebhyo namo vāstoṣpataye nama iti gṛhamadhye indrāya nama indrapuruṣebhyo namo yamāya namo yamapuruṣebhyo namo varuṇāya namo varuṇapuruṣebhyo namaḥ somāya namaḥ somapuruṣebhyo namo 'gnaye namo nirṛtaye namo vāyave nama īśānāya nama iti sarvaṃ dakṣiṇe pitṛbhyo jñātivargapatnyantebhyaḥ kṛtopavītī yāvanto 'nnārthinastāvadbhyo nirvapāmīti nirūpyākāśe viśvebhyo devebhyo namo divācarebhyo namo bhūtebhyo namo naktaṃcarebhyo nama ityucchīrṣake śriyā iti pādato bhadrakālyā iti pratidvāraṃ pūrvāntam uttarāntaṃ vā bhuvaṃgayor marudbhya iti culyāḥ pakṣayoragnaya ityudadhānyām adbhya iti peṣaṇyorubhayordṛṣada ityulūkhalamusalayorvanaspatibhya iti śūrpa oṣadhībhya iti vāstupṛṣṭhe śunāṃ ca patitānāṃ ca śvapacāṃ pāparogiṇām vayasāṃ ca krimīṇāṃ ca bhūmāvannaṃ vapāmyahamiti baliśeṣaṃ nirvapati pūrvavat pravāhaṇaṃ kṛtvā bhūtiḥ smeti bhasmālipyāpo hi ṣṭheti prokṣya yatte agne tejastenetyagnim ud vayamityādityaṃ copatiṣṭheta nityaṃ sāyaṃprātaḥ patnī vā puṣṭikāmā baliṃ haredvaiśvadevakāle prāptamatithiṃ śaktyā tarpayedvaiśvānaro hyeṣa bhavati // (7) Par.?
tadevaṃ trirātram haviṣyāśinau brahmacāriṇau dhautavastravratacāriṇau syātāṃ tato 'parasyāṃ rātrau caturthyām alaṃkṛtyāgnim upasamādhāya nava prāyaścittāni juhuyādagne vāyavādityāditya vāyavagne 'gne vāyavāditya vyāhṛtir bhūrbhanam iti caturbhirvadhūmūrdhnyājyena juhuyādagniṃ pradakṣiṇaṃ kṛtvā prācyāmudīcyāṃ vā tām upaveśyābhiṣṭvā pañcaśākheneti yonimabhimṛśya saṃ nā mana ityupagacchedimām anuvratetyāliṅganaṃ madhu he madhvidamiti maithunaṃ kurvīta suprajāstvāyetyupagamanaṃ saṃ nā mana ityāliṅganam imāmanuvrateti vadhūmukhekṣaṇamityeke // (8) Par.?
atha trirātramṛtau malavadvāsāḥ snānāñjanādīni varjayed ekabhaktā syād akharveṇāñjalināyasena vā pibenna śulbenāśnāti na grahānīkṣeta na divā svaped yathoktaṃ vrataṃ kuryāc caturthyāṃ dantadhāvanaṃ gandhāmalakādibhiḥ snātvā śvetavastrānulepanā strīśūdrābhyām anabhibhāṣyāparam adṛṣṭvā bhartāraṃ paśyed yasmādṛtusnātā yādṛśaṃ puruṣaṃ paśyettādṛśī prajā bhavati ṛturātrayo dvādaśa bhavanti ṣoḍaśeti cācakṣate prathamās tisro na gamyāḥ pumān samāsu viṣamāsu strī jāyate śālivrīhiyavānāmannaṃ payasā prāśnīyād yasmādāhāramūlā dhātavo bhavanti lakṣmīvaṭaśuṅgasahadevīnām anyatamam abhiṣūya prakṣipeddakṣiṇe nāsāpuṭe putrakāmāyā vāme strīkāmāyā na niṣṭhīvanaṃ kuryācchokaroṣau varjayati tata enāṃ yanme garbhādibhiḥ prokṣaṇaiḥ prokṣya viṣṇuryoniṃ kalpayatviti tāmupagacchet pariṣicya vaiśvadevaṃ vaiṣṇavaṃ mūlahomāṅgahomau hutvā viṣṇuryoniṃ kalpayatvityupagamanamityeke // (9) Par.?
external signs for pregnancy; ass. rituals
atha gṛhītagarbhāliṅgāni śarīrāṭopaḥ sakthisīdanaṃ dveṣo bharturarucirāhāro lālāprakopaḥ kharatā vācaḥ sphuraṇaṃ yoneriti garbhasya daivānubandhaṃ jñātvāpūryamāṇapakṣe puṇye puṃnāmni śubhe nakṣatra ājyenāghāraṃ hutvā tāṃ maṅgalayuktām upaveśya pariṣicya dhātādi pañca vāruṇaṃ mūlahomaṃ sviṣṭākāraṃ ca hutvā vṛṣo 'sīti yavāndadāti payo dadhi ghṛtaṃ samaṃ gṛhītaṃ trivṛdityāmananti bhūstvayi dadāmītyenāṃ trivṛtprāśayedācāntāyā nābherūrdhvam ābhiṣṭvāhaṃ parāñceti darbheṇa trir unmārjya puṇyāhaṃ kuryādbrāhmaṇānannena tarpayati // (10) Par.?
rituals in the fourth month after conception
atha garbhādhānādicaturthe māsi puṃsavanaṃ bhavati śuklapakṣe śuddhe 'hani pūrvāhṇe 'gnimupasamādhāya pūrvavat sviṣṭakārāntaṃ hutvā dakṣiṇato 'gneraparasyāmāsīnāyā vṛṣo 'sīti sarṣapamiśritānyavānāṇḍau stha iti dadyād alābhe māṣadhānyau pratinidhī syātām oṃ bhūrbhuvaḥ suvo rākāmahaṃ yāste rāke soma eva viśvā uta tvayetyudaramabhimṛśet pūrvavat trivṛt prāśanādīnīti vijñāyate // (11) Par.?
sīmantonnayana
atha garbhādhānādyaṣṭame māsi sīmantonnayanaṃ kuryātpakṣo dinaṃ ca vyākhyātaṃ pūrvavad dhātādi hutvā treṇyā śalalyā saha śalāṭuglapsaṃ sāgrapattraṃ kuśāṅkuraṃ ca darbheṇa trirābadhyoṃ bhūrbhuvaḥ suvar iti gṛhītvā tasyāstathāsīnāyāḥ sraggandhavatyāḥ sīmante rākāmahaṃ yāste rāka iti sthāpayitvonnayanaṃ kuryātsoma eveti purastādiva kuryātpūrvavattrivṛtprāśanaṃ puṇyāhāntamityeke // (12) Par.?
worship of Viṣṇu
atha viṣṇubalim uttarapraṇidhāvagnyādīndevānoṃ bhūḥ puruṣamoṃ bhuvaḥ puruṣom suvaḥ puruṣamoṃ bhūrbhuvaḥ suvaḥ puruṣaṃ cetyāvāhya tathaiva nirvāpādyāghāraṃ hutvāgneḥ pūrvasyāṃ darbhāsaneṣu keśavaṃ nārāyaṇaṃ mādhavaṃ govindaṃ viṣṇuṃ madhusūdanaṃ trivikramaṃ vāmanaṃ śrīdharaṃ hṛṣīkeśaṃ padmanābhaṃ dāmodaramiti nāmabhirdevaṃ viṣṇum āvāhyāpohiraṇyapavamānaiḥ snāpayitvā tattannāmnārcayatyato devādyairviṣṇornu kaṃ tadasya priyaṃ pra tadviṣṇuḥ paromātrayā vicakrame trirdeva iti dvādaśāhutīrājyena hutvā pāyasamājyasaṃyuktaṃ havirdevaṃ nivedya dvādaśanāmabhirato devādyair viṣṇor nukādyair ājyamiśraṃ pāyasaṃ juhuyād ṛgyajuḥsāmātharvabhir mantrair vaiṣṇavairdevaṃ saṃstūya namo 'ntairnāmabhiḥ praṇametpāyasaśeṣaṃ patnīṃ prāśayati // (13) Par.?
jātakarman
atha jātakarma vyākhyāsyāmo 'riṣṭāgāraṃ yathoktaṃ kṛtvā vṛṣabhoṣitaṃ tilasarṣapairdhūpayitvā tāṃ praveśayettajjñāḥ striyas tisraś catasro vā parigṛhyaināṃ saṃvāhayeyuḥ kukṣau śithile hṛdayabandhaṃ muktvā saśūle jaghane prajāyata ityavadhārayet garbhasaṅge viśalyāṃ suvarcalāṃ vā yonau niṣpīḍya nidadhyāddhūpayetpiṇḍītakenāhikṛttyā vā yoniṃ hiraṇyapuṣpyā mūlaṃ hastapādayorādadhāti yadā nāsāgraṃ dṛśyate tadāsya grahasthitiṃ jñātvā śubhāśubhaṃ parīkṣeta yasmāt tadguṇānvitaṃ vardhayejjāyamāne mātur udakumbhaṃ dakṣiṇataḥ śirobhāge sthāpayitvā tatastūryantīṃ pādato nidhāya yathaiva somaḥ pavata ityudaramabhimṛśetkumāre jāte dvāravāme 'śmani paraśuṃ tasminhiraṇyaṃ sthāpayitvāśmā bhavetyadharamuttaraṃ karoti tasyoparyaṅgādaṅgāditi kumāramekayā striyā dhārayettamadbhirabhyukṣya tilade 'vapadyasveti satilamakṣataṃ mūrdhnyādhāyaupāsanamaraṇyāṃ nirharati // (14) Par.?
jātakāgni, medhājanana
cullyāṃ kapālamāropya vṛṣabhaśakṛtpiṇḍair jātakāgniṃ sādhayettamenamuttapanīyamityudāharanti tenaiva dhūpaṃ dadyāddvārasya dakṣiṇato nidhāyāṅgāravarṇe paristīrya kaṇasarṣapairhastena śaṇḍe ratho 'yaḥ śaṇḍo marka ālikhanvilikhannaryamṇa āntrīmukhaḥ keśinīretān ghnataitān pūrva eṣāṃ miśravāsaso naktaṃcāriṇo niśīthacāriṇī tāsāṃ tvamayaṃ te yonirmama nāmeti vyāhṛtīśca hutvā prakṣālya pāṇimavanīmālabhya yatte susīma iti medhāyai ghṛtaṃ karoti vacā pathyā hiraṇyaṃ madhu sarpiriti medhājananāni bhavanti brāhmīghṛtaṃ payo vacādhikaṃ cāmananti suvarṇaṃ darbheṇa baddhvāntardhāya ghṛtaṃ bhūrṛca iti prāṅmukhaṃ prāśayati nityaṃ sāyaṃprātarevamaharaharhutvā medhāyai pāyayed uṣṇaśītābhir adbhirenaṃ snāpayitvā kṣetriyai tveti nītvā yā daivīriti māturaṅke sthāpayitvā tāsāṃ tveti stanau prakṣālyāyaṃ kumāra iti dakṣiṇādi pāyayedāpo haviṣṣviti nyastamudakumbhaṃ śodhayitvā nityaṃ sāyaṃprātar ādadhāti tathaiva ghṛtaprāśanāntaṃ karma kṛtvā snātvaupāsananirharaṇādi karotītyeke tṛtīye pañcame saptame navame cāhni śayanādikaṃ śodhayatīti // (15) Par.?
vāstusavana (cleaning the house after birth or death)
atha vāstusavanaṃ vyākhyāsyāmo nave vāstunyuṣite 'pi sūtakapretakayorvāpayitvā mṛnmayāni bhāṇḍāni purāṇāni tyaktvā navāni parigṛhyānyānparicchadānyathoktaṃ śodhayitvā bhūmiyajñeneṣṭvā nivasedyasmādvāstusavanena śuddhivastūnām āghāro vāstusavanasya vāstoṣpate pratijānīhi vāstoṣpate śagmayeti dvābhyāṃ yajeta bhūmiyajñāya svāhā yajñadaivataṃ pra sodaryai svāheti dvau bhūmiyajñadaivatyau medinī devī devī hiraṇyagarbhiṇī samudravatī sāvitrī śṛṅge śṛṅge vāyuparī jalaśayanīti pañca bhūmidaivatyā vyāhṛtīrhutvā puṇyāhamahamagne agniṃ gṛhṇāmītyagniṣṭhād darbhapūlenāgniṃ gṛhītvā prathamādaindrādbhuvaṃgādārabhya vāstunaḥ kuḍyamūlādbahirantaśca vāmaṃ parītyā brahmasthānāt paryagniṃ kārayitvāparadvāreṇa visṛjettathaivāṇor aṇīyān iti pātreṇānvapaḥ srāvayitvā śiṣṭābhiḥ sarvatra prokṣayatyevaṃ vāruṇādbhuvaṃgādvā yāmyātsaumyādārabhya paryagnyādhāvasrutī syātām // (16) Par.?
ye te śataṃ varuṇoduttamamayāś cāgna āpaḥ sṛjantu snigdhānīti catvāro varuṇadaivatyā viśve devasya viśve adyeti dvau vaiśvadevāvato devā idaṃ viṣṇus trīṇi padā viṣṇoḥ karmāṇi tadviṣṇoḥ paramaṃ tad viprāsa iti ṣaḍvaiṣṇavā dvāvādyāvityeke rudramanyaṃ tryambakamiti dvau rudradaivatyau brahma jajñānaṃ hiraṇyagarbha iti dvau brahmadaivatyau miśravāsasa etān ghnataitāniti dvau kauberau yuvam etānyagnīṣomāvānyaṃ diva iti trayo 'gnīṣomīyā bṛhaspatirdevānāṃ bṛhaspatiḥ somaṃ bṛhaspate ati yadupayāmagṛhīta iti catvāro bārhaspatyāḥ trātāramindraṃ mahām indro ya ojasā mahām indro nṛvad bhuvas tvam indrenda sānasiṃ pra sasāhiṣe 'smākamindro bhūtasyendro dyaurindraṃ praṇavantam indro vṛtramindro babhūvendro 'smāniti trayodaśaindrāḥ yamo dādhāra namaste nirṛtaya iti dvau yāmyau mitrasya carṣaṇīdhṛto mitro janān pra sa mitreti trayo maitrāḥ bhūmiyajñadaivatyādayo vyāhṛtyantā ijyante tasmād dvyuttaraṃ śatamāhutayo vāstusavanasyāntahomamiti vijñāyate // (17) Par.?
utthāna
atha daśame dvādaśe vāhni bhavatyutthānaṃ tathaiva jātakāgniṃ samāropya yāvantyasya karmāṇi tāni sarvāṇi mathitvāsminneva kuryādvisṛjya laukikāgnāvityeke snātvāgāraṃ yathoktaṃ śodhayet kṣurakarmādinā śuddho bhūmiyajñamasagotreṇa yājayedityeke tathā haraṇamaupāsanasya dhātādi pañca vāruṇaṃ mūlahomo bhojanaṃ brāhmaṇānām // (18) Par.?
nāmakaraṇa
atha nāmakaraṇam ā catvāriṃśaddivasād ā pañcāśaddinādvā pāke naināṃ niyuñjīta tatraiva śubhe puṃnāmni nakṣatre paristīryāgniṃ tathāsīnasyākṣataṃ kumārasya mūrdhni vinyasya pañca vāruṇaṃ prājāpatyaṃ sviṣṭākāraṃ ca hutvāsya pūrvavattrivṛtprāśanaṃ dīrghāntam abhiniṣṭhāntaṃ vā ghoṣavadādyantaraṃ dvipratiṣṭhitāntasthaṃ mṛṣṭākṣarapadasvaraṃ dvivarṇaṃ caturvarṇaṃ vā nāma śasyate yathoktaṃ mama nāma prathamamiti gotranāmayuktaṃ tadarhaṃ nāma kuryāt dve nāmanī tu nakṣatranāma rahasyam agnyādhānāt paramāhitāgnyādisvakarmāntaṃ prakāśaṃ nāma bhaved akṣatodakapuṣpānnarasagandhasamaiḥ pāṇibhyāṃ dakṣiṇetarābhyāṃ kumārasya śāṃkarir iveti kanyāyā nandevānandadāyinīti vadanpādata ārabhya krameṇa dehāṅgasaṃdhau śirasi ca nikṣipetpuṇyāham // (19) Par.?
worship of the nakṣatras
atha varṣavardhanaṃ dārakasya janmanakṣatraṃ yaddaivatyaṃ sāsya devatā pradhānā bhavati tasmādāghāraṃ hutvā tadadhidevatā nakṣatrāṇi ca juhuyādagnaye kṛttikābhyaḥ prajāpataye rohiṇyai somāya mṛgaśīrṣāya rudrāyārdrāyā adityai punarvasūbhyāṃ bṛhaspataye tiṣyāya sarpebhya āśreṣābhyaḥ pitṛbhyo maghābhyo 'ryamṇe phalgunībhyāṃ bhagāya phalgunībhyāṃ savitre hastāya tvaṣṭre citrāyai vāyave niṣṭyāyā indrāgnibhyāṃ viśākhābhyāṃ mitrāyānūrādhebhya indrāya jyeṣṭhāyai prajāpataye mūlāyādbhyo 'ṣāḍhābhyo viśvebhyo devebhyo 'ṣāḍhābhyo brahmaṇe 'bhijite viṣṇave śroṇāyai vasubhyaḥ śraviṣṭhābhyo varuṇāya śatabhiṣaje 'jāyaikapade proṣṭhapadebhyo 'haye budhniyāya proṣṭhapadebhyaḥ pūṣṇe revatyā aśvibhyām aśvayugbhyāṃ yamāyāpabharaṇībhyaḥ svāheti vyāhṛtiḥ // (20) Par.?
varṣavardhana (vol. II)
ṛṣabhaṃ vairavaṇam agnīṣomīyaṃ vaiṣṇavaṃ dhātādi mūlahomaṃ yaddevādi kūṣmāṇḍahomam ā sāvitravratabandhājjuhotyupanītasya ca tattadvratasūktāni vedasnātakasya yadahni vivāho bhavati māsike vārṣike cāhni tasminyatstriya āhuḥ pāraṃparyāgataṃ śiṣṭācāraṃ tattatkaroti tathāgniṣṭomādiyajñānām ādhānanakṣatre varṣānte karoti tadevaṃ vartamānasya yadyaṣṭamāsādhikāśītivarṣāṇi ravivarṣeṇādhigānyadhigaccheyuḥ sa dṛṣṭasahasracandro bhavati tamenaṃ kriyāyuktaṃ puṇyakṛttamaṃ brahmaśarīramityācakṣate tasmānnāndīmukhaṃ kṛtvā śuklapakṣe śuddhe 'hani pūrvāhṇe pūrvavaddhutvā tathaiva kapila iveti vṛddhasya vṛddhāyā vā vadannakṣatodakādīnmūrdhnyādadhyāt sarvadevatāḥ sahasraṃ ca brāhmaṇānāmarcanabalibhyāmannena tarpayet grāmaṃ pradakṣiṇīkṛtya sāyaṃ sthaṇḍile sahasraṃ piṣṭena somarūpāṇi karoti rājatena pātreṇa kumudapattraiḥ somasyārcanaṃ tasya dakṣiṇe rohiṇīgaṇaṃ vāme cānāvṛṣṭigaṇamarcayati sahasraśaḥ suvarṇarajatamuktādīni śaktyā vastrataṇḍulāpūpāni ca dadyādaśvamedhaphalāvāptyai varṣavardhanamiti vijñāyate // (21) Par.?
annaprāśana
atha ṣaṣṭhe māsyannaprāśanaṃ śuklapakṣe dine śuddhe tatrājyenāghāro dhātādi mūlahomaṃ pūrvavattrivṛtprāśanaṃ prāṅmukhaṃ maṅgalayuktaṃ kumāraṃ viṣṭaramāropya bhūr apām iti pāyasam annaṃ prāśayedyoge yoge tavastaram ityācamanaṃ dadātyatha pravāsāgamanaṃ puṣpāpūpadakṣiṇādisambhārān kumāraṃ ca gṛhītvā kanikradādim ālayaṃ guhasya gacchetpradakṣiṇamarcanaṃ praṇāmo guhasya tacchiṣṭena puṣpādinā guhasya śeṣamiti tannāmohitvā bālam alaṃkṛtya śāntiṃ vācayitvā nivartayetprokṣyāgataṃ somasya tvetyaṅgamāropyāyuṣe varcasa iti pitā mūrdhni jighrati vṛṣabhaṃ namaskṛtya dakṣiṇapāṇeḥ sāṅguṣṭhamaṅgulīr gṛhītvā kaniṣṭhādyagnirāyuṣmānityādikair visarjanam āyuṣṭe viśvataḥ pratiṣṭha vāyāviti dakṣiṇādikarṇayor japanamudaṅmukhaṃ brahmādidevānāṃ gurūṇāṃ ca praṇāmaṃ kārayet pādodakaṃ dattvā pūrvavat saguḍabhakṣyasyānnasya sapiṇḍaiḥ śrotriyaiḥ saha bhojanaṃ svastivācanaṃ piṇḍavardhanamiti vijñāyate // (22) Par.?
cauḍaka
atha varṣe prathame tṛtīye vā cauḍakam uttarāyaṇe pakṣa āpūryamāṇe puṃnāmnyāghāro mūlahomānte maṅgalayuktam agner aparasyāṃ kumāram upaveśyottare sākṣataṃ gośakṛccharāve gṛhītvā mātā brahmacārī vā dhārayecchivo nāmāsīti grahaṇaṃ kṣurasya śivā no bhavatheti śilāyāṃ tīkṣṇīkaraṇaṃ godānam unaktviti gavādidakṣiṇākaraṇam āpa undantvity apāṃ sekaṃ śirasyoṣadhe trāyasvainamiti sākṣatāṅkuradarbhau prāguttarāgrau mastake sthāpayetsvadhite mainam hiṃsīriti kṣuraṃ nidhāyordhvāgram oṣadhīriti yenāvapaditi yena pūṣetyasāvāyuṣeti pūrvādipradakṣiṇaṃ darbhaṃ saromāṇaṃ chittvā jyok ca sūryaṃ dṛśa iti cūḍāṃ vibhajedṛṣikrameṇa svasyaikārṣadvyārṣatryārṣapañcārṣasaptārṣāc cūḍā vibhajed anuditasyaikāmidam aham amuṣyetyudumbaradarbhayor mūle goṣṭhe vācchādayet snātaṃ vastrādinālaṃkṛtyopaveśya dakṣiṇe pañca prāyaścittādi dhātādi pañca vāruṇaṃ mūlahomaṃ hutvā puṇyāhaṃ kṛtvā nāpitāyānnadānaṃ gavādidakṣiṇāṃ gurave surāṇāṃ pūjanaṃ tarpaṇaṃ brāhmaṇānāmannena karotītyaṣṭādaśa saṃskārāḥ śārīrāḥ // (23) Par.?
Duration=0.15632200241089 secs.