Texts

Help

Select a text:
Bibliography
Select a chapter:
 (no revisions)
Show parallels  Show headlines
Use dependency labeler
Chapter id: 3451
  • Click on a sentence to show its analysis
  • Keep the mouse pointer over a lemma to show its meanings.
79 parallel or similar passage(s) in this chapter
athāto jātisūtrīyaṃ śārīraṃ vyākhyāsyāmaḥ // (1.0) Par.?
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (2.0) Par.?
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 2, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 3, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 4, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 6, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 7, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 8, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 9, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 10, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 11, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Indr., 12, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavān ātreyaḥ // (Ca, Cik., 2, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 3, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 4, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 22, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 1, 3, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 1, 4, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 2, 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 2, 2, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 2, 3, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Cik., 2, 4, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 2, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 3, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 4, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 6, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 7, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 8, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 9, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 10, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 11, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 12, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 13, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 14, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 15, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 16, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 17, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 18, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 19, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 20, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 21, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 22, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 23, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 24, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 25, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 26, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 27, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 28, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 29, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Sū., 30, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 2, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 3, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 4, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 6, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavān ātreyaḥ // (Ca, Nid., 7, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Nid., 8, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 1, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 2, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 3, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 4, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 6, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 7, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Vim., 8, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavān ātreyaḥ // (Ca, Śār., 1, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 2, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 3, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 4, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 5, 2, 1) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 6, 2, 0) [0]
iti ha smāha bhagavānātreyaḥ // (Ca, Śār., 7, 2, 0) [0]
strīpuṃsayor avyāpannaśukraśoṇitagarbhāśayayoḥ śreyasīṃ prajāmicchatos tadarthābhinirvṛttikaraṃ karmopadekṣyāmaḥ // (3.0) Par.?
athāpyetau strīpuṃsau snehasvedābhyām upapādya vamanavirecanābhyāṃ saṃśodhya krameṇa prakṛtimāpādayet / (4.1) Par.?
saṃśuddhau cāsthāpanānuvāsanābhyām upācared upācarecca madhurauṣadhasaṃskṛtābhyāṃ ghṛtakṣīrābhyāṃ puruṣaṃ striyaṃ tu tailamāṣābhyām // (4.2) Par.?
tataḥ puṣpāt prabhṛti trirātramāsīta brahmacāriṇyadhaḥśāyinī pāṇibhyāmannam ajarjarapātrād bhuñjānā na ca kāṃcin mṛjāmāpadyeta / (5.1) Par.?
tataścaturthe'hanyenām utsādya saśiraskaṃ snāpayitvā śuklāni vāsāṃsyācchādayet puruṣaṃ ca / (5.2) Par.?
tataḥ śuklavāsasau sragviṇau subhanasāvanyonyamabhikāmau saṃvaseyātāṃ snānāt prabhṛti yugmeṣvahaḥsu putrakāmau ayugmeṣu duhitṛkāmau // (5.3) Par.?
na ca nyubjāṃ pārśvagatāṃ vā saṃseveta / (6.1) Par.?
nyubjāyā vāto balavān sa yoniṃ pīḍayati pārśvagatāyā dakṣiṇe pārśve śleṣmā sa cyutaḥ pidadhāti garbhāśayaṃ vāme pārśve pittaṃ tadasyāḥ pīḍitaṃ vidahati raktaṃ śukraṃ ca tasmāduttānā bījaṃ gṛhṇīyāt tathāhi yathāsthānam avatiṣṭhante doṣāḥ / (6.2) Par.?
paryāpte caināṃ śītodakena pariṣiñcet / (6.3) Par.?
tatrātyaśitā kṣudhitā pipāsitā bhītā vimanāḥ śokārtā kruddhānyaṃ ca pumāṃsam icchantī maithune cātikāmā vā na garbhaṃ dhatte viguṇāṃ vā prajāṃ janayati / (6.4) Par.?
atibālāmativṛddhāṃ dīrgharogiṇīmanyena vā vikāreṇopasṛṣṭāṃ varjayet / (6.5) Par.?
puruṣe'pyeta eva doṣāḥ / (6.6) Par.?
ataḥ sarvadoṣavarjitau strīpuruṣau saṃsṛjyeyātām // (6.7) Par.?
saṃjātaharṣau maithune cānukūlāviṣṭagandhaṃ svāstīrṇaṃ sukhaṃ śayanamupakalpya manojñaṃ hitamaśanamaśitvā nātyaśitau dakṣiṇapādena pumānārohed vāmapādena strī // (7.0) Par.?
tatra mantraṃ prayuñjīta / (8.1) Par.?
ahirasi āyurasi sarvataḥ pratiṣṭhāsi dhātā tvā dadatu vidhātā tvā dadhātu brahmavarcasā bhava / (8.2) Par.?
iti / (8.3) Par.?
brahmā bṛhaspatirviṣṇuḥ somaḥ sūryastathāśvinau / (8.4) Par.?
bhago'tha mitrāvaruṇā vīraṃ dadatu me sutam / (8.5) Par.?
ityuktvā saṃvaseyātām // (8.6) Par.?
sā ced evamāśāsīta bṛhantam avadātaṃ haryakṣam ojasvinaṃ śuciṃ sattvasampannaṃ putramiccheyamiti śuddhasnānāt prabhṛtyasyai manthamavadātayavānāṃ madhusarpirbhyāṃ saṃmṛjya śvetāyā goḥ sarūpavatsāyāḥ payasāloḍya rājate kāṃsye vā pātre kāle kāle saptāhaṃ satataṃ prayacchet pānāya / (9.1) Par.?
prātaśca śāliyavānnavikārān dadhimadhusarpirbhiḥ payobhirvā saṃmṛjya bhuñjīta tathā sāyam avadātaśaraṇaśayanāsanapānavasanabhūṣaṇā ca syāt / (9.2) Par.?
sāyaṃ prātaśca śaśvacchvetaṃ mahāntaṃ vṛṣabhamājāneyaṃ vā haricandanāṅgadaṃ paśyet / (9.3) Par.?
saumyābhiścaināṃ kathābhir mano'nukūlābhir upāsīta / (9.4) Par.?
saumyākṛtivacanopacāraceṣṭāṃśca strīpuruṣān itarānapi cendriyārthānavadātān paśyet / (9.5) Par.?
sahacaryaścaināṃ priyahitābhyāṃ satatamupacareyustathā bhartā / (9.6) Par.?
na ca miśrībhāvamāpadyeyātāmiti / (9.7) Par.?
anena vidhinā saptarātraṃ sthitvāṣṭame 'hany āplutyādbhiḥ saśiraskaṃ saha bhartrā ahatāni vastrāṇyācchādayed avadātāni avadātāśca srajo bhūṣaṇāni ca bibhṛyāt // (9.8) Par.?
tata ṛtvik prāguttarasyāṃ diśyagārasya prākpravaṇam udakpravaṇaṃ vā pradeśamabhisamīkṣya gomayodakābhyāṃ sthaṇḍilamupalipya prokṣya codakena vedīm asmin sthāpayet / (10.1) Par.?
tāṃ paścimenāhatavastrasaṃcaye śvetārṣabhe vāpyajina upaviśed brāhmaṇaprayuktaḥ rājanyaprayuktastu vaiyāghre carmaṇyānaḍuhe vā vaiśyaprayuktastu raurave bāste vā / (10.2) Par.?
tatropaviṣṭaḥ pālāśībhir aiṅgudībhir audumbarībhir mādhūkībhir vā samidbhir agnim upasamādhāya kuśaiḥ paristīrya paridhibhiśca paridhāya lājaiḥ śuklābhiśca gandhavatībhiḥ sumanobhirupakiret / (10.3) Par.?
tatra praṇīyodapātraṃ pavitrapūtamupasaṃskṛtya sarpirājyārthaṃ yathoktavarṇān ājāneyādīn samantataḥ sthāpayet // (10.4) Par.?
tataḥ putrakāmā paścimato'gniṃ dakṣiṇato brāhmaṇam upaviśyānvālabheta saha bhartrā yatheṣṭaṃ putram āśāsānā / (11.1) Par.?
tatastasyā āśāsānāyā ṛtvik prajāpatim abhinirdiśya yonau tasyāḥ kāmaparipūraṇārthaṃ kāmyāmiṣṭiṃ nirvartayed viṣṇuryoniṃ kalpayatu ityanayarcā / (11.2) Par.?
tataścaivājyena sthālīpākam abhighārya trir juhuyādyathāmnāyam / (11.3) Par.?
mantropamantritamudapātraṃ tasyai dadyāt sarvodakārthān kuruṣveti / (11.4) Par.?
tataḥ samāpte karmaṇi pūrvaṃ dakṣiṇapādamabhiharantī pradakṣiṇamagnim anuparikrāmet saha bhartrā / (11.5) Par.?
tato brāhmaṇān svasti vācayitvājyaśeṣaṃ prāśnīyāt pūrvaṃ pumān paścāt strī na cocchiṣṭamavaśeṣayet / (11.6) Par.?
tatastau saha saṃvaseyātām aṣṭarātraṃ tathāvidhaparicchadāveva ca syātāṃ tatheṣṭaputraṃ janayetām // (11.7) Par.?
yā tu strī śyāmaṃ lohitākṣaṃ vyūḍhoraskaṃ mahābāhuṃ ca putramāśāsīta yā vā kṛṣṇaṃ kṛṣṇamṛdudīrghakeśaṃ śuklākṣaṃ śukladantaṃ tejasvinam ātmavantam eṣa evānayorapi homavidhiḥ / (12.1) Par.?
kiṃtu paribarho varṇavarjaṃ syāt / (12.2) Par.?
putravarṇānurūpastu yathāśīreva tayoḥ paribarho'nyaḥ kāryaḥ syāt // (12.3) Par.?
śūdrā tu namaskārameva kuryāt devāgnidvijagurutapasvisiddhebhyaḥ // (13.0) Par.?
yā yā ca yathāvidhaṃ putram āśāsīta tasyāstasyāstāṃ tāṃ putrāśiṣam anuniśamya tāṃstāñjanapadān manasānuparikrāmayet / (14.1) Par.?
tato yā yā yeṣāṃ yeṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇāmanurūpaṃ putramāśāsīta sā sā teṣāṃ teṣāṃ janapadānāṃ manuṣyāṇām āhāravihāropacāraparicchadān anuvidhatsveti vācyā syāt / (14.2) Par.?
ityetat sarvaṃ putrāśiṣāṃ samṛddhikaraṃ karma vyākhyātaṃ bhavati // (14.3) Par.?
na khalu kevalametadeva karma varṇavaiśeṣyakaraṃ bhavati / (15.1) Par.?
api tu tejodhātur apyudakāntarikṣadhātuprāyo 'vadātavarṇakaro bhavati pṛthivīvāyudhātuprāyaḥ kṛṣṇavarṇakaraḥ samasarvadhātuprāyaḥ śyāmavarṇakaraḥ // (15.2) Par.?
sattvavaiśeṣyakarāṇi punasteṣāṃ teṣāṃ prāṇināṃ mātāpitṛsattvānyantarvatnyāḥ śrutayaścābhīkṣṇaṃ svocitaṃ ca karma sattvaviśeṣābhyāsaśceti // (16.0) Par.?
yathoktena vidhinopasaṃskṛtaśarīrayoḥ strīpuruṣayor miśrībhāvam āpannayoḥ śukraṃ śoṇitena saha saṃyogaṃ sametyāvyāpannam avyāpannena yonāvanupahatāyām apraduṣṭe garbhāśaye garbham abhinirvartayatyekāntena / (17.1) Par.?
yathā nirmale vāsasi suparikalpite rañjanaṃ samuditaguṇam upanipātādeva rāgam abhinirvartayati tadvat yathā vā kṣīraṃ dadhnābhiṣutam abhiṣavaṇād vihāya svabhāvam āpadyate dadhibhāvaṃ śukraṃ tadvat // (17.2) Par.?
evam abhinirvartamānasya garbhasya strīpuruṣatve hetuḥ pūrvamuktaḥ / (18.1) Par.?
yathā hi bījam anupataptam uptaṃ svāṃ svāṃ prakṛtimanuvidhīyate vrīhirvā vrīhitvaṃ yavo vā yavatvaṃ tathā strīpuruṣāvapi yathoktaṃ hetuvibhāgamanuvidhīyete // (18.2) Par.?
tayoḥ karmaṇā vedoktena vivartanamupadiśyate prāgvyaktībhāvāt prayuktena samyak / (19.1) Par.?
karmaṇāṃ hi deśakālasaṃpadupetānāṃ niyatam iṣṭaphalatvaṃ tathetareṣām itaratvam / (19.2) Par.?
tasmādāpannagarbhāṃ striyam abhisamīkṣya prāgvyaktībhāvādgarbhasya puṃsavanamasyai dadyāt / (19.3) Par.?
goṣṭhe jātasya nyagrodhasya prāguttarābhyāṃ śākhābhyāṃ śuṅge anupahate ādāya dvābhyāṃ dhānyamāṣābhyāṃ saṃpadupetābhyāṃ gaurasarṣapābhyāṃ vā saha dadhni prakṣipya puṣyeṇa pibet tathaivāparāñ jīvakarṣabhakāpāmārgasahacarakalkāṃśca yugapadekaikaśo yatheṣṭaṃ vāpyupasaṃskṛtya payasā kuḍyakīṭakaṃ matsyakaṃ vodakāñjalau prakṣipya puṣyeṇa pibet tathā kanakamayān rājatān āyasāṃśca puruṣakān agnivarṇān aṇuprabhāṇān dadhni payasyudakāñjalau vā prakṣipya pibed anavaśeṣataḥ puṣyeṇa puṣyeṇaiva ca śālipiṣṭasya pacyamānasyoṣmāṇam upāghrāya tasyaiva ca piṣṭasyodakasaṃsṛṣṭasya rasaṃ dehalyām upanidhāya dakṣiṇe nāsāpuṭe svayamāsiñcet picunā / (19.4) Par.?
yaccānyadapi brāhmaṇā brūyurāptā vā striyaḥ puṃsavanamiṣṭaṃ taccānuṣṭheyam / (19.5) Par.?
iti puṃsavanāni // (19.6) Par.?
ata ūrdhvaṃ garbhasthāpanāni vyākhyāsyāmaḥ aindrī brāhmī śatavīryā sahasravīryāmoghāvyathā śivāriṣṭā vāṭyapuṣpī viṣvaksenakāntā cetyāsām oṣadhīnāṃ śirasā dakṣiṇena vā pāṇinā dhāraṇam etābhiścaiva siddhasya payasaḥ sarpiṣo vā pānam etābhiścaiva puṣye puṣye snānaṃ sadā ca tāḥ samālabheta / (20.1) Par.?
tathā sarvāsāṃ jīvanīyoktānām oṣadhīnāṃ sadopayogas taistair upayogavidhibhiḥ / (20.2) Par.?
iti garbhasthāpanāni vyākhyātāni bhavanti // (20.3) Par.?
garbhopaghātakarāstvime bhāvā bhavanti tadyathā utkaṭaviṣamakaṭhināsanasevinyā vātamūtrapurīṣavegān uparundhatyā dāruṇānucitavyāyāmasevinyās tīkṣṇoṣṇātimātrasevinyāḥ pramitāśanasevinyā garbho mriyate'ntaḥ kukṣeḥ akāle vā sraṃsate śoṣī vā bhavati tathābhighātaprapīḍanaiḥ śvabhrakūpaprapātadeśāvalokanair vābhīkṣṇaṃ mātuḥ prapatatyakāle garbhaḥ tathātimātrasaṃkṣobhibhir yānair yānena apriyātimātraśravaṇairvā / (21.1) Par.?
pratatottānaśāyinyāḥ punargarbhasya nābhyāśrayā nāḍī kaṇṭhamanuveṣṭayati vivṛtaśāyinī naktaṃcāriṇī conmattaṃ janayati apasmāriṇaṃ punaḥ kalikalahaśīlā vyavāyaśīlā durvapuṣam ahrīkaṃ straiṇaṃ vā śokanityā bhītam apacitam alpāyuṣaṃ vā abhidhyātrī paropatāpinam īrṣyuṃ straiṇaṃ vā stenā tvāyāsabahulam atidrohiṇam akarmaśīlaṃ vā amarṣiṇī caṇḍamaupadhikam asūyakaṃ vā svapnanityā tandrālumabudham alpāgniṃ vā madyanityā pipāsālum alpasmṛtim anavasthitacittaṃ vā godhāmāṃsaprāyā śārkariṇam aśmariṇaṃ śanairmehiṇaṃ vā varāhamāṃsaprāyā raktākṣaṃ krathanam atiparuṣaromāṇaṃ vā matsyamāṃsanityā ciranimeṣaṃ stabdhākṣaṃ vā madhuranityā pramehiṇaṃ mūkamatisthūlaṃ vā amlanityā raktapittinaṃ tvagakṣirogiṇaṃ vā lavaṇanityā śīghravalīpalitaṃ khālityarogiṇaṃ vā kaṭukanityā durbalam alpaśukram anapatyaṃ vā tiktanityā śoṣiṇamabalamanupacitaṃ vā kaṣāyanityā śyāvam ānāhinam udāvartinaṃ vā yadyacca yasya yasya vyādher nidānamuktaṃ tattadāsevamānāntarvatnī tannimittavikārabahulam apatyaṃ janayati / (21.2) Par.?
pitṛjāstu śukradoṣā mātṛjairapacārair vyākhyātāḥ / (21.3) Par.?
iti garbhopaghātakarā bhāvā bhavantyuktāḥ / (21.4) Par.?
tasmādahitān āhāravihārān prajāsaṃpadam icchantī strī viśeṣeṇa varjayet / (21.5) Par.?
sādhvācārā cātmānamupacareddhitābhyām āhāravihārābhyāmiti // (21.6) Par.?
vyādhīṃścāsyā mṛdumadhuraśiśirasukhasukumāraprāyair auṣadhāhāropacārair upacaret na cāsyā vamanavirecanaśirovirecanāni prayojayet na raktamavasecayet sarvakālaṃ ca nāsthāpanamanuvāsanaṃ vā kuryād anyatrātyayikād vyādheḥ / (22.1) Par.?
aṣṭamaṃ māsamupādāya vamanādisādhyeṣu punarvikāreṣvātyayikeṣu mṛdubhir vamanādibhis tadarthakāribhir vopacāraḥ syāt / (22.2) Par.?
pūrṇamiva tailapātram asaṃkṣobhayatāntarvatnī bhavatyupacaryā // (22.3) Par.?
sā cedapacārād dvayostriṣu vā māseṣu puṣpaṃ paśyennāsyā garbhaḥ sthāsyatīti vidyāt ajātasāro hi tasmin kāle bhavati garbhaḥ // (23.0) Par.?
sā cec catuṣprabhṛtiṣu māseṣu krodhaśokāsūyerṣyābhayatrāsavyavāyavyāyāmasaṃkṣobhasaṃdhāraṇaviṣamāśanaśayanasthānakṣutpipāsātiyogāt kadāhārād vā puṣpaṃ paśyet tasyā garbhasthāpanavidhim upadekṣyāmaḥ / (24.1) Par.?
puṣpadarśanādevaināṃ brūyāt śayanaṃ tāvanmṛdusukhaśiśirāstaraṇasaṃstīrṇam īṣadavanataśiraskaṃ pratipadyasveti / (24.2) Par.?
tato yaṣṭīmadhukasarpirbhyāṃ paramaśiśiravāriṇi saṃsthitābhyāṃ picum āplāvyopasthasamīpe sthāpayet tasyāḥ tathā śatadhautasahasradhautābhyāṃ sarpirbhyāmadhonābheḥ sarvataḥ pradihyāt sarvataśca gavyena caināṃ payasā suśītena madhukāmbunā vā nyagrodhādikaṣāyeṇa vā pariṣecayedadho nābheḥ udakaṃ vā suśītam avagāhayet kṣīriṇāṃ kaṣāyadrumāṇāṃ ca svarasaparipītāni celāni grāhayet nyagrodhādiśuṅgāsiddhayor vā kṣīrasarpiṣoḥ picuṃ grāhayet ataścaivākṣamātraṃ prāśayet prāśayedvā kevalaṃ kṣīrasarpiḥ padmotpalakumudakiñjalkāṃścāsyai samadhuśarkarān lehārthaṃ dadyāt śṛṅgāṭakapuṣkarabījakaśerukān bhakṣaṇārthaṃ gandhapriyaṅgvasitotpalaśālūkodumbaraśalāṭunyagrodhaśuṅgāni vā pāyayedenāmājena payasā payasā caināṃ balātibalāśāliṣaṣṭikekṣumūlakākolīśṛtena samadhuśarkaraṃ raktaśālīnāmodanaṃ mṛdusurabhiśītalaṃ bhojayet lāvakapiñjalakuraṅgaśambaraśaśahariṇaiṇakālapucchakarasena vā ghṛtasusaṃskṛtena sukhaśiśiropavātadeśasthāṃ bhojayet krodhaśokāyāsavyavāyavyāyāmebhyaś cābhirakṣet saumyābhiścaināṃ kathābhir mano'nukūlābhir upāsīta tathāsyā garbhastiṣṭhati // (24.3) Par.?
yasyāḥ punarāmānvayāt puṣpadarśanaṃ syāt prāyastasyāstadgarbhopaghātakaraṃ bhavati viruddhopakramatvāttayoḥ // (25.0) Par.?
yasyāḥ punar uṣṇatīkṣṇopayogād garbhiṇyā mahati saṃjātasāre garbhe puṣpadarśanaṃ syādanyo vā yonisrāvastasyā garbho vṛddhiṃ na prāpnoti niḥsrutatvāt sa kālamavatiṣṭhate'timātraṃ tamupaviṣṭakamityācakṣate kecit / (26.1) Par.?
upavāsavratakarmaparāyāḥ punaḥ kadāhārāyāḥ snehadveṣiṇyā vātaprakopaṇoktānyāsevamānāyā garbho vṛddhiṃ na prāpnoti pariśuṣkatvāt sa cāpi kālamavatiṣṭhate'timātram aspandanaśca bhavati taṃ tu nāgodaram ityācakṣate // (26.2) Par.?
nāryostayor ubhayorapi cikitsitaviśeṣam upadekṣyāmaḥ bhautikajīvanīyabṛṃhaṇīyamadhuravātaharasiddhānāṃ sarpiṣāṃ payasāmāmagarbhāṇāṃ copayogo garbhavṛddhikaraḥ tathā sambhojanametaireva siddhaiśca ghṛtādibhiḥ subhikṣāyāḥ abhīkṣṇaṃ yānavāhanāpamārjanāvajṛmbhaṇair upapādanam iti // (27.0) Par.?
yasyāḥ punargarbhaḥ supto na spandate tāṃ śyenamatsyagavayaśikhitāmracūḍatittirīṇām anyatamasya sarpiṣmatā rasena māṣayūṣeṇa vā prabhūtasarpiṣā mūlakayūṣeṇa vā raktaśālīnām odanaṃ mṛdumadhuśītalaṃ bhojayet / (28.1) Par.?
tailābhyaṅgena cāsyā abhīkṣṇam udaravastivaṅkṣaṇorukaṭīpārśvapṛṣṭhapradeśān īṣad uṣṇenopacaret // (28.2) Par.?
yasyāḥ punarudāvartavibandhaḥ syādaṣṭame māse na cānuvāsanasādhyaṃ manyeta tatastasyās tadvikārapraśamanam upakalpayennirūham / (29.1) Par.?
udāvarto hyupekṣitaḥ sahasā sagarbhāṃ garbhiṇīṃ garbham athavātipātayet / (29.2) Par.?
tatra vīraṇaśāliṣaṣṭikakuśakāśekṣuvālikāvetasaparivyādhamūlānāṃ bhūtīkānantākāśmaryaparūṣakamadhukamṛdvīkānāṃ ca payasārdhodakenodgamayya rasaṃ priyālavibhītakamajjatilakalkasamprayuktam īṣallavaṇam anatyuṣṇaṃ ca nirūhaṃ dadyāt / (29.3) Par.?
vyapagatavibandhāṃ caināṃ sukhasalilapariṣiktāṅgīṃ sthairyakaram avidāhinam āhāraṃ bhuktavatīṃ sāyaṃ madhurakasiddhena tailenānuvāsayet / (29.4) Par.?
nyubjāṃ tvenām āsthāpanānuvāsanābhyām upacaret // (29.5) Par.?
yasyāḥ punar atimātradoṣopacayād vā tīkṣṇoṣṇātimātrasevanād vā vātamūtrapurīṣavegavidhāraṇair vā viṣamāśanaśayanasthānasampīḍanābhighātair vā krodhaśokerṣyābhayatrāsādibhir vā sāhasairvāparaiḥ karmabhirantaḥ kukṣergarbho mriyate tasyāḥ stimitaṃ stabdhamudaram ātataṃ śītamaśmāntargatamiva bhavatyaspandano garbhaḥ śūlam adhikamupajāyate na cāvyaḥ prādurbhavanti yonirna prasravati akṣiṇī cāsyāḥ sraste bhavataḥ tāmyati vyathate bhramate śvasiti aratibahulā ca bhavati na cāsyā vegaprādurbhāvo yathāvadupalabhyate ityevaṃlakṣaṇāṃ striyam mṛtagarbheyamiti vidyāt // (30.0) Par.?
tasya garbhaśalyasya jarāyuprapātanaṃ karma saṃśamanamityāhureke mantrādikam atharvavedavihitam ityeke paridṛṣṭakarmaṇā śalyahartrā haraṇam ityeke / (31.1) Par.?
vyapagatagarbhaśalyāṃ tu striyam āmagarbhāṃ surāsīdhvariṣṭamadhumadirāsavānām anyatamam agre sāmarthyataḥ pāyayed garbhakoṣṭhaśuddhyartham artivismaraṇārthaṃ praharṣaṇārthaṃ ca ataḥ paraṃ samprīṇanair balānurakṣibhir asnehasamprayuktair yavāgvādibhirvā tatkālayogibhir āhārair upacared doṣadhātukledaviśoṣaṇamātraṃ kālam / (31.2) Par.?
ataḥ paraṃ snehapānair vastibhir āhāravidhibhiśca dīpanīyajīvanīyabṛṃhaṇīyamadhuravātaharasamākhyātair upacaret / (31.3) Par.?
paripakvagarbhaśalyāyāḥ punarvimuktagarbhaśalyāyās tadahareva snehopacāraḥ syāt // (31.4) Par.?
paramato nirvikāramāpyāyyamānasya garbhasya māse māse karmopadekṣyāmaḥ / (32.1) Par.?
prathame māse śaṅkitā cedgarbhamāpannā kṣīramanupaskṛtaṃ mātrāvacchītaṃ kāle kāle pibet sātmyameva ca bhojanaṃ sāyaṃ prātaśca bhuñjīta dvitīye māse kṣīrameva ca madhurauṣadhasiddhaṃ tṛtīye māse kṣīraṃ madhusarpirbhyām upasaṃsṛjya caturthe māse kṣīranavanītam akṣamātramaśnīyāt pañcame māse kṣīrasarpiḥ ṣaṣṭhe māse kṣīrasarpirmadhurauṣadhasiddhaṃ tadeva saptame māse / (32.2) Par.?
tatra garbhasya keśā jāyamānā māturvidāhaṃ janayantīti striyo bhāṣante tanneti bhagavān ātreyaḥ kiṃtu garbhotpīḍanād vātapittaśleṣmāṇa uraḥ prāpya vidāhaṃ janayanti tataḥ kaṇḍūrupajāyate kaṇḍūmūlā ca kikkisāvāptir bhavati / (32.3) Par.?
tatra kolodakena navanītamadhurauṣadhasiddhasya pāṇitalamātraṃ kāle kāle'syai pānārthaṃ dadyāt candanamṛṇālakalkaiścāsyāḥ stanodaraṃ vimṛdnīyāt śirīṣadhātakīsarṣapamadhukacūrṇair vā kuṭajārjakabījamustaharidrākalkairvā nimbakolasurasamañjiṣṭhākalkair vā pṛṣatahariṇaśaśarudhirayutayā triphalayā vā karavīrapatrasiddhena tailenābhyaṅgaḥ pariṣekaḥ punar mālatīmadhukasiddhenāmbhasā jātakaṇḍūśca kaṇḍūyanaṃ varjayettvagbhedavairūpyaparihārārtham asahyāyāṃ tu kaṇḍvām unmardanoddharṣaṇābhyāṃ parihāraḥ syāt madhuramāhārajātaṃ vātaharamalpamasnehalavaṇam alpodakānupānaṃ ca bhuñjīta / (32.4) Par.?
aṣṭame tu māse kṣīrayavāgūṃ sarpiṣmatīṃ kāle kāle pibet tanneti bhadrakāpyaḥ paiṅgalyābādho hyasyā garbhamāgacchediti astvatra paiṅgalyābādha ityāha bhagavān punarvasur ātreyaḥ na tvevaitanna kāryam evaṃ kurvatī hyarogārogyabalavarṇasvarasaṃhananasampadupetaṃ jñātīnāmapi śreṣṭhamapatyaṃ janayati / (32.5) Par.?
navame tu khalvenāṃ māse madhurauṣadhasiddhena tailenānuvāsayet / (32.6) Par.?
ataścaivāsyāstailāt picuṃ yonau praṇayedgarbhasthānamārgasnehanārtham / (32.7) Par.?
yadidaṃ karma prathamaṃ māsaṃ samupādāyopadiṣṭam ā navamānmāsāttena garbhiṇyā garbhasamaye garbhadhāriṇīkukṣikaṭīpārśvapṛṣṭhaṃ mṛdūbhavati vātaścānulomaḥ sampadyate mūtrapurīṣe ca prakṛtibhūte sukhena mārgamanupadyete carmanakhāni ca mārdavamupayānti balavarṇau copacīyete putraṃ ceṣṭaṃ saṃpadupetaṃ sukhinaṃ sukhenaiṣā kāle prajāyata iti // (32.8) Par.?
prāk caivāsyā navamānmāsāt sūtikāgāraṃ kārayedapahṛtāsthiśarkarākapāle deśe praśastarūparasagandhāyāṃ bhūmau prāgdvāram udagdvāraṃ vā bailvānāṃ kāṣṭhānāṃ taindukaiṅgudakānāṃ bhāllātakānāṃ vāraṇānāṃ khādirāṇāṃ vā yāni cānyānyapi brāhmaṇāḥ śaṃseyur atharvavedavidasteṣāṃ vasanālepanācchādanāpidhānasaṃpadupetaṃ vāstuvidyāhṛdayayogāgnisalilodūkhalavarcaḥsthānasnānabhūmimahānasam ṛtusukhaṃ ca // (33.0) Par.?
tatra sarpistailamadhusaindhavasauvarcalakālaviḍlavaṇaviḍaṅgakuṣṭhakilimanāgarapippalīpippalīmūlahastipippalīmaṇḍūkaparṇyelālāṅgalīvacācavyacitrakacirabilvahiṅgusarṣapalaśunakatakakaṇakaṇikānīpātasībalvajabhūrjakulatthamaireyasurāsavāḥ saṃnihitāḥ syuḥ tathāśmānau dvau dve kuṇḍamusale dve udūkhale kharavṛṣabhaśca dvau ca tīkṣṇau sūcīpippalakau sauvarṇarājatau śastrāṇi ca tīkṣṇāyasāni dvau ca bilvamayau paryaṅkau taindukaiṅgudāni ca kāṣṭhānyagnisaṃdhukṣaṇāni striyaśca bahvyo bahuśaḥ prajātāḥ sauhārdayuktāḥ satatam anuraktāḥ pradakṣiṇācārāḥ pratipattikuśalāḥ prakṛtivatsalāstyaktaviṣādāḥ kleśasahinyo'bhimatāḥ brāhmaṇāścātharvavedavidaḥ yaccānyadapi tatra samarthaṃ manyeta yaccānyacca brāhmaṇā brūyuḥ striyaśca vṛddhāstat kāryam // (34.0) Par.?
tataḥ pravṛtte navame māse puṇye'hani praśastanakṣatrayogamupagate praśaste bhagavati śaśini kalyāṇe kalyāṇe ca karaṇe maitre muhūrte śāntiṃ hutvā gobrāhmaṇam agnimudakaṃ cādau praveśya gobhyas tṛṇodakaṃ madhulājāṃśca pradāya brāhmaṇebhyo'kṣatān sumanaso nāndīmukhāni ca phalānīṣṭāni dattvodakapūrvam āsanasthebhyo 'bhivādya punarācamya svasti vācayet / (35.1) Par.?
tataḥ puṇyāhaśabdena gobrāhmaṇaṃ samanuvartamānā pradakṣiṇaṃ praviśet sūtikāgāram / (35.2) Par.?
tatrasthā ca prasavakālaṃ pratīkṣeta // (35.3) Par.?
tasyāstu khalvimāni liṅgāni prajananakālamabhito bhavanti tadyathā klamo gātrāṇāṃ glānir ānanasya akṣṇoḥ śaithilyaṃ vimuktabandhanatvamiva vakṣasaḥ kukṣer avasraṃsanam adhogurutvaṃ vaṅkṣaṇavastikaṭīkukṣipārśvapṛṣṭhanistodaḥ yoneḥ prasravaṇam anannābhilāṣaśceti tato'nantaramāvīnāṃ prādurbhāvaḥ prasekaśca garbhodakasya // (36.0) Par.?
āvīprādurbhāve tu bhūmau śayanaṃ vidadhyānmṛdvāstaraṇopapannam / (37.1) Par.?
tadadhyāsīta sā / (37.2) Par.?
tāṃ tataḥ samantataḥ parivārya yathoktaguṇāḥ striyaḥ paryupāsīrann āśvāsantyo vāgbhir grāhiṇīyābhiḥ sāntvanīyābhiśca // (37.3) Par.?
sā ced āvībhiḥ saṃkliśyamānā na prajāyetāthaināṃ brūyāt uttiṣṭha musalamanyataraṃ gṛhṇīṣva anenaitad ulūkhalaṃ dhānyapūrṇaṃ muhurmuhur abhijahi muhurmuhur avajṛmbhasva caṅkramasva cāntarāntareti evamupadiśantyeke / (38.1) Par.?
tannetyāha bhagavānātreyaḥ / (38.2) Par.?
dāruṇavyāyāmavarjanaṃ hi garbhiṇyāḥ satatam upadiśyate viśeṣataśca prajananakāle pracalitasarvadhātudoṣāyāḥ sukumāryā nāryā musalavyāyāmasamīrito vāyurantaraṃ labdhvā prāṇān hiṃsyāt duṣpratīkāratamā hi tasmin kāle viśeṣeṇa bhavati garbhiṇī tasmānmusalagrahaṇaṃ parihāryamṛṣayo manyante jṛmbhaṇaṃ caṅkramaṇaṃ ca punaranuṣṭheyam iti / (38.3) Par.?
athāsyai dadyāt kuṣṭhailālāṅgalikīvacācitrakacirabilvacavyacūrṇam upaghrātuṃ sā tanmuhurmuhurupajighret tathā bhūrjapatradhūmaṃ śiṃśapāsāradhūmaṃ vā / (38.4) Par.?
tasyāścāntarāntarā kaṭīpārśvapṛṣṭhasakthideśān īṣad uṣṇena tailenābhyajyānusukham avamṛdnīyāt / (38.5) Par.?
anena karmaṇā garbho'vāk pratipadyate // (38.6) Par.?
sa yadā jānīyādvimucya hṛdayamudaramasyāstvāviśati vastiśiro'vagṛhṇāti tvarayantyenāmāvyaḥ parivartate'dho garbha iti asyāmavasthāyāṃ paryaṅkamenām āropya pravāhayitumupakrameta / (39.1) Par.?
karṇe cāsyā mantramimamanukūlā strī japet / (39.2) Par.?
kṣitirjalaṃ viyattejo vāyurviṣṇuḥ prajāpatiḥ / (39.3) Par.?
sagarbhāṃ tvāṃ sadā pāntu vaiśalyaṃ ca diśantu te / (39.4) Par.?
prasūṣva tvam avikliṣṭam avikliṣṭā śubhānane / (39.5) Par.?
kārttikeyadyutiṃ putraṃ kārtikeyābhirakṣitam / (39.6) Par.?
iti // (39.7) Par.?
tāścaināṃ yathoktaguṇāḥ striyo'nuśiṣyuḥ anāgatāvīr mā pravāhiṣṭhāḥ yā hyanāgatāvīḥ pravāhate vyarthamevāsyāstat karma bhavati prajā cāsyā vikṛtā vikṛtimāpannā ca śvāsakāsaśoṣaplīhaprasaktā vā bhavati / (40.1) Par.?
yathā hi kṣavathūdgāravātamūtrapurīṣavegān prayatamāno'pyaprāptakālānna labhate kṛcchreṇa vāpyavāpnoti tathānāgatakālaṃ garbhamapi pravāhamāṇā yathā caiṣāmeva kṣavathvādīnāṃ saṃdhāraṇam upaghātāyopapadyate tathā prāptakālasya garbhasyāpravāhaṇamiti / (40.2) Par.?
sā yathānirdeśaṃ kuruṣveti vaktavyā syāt / (40.3) Par.?
tathā ca kurvatī śanaiḥ pūrvaṃ pravāheta tato'nantaraṃ balavattaram / (40.4) Par.?
tasyāṃ ca pravāhamāṇāyāṃ striyaḥ śabdaṃ kuryuḥ prajātā prajātā dhanyaṃ dhanyaṃ putram iti / (40.5) Par.?
tathāsyā harṣeṇāpyāyyante prāṇāḥ // (40.6) Par.?
yadā ca prajātā syāttadaivainām avekṣeta kācidasyā aparā prapannā na veti / (41.1) Par.?
tasyāścedaparā prapannā syādathaināmanyatamā strī dakṣiṇena pāṇinā nābherupariṣṭādbalavannipīḍya savyena pāṇinā pṛṣṭhata upasaṃgṛhya tāṃ sunirdhūtaṃ nirdhunuyāt / (41.2) Par.?
athāsyāḥ pārṣṇyā śroṇīm ākoṭayet / (41.3) Par.?
asyāḥ sphicāvupasaṃgṛhya supīḍitaṃ pīḍayet / (41.4) Par.?
athāsyā bālaveṇyā kaṇṭhatālu parimṛśet / (41.5) Par.?
bhūrjapatrakācamaṇisarpanirmokaiścāsyā yoniṃ dhūpayet / (41.6) Par.?
kuṣṭhatālīśakalkaṃ balvajayūṣe maireyasurāmaṇḍe tīkṣṇe kaulatthe vā yūṣe maṇḍūkaparṇīpippalīsampāke vā saṃplāvya pāyayedenām / (41.7) Par.?
tathā sūkṣmailākilimakuṣṭhanāgaraviḍaṅgapippalīkālāgurucavyacitrakopakuñcikākalkaṃ kharavṛṣabhasya vā jīvato dakṣiṇaṃ karṇamutkṛtya dṛṣadi jarjarīkṛtya balvajakvāthādīnām āplāvanānām anyatame prakṣipyāplāvya muhūrtasthitam uddhṛtya tadāplāvanaṃ pāyayedenām / (41.8) Par.?
śatapuṣpākuṣṭhamadanahiṅgusiddhasya caināṃ tailasya picuṃ grāhayet / (41.9) Par.?
ataścaivānuvāsayet / (41.10) Par.?
etaireva cāplāvanaiḥ phalajīmūtekṣvākudhāmārgavakuṭajakṛtavedhanahastipippalyupahitair āsthāpayet / (41.11) Par.?
tadāsthāpanamasyāḥ saha vātamūtrapurīṣair nirharatyaparāmāsaktāṃ vāyor evāpratilomagatvāt / (41.12) Par.?
aparāṃ hi vātamūtrapurīṣāṇyanyāni cāntarbahirmārgāṇi sajanti // (41.13) Par.?