Please consider activating JavaScript!
UD type:
nsubj
obj
iobj
obl
amod
nmod
det
advmod
conj
vocative
acl
xcomp
advcl
appos
case
compound
cc
mark
nummod
cop
discourse
ccomp
aux
orphan
flat
csubj
parataxis
fixed
expl
dislocated
UD sub-type:
Unclear, revisit later
-- My own translation --
A Vedic Grammar for Students
A concise history of science in India
A survey of Hinduism
AB
ACint
AHS
AKośa
AMTest
ASaṃ
ASāh
AU
AVP
AVPariś
AVPr
AVŚ
AbhCint
AbhidhKo
AbhidhKoBh
Acintyastava
AgRPar
AgniPur
Alchemy and sacred geography in medieval Deccan.
Amano 2009
AmaruŚ
AmarŚās
AmarŚās (Komm.)
Amṛtabindūpaniṣat
An English Translation of the Sushruta Samhita, vol. I
An English translation of the Suśrutasaṃhitā
An illustrated Ardhamagadhi dictionary
An introduction to Buddhism.
Antagaḍadasāo
ArthaŚ
Arthaśāstra (Rangarajan)
AvŚat
Ayurvedarasāyana
AĀ
AṣṭNigh
Aṣṭādhyāyī
Aṣṭāvakragīta
BCar
BKŚS
Balarāma im Mahābhārata
Bareau 1953 [Index]
BaudhDhS
BaudhGS
BaudhŚS
BhPr
Bhadrabāhucarita
Bhairavastava
BhallŚ
Bhramarāṣṭaka
BhāMañj
BhāgPur
BhārGS
BhārŚS
Bloomfield (1897, Hymns AV)
BoCA
Bodewitz 1973 [JB tr.]
Bodewitz [1990, JB]
Boll←e (ṢB)
Brahmabindūpaniṣat
British Eighteenth-Century Chemical Terms
Buddhist Hybrid Sanskrit
BĀU
BījaN
Ca
CaTPra
Cakra (?) on Suśr
Caland (1931) [PB]
Caland (1951, ŚŚS)
Caland 1919 [Jaiminīyabr.]
Caland 1928 [ĀpŚS 16-24]
Caland 1928 [ĀpŚS tr.]
Caland [1900, tr. KauśS]
CauP
ChU
Classical Hindu mythology
Comm. on the Kāvyālaṃkāravṛtti
Coomaraswamy (1992)
Cowell [Harṣac.]
Cuire le monde
DKCar
Dagens (1977)
Darśan
Das (1988)
Das Rāmāyaṇa
Der Jainismus
Der Mondschein der Sāṃkhya-Wahrheit in deutscher ᅵbersetzung
Der Rig-Veda. Aus dem Sanskrit ins Deutsche bersetzt
Deussen 1894
Devīmāhātmya
DevīĀgama
DhanV
DhanvNigh
Die Lehre der Jainas
Die Religionen Indiens
Die altindische Stadt
Die philosophisch-theologischen Lehren des Pāśupata-Systems
Divyāv
Dresden (1941)
DrāhŚS
Early Indian secular architecture
Eggeling 1894 [ŚB]
Ekākṣarakoṣa
Etymologisches Wrterbuch des Altindoarischen
Exploration of underground water springs according to the ancient Hindus
Feldfrchte
Fischer (1974)
GB
GarPur
Garbe (1917)
Garbe [1878, VaitS]
GarbhOp
GautDhS
GaṇaKār
GaṇaKārṬīkā
Geldner [RV Auswahl]
GherS
Gmelin (As)
Gmelin (Cu, B, 1)
Gmelin (Hg, 1)
GobhGS
GokPurS
Gorakhnath and the Kanphata Yogins
GorŚ
Griffiths [YV tr.]
GītGov
GṛRĀ
Gḍhārthaprakāśaka
HBhVil
HV
HYP
Harṣacarita
Haṃsadūta
Haṃsasaṃdeśa
Hillebrandt 1885 [Vedachrestomathie]
Hindi (McGregor)
Hindu Tantrism
HirGS
History of chemistry in ancient and medieval India
Hitop
Hymnes de Abhinavagupta
Hārāṇacandara on Suśr
IPNI
IndMedLit I A
IndMedLit II B
Indian lexicography
Indu (ad AHS)
JB
JUB
JaimGS
JaimŚS
Jamison and Brereton (2014)
JanMVic
KAM
KS
KSS
KU
KaiNigh
Kangle (1969, Arthaśāstra)
Kashikar (1964)
Kashikar [BŚS]
Kashmir Shaivism
Katre (1987)
Kaulāvalīnirṇaya
KauśS
KauśSDār
KauśSKeśava
KauṣB
Kauṣītakagṛhyasūtra
KaṭhUp
KaṭhĀ
Keith (ŚĀ, 1908)
Keith 1909 [AĀ]
Keith [1914, TS transl.]
Keith [1920, AitBr]
KhādGS
Khādiragṛhyasūtrarudraskandavyākhyā
Kir
KokSam
Kramrisch (1981)
Kranich und Reiher im Sanskrit
Krisch 2006 [Rivelex]
KumSaṃ
KāSaṃgr
KāSū
KādSvīS
KādSvīSComm
KālPur
Kāle [DKC]
Kāmakuñjalatā
KātySmṛ
KātyŚS
KāvyAl
Kāvyālaṃkāravṛtti
KāvĀ
Kāśikāvṛtti
KāṭhGS
KūPur
KṛṣiPar
KṣNarm
LAS
La Kāśikā-vṛtti
LalVis
Le discours des rem│des au pays des ←pices
Les Strophes de Sāṃkhya (Sāṃkhyakārikā)
Les lapidaires indiens
LiPur
Lubotsky 2002
L←vi (1898)
MBh
MBhT
MMadhKār
MPur
MPālNigh
MS
MW
Mahācīnatantra
Mantra et yantra dans la m←dicine et l'alchimie indienne
ManuS
Mat. Med.
MayaM
Mayrhofer
MaṇiMāh
Megh
Meister 1988 [Temple Architecture]
Meulenbeld 1974 [MādhNid]
Meyer 1926 [Arthaśāstra]
Mindat
Minerals and gems in Indian alchemy
Miscellanea de operibus āyurvedicis
Miscellanea de operibus āyurvedicis (II)
MuA
MukMā
MuṇḍU
Mylius 1976 [SansIx 1]
Mylius 1977 [SansIx II]
Mylius 1993
Mylius 1995 [Ritual]
Mylius 2000 [Nachtrag]
MānGS
MṛgT
MṛgṬīkā
N
NWS (Schmidt)
NWS Halle
NarasiṃPur
NiSaṃ
NighŚeṣa
NyāBh
NyāBi
NyāSū
Nyāyacandrikāpaṇjikā
Nyāyasūtra
NāSmṛ
Nādabindūpaniṣat
Nāḍīparīkṣā
Nāḍīvijñāna
NāṭŚ
NŚVi
OH meanings
Oldenberg 1886 [Gṛhya tr.]
Oldenberg 1886 [Gṛhya]
Olivelle (1999)
Olivelle 2013 [King]
Olivelle 2015 [Law, Statescraft]
On the Dravyaguṇasaṃgraha of Cakrapāṇidatta
On the identity of arka, an Āyurvedic class of medicines
Origin and tradition of alchemy
PABh
PB
PS Zurich
PadCandr
Panels of the VIIth World Sanskrit Conference
ParDhSmṛti
ParNāmMālā
Paraśurāmakalpasūtra
Parāśarasmṛtiṭīkā
Patyal (1969)
PavDū
Paṃcasuttaṃ
PeW
Pottery in Vedic literature
Prasannapadā
PārGS
Pāradasaṃhitā
PāśupSūtra
Pāṇini (Bhtlingk)
RAK
RAdhy
RAdhyṬ
RArṇ
RCint
RCūM
RHT
RKDh
RMañj
RPSudh
RPrSudh2
RRS
RRSBoṬ
RRSDīp
RRSṬīkā
RRĀ
RRĀ Rasakhaṇḍa
RRĀṚddhi
RSK
RSS
RSaṃjīv
RTar
RasArṇ (2)
RasPr
Rasārṇavam nāma rasatantram
Ratna Dīpikā and Ratna Śāstram
Ratnadīpikā
Rau (Tpfe)
Reflections on the basic concepts on Indian pharmacology
Religious beliefs and practices of North Indie during the early mediaeval period
Renou (1935, Index v.)
Renou (1953, Voc.)
Renou 1956 [Kāvyamī.]
Ritualliteratur
RājMār
RājNigh
Rām
SBhedaV
SDS
SDhPS
SKBh
STKau
SVidhB
SarvSund
Sarvāstivāda Buddhist scholasticism
SaundĀ
SaṃSi
Schlingloff 1964 [Yoga]
Sharma 1960 [Ved. Lex.]
Sircar 1966 [Epigraphy]
SkPur
SkPur (Rkh)
Smaradīpikā
Some aspects of glass manufacturing in ancient India
SpandaKār
SpandaKārNir
Sphuṭārthāvyākhyā
Studies on Indian medical history.
Su
SātT
SāṃKār
SūrSiddh
SūryaŚ
Sūryaśatakaṭīkā
Srensen
TAkhy
TB
TS
TU
TantraS
Tapas und tapasvin in den erz¦hlenden Partien des Mahābhārata
Tarkasaṃgraha
Tattvavaiśāradī
The Antagaḍa-Dasāo and Aṇuttarovavāiya-Dasāo
The Atharvaveda and the Gopathabrāhmaṇa
The Early Upaniṣadas
The Nighaṇṭu and the Nirukta
The Vocabulary of the Rāmāyaṇa
The alchemical body
The constraints of theory in the evolution of nosological classifications
The ghaṭikā of the twice-born in South Indian inscriptions
The heroic satī or the widow ascetic
The origin of the life of a human being
The social and military position of the ruling caste in ancient India.
The Ātharvaṇa Upanishads
The āśrama system
ToḍalT
Translation of Gītā
TriKŚ
Tropical flowering plants
TĀ
TĀ
Tṛtīyakaḥ phenakaḥ
Ueber die Entstehung der Śvetāmbara und Digambara Sekten
Une technique du rasāyana āyurv←dique
Upaniṣads, ᅵbersetzung
Useful plants
UḍḍT
VNSūtra
VNSūtraV
VSM
VaiSūVṛ
VaikhDhS
VaikhGS
VaikhŚS
VaitS
VaiśSū
Vaiṣṇavism, Śaivism, and minor religious systems.
VarPur
VasDhS
VetPV
ViPur
ViSmṛ
Vidyādharas
ViṃKār
ViṃVṛtti
Viṣkali-, Name of an Accouching Deity
Vāc
Vācaspatimiśras Tattvakaumudī
Vāgbhaṭas's Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
VārGS
VārŚS
Vṛddhayamasmṛti
Weber [1859, Omina]
Webmineral
Whitney and Lanman 1905
Witzel (2004, KaṭhĀ)
Worship of the goddess according to the Kālikāpurāṇa
Wrterbuch Ardhamāgadhī-Deutsch
Wrterbuch des Ṛigveda
YRā
YS
YSBhā
Yoga
Yoga et alch←mie
YāSmṛ
ĀK
ĀVDīp
ĀpDhS
ĀpGS
ĀpŚS
Āsapt
Āyaraṅga
ĀśvGS
ĀśvŚS
ŚBM
ŚGDīp
ŚSDīp
ŚSūtra
ŚSūtraV
ŚTr
ŚdhSaṃh
ŚiSam
ŚiraUpan
ŚivaPur
Śusa
ŚvetU
Śyainikaśāstra
ŚāktaVij
ŚāṅkhGS
ŚāṅkhĀ
ŚāṅkhŚS
ṚV
ṚVJ
ṚVKh
ṚgVidh
ṚtuS
ṢB
Ṭikanikayātrā
Texts
Help
Select a text: AMTest
Abhidharmakośa
Abhidharmakośabhāṣya
Abhidhānacintāmaṇi
Abhinavacintāmaṇi
Acintyastava
Agastīyaratnaparīkṣā
Agnipurāṇa
Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
Aitareyopaniṣad
Amarakośa
Amaraughaśāsana
Amaruśataka
Amṛtabindūpaniṣat
Antagaḍadasāo
Arthaśāstra
Atharvaprāyaścittāni
Atharvaveda (Paippalāda)
Atharvaveda (Śaunaka)
Atharvavedapariśiṣṭa
Avadānaśataka
Ayurvedarasāyana
Aṣṭasāhasrikā
Aṣṭādhyāyī
Aṣṭāvakragīta
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Aṣṭāṅganighaṇṭu
Aṣṭāṅgasaṃgraha
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhadrabāhucarita
Bhairavastava
Bhallaṭaśataka
Bhramarāṣṭaka
Bhāgavatapurāṇa
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
Bhāratamañjarī
Bhāvaprakāśa
Bodhicaryāvatāra
Brahmabindūpaniṣat
Buddhacarita
Bījanighaṇṭu
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Cakra (?) on Suśr
Carakasaṃhitā
Carakatattvapradīpikā
Caurapañcaśikā
Chāndogyopaniṣad
Comm. on the Kāvyālaṃkāravṛtti
Commentary on Amaraughaśāsana
Commentary on the Kādambarīsvīkaraṇasūtramañjarī
Daśakumāracarita
Devīkālottarāgama
Devīmāhātmya
Dhanurveda
Dhanvantarinighaṇṭu
Divyāvadāna
Drāhyāyaṇaśrautasūtra
Ekākṣarakoṣa
Garbhopaniṣat
Garuḍapurāṇa
Gautamadharmasūtra
Gaṇakārikā
Gheraṇḍasaṃhitā
Gobhilagṛhyasūtra
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Gopathabrāhmaṇa
Gorakṣaśataka
Gītagovinda
Gūḍhārthadīpikā
Gṛhastharatnākara
Gḍhārthaprakāśaka
Haribhaktivilāsa
Harivaṃśa
Harṣacarita
Haṃsadūta
Haṃsasaṃdeśa
Haṭhayogapradīpikā
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Hitopadeśa
Hārāṇacandara on Suśr
Indu (ad AHS)
Jaiminigṛhyasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
Jaiminīyaśrautasūtra
Janmamaraṇavicāra
Kaiyadevanighaṇṭu
Kathāsaritsāgara
Kaulāvalīnirṇaya
Kauśikasūtra
Kauśikasūtradārilabhāṣya
Kauśikasūtrakeśavapaddhati
Kauṣītakagṛhyasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
Kauṣītakyupaniṣad
Kaṭhopaniṣad
Kaṭhāraṇyaka
Khādiragṛhyasūtra
Khādiragṛhyasūtrarudraskandavyākhyā
Kirātārjunīya
Kokilasaṃdeśa
Kumārasaṃbhava
Kādambarīsvīkaraṇasūtramañjarī
Kālikāpurāṇa
Kāmasūtra
Kātyāyanasmṛti
Kātyāyanaśrautasūtra
Kāvyasaṃgraha
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kāvyālaṃkāravṛtti
Kāśikāvṛtti
Kāṭhakagṛhyasūtra
Kāṭhakasaṃhitā
Kūrmapurāṇa
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Lalitavistara
Laṅkāvatārasūtra
Liṅgapurāṇa
Madanapālanighaṇṭu
Mahābhārata
Mahācīnatantra
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Manusmṛti
Matsyapurāṇa
Maṇimāhātmya
Meghadūta
Mugdhāvabodhinī
Mukundamālā
Muṇḍakopaniṣad
Mānavagṛhyasūtra
Mātṛkābhedatantra
Mūlamadhyamakārikāḥ
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
Narasiṃhapurāṇa
Narmamālā
Nibandhasaṃgraha
Nighaṇṭuśeṣa
Nirukta
Nyāyabhāṣya
Nyāyabindu
Nyāyacandrikāpaṇjikā
Nyāyasūtra
Nādabindūpaniṣat
Nāradasmṛti
Nāḍīparīkṣā
Nāḍīvijñāna
Nāṭyaśāstra
Nāṭyaśāstravivṛti
Padārthacandrikā
Paramānandīyanāmamālā
Paraśurāmakalpasūtra
Parāśaradharmasaṃhitā
Parāśarasmṛtiṭīkā
Pavanadūta
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
Pañcārthabhāṣya
Paṃcasuttaṃ
Prasannapadā
Pāraskaragṛhyasūtra
Pāśupatasūtra
Rasahṛdayatantra
Rasakāmadhenu
Rasamañjarī
Rasaprakāśasudhākara
Rasaratnasamuccaya
Rasaratnasamuccayabodhinī
Rasaratnasamuccayadīpikā
Rasaratnasamuccayaṭīkā
Rasaratnākara
Rasaratnākara Rasakhaṇḍa
Rasasaṃketakalikā
Rasataraṅgiṇī
Rasendracintāmaṇi
Rasendracūḍāmaṇi
Rasendrasārasaṃgraha
Rasikapriyā
Rasikasaṃjīvanī
Rasādhyāya
Rasādhyāyaṭīkā
Rasārṇava
Rasārṇavakalpa
Ratnadīpikā
Ratnaṭīkā
Rājamārtaṇḍa
Rājanighaṇṭu
Rāmāyaṇa
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
Sarvadarśanasaṃgraha
Sarvāṅgasundarā
Saundarānanda
Saṃvitsiddhi
Saṅghabhedavastu
Skandapurāṇa
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Smaradīpikā
Spandakārikā
Spandakārikānirṇaya
Sphuṭārthāvyākhyā
Suśrutasaṃhitā
Sāmavidhānabrāhmaṇa
Sātvatatantra
Sāṃkhyakārikā
Sāṃkhyakārikābhāṣya
Sāṃkhyatattvakaumudī
Sūryasiddhānta
Sūryaśataka
Sūryaśatakaṭīkā
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Taittirīyopaniṣad
Taittirīyāraṇyaka
Tantrasāra
Tantrākhyāyikā
Tantrāloka
Tarkasaṃgraha
Tattvavaiśāradī
Toḍalatantra
Trikāṇḍaśeṣa
Uḍḍāmareśvaratantra
Vaikhānasadharmasūtra
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaikhānasaśrautasūtra
Vaitānasūtra
Vaiśeṣikasūtra
Vaiśeṣikasūtravṛtti
Varāhapurāṇa
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vetālapañcaviṃśatikā
Viṃśatikākārikā
Viṃśatikāvṛtti
Viṣṇupurāṇa
Viṣṇusmṛti
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
Vārāhagṛhyasūtra
Vārāhaśrautasūtra
Vātūlanāthasūtras
Vātūlanāthasūtravṛtti
Vṛddhayamasmṛti
Yogaratnākara
Yogasūtra
Yogasūtrabhāṣya
Yājñavalkyasmṛti
Ānandakanda
Āpastambadharmasūtra
Āpastambagṛhyasūtra
Āpastambaśrautasūtra
Āryāsaptaśatī
Āyaraṅga
Āyurvedadīpikā
Āśvalāyanagṛhyasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatakatraya
Śatapathabrāhmaṇa
Śikṣāsamuccaya
Śira'upaniṣad
Śivapurāṇa
Śivasūtra
Śivasūtravārtika
Śukasaptati
Śvetāśvataropaniṣad
Śyainikaśāstra
Śāktavijñāna
Śārṅgadharasaṃhitā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
Śāṅkhāyanāraṇyaka
Ṛgveda
Ṛgvedakhilāni
Ṛgvedavedāṅgajyotiṣa
Ṛgvidhāna
Ṛtusaṃhāra
Ṣaḍviṃśabrāhmaṇa
Ṭikanikayātrā
Bibliography Select a chapter: Su, Sū., 1
Su, Sū., 2
Su, Sū., 3
Su, Sū., 4
Su, Sū., 5
Su, Sū., 6
Su, Sū., 7
Su, Sū., 8
Su, Sū., 9
Su, Sū., 10
Su, Sū., 11
Su, Sū., 12
Su, Sū., 13
Su, Sū., 14
Su, Sū., 15
Su, Sū., 16
Su, Sū., 17
Su, Sū., 18
Su, Sū., 19
Su, Sū., 20
Su, Sū., 21
Su, Sū., 22
Su, Sū., 23
Su, Sū., 24
Su, Sū., 25
Su, Sū., 26
Su, Sū., 27
Su, Sū., 28
Su, Sū., 29
Su, Sū., 30
Su, Sū., 31
Su, Sū., 32
Su, Sū., 33
Su, Sū., 34
Su, Sū., 35
Su, Sū., 36
Su, Sū., 37
Su, Sū., 38
Su, Sū., 39
Su, Sū., 40
Su, Sū., 41
Su, Sū., 42
Su, Sū., 43
Su, Sū., 44
Su, Sū., 45
Su, Sū., 46
Su, Nid., 1
Su, Nid., 2
Su, Nid., 3
Su, Nid., 4
Su, Nid., 5
Su, Nid., 6
Su, Nid., 7
Su, Nid., 8
Su, Nid., 9
Su, Nid., 10
Su, Nid., 11
Su, Nid., 12
Su, Nid., 13
Su, Nid., 14
Su, Nid., 15
Su, Nid., 16
Su, Śār., 1
Su, Śār., 2
Su, Śār., 3
Su, Śār., 4
Su, Śār., 5
Su, Śār., 6
Su, Śār., 7
Su, Śār., 8
Su, Śār., 9
Su, Śār., 10
Su, Cik., 1
Su, Cik., 2
Su, Cik., 3
Su, Cik., 4
Su, Cik., 5
Su, Cik., 6
Su, Cik., 7
Su, Cik., 8
Su, Cik., 9
Su, Cik., 10
Su, Cik., 11
Su, Cik., 12
Su, Cik., 13
Su, Cik., 14
Su, Cik., 15
Su, Cik., 16
Su, Cik., 17
Su, Cik., 18
Su, Cik., 19
Su, Cik., 20
Su, Cik., 21
Su, Cik., 22
Su, Cik., 23
Su, Cik., 24
Su, Cik., 25
Su, Cik., 26
Su, Cik., 27
Su, Cik., 28
Su, Cik., 29
Su, Cik., 30
Su, Cik., 31
Su, Cik., 32
Su, Cik., 33
Su, Cik., 34
Su, Cik., 35
Su, Cik., 36
Su, Cik., 37
Su, Cik., 38
Su, Cik., 39
Su, Cik., 40
Su, Ka., 1
Su, Ka., 2
Su, Ka., 3
Su, Ka., 4
Su, Ka., 5
Su, Ka., 6
Su, Ka., 7
Su, Ka., 8
Su, Utt., 1
Su, Utt., 2
Su, Utt., 3
Su, Utt., 4
Su, Utt., 5
Su, Utt., 6
Su, Utt., 7
Su, Utt., 8
Su, Utt., 9
Su, Utt., 10
Su, Utt., 11
Su, Utt., 12
Su, Utt., 13
Su, Utt., 14
Su, Utt., 15
Su, Utt., 16
Su, Utt., 17
Su, Utt., 18
Su, Utt., 19
Su, Utt., 20
Su, Utt., 21
Su, Utt., 22
Su, Utt., 23
Su, Utt., 24
Su, Utt., 25
Su, Utt., 26
Su, Utt., 27
Su, Utt., 28
Su, Utt., 29
Su, Utt., 30
Su, Utt., 31
Su, Utt., 32
Su, Utt., 33
Su, Utt., 34
Su, Utt., 35
Su, Utt., 36
Su, Utt., 37
Su, Utt., 38
Su, Utt., 39
Su, Utt., 40
Su, Utt., 41
Su, Utt., 42
Su, Utt., 43
Su, Utt., 44
Su, Utt., 45
Su, Utt., 46
Su, Utt., 47
Su, Utt., 48
Su, Utt., 49
Su, Utt., 50
Su, Utt., 51
Su, Utt., 52
Su, Utt., 53
Su, Utt., 54
Su, Utt., 55
Su, Utt., 56
Su, Utt., 57
Su, Utt., 58
Su, Utt., 59
Su, Utt., 60
Su, Utt., 61
Su, Utt., 62
Su, Utt., 63
Su, Utt., 64
Su, Utt., 65
Su, Utt., 66
(no revisions)
Show parallels Show headlines Use dependency labeler
Chapter id: 3589
Click on a sentence to show its analysis Keep the mouse pointer over a lemma to show its meanings.
athātaḥ kuṣṭhacikitsitaṃ vyākhyāsyāmaḥ // (1.1)
Par.?
yathovāca bhagavān dhanvantariḥ // (2.1)
Par.?
Enstehung von Lepra
viruddhādhyaśanāsātmyavegavighātaiḥ snehādīnāṃ cāyathārambhaiḥ pāpakriyayā purākṛtakarmayogāc ca tvagdoṣā bhavanti // (3.1)
Par.?
allgem. verhaltensregeln
tatra tvagdoṣī māṃsavasādugdhadadhitailakulatthamāṣaniṣpāvekṣupiṣṭavikārāmlaviruddhādhyaśanājīrṇavidāhyabhiṣyandīni divāsvapnaṃ vyavāyaṃ ca pariharet // (4.1)
Par.?
tataḥ śāliṣaṣṭikayavagodhūmakoradūṣaśyāmākoddālakādīnanavān bhuñjīta mudgāḍhakyor anyatarasya yūṣeṇa sūpena vā nimbapatrāruṣkaravyāmiśreṇa maṇḍūkaparṇyavalgujāṭarūṣakarūpikāpuṣpaiḥ sarpiḥ siddhaiḥ sarṣapatailasiddhair vā tiktavargeṇa vābhihitena māṃsasātmyāya vā jāṅgalamāṃsam amedaskaṃ vitaret tailaṃ vajrakamabhyaṅgārthe āragvadhādikaṣāyamutsādanārthe pānapariṣekāvagāhādiṣu ca khadirakaṣāyam ityeṣa āhārācāravibhāgaḥ // (5.1)
Par.?
tatra pūrvarūpeṣūbhayataḥ saṃśodhanam āseveta / (6.1)
Par.?
tatra tvaksamprāpte śodhanālepanāni śoṇitaprāpte saṃśodhanālepanakaṣāyapānaśoṇitāvasecanāni māṃsaprāpte śodhanālepanakaṣāyapānaśoṇitāvasecanāriṣṭamanthaprāśāḥ caturthakarmaguṇaprāptaṃ yāpyamātmavataḥ saṃvidhānavataśca tatra saṃśodhanācchoṇitāvasecanāccordhvaṃ bhallātaśilājatudhātumākṣīkaguggulvagurutuvarakakhadirāsanāyaskṛtividhānam āseveta pañcamaṃ naivopakramet // (6.2)
Par.?
taila bei versch. doṣas
tatra prathamam eva kuṣṭhinaṃ snehapānavidhānenopapādayet / (7.1)
Par.?
meṣaśṛṅgīśvadaṃṣṭrāśārṅgeṣṭāguḍūcīdvipañcamūlīsiddhaṃ tailaṃ ghṛtaṃ vā vātakuṣṭhināṃ pānābhyaṅgayor vidadhyād dhavāśvakarṇakakubhapalāśapicumardaparpaṭakamadhukarodhrasamaṅgāsiddhaṃ sarpiḥ pittakuṣṭhināṃ priyālaśālāragvadhanimbasaptaparṇacitrakamaricavacākuṣṭhasiddhaṃ śleṣmakuṣṭhināṃ bhallātakābhayāviḍaṅgasiddhaṃ vā sarveṣāṃ tuvarakatailaṃ bhallātakatailaṃ veti // (7.2)
Par.?
mahātiktakataila
saptaparṇāragvadhātiviṣekṣurapāṭhākaṭurohiṇyamṛtātriphalāpaṭolapicumardaparpaṭakadurālabhātrāyamāṇāmustācandanapadmakaharidropakulyāviśālāmūrvāśatāvarīsārivendrayavāṭarūṣakaṣaḍgranthāmadhukabhūnimbagṛṣṭikā iti samabhāgāḥ kalkaḥ syāt kalkāccaturguṇaṃ sarpiḥ prakṣipya taddviguṇo dhātrīphalarasastaccaturguṇā āpastadaikadhyaṃ samāloḍya vipacet etanmahātiktakaṃ nāma sarpiḥ kuṣṭhaviṣamajvararaktapittahṛdrogonmādāpasmāragulmapiḍakāsṛgdaragalagaṇḍagaṇḍamālāślīpadapāṇḍurogavisarpārśaḥṣāṇḍhyakaṇḍūpāmādīñchamayediti // (8.1) Par.?
tiktakasarpis
triphalāpaṭolapicumandāṭarūṣakakaṭurohiṇīdurālabhātrāyamāṇāḥ parpaṭakaścaiteṣāṃ dvipalikān bhāgāñjaladroṇe prakṣipya pādāvaśeṣaṃ kaṣāyamādāya kalkapeṣyāṇīmāni bheṣajānyardhapalikāni trāyamāṇāmustendrayavacandanakirātatiktāni pippalyaścaitāni ghṛtaprasthe samāvāpya vipacet etattiktakaṃ nāma sarpiḥ kuṣṭhaviṣamajvaragulmārśograhaṇīdoṣaśophapāṇḍurogavisarpaṣāṇḍhyaśamanam ūrdhvajatrugatarogaghnaṃ ceti // (9.1)
Par.?
ato 'nyatamena ghṛtena snigdhasvinnasyaikāṃ dve tisraścatasraḥ pañca vā sirā vidhyet maṇḍalāni cotsannānyavalikhed abhīkṣṇaṃ pracchayed vā samudraphenaśākagojīkākodumbarikāpatrair vāvaghṛṣyālepayel lākṣāsarjarasarasāñjanaprapunnāḍāvalgujatejovatyaśvamārakārkakuṭajārevatamūlakalkair mūtrapiṣṭaiḥ pittapiṣṭair vā svarjikātutthakāsīsaviḍaṅgāgāradhūmacitrakakaṭukasudhāharidrāsaindhavakalkair vā etānyevāvāpya kṣārakalpena niḥsrute pālāśe kṣāre tato vipācya phāṇītam iva saṃjātamavatārya lepayet jyotiṣkaphalalākṣāmaricapippalīsumanaḥpatrair vā haritālamanaḥśilārkakṣīratilaśigrumaricakalkair vā svarjikākuṣṭhatutthakuṭajacitrakaviḍaṅgamaricarodhramanaḥśilākalkair vā harītakīkarañjikāviḍaṅgasiddhārthakalavaṇarocanāvalgujaharidrākalkair vā // (10.1)
Par.?
sarve kuṣṭhāpahāḥ siddhā lepāḥ sapta prakīrtitāḥ / (11.1)
Par.?
vaiśeṣikānatastūrdhvaṃ dadrūśvitreṣu me śṛṇu // (11.2)
Par.?
lākṣā kuṣṭhaṃ sarṣapāḥ śrīniketaṃ rātrir vyoṣaṃ cakramardasya bījam / (12.1)
Par.?
kṛtvaikasthaṃ takrapiṣṭaḥ pralepo dadrūṣūkto mūlakādbījayuktaḥ // (12.2)
Par.?
sindhūdbhūtaṃ cakramardasya bījamikṣūdbhūtaṃ keśaraṃ tārkṣyaśailam / (13.1)
Par.?
piṣṭo lepo 'yaṃ kapitthādrasena dadrūstūrṇaṃ nāśayatyeṣa yogaḥ // (13.2)
Par.?
hemakṣīrī vyādhighātaḥ śirīṣo nimbaḥ sarjo vatsakaḥ sājakarṇaḥ / (14.1)
Par.?
śīghraṃ tīvrā nāśayantīha dadrūḥ snānālepodgharṣaṇeṣūpayuktāḥ // (14.2)
Par.?
bhadrāsaṃjñodumbarīmūlatulyaṃ dattvā mūlaṃ kṣodayitvā malapvāḥ / (15.1)
Par.?
siddhaṃ toyaṃ pītamuṣṇe sukhoṣṇaṃ sphoṭāñchvitre puṇḍarīke ca kuryāt // (15.2)
Par.?
dvaipaṃ dagdhaṃ carma mātaṅgajaṃ vā bhinne sphoṭe tailayuktaṃ pralepaḥ / (16.1)
Par.?
pūtiḥ kīṭo rājavṛkṣodbhavena kṣāreṇāktaḥ śvitrameko nihanti // (16.2)
Par.?
kṛṣṇasya sarpasya masī sudagdhā vaibhītakaṃ tailamatha dvitīyam / (17.1)
Par.?
etat samastaṃ mṛditaṃ pralepācchvitrāṇi sarvāṇyapahanti śīghram // (17.2)
Par.?
adhyardhatoye sumatisrutasya kṣārasya kalpena tu saptakṛtvaḥ / (18.1)
Par.?
tailaṃ śṛtaṃ tena caturguṇena śvitrāpahaṃ mrakṣaṇametadagryam // (18.2)
Par.?
ghṛtena yuktaṃ prapunāḍabījaṃ kuṣṭhaṃ ca yaṣṭīmadhukaṃ ca piṣṭvā / (19.1)
Par.?
śvetāya dadyādgṛhakukkuṭāya caturthabhaktāya bubhukṣitāya // (19.2)
Par.?
tasyopasaṃgṛhya ca tat purīṣamutpācitaṃ sarvata eva limpet / (20.1)
Par.?
abhyantaraṃ māsamimaṃ prayogaṃ prayojayecchvitramatho nihanti // (20.2)
Par.?
kṣāre sudagdhe jalagaṇḍaje tu gajasya mūtreṇa bahusrute ca / (21.1)
Par.?
droṇapramāṇe daśabhāgayuktaṃ dattvā pacedbījamavalgujasya // (21.2)
Par.?
etadyadā cikkaṇatām upaiti tadā samastaṃ guṭikā vidadhyāt / (22.1)
Par.?
śvitraṃ pralimpedatha sampraghṛṣya tayā vrajedāśu savarṇabhāvam // (22.2)
Par.?
kaṣāyakalpena subhāvitāṃ tu jalaṃ tvacā cūtaharītakīnām / (23.1)
Par.?
tāṃ tāmradīpe praṇidhāya dhīmān vartiṃ vaṭakṣīrasubhāvitāṃ tu // (23.2)
Par.?
ādīpya tajjātamasīṃ gṛhītvā tāṃ cāpi pathyāmbhasi bhāvayitvā / (24.1)
Par.?
saṃpracchitaṃ tadbahuśaḥ kilāsaṃ tailena siktaṃ kaṭunā prayāti // (24.2)
Par.?
āvalgujaṃ bījamagryaṃ nadījaṃ kākāhvānodumbarī yā ca lākṣā / (25.1)
Par.?
lauhaṃ cūrṇaṃ māgadhī tārkṣyaśailaṃ tulyāḥ kāryāḥ kṛṣṇavarṇāstilāśca // (25.2)
Par.?
vartiṃ kṛtvā tāṃ gavāṃ pittapiṣṭāṃ lepaḥ kāryaḥ śvitriṇāṃ śvitrahārī / (26.1)
Par.?
lepāt pittaṃ śaikhinaṃ śvitrahāri hrīveraṃ vā dagdhametena yuktam // (26.2)
Par.?
tutthālakaṭukāvyoṣasiṃhārkahayamārakāḥ / (27.1)
Par.?
kuṣṭhāvalgujabhallātakṣīriṇīsarṣapāḥ snuhī // (27.2)
Par.?
tilvakāriṣṭapīlūnāṃ patrāṇyāragvadhasya ca / (28.1)
Par.?
bījaṃ viḍaṅgāśvahantror haridre bṛhatīdvayam // (28.2)
Par.?
ābhyāṃ śvitrāṇi yogābhyāṃ lepānnaśyantyaśeṣataḥ / (29.1)
Par.?
vāyasīphalgutiktānāṃ śataṃ dattvā pṛthak pṛthak // (29.2)
Par.?
dve loharajasaḥ prasthe triphalātryāḍhakaṃ tathā / (30.1)
Par.?
tridroṇe 'pāṃ pacedyāvadbhāgau dvāvasanād api // (30.2)
Par.?
śiṣṭau ca vipacedbhūya etaiḥ ślakṣṇaprapeṣitaiḥ / (31.1)
Par.?
kalkair indrayavavyoṣatvagdārucaturaṅgulaiḥ // (31.2)
Par.?
pārāvatapadīdantīvākucīkeśarāhvayaiḥ / (32.1)
Par.?
kaṇṭakāryā ca tatpakvaṃ ghṛtaṃ kuṣṭhiṣu yojayet // (32.2)
Par.?
doṣadhātvāśritaṃ pānādabhyaṅgāttvaggataṃ tathā / (33.1)
Par.?
apyasādhyaṃ nṛṇāṃ kuṣṭhaṃ nāmnā nīlaṃ niyacchati // (33.2)
Par.?
mahānīla
triphalātvak trikaṭukaṃ surasā madayantikā / (34.1)
Par.?
vāyasyāragvadhaścaiṣāṃ tulāṃ kuryāt pṛthak pṛthak // (34.2)
Par.?
kākamācyarkavaruṇadantīkuṭajacitrakāt / (35.1)
Par.?
dārvīnidigdhikābhyāṃ tu pṛthagdaśapalaṃ tathā // (35.2)
Par.?
tridroṇe 'pāṃ pacedyāvat ṣaṭprasthaṃ pariśeṣitam / (36.1)
Par.?
śakṛdrasadadhikṣīramūtrāṇāṃ pṛthagāḍhakam // (36.2)
Par.?
tadvadghṛtasya tatsādhyaṃ bhūnimbavyoṣacitrakaiḥ / (37.1)
Par.?
karañjaphalanīlikāśyāmāvalgujapīlubhiḥ // (37.2)
Par.?
nīlinīnimbakusumaiḥ siddhaṃ kuṣṭhāpahaṃ ghṛtam / (38.1)
Par.?
mrakṣaṇādaṅgasāvarṇyaṃ śvitriṇāṃ janayennṝṇām / (38.2)
Par.?
bhagandaraṃ kṛmīnarśo mahānīlaṃ niyacchati // (38.3)
Par.?
Rezept
mūtraṃ gavyaṃ citrakavyoṣayuktaṃ sarpiḥkumbhe kṣaudrayuktaṃ sthitaṃ hi / (39.1)
Par.?
pakṣādūrdhvaṃ śvitribhiḥ peyametat kuryāccāsmin kuṣṭhadiṣṭaṃ vidhānam // (39.2)
Par.?
pūtīkārkasnuṅnarendradrumāṇāṃ mūtraiḥ piṣṭāḥ pallavāḥ saumanāś ca / (40.1)
Par.?
lepaḥ śvitraṃ hanti dadrūrvraṇāṃś ca duṣṭānyarśāṃsyeṣa nāḍīvraṇāṃś ca // (40.2)
Par.?
asmādūrdhvaṃ niḥsrute duṣṭarakte jātaprāṇaṃ sarpiṣā snehayitvā / (41.1)
Par.?
tīkṣṇair yogaiśchardayitvā pragāḍhaṃ paścāddoṣaṃ nirhareccāpramattaḥ // (41.2)
Par.?
durvānto vā durvirikto 'pi vā syāt kuṣṭhī doṣair uddhatair vyāptadehaḥ / (42.1)
Par.?
niḥsaṃdigdhaṃ yātyasādhyatvamāśu tasmāt kṛtsnānnirharettasya doṣān // (42.2)
Par.?
pakṣāt pakṣācchardanānyabhyupeyānmāsānmāsāt sraṃsanaṃ cāpi deyam / (43.1)
Par.?
srāvyaṃ raktaṃ vatsare hi dviralpaṃ nasyaṃ dadyācca trirātrāt trirātrāt // (43.2)
Par.?
pathyā vyoṣaṃ sekṣujātaṃ satailaṃ līḍhvā śīghraṃ mucyate kuṣṭharogāt / (44.1)
Par.?
dhātrīpathyākṣopakulyāviḍaṅgān kṣaudrājyābhyāmekato vāvalihyāt // (44.2)
Par.?
pītvā māsaṃ vā palāṃśāṃ haridrāṃ mūtreṇāntaṃ pāparogasya gacchet / (45.1)
Par.?
evaṃ peyaścitrakaḥ ślakṣṇapiṣṭaḥ pippalyo vā pūrvavanmūtrayuktāḥ // (45.2)
Par.?
tadvattārkṣyaṃ māsamātraṃ ca peyaṃ tenājasraṃ dehamālepayecca / (46.1)
Par.?
āriṣṭī tvak sāptaparṇī ca tulyā lākṣā mustaṃ pañcamūlyau haridre // (46.2)
Par.?
mañjiṣṭhākṣau vāsako devadāru pathyāvahnī vyoṣadhātrīviḍaṅgāḥ / (47.1)
Par.?
sāmānyāṃśaṃ yojayitvā viḍaṅgaiścūrṇaṃ kṛtvā tatpalonmānamaśnan // (47.2)
Par.?
kuṣṭhājjantur mucyate traiphalaṃ vā sarpirdroṇaṃ vyoṣayuktaṃ ca yuñjan / (48.1)
Par.?
gomūtrāmbudroṇasiddhe 'kṣapīḍe siddhaṃ sarpirnāśayeccāpi kuṣṭham // (48.2)
Par.?
āragvadhe saptaparṇe paṭole savṛkṣake naktamāle sanimbe / (49.1)
Par.?
jīrṇaṃ pakvaṃ taddharidrādvayena hanyāt kuṣṭhaṃ muṣkake cāpi sarpiḥ // (49.2)
Par.?
rodhrāriṣṭaṃ padmakaṃ raktasāraḥ saptāhvākṣau vṛkṣako bījakaś ca / (50.1)
Par.?
yojyāḥ snāne dahyamānasya jantoḥ peyā vā syāt kṣaudrayuktā tribhaṇḍī // (50.2)
Par.?
khādet kuṣṭhī māṃsaśāte purāṇān mudgān siddhānnimbatoye satailān / (51.1)
Par.?
nimbakvāthaṃ jātasattvaḥ pibedvā kvāthaṃ vārkālarkasaptacchadānām // (51.2)
Par.?
jagdheṣvaṅgeṣvaśvamārasya mūlaṃ lepo yuktaḥ syādviḍaṅgaiḥ samūtraiḥ / (52.1)
Par.?
mūtraiścainaṃ secayedbhojayecca sarvāhārān samprayuktān viḍaṅgaiḥ // (52.2)
Par.?
kārañjaṃ vā sārṣapaṃ vā kṣateṣu kṣepyaṃ tailaṃ śigrukośāmrayor vā / (53.1)
Par.?
pakvaṃ sarvair vā kaṭūṣṇaiḥ satiktaiḥ śeṣaṃ ca syādduṣṭavat saṃvidhānam // (53.2)
Par.?
Rezept: vajraka
saptaparṇakarañjārkamālatīkaravīrajam / (54.1)
Par.?
snuhīśirīṣayor mūlaṃ citrakāsphotayor api // (54.2)
Par.?
viṣalāṅgalavajrākhyakāsīsālamanaḥśilāḥ / (55.1)
Par.?
karañjabījaṃ trikaṭu triphalāṃ rajanīdvayam // (55.2)
Par.?
siddhārthakān viḍaṅgāni prapunnāḍaṃ ca saṃharet / (56.1)
Par.?
mūtrapiṣṭaiḥ pacedetaistailaṃ kuṣṭhavināśanam // (56.2)
Par.?
etadvajrakam abhyaṅgānnāḍīduṣṭavraṇāpaham / (57.1)
Par.?
mahāvajraka
siddhārthakaḥ karañjau dvau dve haridre rasāñjanam // (57.2)
Par.?
kuṭajaś ca prapunnāḍasaptaparṇau mṛgādanī / (58.1)
Par.?
lākṣā sarjaraso 'rkaśca sāsphotāragvadhau snuhī // (58.2)
Par.?
śirīṣastuvarākhyastu kuṭajāruṣkarau vacā / (59.1)
Par.?
kuṣṭhaṃ kṛmighnaṃ mañjiṣṭhā lāṅgalī citrakaṃ tathā // (59.2)
Par.?
mālatī kaṭutumbī ca gandhāhvā mūlakaṃ tathā / (60.1)
Par.?
saindhavaṃ karavīraśca gṛhadhūmaṃ viṣaṃ tathā // (60.2)
Par.?
kampillakaṃ sasindūraṃ tejohvātutthakāhvaye / (61.1)
Par.?
samabhāgāni sarvāṇi kalkapeṣyāṇi kārayet // (61.2)
Par.?
gomūtraṃ dviguṇaṃ dadyāttilatailāccaturguṇam / (62.1)
Par.?
kārañjaṃ yā mahāvīryaṃ sārṣapaṃ vā mahāguṇam // (62.2)
Par.?
abhyaṅgāt sarvakuṣṭhāni gaṇḍamālābhagandarān / (63.1)
Par.?
nāḍīduṣṭavraṇān ghorān nāśayennātra saṃśayaḥ // (63.2)
Par.?
mahāvajrakamityetannāmnā tailaṃ mahāguṇam / (64.1)
Par.?
pittāvāpair mūtrapiṣṭaistailaṃ lākṣādikaiḥ kṛtam // (64.2)
Par.?
saptāhaṃ kaṭukālābvāṃ nidadhīta cikitsakaḥ / (65.1)
Par.?
pītavantaṃ tato mātrāṃ tenābhyaktaṃ ca mānavam // (65.2)
Par.?
śāyayedātape tasya doṣā gacchanti sarvaśaḥ / (66.1)
Par.?
srutadoṣaṃ samutthāpya snātaṃ khadiravāriṇā // (66.2)
Par.?
yavāgūṃ pāyayedenaṃ sādhitāṃ khadirāmbunā / (67.1)
Par.?
evaṃ saṃśodhane varge kuṣṭhaghneṣvauṣadheṣu ca // (67.2)
Par.?
kuryāttailāni sarpīṃṣi pradehodgharṣaṇāni ca / (68.1)
Par.?
prātaḥ prātaś ca seveta yogān vairecanāñśubhān / (68.2)
Par.?
pañca ṣaṭ sapta cāṣṭau vā yair utthānaṃ na gacchati // (68.3)
Par.?
kārabhaṃ vā pibenmūtraṃ jīrṇe tatkṣīrabhojanam / (69.1)
Par.?
jātasattvāni kuṣṭhāni māsaiḥ ṣaḍbhir apohati // (69.2)
Par.?
didṛkṣurantaṃ kuṣṭhasya khadiraṃ kuṣṭhapīḍitaḥ / (70.1)
Par.?
sarvathaiva prayuñjīta snānapānāśanādiṣu // (70.2)
Par.?
yathā hanti pravṛddhatvāt kuṣṭhamāturamojasā / (71.1)
Par.?
tathā hantyupayuktastu khadiraḥ kuṣṭhamojasā // (71.2)
Par.?
nīcaromanakhaḥ śrānto hitāśyauṣadhatatparaḥ / (72.1)
Par.?
yoṣinmāṃsasurāvarjī kuṣṭhī kuṣṭhamapohati // (72.2)
Par.?
Duration=0.25545883178711 secs.