KauśS, 11, 8, 18.0 antarupātītya mastunā navanītena vā pratinīya dakṣiṇāñcam udvāsya //

KātyŚS, 7, 8, 8.0 bhūya evātaḥ somo rājārhati mahāṃs tv eva gor mahimety adhvaryur gor vai pratidhuk tasyai śṛtaṃ tasyai śaras tasyai dadhi tasyai mastu tasyā ātañcanaṃ tasyai navanītaṃ tasyai ghṛtaṃ tasyā āmikṣā tasyai vājinam iti //

MS, 1, 10, 6, 2.0 atha yat saṃsṛṣṭam āṇḍam iva mastv iva parīva dadṛśe garbha eva sa //

MS, 2, 5, 10, 27.2 vatso jarāyu pratidhuk pīyūṣa āmikṣā mastu ghṛtam asya yoniḥ //

TS, 6, 1, 1, 43.0 mastu pitṝṇām //

ŚBM, 1, 8, 1, 7.2 tatrāpi pākayajñeneje sa ghṛtaṃ dadhi mastv āmikṣām ity apsu juhavāṃcakāra tataḥ saṃvatsare yoṣit saṃbabhūva sā ha pibdamānevodeyāya tasyai ha sma ghṛtam pade saṃtiṣṭhate tayā mitrāvaruṇau saṃjagmāte //

ŚBM, 1, 8, 1, 9.2 tava duhiteti katham bhagavati mama duhiteti yā amūr apsv āhutīr ahauṣīr ghṛtaṃ dadhi mastvāmikṣāṃ tato mām ajījanathāḥ sāśīrasmi tām mā yajñe 'vakalpaya yajñe cedvai māvakalpayiṣyasi bahuḥ prajayā paśubhirbhaviṣyasi yāmamuyā kāṃ cāśiṣamāśāsiṣyase sā te sarvā samardhiṣyata iti tām etanmadhye yajñasyāvākalpayan madhyaṃ hyetad yajñasya yad antarā prayājānuyājān //

ŚBM, 3, 3, 3, 2.1 gor vai pratidhuk tasyai śṛtaṃ tasyai śaras tasyai dadhi tasyai mastu tasyā ātañcanaṃ tasyai navanītaṃ tasyai ghṛtaṃ tasyā āmikṣā tasyai vājinam //

Ca, Sū., 13, 66.1 guḍamikṣurasaṃ mastu kṣīram ulloḍitaṃ dadhi /

Ca, Sū., 14, 33.1 bhūtīkapañcamūlābhyāṃ surayā dadhimastunā /

Ca, Sū., 24, 7.2 dadhyamlamastuśuktānāṃ surāsauvīrakasya ca //

Ca, Cik., 3, 160.1 mastvikṣurasamadyādyair yathāhāram avāpnuyāt /

AHS, Sū., 3, 46.1 mastu sauvarcalāḍhyaṃ vā pañcakolāvacūrṇitam /

AHS, Sū., 5, 35.1 tadvan mastu saraṃ srotaḥśodhi viṣṭambhajil laghu /

AHS, Sū., 7, 8.1 mastuni syāt kapotābhā rājī kṛṣṇā tuṣodake /

AHS, Sū., 8, 48.2 śākamudgādivikṛtau mastutakrāmlakāñjikam //

AHS, Sū., 14, 22.1 mastudaṇḍāhatāriṣṭacintāśodhanajāgaram /

AHS, Sū., 24, 16.1 srotojaśaṅkhaphenālair lekhanaṃ mastukalkitaiḥ /

AHS, Sū., 30, 31.2 sudagdhaṃ ghṛtamadhvaktaṃ tat payomastukāñjikaiḥ //

AHS, Cikitsitasthāna, 1, 142.2 kevalairapi tadvacca śuktagomūtramastubhiḥ //

AHS, Cikitsitasthāna, 3, 16.2 mastunā sasitāṃ śuṇṭhīṃ dadhnā vā kaṇareṇukām //

AHS, Cikitsitasthāna, 3, 17.1 pibed badaramajjño vā madirādadhimastubhiḥ /

AHS, Cikitsitasthāna, 3, 25.1 dadhimastvāranālāmlaphalāmbumadirāḥ pibet /

AHS, Cikitsitasthāna, 4, 51.2 sakāyasthair ghṛtaṃ mastudaśamūlarase pacet //

AHS, Cikitsitasthāna, 6, 25.1 hṛdroge vātaje tailaṃ mastusauvīratakravat //

AHS, Cikitsitasthāna, 6, 75.2 tryūṣaṇāruṣkaravacāphalāmloṣṇāmbumastubhiḥ //

AHS, Cikitsitasthāna, 7, 17.1 śuṇṭhīdhānyāt tathā mastu śuktāmbho'cchāmlakāñjikam /

AHS, Cikitsitasthāna, 8, 86.1 ariṣṭaṃ mastu pānīyaṃ pānīyaṃ vālpakaṃ śṛtam /

AHS, Cikitsitasthāna, 10, 18.1 madyayūṣarasāriṣṭamastupeyāpayo'nupaḥ /

AHS, Cikitsitasthāna, 10, 29.1 takramastusurāmaṇḍasauvīrakatuṣodakaiḥ /

AHS, Cikitsitasthāna, 14, 38.2 dagdhvā vicūrṇya dadhimastuyutaṃ prayojyaṃ gulmodaraśvayathupāṇḍugudodbhaveṣu //

AHS, Cikitsitasthāna, 14, 112.1 dhānyāmlaṃ mastu takraṃ ca yavānīviḍacūrṇitam /

AHS, Cikitsitasthāna, 15, 5.1 ṣaṭpalaṃ daśamūlāmbumastudvyāḍhakasādhitam /

AHS, Cikitsitasthāna, 15, 6.1 mastunaḥ sādhayitvaitat pibet sarvodarāpaham /

AHS, Cikitsitasthāna, 21, 74.2 dadhimastvikṣuniryāsaśuktais tailāḍhakaṃ samaiḥ //

AHS, Cikitsitasthāna, 22, 26.1 drākṣekṣurasamadyāni dadhimastvamlakāñjikam /

AHS, Kalpasiddhisthāna, 1, 30.1 mastunā vā phalānmadhyaṃ pāṇḍukuṣṭhaviṣārditaḥ /

AHS, Kalpasiddhisthāna, 2, 40.2 mastumūtrasurāmaṇḍakoladhātrīphalāmbubhiḥ //

AHS, Kalpasiddhisthāna, 2, 47.1 pibet kṛtvā tu guṭikāṃ mastumūtrasurādibhiḥ /

AHS, Kalpasiddhisthāna, 2, 54.1 tat pibenmastumadirātakrapīlurasāsavaiḥ /

AHS, Utt., 2, 42.2 kṣīramastuyutaṃ hanti śīghraṃ dantodbhavodbhavān //

AHS, Utt., 2, 54.2 lākṣārasasamaṃ tailaprasthaṃ mastu caturguṇam //

AHS, Utt., 9, 14.1 kuryān netre 'tilikhite mṛditaṃ dadhimastunā /

AHS, Utt., 9, 14.2 kevalenāpi vā sekaṃ mastunā jāṅgalāśinaḥ //

AHS, Utt., 11, 11.2 arjune śarkarāmastukṣaudrairāścyotanaṃ hitam //

AHS, Utt., 14, 2.1 so 'saṃjāto hi viṣamo dadhimastunibhastanuḥ /

AHS, Utt., 16, 22.2 śuṣke tu mastunā vartir vātākṣyāmayanāśinī //

AHS, Utt., 25, 6.2 mastumāṃsapulākāmbutulyatanvalpasaṃsrutiḥ //

AHS, Utt., 32, 22.1 jambvāmrapallavā mastu haridre dve navo guḍaḥ /

AHS, Utt., 35, 58.1 vacāmustaviḍaṅgāni takrakoṣṇāmbumastubhiḥ /

AHS, Utt., 37, 37.1 śirīṣasya ca puṣpāṇi mastunā daṃśalepanam /

AHS, Utt., 39, 117.1 madyasyānyasya takrasya mastunaḥ kāñjikasya vā /

Harṣacarita, 5, 45.1 tatra cātiniḥśabde gṛhāvagrahaṇīgrāhibahuvetriṇi triguṇatiraskariṇītirohitasuvīthīpathe pihitapakṣadvārake parihṛtakavāṭaraṭite ghaṭitagavākṣarakṣitamaruti dūyamānaparicārake caraṇatāḍanasvanatsopānaprakupitapratīhāre nibhṛtasaṃjñānirdiśyamānasakalakarmaṇi nātinikaṭopaviṣṭakaṅkaṭini koṇasthitāhvānacakitācamanakavāhini candraśālikālīnamūkamaulaloke mahādhividhurabāndhavāṅganāvargagṛhītapracchannapragrīvake saṃjavanapuñjitodvignaparijane praviṣṭakatipayapraṇayini gambhīrajvarārambhabhītabhiṣaji durmanāyamānamantriṇi mandāyamānapurodhasi sīdatsuhṛdi vidrāṇavipaściti saṃtaptāptasāmante vicittacāmaragrāhiṇi duḥkhakṣāmaśirorakṣiṇi kṣīyamāṇaprasādavittamanorathasaṃpadi svāmibhaktiparityaktāhārahīyamānabalavikalavallabhabhūbhṛti kṣititalapatitasakalarajanījāgarūkarājaputrakumārake kulakramāgatakulaputranivahohyamānaśuci śokasaṃkucitakañcukini nirānandanandini niḥśvasannirāśāsannasevake niḥsṛtatāmbūladhūsarādharavārayoṣiti vilakṣavaidyopadiśyamānapathyāharaṇāvahitapaurogave anujīvipīyamānoccacaṣakadhārāvārivinodyamānāsyaśoṣaruji rājābhilāṣabhojyamānabahubhuji bheṣajasāmagrīsaṃpādanavyagrasamagravyavahāriṇi muhur muhur āhūyamānatoyakarmāntikānumitaghorāturatṛṣi tuṣāraparikaritakarakaśiśirīkriyamāṇodaśviti śvetārdrakarpaṭārpitakarpūraparāgaśītalīkṛtaśalāke nāśyānapaṅkalipyamānanavabhāṇḍagatagaṇḍūṣagrahaṇamastuni timyatkomalakamalinīpalāśaprāvṛtamṛdumṛṇālake sanālanīlotpalapūlīsanāthasalilapānabhājanabhuvi dhārānipātanirvāpyamāṇakvathitāmbhasi paṭupāṭalaśarkarāmodamuci mañcakāśritasikatilakarkarīviśrāntāntaracakṣuṣi saralaśevālavalayitagaladgolayantrake galvarkaśālājirollāsitalājasaktunipītamasārapārīparigṛhītakarkaśarkare śiśirauṣadharasacūrṇāvakīrṇasphaṭikaśuktiśaṅkhasaṃcaye saṃcitapracuraprācīnāmalakamātuluṅgadrākṣādāḍimādiphale pratigrāhitavipraviprakīryamāṇaśāntyudakavipruṣi preṣyāpreṣyamāṇalalāṭalepopadigdhadṛṣadi dhavalagṛhe sthitam paralokavijayāya nīrājyamāṇam iva jvarajvalanenānavarataparivartanais taraṅgiṇi śayanīye śeṣam iva viṣoṣmaṇā kṣīrodanvati viceṣṭamānam muktāphalavālukādhūlidhavalitaṃ jaladhim iva kṣayakāle śuṣyantam kālena kailāsam iva daśānanenoddhriyamāṇam aviratacandanacarcāparāṇāṃ paricārikāṇāṃ atyuṣṇāvayavasparśabhasmībhūtodarair iva dhavalaiḥ karaiḥ spṛśyamānaṃ lokāntaraprasthitam sthāsnunā svayaśaseva candanānulepanacchalenāpṛcchyamānam avicchinnadīyamānakamalakumudendīvaradalam kālakaṭākṣapatanaśabalam iva śarīram udvahantam nibiḍadukūlapaṭṭanipīḍitakeśāntakathyamānakaṣṭavedanānubandhaṃ mūrdhānaṃ dhārayantam durdharavedanonnamannīlaśirājālakakarālena ca kālāṅgulilikhyamānalekhākhyātamaraṇāvadhidivasasaṃkhyāneneva lalāṭaphalakena bhayam upajanayantam āsannayamadarśanodvegād iva ca kiṃcidantaḥpraviṣṭatārakaṃ cakṣur dadhānam śuṣyaddaśanapaṅktiprasṛtadhūsaradīdhititaraṅgiṇīṃ mṛgatṛṣṇikām ivoṣṇāṃ niḥśvāsaparamparām udvahantam atyuṣṇaniḥśvāsadagdhayeva śyāmāyamānayā rasanayā nivedyamānadāruṇasaṃnipātārambham uraḥsthalasthāpitamaṇimauktikahāracandanacandrakāntam kṛtāntadūtadarśanayogyam ivātmānaṃ kurvāṇam aṅgabhaṅgavalanotkṣiptabhujayugalam paryastahastanakhamayūkhair dhārāgṛham iva tāpaśāntaye racayantam nediṣṭhasalilamaṇikuṭṭimādarśodareṣu nipatadbhiḥ pratibimbair api saṃtāpātiśayam iva kathayantam spṛśantīṃ praṇayinīm iva viśvāsabhūmiṃ mūrcchām api bahu manyamānam antakāhvānākṣarair iva sabhayabhiṣagdṛṣṭair ariṣṭair āviṣṭam mahāprasthānakāle svasaṃtāpasaṃtānam āptahṛdayeṣu saṃcārayantam aratiparigṛhītam īrṣyayeva chāyayā mucyamānam udyogam ivopadravāṇām sarvāstramokṣam iva kṣāmatāyāḥ hastīkṛtaṃ vihastatayā viṣayīkṛtaṃ vaiṣamyeṇa kṣetrīkṛtaṃ kṣayeṇa gocarīkṛtaṃ glānyā daṣṭaṃ duḥkhāsikayā ātmīkṛtaṃ asvāsthyena vidheyīkṛtaṃ vyādhinā kroḍīkṛtaṃ kālena lakṣyīkṛtaṃ dakṣiṇāśayā pītam iva pīḍābhiḥ jagdham iva jāgareṇa nigīrṇam iva vaivarṇyena grāsīkṛtaṃ iva gātrabhaṅgena hriyamāṇam iva vipadbhiḥ vaṇṭyamānam iva vedanābhiḥ luṇṭhyamānam iva duḥkhaiḥ āditsitaṃ daivena nirūpitaṃ niyatyā samāghrātam anityatvena abhibhūyamānam abhāvena parikalitaṃ parāsutayā dattāvakāśaṃ kleśasya nivāsaṃ vaimanasyasya samīpe kālasya antike 'ntyocchvāsasya mukhe mahāpravāsasya dvāri dīrghanidrāyāḥ jihvāgre jīviteśasya vartamānam viralaṃ vāci calitaṃ cetasi vihvalaṃ vapuṣi kṣīṇam āyuṣi pracuraṃ pralāpe saṃtataṃ śvasite jitaṃ jṛmbhikābhiḥ parādhīnam ādhibhiḥ anubaddham anubandhikābhiḥ pārśvopaviṣṭayānavaratarodanocchūnanayanayā gṛhītacāmarikayāpi niḥśvasitair eva vījayantyā vividhauṣadhidhūlidhūsaritaśarīrayā muhur muhuḥ āryaputra svapiṣi iti vyāharantyā devyā yaśomatyā śirasi vakṣasi ca spṛśyamānaṃ pitaram adrākṣīt //

Su, Sū., 22, 8.2 tatra tvagādigatānāmāsrāvāṇāṃ yathākramaṃ pāruṣyaśyāvāvaśyāyadadhimastukṣārodakamāṃsadhāvanapulākodakasaṃnibhatvāni mārutādbhavanti pittād gomedagomūtrabhasmaśaṅkhakaṣāyodakamādhvīkatailasaṃnibhatvāni pittavadraktād ativisratvaṃ ca kaphān navanītakāsīsamajjapiṣṭatilanārikelodakavarāhavasāsaṃnibhatvāni saṃnipātān nārikelodakairvārukarasakāñjikaprasādārukodakapriyaṅguphalayakṛnmudgayūṣasavarṇatvānīti //

Su, Sū., 45, 81.2 tṛṣṇāklamaharaṃ mastu laghu srotoviśodhanam //

Su, Sū., 45, 83.2 asāramevaṃ dadhi saptadhāsmin varge smṛtā mastuguṇāstathaiva //

Su, Sū., 46, 381.1 dadhimastvamlasiddhastu yūṣaḥ kāmbalikaḥ smṛtaḥ /

Su, Sū., 46, 427.1 māṣāderanupānaṃ tu dhānyāmlaṃ dadhimastu vā /

Su, Śār., 10, 4.1 viśeṣatastu garbhiṇī prathamadvitīyatṛtīyamāseṣu madhuraśītadravaprāyamāhāram upaseveta viśeṣatastu tṛtīye ṣaṣṭikaudanaṃ payasā bhojayeccaturthe dadhnā pañcame payasā ṣaṣṭhe sarpiṣā cetyeke caturthe payonavanītasaṃsṛṣṭamāhārayejjāṅgalamāṃsasahitaṃ hṛdyamannaṃ bhojayet pañcame kṣīrasarpiḥsaṃsṛṣṭaṃ ṣaṣṭhe śvadaṃṣṭrāsiddhasya sarpiṣo mātrāṃ pāyayed yavāgūṃ vā saptame sarpiḥ pṛthakparṇyādisiddham evamāpyāyate garbho 'ṣṭame badarodakena balātibalāśatapuṣpāpalalapayodadhimastutailalavaṇamadanaphalamadhughṛtamiśreṇāsthāpayet purāṇapurīṣaśuddhyarthamanulomanārthaṃ ca vāyoḥ tataḥ payomadhurakaṣāyasiddhena tailenānuvāsayet anulome hi vāyau sukhaṃ prasūyate nirupadravā ca bhavati ata ūrdhvaṃ snigdhābhir yavāgūbhir jāṅgalarasaiścopakramed ā prasavakālāt evam upakrāntā snigdhā balavatī sukhamanupadravā prasūyate //

Su, Cik., 5, 7.7 tatra cūrṇiteṣu yavagodhūmatilamudgamāṣeṣu pratyekaśaḥ kākolīkṣīrakākolījīvakarṣabhakabalātibalābisamṛṇālaśṛgālavinnāmeṣaśṛṅgīpriyālaśarkarākaśerukasurabhivacākalkamiśreṣūpanāhārthaṃ sarpistailavasāmajjadugdhasiddhāḥ pañca pāyasā vyākhyātāḥ snaihikaphalasārotkārikā vā cūrṇiteṣu yavagodhūmatilamudgamāṣeṣu matsyapiśitaveśavāro vā bilvapeśikātagaradevadārusaralārāsnāhareṇukuṣṭhaśatapuṣpailāsurādadhimastuyukta upanāho mātuluṅgāmlasaindhavaghṛtamiśraṃ madhuśigrumūlam ālepas tilakalko veti vātaprabale //

Su, Cik., 5, 8.1 pittaprabale drākṣārevatakaṭphalapayasyāmadhukacandanakāśmaryakaṣāyaṃ śarkarāmadhumadhuraṃ pāyayet śatāvarīmadhukapaṭolatriphalākaṭurohiṇīkaṣāyaṃ guḍūcīkaṣāyaṃ vā pittajvaraharaṃ vā candanādikaṣāyaṃ śarkarāmadhumadhuraṃ madhuratiktakaṣāyasiddhaṃ vā sarpiḥ bisamṛṇālabhadraśriyapadmakakaṣāyeṇārdhakṣīreṇa pariṣekaḥ kṣīrekṣurasair madhukaśarkarātaṇḍulodakair vā drākṣekṣukaṣāyamiśrair vā mastumadyadhānyāmlaiḥ jīvanīyasiddhena vā sarpiṣābhyaṅgaḥ śatadhautaghṛtena vā kākolyādikalkakaṣāyavipakvena vā sarpiṣā śāliṣaṣṭikanalavañjulatālīsaśṛṅgāṭakagaloḍyagaurīgairikaśaivalapadmakapadmapatraprabhṛtibhir dhānyāmlapiṣṭaiḥ pradeho ghṛtamiśro vātaprabale 'pyeṣa sukhoṣṇaḥ pradehaḥ kāryaḥ //

Su, Cik., 5, 10.1 śleṣmaprabale tvāmalakaharidrākaṣāyaṃ madhumadhuraṃ pāyayet triphalākaṣāyaṃ vā madhukaśṛṅgaveraharītakītiktarohiṇīkalkaṃ vā sakṣaudraṃ mūtratoyayor anyatareṇa guḍaharītakīṃ vā bhakṣayet tailamūtrakṣārodakasurāśuktakaphaghnauṣadhaniḥkvāthaiśca pariṣeka āragvadhādikaṣāyair voṣṇaiḥ mastumūtrasurāśuktamadhukasārivāpadmakasiddhaṃ vā ghṛtamabhyaṅgas tilasarṣapātasīyavacūrṇāni śleṣmātakakapitthamadhuśigrumiśrāṇi kṣāramūtrapiṣṭāni pradehaḥ śvetasarṣapakalkas tilāśvagandhākalkaḥ priyālaselukapitthakalko madhuśigrupunarnavākalko vyoṣatiktāpṛthakparṇībṛhatīkalka ityeteṣāṃ pañca pradehāḥ sukhoṣṇāḥ kṣārodakapiṣṭāḥ śāliparṇī pṛśniparṇī bṛhatyau vā kṣīrapiṣṭāstarpaṇamiśrāḥ //

Su, Cik., 6, 4.1 tatra balavantamāturamarśobhir upadrutam upasnigdhaṃ parisvinnam anilavedanābhivṛddhipraśamārthaṃ snigdhamuṣṇamalpamannaṃ dravaprāyaṃ bhuktavantam upaveśya saṃvṛte śucau deśe sādhāraṇe vyabhre kāle same phalake śayyāyāṃ vā pratyādityagudamanyasyotsaṅge niṣaṇṇapūrvakāyamuttānaṃ kiṃcid unnatakaṭikaṃ vastrakambalakopaviṣṭaṃ yantraṇaśāṭakena parikṣiptagrīvāsakthiṃ parikarmibhiḥ suparigṛhītam aspandanaśarīraṃ kṛtvā tato 'smai ghṛtābhyaktagudāya ghṛtābhyaktaṃ yantram ṛjvanumukhaṃ pāyau śanaiḥ śanaiḥ pravāhamāṇasya praṇidhāya praviṣṭe cārśo vīkṣya śalākayotpīḍya picuvastrayor anyatareṇa pramṛjya kṣāraṃ pātayet pātayitvā ca pāṇinā yantradvāraṃ pidhāya vākchatamātram upekṣeta tataḥ pramṛjya kṣārabalaṃ vyādhibalaṃ cāvekṣya punarālepayet athārśaḥ pakvajāmbavapratīkāśam avasannam īṣannatam abhisamīkṣyopāvartayet kṣāraṃ prakṣālayeddhānyāmlena dadhimastuśuktaphalāmlair vā tato yaṣṭīmadhukamiśreṇa sarpiṣā nirvāpya yantram apanīyotthāpyāturam uṣṇodakopaviṣṭaṃ śītābhir adbhiḥ pariṣiñcet aśītābhir ityeke tato nirvātamāgāraṃ praveśyācārikamādiśet sāvaśeṣaṃ punardahet evaṃ saptarātrāt saptarātrādekaikam upakrameta tatra bahuṣu pūrvaṃ dakṣiṇaṃ sādhayet dakṣiṇādvāmaṃ vāmāt pṛṣṭhajaṃ tato 'grajam iti //

Su, Cik., 18, 37.1 niṣpāvapiṇyākakulatthakalkair māṃsapragāḍhair dadhimastuyuktaiḥ /

Su, Cik., 22, 76.1 kṣīrekṣurasagomūtradadhimastvamlakāñjikaiḥ /

Su, Cik., 38, 49.1 kṣaudratailaghṛtakṣīraśuktakāñjikamastubhiḥ /

Su, Utt., 12, 20.2 sitāmadhukakaṭvaṅgamastukṣaudrāmlasaindhavaiḥ //

Su, Utt., 18, 25.1 samudraphenakāsīsasrotojadadhimastubhiḥ /

Su, Utt., 26, 13.1 kṣīrekṣurasadhānyāmlamastukṣaudrasitājalaiḥ /

Su, Utt., 36, 4.2 pacettailaṃ sagomūtrair dadhimastvamlakāñjikaiḥ //

Su, Utt., 39, 272.1 siñcet koṣṇairāranālaśuktagomūtramastubhiḥ /

Su, Utt., 42, 92.1 surā sauvīrakaṃ cukraṃ mastūdaśvittathā dadhi /

Su, Utt., 42, 122.2 eraṇḍatailamathavā madyamastupayorasaiḥ //

Su, Utt., 45, 26.2 sukhoṣṇaṃ lavaṇaṃ bījaṃ kārañjaṃ dadhimastunā //

Su, Utt., 51, 36.1 saptacchadasya puṣpāṇi pippalīścāpi mastunā /

Su, Utt., 54, 33.1 saptarātraṃ pibedghṛṣṭaṃ trapu vā dadhimastunā /

Ayurvedarasāyana zu AHS, Sū., 15, 2.2, 13.6 kṣīramastumadyadhānyāmlamūtrāṇi ceti virecanopayogīni //

Ayurvedarasāyana zu AHS, Sū., 15, 3.2, 14.0 sarveṣu prāyo madanakuṭajajīmūtakekṣvākukośātakīdvayatrapusasiddhārthakaśatāhvāphalāni balādaśamūlairaṇḍatrivṛdvacāyaṣṭyāhvakuṣṭharāsnāpunarnavākaṭtṛṇamūlāni saraladevadāruhapuṣāhiṅgurasāñjanavyoṣapattrailāmṛtāyavakolakulatthā guḍalavaṇamastudhānyāmlamūtrasnehakṣīrakṣaudrāṇi ceti //

RHT, 19, 33.1 etatkurvanmatimān gorasamastupradhānam aśnīyāt /

RHT, 19, 43.2 yavagodhūmānnāni ca gokṣīraṃ mastu ca viśeṣāt //

RMañj, 8, 9.1 vāriṇā timiraṃ hanti arbudaṃ hanti mastunā /

RRĀ, Ras.kh., 1, 11.2 abhyaṅgaṃ mastunā kuryāt snānaṃ caiva sukhāmbunā //

RājNigh, Kṣīrādivarga, 2.0 kṣīrajaṃ dadhi tadrūpyaṃ viralaṃ mastu tajjalam //

RājNigh, Kṣīrādivarga, 7.1 takraṃ tribhāgadadhisaṃyutamambu dhīrairuktaṃ dadhidviguṇavāriyutaṃ tu mastu /

RājNigh, Kṣīrādivarga, 53.2 srotaḥśuddhikaraṃ kaphānilaharaṃ viṣṭambhaśūlāpahaṃ pāṇḍuśvāsavikāragulmaśamanaṃ mastu praśastaṃ laghu //

RājNigh, Kṣīrādivarga, 55.1 takraṃ tridoṣaśamanaṃ rucidīpanīyaṃ rucyaṃ vamiśramaharaṃ klamahāri mastu /

ĀK, 1, 17, 80.2 varīṃ vā śarkarāyuktāṃ drākṣāṃ vā mastunā saha //

ĀK, 1, 17, 83.1 nālikerajalairvāpi takrairvā mastunāpi vā /

ĀK, 1, 19, 155.2 sauvarcalayutaṃ mastu pañcakolarajoyutam //

MuA zu RHT, 19, 33.2, 14.0 etanniṣpannauṣadhabhakṣaṇaṃ kurvan matimān puruṣaḥ gorasamastupradhānaṃ goraso godugdhaṃ mastu dadhimastu evaṃpradhānamannamaśnīyāt bhuñjīta //

MuA zu RHT, 19, 33.2, 14.0 etanniṣpannauṣadhabhakṣaṇaṃ kurvan matimān puruṣaḥ gorasamastupradhānaṃ goraso godugdhaṃ mastu dadhimastu evaṃpradhānamannamaśnīyāt bhuñjīta //

MuA zu RHT, 19, 33.2, 14.0 etanniṣpannauṣadhabhakṣaṇaṃ kurvan matimān puruṣaḥ gorasamastupradhānaṃ goraso godugdhaṃ mastu dadhimastu evaṃpradhānamannamaśnīyāt bhuñjīta //

MuA zu RHT, 19, 44.2, 4.0 kaiḥ saha mudgamāṃsarasaiḥ saha mudgāḥ pratītāḥ atra viśeṣāt māṃsāni bhojyāni gokṣīraṃ ca bhojyaṃ punarmastu gorasasaṃbhavaṃ viśeṣāt bhojyam //