Please consider activating JavaScript!
Occurrences
Atharvaveda (Śaunaka)
Atharvavedapariśiṣṭa
Baudhāyanagṛhyasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Chāndogyopaniṣad
Gobhilagṛhyasūtra
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Hiraṇyakeśiśrautasūtra
Jaiminīyabrāhmaṇa
Kauśikasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
Kātyāyanaśrautasūtra
Kāṭhakagṛhyasūtra
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Mānavagṛhyasūtra
Mānavaśrautasūtra
Sāmavidhānabrāhmaṇa
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Vaikhānasaśrautasūtra
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vārāhaśrautasūtra
Āpastambagṛhyasūtra
Āpastambaśrautasūtra
Āśvalāyanagṛhyasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Śāṅkhāyanāraṇyaka
Ṛgveda
Arthaśāstra
Avadānaśataka
Aṣṭādhyāyī
Buddhacarita
Carakasaṃhitā
Lalitavistara
Mahābhārata
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Saṅghabhedavastu
Agnipurāṇa
Amarakośa
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bhallaṭaśataka
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
Divyāvadāna
Harivaṃśa
Harṣacarita
Kirātārjunīya
Kāmasūtra
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kūrmapurāṇa
Laṅkāvatārasūtra
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
Meghadūta
Narasiṃhapurāṇa
Nāṭyaśāstra
Suśrutasaṃhitā
Tantrākhyāyikā
Trikāṇḍaśeṣa
Vaikhānasadharmasūtra
Viṣṇupurāṇa
Viṣṇusmṛti
Śatakatraya
Ṛtusaṃhāra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāṅganighaṇṭu
Bhāgavatapurāṇa
Bhāratamañjarī
Garuḍapurāṇa
Gītagovinda
Gṛhastharatnākara
Haṃsasaṃdeśa
Hitopadeśa
Kathāsaritsāgara
Kṛṣiparāśara
Mukundamālā
Mātṛkābhedatantra
Mṛgendraṭīkā
Narmamālā
Nighaṇṭuśeṣa
Nāṭyaśāstravivṛti
Rasahṛdayatantra
Rasamañjarī
Rasaratnasamuccaya
Rasaratnākara
Rasendracintāmaṇi
Rasendracūḍāmaṇi
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
Skandapurāṇa
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āyurvedadīpikā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Agastīyaratnaparīkṣā
Commentary on the Kādambarīsvīkaraṇasūtramañjarī
Devīmāhātmya
Dhanurveda
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
Haṭhayogapradīpikā
Kokilasaṃdeśa
Mugdhāvabodhinī
Parāśaradharmasaṃhitā
Rasakāmadhenu
Rasaratnasamuccayabodhinī
Rasaratnasamuccayaṭīkā
Rasasaṃketakalikā
Rasārṇavakalpa
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Uḍḍāmareśvaratantra
Yogaratnākara
Atharvaveda (Śaunaka)
AVŚ, 3, 12, 6.1 ṛtena sthūṇām adhi roha
vaṃśogro virājann apa vṛṅkṣva śatrūn /
Atharvavedapariśiṣṭa
Baudhāyanagṛhyasūtra
BaudhGS, 3, 5, 6.1 tad u haike yajuṣā sthūṇā ucchrayanti yajuṣā
vaṃśān yajuṣā chadīṃṣi yajuṣābbhriṇaṃ yajuṣā talpadeśaṃ yajuṣā vāstumadhyaṃ yajuṣāgninidhānam //
BaudhGS, 3, 9, 6.1 atha dakṣiṇataḥ prācīnāvītino vaiśampāyanāya phaliṅgave tittiraye ukhāyokhyāya ātreyāya padakārāya kauṇḍinyāya vṛttikārāya kaṇvāya bodhāyanāya pravacanakārāyāpastambāya sūtrakārāya satyāṣāḍhāya hiraṇyakeśāya vājasaneyāya yājñavalkyāya bharadvājāyāgniveśyāyācāryebhya ūrdhvaretobhyo vānaprasthebhyaḥ
vaṃśasthebhyaḥ ekapatnībhyaḥ kalpayāmīti //
Baudhāyanaśrautasūtra
BaudhŚS, 6, 1, 14.0 uttareṇa śālāṃ parītya pūrvayā dvārā śālāṃ prapādya gārhapatyasyāyatane mathitvāgnīn vihṛtya madhyame
vaṃśe rājānaṃ pragrathnanti //
BaudhŚS, 6, 17, 17.0 samuccitya kṛṣṇājinasyāntān spandyayā vigrathya
vaṃśe pragrathnāti śaṃyor devānāṃ sakhyād iti //
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
BhārŚS, 12, 8, 7.0 agreṇa havirdhāne sthūṇe nihatya tayor udagagraṃ
vaṃśaṃ nidhāya tasmin rarāṭīṃ pratiṣṭhāpayati viṣṇo rarāṭam asīti //
BhārŚS, 12, 9, 5.0 prācīnavaṃśam āgnīdhraṃ dakṣiṇādvāram ardham antarvedy ardhaṃ bahirvedi //
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Chāndogyopaniṣad
Gobhilagṛhyasūtra
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Hiraṇyakeśiśrautasūtra
HirŚS, 7, 17, 10.0 agreṇa havirdhāne sthūṇe nihatya tayor udagagraṃ
vaṃśaṃ nidhāya prāco vaṃśān ādadhāti //
HirŚS, 7, 17, 10.0 agreṇa havirdhāne sthūṇe nihatya tayor udagagraṃ vaṃśaṃ nidhāya prāco
vaṃśān ādadhāti //
HirŚS, 7, 17, 13.0 tejanī rarāṭyaiṣīkī prācy aṇūkāṇḍā madhye vitatāṃ tāṃ
vaṃśe nibadhnāti //
HirŚS, 7, 20, 1.0 uttarata āgnīdhrīyaṃ minoti madhye veder ardham antarvedy ardhaṃ bahirvedi
prācīnavaṃśaṃ vimitaṃ viminvanti dakṣiṇataupacāram //
HirŚS, 7, 20, 2.0 agreṇāparaṃ vedyantaṃ triṣu prakrameṣv aparimite
vodīcīnavaṃśaṃ sado dakṣiṇataḥ pratikṛṣṭataraṃ yāvad ṛtvigbhyo dhiṣṇiyebhyaḥ prasarpakebhyaś cāptaṃ manyate //
Jaiminīyabrāhmaṇa
JB, 1, 40, 11.0 atha samidham abhyādadhāti svargasya tvā lokasya saṃkramaṇaṃ hiraṇmayaṃ
vaṃśaṃ dadhāmi svāheti //
JB, 1, 189, 7.0 atha ha vā etena sāmnā devā
vaṃśam ivodyatyāsurān abhyatyakrāman //
JB, 1, 189, 8.0 yad
vaṃśam ivodyatyāsurān abhyatyakrāmaṃs tad udvaṃśīyasyodvaṃśīyatvam //
Kauśikasūtra
KauśS, 5, 5, 6.0 śvaśiraeṭakaśiraḥkeśajaradupānaho
vaṃśāgre prabadhya yodhayati //
KauśS, 13, 43, 1.1 atha yatraitad
vaṃśa sphoṭati kapāle 'ṅgārā bhavantyudapātraṃ barhir ājyaṃ tad ādāya //
KauśS, 13, 43, 9.6 yābhir
vaṃśān abhinidadhāti prāṇināṃ yān kāṃścemān prāṇabhṛtāṃ jighāṃsan /
KauśS, 13, 43, 9.7 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśaṃ mṛtyave svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.9 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśaṃ bṛhaspataya āṅgirasāya svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.12 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśam indrāya svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.15 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśam agnaye svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.18 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśaṃ vāyave svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.22 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśam ādityāya svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.25 sa imaṃ dūtaṃ nudatu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśaṃ candrāya svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.27 tā imaṃ dūtaṃ nudantu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśam oṣadhībhyaḥ somarājñībhyaḥ svāhā /
KauśS, 13, 43, 9.29 tā imaṃ dūtaṃ nudantu
vaṃśapṛṣṭhāt sa me gacchatu dviṣato niveśam oṣadhībhyo varuṇarājñībhyaḥ svāhā /
Kauṣītakibrāhmaṇa
Kātyāyanaśrautasūtra
KātyŚS, 5, 10, 21.0 mūtayoḥ kṛtvā veṇuyaṣṭyāṃ kupe vāsajyobhayata
sthāṇuvṛkṣavaṃśavalmīkānām anyatamasminn utkṣepaṇavad āsajaty etat ta iti //
Kāṭhakagṛhyasūtra
KāṭhGS, 11, 3.1 prāñcaṃ
vaṃśaṃ samāropayaty ṛtena sthūṇām adhiroha vaṃśogro virājann upasedha śatrūn /
KāṭhGS, 11, 3.1 prāñcaṃ vaṃśaṃ samāropayaty ṛtena sthūṇām adhiroha
vaṃśogro virājann upasedha śatrūn /
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Mānavagṛhyasūtra
MānGS, 2, 15, 6.1 yadyarcā dahyed vā naśyed vā prapated vā prabhajed vā prahased vā pracaled vā sthālyā vā sthālīm āsicya dakṣiṇottarā vā sthālī bhidyetottarā vopalāśe niyamya
dvāravaṃśo vā sphuṭet /
Mānavaśrautasūtra
MānŚS, 2, 2, 2, 28.1 pūrvārdhe chadiranteṣv aṃsadaghnīṃś catasraḥ sthūṇā nihatyodañcaṃ
vaṃśam avadadhāty evaṃ paścāddhrasīyasīṣu //
MānŚS, 2, 2, 2, 30.1 darbhān pratyupakarṣaṃ rajjvānuparihāraṃ samasya tejanyantau viṣṇo rarāṭam asīti pūrvārdhe
vaṃśe 'bhyādadhāti //
MānŚS, 2, 2, 2, 31.1 pariśritya dakṣiṇasmin
vaṃśānte tejanyāṃ darbhān ādhāya viṣṇoḥ śipre stha ity antau vyavāsyati //
MānŚS, 2, 2, 3, 12.1 uttarataḥ sadohavirdhānayoḥ samayārdhe catuḥsthūṇaṃ dakṣiṇādvāraṃ
prāgvaṃśam āgnīdhraṃ minoti /
Sāmavidhānabrāhmaṇa
SVidhB, 3, 4, 6.1 vaṃśamayyau vā śalāke gandhaiḥ pralipya madhyamenopavāsayed vyuṣṭāyāṃ rātrāv etenaivābhigīya parimṛjya brahmacāriṇau brūyād dhārayatam iti saṃnamatyoḥ siddhiṃ vidyāt //
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
TS, 6, 1, 1, 3.0 yat
prācīnavaṃśaṃ karoti devalokam eva tad yajamāna upāvartate //
Vaikhānasaśrautasūtra
VaikhŚS, 12, 4, 6.0 atra sarvataḥ pariśritāṃ purastādunnatāṃ pratidigdvārāṃ
prācīnavaṃśāṃ śālāṃ kurvanty uttarataḥpurastāt pañcamaṃ dvāram //
VaikhŚS, 14, 10, 1.0 apareṇotkaraṃ ṣaṭ prakramān apareṇārdhaṃ bahirvedy ardham antarvedi catusthūṇaṃ sarvataḥ ṣaṭprakramaṃ dakṣiṇadvāraṃ
prācīnavaṃśaṃ pariśritam āgnīdhraṃ minoti //
VaikhŚS, 14, 10, 3.0 pūrveṇāparavedyantaṃ trīn prakramān pūrveṇāparimitān vā prāk pratyaṅ navāratnyaṣṭādaśodagāyatam
udagvaṃśaṃ dakṣiṇena pṛṣṭhyāṃ pratikṛṣṭataraṃ yathartvigbhyaḥ prasarpakebhyo dhiṣṇiyebhyaś cālaṃ bhavati tathā sado minuyāt //
Vasiṣṭhadharmasūtra
VasDhS, 3, 19.1 triṇāciketaḥ pañcāgnis trisuparṇaś caturmedhā vājasaneyī ṣaḍaṅgavid brahmadeyānusantānaś chandogo jyeṣṭhasāmago mantrabrāhmaṇavidyaś ca dharmān adhīte yasya ca daśapuruṣaṃ
mātṛpitṛvaṃśaḥ śrotriyo vijñāyate vidvāṃsaḥ snātakāś caite paṅktipāvanā bhavanti //
VasDhS, 16, 37.2 te
śabdavaṃśasya kulasya pūrvān svargasthitāṃstān api pātayanti //
Vārāhaśrautasūtra
VārŚS, 1, 4, 1, 6.1 devayajanasya trīn udīco
vaṃśān kṛtvāgreṇa madhyamaṃ vaṃśam aparāhṇe prācīnapravaṇa aupāsanam ādhāyābhijuhoti /
VārŚS, 1, 4, 1, 6.1 devayajanasya trīn udīco vaṃśān kṛtvāgreṇa madhyamaṃ
vaṃśam aparāhṇe prācīnapravaṇa aupāsanam ādhāyābhijuhoti /
VārŚS, 2, 2, 3, 17.1 avakāṃ vetasaśākhāṃ maṇḍūkam iti
vaṃśe prabadhya samudrasya tvāvakayeti saptabhir agniṃ parikarṣati //
VārŚS, 3, 1, 1, 24.0 dakṣiṇākāle dakṣiṇataḥ purastāt
prāgvaṃśasya vājasya nu prasava iti ratham upāvaharati //
Āpastambagṛhyasūtra
ĀpGS, 17, 5.1 yathākhātam itarā anvavadhāya
vaṃśam ādhīyamānam uttareṇa yajuṣābhimantrayate //
Āpastambaśrautasūtra
ĀpŚS, 6, 9, 4.2 hiraṇyayaṃ tvā
vaṃśaṃ svargasya lokasya saṃkramaṇaṃ dadhāmīti dvitīyām /
ĀpŚS, 10, 5, 1.1 prācīnavaṃśaṃ karoti purastād unnataṃ paścān ninataṃ sarvataḥ pariśritam //
ĀpŚS, 11, 8, 1.1 viṣṇo rarāṭam asīti purastād rarāṭyāṃ tiryañcaṃ
vaṃśaṃ dhārayan viṣṇoḥ syūr asīti syūtvā viṣṇor dhruvam asīti prajñātaṃ granthiṃ kṛtvā prāco vaṃśān atyādhāya viṣṇoḥ pṛṣṭham asīti teṣu madhyamaṃ chadir adhyūhati tryaratnivistāraṃ navāyāmam //
ĀpŚS, 11, 8, 1.1 viṣṇo rarāṭam asīti purastād rarāṭyāṃ tiryañcaṃ vaṃśaṃ dhārayan viṣṇoḥ syūr asīti syūtvā viṣṇor dhruvam asīti prajñātaṃ granthiṃ kṛtvā prāco
vaṃśān atyādhāya viṣṇoḥ pṛṣṭham asīti teṣu madhyamaṃ chadir adhyūhati tryaratnivistāraṃ navāyāmam //
ĀpŚS, 11, 9, 4.3 prācīnavaṃśaṃ catuḥsthūṇaṃ sarvataḥ pariśritaṃ dakṣiṇata'upacāram //
ĀpŚS, 11, 10, 8.1 udañcaḥ prācaś ca
vaṃśān atyādhāyaindram asīti teṣu madhyamāni trīṇi chadīṃṣy adhyūhati //
ĀpŚS, 17, 12, 7.0 avakā vetasaśākhāṃ maṇḍūkaṃ ca
dīrghavaṃśe prabadhya samudrasya tvāvakayeti saptabhir aṣṭābhir vāgniṃ vikarṣati //
Āśvalāyanagṛhyasūtra
ĀśvGS, 2, 9, 2.1 ṛtena sthūṇām adhiroha
vaṃśa drāghīya āyuḥ prataraṃ dadhāna iti //
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Śāṅkhāyanāraṇyaka
ŚāṅkhĀ, 7, 8, 3.0 sa ya enaṃ prāṇaṃ
vaṃśaṃ bruvan param upavadet śaknuvan kaściccenmanyeta prāṇaṃ vaṃśaṃ samadhām //
ŚāṅkhĀ, 7, 8, 3.0 sa ya enaṃ prāṇaṃ vaṃśaṃ bruvan param upavadet śaknuvan kaściccenmanyeta prāṇaṃ
vaṃśaṃ samadhām //
ŚāṅkhĀ, 7, 8, 6.0 atha ced aśaknuvan manyeta prāṇaṃ
vaṃśaṃ samadhitsīḥ taṃ nāśakaḥ saṃdhātuṃ prāṇas tvā vaṃśo hāsyatītyevainaṃ brūyāt //
ŚāṅkhĀ, 7, 8, 6.0 atha ced aśaknuvan manyeta prāṇaṃ vaṃśaṃ samadhitsīḥ taṃ nāśakaḥ saṃdhātuṃ prāṇas tvā
vaṃśo hāsyatītyevainaṃ brūyāt //
ŚāṅkhĀ, 7, 9, 1.0 sa yadi prāṇaṃ
vaṃśaṃ bruvantaṃ param upavadet śaknuvantaṃ cen manyeta prāṇaṃ vaṃśaṃ samadhitsiṣam prāṇaṃ vaṃśaṃ saṃdhitsituṃ na śaknoṣītyāttha //
ŚāṅkhĀ, 7, 9, 1.0 sa yadi prāṇaṃ vaṃśaṃ bruvantaṃ param upavadet śaknuvantaṃ cen manyeta prāṇaṃ
vaṃśaṃ samadhitsiṣam prāṇaṃ vaṃśaṃ saṃdhitsituṃ na śaknoṣītyāttha //
ŚāṅkhĀ, 7, 9, 1.0 sa yadi prāṇaṃ vaṃśaṃ bruvantaṃ param upavadet śaknuvantaṃ cen manyeta prāṇaṃ vaṃśaṃ samadhitsiṣam prāṇaṃ
vaṃśaṃ saṃdhitsituṃ na śaknoṣītyāttha //
ŚāṅkhĀ, 7, 9, 3.0 atha ced aśaknuvantaṃ manyeta prāṇaṃ
vaṃśaṃ samadhitsīs tan nāśakaḥ saṃdhātum //
ŚāṅkhĀ, 8, 1, 2.0 tadu yathā
śālāvaṃśe sarve 'nye vaṃśāḥ samāhitāḥ syur evam evaitasmin prāṇe sarva ātmā samāhitaḥ //
ŚāṅkhĀ, 8, 1, 2.0 tadu yathā śālāvaṃśe sarve 'nye
vaṃśāḥ samāhitāḥ syur evam evaitasmin prāṇe sarva ātmā samāhitaḥ //
Ṛgveda
ṚV, 4, 56, 3.2 urvī gabhīre rajasī sumeke
avaṃśe dhīraḥ śacyā sam airat //
Arthaśāstra
ArthaŚ, 2, 10, 4.1 so 'vyagramanā rājñaḥ saṃdeśaṃ śrutvā niścitārthaṃ lekhaṃ vidadhyāt
deśaiśvaryavaṃśanāmadheyopacāram īśvarasya deśanāmadheyopacāram anīśvarasya //
Avadānaśataka
Aṣṭādhyāyī
Buddhacarita
BCar, 1, 5.1 sā tasya devapratimasya devī garbheṇa
vaṃśaśriyamudvahantī /
BCar, 1, 33.1 vihāya cintāṃ bhava śāntacitto modasva
vaṃśastava vṛddhibhāgī /
BCar, 1, 46.1 tasmātpramāṇaṃ na vayo na
vaṃśaḥ kaścitkvacicchraiṣṭhyamupaiti loke /
BCar, 9, 4.1 śuddhaujasaḥ
śuddhaviśālakīrterikṣvākuvaṃśaprabhavasya rājñaḥ /
BCar, 10, 33.1 yāvat
svavaṃśapratirūpaṃ rūpaṃ na te jarābhyetyabhibhūya bhūyaḥ /
BCar, 13, 1.1 tasminvimokṣāya kṛtapratijñe
rājarṣivaṃśaprabhave maharṣau /
Carakasaṃhitā
Ca, Sū., 14, 43.1 svedanadravyāṇāṃ punarmūlaphalapatraśuṅgādīnāṃ mṛgaśakunapiśitaśiraspadādīnāmuṣṇasvabhāvānāṃ vā yathārhamamlalavaṇasnehopasaṃhitānāṃ mūtrakṣīrādīnāṃ vā kumbhyāṃ bāṣpamanudvamantyāmutkvathitānāṃ nāḍyā
śareṣīkāvaṃśadalakarañjārkapatrānyatamakṛtayā gajāgrahastasaṃsthānayā vyāmadīrghayā vyāmārdhadīrghayā vā vyāmacaturbhāgāṣṭabhāgamūlāgrapariṇāhasrotasā sarvato vātaharapatrasaṃvṛtacchidrayā dvistrirvā vināmitayā vātaharasiddhasnehābhyaktagātro bāṣpamupaharet bāṣpo hyanṛjugāmī vihatacaṇḍavegastvacam avidahan sukhaṃ svedayatīti nāḍīsvedaḥ //
Ca, Nid., 7, 7.2 tatredam unmādaviśeṣavijñānaṃ bhavati tadyathā parisaraṇam ajasram akṣibhruvauṣṭhāṃsahanvagrahastapādāṅgavikṣepaṇam akasmāt satatam aniyatānāṃ ca girām utsargaḥ phenāgamanam āsyāt abhīkṣṇaṃ smitahasitanṛtyagītavāditrasaṃprayogāś cāsthāne
vīṇāvaṃśaśaṅkhaśamyātālaśabdānukaraṇam asāmnā yānam ayānaiḥ alaṅkaraṇam analaṅkārikair dravyaiḥ lobhaś cābhyavahāryeṣv alabdheṣu labdheṣu cāvamānas tīvramātsaryaṃ ca kārśyaṃ pāruṣyam utpiṇḍitāruṇākṣatā vātopaśayaviparyāsād anupaśayatā ca iti vātonmādaliṅgāni bhavanti /
Ca, Vim., 8, 8.1 athādhyāpanavidhiḥ adhyāpane kṛtabuddhirācāryaḥ śiṣyamevāditaḥ parīkṣeta tad yathā praśāntam āryaprakṛtikam akṣudrakarmāṇam
ṛjucakṣurmukhanāsāvaṃśaṃ tanuraktaviśadajihvam avikṛtadantauṣṭham aminminaṃ dhṛtimantam anahaṃkṛtaṃ medhāvinaṃ vitarkasmṛtisampannam udārasattvaṃ tadvidyakulajamathavā tadvidyavṛttaṃ tattvābhiniveśinam avyaṅgam avyāpannendriyaṃ nibhṛtam anuddhatam arthatattvabhāvakam akopanam avyasaninaṃ śīlaśaucācārānurāgadākṣyaprādakṣiṇyopapannam adhyayanābhikāmam arthavijñāne karmadarśane cānanyakāryam alubdham analasaṃ sarvabhūtahitaiṣiṇam ācāryasarvānuśiṣṭipratikaram anuraktaṃ ca evaṃguṇasamuditam adhyāpyam āhuḥ //
Ca, Vim., 8, 54.5 athāpārthakam apārthakaṃ nāma yadarthavacca paraspareṇāsaṃyujyamānārthakaṃ yathā
cakranakravaṃśavajraniśākarā iti /
Ca, Vim., 8, 144.1 priyaṅgvanantāmrāsthyambaṣṭhakīkaṭvaṅgalodhramocarasasamaṅgādhātakīpuṣpapadmāpadmakeśarajambvāmraplakṣavaṭakapītanodumbarāśvatthabhallātakāsthyaśmantakaśirīṣaśiṃśapāsomavalkatindukapriyālabadarakhadirasaptaparṇāśvakarṇasyandanārjunārimedailavāluka
paripelavakadambaśallakījiṅginīkāśakaśerukarājakaśerukaṭphalavaṃśapadmakāśokaśāladhavasarjabhūrjaśaṇakharapuṣpāpuraśamīmācīkavarakatuṅgājakarṇasphūrjakabibhītakakumbhīpuṣkarabījabisamṛṇālatālakharjūrataruṇānīti eṣāmevaṃvidhānāṃ cānyeṣāṃ kaṣāyavargaparisaṃkhyātānāmauṣadhadravyāṇāṃ chedyāni khaṇḍaśaśchedayitvā bhedyāni cāṇuśo bhedayitvā prakṣālya pānīyenābhyāsicya sādhayitvopasaṃskṛtya yathāvanmadhutailalavaṇopahitaṃ sukhoṣṇaṃ bastiṃ śleṣmavikāriṇe vidhijño vidhivaddadyāt śītaṃ tu madhusarpirbhyāmupasaṃsṛjya pittavikāriṇe dadyāt /
Ca, Śār., 8, 51.3 tadyathā ekaikajā mṛdavo'lpāḥ snigdhāḥ subaddhamūlāḥ kṛṣṇāḥ keśāḥ praśasyante sthirā bahalā tvak prakṛtyātisampannam īṣatpramāṇātivṛttam anurūpam ātapatropamaṃ śiraḥ vyūḍhaṃ dṛḍhaṃ samaṃ suśliṣṭaśaṅkhasandhyūrdhvavyañjanasampannam upacitaṃ valibham ardhacandrākṛti lalāṭaṃ bahalau vipulasamapīṭhau samau nīcair vṛddhau pṛṣṭhato'vanatau suśliṣṭakarṇaputrakau mahāchidrau karṇau īṣat pralambinyāvasaṃgate same saṃhate mahatyau bhruvau same samāhitadarśane vyaktabhāgavibhāge balavatī tejasopapanne svaṅgāpāṅge cakṣuṣī ṛjvī mahocchvāsā
vaṃśasampanneṣadavanatāgrā nāsikā mahadṛjusuniviṣṭadantam āsyam āyāmavistāropapannā ślakṣṇā tanvī prakṛtivarṇayuktā jihvā ślakṣṇaṃ yuktopacayam ūṣmopapannaṃ raktaṃ tālu mahān adīnaḥ snigdho 'nunādī gambhīrasamuttho dhīraḥ svaraḥ nātisthūlau nātikṛśau vistāropapannāvāsyapracchādanau raktāvoṣṭhau mahatyau hanū vṛttā nātimahatī grīvā vyūḍhamupacitam uraḥ gūḍhaṃ jatru pṛṣṭhavaṃśaśca viprakṛṣṭāntarau stanau asaṃpātinī sthire pārśve vṛttaparipūrṇāyatau bāhū sakthinī aṅgulayaśca mahadupacitaṃ pāṇipādaṃ sthirā vṛttāḥ snigdhāstāmrāstuṅgāḥ kūrmākārāḥ karajāḥ pradakṣiṇāvartā sotsaṅgā ca nābhiḥ urastribhāgahīnā samā samupacitamāṃsā kaṭī vṛttau sthiropacitamāṃsau nātyunnatau nātyavanatau sphicau anupūrvaṃ vṛttāvupacayayuktāvūrū nātyupacite nātyapacite eṇīpade pragūḍhasirāsthisaṃdhī jaṅghe nātyupacitau nātyapacitau gulphau pūrvopadiṣṭaguṇau pādau kūrmākārau prakṛtiyuktāni vātamūtrapurīṣaguhyāni tathā svaprajāgaraṇāyāsasmitaruditastanagrahaṇāni yacca kiṃcid anyad apyanuktam asti tadapi sarvaṃ prakṛtisampannam iṣṭaṃ viparītaṃ punaraniṣṭam /
Ca, Cik., 1, 3, 3.0 karapracitānāṃ yathoktaguṇānām āmalakānāmuddhṛtāsthnāṃ śuṣkacūrṇitānāṃ punarmāghe phālgune vā māse triḥsaptakṛtvaḥ svarasaparipītānāṃ punaḥ śuṣkacūrṇīkṛtānām āḍhakam ekaṃ grāhayet atha jīvanīyānāṃ bṛṃhaṇīyānāṃ stanyajananānāṃ śukrajananānāṃ vayaḥsthāpanānāṃ ṣaḍvirecanaśatāśritīyoktānām auṣadhagaṇānāṃ candanāgurudhavatiniśakhadiraśiṃśapāsanasārāṇāṃ cāṇuśaḥ kṛttānām abhayāvibhītakapippalīvacācavyacitrakaviḍaṅgānāṃ ca samastānāmāḍhakamekaṃ daśaguṇenāmbhasā sādhayet tasminnāḍhakāvaśeṣe rase supūte tāny āmalakacūrṇāni dattvā gomayāgnibhir
vaṃśavidalaśaratejanāgnibhir vā sādhayed yāvad apanayādrasasya tam anupadagdham upahṛtyāyasīṣu pātrīṣvāstīrya śoṣayet suśuṣkaṃ tat kṛṣṇājinasyopari dṛṣadi ślakṣṇapiṣṭam ayaḥsthālyāṃ nidhāpayet samyak taccūrṇam ayaś cūrṇāṣṭabhāgasamprayuktaṃ madhusarpirbhyām agnibalam abhisamīkṣya prayojayediti //
Lalitavistara
LalVis, 1, 68.1 asya ca mahāyānodbhāvanārthaṃ sarvaparapravādināṃ ca nigrahārthaṃ sarvabodhisattvānāṃ codbhāvanārthaṃ sarvamārāṇāṃ cābhibhavanārthaṃ sarvabodhisattvayānikānāṃ ca pudgalānāṃ vīryārambhasaṃjananārthaṃ saddharmasya cānuparigrahārthaṃ
triratnavaṃśasyānuparigrahārthaṃ triratnavaṃśasyānupacchedanārthaṃ buddhakāryasya ca parisaṃdarśanārthamiti //
LalVis, 1, 68.1 asya ca mahāyānodbhāvanārthaṃ sarvaparapravādināṃ ca nigrahārthaṃ sarvabodhisattvānāṃ codbhāvanārthaṃ sarvamārāṇāṃ cābhibhavanārthaṃ sarvabodhisattvayānikānāṃ ca pudgalānāṃ vīryārambhasaṃjananārthaṃ saddharmasya cānuparigrahārthaṃ triratnavaṃśasyānuparigrahārthaṃ
triratnavaṃśasyānupacchedanārthaṃ buddhakāryasya ca parisaṃdarśanārthamiti //
LalVis, 2, 1.1 tatra bhikṣavaḥ katamaḥ sulalitavistaro nāma dharmaparyāyaḥ sūtrānto mahāvaipulyaḥ iha bhikṣavo bodhisattvasya tuṣitavarabhavanāvasthitasya pūjyapūjitasyābhiṣekaprāptasya devaśatasahasrastutastaumitavarṇitapraśaṃsitasya labdhābhiṣekasya praṇidhānasamudgatasya sarvabuddhadharmasamudāgatabuddheḥ suvipulapariśuddhajñānanayanasya smṛtimatigatidhṛtyuttaptavipulabuddheḥ dānaśīlakṣāntivīryadhyānaprajñāmahopāyakauśalyaparamapāramitāprāptasya mahāmaitrīkaruṇāmuditopekṣābrahmapathakovidasya mahābhijñāsaṃgaṇāvaraṇajñānasaṃdarśanābhimukhībhūtasya smṛtyupasthānasamyakprahāṇaṛddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgasarvabodhipakṣadharmasuparipūrṇakoṭiprāptasya aparimitapuṇyasaṃbhāralakṣaṇānuvyañjanasamalaṃkṛtakāyasya dīrghānuparivartino yathāvāditathākāryavitathavākkarmasamudāhārakasya ṛjvakuṭilāvaṅkāpratihatamānasasya sarvamānamadadarpabhayaviṣādāpagatasya sarvasattvasamacittasya aparimitabuddhakoṭinayutaśatasahasraparyupāsitasya bahubodhisattvakoṭinayutaśatasahasrāvalokitāvalokitavadanasya śakrabrahmamaheśvaralokapāladevanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragarākṣasagaṇair abhinanditayaśasaḥ sarvapadaprabhedanirdeśāsaṅgapratisaṃvidavatārajñānakuśalasya sarvabuddhabhāṣitadhāraṇasmṛtibhājanāvikṣepānantāparyantadhāraṇīpratilabdhasya mahādharmanausmṛtyupasthānasamyakprahāṇaṛddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgapāramitopāyakauśalyadharmaratnapuṇyasamudānītamahāsārthavāhasya caturoghapāragāminābhiprāyasya nihatamānapratyarthikasya sarvaparapravādisunigṛhītasya saṃgrāmaśīrṣasupratiṣṭhitasya kleśaripugaṇanisūdanasya jñānavaravajradṛḍhapraharaṇasya bodhicittamūlamahākaruṇādaṇḍādhyāśayodgatasya gambhīravīryasalilābhiṣiktasya upāyakauśalakarṇikasya bodhyaṅgadhyānakeśarasya samādhikiñjalkasya guṇagaṇavimalasarasisujātasya vigatamadamānaparivāhaśaśivimalavistīrṇapatrasya śīlaśrutāprasādadaśadigapratihatagandhino loke jñānavṛddhasyāṣṭābhirlokadharmair anupaliptasya mahāpuruṣapadmasya puṇyajñānasaṃbhāravisṛtasurabhigandhinaḥ prajñājñānadinakarakiraṇair vikasitasuviśuddhaśatapatrapadmatapanasya caturṛddhipādaparamajāpajapitasya caturāryasatyasutīkṣṇanakhadaṃṣṭrasya caturbrahmavihāraniśritadarśanasya catuḥsaṃgrahavastususaṃgṛhītaśirasaḥ dvādaśāṅgapratītyasamutpādānubodhānupūrvasamudgatakāyasya saptatriṃśadbodhipakṣadharmasaṃpratipūrṇasuvijātināvidyājñānakeśariṇastrivimokṣamukhāvajṛmbhitasya śamathavidarśanāsuviśuddhanayanasya dhyānavimokṣasamādhisamāpattigiridarīguhānivāsitasya caturīryāpathavinayanaupavanasuvardhitataror daśabalavaiśāradyābhyāsībhāvitabalasya vigatabhavavibhavabhayalomaharṣasyāsaṃkucitaparākramasya tīrthyaśaśamṛgagaṇasaṃghaśamathanasya nairātmyaghoṣodāhāramahāsiṃhanādanādinaḥ puruṣasiṃhasya vimuktidhyānamaṇḍalaprajñaprabharaśmitīrthakarakhadyotagaṇaniḥprabhaṃkarasya avidyātamo'ndhakāratamaḥpaṭalavitimirakaraṇasyottaptabalavīryasya devamanuṣyeṣu puṇyatejastejitasya mahāpuruṣadinakarasya kṛṣṇapakṣāpagatasya śuklapakṣapratipūrṇasya manāpapriyadarśanasya apratihatacakṣurindriyasya devaśatasahasrajyotirgaṇapratimaṇḍitasya dhyānavimokṣajñānamaṇḍalasya bodhyaṅgasukharaśmiśaśikiraṇasya buddhavibuddhamanujakumudavibodhakasya mahāpuruṣacandrasamacatuṣparṣaddvīpānuparītasya saptabodhyaṅgaratnasamanvāgatasya sarvasattvasamacittaprayogasyāpratihatabuddheḥ daśakuśalakarmapathavratatapasaḥ susamṛddhapratipūrṇaviśeṣagamanābhiprāyasya apratihatadharmarājāvarapravaradharmaratnacakrapravartakasya
cakravartivaṃśakulakuloditasya gambhīraduravagāhapratītyasamutpādasarvadharmaratnapratipūrṇasya atṛptaśrutavipulavistīrṇārambhajñānaśīlavelānatikramaṇasya mahāpadmagarbhekṣaṇasya sāgaravaradharavipulabuddheḥ pṛthivyaptejovāyusamacittasya merukalpadṛḍhabalāprakampamānasyānunayapratighāpagatasya gaganatalavimalavipulāsahyavistīrṇabuddheḥ adhyāśayasupariśuddhasya sudattadānasya sukṛtapūrvayogasya sukṛtādhikārasya dattasatyaṃkārasya paryeṣitasarvakuśalamūlasya vāsitavāsanasya niryāṇamiva sarvakuśalamūlasya saptasaṃkhyeyeṣu kalpeṣu samudānītasarvakuśalamūlasyandasya dattasaptavidhadānasya pañcavidhapuṇyakriyāvastvavasevitavatastrividhaṃ kāyikena caturvidhaṃ vācā trividhaṃ manasā sucaritavato daśakulakarmapathādānasevitavataḥ catvāriṃśadaṅgasamanvāgatasamyakprayogamāsevitavataḥ catvāriṃśadaṅgasamanvāgatasamyakpraṇidhānapraṇihitavataḥ catvāriṃśadaṅgasamanvāgatasamyagadhyāśayapratipannavataḥ catvāriṃśadaṅgasamanvāgatasamyagvimokṣaparipūritavataḥ catvāriṃśadaṅgasamanvāgatasamyagadhimuktimṛjīkṛtavataḥ catvāriṃśatsu buddhakoṭīniyutaśatasahasreṣvanupravrajitavataḥ pañcapañcāśatsu buddhakoṭīniyutaśatasahasreṣu dānāni dattavataḥ ardhacaturtheṣu pratyekabuddhakoṭīśateṣu kṛtādhikāravataḥ aprameyāsaṃkhyeyān sattvān svargamokṣamārgapratipāditavataḥ anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃboddhukāmasyaikajātipratibaddhasya itaścyutvā tuṣitavarabhavane sthitasya śvetaketunāmno devaputrottamasya sarvadevasaṃghaiḥ sampūjyamānasya raśmyāyamaparamitaścyuto martyasya lokotpanno nacirādanuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbhotsyatīti //
LalVis, 3, 21.1 apare tvāhuḥ idaṃ
vaṃśarājakulaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca /
LalVis, 3, 21.4 kiṃ kāraṇam tathāhi
vaṃśarājakulaṃ prākṛtaṃ ca caṇḍaṃ ca na cojjvalitatejasaṃ parapuruṣajanmāvṛtaṃ ca na mātṛpitṛsvatejaḥ karmābhinirvṛttaṃ ca /
LalVis, 3, 24.5 kiṃ kāraṇam tathāhi sa rājā
mithyādṛṣṭikulavaṃśaprasūto dasyurājā /
LalVis, 3, 25.1 apare 'pyāhuḥ ayaṃ hastināpure mahānagare rājā
pāṇḍavakulavaṃśaprasūtaḥ śūro vīryavān varāṅgarūpasampannaḥ parasainyapramardakānāṃ tatkulaṃ pratirūpamasya bodhisattvasya garbhapratisaṃsthānāyeti /
LalVis, 3, 25.3 kiṃ kāraṇam tathā hi pāṇḍavakulaprasūtaiḥ
kulavaṃśo 'tivyākulīkṛto yudhiṣṭhiro dharmasya putra iti kathayati bhīmaseno vāyoḥ arjuna indrasya nakulasahadevāvaśvinoriti /
LalVis, 3, 31.3 rājā śuddhodano mātṛśuddhaḥ pitṛśuddhaḥ patnīśuddho 'parikṛṣṭasampannāyāḥ svākārasuvijñāpakaḥ puṇyatejastejito mahāsaṃmatakule
prasūtaścakravartivaṃśakulakulodito 'parimitadhananidhiratnasamanvāgataḥ karmadṛkca vigatapāpadṛṣṭikaśca /
LalVis, 3, 35.1 śuddhodano rājakule kulīno
narendravaṃśe suviśuddhagātraḥ /
LalVis, 4, 4.85 bodhicittaṃ dharmālokamukhaṃ
triratnavaṃśānupacchedāya saṃvartate /
LalVis, 13, 144.5 triratnavaṃśasādhāraṇābhiprāyo vipraṇāśasarvajñatācittapraṇidhānabalādhānāvaivartyaviṣayaṃ ca nāma dharmamukhamāmukhīkaroti sma /
Mahābhārata
MBh, 1, 59, 54.1 imaṃ tu
vaṃśaṃ niyamena yaḥ paṭhenmahātmanāṃ brāhmaṇadevasaṃnidhau /
MBh, 1, 88, 26.5 vaṃśo yasya prathitaḥ kauraveyo yasmiñ jātastvaṃ manujendrakarmā /
MBh, 4, 6, 2.1 narādhipo rāṣṭrapatiṃ yaśasvinaṃ mahāyaśāḥ
kauravavaṃśavardhanaḥ /
MBh, 8, 66, 6.2 pradīptam
airāvatavaṃśasaṃbhavaṃ śiro jihīrṣur yudhi phalgunasya //
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Rām, Ay, 20, 36.1 vimṛjya bāṣpaṃ parisāntvya cāsakṛt sa lakṣmaṇaṃ
rāghavavaṃśavardhanaḥ /
Rām, Ay, 62, 15.1 bhartuḥ priyārthaṃ kularakṣaṇārthaṃ bhartuś ca
vaṃśasya parigrahārtham /
Rām, Ay, 89, 19.2 cacāra ramyaṃ nayanāñjanaprabhaṃ sa citrakūṭaṃ
raghuvaṃśavardhanaḥ //
Rām, Ay, 104, 24.2 vyasarjayad
rāghavavaṃśavardhanaḥ sthitaḥ svadharme himavān ivācalaḥ //
Rām, Ki, 39, 63.2 avāpya sītāṃ
raghuvaṃśajapriyāṃ tato nivṛttāḥ sukhino bhaviṣyatha //
Saundarānanda
Saṅghabhedavastu
SBhedaV, 1, 3.1 kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca śākyānāṃ
paurāṇakulavaṃśaś ca //
SBhedaV, 1, 4.1 sacetkaścid asmākam upasaṃkramyaivaṃ pṛcchet kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca teṣām paurāṇaḥ
kulavaṃśa iti //
SBhedaV, 1, 6.1 na ca punar jānīmaḥ kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaśca teṣāṃ paurāṇaḥ
kulavaṃśa iti //
SBhedaV, 1, 13.1 kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaśca teṣāṃ paurāṇaḥ
kulavaṃśaḥ //
SBhedaV, 1, 14.1 sacet kaścid asmākam upasaṃkramyaivaṃ pṛcchet kuto nirjātā bhavantaḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaśca teṣāṃ paurāṇaḥ
kulavaṃśa iti evaṃ pṛṣṭā vayaṃ kiṃ vyākuryāmaḥ //
SBhedaV, 1, 15.1 na ca punar jānīmaḥ kuto nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca paurāṇaḥ
kulavaṃśa iti //
SBhedaV, 1, 18.1 te vayam etam evārthaṃ paripṛcchāmaḥ kuto bhagavan nirjātāḥ śākyāḥ kimagraṇyāḥ kimanvayāḥ kaś ca śākyānāṃ paurāṇaḥ
kulavaṃśa iti //
SBhedaV, 1, 20.1 saced ahaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kuryāṃ sthānam etad vidyate yad anyatīrthikaparivrājakā evaṃ vadeyuḥ ātmaślāghī śramaṇo gautamo yad icchati tad vyākarotīti //
SBhedaV, 1, 21.1 atha ko nu mama śrāvakaḥ pratibalaḥ syād yaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya bhikṣūṇāṃ dharmyāṃ kathāṃ kuryāt tena khalu samayenāyuṣmān mahāmaudgalyāyanastasyām eva pariṣadi saṃniṣaṇṇo 'bhūt saṃnipatitaḥ //
SBhedaV, 1, 199.0 apareṇa samayena virūḍhaka ikṣvākurājaḥ kālagataḥ rājyābhinandī rājye 'bhiṣiktaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ ulkāmukho rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ karakarṇī rājā saṃvṛttaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ hastiniyaṃso rājā saṃvṛttaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ nūpurako rājā saṃvṛttaḥ tasya putra opurakaḥ opurakasya gopurakaḥ gopurakasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kapilavastunagare pañcapañcāśad rājasahasrāṇy abhūvan teṣām apaścimako daśarathaḥ śataratho navatirathaḥ citraratho vijitaratho dṛḍharathaḥ daśadhanuḥ śatadhanuḥ navatidhanuḥ vijitadhanur citradhanuḥ dṛḍhadhanur dṛḍhadhanuṣo gautamā dvau putrau siṃhahanuḥ siṃhanādī ca yāvantaḥ khalu gautamā jambūdvīpe dhanurdharāḥ siṃhahanus teṣām agra ākhyātaḥ siṃhahanor gautamā catvāraḥ putrāḥ śuddhodanaḥ śuklodanaḥ droṇodanaḥ amṛtodanaḥ śuddhā śuklā droṇā amṛtikā ceti duhitaraḥ śuddhodanasya dvau putrau bhagavān āyuṣmāṃś ca nandaḥ śuklodanasya dvau putrau āyuṣmāṃś ca tiṣyo bhadrakaś ca śākyarājaḥ droṇodanasya dvau putrau mahānāmā āyuṣmāṃś cāniruddhaḥ amṛtodanasya dvau putrau āyuṣmān ānando devadattaś ca śuddhāyāḥ suprabuddhaḥ putraḥ śuklāyāḥ putro mālī droṇāyā bhāddālī amṛtikāyāḥ śaivalaḥ bhagavato rāhulaḥ putra iti gautamā rāhule
mahāsaṃmatavaṃśaḥ pratiṣṭhitaḥ ucchinnā bhavanetrī vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhavaḥ //
SBhedaV, 1, 200.0 atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastācchākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ tat kasya hetoḥ arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum atha kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ //
SBhedaV, 1, 200.0 atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastācchākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ tat kasya hetoḥ arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum atha kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ //
SBhedaV, 1, 200.0 atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastācchākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ tat kasya hetoḥ arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum atha kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ //
SBhedaV, 1, 200.0 atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastācchākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ tat kasya hetoḥ arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum atha kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ //
SBhedaV, 1, 200.0 atha bhagavān āyuṣmato mahāmaudgalyāyanasya kathāparyavasānaṃ viditvā utthāya niṣaṇṇaḥ niṣadyāyuṣmantaṃ mahāmaudgalyāyanam āmantrayate sādhu sādhu maudgalyāyana sādhu sādhu khalu tvaṃ maudgalyāyana yas tvaṃ bhikṣūṇāṃ purastācchākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathayasi punar api tvaṃ maudgalyāyana abhīkṣṇam api tvaṃ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ kathaya tad eṣāṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāya tatra bhagavān bhikṣūn āmantrayate sma udgṛhṇīta yūyaṃ bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayituṃ tat kasya hetoḥ arthopasaṃhitā bhikṣavaḥ śākyānāṃ paurāṇaṃ kulavaṃśam ārabhya dharmyā kathā arthopasaṃhitā brahmacaryopasaṃhitā yuktam eva bhikṣavaḥ śraddhayā pravrajitena kulaputreṇa śākyānāṃ paurāṇaṃ
kulavaṃśam ārabhya dharmyāṃ kathāṃ dhārayituṃ grāhayituṃ vācayitum atha kāpilavāstavāḥ śākyā bhagavato bhāṣitam abhinandyānumodya bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā bhagavato 'ntikāt prakrāntāḥ //
SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena
vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //
SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ
śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //
SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā
vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //
Agnipurāṇa
Amarakośa
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bhallaṭaśataka
BhallŚ, 1, 71.1 na
guruvaṃśaparigrahaśauṇḍatā na ca mahāguṇasaṃgrahaṇādaraḥ /
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
BKŚS, 14, 125.1 aham api
dhavalenduvaṃśajanmā kuliśakaṭhorakaniṣṭhikāprakoṣṭhaḥ /
Daśakumāracarita
DKCar, 1, 2, 10.1 tadanu viditodanto
madīyavaṃśabandhugaṇaḥ sahasāgatya mandiramānīya māmapakrāntavraṇamakarot /
DKCar, 2, 8, 5.0 iti athāhamabhyetya vratatyā kayāpi vṛddhamuttārya taṃ ca bālaṃ
vaṃśanālīmukhoddhṛtābhir adbhiḥ phalaiśca pañcaṣaiḥ śarakṣepocchritasya lakucavṛkṣasya śikharātpāṣāṇapātitaiḥ pratyānītaprāṇavṛttim āpādya tarutalaniṣaṇṇastaṃ jarantamabravam tāta ka eṣa bālaḥ ko vā bhavān kathaṃ ceyamāpadāpannā iti //
DKCar, 2, 8, 6.0 so 'śrugadgadamagadat śrūyatāṃ mahābhāga vidarbho nāma janapadaḥ
tasminbhojavaṃśabhūṣaṇam aṃśāvatāra iva dharmasya atisattvaḥ satyavādī vadānyaḥ vinītaḥ vinetā prajānām rañjitabhṛtyaḥ kīrtimān udagraḥ buddhimūrtibhyāmutthānaśīlaḥ śāstrapramāṇakaḥ śakyabhavyakalpārambhī saṃbhāvayitā budhān prabhāvayitā sevakān udbhāvayitā bandhūn nyagbhāvayitā śatrūn asaṃbaddhapralāpeṣv adattakarṇaḥ kadācid apyavitṛṣṇo guṇeṣu atinadīṣṇaḥ kalāsu nediṣṭho dharmārthasaṃhitāsu svalpe 'pi sukṛte sutarāṃ pratyupakartā pratyavekṣitā kośavāhanayoḥ yatnena parīkṣitā sarvādhyakṣāṇām ṣāḍguṇyopayoganipuṇaḥ manumārgeṇa praṇetā cāturvarṇyasya puṇyaślokaḥ puṇyavarmā nāmāsīt //
DKCar, 2, 8, 140.0 tadā ca mṛgayuveṣamṛgabāhulyavarṇanenādridroṇīr anapasāramārgāḥ
śuṣkatṛṇavaṃśagulmāḥ praveśya dvārato 'gnivisargaiḥ vyāghrādivadhe protsāhya tanmukhapātanaiḥ iṣṭakūpatṛṣṇotpādanenātidūrahāritānāṃ prāṇahāribhiḥ kṣutpipāsābhivardhanaiḥ tṛṇagulmagūḍhataṭapradarapātahetubhirviṣamamārgapradhāvanaiḥ viṣamukhībhiḥ kṣurikābhiś caraṇakaṇṭakoddharaṇaiḥ viṣvagvisaravicchinnānuyātṛtayaikākīkṛtānāṃ yatheṣṭaghātanaiḥ mṛgadehāparāddhairnāmeṣumokṣaṇaiḥ sapaṇabandhamadhiruhyādriśṛṅgāṇi duradhirohāṇy ananyalakṣyaiḥ prabhraṃśanaiḥ āṭavikacchadmanā vipineṣu viralasainikānāṃ pratirodhanaiḥ akṣadyūtapakṣiyuddhayātrotsavādisaṃkuleṣu balavadanupraveśanaiḥ itareṣāṃ hiṃsotpādanaiḥ gūḍhotpāditavyalīkebhyo 'priyāṇi prakāśaṃ labdhvā sākṣiṣu tadvikhyāpyākīrtiguptihetubhiḥ parākramaiḥ parakalatreṣu suhṛttvenābhiyojya jārānbhartṝn ubhayaṃ vā prahṛtya tatsāhasopanyāsaiḥ yogyanārīhāritānāṃ saṃketeṣu prāg upanilīya paścād abhidrutyākīrtanīyaiḥ pramāpaṇaiḥ upapralobhya bilapraveśeṣu nidhānakhananeṣu mantrasādhaneṣu ca vighnavyājasādhyairvyāpādanaiḥ mattagajādhirohaṇāya prerya pratyapāyanivartanaiḥ vyālahastinaṃ kopayitvā lakṣyīkṛtamukhyamaṇḍaleṣv apakramaṇaiḥ yogyāṅganābhiraharniśam abhiramayya rājayakṣmotpādanaiḥ vastrābharaṇamālyāṅgarāgādiṣu rasavidhānakauśalaiḥ cikitsāmukhenāmayopabarhaṇair anyaiś cābhyupāyair aśmakendraprayuktās tīkṣṇarasadādayaḥ //
DKCar, 2, 8, 229.0 śrutvaitat aho
bhāgyavānbhojavaṃśaḥ yasya tvamāryādatto nāthaḥ ityaprīyanta prakṛtayaḥ //
Divyāvadāna
Harivaṃśa
HV, 1, 6.3 tat te 'haṃ sampravakṣyāmi vṛṣṇīnāṃ
vaṃśam āditaḥ //
HV, 1, 12.1 bhavāṃś ca
vaṃśakuśalas teṣāṃ pratyakṣadarśivān /
HV, 1, 16.2 svavaṃśadhāraṇaṃ kṛtvā svargaloke mahīyate //
HV, 1, 22.2 ā
vṛṣṇivaṃśād vakṣyāmi bhūtasargam anuttamam //
HV, 1, 33.1 teṣāṃ sapta
mahāvaṃśā divyā devagaṇānvitāḥ /
HV, 2, 41.2 bhāryā vo 'stu mahābhāgā
somavaṃśavivardhinī //
HV, 3, 79.1 ete vai dānavāḥ śreṣṭhā
danuvaṃśavivardhanāḥ /
HV, 3, 83.2 aśvān uṣṭrān gardabhāṃś ca
tāmrāvaṃśaḥ prakīrtitaḥ //
HV, 5, 1.3 atrivaṃśasamutpannas tv aṅgo nāma prajāpatiḥ //
HV, 7, 56.1 vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena kathyamānaṃ purātanam /
HV, 9, 11.2 manor
vaṃśakaraḥ putras tvam eva ca bhaviṣyasi //
HV, 9, 12.2 jagatpriyo dharmaśīlo manor
vaṃśavivardhanaḥ //
HV, 10, 51.2 akṣayaṃ
vaṃśam ikṣvākoḥ kīrtiṃ cāpy anivartinīm /
HV, 10, 56.2 ekaṃ
vaṃśadharaṃ tv ekā yatheṣṭaṃ varayatv iti //
HV, 10, 57.2 ekaṃ
vaṃśadharaṃ tv ekā tathety āha tato muniḥ //
HV, 12, 13.2 bhrātaraḥ sapta durdharṣā yeṣāṃ
vaṃśāḥ pratiṣṭhitāḥ //
HV, 15, 14.1 tasya
vaṃśam ahaṃ rājan kīrtayiṣyāmi tac chṛṇu /
HV, 15, 30.2 ugrāyudhaḥ kasya sutaḥ kasmin
vaṃśe 'tha jajñivān /
HV, 15, 65.2 vaṃśaḥ kārtsnyena vai prokto vīrasyogrāyudhasya ca //
HV, 19, 35.2 vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena tasya vaṃśaṃ nibodha me //
HV, 19, 35.2 vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena tasya
vaṃśaṃ nibodha me //
HV, 23, 1.2 pūror
vaṃśam ahaṃ brahmañ śrotum icchāmi tattvataḥ /
HV, 23, 2.2 vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena svaṃ vaṃśaṃ pūrvam eva hi /
HV, 23, 2.2 vṛṣṇivaṃśaprasaṅgena svaṃ
vaṃśaṃ pūrvam eva hi /
HV, 23, 2.3 śṛṇu pūror mahārāja
vaṃśam agre mahātmanaḥ /
HV, 23, 3.1 hanta te vartayiṣyāmi pūror
vaṃśam anuttamam /
HV, 23, 9.1 ṛṣir jāto
'trivaṃśe ca tāsāṃ bhartā prabhākaraḥ /
HV, 23, 29.3 bāleyā brāhmaṇāś caiva tasya
vaṃśakarā bhuvi //
HV, 23, 42.2 śṛṇu
vaṃśam anuproktaṃ yatra jāto 'si pārthiva //
HV, 23, 72.1 ete tv aṅgirasaḥ putrā jātā
vaṃśe 'tha bhārgave /
HV, 23, 91.2 saṃbandho hy asya
vaṃśe 'smin brahmakṣatrasya viśrutaḥ //
HV, 23, 94.2 ājamīḍho 'paro
vaṃśaḥ śrūyatāṃ bharatarṣabha //
HV, 23, 113.1 dvāv ṛkṣau tava
vaṃśe 'smin dvāv eva ca parīkṣitau /
HV, 23, 161.2 vṛṣo
vaṃśadharas tatra tasya putro 'bhavan madhuḥ /
HV, 23, 161.3 madhoḥ putraśataṃ tv āsīd vṛṣaṇas tasya
vaṃśabhāk //
HV, 23, 168.1 kroṣṭor hi
vaṃśaṃ śrutvemaṃ sarvapāpaiḥ pramucyate /
HV, 24, 2.2 teṣāṃ
vaṃśas tridhā bhūto vṛṣṇīnāṃ kulavardhanaḥ //
HV, 24, 35.2 dhārayan vipulaṃ
vaṃśaṃ nānarthair iha yujyate //
HV, 26, 25.2 madhūnāṃ
vaṃśakṛd rājā madhur madhuravāg api //
HV, 30, 55.1 śruto me svasya
vaṃśasya pūrvajānāṃ ca saṃbhavaḥ /
HV, 31, 61.2 kṣayāya
ditivaṃśasya śaraṇaṃ tvaṃ bhavasva naḥ //
HV, 32, 8.1 te tanvānās tanūs tatra
brahmavaṃśān anuttamān /
HV, 34, 9.1 ketunā
vaṃśarājena bhrājamāno yathā raviḥ /
HV, 43, 38.1 tvaṃ gaccha bhārate
vaṃśe svadehaṃ svena tejasā /
HV, 43, 47.1 tad eṣa śaṃtanor
vaṃśaḥ pṛthivyāṃ ropito mayā /
HV, 43, 72.1 vṛṣṇivaṃśe samutpannāḥ śataśo 'tha sahasraśaḥ /
HV, 43, 72.2 kuruvaṃśe ca devās te pāñcāleṣu ca pārthivāḥ //
HV, 45, 19.1 tāṃś cāsurān samutsādya
vaṃśaṃ kṛtvātmano mahat /
HV, 62, 72.1 bhāratasya ca
vaṃśasya sa variṣṭho dhanurdharaḥ /
HV, 66, 5.2 ikṣvākuvaṃśajo rājā vinivṛttaḥ svavaṃśakṛt //
HV, 66, 5.2 ikṣvākuvaṃśajo rājā vinivṛttaḥ
svavaṃśakṛt //
HV, 66, 9.1 pṛthivyāṃ
yaduvaṃśo 'yaṃ nindanīyo mahīkṣitām /
HV, 66, 34.2 ahitaṃ svasya
vaṃśasya na tvāṃ vayam upāsmahe //
HV, 66, 36.1 chinnamūlo hy ayaṃ
vaṃśo yadūnāṃ tvatkṛte kṛtaḥ /
HV, 78, 19.2 sthāpito yādavo
vaṃśo garvitāḥ suhṛdaḥ kṛtāḥ //
HV, 87, 10.2 babhūvur vīryasampannāḥ pṛthag
vaṃśakarā nṛpāḥ //
HV, 87, 11.2 krathasya tv aṃśumān
vaṃśe kaiśikasya tu bhīṣmakaḥ //
HV, 87, 22.1 jñāteḥ
samānavaṃśasya sunīthaṃ pradadau sutam /
HV, 88, 15.2 krathakaiśikamukhyās te
rathavaṃśena sarvaśaḥ //
HV, 98, 27.2 bhūmer yugaṃdharaḥ putra iti
vaṃśaḥ samāpyate //
HV, 112, 7.2 daityavaṃśasamutpannāḥ palāyadhvaṃ mahāmṛdhe //
HV, 113, 84.2 proktā vai
sarvavaṃśās te kiṃ bhūyaḥ kathayāmi te //
HV, 114, 1.3 kasmin pratiṣṭhito
vaṃśaḥ pāṇḍavānāṃ mahātmanām //
Harṣacarita
Harṣacarita, 1, 109.1 madhye ca tasya sārdhacandreṇa muktāphalajālamālinā vividharatnakhaṇḍakhacitena śaṅkhakṣīraphenapāṇḍureṇa kṣīrodeneva svayaṃ lakṣmīṃ dātumāgatena gaganagatenātapatreṇa kṛtacchāyam acchācchenābharaṇadyutīnāṃ nivahena diśāmiva darśanānurāgalagnena cakravālenānugamyamānam ānitambavilambinyā mālatīśekharasrajā sakalabhuvanavijayārjitayā rūpapatākayeva virājamānam utsarpibhiḥ śikhaṇḍakhaṇḍikāpadmarāgamaṇer aruṇair aṃśujālair adṛśyamānavanadevatāvidhṛtair bālapallavairiva pramṛjyamānamārgareṇuparuṣavapuṣam bakulakuḍmalamaṇḍalīmuṇḍamālāmaṇḍanamanohareṇa kuṭilakuntalastabakamālinā maulinā mīlitātapaṃ pibantamiva divasam paśupatijaṭāmukuṭamṛgāṅkadvitīyaśakalaghaṭitasyeva sahajalakṣmīsamāliṅgitasya lalāṭapaṭṭasya manaḥśilāpaṅkapiṅgalena lāvaṇyena limpantamivāntarikṣam abhinavayauvanārambhāvaṣṭambhapragalbhadṛṣṭipātatṛṇīkṛtatribhuvanasya cakṣuṣaḥ prathimnā vikacakumudakuvalayakamalasaraḥsahasrasaṃchāditadaśadiśaṃ śaradamiva pravartayantam āyatanayananadīsīmāntasetubandhena lalāṭataṭaśaśimaṇiśilātalagalitena kāntisalilasrotaseva drāghīyasā
nāsāvaṃśena śobhamānam atisurabhisahakārakarpūrakakkolalavaṅgapārijātakaparimalamucā mattamadhukarakulakolāhalamukhareṇa mukhena sanandanavanaṃ vasantam iva vasantam āsannasuhṛtparihāsabhāvanottānitamukhamugdhahasitairdaśanajyotsnāsnapitadiṅmukhaiḥ punaḥpunarnabhasi saṃcāriṇaṃ candrālokamiva kalpayantaṃ kadambamukulasthūlamuktāphalayugalamadhyādhyāsitamarakatasya trikaṇṭakakarṇābharaṇasya preṅkhataḥ prabhayā samutsarpantyā kṛtasakusumaharitakundapallavakarṇāvataṃsamivopalakṣyamāṇam āmoditamṛgamadapaṅkalikhitapatrabhaṅgabhāsvaram bhujayugalamuddāmamakarākrāntaśikharamiva makaraketuketoḥ daṇḍadvayaṃ dadhānaṃ dhavalabrahmasūtrasīmantitaṃ sāgaramathanasāmarṣagaṅgāsrotaḥsaṃdānitam iva mandaraṃ dehamudvahantam karpūrakṣodamuṣṭicchuraṇapāṃśuleneva kāntoccakucacakravākayugalavipulapulinenoraḥsthalena sthūlabhujāyāmapuñjitam puro vistārayantamiva dikcakram purastād īṣad adhonābhinihitaikakoṇakamanīyena pṛṣṭhataḥ kakṣyādhikakṣiptapallavenobhayataḥ saṃvalanaprakaṭitorutribhāgena hārītaharitā nibiḍanipīḍitenādharavāsasā vibhajyamānatanutaramadhyabhāgam anavarataśramopacitamāṃsakaṭhinavikaṭamakaramukhasaṃlagnajānubhyāṃ viśālavakṣaḥsthalopalavedikottambhanaśilāstambhābhyāṃ cārucandanasthāsakasthūlatarakāntibhyām ūrudaṇḍābhyām upahasantamivairāvatakarāyāmam atibharitorubhāravahanakhedeneva tanutarajaṅghākāṇḍam kalpapādapapallavadvayasyeva pāṭalasyobhayapārśvāvalambinaḥ pādadvayasya dolāyamānair nakhamayūkhair aśvamaṇḍanacāmaramālāmiva racayantam abhimukhamuccairudañcadbhiraticiramupariviśrāmyadbhiriva valitavikaṭaṃ patadbhiḥ khuraiḥ khaṇḍitabhuvi pratikṣaṇadaśanavimuktakhaṇakhaṇāyitakharakhalīne dīrghaghrāṇalīnalālikalalāṭalulitacārucāmīkaracakrake śiñjānaśātakaumbhāyānaśobhini manoraṃhasi golāṅgūlakapolakālakāyalomni nīlasindhuvāravarṇe vājini mahati samārūḍham ubhayataḥ paryāṇapaṭṭaśliṣṭahastābhyām āsannaparicārakābhyāṃ dodhūyamānadhavalacāmarikāyugalam agrataḥ paṭhato bandinaḥ subhāṣitamutkaṇṭakitakapolaphalakena lagnakarṇotpalakesarapakṣmaśakaleneva mukhaśaśinā bhāvayantam anaṅgayugāvatāramiva darśayantaṃ candramayīmiva sṛṣṭimutpādayantam vilāsaprāyamiva jīvalokaṃ janayantam anurāgamayamiva mārgāntaram ānayantam śṛṅgāramayamiva divasamāpādayantam rāgarājyamiva pravartayantam ākarṣaṇāñjanamiva cakṣuṣoḥ vaśīkaraṇamantramiva manasaḥ svasthāveśacūrṇam ivendriyāṇām asaṃtoṣam iva kautukasya siddhayogamiva saubhāgyasya punarjanmadivasamiva manmathasya rasāyanamiva yauvanasya ekarājyamiva rāmaṇīyakasya kīrtistambhamiva rūpasya mūlakośamiva lāvaṇyasya puṇyakarmapariṇāmamiva saṃsārasya prathamāṅkuramiva kāntilatāyāḥ sargābhyāsaphalamiva prajāpateḥ pratāpamiva vibhramasya yaśaḥpravāhamiva vaidagdhyasya aṣṭādaśavarṣadeśīyaṃ yuvānamadrākṣīt //
Harṣacarita, 1, 126.1 śrūyatām ayaṃ khalu bhūṣaṇaṃ
bhārgavavaṃśasya bhagavato bhūrbhuvaḥsvastritayatilakasya adabhraprabhāvastambhitajambhāribhujastambhasya surāsuramukuṭamaṇiśilāśayanadurlalitapādapaṅkeruhasya nijatejaḥprasarapluṣṭapulomnaś cyavanasya bahirvṛttijīvitaṃ dadhīco nāma tanayaḥ //
Harṣacarita, 1, 245.1 gatāyāṃ ca tasyāṃ dadhīco 'pi hṛdaye hrādinyevābhihato
bhārgavavaṃśasambhūtasya bhrātur brāhmaṇasya jāyām akṣamālābhidhānāṃ munikanyakām ātmasūnoḥ saṃvardhanāya niyujya virahāturastapase vanamagāt //
Harṣacarita, 1, 253.1 atha vatsāt pravardhamānādipuruṣajanitātmacaraṇonnatinirgatapraghoṣaḥ parameśvaraśirodhṛtaḥ sakalakalāgamagambhīraḥ mahāmunimānyaḥ vipakṣakṣobhakṣamaḥ kṣititalalabdhāyatiḥ askhalitapravṛtto bhāgīrathīpravāha iva pāvanaḥ prāvartata vimalo
vaṃśaḥ //
Harṣacarita, 1, 271.1 atha śanaiḥ śanair atyudāravyavahṛtimanohṛnti bṛhanti rājakulāni vīkṣamāṇaḥ niravadyavidyāvidyotitāni gurukulāni ca sevamānaḥ mahārhālāpagambhīraguṇavadgoṣṭhīścopatiṣṭhamānaḥ svabhāvagambhīradhīrdhanāni vidagdhamaṇḍalāni ca gāhamānaḥ punarapi tām eva vaipaścitīm
ātmavaṃśocitāṃ prakṛtimabhajat //
Harṣacarita, 1, 272.1 mahataśca kālāttameva bhūyo
vātsyāyanavaṃśāśramamātmano janmabhuvaṃ brāhmaṇādhivāsam agamat //
Harṣacarita, 2, 69.0 atha sa muhūrtādiva prāṃśunā karṇikāragaureṇa vīdhrakañcukacchannavapuṣā samunmiṣanmāṇikyapadakabandhabandhuraśastabandhakṛśāvalagnena himaśailaśilāviśālavakṣasā haravṛṣakakudakūṭavikaṭāṃsataṭena urasā capalahṛṣīkahariṇakulasaṃyamanapāśamiva hāraṃ bibhratā kathayataṃ yadi
somavaṃśasaṃbhavaḥ sūryavaṃśasaṃbhavo vā bhūpatirabhūdevaṃvidha iti praṣṭumānītābhyāṃ somasūryābhyāmiva śravaṇagatābhyāṃ maṇikuṇḍalābhyāṃ samudbhāsamānena bṛhadvadanalāvaṇyavisaraveṇikākṣipyamāṇair adhikāragauravād dīyamānamārgeṇeva dinakṛtaḥ kiraṇaiḥ prasādalabdhayā vikacapuṇḍarīkamuṇḍamālayeva dīrghayā dṛṣṭyā dūrādevānandayatā naiṣṭhuryādhiṣṭhāne 'pi pratiṣṭhitena pade pade praśrayam ivāvanamreṇa maulinā pāṇḍuram uṣṇīṣam udvahatā vāmena sthūlamuktāphalacchuraṇadanturatsaruṃ karakisalayena kalayatā kṛpāṇam itareṇāpanītataralatāṃ tāḍitīm iva latāṃ śātakaumbhīṃ vetrayaṣṭimunmṛṣṭāṃ dhārayatā puruṣeṇānugamyamāno nirgatyāvocad eṣa khalu mahāpratīhārāṇāmanantaraścakṣuṣyo devasya pāriyātranāmā dauvārikaḥ //
Harṣacarita, 2, 69.0 atha sa muhūrtādiva prāṃśunā karṇikāragaureṇa vīdhrakañcukacchannavapuṣā samunmiṣanmāṇikyapadakabandhabandhuraśastabandhakṛśāvalagnena himaśailaśilāviśālavakṣasā haravṛṣakakudakūṭavikaṭāṃsataṭena urasā capalahṛṣīkahariṇakulasaṃyamanapāśamiva hāraṃ bibhratā kathayataṃ yadi somavaṃśasaṃbhavaḥ
sūryavaṃśasaṃbhavo vā bhūpatirabhūdevaṃvidha iti praṣṭumānītābhyāṃ somasūryābhyāmiva śravaṇagatābhyāṃ maṇikuṇḍalābhyāṃ samudbhāsamānena bṛhadvadanalāvaṇyavisaraveṇikākṣipyamāṇair adhikāragauravād dīyamānamārgeṇeva dinakṛtaḥ kiraṇaiḥ prasādalabdhayā vikacapuṇḍarīkamuṇḍamālayeva dīrghayā dṛṣṭyā dūrādevānandayatā naiṣṭhuryādhiṣṭhāne 'pi pratiṣṭhitena pade pade praśrayam ivāvanamreṇa maulinā pāṇḍuram uṣṇīṣam udvahatā vāmena sthūlamuktāphalacchuraṇadanturatsaruṃ karakisalayena kalayatā kṛpāṇam itareṇāpanītataralatāṃ tāḍitīm iva latāṃ śātakaumbhīṃ vetrayaṣṭimunmṛṣṭāṃ dhārayatā puruṣeṇānugamyamāno nirgatyāvocad eṣa khalu mahāpratīhārāṇāmanantaraścakṣuṣyo devasya pāriyātranāmā dauvārikaḥ //
Harṣacarita, 2, 86.0 gatvā ca taṃ pradeśaṃ dūrād eva gabhīragalagarjitair viyati cātakakadambakair bhuvi ca bhavananīlakaṇṭhakulaiḥ kalakekākalakalamukharamukhaiḥ kriyamāṇakalakolāhalaṃ vikacakadambasaṃvādimadasurāsaurabhabharitabhuvanam kāyavantam ivākālameghakālam aviralamadhubindupiṅgalapadmajālakitāṃ sarasīm ivātyavagāḍhāṃ daśāṃ caturthīm utsṛjantam anavaratam avataṃsaśaṅkair āmandrakarṇatāladundubhidhvanibhiḥ pañcamīpraveśamaṅgalārambham iva sūcayantam aviratacalanacitratripadīlalitalāsyalayair dolāyamānadīrghadehābhogatayā medinīvidalanabhayena bhāramiva laghayantaṃ digbhittitaṭeṣu kāyamiva kaṇḍūyamānam āhavāyodastahastatayā digvāraṇānivāhvayamānam brahmastambham iva sthūlaniśitadantena karapatreṇa pāṭayantam amāntaṃ bhuvanābhyantare bahir iva nirgantum īhamānaṃ sarvataḥ sarasakisalayalatālāsibhir leśikaiś ciraparicayopacitair vanair iva vikṣiptasaśaivalabisavisaraśabalasalilaiḥ sarobhir iva cādhoraṇair ādhīyamānanidāghasamayasamucitopacārānandam api ca pratigajadānapavanādānadūrotkṣiptenānekasamaravijayagaṇanālekhābhir iva valivalayarājibhistanīyasībhis taraṅgitodareṇātisthavīyasā hastārgaladaṇḍenārgalayantam iva sakalaṃ sakulaśailasamudradvīpakānanaṃ kakubhāṃ cakravālam ekaṃ karāntarārpitenotpalāśena kadalīdaṇḍenāntargataśīkarasicyamānamūlam muktapallavam ivāparaṃ līlāvalambinā mṛṇālajālakena samararasoccaromāñcakaṇṭakitam iva dantakāṇḍaṃ vahantam visarpantyā ca dantakāṇḍayugalasya kāntyā saraḥkrīḍāsvāditāni kumudavanānīva bahudhā vamantaṃ nijayaśorāśimiva diśāmarpayantam kukarikīṭapāṭanadurvidagdhān siṃhānivopahasantam kalpadrumadukūlamukhapaṭamiva cātmanaḥ kalayantam hastakāṇḍadaṇḍoddharaṇalīlāsu ca lakṣyamāṇena raktāṃśukasukumāratareṇa tālunā kavalitāni raktapadmavanānīva varṣantam abhinavakisalayarāśīnivodgirantam kamalakavalapītaṃ madhurasamiva svabhāvapiṅgalena vamantaṃ cakṣuṣāṃ cūtacampakalavalīlavaṅgakakkolavantyelālatāmiśritāni sasahakārāṇi karpūrapūritāni pārijātakavanānīvopabhuktāni puraḥ karaṭābhyāṃ bahalamadāmodavyājena visṛjantam aharniśaṃ vibhramakṛtahastasthitibhir ardhakhaṇḍitapuṇḍrekṣukāṇḍakaṇḍūyanalikhitair alikulavācālitair dānapaṭṭakair vilabhamānam iva sarvakānanāni karipatīnām aviralodabindusyandinā himaśilāśakalamayena vibhramanakṣatramālāguṇena śiśirīkriyamāṇam sakalavāraṇendrādhipatyapaṭṭabandhabandhuram ivoccaistarāṃ śiro dadhānaṃ muhurmuhuḥ sthagitāpāvṛtadiṅmukhābhyāṃ karṇatālatālavṛntābhyāṃ vījayantam iva bhartṛbhaktyā dantaparyaṅkikāsthitāṃ rājalakṣmīm
āyatavaṃśakramāgatena gajādhipatyacihnena cāmareṇeva calatā vāladhinā virājamānam svacchaśiśiraśīkaracchalena digvijayapītāḥ sarita iva punaḥpunarmukhena muñcantam kṣaṇam avadhānadānaniḥspandīkṛtasakalāvayavānām anyadviradaḍiṇḍimākarṇanāṅgavalanānām ante dīrghaphūtkāraiḥ paribhavaduḥkham ivāvedayantam alabdhayuddham ivātmānam anuśocantam ārohādhirūḍhiparibhavena lajjamānam ivāṅgulīlikhitamahītalam madaṃ muñcantam avajñāgṛhītamuktakavalakupitārohāraṭanānurodhena madatandrīnimīlitanetratribhāgam kathaṃ kathamapi mandamandam anādarād ādadānaṃ kavalān ardhajagdhatamālapallavasrutaśyāmalarasena prabhūtatayā madapravāham iva mukhenāpy utsṛjantam calantam iva darpeṇa śvasantam iva śauryeṇa mūrchantam iva madena truṭyantam iva tāruṇyena dravantam iva dānena valgantam iva balena mādyantam iva mānena udyantam ivotsāhena tāmyantam iva tejasā limpantam iva lāvaṇyena siñcantam iva saubhāgyena snigdhaṃ nakheṣu paruṣaṃ romaviṣaye guruṃ mukhe sacchiṣyaṃ vinaye mṛduṃ śirasi dṛḍhaṃ paricayeṣu hrasvaṃ skandhabandhe dīrgham āyuṣi daridram udare satatapravṛttaṃ dāne balabhadraṃ madalīlāsu kulakalatram āyattatāsu jinaṃ kṣamāsu vahnivarṣaṃ krodhamokṣeṣu garuḍaṃ nāgoddhṛtiṣu nāradaṃ kalahakutūhaleṣu śuṣkāśanipātam avaskandeṣu makaraṃ vāhinīkṣobheṣu āśīviṣaṃ daśanakarmasu varuṇaṃ hastapāśākṛṣṭiṣu yamavāgurām arātisaṃveṣṭaneṣu kālaṃ pariṇatiṣu rāhuṃ tīkṣṇakaragrahaṇeṣu lohitāṅgaṃ vakracāreṣu alātacakraṃ maṇḍalabhrāntivijñāneṣu manorathasaṃpādakaṃ cintāmaṇiparvataṃ vikramasya dantamuktāśailastambhanivāsaprāsādam abhimānasya ghaṇṭācāmaramaṇḍanamanoharam icchāsaṃcaraṇavimānaṃ manasvitāyāḥ madadhārādurdināndhakāraṃ gandhodakadhārāgṛhaṃ krodhasya sakāñcanapratimaṃ mahāniketanam ahaṅkārasya sagaṇḍaśailaprasravaṇaṃ krīḍāparvatam avalepasya sadantatoraṇaṃ vajramandiraṃ darpasya uccakumbhakūṭāṭṭālakavikaṭaṃ saṃcārigiridurgaṃ rājyasya kṛtānekabāṇavivarasahasraṃ lohaprākāraṃ pṛthivyāḥ śilīmukhaśatajhāṅkāritaṃ pārijātapādapaṃ bhūnandanasya tathā ca saṃgītagṛhaṃ karṇatālatāṇḍavānām āpānamaṇḍapaṃ madhupamaṇḍalānām antaḥpuraṃ śṛṅgārābharaṇānām madanotsavaṃ madalīlālāsyānām akṣuṇṇapradoṣaṃ nakṣatramālāmaṇḍalānām akālaprāvṛṭkālaṃ madamahānadīpūraplavānām alīkaśaratsamayaṃ saptacchadavanaparimalānām apūrvahimāgamaṃ śīkaranīhārāṇām mithyājaladharaṃ garjitāḍambarāṇāṃ darpaśātamapaśyat //
Harṣacarita, 2, 94.0 paśya tāvad devam ity abhidhīyamānaś ca tena madajalapaṅkilakapolapaṭṭapatitāṃ mattām iva madaparimalena mukulitāṃ kathamapi tasmād dṛṣṭim ākṛṣya tenaiva dauvārikeṇopadiśyamānavartmā samatikramya bhūpālakulasahasrasaṃkulāni trīṇi kakṣāntarāṇi caturthe bhuktāsthānamaṇḍapasya purastād ajire sthitam dūrād ūrdhvasthitena prāṃśunā karṇikāragaureṇa vyāyāmavyāyatavapuṣā śastriṇā maulena śarīraparivārakalokena paṅktisthitena kārtasvarastambhamaṇḍaleneva parivṛtam āsannopaviṣṭaviśiṣṭeṣṭalokam haricandanarasaprakṣālite tuṣāraśīkaraśītalatale dantapāṇḍurapāde śaśimaya iva muktāśailaśilāpaṭṭaśayane samupaviṣṭam śayanīyaparyantavinyaste samarpitasakalavigrahabhāraṃ bhuje diṅmukhavisarpiṇi dehaprabhāvitāne vitatamaṇimayūkhe gharmasamayasubhage sarasīva mṛdumṛṇālajālajaṭilajale sarājakaṃ ramamāṇam tejasaḥ paramāṇubhir iva kevalair nirmitam anicchantam api balād āropayitum iva siṃhāsanam sarvāvayaveṣu sarvalakṣaṇair gṛhītam gṛhītabrahmacaryam āliṅgitaṃ rājalakṣmyā pratipannāsidhārādhāraṇavratam avisaṃvādinaṃ rājarṣim viṣamarājamārgavinihitapadaskhalanabhiyeva sulagnaṃ dharme sakalabhūpālaparityaktena bhīteneva labdhavācā sarvātmanā satyena sevyamānam āsannavāravilāsinīpratiyātanābhiś caraṇanakhapātinībhir digbhir iva daśabhiḥ praṇamyamānam dīrghair digantapātibhir dṛṣṭipātair lokapālānāṃ kṛtākṛtam iva pratyavekṣamāṇam maṇipādapīṭhapṛṣṭhapratiṣṭhitakareṇoparigamanābhyanujñāṃ mṛgyamāṇam iva divasakareṇa bhūṣaṇaprabhāsam utsāraṇabaddhaparyantamaṇḍalena pradakṣiṇīkriyamāṇam iva divasena apraṇamadbhir giribhir api dūyamānaṃ śauryoṣmaṇā phenāyamānam iva candanadhavalaṃ lāvaṇyajaladhim udvahantam ekarājyaurjityena nijapratibimbāny api nṛpacakracūḍāmaṇidhṛtāny asahamānam iva darpaduḥkhāsikayā cāmarānilanibhena bahudheva śvasantīṃ rājalakṣmīṃ dadhānam sakalam iva catuḥsamudralāvaṇyam ādāyotthitayā śriyā samupaśliṣṭam ābharaṇamaṇikiraṇaprabhājālajāyamānānīndradhanuḥsahasrāṇīndraprābhṛtaprahitāni vilabhamānam iva rājñāṃ saṃbhāṣaṇeṣu parityaktam api madhu varṣantam kāvyakathāsvapītam apy amṛtam udvamantaṃ visrambhabhāṣiteṣv anākṛṣṭam api hṛdayaṃ darśayantaṃ prasādeṣu niścalām api śriyaṃ sthāne sthāne sthāpayantaṃ vīragoṣṭhīṣu pulakitena kapolasthalenānurāgasaṃdeśam ivopāṃśu raṇaśriyaḥ śṛṇvantam atikrāntasubhaṭakalahālāpeṣu snehavṛṣṭim iva dṛṣṭim iṣṭe kṛpāṇe pātayantaṃ parihāsasmiteṣu gurupratāpabhītasya rājakasya svaccham āśayam iva daśanāṃśubhiḥ kathayantaṃ sakalalokahṛdayasthitam api nyāye tiṣṭhantam agocare guṇānām abhūmau saubhāgyānām aviṣaye varapradānānām aśakya āśiṣām amārge manorathānām atidūre daivasyādiśy upamānānām asādhye dharmasyādṛṣṭapūrve lakṣmyā mahattve sthitam aruṇapādapallavena sugatamantharoruṇā vajrāyudhaniṣṭhuraprakoṣṭhapṛṣṭhena vṛṣaskandhena bhāsvadbimbādhareṇa prasannāvalokitena candramukhena kṛṣṇakeśena vapuṣā sarvadevatāvatāramivaikatra darśayantam api ca māṃsalamayūkhamālāmalinitamahītale mahati mahārhe māṇikyamālāmaṇḍitamekhale mahānīlamaye pādapīṭhe kalikālaśirasīva salīlaṃ vinyastavāmacaraṇam ākrāntakāliyaphaṇācakravālaṃ bālamiva puṇḍarīkākṣam kṣaumapāṇḍureṇa caraṇanakhadīdhitipratānena prasaratā mahīṃ mahādevīpaṭṭabandheneva mahimānam āropayantam apraṇatalokapālakopenevātilohitau sakalanṛpatimaulimālāsv atipītaṃ padmarāgaratnātapam iva vamantau sarvatejasvimaṇḍalāstamayasaṃdhyām iva dhārayantāv aśeṣarājakakusumaśekharamadhurasasrotāṃsīva sravantau samastasāmantasīmantottaṃsasraksaurabhabhrāntair bhramaramaṇḍalair amitrottamāṅgair iva muhūrtam apy avirahitau saṃvāhanatatparāyāḥ śriyo vikacaraktapaṅkajavanavāsabhavanānīva kalpayantau jalajaśaṅkhamīnamakarasanāthatalatayā kathitacaturambhodhibhogacihnāv iva caraṇau dadhānaṃ diṅnāgadantamusalābhyām iva vikaṭamakaramukhapratibandhabandhurābhyām udvelalāvaṇyayodhipravāhābhyām iva phenāhitaśobhābhyāṃ candanadrumābhyām iva bhogimaṇḍalaśiroratnaraśmirajyamānamūlābhyāṃ hṛdayāropitabhūbhāradhāraṇamāṇikyastambhābhyām urudaṇḍābhyāṃ virājamānam amṛtaphenapiṇḍapāṇḍunā mekhalāmaṇimayūkhakhacitena nitambabimbavyāsaṅginā vimalapayodhautena netrasūtraniveśaśobhinādharavāsasā vāsukinirmokeṇeva mandaraṃ dyotamānam aghanena satārāgaṇenoparikṛtena dvitīyāmbareṇa bhuvanābhogam iva bhāsamānam ibhapatidaśanamusalasahasrollekhakaṭhinamasṛṇenāparyāptāmbaraprathimnā vividhavāhinīsaṃkṣobhakalakalasaṃmardasahiṣṇunā kailāsam iva mahatā sphaṭikataṭenoruṇoraḥkapāṭena virājamānaṃ śrīsarasvatyorurovadanopabhogavibhāgasūtreṇeva pātitena śeṣeṇeva ca tadbhujastambhavinyastasamastabhūbhāralabdhaviśrāntisukhaprasuptena hāradaṇḍena parivalitakandharam jīvitāvadhigṛhītasarvasvamahādānadīkṣācīreṇeva hāramuktāphalānāṃ kiraṇanikareṇa prāvṛtavakṣaḥsthalam ajajigīṣayā bālair bhujair ivāparaiḥ prarohadbhir bāhūpadhānaśāyinyāḥ śriyāḥ karṇotpalamadhurasadhārāsaṃtānair iva galadbhir bhujajanmanaḥ pratāpasya nirgamanamārgair ivāvirbhavadbhir aruṇaiḥ keyūraratnakiraṇadaṇḍair ubhayataḥprasāritamaṇimayapakṣavitānam iva māṇikyamahīdharaṃ sakalalokālokamārgārgalena caturudadhiparikṣepakhātaśātakumbhaśilāprākāreṇa sarvarājahaṃsabandhavajrapañjareṇa bhuvanalakṣmīpraveśamaṅgalamahāmaṇitoraṇenātidīrghadordaṇḍayugalena diśāṃ dikpālānāṃ ca yugapad āyatim apaharantaṃ sodaryalakṣmīcumbanalobhena kaustubhamaṇer iva mukhāvayavatāṃ gatasyādharasya galatā rāgeṇa pārijātapallavaraseneva siñcantaṃ diṅmukhāny antarāntarā suhṛtparihāsasmitaiḥ prakīryamāṇavimaladaśanaśikhāpratānaiḥ prakṛtimūḍhāyā rājaśriyāḥ prajñālokam iva darśayantaṃ mukhajanitendusaṃdehāgatāni kumudinīvanānīva preṣayantam sphuṭadhavaladaśanapaṅktikṛtakumudavanaśaṅkāpraviṣṭāṃ śarajjyotsnām iva visarjayantaṃ madirāmṛtapārijātagandhagarbheṇa bharitasakalakakubhā mukhāmodenāmṛtamathanadivasam iva sṛjantaṃ vikacamukhakamalakarṇikākośenānavaratam āpīyamānaśvāsasaurabham ivādhomukhena
nāsāvaṃśena cakṣuṣaḥ kṣīrasnigdhasya dhavalimnā diṅmukhāny apūrvavadanacandrodayodvelakṣīrodotplāvitānīva kurvāṇaṃ vimalakapolaphalakapratibimbitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vigrahiṇīm iva mukhanivāsinīṃ sarasvatīṃ dadhānam aruṇena cūḍāmaṇiśociṣā sarasvatīrṣyākupitalakṣmīprasādanalagnena caraṇālaktakeneva lohitāyatalalāṭataṭam āpāṭalāṃśutantrīsaṃtānavalayinīṃ kuṇḍalamaṇikuṭilakoṭibālavīṇām anavaratacalitacaraṇānāṃ vādayatām upavīṇayatām iva svaravyākaraṇavivekaviśāradaṃ śravaṇāvataṃsamadhukarakulānāṃ kalakvaṇitam ākarṇayantam utphullamālatīmayena rājalakṣmyāḥ kacagrahalīlālagnena nakhajyotsnāvalayeneva mukhaśaśipariveṣamaṇḍalena muṇḍamālāguṇena parikalitakeśāntam śikhaṇḍābharaṇabhuvā muktāphalālokena marakatamaṇikiraṇakalāpena cānyonyasaṃvalanavṛjinena prayāgapravāhaveṇikāvāriṇevāgatya svayam abhiṣicyamānaṃ śramajalavilīnabahalakṛṣṇāgurupaṅkatilakakalaṅkakalpitena kālimnā prārthanācāṭucaturacaraṇapatanaśataśyāmikākiṇeneva nīlāyamānalalāṭendulekhābhiḥ kṣubhitamānasodgatair utkalikākalāpair iva hārair ullasadbhir avaṣṭabhyamānābhir vilāsavalganacaṭulair bhrūlatākalpair īrṣyayā śriyam iva tarjayantībhir āyāmibhiḥ śvasitair aviralaparimalair malayamārutamayaiḥ pāśair ivākarṣantībhir vikaṭabakulāvalīvarāṭakaveṣṭitamukhair bṛhadbhiḥ stanakalaśaiḥ svadārasaṃtoṣarasam ivāśeṣam uddharantībhiḥ kucotkampikāvikārapreṅkhitānāṃ hārataralamaṇīnāṃ raśmibhir ākṛṣya hṛdayam iva haṭhāt praveśayantībhiḥ prabhāmucām ābharaṇamaṇīnāṃ mayūkhaiḥ prasāritair bahubhir iva bāhubhir āliṅgantībhir jṛmbhānubandhabandhuravadanāravindāvaraṇīkṛtair uttānaiḥ karakisalayaiḥ sarabhasapradhāvitāni mānasānīva nirundhatībhir madanāndhamadhukarakulakīryamāṇakarṇakusumarajaḥkaṇakūṇitakoṇāni kusumaśaraśaranikaraprahāramūrcchāmukulitānīva locanāni caturaṃ saṃcārayantībhir anyonyamatsarād āvirbhavadbhaṅgurabhrukuṭivibhramakṣiptaiḥ kaṭākṣaiḥ karṇendīvarāṇīva tāḍayantībhir animeṣadarśanasukharasarāśiṃ mantharitapakṣmaṇā cakṣuṣā pītam iva komalakapolapālīpratibimbitaṃ vahantībhir abhilāṣalīlānirnimittasmitaiś candrodayāniva madanasahāyakāya sampādayantībhir aṅgabhaṅgavalanānyonyaghaṭitottānakaraveṇikābhiḥ sphuṭanamukharāṅgulīkāṇḍakuṇḍalīkriyamāṇanakhadīdhitinivahanibhenākiñcitkarakāmakārmukāṇīva ruṣā bhañjantībhir vāravilāsinībhir vilupyamānasaubhāgyam iva sarvataḥ sparśasvinnavepamānakarakisalayagalitacaraṇāravindāṃ caraṇagrāhiṇīṃ vihasya koṇena līlālasaṃ śirasi tāḍayantam anavaratakarakalitakoṇatayā cātmanaḥ priyāṃ vīṇām iva śriyam api śikṣayantaṃ niḥsneha iti dhanair anāśrayaṇīya iti doṣair nigraharucir itīndriyair durupasarpa iti kalinā nīrasa iti vyasanair bhīrur ity ayaśasā durgrahacittavṛttir iti cittabhuvā strīpara iti sarasvatyā ṣaṇḍha iti parakalatraiḥ kāṣṭhāmunir iti yatibhir dhūrta iti veśyābhir neya iti suhṛdbhiḥ karmakara iti vipraiḥ susahāya iti śatruyodhair ekam apy anekadhā gṛhyamāṇaṃ śantanor mahāvāhinīpatiṃ bhīṣmāj jitakāśinaṃ droṇāc cāpalālasaṃ guruputrād amoghamārgaṇaṃ karṇān mitrapriyaṃ yudhiṣṭhirād bahukṣamaṃ bhīmād anekanāgāyutabalaṃ dhanañjayān mahābhārataraṇayogyaṃ kāraṇam iva kṛtayugasya bījam iva vibudhasargasya utpattidvīpam iva darpasya ekāgāram iva karuṇāyāḥ prātiveśikam iva puruṣottamasya khaniparvatam iva parākramasya sarvavidyāsaṃgītagṛham iva sarasvatyāḥ dvitīyāmṛtamanthanadivasam iva lakṣmīsamutthānasya baladarśanam iva vaidagdhyasya ekasthānam iva sthitīnāṃ sarvasvakathanam iva kānter apavargam iva rūpaparamāṇusargasya sakaladuścaritaprāyaścittam iva rājyasya sarvabalasaṃdohāvaskandam iva kandarpasya upāyam iva purandaradarśanasya āvartanam iva dharmasya kanyāntaḥpuram iva kalānāṃ paramapramāṇam iva saubhāgyasya rājasargasamāptyavabhṛthasnānadivasam iva sarvaprajāpatīnāṃ gambhīraṃ ca prasannaṃ ca trāsajananaṃ ca ramaṇīyaṃ ca kautukajananaṃ ca puṇyaṃ ca cakravartinaṃ harṣam adrākṣīt //
Harṣacarita, 3, 52.1 ato 'sya sugṛhītanāmnaḥ puṇyarāśeḥ
pūrvapuruṣavaṃśānukrameṇāditaḥ prabhṛti caritam icchāmaḥ śrotum //
Harṣacarita, 3, 56.1 bhavatu bhārgavo 'yaṃ
vaṃśaḥ śucinānena puṇyarājarṣicaritaśravaṇena sutarāṃ śucitara ity evam abhidhāya tūṣṇīm abhūt //
Harṣacarita, 3, 117.1 punaruktabālapragrahaveṣṭananiścalamūlena
baddhamṛtpariśodhanavaṃśatvaktitaunā kaupīnasanāthaśikhareṇa kharjūrapuṭasamudgakagarbhīkṛtabhikṣākapālakena dāravaphalakatrayatrikoṇatriyaṣṭiniviṣṭakamaṇḍalunā bahirupapāditapādukāvasthānena sthūladaśāsūtraniyantritapustikāpūlakena vāmakaradhṛtena yogabhārakeṇādhyāsitaskandham itarakaragṛhītavetrāsanaṃ maskariṇam adrākṣīt //
Harṣacarita, 3, 232.1 sā tu strījanaviruddhenāvaṣṭambhenābhibhavantīvābhāṣata tam vīra viddhi māṃ nārāyaṇoraḥsthalīlīlāvihārahariṇīm
pṛthubharatabhagīrathādirājavaṃśapatākām subhaṭabhujajayastambhavilāsaśālabhañjikām raṇarudhirataraṅgiṇītaraṅgakrīḍādohadadurlalitarājahaṃsīm sitanṛpacchatraṣaṇḍaśikhaṇḍinīm atiniśitaśastradhārāvanabhramaṇavibhramasiṃhīm asidhārājalakamalinīṃ śriyam //
Harṣacarita, 3, 239.1 avādīc ca punaḥ anena sattvotkarṣeṇa bhagavacchivabhaṭṭārakabhaktyā cāsādhāraṇayā bhavān bhuvi sūryācandramasos tṛtīya ivāvicchinnasya pratidinam upacīyamānavṛddheḥ śucisubhagasatyatyāgaśauryaśauṇḍapuruṣaprakāṇḍaprāyasya mahato
rājavaṃśasya kartā bhaviṣyati //
Harṣacarita, 4, 3.1 atha tasmāt puṣpabhūter dvijavarasvecchāgṛhītakoṣo nābhipadma iva puṇḍarīkekṣaṇāt lakṣmīpuraḥsaro ratnasaṃcaya iva ratnākarāt gurubudhakavikalābhṛttejasvibhūnandanaprāyo grahagaṇa ivodayasthānāt mahābhāravāhanayogyaḥ sāgara iva sagaraprabhāvāt durjayabalasanātho
harivaṃśa iva śūrān nirjagāma rājavaṃśaḥ //
Harṣacarita, 4, 3.1 atha tasmāt puṣpabhūter dvijavarasvecchāgṛhītakoṣo nābhipadma iva puṇḍarīkekṣaṇāt lakṣmīpuraḥsaro ratnasaṃcaya iva ratnākarāt gurubudhakavikalābhṛttejasvibhūnandanaprāyo grahagaṇa ivodayasthānāt mahābhāravāhanayogyaḥ sāgara iva sagaraprabhāvāt durjayabalasanātho harivaṃśa iva śūrān nirjagāma
rājavaṃśaḥ //
Harṣacarita, 4, 14.1 tathā ca yasya pratāpāgninā bhūtiḥ śauryoṣmaṇā siddhiḥ asidhārājalena
vaṃśavṛddhiḥ śastravraṇamukhaiḥ puruṣakāroktiḥ dhanurguṇakiṇena karagṛhītir abhavat //
Harṣacarita, 4, 16.1 yasmiṃś ca rājani nirantarair yūpanikarair aṅkuritam iva kṛtayugena diṅmukhavisarpibhir adhvaradhūmaiḥ palāyitam iva kalinā sasudhaiḥ surālayair avatīrṇam iva svargeṇa surālayaśikharoddhūyamānair dhavaladhvajaiḥ pallavitam iva dharmeṇa
bahiruparacitavikaṭasabhāsatraprapāprāgvaṃśamaṇḍapaiḥ prasūtam iva grāmaiḥ kāñcanamayasarvopakaraṇair vibhavair viśīrṇam iva meruṇā dvijadīyamānair arthakalaśaiḥ phalitam iva bhāgyasaṃpadā //
Harṣacarita, 4, 17.1 tasya ca janmāntare 'pi satī pārvatīva śaṅkarasya gṛhītaparahṛdayā lakṣmīr iva lokaguroḥ sphurattaralatārakā rohiṇīva kalāvataḥ sarvajanajananī buddhir iva prajāpateḥ mahābhūbhṛtkulodgatā gaṅgeva vāhinīnāyakasya mānasānuvartanacaturā haṃsīva rājahaṃsasya sakalalokārcitacaraṇā trayīva dharmasya divāniśam amuktapārśvasthitir arundhatīva mahāmuner haṃsamayīva gatiṣu parapuṣṭamayīvālāpeṣu cakravākamayīva patipremṇi prāvṛṇmayīva payodharonnatau madirāmayīva vilāseṣu nidhimayīvārthasaṃcayeṣu vasudhārāmayīva prasādeṣu kamalamayīva kośasaṃgraheṣu kusumamayīva phaladāneṣu saṃdhyāmayīva vandyatve candramayīva nirūṣmatve darpaṇamayīva pratiprāṇigrahaṇeṣu sāmudramayīva paracittajñāneṣu paramātmamayīva vyāptiṣu smṛtimayīva puṇyavṛttiṣu madhumayīva saṃbhāṣaṇeṣu amṛtamayīva tṛṣyatsu vṛṣṭimayīva bhṛtyeṣu nirvṛtimayīva sakhīṣu vetasamayīva guruṣu gotravṛddhir iva vilāsānām prāyaścittaśuddhir iva strītvasya ājñāsiddhir iva makaradhvajasya vyutthānabuddhir iva rūpasya diṣṭavṛddhir iva rateḥ manorathasiddhir iva rāmaṇīyakasya daivasaṃpattir iva lāvaṇyasya
vaṃśotpattir ivānurāgasya varaprāptir iva saubhāgyasya utpattibhūmir iva kānteḥ sargasamāptir iva saundaryasya āyatir iva yauvanasya anabhravṛṣṭir iva vaidagdhyasya ayaśaḥpramṛṣṭir iva lakṣmyāḥ yaśaḥpuṣṭir iva cāritrasya hṛdayatuṣṭir iva dharmasya saubhāgyaparamāṇusṛṣṭir iva prajāpateḥ śamasyāpi śāntir iva vinayasyāpi vinītir iva ābhijātyasyāpy abhijātir iva saṃyamasyāpi saṃyatir iva dhairyasyāpi dhṛtir iva vibhramasyāpi vibhrāntir iva yaśomatī nāma mahādevī prāṇānāṃ praṇayasya visrambhasya dharmasya sukhasya ca bhūmir abhūt //
Harṣacarita, 4, 147.1 atha candrasūryāv iva sphurajjyotsnāyaśaḥpratāpākrāntabhuvanāv abhirāmadurnirīkṣyau agnimārutāv iva samabhivyaktatejobalāv ekībhūtau śilākaṭhinakāyabandhau himavadvindhyāv ivācalau mahāvṛṣāv iva kṛtayugayogyau aruṇagaruḍāv iva harivāhanavibhaktaśarīrau indropendrāv iva nāgendragatau karṇārjunāv iva kuṇḍalakirīṭadharau pūrvāparadigbhāgāv iva sarvatejasvinām udayāstamayasaṃpādanasamarthau amāntāv ivātimānenāsannavelārgalanirodhasaṃkaṭe kukuṭīrake tejaḥ parāṅmukhīṃ chāyām api jugupsamānau svātmapratibimbenāpi pādanakhalagnena lajjamānau śiroruhāṇām api bhaṅgena duḥkham avatiṣṭhamānau cūḍāmaṇisaṃkrāntenāpi dvitīyenātapatreṇāpatrapamāṇau bhagavati ṣaṇmukhe 'pi svāmiśabdenāsukhāyamānaśravaṇau darpaṇadṛṣṭenāpi pratipuruṣeṇa dūyamānanayanau saṃdhyāñjalighaṭaneṣv api śūlāyamānottamāṅgau jaladharadhṛtenāpi dhanuṣā dodhūyamānahṛdayau ālekhyakṣitipatibhir apy apraṇamadbhiḥ saṃtapyamānacaraṇau parimitamaṇḍalasaṃtuṣṭaṃ tejaḥ savitur apy abahumanyamānau bhūbhṛdapahṛtalakṣmīkaṃ sāgaram apy upahasantau balavantam akṛtavigrahaṃ mārutam api nindantau himavato 'pi camarīvālavyajanavījitena dahyamānau jaladhīnām api śaṅkhaiḥ khidyamānau catuḥsamudrādhipatim aparaṃ pracetasam apy asahamānau anapahṛtacchatrān api vicchāyān avanipālān kurvāṇau sādhuṣv apy asevitaprasannau mukhena madhu kṣarantau
duṣṭarājavaṃśān ūṣmaṇā dūrasthitān api mlānim ānayantau anudivasaṃ śastrābhyāsaśyāmikākalaṅkitam aśeṣarājakapratāpāgninirvapaṇamalinam iva karatalam udvahantau yogyākāleṣu dhīrair dhanurdhvanibhir abhyarṇopabhogād digvadhūbhir ivālapantau rājyavardhana iti harṣa iti sarvasyām eva pṛthivyām āvirbhūtaśabdaprādurbhāvau svalpīyasaiva kālena dvīpāntareṣv api prakāśatāṃ jagmatuḥ //
Harṣacarita, 4, 160.1 nacirād dvārād dvāradeśanihitalocanau rājyavardhanaharṣau pratīhāreṇa saha praviśantam agrato jyeṣṭham aṣṭādaśavarṣavayasaṃ nātyuccaṃ nātikharvam atigurubhiḥ padanyāsair anekanarapatisaṃcaraṇacalāṃ niścalīkurvāṇam ivorvīm anavaratābhyastalaṅghanaghanopacayakaṭhinamāṃsamedurād ūrudvayān niṣpatatevānulbaṇajānugranthiprasūtena tanutarajaṅghākāṇḍayugalena bhāsamānam ullikhitapārśvaprakāśitakraśimnā mandaram iva surāsurarabhasabhramitavāsukikaṣaṇakṣīṇena madhyena lakṣyamāṇam ativistīrṇenorasā svāmisaṃbhāvanānām aparimitānām avakāśam iva prayacchantam pralambamānasya bhujayugalasya nibhṛtalalitair vikṣepair atidustaraṃ tarantam iva yauvanodadhim vāmakarakaṭakamāṇikyamarīcimañjarījālinyā samudbhidyamānapratāpānalaśikhāpallavayeva cāpaguṇakiṇalekhayāṅkitapīvaraprakoṣṭham ālohinīm uccāṃsataṭāvalambinīm astragrahaṇavratavidhṛtāṃ rauravīm iva tvacaṃ karṇābharaṇamaṇeḥ prabhāṃ bibhrāṇam utkoṭikeyūrapatrabhaṅgaputrikāpratibimbagarbhakapolaṃ mukhaṃ candramasam iva hṛdayasthitarohiṇīkam udvahantam acapalāstamitatārakeṇādhomukhena cakṣuṣā śikṣayantam iva lakṣmīlābhottānitamukhāni paṅkajavanāni vinayam svāmyanurāgam ivāmlātakam uttaṃsīkṛtaṃ śirasā dhārayantam nirdayayā kaṅkaṇabhaṅgabhītasakalakārmukārpitām iva namratāṃ prakāśayantam śaiśava eva nirjitair indriyair aribhir iva saṃyataiḥ śobhamānam praṇayinīm iva viśvāsabhūmiṃ kulaputratām anuvartamānam tejasvinam api śīlenāhlādakena savitāram iva śaśināntargatena virājamānam acalānām api kāyakārkaśyena gandhanam ivācarantam darśanakrītam ānandahaste vikrīṇānam iva janaṃ saubhāgyena kumāraguptam pṛṣṭhatas tasya kanīyāṃsam atiprāṃśutayā gauratayā ca manaḥśilāśailam iva saṃcarantam anulbaṇamālatīkusumaśekharanibhena nirjigamiṣatā guruṇā śirasi cumbitam iva yaśasā parasparaviruddhayor vinayayauvanayoś cirāt prathamasaṃgamacihnam iva bhrūsaṃgatakena kathayantam atidhīratayā hṛdayanihitāṃ svāmibhaktim iva niścalāṃ dṛṣṭiṃ dhārayantam acchācchacandanarasānulepanaśītalaṃ saṃnihitahāropadhānaṃ vakṣaḥsthalam anantasāmantasaṃkrāntiśrāntāyāḥ śriyo viśālaṃ śaśimaṇiśilāpaṭṭaśayanam iva bibhrāṇam cakṣuḥ kuraṅgakair
ghoṇāvaṃśaṃ varāhaiḥ skandhapīṭhaṃ mahiṣaiḥ prakoṣṭhabandhaṃ vyāghraiḥ parākramaṃ kesaribhir gamanaṃ mataṅgajair mṛgayākṣapitaśeṣair bhītair utkocam iva dattaṃ darśayantaṃ mādhavaguptaṃ dadṛśatuḥ //
Harṣacarita, 4, 187.1 dharaṇīdharāṇāṃ ca mūrdhni sthito māheśvaraḥ pādanyāsa iva sakalabhuvananamaskṛto maukharī
vaṃśaḥ //
Harṣacarita, 4, 209.1 na cirāc ca gambhīranāmā nṛpateḥ praṇayī vidvān dvijanamā grahavarmāṇam uvāca tāta tvāṃ prāpya cirāt khalu rājaśriyā ghaṭitau tejomayau sakalajagadgīyamānabudhakarṇānandakāriguṇagaṇau
somasūryavaṃśāv iva puṣpabhūtimukharavaṃśau //
Harṣacarita, 4, 209.1 na cirāc ca gambhīranāmā nṛpateḥ praṇayī vidvān dvijanamā grahavarmāṇam uvāca tāta tvāṃ prāpya cirāt khalu rājaśriyā ghaṭitau tejomayau sakalajagadgīyamānabudhakarṇānandakāriguṇagaṇau somasūryavaṃśāv iva
puṣpabhūtimukharavaṃśau //
Harṣacarita, 5, 65.1 na hy alpapuṇyabhājāṃ
vaṃśam alaṃkurvanti bhavādṛśāḥ phalam asyānekajanmāntaropārjitasyākaluṣasya karmaṇaḥ //
Harṣacarita, 5, 260.1 devam api harṣaṃ tadavasthaṃ pitṛśokavihvalīkṛtam śriyaṃ śāpa iti mahīṃ mahāpātakam iti rājyaṃ roga iti bhogān bhujaṅgā iti nilayaṃ niraya iti bandhuṃ bandhanam iti jīvitam ayaśa iti dehaṃ droha iti kalyatāṃ kalaṅka iti āyur apuṇyaphalam iti āhāraṃ viṣam iti viṣam amṛtam iti candanaṃ dahana iti kāmaṃ krakaca iti hṛdayasphoṭanam abhyudaya iti ca manyamānam sarvāsu kriyāsu vimukham pitṛpitāmahaparigrahāgatāś ciraṃtanāḥ kulaputrāḥ
vaṃśakramāhitagauravāś ca grāhyagiro guravaḥ śrutismṛtītihāsaviśāradāś ca jaraddvijātayaḥ śrutābhijanaśīlaśālino mūrdhābhiṣiktāś cāmātyā rājāno yathāvadadhigatātmatattvāś ca saṃstutā maskariṇaḥ samaduḥkhasukhāś ca munayaḥ saṃsārāsāratvakathanakuśalā brahmavādinaḥ śokāpanayananipuṇāś ca paurāṇikāḥ paryavārayan //
Harṣacarita, 6, 49.1 bahumṛtapaṭāvaguṇṭhanāṃ rañjitaraṅgāṃ janaṅgamānām iva
vaṃśabāhyām anāryāṃ śriyaṃ tyaktum abhilaṣati me manaḥ //
Harṣacarita, 6, 64.1 athavā tātavināśaniḥśaṅkakalikālakrīḍitaṃ yenāyaṃ yaḥ kaścid iva yatkiṃcanakāriṇaṃ mām
apuṣpabhūtivaṃśasaṃbhūtam iva atātatanayam iva anātmānujam iva abhaktam iva adṛṣṭadoṣam api śrotriyam iva surāpāne sadbhṛtyam iva svāmidrohe sajjanam iva nīcopasarpaṇe sukalatram iva vyabhicāre atiduṣkare karmaṇi samādiṣṭavān //
Harṣacarita, 6, 97.1 so 'yaṃ kuraṅgakaiḥ kacagrahaḥ kesariṇaḥ bhekaiḥ karapātaḥ kālasarpasya vatsakair bandigraho vyāghrasya alagardair galagraho garuḍasya dārubhir dāhādeśo dahanasya timirais tiraskāro raveḥ yo mālavaiḥ paribhavaḥ
puṣpabhūtivaṃśasya //
Harṣacarita, 6, 133.1 asminn
asmadvaṃśe kariṇa iva karīraṃ komalam api kalayataḥ kṛtāntasya kaḥ paripanthī sarvathā svasti bhavatv āryāya iti cintayitvā ca antarbhinnabhrātṛsnehakātaraṃ dravad iva hṛdayaṃ kathaṃ katham api saṃstabhyotthāya yathākriyamāṇaṃ kriyākalāpam akarot //
Harṣacarita, 6, 134.1 āsthānagataś ca sahasaiva praviśantam anupraviśatā viṣaṇṇavadanena lokenānugamyamānam asahyaduḥkhoṣṇaniḥśvāsadhūmaraktatantuneva malinena paṭena prāvṛtavapuṣam jīvitadhāraṇalajjayevāvanatamukham
nāsāvaṃśasyāgre grathitadṛṣṭim duḥkhadūraprarūḍharomṇā mūkenāpi mukhena svāmivyasanam avicchinnair aśrubindubhir vijñāpayantaṃ kuntalaṃ nāma bṛhadaśvavāram rājyavardhanasya prasādabhūmim abhijñātatamaṃ dadarśa //
Harṣacarita, 6, 204.1 api ca hate pitary ekākī tapasvī mṛgaiḥ saha saṃvardhitaḥ sahajabrāhmaṇyamārdavasukumāramanāḥ kṛtaniścayaś caṇḍacāpavanāṭaniṭāṅkāranādanirmadīkṛtadiggajaṃ guñjajjyājālajanitajagajjvaraṃ samagram udyatam ekaviṃśatikṛtvaḥ
kṛtavaṃśam utkhātavān rājanyakaṃ paraśurāmaḥ kiṃ punar naisargikakāyakārkaśyakuliśāyamānamānaso mānināṃ mūrdhanyo devaḥ //
Harṣacarita, 6, 249.1 atha yugapatpradhāvitabahupuruṣaparamparāhūyamānaḥ svamandirād apratipālitakareṇuś caraṇābhyām eva saṃbhrāntaḥ sasaṃbhramair daṇḍibhir utsāryamāṇajanapadaḥ pade pade praṇamataḥ pratidiśam ibhabhiṣagvarān varavāraṇānāṃ vibhāvarīvārtāḥ pṛcchann
ucchritaśikhipicchalāñchitavaṃśalatāvanagahanagṛhītadigāyāmair vindhyavanair iva vāraṇabandhavimardodyogāgataiḥ puraḥpradhāvadbhir anāyattamaṇḍalair ādhoraṇagaṇaiś ca marakataharitaghāsamuṣṭīś ca darśayadbhir navagrahagajapatīṃś ca prārthayamānaiś ca labdhābhimatamattamātaṅgamuditamānasaiś ca sudūram upasṛtya namasyadbhir ātmīyamātaṅgamadāgamāṃś ca nivedayadbhiḥ ḍiṇḍimādhirohaṇāya ca vijñāpayadbhiḥ pramādapatitāparādhāpahṛtadviradaduḥkhadhṛtadīrghaśmaśrubhir agrato gacchadbhiḥ abhinavopasṛtaiś ca karpaṭibhir vāraṇāptisukhapratyāśayā dhāvamānaiḥ gaṇikādhikārigaṇaiś ciralabdhāntarair ucchritakaraiḥ karmaṇyakareṇukāsaṃkathanākulair ullāsitapallavacihnābhir araṇyapālapaṅktibhiś ca niṣpāditanavagrahanāganivahanivedanodyatābhir uttambhitatuṅgatotravanābhir mahāmātrapeṭakaiś ca prakaṭitakarikarmacarmapuṭaiḥ abhinavagajasādhanasaṃcaraṇavārtānivedanavisarjitaiś ca nāgavanavīthīpāladūtavṛndaiḥ pratikṣaṇapratyavekṣitakarikavalakūṭaiś ca kaṭabhaṅgasaṃgrahaṃ grāmanagaranigameṣu nivedayamānaiḥ kaṭakakadambakaiḥ kriyamāṇakolāhalaḥ svāmiprasādasaṃbhṛtena mahādhikārāviṣkāreṇa svābhāvikena cāvaṣṭambhābhogenodāsīno 'py ādiśann iva asaṃkhyakarikarṇaśaṅkhasampatsampādanāya samudrān ājñāpayann iva śṛṅgāragairikapaṅkāṅgarāgasaṃgrahāya girīn muṣṇann iva diggajādhikāraṃ kakubhām airāvatam ivāpaharan harer harapadabharanamitakailāsagirigurubhiḥ pādanyāsair gurubhāragrahaṇagarvam urvyāḥ saṃharann iva gatavaśavilolasya cājānulambasya bāhudaṇḍadvayasya vikṣepair ālānaśilāstambhamālām ivobhayato nikhanann īṣaduttuṅgalambenādharabimbenāmṛtarasasvādunā navapallavakomalena kavaleneva śrīkareṇukāṃ vilobhayan nijanṛpavaṃśadīrghaṃ nāsāvaṃśaṃ dadhānaḥ atisnigdhamadhuradhavalaviśālatayā pītakṣīrodeneva pibann īkṣaṇayugmāyāmena diśām āyāmaṃ merutaṭād api vikaṭavipulālikaḥ satatam avicchinnacchatracchāyāprarūḍhivaśād iva nitāntāyatanīlakomalacchavisubhagena svabhāvabhaṅgureṇa kuntalabālavallarīvellitavilāsinā lunann iva luptālokān arkakarān barbarakeṇāripakṣaparikṣayaparityaktakārmukakarmāpi sakaladigantaśrūyamāṇaguruguṇadhvaniḥ ātmasthasamastamattamātaṅgasādhano 'py aspṛṣṭo madena bhūtimān api snehamayaḥ pārthivo 'pi guṇamayaḥ kariṇām iva dānavatām upari sthitaḥ svāmitām iva spṛhaṇīyāṃ bhṛtyatām apy aparibhūtām udvahann ekabhartṛbhaktiniścalāṃ kulāṅganām ivānanyagamyāṃ prabhuprasādabhūmim ārūḍhaḥ niṣkāraṇabāndhavo vidagdhānām abhṛtabhṛtyo bhajatām akrītadāso viduṣām skandagupto viveśa rājakulam //
Harṣacarita, 6, 249.1 atha yugapatpradhāvitabahupuruṣaparamparāhūyamānaḥ svamandirād apratipālitakareṇuś caraṇābhyām eva saṃbhrāntaḥ sasaṃbhramair daṇḍibhir utsāryamāṇajanapadaḥ pade pade praṇamataḥ pratidiśam ibhabhiṣagvarān varavāraṇānāṃ vibhāvarīvārtāḥ pṛcchann ucchritaśikhipicchalāñchitavaṃśalatāvanagahanagṛhītadigāyāmair vindhyavanair iva vāraṇabandhavimardodyogāgataiḥ puraḥpradhāvadbhir anāyattamaṇḍalair ādhoraṇagaṇaiś ca marakataharitaghāsamuṣṭīś ca darśayadbhir navagrahagajapatīṃś ca prārthayamānaiś ca labdhābhimatamattamātaṅgamuditamānasaiś ca sudūram upasṛtya namasyadbhir ātmīyamātaṅgamadāgamāṃś ca nivedayadbhiḥ ḍiṇḍimādhirohaṇāya ca vijñāpayadbhiḥ pramādapatitāparādhāpahṛtadviradaduḥkhadhṛtadīrghaśmaśrubhir agrato gacchadbhiḥ abhinavopasṛtaiś ca karpaṭibhir vāraṇāptisukhapratyāśayā dhāvamānaiḥ gaṇikādhikārigaṇaiś ciralabdhāntarair ucchritakaraiḥ karmaṇyakareṇukāsaṃkathanākulair ullāsitapallavacihnābhir araṇyapālapaṅktibhiś ca niṣpāditanavagrahanāganivahanivedanodyatābhir uttambhitatuṅgatotravanābhir mahāmātrapeṭakaiś ca prakaṭitakarikarmacarmapuṭaiḥ abhinavagajasādhanasaṃcaraṇavārtānivedanavisarjitaiś ca nāgavanavīthīpāladūtavṛndaiḥ pratikṣaṇapratyavekṣitakarikavalakūṭaiś ca kaṭabhaṅgasaṃgrahaṃ grāmanagaranigameṣu nivedayamānaiḥ kaṭakakadambakaiḥ kriyamāṇakolāhalaḥ svāmiprasādasaṃbhṛtena mahādhikārāviṣkāreṇa svābhāvikena cāvaṣṭambhābhogenodāsīno 'py ādiśann iva asaṃkhyakarikarṇaśaṅkhasampatsampādanāya samudrān ājñāpayann iva śṛṅgāragairikapaṅkāṅgarāgasaṃgrahāya girīn muṣṇann iva diggajādhikāraṃ kakubhām airāvatam ivāpaharan harer harapadabharanamitakailāsagirigurubhiḥ pādanyāsair gurubhāragrahaṇagarvam urvyāḥ saṃharann iva gatavaśavilolasya cājānulambasya bāhudaṇḍadvayasya vikṣepair ālānaśilāstambhamālām ivobhayato nikhanann īṣaduttuṅgalambenādharabimbenāmṛtarasasvādunā navapallavakomalena kavaleneva śrīkareṇukāṃ vilobhayan
nijanṛpavaṃśadīrghaṃ nāsāvaṃśaṃ dadhānaḥ atisnigdhamadhuradhavalaviśālatayā pītakṣīrodeneva pibann īkṣaṇayugmāyāmena diśām āyāmaṃ merutaṭād api vikaṭavipulālikaḥ satatam avicchinnacchatracchāyāprarūḍhivaśād iva nitāntāyatanīlakomalacchavisubhagena svabhāvabhaṅgureṇa kuntalabālavallarīvellitavilāsinā lunann iva luptālokān arkakarān barbarakeṇāripakṣaparikṣayaparityaktakārmukakarmāpi sakaladigantaśrūyamāṇaguruguṇadhvaniḥ ātmasthasamastamattamātaṅgasādhano 'py aspṛṣṭo madena bhūtimān api snehamayaḥ pārthivo 'pi guṇamayaḥ kariṇām iva dānavatām upari sthitaḥ svāmitām iva spṛhaṇīyāṃ bhṛtyatām apy aparibhūtām udvahann ekabhartṛbhaktiniścalāṃ kulāṅganām ivānanyagamyāṃ prabhuprasādabhūmim ārūḍhaḥ niṣkāraṇabāndhavo vidagdhānām abhṛtabhṛtyo bhajatām akrītadāso viduṣām skandagupto viveśa rājakulam //
Harṣacarita, 6, 249.1 atha yugapatpradhāvitabahupuruṣaparamparāhūyamānaḥ svamandirād apratipālitakareṇuś caraṇābhyām eva saṃbhrāntaḥ sasaṃbhramair daṇḍibhir utsāryamāṇajanapadaḥ pade pade praṇamataḥ pratidiśam ibhabhiṣagvarān varavāraṇānāṃ vibhāvarīvārtāḥ pṛcchann ucchritaśikhipicchalāñchitavaṃśalatāvanagahanagṛhītadigāyāmair vindhyavanair iva vāraṇabandhavimardodyogāgataiḥ puraḥpradhāvadbhir anāyattamaṇḍalair ādhoraṇagaṇaiś ca marakataharitaghāsamuṣṭīś ca darśayadbhir navagrahagajapatīṃś ca prārthayamānaiś ca labdhābhimatamattamātaṅgamuditamānasaiś ca sudūram upasṛtya namasyadbhir ātmīyamātaṅgamadāgamāṃś ca nivedayadbhiḥ ḍiṇḍimādhirohaṇāya ca vijñāpayadbhiḥ pramādapatitāparādhāpahṛtadviradaduḥkhadhṛtadīrghaśmaśrubhir agrato gacchadbhiḥ abhinavopasṛtaiś ca karpaṭibhir vāraṇāptisukhapratyāśayā dhāvamānaiḥ gaṇikādhikārigaṇaiś ciralabdhāntarair ucchritakaraiḥ karmaṇyakareṇukāsaṃkathanākulair ullāsitapallavacihnābhir araṇyapālapaṅktibhiś ca niṣpāditanavagrahanāganivahanivedanodyatābhir uttambhitatuṅgatotravanābhir mahāmātrapeṭakaiś ca prakaṭitakarikarmacarmapuṭaiḥ abhinavagajasādhanasaṃcaraṇavārtānivedanavisarjitaiś ca nāgavanavīthīpāladūtavṛndaiḥ pratikṣaṇapratyavekṣitakarikavalakūṭaiś ca kaṭabhaṅgasaṃgrahaṃ grāmanagaranigameṣu nivedayamānaiḥ kaṭakakadambakaiḥ kriyamāṇakolāhalaḥ svāmiprasādasaṃbhṛtena mahādhikārāviṣkāreṇa svābhāvikena cāvaṣṭambhābhogenodāsīno 'py ādiśann iva asaṃkhyakarikarṇaśaṅkhasampatsampādanāya samudrān ājñāpayann iva śṛṅgāragairikapaṅkāṅgarāgasaṃgrahāya girīn muṣṇann iva diggajādhikāraṃ kakubhām airāvatam ivāpaharan harer harapadabharanamitakailāsagirigurubhiḥ pādanyāsair gurubhāragrahaṇagarvam urvyāḥ saṃharann iva gatavaśavilolasya cājānulambasya bāhudaṇḍadvayasya vikṣepair ālānaśilāstambhamālām ivobhayato nikhanann īṣaduttuṅgalambenādharabimbenāmṛtarasasvādunā navapallavakomalena kavaleneva śrīkareṇukāṃ vilobhayan nijanṛpavaṃśadīrghaṃ
nāsāvaṃśaṃ dadhānaḥ atisnigdhamadhuradhavalaviśālatayā pītakṣīrodeneva pibann īkṣaṇayugmāyāmena diśām āyāmaṃ merutaṭād api vikaṭavipulālikaḥ satatam avicchinnacchatracchāyāprarūḍhivaśād iva nitāntāyatanīlakomalacchavisubhagena svabhāvabhaṅgureṇa kuntalabālavallarīvellitavilāsinā lunann iva luptālokān arkakarān barbarakeṇāripakṣaparikṣayaparityaktakārmukakarmāpi sakaladigantaśrūyamāṇaguruguṇadhvaniḥ ātmasthasamastamattamātaṅgasādhano 'py aspṛṣṭo madena bhūtimān api snehamayaḥ pārthivo 'pi guṇamayaḥ kariṇām iva dānavatām upari sthitaḥ svāmitām iva spṛhaṇīyāṃ bhṛtyatām apy aparibhūtām udvahann ekabhartṛbhaktiniścalāṃ kulāṅganām ivānanyagamyāṃ prabhuprasādabhūmim ārūḍhaḥ niṣkāraṇabāndhavo vidagdhānām abhṛtabhṛtyo bhajatām akrītadāso viduṣām skandagupto viveśa rājakulam //
Harṣacarita, 6, 255.1 devena hi
puṣpabhūtivaṃśasaṃbhūtasyābhijanasyājātyasya sahajasya tejaso dikkarikarapralambasya bāhuyugalasyāsādhāraṇasya ca sodarasnehasya sarvaṃ sadṛśam upakrāntam //
Kirātārjunīya
Kir, 1, 29.1 akhaṇḍam ākhaṇḍalatulyadhāmabhiś ciraṃ dhṛtā bhūpatibhiḥ
svavaṃśajaiḥ /
Kir, 6, 36.1 ṛṣivaṃśajaḥ sa yadi daityakule yadi vānvaye mahati bhūmibhṛtām /
Kir, 12, 47.2 vaṃśavitatiṣu viṣaktapṛthupriyabālavāladhibhir ādade dhṛtiḥ //
Kir, 16, 28.1 gurusthirāṇy
uttamavaṃśajatvād vijñātasārāṇy anuśīlanena /
Kir, 17, 4.1 vaṃśocitatvād abhimānavatyā samprāptayā sampriyatām asubhyaḥ /
Kāmasūtra
KāSū, 7, 2, 41.0 bahupādikākuṣṭhatagaratālīśadevadāruvajrakandakair upaliptaṃ
vaṃśaṃ vādayato yā śabdaṃ śṛṇoti sā vaśyā bhavati //
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kūrmapurāṇa
Laṅkāvatārasūtra
LAS, 2, 43.1 śākyavaṃśaḥ kathaṃ kena kathamikṣvākusaṃbhavaḥ /
LAS, 2, 93.1 vaṃśaḥ kaste guruḥ kena pṛcchase māṃ jinaurasa /
LAS, 2, 99.1 atha khalu mahāmatir bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocatkatamadbhagavan aṣṭottarapadaśatam bhagavānāha utpādapadam anutpādapadam nityapadamanityapadam lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam sthityanyathātvapadam asthityanyathātvapadaṃ kṣaṇikapadam akṣaṇikapadaṃ svabhāvapadam asvabhāvapadam śūnyatāpadam aśūnyatāpadam ucchedapadam anucchedapadaṃ cittapadam acittapadam madhyamapadam amadhyamapadaṃ śāśvatapadam aśāśvatapadam pratyayapadam apratyayapadam hetupadamahetupadam kleśapadam akleśapadam tṛṣṇāpadam atṛṣṇāpadam upāyapadam anupāyapadam kauśalyapadam akauśalyapadam śuddhipadam aśuddhipadam yuktipadam ayuktipadam dṛṣṭāntapadam adṛṣṭāntapadam śiṣyapadam aśiṣyapadam gurupadam agurupadam gotrapadam agotrapadam yānatrayapadam ayānatrayapadam nirābhāsapadam anirābhāsapadam praṇidhānapadam apraṇidhānapadam trimaṇḍalapadam atrimaṇḍalapadam nimittapadam animittapadam sadasatpakṣapadam asadasatpakṣapadam ubhayapadam anubhayapadam svapratyātmāryajñānapadam asvapratyātmāryajñānapadam dṛṣṭadharmasukhapadam adṛṣṭadharmasukhapadam kṣetrapadam akṣetrapadam aṇupadam anaṇupadam jalapadam ajalapadam dhanvapadam adhanvapadam bhūtapadam abhūtapadam saṃkhyāgaṇitapadam asaṃkhyāgaṇitapadam abhijñāpadam anabhijñāpadam khedapadam akhedapadam ghanapadam aghanapadam śilpakalāvidyāpadam aśilpakalāvidyāpadam vāyupadam avāyupadam bhūmipadam abhūmipadam cintyapadam acintyapadam prajñaptipadam aprajñaptipadam svabhāvapadam asvabhāvapadam skandhapadam askandhapadam sattvapadam asattvapadam buddhipadam abuddhipadam nirvāṇapadam anirvāṇapadam jñeyapadamajñeyapadam tīrthyapadam atīrthyapadam ḍamarapadam aḍamarapadam māyāpadam amāyāpadam svapnapadamasvapnapadam marīcipadam amarīcipadam bimbapadam abimbapadam cakrapadam acakrapadam gandharvapadam agandharvapadam devapadamadevapadam annapānapadamanannapānapadam maithunapadam amaithunapadam dṛṣṭapadam adṛṣṭapadam pāramitāpadam apāramitāpadam śīlapadam aśīlapadam somabhāskaranakṣatrapadam asomabhāskaranakṣatrapadam satyapadamasatyapadam phalapadam aphalapadam nirodhapadam anirodhapadam nirodhavyutthānapadam anirodhavyutthānapadam cikitsāpadam acikitsāpadam lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam aṅgapadam anaṅgapadam kalāvidyāpadam akalāvidyāpadam dhyānapadam adhyānapadam bhrāntipadam abhrāntipadam dṛśyapadam adṛśyapadam rakṣyapadam arakṣyapadam
vaṃśapadam avaṃśapadam ṛṣipadam anarṣipadam rājyapadam arājyapadam grahaṇapadam agrahaṇapadam ratnapadam aratnapadam vyākaraṇapadam avyākaraṇapadam icchantikapadam anicchantikapadam strīpuṃnapuṃsakapadam astrīpuṃnapuṃsakapadam rasapadam arasapadam kriyāpadam akriyāpadam dehapadam adehapadam tarkapadam atarkapadam calapadam acalapadam indriyapadam anindriyapadam saṃskṛtapadam asaṃskṛtapadam hetuphalapadamahetuphalapadam kaniṣṭhapadamakaniṣṭhapadam ṛtupadam anṛtupadam drumagulmalatāvitānapadam adrumagulmalatāvitānapadam vaicitryapadam avaicitryapadaṃ deśanāvatārapadam adeśanāvatārapadam vinayapadam avinayapadaṃ bhikṣupadam abhikṣupadam adhiṣṭhānapadam anādhadhiṣṭhānapadam akṣarapadam anakṣarapadam /
LAS, 2, 99.1 atha khalu mahāmatir bodhisattvo mahāsattvo bhagavantametadavocatkatamadbhagavan aṣṭottarapadaśatam bhagavānāha utpādapadam anutpādapadam nityapadamanityapadam lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam sthityanyathātvapadam asthityanyathātvapadaṃ kṣaṇikapadam akṣaṇikapadaṃ svabhāvapadam asvabhāvapadam śūnyatāpadam aśūnyatāpadam ucchedapadam anucchedapadaṃ cittapadam acittapadam madhyamapadam amadhyamapadaṃ śāśvatapadam aśāśvatapadam pratyayapadam apratyayapadam hetupadamahetupadam kleśapadam akleśapadam tṛṣṇāpadam atṛṣṇāpadam upāyapadam anupāyapadam kauśalyapadam akauśalyapadam śuddhipadam aśuddhipadam yuktipadam ayuktipadam dṛṣṭāntapadam adṛṣṭāntapadam śiṣyapadam aśiṣyapadam gurupadam agurupadam gotrapadam agotrapadam yānatrayapadam ayānatrayapadam nirābhāsapadam anirābhāsapadam praṇidhānapadam apraṇidhānapadam trimaṇḍalapadam atrimaṇḍalapadam nimittapadam animittapadam sadasatpakṣapadam asadasatpakṣapadam ubhayapadam anubhayapadam svapratyātmāryajñānapadam asvapratyātmāryajñānapadam dṛṣṭadharmasukhapadam adṛṣṭadharmasukhapadam kṣetrapadam akṣetrapadam aṇupadam anaṇupadam jalapadam ajalapadam dhanvapadam adhanvapadam bhūtapadam abhūtapadam saṃkhyāgaṇitapadam asaṃkhyāgaṇitapadam abhijñāpadam anabhijñāpadam khedapadam akhedapadam ghanapadam aghanapadam śilpakalāvidyāpadam aśilpakalāvidyāpadam vāyupadam avāyupadam bhūmipadam abhūmipadam cintyapadam acintyapadam prajñaptipadam aprajñaptipadam svabhāvapadam asvabhāvapadam skandhapadam askandhapadam sattvapadam asattvapadam buddhipadam abuddhipadam nirvāṇapadam anirvāṇapadam jñeyapadamajñeyapadam tīrthyapadam atīrthyapadam ḍamarapadam aḍamarapadam māyāpadam amāyāpadam svapnapadamasvapnapadam marīcipadam amarīcipadam bimbapadam abimbapadam cakrapadam acakrapadam gandharvapadam agandharvapadam devapadamadevapadam annapānapadamanannapānapadam maithunapadam amaithunapadam dṛṣṭapadam adṛṣṭapadam pāramitāpadam apāramitāpadam śīlapadam aśīlapadam somabhāskaranakṣatrapadam asomabhāskaranakṣatrapadam satyapadamasatyapadam phalapadam aphalapadam nirodhapadam anirodhapadam nirodhavyutthānapadam anirodhavyutthānapadam cikitsāpadam acikitsāpadam lakṣaṇapadam alakṣaṇapadam aṅgapadam anaṅgapadam kalāvidyāpadam akalāvidyāpadam dhyānapadam adhyānapadam bhrāntipadam abhrāntipadam dṛśyapadam adṛśyapadam rakṣyapadam arakṣyapadam vaṃśapadam
avaṃśapadam ṛṣipadam anarṣipadam rājyapadam arājyapadam grahaṇapadam agrahaṇapadam ratnapadam aratnapadam vyākaraṇapadam avyākaraṇapadam icchantikapadam anicchantikapadam strīpuṃnapuṃsakapadam astrīpuṃnapuṃsakapadam rasapadam arasapadam kriyāpadam akriyāpadam dehapadam adehapadam tarkapadam atarkapadam calapadam acalapadam indriyapadam anindriyapadam saṃskṛtapadam asaṃskṛtapadam hetuphalapadamahetuphalapadam kaniṣṭhapadamakaniṣṭhapadam ṛtupadam anṛtupadam drumagulmalatāvitānapadam adrumagulmalatāvitānapadam vaicitryapadam avaicitryapadaṃ deśanāvatārapadam adeśanāvatārapadam vinayapadam avinayapadaṃ bhikṣupadam abhikṣupadam adhiṣṭhānapadam anādhadhiṣṭhānapadam akṣarapadam anakṣarapadam /
Liṅgapurāṇa
LiPur, 1, 67, 29.1 iti śrīliṅgamahāpurāṇe pūrvabhāge
somavaṃśe yayāticaritaṃ nāma saptaṣaṣṭitamo 'dhyāyaḥ //
Matsyapurāṇa
MPur, 8, 12.3 prajāpatiḥ so 'sya carācarasya babhūva
sūryānvayavaṃśacihnaḥ //
MPur, 9, 5.2 svāyambhuvasyāsya manordaśaite
vaṃśavardhanāḥ //
MPur, 25, 1.2 kimarthaṃ pauravo
vaṃśaḥ śreṣṭhatvaṃ prāpa bhūtale /
MPur, 42, 29.2 vaṃśo yasya prathitaṃ pauraveyo yasmiñjātastvaṃ manujendrakalpaḥ //
MPur, 83, 16.2 tathekṣuvaṃśāvṛtakandarastu ghṛtodakaprasravaṇaiśca dikṣu //
MPur, 159, 41.2 jaya lalitacūḍākalāpanavavimaladalakamalakānta
daityavaṃśaduḥsahadāvānala //
Meghadūta
Megh, Pūrvameghaḥ, 6.1 jātaṃ
vaṃśe bhuvanavidite puṣkarāvartakānāṃ jānāmi tvāṃ prakṛtipuruṣaṃ kāmarūpaṃ maghonaḥ /
Megh, Uttarameghaḥ, 19.1 tanmadhye ca sphaṭikaphalakā kāñcanī vāsayaṣṭir mūle baddhā maṇibhir
anatiprauḍhavaṃśaprakāśaiḥ /
Narasiṃhapurāṇa
Nāṭyaśāstra
Suśrutasaṃhitā
Su, Sū., 32, 4.1 svebhyaḥ sthānebhyaḥ śarīraikadeśānām avasrastotkṣiptabhrāntāvakṣiptapatitavimuktanirgatāntargatagurulaghutvāni pravālavarṇavyaṅgaprādurbhāvo vāpyakasmāt sirāṇāṃ ca darśanaṃ lalāṭe
nāsāvaṃśe vā piḍakotpattiḥ lalāṭe prabhātakāle svedaḥ netrarogādvinā vāśrupravṛttiḥ gomayacūrṇaprakāśasya vā rajaso darśanamuttamāṅge nilayanaṃ vā kapotakaṅkakākaprabhṛtīnāṃ mūtrapurīṣavṛddhir abhuñjānānāṃ tatpraṇāśo bhuñjānānāṃ vā stanamūlahṛdayoraḥsu ca śūlotpattayaḥ madhye śūnatvamanteṣu parimlāyitvaṃ viparyayo vā tathārdhāṅge śvayathuḥ śoṣo 'ṅgapakṣayor vā naṣṭahīnavikalavikṛtasvaratā vā vivarṇapuṣpaprādurbhāvo vā dantamukhanakhaśarīreṣu yasya vāpsu kaphapurīṣaretāṃsi nimajjanti yasya vā dṛṣṭimaṇḍale bhinnavikṛtāni rūpāṇyālokyante snehābhyaktakeśāṅga iva yo bhāti yaś ca durbalo bhaktadveṣātisārābhyāṃ pīḍyate kāsamānaś ca tṛṣṇābhibhūtaḥ kṣīṇaś chardibhaktadveṣayuktaḥ saphenapūyarudhirodvāmī hatasvaraḥ śūlābhipannaś ca manuṣyaḥ śūnakaracaraṇavadanaḥ kṣīṇo 'nnadveṣī srastapiṇḍikāṃsapāṇipādo jvarakāsābhibhūtaḥ yastu pūrvāhṇe bhuktam aparāhṇe chardayatyavidagdhamatisāryate vā jvarakāsābhibhūtaḥ sa śvāsānmriyate bastavadvilapan yaś ca bhūmau patati srastamuṣkaḥ stabdhameḍhro bhagnagrīvaḥ pranaṣṭamehanaś ca manuṣyaḥ prāgviśuṣyamāṇahṛdaya ārdraśarīraḥ yaś ca loṣṭaṃ loṣṭenābhihanti kāṣṭhaṃ kāṣṭhena tṛṇāni vā chinatti adharoṣṭhaṃ daśati uttaroṣṭhaṃ vā leḍhi āluñcati vā karṇau keśāṃś ca devadvijagurusuhṛdvaidyāṃś ca dveṣṭi yasya vakrānuvakragā grahā garhitasthānagatāḥ pīḍayanti janmarkṣaṃ vā yasyolkāśanibhyāmabhihanyate horā vā gṛhadāraśayanāsanayānavāhanamaṇiratnopakaraṇagarhitalakṣaṇanimittaprādurbhāvo veti //
Su, Sū., 46, 290.1 kṣavakakulevaravaṃśakarīraprabhṛtīni kaphaharāṇi sṛṣṭamūtrapurīṣāṇi ca //
Su, Śār., 3, 32.1 garbhasya khalu sambhavataḥ pūrvaṃ śiraḥ sambhavatītyāha śaunakaḥ śiromūlatvāt pradhānendriyāṇāṃ hṛdayamiti kṛtavīryo buddhermanasaś ca sthānatvāt nābhir iti pārāśaryas tato hi vardhate deho dehinaḥ pāṇipādamiti mārkaṇḍeyas tanmūlatvācceṣṭāyā garbhasya madhyaśarīramiti subhūtir gautamas tannibaddhatvāt sarvagātrasambhavasya tattu na samyak sarvāṇyaṅgapratyaṅgāni yugapat sambhavantītyāha dhanvantarir garbhasya sūkṣmatvānnopalabhyante
vaṃśāṅkuravac cūtaphalavacca tadyathā cūtaphale paripakve kesaramāṃsāsthimajjānaḥ pṛthak pṛthag dṛśyante kālaprakarṣāt tānyeva taruṇe nopalabhyante sūkṣmatvāt teṣāṃ sūkṣmāṇāṃ kesarādīnāṃ kālaḥ pravyaktatāṃ karoti etenaiva vaṃśāṅkuro 'pi vyākhyātaḥ /
Su, Śār., 3, 32.1 garbhasya khalu sambhavataḥ pūrvaṃ śiraḥ sambhavatītyāha śaunakaḥ śiromūlatvāt pradhānendriyāṇāṃ hṛdayamiti kṛtavīryo buddhermanasaś ca sthānatvāt nābhir iti pārāśaryas tato hi vardhate deho dehinaḥ pāṇipādamiti mārkaṇḍeyas tanmūlatvācceṣṭāyā garbhasya madhyaśarīramiti subhūtir gautamas tannibaddhatvāt sarvagātrasambhavasya tattu na samyak sarvāṇyaṅgapratyaṅgāni yugapat sambhavantītyāha dhanvantarir garbhasya sūkṣmatvānnopalabhyante vaṃśāṅkuravac cūtaphalavacca tadyathā cūtaphale paripakve kesaramāṃsāsthimajjānaḥ pṛthak pṛthag dṛśyante kālaprakarṣāt tānyeva taruṇe nopalabhyante sūkṣmatvāt teṣāṃ sūkṣmāṇāṃ kesarādīnāṃ kālaḥ pravyaktatāṃ karoti etenaiva
vaṃśāṅkuro 'pi vyākhyātaḥ /
Su, Cik., 27, 8.1 viḍaṅgataṇḍulānāṃ droṇaṃ piṣṭapacane piṣṭavad upasvedya vigatakaṣāyaṃ svinnamavatārya dṛṣadi piṣṭam āyase dṛḍhe kumbhe madhūdakottaraṃ prāvṛṣi bhasmarāśāv antargṛhe caturo māsānnidadhyāt varṣāvigame coddhṛtyopasaṃskṛtaśarīraḥ sahasrasampātābhihutaṃ kṛtvā prātaḥprātar yathābalam upayuñjīta jīrṇe mudgāmalakayūṣeṇālavaṇena ghṛtavantamodanamaśnīyāt pāṃśuśayyāyāṃ śayīta tasya māsādūrdhvaṃ sarvāṅgebhyaḥ kṛmayo niṣkrāmanti tānaṇutailenābhyaktasya
vaṃśavidalenāpaharet dvitīye pipīlikāstṛtīye yūkāstathaivāpaharet caturthe dantanakharomāṇyavaśīryante /
Su, Ka., 5, 78.2 vaṃśatvagārdrāmalakaṃ kapitthaṃ kaṭutrikaṃ haimavatī sakuṣṭhā //
Tantrākhyāyikā
Trikāṇḍaśeṣa
Vaikhānasadharmasūtra
Viṣṇupurāṇa
ViPur, 4, 1, 3.2 maitreya śrūyatāmayam anekayajvivīraśūrabhūpālālaṃkṛto brahmādirmānavo
vaṃśaḥ //
ViPur, 4, 1, 5.1 tad asya
vaṃśasyānupūrvīm aśeṣapāpaprakṣālanāya maitreya tāṃ śṛṇu //
ViPur, 4, 4, 3.1 ekā
vaṃśakaram ekaṃ putram aparā ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇāṃ janayiṣyatīti yasyā yad abhimataṃ tad icchayā gṛhyatām ityukte keśinyekaṃ varayāmāsa //
ViPur, 4, 4, 5.1 tathetyukte alpair ahobhiḥ keśinī putram ekam asamañjasanāmānaṃ
vaṃśakaram asūta //
ViPur, 4, 6, 4.1 ayaṃ hi
vaṃśo 'tibalaparākramadyutiśīlaceṣṭāvadbhir atiguṇānvitair nahuṣayayātikārtavīryārjunādibhir bhūpālair alaṃkṛtaḥ tam ahaṃ kathayāmi śrūyatām //
ViPur, 4, 8, 12.1 sa ca
bhadraśreṇyavaṃśavināśanād aśeṣaśatravo 'nena jitā iti śatrujid abhavat //
Viṣṇusmṛti
Śatakatraya
ŚTr, 2, 34.1 diśa vanahariṇībhyo
vaṃśakāṇḍacchavīnāṃ kavalam upalakoṭicchinnamūlaṃ kuśānām /
Ṛtusaṃhāra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāṅganighaṇṭu
Bhāgavatapurāṇa
BhāgPur, 2, 7, 20.1 cakraṃ ca dikṣv avihataṃ daśasu svatejo manvantareṣu
manuvaṃśadharo bibharti /
Bhāratamañjarī
Garuḍapurāṇa
Gītagovinda
GītGov, 2, 2.1 saṃcaradadharasudhāmadhuradhvanimukharitamohanavaṃśam /
GītGov, 2, 35.1 hastasrastavilāsavaṃśam anṛjubhrūvallimat ballavī vṛndotsāridṛgantavīkṣitam atisvedārdragaṇḍasthalam /
Gṛhastharatnākara
GṛRĀ, Vivāhabhedāḥ, 8.4 teṣāṃ pūrve iti teṣāṃ vivāhānāṃ madhye pūrve ādyāstrayo vivāhā ubhayato
mātṛpitṛvaṃśajān sapta sapta tārayanti iti śeṣaḥ /
Haṃsasaṃdeśa
Haṃsasaṃdeśa, 1, 1.1 vaṃśe jātaḥ savitur anaghe mānayan mānuṣatvaṃ devaḥ śrīmāñ janakatanayānveṣaṇe jāgarūkaḥ /
Haṃsasaṃdeśa, 1, 6.1 vedodanvadvibhajanavido
vaṃśajaṃ viśvamūrter āhuḥ siddhāḥ kamalavasater aupavāhyaṃ bhavantam /
Hitopadeśa
Hitop, 1, 115.10 tena saha nānākathāprasaṅgāvasthito mama trāsārthaṃ
jarjaravaṃśakhaṇḍena cūḍākarṇo bhūmim atāḍayat /
Hitop, 1, 135.1 tato 'haṃ mandaṃ mandam upasarpaṃs tena vīṇākarṇena
jarjaravaṃśakhaṇḍena tāḍitaś cācintayam /
Kathāsaritsāgara
KSS, 8, 1, 159.1 śrīmān
unnatavaṃśamauktikamaṇiś candraprabho bhūpatī rājā śrīsubhaṭena sādaramidaṃ śrīkoṅkaṇādbodhyate /
Kṛṣiparāśara
Mukundamālā
MukMā, 1, 2.1 jayatu jayatu devo devakīnandano 'yaṃ jayatu jayatu kṛṣṇo
vṛṣṇivaṃśapradīpaḥ /
Mātṛkābhedatantra
Mṛgendraṭīkā
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 12, 18.1, 5.0 anyathāhi ātodye
tantrīvaṃśamurajādivādye prāptamapi āsyanāsārandhrasaṃnikarṣastham api śabdaṃ tadāstharandhraṃ ghrāṇacchidraṃ vā kiṃ kenāpi dasyunā durācāreṇa śaptatvāt śabdaṃ na gṛhṇātīti kākvā vyākhyeyam //
Narmamālā
Nighaṇṭuśeṣa
Nāṭyaśāstravivṛti
NŚVi zu NāṭŚ, 6, 72.2, 52.0 yatra tu rājā na kṛtakaṃ parānugrahāya krodhavismayādīndarśayati tatra vyabhicāritaiva teṣāṃ na sthāyitetyetadarthaḥ sūcikāmeva
guruvaṃśāntaraprasiddhām āryāṃ paṭhati karacaraṇeti //
Rasahṛdayatantra
RHT, 7, 5.2 dagdhvā kāṇḍaistilānāṃ karisurabhihayāmbhobhir āsrāvya vastrair bhasma tyaktvā jalaṃ tanmṛduśikhini
pacedvaṃśapākena bhūyaḥ //
RHT, 18, 65.2 saṃsvedya
vaṃśanalikāṃ dolāyantreṇa sveditaṃ tridinam //
Rasamañjarī
Rasaratnasamuccaya
RRS, 7, 6.2 bhastrikāyugalaṃ tadvannalike
vaṃśalohayoḥ //
RRS, 8, 38.2 durdrāve
vaṃśajāste tu svedane bādarāḥ śubhāḥ //
Rasaratnākara
Rasendracintāmaṇi
Rasendracūḍāmaṇi
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
Skandapurāṇa
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āsapt, 1, 41.1 vaṃśe ghuṇa iva na viśati doṣo rasabhāvite satāṃ manasi /
Āyurvedadīpikā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Agastīyaratnaparīkṣā
Commentary on the Kādambarīsvīkaraṇasūtramañjarī
KādSvīSComm zu KādSvīS, 5.1, 4.0 māghakirātaraghuvaṃśeṣu siddhāntitasya vākyasyaivāyam anuvādaḥ na tv apūrvavidhānaṃ svamanīṣayā upakalpya proktam iti śaṅkanīyam //
Devīmāhātmya
Dhanurveda
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
HBhVil, 5, 188.2 uttambhitaśrutipuṭīparivītavaṃśadhvānāmṛtoddhatavikāśiviśālaghoṇaiḥ //
Haṭhayogapradīpikā
Kokilasaṃdeśa
KokSam, 1, 45.1 yeṣāṃ
vaṃśe samajani hariścandranāmā narendraḥ pratyāpattiḥ pataga yadupajñaṃ ca kaumārilānām /
Mugdhāvabodhinī
MuA zu RHT, 3, 29.1, 9.0 iti
śrīmatkuralavaṃśapayodhisudhāramiśramaheśātmajacaturbhujaviracitāyāṃ mugdhāvabodhinyāṃ rasahṛdayaṭīkāyāṃ nirmukhavāsanāmukhāntarbhūtasamukhapattrādhrakacāraṇātmakas tṛtīyo 'vabodhaḥ //
MuA zu RHT, 18, 67.2, 7.0 punarmardayitvā
vaṃśanalikāṃ riktodarāṃ prati saṃvedya dinatrayaṃ dolāyantreṇa sveditaṃ kuryādityarthaḥ //
Parāśaradharmasaṃhitā
Rasakāmadhenu
RKDh, 1, 2, 23.2 te ca
vaṃśakhādiramādhūkabadarīdārusaṃbhavaiḥ iti rasārṇavoktā eva /
Rasaratnasamuccayabodhinī
Rasaratnasamuccayaṭīkā
RRSṬīkā zu RRS, 7, 10.3, 2.0 tatra dīrghāḥ śalākāstiraścīnāśca
vaṃśamayyaś catuṣkoṇakāṣṭhapaṭṭikāchidreṣu bahirnirgatāgrāḥ sūtrabaddhāḥ kāryāḥ //
Rasasaṃketakalikā
RSK, 1, 1.1 śivaṃ natvā raseśaṃ cāmuṇḍaḥ
kāyasthavaṃśabhūḥ /
Rasārṇavakalpa
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Uḍḍāmareśvaratantra
UḍḍT, 15, 11.3 śvetārkaphale tūlakaṃ sarṣapasamaṃ tailenaikīkṛtavartikadīpajvālāyāṃ
gṛhoparivaṃśādidāru sarvaṃ sarpa iva dṛśyate /
Yogaratnākara