Please consider activating JavaScript!
Occurrences
Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
Atharvaprāyaścittāni
Atharvaveda (Paippalāda)
Atharvaveda (Śaunaka)
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Gopathabrāhmaṇa
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
Kauśikasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
Kauṣītakyupaniṣad
Kāṭhakagṛhyasūtra
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Taittirīyāraṇyaka
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaitānasūtra
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
Āpastambaśrautasūtra
Āśvalāyanagṛhyasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Śāṅkhāyanāraṇyaka
Ṛgveda
Ṛgvedakhilāni
Buddhacarita
Carakasaṃhitā
Mahābhārata
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Śvetāśvataropaniṣad
Abhidharmakośa
Agnipurāṇa
Amarakośa
Amaruśataka
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Aṣṭāṅgasaṃgraha
Bhallaṭaśataka
Bodhicaryāvatāra
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
Harṣacarita
Kirātārjunīya
Kumārasaṃbhava
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
Pañcārthabhāṣya
Ratnaṭīkā
Saṃvitsiddhi
Suśrutasaṃhitā
Sāṃkhyatattvakaumudī
Tantrākhyāyikā
Viṣṇupurāṇa
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
Śivasūtra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
Bhāratamañjarī
Garuḍapurāṇa
Haṃsasaṃdeśa
Hitopadeśa
Kathāsaritsāgara
Kālikāpurāṇa
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
Narmamālā
Nāṭyaśāstravivṛti
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasahṛdayatantra
Rasaratnasamuccaya
Rasendracintāmaṇi
Rasendracūḍāmaṇi
Rasādhyāya
Rājanighaṇṭu
Sarvadarśanasaṃgraha
Sarvāṅgasundarā
Skandapurāṇa
Smaradīpikā
Spandakārikā
Spandakārikānirṇaya
Tantrasāra
Tantrāloka
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āyurvedadīpikā
Śivasūtravārtika
Śukasaptati
Śyainikaśāstra
Bhramarāṣṭaka
Bhāvaprakāśa
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
Haṃsadūta
Haṭhayogapradīpikā
Kaṭhāraṇyaka
Kokilasaṃdeśa
Mugdhāvabodhinī
Rasasaṃketakalikā
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Uḍḍāmareśvaratantra
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
Aitareya-Āraṇyaka
AĀ, 1, 1, 4, 5.0 mitraṃ huve pūtadakṣaṃ
dhiyaṃ ghṛtācīṃ sādhanteti vāg vai dhīr ghṛtācī //
AĀ, 1, 1, 4, 5.0 mitraṃ huve pūtadakṣaṃ dhiyaṃ ghṛtācīṃ sādhanteti vāg vai
dhīr ghṛtācī //
AĀ, 1, 1, 4, 9.0 indrā yāhi citrabhānav indrā yāhi
dhiyeṣita indrā yāhi tūtujāna ity āyāhy āyāhīti śaṃsati //
Aitareyabrāhmaṇa
AB, 1, 22, 11.0 śyeno na yoniṃ sadanaṃ
dhiyā kṛtam ā yasmin sapta vāsavā iti saṃsādyamānāyānvāha //
AB, 1, 28, 2.0 pra devaṃ devyā
dhiyā bharatā jātavedasam havyā no vakṣad ānuṣag iti gāyatrīm brāhmaṇasyānubrūyāt //
AB, 2, 37, 17.0 indrāgnī ā gataṃ sutaṃ gīrbhir nabho vareṇyam asya pātaṃ
dhiyeṣitety aindrāgnam adhvaryur grāhaṃ gṛhṇāti bhūr agnir jyotir jyotir agnir indro jyotir bhuvo jyotir indraḥ sūryo jyotir jyotiḥ svaḥ sūrya iti hotā tūṣṇīṃśaṃsaṃ śaṃsati tad yathaiva śastram evaṃ yājyāḥ //
AB, 3, 38, 6.0 jyotiṣmataḥ patho rakṣa
dhiyā kṛtān iti devayānā vai jyotiṣmantaḥ panthānas tān evāsmā etad vitanoty anulbaṇaṃ vayata joguvām apo manur bhava janayā daivyaṃ janam ity evainaṃ tan manoḥ prajayā saṃtanoti prajātyai //
AB, 4, 30, 4.0 yuñjate mana uta yuñjate
dhiya iti sāvitraṃ yuktavat prathame 'hani prathamasyāhno rūpam //
AB, 5, 20, 14.0 imā u tvā purutamasya kāror iti sūktaṃ
dhiyo ratheṣṭhām ity anto vai sthitam anto navamam ahar navame 'hani navamasyāhno rūpam //
Atharvaprāyaścittāni
AVPr, 1, 3, 22.1 tantuṃ tanvan rajaso bhānum anv ihi jyotiṣmataḥ patho rakṣa
dhiyā kṛtān /
AVPr, 2, 5, 4.0 drapsaś caskandety abhimantryāthāhavanīya ājyāhutīr juhuyān manase cetase
dhiya iti sūktena //
Atharvaveda (Paippalāda)
AVP, 1, 75, 3.2 indro jyaiṣṭhyena brahmaṇāyaṃ bṛhaspatir dhātā tvā
dhībhir abhi rakṣatv iha //
AVP, 4, 31, 3.1 bhaga praṇetar bhaga satyarādho bhagemāṃ
dhiyam ud avā dadan naḥ /
AVP, 12, 17, 2.1 śaṃ no devā viśvadevā bhavantu śaṃ sarasvatī saha
dhībhir astu /
Atharvaveda (Śaunaka)
AVŚ, 2, 5, 4.1 ā tvā viśantu sutāsa indra pṛṇasva kukṣī viḍḍhi śakra
dhiyehy ā naḥ /
AVŚ, 3, 15, 3.2 yāvad īśe brahmaṇā vandamāna imāṃ
dhiyaṃ śataseyāya devīm //
AVŚ, 3, 16, 3.1 bhaga praṇetar bhaga satyarādho bhagemāṃ
dhiyam ud avā dadan naḥ /
AVŚ, 5, 12, 2.2 manmāni
dhībhir uta yajñam ṛndhan devatrā ca kṛṇuhy adhvaram naḥ //
AVŚ, 5, 20, 8.1 dhībhiḥ kṛtaḥ pra vadāti vācam ud dharṣaya satvanām āyudhāni /
AVŚ, 6, 4, 3.1 dhiye sam aśvinā prāvataṃ na uruṣyā ṇa urujmann aprayucchan /
AVŚ, 9, 2, 25.2 tābhiṣ ṭvam asmāṁ abhisaṃviśasvānyatra pāpīr apa veśayā
dhiyaḥ //
AVŚ, 18, 1, 18.2 viśvaṃ sa veda varuṇo yathā
dhiyā sa yajñiyo yajati yajñiyāṁ ṛtūn //
AVŚ, 18, 1, 21.2 yadī viśo vṛṇate dasmam āryā agniṃ hotāram adha
dhīr ajāyata //
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhāradvājagṛhyasūtra
BhārGS, 1, 9, 2.0 tasmai sāvitrīṃ paccho'nvāha bhūs tat savitur vareṇyaṃ bhuvo bhargo devasya dhīmahi
suvardhiyo yo naḥ pracodayād iti //
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
BĀU, 1, 5, 3.3 kāmaḥ saṃkalpo vicikitsā śraddhāśraddhā dhṛtir adhṛtir hrīr
dhīr bhīr ity etat sarvaṃ mana eva /
Gopathabrāhmaṇa
GB, 1, 1, 32, 25.0 taṃ hopetya papraccha kiṃ svid āhur bhoḥ savitur vareṇyaṃ bhargo devasya kavayaḥ kim āhur
dhiyo vicakṣva yadi tāḥ pravettha //
GB, 1, 5, 24, 6.1 yo brahmavit so 'bhikaro 'stu vaḥ śivo
dhiyā dhīro rakṣatu dharmam etam /
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
HirGS, 1, 6, 11.0 gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmaha ityenam abhimantryāthāsmai paccho 'gre 'nvāhāthārdharcaśo 'tha saṃtatāṃ bhūs tat savitur vareṇyaṃ bhuvo bhargo devasya dhīmahi
suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūr bhuvas tat saviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūrbhuvaḥ suvas tat savitur vareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi dhiyo yo naḥ pracodayād iti //
HirGS, 1, 6, 11.0 gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmaha ityenam abhimantryāthāsmai paccho 'gre 'nvāhāthārdharcaśo 'tha saṃtatāṃ bhūs tat savitur vareṇyaṃ bhuvo bhargo devasya dhīmahi suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūr bhuvas tat saviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi
suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūrbhuvaḥ suvas tat savitur vareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi dhiyo yo naḥ pracodayād iti //
HirGS, 1, 6, 11.0 gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmaha ityenam abhimantryāthāsmai paccho 'gre 'nvāhāthārdharcaśo 'tha saṃtatāṃ bhūs tat savitur vareṇyaṃ bhuvo bhargo devasya dhīmahi suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūr bhuvas tat saviturvareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi suvardhiyo yo naḥ pracodayād bhūrbhuvaḥ suvas tat savitur vareṇyaṃ bhargo devasya dhīmahi
dhiyo yo naḥ pracodayād iti //
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
JUB, 4, 28, 6.1 bhūr bhuvaḥ svas tat savitur vareṇyam bhargo devasya dhīmahi
dhiyo yo naḥ pracodayād iti /
Jaiminīyabrāhmaṇa
JB, 1, 163, 18.0 yo dhārayā pāvakayā pariprasyandate suta indur aśvo na kṛtviyas taṃ duroṣam abhī naraḥ somaṃ viśvācyā
dhiyā yajñāya santv adraya iti pūrvayor evaiṣa savanayor abhisaṃkramaḥ //
Kauśikasūtra
KauśS, 7, 5, 11.0 yathā dyaur manase cetase
dhiya iti mahāvrīhīṇāṃ sthālīpākaṃ śrapayitvā śāntyudakenopasicyābhimantrya prāśayati //
Kauṣītakibrāhmaṇa
KauṣB, 7, 12, 16.0 imāṃ
dhiyaṃ śikṣamāṇasya deva vaneṣu vyantarikṣaṃ tatāneti triṣṭubhau vāruṇyāvanvāha //
KauṣB, 9, 5, 11.0 śyeno na yoniṃ sadanaṃ
dhiyā kṛtaṃ gaṇānāṃ tvā gaṇapatiṃ havāmahe astabhnād dyām asuro viśvavedā iti sannavatībhiḥ sannam anustauti //
Kauṣītakyupaniṣad
Kāṭhakagṛhyasūtra
KāṭhGS, 41, 5.1 snātoptakeśe yathoktam upasamādhāya jayaprabhṛtibhir hutvā revatīs tvā vyakṣṇan kṛttikāś cakratus tvāpasas tvā vyatanvata
dhiyo 'vayann ava gnā amṛjan /
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
MS, 1, 2, 2, 5.1 imāṃ
dhiyaṃ śikṣamāṇasya deva kratuṃ dakṣaṃ varuṇa saṃśiśādhi /
MS, 1, 2, 9, 2.1 yuñjate mana uta yuñjate
dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
MS, 3, 6, 9, 18.0 daivīṃ
dhiyaṃ manāmahā iti yajuṣā hastā avanenikte yajuṣā hi manuṣyā avanenijate vyāvṛttyai brahmaṇaḥ sadevatvāya //
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
TS, 3, 4, 2, 4.2 tantuṃ tanvan rajaso bhānum anvihi jyotiṣmataḥ patho rakṣa
dhiyā kṛtān /
Taittirīyāraṇyaka
Vaikhānasagṛhyasūtra
VaikhGS, 2, 7, 1.0 dhātādipūrvaṃ savitre kāṇḍarṣaye sadasaspatim ā devo yātv abhīvṛtaṃ sa ghā no vi janāñchyāvā vi suparṇo bhagaṃ
dhiyamiti sāvitravratasūktam agne vāyav indrāditya vratānāmiti sāvitravratabandhaṃ pañcabhir vyāhṛtyantaṃ juhoti //
Vaitānasūtra
VaitS, 6, 3, 21.1 yo adribhid imāṃ
dhiyaṃ saptaśīrṣṇīṃ pitā na ity ubhayor ekaikaṃ madhyamasyādāv ante vā //
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
VSM, 4, 11.2 daivīṃ
dhiyaṃ manāmahe sumṛḍīkām abhiṣṭaye varcodhāṃ yajñavāhasaṃ sutīrthā no asad vaśe /
VSM, 4, 19.1 cid asi manāsi
dhīr asi dakṣiṇāsi kṣatriyāsi yajñiyāsy aditir asy ubhayataḥśīrṣṇī /
VSM, 5, 14.1 yuñjate mana uta yuñjate
dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
VSM, 8, 6.2 vāmasya hi kṣayasya deva bhūrer ayā
dhiyā vāmabhājaḥ syāma //
VSM, 11, 1.1 yuñjānaḥ prathamaṃ manas tatvāya savitā
dhiyam /
VSM, 11, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate
dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
Āpastambaśrautasūtra
Āśvalāyanagṛhyasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
ĀśvŚS, 4, 4, 6.1 yā te dhāmāni haviṣā yajantīmāṃ
dhiyam śikṣamāṇasya deveti nihite paridadhyād rājānam upaspṛśan //
ĀśvŚS, 4, 7, 4.19 madhumataḥ pitumato vājavato 'ṅgirasvato namas te astu mā mā hiṃsīr iti bhakṣajapaḥ karmiṇo gharmaṃ bhakṣayeyuḥ sarve tu dīkṣitāḥ sarveṣu dīkṣiteṣu gṛhapates tṛtīyottamau bhakṣau saṃpreṣitaḥ śyeno na yoniṃ sadanaṃ
dhiyā kṛtam ā yasmin sapta vāsavā rohantu pūrvyā ruhaḥ /
ĀśvŚS, 4, 10, 5.2 antaś ca prāgā aditir bhavāsi śyeno na yoniṃ sadanaṃ
dhiyā kṛtam astabhnād dyām asuro viśvavedā iti paridadhyād uttarayā vā kṣemācāre //
ĀśvŚS, 7, 9, 3.0 yas tastambha yo adribhid yajñe diva iti sūkte asteva suprataram ā yātv indraḥ svapatir imāṃ
dhiyam iti brāhmaṇācchaṃsī //
Śatapathabrāhmaṇa
ŚBM, 6, 3, 1, 13.2 mano vai savitā prāṇā
dhiyo 'gner jyotir nicāyyety agner jyotir dṛṣṭvety etat pṛthivyā adhyābharad iti pṛthivyai hyenad adhyābharati //
ŚBM, 6, 3, 1, 15.2 mano vai savitā prāṇā devāḥ svaryato
dhiyā divamiti svargaṃ haināṃ lokaṃ yato dhiyaitasmai karmaṇe yuyuje bṛhajjyotiḥ kariṣyata ity asau vā ādityo bṛhajjyotir eṣa u eṣo 'gnir etam v ete saṃskariṣyanto bhavanti savitā prasuvāti tāniti savitṛprasūtā etat karma karavann ityetat //
ŚBM, 6, 3, 1, 15.2 mano vai savitā prāṇā devāḥ svaryato dhiyā divamiti svargaṃ haināṃ lokaṃ yato
dhiyaitasmai karmaṇe yuyuje bṛhajjyotiḥ kariṣyata ity asau vā ādityo bṛhajjyotir eṣa u eṣo 'gnir etam v ete saṃskariṣyanto bhavanti savitā prasuvāti tāniti savitṛprasūtā etat karma karavann ityetat //
ŚBM, 6, 4, 3, 9.2 asau vā āditya eṣo 'gnir amuṃ tad ādityam utthāpayaty ud u tiṣṭha svadhvaretyadhvaro vai yajña ud u tiṣṭha suyajñiyetyetad avā no devyā
dhiyeti yā te daivī dhīstayā no 'vetyetad dṛśe ca bhāsā bṛhatā suśukvanir iti darśanāya ca bhāsā bṛhatā suśukvanir ity etad āgne yāhi suśastibhiriti ye voḍhāras te suśastaya āgne yāhi voḍhṛbhir ityetat //
ŚBM, 6, 4, 3, 9.2 asau vā āditya eṣo 'gnir amuṃ tad ādityam utthāpayaty ud u tiṣṭha svadhvaretyadhvaro vai yajña ud u tiṣṭha suyajñiyetyetad avā no devyā dhiyeti yā te daivī
dhīstayā no 'vetyetad dṛśe ca bhāsā bṛhatā suśukvanir iti darśanāya ca bhāsā bṛhatā suśukvanir ity etad āgne yāhi suśastibhiriti ye voḍhāras te suśastaya āgne yāhi voḍhṛbhir ityetat //
ŚBM, 6, 5, 1, 11.2 śaktyā
bāhubhyāmaditirdhiyeti śaktyā ca hi karoti bāhubhyāṃ ca dhiyā ca mātā putraṃ yathopasthe sāgnim bibhartu garbha eti yathā mātā putramupasthe bibhṛyādevamagniṃ garbhe bibhartvityetat //
ŚBM, 6, 5, 1, 11.2 śaktyā bāhubhyāmaditirdhiyeti śaktyā ca hi karoti bāhubhyāṃ ca
dhiyā ca mātā putraṃ yathopasthe sāgnim bibhartu garbha eti yathā mātā putramupasthe bibhṛyādevamagniṃ garbhe bibhartvityetat //
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
ŚāṅkhGS, 5, 2, 4.0 tvaṃ no agna iti dvābhyām ava te heᄆa imaṃ me varuṇod uttamaṃ varuṇemāṃ
dhiyaṃ śikṣamāṇasya //
Śāṅkhāyanāraṇyaka
Ṛgveda
ṚV, 1, 34, 5.1 trir no rayiṃ vahatam aśvinā yuvaṃ trir devatātā trir utāvataṃ
dhiyaḥ /
ṚV, 1, 52, 3.2 indraṃ tam ahve svapasyayā
dhiyā maṃhiṣṭharātiṃ sa hi paprir andhasaḥ //
ṚV, 1, 61, 2.2 indrāya hṛdā manasā manīṣā pratnāya patye
dhiyo marjayanta //
ṚV, 1, 61, 16.2 aiṣu viśvapeśasaṃ
dhiyaṃ dhāḥ prātar makṣū dhiyāvasur jagamyāt //
ṚV, 1, 87, 4.2 asi satya ṛṇayāvānedyo 'syā
dhiyaḥ prāvitāthā vṛṣā gaṇaḥ //
ṚV, 1, 88, 4.1 ahāni gṛdhrāḥ pary ā va āgur imāṃ
dhiyaṃ vārkāryāṃ ca devīm /
ṚV, 1, 94, 3.1 śakema tvā samidhaṃ sādhayā
dhiyas tve devā havir adanty āhutam /
ṚV, 1, 94, 4.2 jīvātave prataraṃ sādhayā
dhiyo 'gne sakhye mā riṣāmā vayaṃ tava //
ṚV, 1, 95, 8.2 kavir budhnam pari marmṛjyate
dhīḥ sā devatātā samitir babhūva //
ṚV, 1, 102, 1.1 imāṃ te
dhiyam pra bhare maho mahīm asya stotre dhiṣaṇā yat ta ānaje /
ṚV, 1, 109, 1.2 nānyā yuvat pramatir asti mahyaṃ sa vāṃ
dhiyaṃ vājayantīm atakṣam //
ṚV, 1, 111, 4.2 ubhā mitrāvaruṇā nūnam aśvinā te no hinvantu sātaye
dhiye jiṣe //
ṚV, 1, 112, 2.2 yābhir
dhiyo 'vathaḥ karmann iṣṭaye tābhir ū ṣu ūtibhir aśvinā gatam //
ṚV, 1, 135, 5.1 ā vāṃ
dhiyo vavṛtyur adhvarāṁ upemam indum marmṛjanta vājinam āśum atyaṃ na vājinam /
ṚV, 1, 139, 1.1 astu śrauṣaṭ puro agnīṃ
dhiyā dadha ā nu tacchardho divyaṃ vṛṇīmaha indravāyū vṛṇīmahe /
ṚV, 1, 139, 2.3 dhībhiś cana manasā svebhir akṣabhiḥ somasya svebhir akṣabhiḥ //
ṚV, 1, 143, 6.2 codaḥ kuvit tutujyāt sātaye
dhiyaḥ śucipratīkaṃ tam ayā dhiyā gṛṇe //
ṚV, 1, 143, 6.2 codaḥ kuvit tutujyāt sātaye dhiyaḥ śucipratīkaṃ tam ayā
dhiyā gṛṇe //
ṚV, 1, 143, 7.2 indhāno akro vidatheṣu dīdyacchukravarṇām ud u no yaṃsate
dhiyam //
ṚV, 1, 144, 1.1 eti pra hotā vratam asya māyayordhvāṃ dadhānaḥ śucipeśasaṃ
dhiyam /
ṚV, 1, 151, 6.2 ava tmanā sṛjatam pinvataṃ
dhiyo yuvaṃ viprasya manmanām irajyathaḥ //
ṚV, 1, 159, 1.2 devebhir ye devaputre sudaṃsasetthā
dhiyā vāryāṇi prabhūṣataḥ //
ṚV, 1, 166, 13.2 ayā
dhiyā manave śruṣṭim āvyā sākaṃ naro daṃsanair ā cikitrire //
ṚV, 1, 168, 1.1 yajñā yajñā vaḥ samanā tuturvaṇir
dhiyaṃ dhiyaṃ vo devayā u dadhidhve /
ṚV, 1, 168, 1.1 yajñā yajñā vaḥ samanā tuturvaṇir dhiyaṃ
dhiyaṃ vo devayā u dadhidhve /
ṚV, 1, 185, 8.2 iyaṃ
dhīr bhūyā avayānam eṣāṃ dyāvā rakṣatam pṛthivī no abhvāt //
ṚV, 2, 2, 9.1 evā no agne amṛteṣu pūrvya
dhīṣ pīpāya bṛhaddiveṣu mānuṣā /
ṚV, 2, 3, 8.1 sarasvatī sādhayantī
dhiyaṃ na iḍā devī bhāratī viśvatūrtiḥ /
ṚV, 2, 3, 10.1 vanaspatir avasṛjann upa sthād agnir haviḥ sūdayāti pra
dhībhiḥ /
ṚV, 2, 21, 5.1 yajñena gātum apturo vividrire
dhiyo hinvānā uśijo manīṣiṇaḥ /
ṚV, 2, 28, 5.2 mā tantuś chedi vayato
dhiyam me mā mātrā śāry apasaḥ pura ṛtoḥ //
ṚV, 2, 31, 6.2 trita ṛbhukṣāḥ savitā cano dadhe 'pāṃ napād āśuhemā
dhiyā śami //
ṚV, 2, 34, 6.2 aśvām iva pipyata dhenum ūdhani kartā
dhiyaṃ jaritre vājapeśasam //
ṚV, 2, 38, 10.1 bhagaṃ
dhiyaṃ vājayantaḥ purandhiṃ narāśaṃso gnāspatir no avyāḥ /
ṚV, 2, 40, 5.2 somāpūṣaṇāv avataṃ
dhiyam me yuvābhyāṃ viśvāḥ pṛtanā jayema //
ṚV, 2, 40, 6.1 dhiyam pūṣā jinvatu viśvaminvo rayiṃ somo rayipatir dadhātu /
ṚV, 3, 2, 1.2 dvitā hotāram manuṣaś ca vāghato
dhiyā rathaṃ na kuliśaḥ sam ṛṇvati //
ṚV, 3, 3, 6.1 agnir devebhir manuṣaś ca jantubhis tanvāno yajñam purupeśasaṃ
dhiyā /
ṚV, 3, 3, 8.1 viśpatiṃ yahvam atithiṃ naraḥ sadā yantāraṃ
dhīnām uśijaṃ ca vāghatām /
ṚV, 3, 18, 3.2 yāvad īśe brahmaṇā vandamāna imāṃ
dhiyaṃ śataseyāya devīm //
ṚV, 3, 34, 5.2 acetayad
dhiya imā jaritre premaṃ varṇam atiracchukram āsām //
ṚV, 3, 38, 5.2 divo napātā vidathasya
dhībhiḥ kṣatraṃ rājānā pradivo dadhāthe //
ṚV, 3, 39, 2.2 bhadrā vastrāṇy arjunā vasānā seyam asme sanajā pitryā
dhīḥ //
ṚV, 3, 54, 17.2 sakha ṛbhubhiḥ puruhūta priyebhir imāṃ
dhiyaṃ sātaye takṣatā naḥ //
ṚV, 3, 60, 2.1 yābhiḥ śacībhiś camasāṁ apiṃśata yayā
dhiyā gām ariṇīta carmaṇaḥ /
ṚV, 3, 60, 5.2 dhiyeṣito maghavan dāśuṣo gṛhe saudhanvanebhiḥ saha matsvā nṛbhiḥ //
ṚV, 4, 1, 10.2 dhiyā yad viśve amṛtā akṛṇvan dyauṣ pitā janitā satyam ukṣan //
ṚV, 4, 1, 14.2 paśvayantrāso abhi kāram arcan vidanta jyotiś cakṛpanta
dhībhiḥ //
ṚV, 4, 1, 18.2 viśve viśvāsu duryāsu devā mitra
dhiye varuṇa satyam astu //
ṚV, 4, 11, 3.2 tvad eti draviṇaṃ vīrapeśā
itthādhiye dāśuṣe martyāya //
ṚV, 4, 11, 5.2 dveṣoyutam ā vivāsanti
dhībhir damūnasaṃ gṛhapatim amūram //
ṚV, 4, 16, 18.1 bhuvo 'vitā vāmadevasya
dhīnām bhuvaḥ sakhāvṛko vājasātau /
ṚV, 4, 16, 21.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 17, 21.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 19, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 20, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 21, 7.2 guhā yad īm auśijasya gohe pra yad
dhiye prāyase madāya //
ṚV, 4, 21, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 22, 7.2 yat sīm anu pra muco badbadhānā dīrghām anu prasitiṃ
syandayadhyai //
ṚV, 4, 22, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 23, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 24, 11.2 akāri te harivo brahma navyaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 4, 41, 5.1 indrā yuvaṃ varuṇā bhūtam asyā
dhiyaḥ pretārā vṛṣabheva dhenoḥ /
ṚV, 4, 41, 8.1 tā vāṃ
dhiyo 'vase vājayantīr ājiṃ na jagmur yuvayūḥ sudānū /
ṚV, 4, 50, 11.2 aviṣṭaṃ
dhiyo jigṛtam purandhīr jajastam aryo vanuṣām arātīḥ //
ṚV, 4, 56, 4.2 urūcī viśve yajate ni pātaṃ
dhiyā syāma rathyaḥ sadāsāḥ //
ṚV, 5, 41, 5.1 pra vo rayiṃ yuktāśvam bharadhvaṃ rāya eṣe 'vase dadhīta
dhīḥ /
ṚV, 5, 41, 6.2 iṣudhyava ṛtasāpaḥ purandhīr vasvīr no atra patnīr ā
dhiye dhuḥ //
ṚV, 5, 43, 15.1 bṛhad vayo bṛhate tubhyam agne
dhiyājuro mithunāsaḥ sacanta /
ṚV, 5, 44, 13.1 sutambharo yajamānasya satpatir viśvāsām ūdhaḥ sa
dhiyām udañcanaḥ /
ṚV, 5, 45, 6.1 etā
dhiyaṃ kṛṇavāmā sakhāyo 'pa yā mātāṃ ṛṇuta vrajaṃ goḥ /
ṚV, 5, 45, 11.1 dhiyaṃ vo apsu dadhiṣe svarṣāṃ yayātaran daśa māso navagvāḥ /
ṚV, 5, 47, 6.1 vi tanvate
dhiyo asmā apāṃsi vastrā putrāya mātaro vayanti /
ṚV, 5, 81, 1.1 yuñjate mana uta yuñjate
dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
ṚV, 6, 1, 1.1 tvaṃ hy agne prathamo manotāsyā
dhiyo abhavo dasma hotā /
ṚV, 6, 3, 3.1 sūro na yasya dṛśatir arepā bhīmā yad eti śucatas ta ā
dhīḥ /
ṚV, 6, 18, 6.1 sa hi
dhībhir havyo asty ugra īśānakṛn mahati vṛtratūrye /
ṚV, 6, 21, 1.2 dhiyo ratheṣṭhām ajaraṃ navīyo rayir vibhūtir īyate vacasyā //
ṚV, 6, 22, 7.1 taṃ vo
dhiyā navyasyā śaviṣṭham pratnam pratnavat paritaṃsayadhyai /
ṚV, 6, 23, 8.2 preme havāsaḥ puruhūtam asme ā tveyaṃ
dhīr avasa indra yamyāḥ //
ṚV, 6, 35, 1.2 kadā stomaṃ vāsayo 'sya rāyā kadā
dhiyaḥ karasi vājaratnāḥ //
ṚV, 6, 35, 3.2 kadā
dhiyo na niyuto yuvāse kadā gomaghā havanāni gacchāḥ //
ṚV, 6, 38, 3.1 taṃ vo
dhiyā paramayā purājām ajaram indram abhy anūṣy arkaiḥ /
ṚV, 6, 44, 15.2 gantā yajñam parāvataś cid acchā vasur
dhīnām avitā kārudhāyāḥ //
ṚV, 6, 47, 10.1 indra mṛᄆa mahyaṃ jīvātum iccha codaya
dhiyam ayaso na dhārām /
ṚV, 6, 49, 7.1 pāvīravī kanyā citrāyuḥ sarasvatī vīrapatnī
dhiyaṃ dhāt /
ṚV, 6, 49, 8.2 sa no rāsacchurudhaś candrāgrā
dhiyaṃ dhiyaṃ sīṣadhāti pra pūṣā //
ṚV, 6, 49, 8.2 sa no rāsacchurudhaś candrāgrā dhiyaṃ
dhiyaṃ sīṣadhāti pra pūṣā //
ṚV, 6, 50, 10.1 uta tyā me havam ā jagmyātaṃ nāsatyā
dhībhir yuvam aṅga viprā /
ṚV, 6, 50, 15.1 evā napāto mama tasya
dhībhir bharadvājā abhy arcanty arkaiḥ /
ṚV, 6, 52, 16.1 agnīparjanyāv avataṃ
dhiyam me 'smin have suhavā suṣṭutiṃ naḥ /
ṚV, 6, 62, 3.1 tā ha tyad vartir yad aradhram ugretthā
dhiya ūhathuḥ śaśvad aśvaiḥ /
ṚV, 6, 71, 6.2 vāmasya hi kṣayasya deva bhūrer ayā
dhiyā vāmabhājaḥ syāma //
ṚV, 7, 1, 5.1 dā no agne
dhiyā rayiṃ suvīraṃ svapatyaṃ sahasya praśastam /
ṚV, 7, 10, 1.2 vṛṣā hariḥ śucir ā bhāti bhāsā
dhiyo hinvāna uśatīr ajīgaḥ //
ṚV, 7, 23, 4.2 yāhi vāyur na niyuto no acchā tvaṃ hi
dhībhir dayase vi vājān //
ṚV, 7, 27, 1.1 indraṃ naro nemadhitā havante yat pāryā yunajate
dhiyas tāḥ /
ṚV, 7, 34, 8.1 hvayāmi devāṁ ayātur agne sādhann ṛtena
dhiyaṃ dadhāmi //
ṚV, 7, 34, 9.1 abhi vo devīṃ
dhiyaṃ dadhidhvam pra vo devatrā vācaṃ kṛṇudhvam //
ṚV, 7, 35, 11.1 śaṃ no devā viśvadevā bhavantu śaṃ sarasvatī saha
dhībhir astu /
ṚV, 7, 36, 7.1 uta tye no maruto mandasānā
dhiyaṃ tokaṃ ca vājino 'vantu /
ṚV, 7, 36, 8.2 bhagaṃ
dhiyo 'vitāraṃ no asyāḥ sātau vājaṃ rātiṣācam purandhim //
ṚV, 7, 37, 5.1 sanitāsi pravato dāśuṣe cid yābhir viveṣo haryaśva
dhībhiḥ /
ṚV, 7, 37, 6.2 astaṃ tātyā
dhiyā rayiṃ suvīram pṛkṣo no arvā ny uhīta vājī //
ṚV, 7, 41, 3.1 bhaga praṇetar bhaga satyarādho bhagemāṃ
dhiyam ud avā dadan naḥ /
ṚV, 7, 64, 5.2 aviṣṭaṃ
dhiyo jigṛtam purandhīr yūyam pāta svastibhiḥ sadā naḥ //
ṚV, 7, 65, 5.2 aviṣṭaṃ
dhiyo jigṛtam purandhīr yūyam pāta svastibhiḥ sadā naḥ //
ṚV, 7, 67, 5.1 prācīm u devāśvinā
dhiyam me 'mṛdhrāṃ sātaye kṛtaṃ vasūyum /
ṚV, 7, 67, 6.1 aviṣṭaṃ
dhīṣv aśvinā na āsu prajāvad reto ahrayaṃ no astu /
ṚV, 7, 79, 5.2 vyucchantī naḥ sanaye
dhiyo dhā yūyam pāta svastibhiḥ sadā naḥ //
ṚV, 7, 82, 3.2 indrāvaruṇā made asya māyino 'pinvatam apitaḥ pinvataṃ
dhiyaḥ //
ṚV, 7, 83, 8.2 śvityañco yatra namasā kapardino
dhiyā dhīvanto asapanta tṛtsavaḥ //
ṚV, 7, 93, 3.1 upo ha yad vidathaṃ vājino gur
dhībhir viprāḥ pramatim icchamānāḥ /
ṚV, 7, 97, 9.2 aviṣṭaṃ
dhiyo jigṛtam purandhīr jajastam aryo vanuṣām arātīḥ //
ṚV, 8, 1, 19.2 śakra eṇam pīpayad viśvayā
dhiyā hinvānaṃ na vājayum //
ṚV, 8, 3, 1.2 āpir no bodhi sadhamādyo vṛdhe 'smāṁ avantu te
dhiyaḥ //
ṚV, 8, 3, 12.1 śagdhī no asya yaddha pauram āvitha
dhiya indra siṣāsataḥ /
ṚV, 8, 4, 20.1 dhībhiḥ sātāni kāṇvasya vājinaḥ priyamedhair abhidyubhiḥ /
ṚV, 8, 19, 14.2 viśvet sa
dhībhiḥ subhago janāṁ ati dyumnair udna iva tāriṣat //
ṚV, 8, 21, 6.2 santi kāmāso harivo dadiṣ ṭvaṃ smo vayaṃ santi no
dhiyaḥ //
ṚV, 8, 21, 12.2 nṛbhir vṛtraṃ hanyāma śūśuyāma cāver indra pra ṇo
dhiyaḥ //
ṚV, 8, 27, 2.2 viśve ca no vasavo viśvavedaso
dhīnām bhūta prāvitāraḥ //
ṚV, 8, 35, 2.1 viśvābhir
dhībhir bhuvanena vājinā divā pṛthivyādribhiḥ sacābhuvā /
ṚV, 8, 35, 16.1 brahma jinvatam uta jinvataṃ
dhiyo hataṃ rakṣāṃsi sedhatam amīvāḥ /
ṚV, 8, 40, 9.2 vasvo vīrasyāpṛco yā nu sādhanta no
dhiyo nabhantām anyake same //
ṚV, 8, 42, 3.1 imāṃ
dhiyaṃ śikṣamāṇasya deva kratuṃ dakṣaṃ varuṇa saṃ śiśādhi /
ṚV, 8, 60, 12.2 sa tvaṃ no vardha prayasā śacīvaso jinvā
dhiyo vasuvidaḥ //
ṚV, 8, 66, 8.2 semaṃ na stomaṃ jujuṣāṇa ā gahīndra pra citrayā
dhiyā //
ṚV, 8, 71, 12.2 agniṃ
dhīṣu prathamam agnim arvaty agniṃ kṣaitrāya sādhase //
ṚV, 8, 86, 2.1 kathā nūnaṃ vāṃ vimanā upa stavad yuvaṃ
dhiyaṃ dadathur vasyaiṣṭaye /
ṚV, 8, 87, 6.2 tā valgū dasrā purudaṃsasā
dhiyāśvinā śruṣṭy ā gatam //
ṚV, 8, 96, 11.2 ni spṛśa
dhiyā tanvi śrutasya juṣṭatarasya kuvid aṅga vedat //
ṚV, 9, 71, 6.1 śyeno na yoniṃ sadanaṃ
dhiyā kṛtaṃ hiraṇyayam āsadaṃ deva eṣati /
ṚV, 9, 72, 4.2 purandhivān manuṣo yajñasādhanaḥ śucir
dhiyā pavate soma indra te //
ṚV, 9, 74, 7.2 dhiyā śamī sacate sem abhi pravad divas kavandham ava darṣad udriṇam //
ṚV, 9, 75, 2.1 ṛtasya jihvā pavate madhu priyaṃ vaktā patir
dhiyo asyā adābhyaḥ /
ṚV, 9, 76, 3.2 pra ṇaḥ pinva vidyud abhreva rodasī
dhiyā na vājāṁ upa māsi śaśvataḥ //
ṚV, 9, 79, 1.2 vi ca naśan na iṣo arātayo 'ryo naśanta saniṣanta no
dhiyaḥ //
ṚV, 9, 86, 1.1 pra ta āśavaḥ pavamāna
dhījavo madā arṣanti raghujā iva tmanā /
ṚV, 9, 86, 4.1 pra ta āśvinīḥ pavamāna
dhījuvo divyā asṛgran payasā dharīmaṇi /
ṚV, 9, 86, 13.2 tava kratvā rodasī antarā kave śucir
dhiyā pavate soma indra te //
ṚV, 9, 86, 17.1 pra vo
dhiyo mandrayuvo vipanyuvaḥ panasyuvaḥ saṃvasaneṣv akramuḥ /
ṚV, 9, 88, 3.2 viśvavāro draviṇodā iva tman pūṣeva
dhījavano 'si soma //
ṚV, 9, 91, 1.1 asarji vakvā rathye yathājau
dhiyā manotā prathamo manīṣī /
ṚV, 9, 94, 1.1 adhi yad asmin vājinīva śubha spardhante
dhiyaḥ sūrye na viśaḥ /
ṚV, 9, 94, 2.2 dhiyaḥ pinvānāḥ svasare na gāva ṛtāyantīr abhi vāvaśra indum //
ṚV, 9, 97, 49.2 abhī naraṃ
dhījavanaṃ ratheṣṭhām abhīndraṃ vṛṣaṇaṃ vajrabāhum //
ṚV, 9, 110, 7.1 tve soma prathamā vṛktabarhiṣo mahe vājāya śravase
dhiyaṃ dadhuḥ /
ṚV, 9, 112, 3.2 nānādhiyo vasūyavo 'nu gā iva tasthimendrāyendo pari srava //
ṚV, 10, 7, 4.1 sidhrā agne
dhiyo asme sanutrīr yaṃ trāyase dama ā nityahotā /
ṚV, 10, 11, 1.2 viśvaṃ sa veda varuṇo yathā
dhiyā sa yajñiyo yajatu yajñiyāṁ ṛtūn //
ṚV, 10, 11, 4.2 yadī viśo vṛṇate dasmam āryā agniṃ hotāram adha
dhīr ajāyata //
ṚV, 10, 29, 4.1 kad u dyumnam indra tvāvato nṝn kayā
dhiyā karase kan na āgan /
ṚV, 10, 39, 2.1 codayataṃ sūnṛtāḥ pinvataṃ
dhiya ut purandhīr īrayataṃ tad uśmasi /
ṚV, 10, 40, 1.2 prātaryāvāṇaṃ vibhvaṃ viśe viśe vastor vastor vahamānaṃ
dhiyā śami //
ṚV, 10, 42, 3.2 apnasvatī mama
dhīr astu śakra vasuvidam bhagam indrā bharā naḥ //
ṚV, 10, 42, 7.2 asme dhehi yavamad gomad indra kṛdhī
dhiyaṃ jaritre vājaratnām //
ṚV, 10, 46, 5.2 nayanto garbhaṃ vanāṃ
dhiyaṃ dhur hiriśmaśruṃ nārvāṇaṃ dhanarcam //
ṚV, 10, 53, 6.1 tantuṃ tanvan rajaso bhānum anv ihi jyotiṣmataḥ patho rakṣa
dhiyā kṛtān /
ṚV, 10, 65, 13.2 viśve devāsaḥ śṛṇavan vacāṃsi me sarasvatī saha
dhībhiḥ purandhyā //
ṚV, 10, 65, 14.1 viśve devāḥ saha
dhībhiḥ purandhyā manor yajatrā amṛtā ṛtajñāḥ /
ṚV, 10, 66, 5.1 sarasvān
dhībhir varuṇo dhṛtavrataḥ pūṣā viṣṇur mahimā vāyur aśvinā /
ṚV, 10, 67, 1.1 imāṃ
dhiyaṃ saptaśīrṣṇīm pitā na ṛtaprajātām bṛhatīm avindat /
ṚV, 10, 74, 3.2 dhiyaṃ ca yajñaṃ ca sādhantas te no dhāntu vasavyam asāmi //
ṚV, 10, 92, 12.2 sūryāmāsā vicarantā divikṣitā
dhiyā śamīnahuṣī asya bodhatam //
ṚV, 10, 101, 2.1 mandrā kṛṇudhvaṃ
dhiya ā tanudhvaṃ nāvam aritraparaṇīṃ kṛṇudhvam /
ṚV, 10, 101, 9.1 ā vo
dhiyaṃ yajñiyāṃ varta ūtaye devā devīṃ yajatāṃ yajñiyām iha /
ṚV, 10, 104, 3.2 indra dhenābhir iha mādayasva
dhībhir viśvābhiḥ śacyā gṛṇānaḥ //
ṚV, 10, 106, 1.1 ubhā u nūnaṃ tad id arthayethe vi tanvāthe
dhiyo vastrāpaseva /
ṚV, 10, 110, 2.2 manmāni
dhībhir uta yajñam ṛndhan devatrā ca kṛṇuhy adhvaraṃ naḥ //
ṚV, 10, 139, 5.2 yad vā ghā satyam uta yan na vidma
dhiyo hinvāno dhiya in no avyāḥ //
ṚV, 10, 139, 5.2 yad vā ghā satyam uta yan na vidma dhiyo hinvāno
dhiya in no avyāḥ //
ṚV, 10, 142, 2.2 pra saptayaḥ pra saniṣanta no
dhiyaḥ puraś caranti paśupā iva tmanā //
Ṛgvedakhilāni
ṚVKh, 1, 9, 6.2 yābhir
dhiyaṃ jinvathāke nipānā tābhir no 'vataṃ vidathe gabhīrā //
ṚVKh, 4, 4, 4.1 yāṃ tvā devā ajaniṣṭa dhiṣva
dhiyaṃ kṛṇvānā asanāya vājam /
Buddhacarita
BCar, 2, 23.2 bālo 'py abālapratimo babhūva dhṛtyā ca śaucena
dhiyā śriyā ca //
BCar, 2, 50.2 kulena vṛttena
dhiyā ca dīptastejaḥ sahasrāṃśurivotsisṛkṣuḥ //
Carakasaṃhitā
Ca, Sū., 25, 40.2 tadyathā annaṃ vṛttikarāṇāṃ śreṣṭham udakamāśvāsakarāṇāṃ surā śramaharāṇāṃ kṣīraṃ jīvanīyānāṃ māṃsaṃ bṛṃhaṇīyānāṃ rasastarpaṇīyānāṃ lavaṇam annadravyarucikarāṇām amlaṃ hṛdyānāṃ kukkuṭo balyānāṃ nakrareto vṛṣyāṇāṃ madhu śleṣmapittapraśamanānāṃ sarpirvātapittapraśamanānāṃ tailaṃ vātaśleṣmapraśamanānāṃ vamanaṃ śleṣmaharāṇāṃ virecanaṃ pittaharāṇāṃ bastirvātaharāṇāṃ svedo mārdavakarāṇāṃ vyāyāmaḥ sthairyakarāṇāṃ kṣāraḥ puṃstvopaghātināṃ tindukam anannadravyarucikarāṇām āmaṃ kapittham utkaṇṭhyānām āvikaṃ sarpirahṛdyānām ajākṣīraṃ śoṣaghnastanyasātmyaraktasāṃgrāhikaraktapittapraśamanānām avikṣīraṃ śleṣmapittajananānāṃ mahiṣīkṣīraṃ svapnajananānāṃ mandakaṃ dadhyabhiṣyandakarāṇāṃ gavedhukānnaṃ karśanīyānām uddālakānnaṃ virūkṣaṇīyānām ikṣurmūtrajananānāṃ yavāḥ purīṣajananānāṃ jāmbavaṃ vātajananānāṃ śaṣkulyaḥ śleṣmapittajananānāṃ kulatthā amlapittajananānāṃ māṣāḥ śleṣmapittajananānāṃ madanaphalaṃ vamanāsthāpanānuvāsanopayogināṃ trivṛt sukhavirecanānāṃ caturaṅgulo mṛduvirecanānāṃ snukpayas tīkṣṇavirecanānāṃ pratyakpuṣpā śirovirecanānāṃ viḍaṅgaṃ krimighnānāṃ śirīṣo viṣaghnānāṃ khadiraḥ kuṣṭhaghnānāṃ rāsnā vātaharāṇām āmalakaṃ vayaḥsthāpanānāṃ harītakī pathyānām eraṇḍamūlaṃ vṛṣyavātaharāṇāṃ pippalīmūlaṃ dīpanīyapācanīyagudaśothārśaḥśūlaharāṇāṃ puṣkaramūlaṃ hikkāśvāsakāsapārśvaśūlaharāṇāṃ mustaṃ sāṃgrāhikadīpanīyapācanīyānām udīcyaṃ nirvāpaṇadīpanīyapācanīyacchardyatīsāraharāṇāṃ kaṭvaṅgaṃ sāṃgrāhikaraktapittapraśamanānām amṛtā sāṃgrāhikavātaharadīpanīyaśleṣmaśoṇitavibandhapraśamanānāṃ ativiṣā dīpanīyapācanīyasāṃgrāhikasarvadoṣaharāṇām utpalakumudapadmakiñjalkaḥ sāṃgrāhikaraktapittapraśamanānāṃ durālabhā pittaśleṣmapraśamanānāṃ gandhapriyaṅguḥ śoṇitapittātiyogapraśamanānāṃ kuṭajatvak śleṣmapittaraktasāṃgrāhikopaśoṣaṇānāṃ kāśmaryaphalaṃ raktasāṃgrāhikaraktapittapraśamanānāṃ pṛśniparṇī sāṃgrāhikavātaharadīpanīyavṛṣyāṇāṃ vidārigandhā vṛṣyasarvadoṣaharāṇāṃ balā sāṃgrāhikabalyavātaharāṇāṃ gokṣurako mūtrakṛcchrānilaharāṇāṃ hiṅguniryāsaś chedanīyadīpanīyānulomikavātakaphapraśamanānām amlavetaso bhedanīyadīpanīyānulomikavātaśleṣmaharāṇāṃ yāvaśūkaḥ sraṃsanīyapācanīyārśoghnānāṃ takrābhyāso grahaṇīdoṣaśophārśoghṛtavyāpatpraśamanānāṃ kravyānmāṃsarasābhyāso grahaṇīdoṣaśoṣārśoghnānāṃ kṣīraghṛtābhyāso rasāyanānāṃ samaghṛtasaktuprāśābhyāso vṛṣyodāvartaharānāṃ tailagaṇḍūṣābhyāso dantabalarucikarāṇāṃ candanaṃ durgandhaharadāhanirvāpaṇalepanānāṃ rāsnāguruṇī śītāpanayanapralepanānāṃ lāmajjakośīraṃ dāhatvagdoṣasvedāpanayanapralepanānāṃ kuṣṭhaṃ vātaharābhyaṅgopanāhopayogināṃ madhukaṃ cakṣuṣyavṛṣyakeśyakaṇṭhyavarṇyavirajanīyaropaṇīyānāṃ vāyuḥ prāṇasaṃjñāpradānahetūnām agnir āmastambhaśītaśūlodvepanapraśamanānāṃ jalaṃ stambhanīyānāṃ mṛdbhṛṣṭaloṣṭranirvāpitam udakaṃ tṛṣṇāchardyatiyogapraśamanānām atimātrāśanamāmapradoṣahetūnāṃ yathāgnyabhyavahāro 'gnisaṃdhukṣaṇānāṃ yathāsātmyaṃ ceṣṭābhyavahārau sevyānāṃ kālabhojanamārogyakarāṇāṃ tṛptirāhāraguṇānāṃ vegasaṃdhāraṇam anārogyakarāṇāṃ madyaṃ saumanasyajananānām madyākṣepo
dhīdhṛtismṛtiharāṇāṃ gurubhojanaṃ durvipākakarāṇām ekāśanabhojanaṃ sukhapariṇāmakarāṇāṃ strīṣvatiprasaṅgaḥ śoṣakarāṇāṃ śukraveganigrahaḥ ṣāṇḍhyakarāṇāṃ parāghātanam annāśraddhājananānām anaśanamāyuṣo hrāsakarāṇāṃ pramitāśanaṃ karśanīyānām ajīrṇādhyaśanaṃ grahaṇīdūṣaṇānāṃ viṣamāśanamagnivaiṣamyakarāṇāṃ viruddhavīryāśanaṃ ninditavyādhikarāṇāṃ praśamaḥ pathyānāṃ āyāsaḥ sarvāpathyānāṃ mithyāyogo vyādhikarāṇāṃ rajasvalābhigamanamalakṣmīmukhānāṃ brahmacaryamāyuṣyāṇāṃ paradārābhigamanamanāyuṣyāṇāṃ saṅkalpo vṛṣyāṇāṃ daurmanasyam avṛṣyāṇām ayathābalamārambhaḥ prāṇoparodhināṃ viṣādo rogavardhanānāṃ snānaṃ śramaharāṇāṃ harṣaḥ prīṇanānāṃ śokaḥ śoṣaṇānāṃ nivṛttiḥ puṣṭikarāṇāṃ puṣṭiḥ svapnakarāṇām atisvapnastandrākarāṇāṃ sarvarasābhyāso balakarāṇām ekarasābhyāso daurbalyakarāṇāṃ garbhaśalyamāhāryāṇām ajīrṇamuddhāryāṇāṃ bālo mṛdubheṣajīyānāṃ vṛddho yāpyānāṃ garbhinī tīkṣṇauṣadhavyavāyavyāyāmavarjanīyānāṃ saumanasyaṃ garbhadhāraṇānāṃ sannipāto duścikitsyānām āmo viṣamacikitsyānāṃ jvaro rogāṇāṃ kuṣṭhaṃ dīrgharogāṇāṃ rājayakṣmā rogasamūhānāṃ prameho 'nuṣaṅgiṇāṃ jalaukaso 'nuśastrāṇāṃ bastistantrāṇāṃ himavānauṣadhibhūmīnāṃ soma oṣadhīnāṃ marubhūmirārogyadeśānām anūpo 'hitadeśānām nirdeśakāritvamāturaguṇānāṃ bhiṣak cikitsāṅgānāṃ nāstiko varjyānāṃ laulyaṃ kleśakarāṇām anirdeśakāritvamariṣṭānāṃ anirvedo vārttalakṣaṇānāṃ vaidyasamūho niḥsaṃśayakarāṇāṃ yogo vaidyaguṇānāṃ vijñānamauṣadhīnāṃ śāstrasahitastarkaḥ sādhanānāṃ sampratipattiḥ kālajñānaprayojanānām avyavasāyaḥ kālātipattihetūnāṃ dṛṣṭakarmatā niḥsaṃśayakarāṇām asamarthatā bhayakarāṇāṃ tadvidyasaṃbhāṣā buddhivardhanānām ācāryaḥ śāstrādhigamahetūnām āyurvedo 'mṛtānāṃ sadvacanamanuṣṭheyānām asadgrahaṇaṃ sarvāhitānāṃ sarvasaṃnyāsaḥ sukhānāmiti //
Ca, Śār., 5, 12.2 tatra lokadoṣadarśino mumukṣorādita evācāryābhigamanaṃ tasyopadeśānuṣṭhānam agnerevopacaryā dharmaśāstrānugamanaṃ tadārthāvabodhaḥ tenāvaṣṭambhaḥ tatra yathoktāḥ kriyāḥ satāmupāsanam asatāṃ parivarjanam asaṃgatirjanena satyaṃ sarvabhūtahitam aparuṣam anatikāle parīkṣya vacanaṃ sarvaprāṇiṣu cātmanīvāvekṣā sarvāsām asmaraṇam asaṃkalpanam aprārthanam anabhibhāṣaṇaṃ ca strīṇāṃ sarvaparigrahatyāgaḥ kaupīnaṃ pracchādanārthaṃ dhāturāganivasanaṃ kanthāsīvanahetoḥ sūcīpippalakaṃ śaucādhānahetorjalakuṇḍikā daṇḍadhāraṇaṃ bhaikṣacaryārthaṃ pātraṃ prāṇadhāraṇārthamekakālamagrāmyo yathopapanno 'bhyavahāraḥ śramāpanayanārthaṃ śīrṇaśuṣkaparṇatṛṇāstaraṇopadhānaṃ dhyānahetoḥ kāyanibandhanaṃ vaneṣvaniketavāsaḥ tandrānidrālasyādikarmavarjanaṃ indriyārtheṣvanurāgopatāpanigrahaḥ suptasthitagataprekṣitāhāravihārapratyaṅgaceṣṭādikeṣvārambheṣu smṛtipūrvikā pravṛttiḥ satkārastutigarhāvamānakṣamatvaṃ kṣutpipāsāyāsaśramaśītoṣṇavātavarṣāsukhaduḥkhasaṃsparśasahatvaṃ śokadainyamānodvegamadalobharāgerṣyābhayakrodhādibhir asaṃcalanam ahaṅkārādiṣūpasargasaṃjñā lokapuruṣayoḥ sargādisāmānyāvekṣaṇaṃ kāryakālātyayabhayaṃ yogārambhe satatamanirvedaḥ sattvotsāhaḥ apavargāya
dhīdhṛtismṛtibalādhānaṃ niyamanamindriyāṇāṃ cetasi cetasa ātmani ātmanaśca dhātubhedena śarīrāvayavasaṃkhyānamabhīkṣṇaṃ sarvaṃ kāraṇavadduḥkhamasvamanityamityabhyupagamaḥ sarvapravṛttiṣvaghasaṃjñā sarvasaṃnyāse sukhamityabhiniveśaḥ eṣa mārgo 'pavargāya ato 'nyathā badhyate ityudayanāni vyākhyātāni //
Mahābhārata
MBh, 8, 46, 48.2 hato mayā so 'dya sametya
pāpadhīr iti bruvan praśamaya me 'dya phalguna //
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Rām, Bā, 2, 41.2 samākṣaraiḥ ślokaśatair yaśasvino yaśaskaraṃ kāvyam
udāradhīr muniḥ //
Saundarānanda
SaundĀ, 7, 46.2 dhiyā ca sāreṇa ca durbalaḥ san priyām apaśyan kimu viklavo 'ham //
Śvetāśvataropaniṣad
ŚvetU, 2, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate
dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
Abhidharmakośa
Agnipurāṇa
Amarakośa
Amaruśataka
AmaruŚ, 1, 29.2 kiṃ mugdhe na mayā kṛtaṃ
ramaṇadhīrmuktā tvayā gamyatāṃ dusthaṃ tiṣṭhasi yacca pathyamadhunā kartāsmi tacchroṣyasi //
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Aṣṭāṅgasaṃgraha
ASaṃ, 1, 22, 8.4 vegodīraṇadhāraṇaviṣamāṅgaceṣṭanaskhalanakaṇḍūyanaprahāraprāṇāyāmādi tathā kṣutpipāsārdhabhuktabhāṣaṇādi bhayaśokerṣyāmātsaryādi
daśadhiyaṃ cākuśalaṃ karma yathāsvaṃ mithyāyogaḥ //
Bhallaṭaśataka
BhallŚ, 1, 41.1 sādhūtpātaghanaugha sādhu
sudhiyā dhyeyaṃ dharāyām idaṃ ko 'nyaḥ kartum alaṃ tavaiva ghaṭate karmedṛśaṃ duṣkaram /
BhallŚ, 1, 52.1 dūre kasyacid eṣa ko 'py
akṛtadhīr naivāsya vetty antaraṃ mānī ko 'pi na yācate mṛgayate ko 'py alpam alpāśayaḥ /
BhallŚ, 1, 96.1 ete te vijigīṣavo nṛpagṛhadvārārpitāvekṣaṇāḥ kṣipyante
vasuyācanāhitadhiyaḥ kopoddhatair vetribhiḥ /
Bodhicaryāvatāra
BoCA, 1, 11.1 suparīkṣitam
aprameyadhībhir bahumūlyaṃ jagadekasārthavāhaiḥ /
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
BKŚS, 23, 43.1 tvaṃ na dīrgho na ca hrasvas tasmāt prājño na
duṣṭadhīḥ /
Daśakumāracarita
DKCar, 2, 3, 190.1 taṃ viṣānnena vyāpādyājīrṇadoṣaṃ khyāpayeyamiti mantribhiḥ sahā
dhyavasitam //
DKCar, 2, 4, 24.0 pṛṣṭaśca mayaikadā rahasi jātaviśrambheṇābhāṣata svacaritam āsītkusumapure rājño ripuñjayasya mantrī dharmapālo nāma
viśrutadhīḥ śrutaṛṣiḥ //
Harṣacarita
Harṣacarita, 1, 116.1 janayanti ca vismayam
atidhīradhiyām apy adṛṣṭapūrvā dṛśyamānā jagati sraṣṭuḥ sṛṣṭyatiśayāḥ //
Harṣacarita, 1, 268.1 atha śanaiḥ śanair atyudāravyavahṛtimanohṛnti bṛhanti rājakulāni vīkṣamāṇaḥ niravadyavidyāvidyotitāni gurukulāni ca sevamānaḥ mahārhālāpagambhīraguṇavadgoṣṭhīścopatiṣṭhamānaḥ
svabhāvagambhīradhīrdhanāni vidagdhamaṇḍalāni ca gāhamānaḥ punarapi tām eva vaipaścitīm ātmavaṃśocitāṃ prakṛtimabhajat //
Kirātārjunīya
Kir, 1, 25.2 parapraṇītāni vacāṃsi cinvatāṃ pravṛttisārāḥ khalu mādṛśāṃ
dhiyaḥ //
Kir, 1, 30.1 vrajanti te
mūḍhadhiyaḥ parābhavaṃ bhavanti māyāviṣu ye na māyinaḥ /
Kir, 1, 37.1 imām ahaṃ veda na tāvakīṃ
dhiyaṃ vicitrarūpāḥ khalu cittavṛttayaḥ /
Kir, 2, 36.1 apaneyam udetum icchatā timiraṃ roṣamayaṃ
dhiyā puraḥ /
Kir, 6, 19.1 praṇidhāya tatra vidhinātha
dhiyaṃ dadhataḥ purātanamuner munitām /
Kir, 6, 21.1 adharīcakāra ca vivekaguṇād aguṇeṣu tasya
dhiyam astavataḥ /
Kir, 6, 29.2 upatasthur
āsthitaviṣādadhiyaḥ śatayajvano vanacarā vasatim //
Kir, 6, 38.2 nijugopa harṣam uditaṃ maghavā nayavartmagāḥ prabhavatāṃ hi
dhiyaḥ //
Kir, 6, 45.2 svayaśāṃsi vikramavatām avatāṃ na vadhūṣv aghāni vimṛṣyanti
dhiyaḥ //
Kir, 7, 24.1 āsannadvipapadavīmadānilāya krudhyanto
dhiyam avamatya dhūrgatānām /
Kir, 9, 70.1 mā gaman
madavimūḍhadhiyo naḥ projjhya rantum iti śaṅkitanāthāḥ /
Kir, 13, 12.1 balaśālitayā yathā tathā vā
dhiyam ucchedaparāmayaṃ dadhānaḥ /
Kir, 14, 7.1 prayujya sāmācaritaṃ vilobhanaṃ bhayaṃ vibhedāya
dhiyaḥ pradarśitam /
Kumārasaṃbhava
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
KāvyAl, 1, 59.2 mālākāro racayati yathā sādhu vijñāya mālāṃ yojyaṃ
kāvyeṣvavahitadhiyā tadvad evābhidhānam //
KāvyAl, 3, 57.1 girāmalaṃkāravidhiḥ savistaraḥ svayaṃ viniścitya
dhiyā mayoditaḥ /
KāvyAl, 5, 69.2 prathitavacasaḥ santo'bhijñāḥ pramāṇamihāpare
gurutaradhiyām asvārādhaṃ mano'kṛtabuddhibhiḥ //
KāvyAl, 6, 64.1 avalokya matāni satkavīnām avagamya
svadhiyā ca kāvyalakṣma /
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
MPur, 153, 150.1 sa mantramuccārya yatāntarāśayo vadhāya daityasya
dhiyābhisaṃdhya tu /
MPur, 154, 398.2 sa
dhanyadhīrlokapitā caturmukho hariśca yatsaṃbhramavahnidīpitaḥ //
MPur, 154, 563.0 so'pi nirvartya sarvān gaṇān sasmayamāha
bālatvalīlārasāviṣṭadhīḥ //
Pañcārthabhāṣya
Ratnaṭīkā
Saṃvitsiddhi
Suśrutasaṃhitā
Sāṃkhyatattvakaumudī
Tantrākhyāyikā
TAkhy, 2, 180.1 vairāgyāharaṇaṃ
dhiyo 'paharaṇaṃ mithyāvikalpāspadaṃ paryāyo maraṇasya dainyavasatiḥ śaṅkānidhānaṃ param /
TAkhy, 2, 209.3 uttīrṇas tu tato dhanārtham aparāṃ bhūyo viśaty āpadaṃ prāṇānāṃ ca dhanasya
sādhanadhiyām anyonyahetuḥ paṇaḥ //
Viṣṇupurāṇa
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
ŚTr, 1, 23.1 jāḍyaṃ
dhiyo harati siñcati vāci satyaṃ mānonnatiṃ diśati pāpam apākaroti /
ŚTr, 2, 31.1 saṃsāre 'sminn asāre kunṛpatibhavanadvārasevākalaṅkavyāsaṅgavyastadhairyaṃ katham
amaladhiyo mānasaṃ saṃvidadhyuḥ /
ŚTr, 2, 38.1 saṃsāre svapnasāre pariṇatitarale dve gatī paṇḍitānāṃ
tattvajñānāmṛtāmbhaḥplavalalitadhiyāṃ yātu kālaḥ kathaṃcit /
ŚTr, 3, 4.2 kṛto
vittastambhapratihatadhiyām añjalir api tvam āśe moghāśe kim aparam ato nartayasi mām //
ŚTr, 3, 14.1 brahmajñānavivekanirmaladhiyaḥ kurvanty aho duṣkaraṃ yanmuñcantyupabhogabhāñjyapi dhanānyekāntato niḥspṛhāḥ /
ŚTr, 3, 30.1 ye santoṣanirantarapramuditas teṣāṃ na bhinnā mudo ye tv anye
dhanalubdhasaṅkaladhiyas teṣāṃ na tṛṣṇāhatā /
ŚTr, 3, 103.2 saṃsārārṇavalaṅghanakṣamadhiyāṃ vṛttiḥ kṛtā sā nṛṇāṃ tām anveṣayatāṃ prayānti satataṃ sarvaṃ samāptiṃ guṇāḥ //
Śivasūtra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
BhāgPur, 2, 2, 13.2 jitaṃ jitaṃ sthānam apohya dhārayet paraṃ paraṃ śudhyati
dhīryathā yathā //
BhāgPur, 2, 7, 42.2 te dustarām atitaranti ca devamāyāṃ naiṣāṃ mamāham iti
dhīḥ śvaśṛgālabhakṣye //
BhāgPur, 3, 15, 17.2 antarjale 'nuvikasanmadhumādhavīnāṃ gandhena
khaṇḍitadhiyo 'py anilaṃ kṣipantaḥ //
BhāgPur, 3, 15, 34.1 tad vām amuṣya paramasya vikuṇṭhabhartuḥ kartuṃ prakṛṣṭam iha dhīmahi
mandadhībhyām /
BhāgPur, 3, 15, 42.1 atropasṛṣṭam iti cotsmitam indirāyāḥ svānāṃ
dhiyā viracitaṃ bahusauṣṭhavāḍhyam /
BhāgPur, 3, 16, 11.1 ye brāhmaṇān mayi
dhiyā kṣipato 'rcayantas tuṣyaddhṛdaḥ smitasudhokṣitapadmavaktrāḥ /
BhāgPur, 3, 31, 17.2 icchann ito vivasituṃ gaṇayan svamāsān nirvāsyate
kṛpaṇadhīr bhagavan kadā nu //
BhāgPur, 4, 4, 3.2 pitror agāt
straiṇavimūḍhadhīr gṛhān premṇātmano yo 'rdham adāt satāṃ priyaḥ //
BhāgPur, 4, 4, 25.2 śanair hṛdi sthāpya
dhiyorasi sthitaṃ kaṇṭhād bhruvor madhyam aninditānayat //
BhāgPur, 4, 7, 27.2 tattvaṃ na te vayam anañjana rudraśāpātkarmaṇy
avagrahadhiyo bhagavan vidāmaḥ /
BhāgPur, 4, 7, 29.3 yadi
racitadhiyaṃ māvidyaloko 'paviddhaṃ japati na gaṇaye tat tvatparānugraheṇa //
Bhāratamañjarī
BhāMañj, 6, 181.2 dharmātmajaḥ kavacacāpaśarānvimucya
devavratābhimukhamutsukadhīḥ sasarpa //
Garuḍapurāṇa
Haṃsasaṃdeśa
Haṃsasaṃdeśa, 1, 10.1 vācālānām iva
jaḍadhiyāṃ satkavau dūrayāte kailāsāya tvayi gatavati kṣībatām āśritānām /
Hitopadeśa
Hitop, 1, 28.3 prāyaḥ samāpannavipattikāle
dhiyo 'pi puṃsāṃ malinā bhavanti //
Kathāsaritsāgara
Kālikāpurāṇa
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
KAM, 1, 49.2 yo nityaṃ dhyāyate devaṃ nārāyaṇam
ananyadhīḥ //
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
MṛgṬīkā zu MṛgT, Vidyāpāda, 7, 4.2, 1.0 tasminn ātmanaḥ pāratantrye nitye'bhyupagamyamāne kadācidapi tadanucchedān muktisādhanakalāpaḥ parair apīṣṭo jñānayogādir anarthakaḥ svātantryābhivyaktyabhāvāt sadaivātmano baddhatayāvasthiter ity alam anayā
dhiyā nivāryatām īdṛśī saṃsārānucchittiheturmatiriti bhāvaḥ //
Narmamālā
Nāṭyaśāstravivṛti
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasahṛdayatantra
RHT, 1, 8.1 sukṛtaphalaṃ tāvadidaṃ sukule yajjanma
dhīśca tatrāpi /
Rasaratnasamuccaya
RRS, 1, 37.1 sukṛtaphalaṃ tāvadidaṃ sukule yajjanma
dhīśca tatrāpi /
RRS, 5, 3.1 āyurlakṣmīprabhādhīsmṛtikaramakhilavyādhividhvaṃsi puṇyaṃ bhūtāveśapraśāntismarabharasukhadaṃ saukhyapuṣṭiprakāśi /
RRS, 8, 4.2 dāpayellubdhadhīr vaidyaḥ sa syād viśvāsaghātakaḥ //
Rasendracintāmaṇi
RCint, 6, 71.1 āyurlakṣmīprabhādhīsmṛtikaramakhilavyādhividhvaṃsi puṇyam /
Rasendracūḍāmaṇi
RCūM, 4, 4.2 dāpayellubdhadhīrvaidyaḥ sa syādviśvāsaghātakaḥ //
Rasādhyāya
Rājanighaṇṭu
RājNigh, 2, 39.1 asūta sutam īśvaraḥ śrutayaśā yam
aṣṭādaśaprabhedavidhavāṅmayāmbunidhipārapārīṇadhīḥ /
RājNigh, Sattvādivarga, 16.2 āndhyaṃ hanta hṛdi prayacchati tirodhatte svatattve
dhiyaṃ saṃdhatte jaḍatāṃ ca saṃtatam upādhatte pramīlāṃ tamaḥ //
Sarvadarśanasaṃgraha
SDS, Rāseśvaradarśana, 51.2 yaḥ syāt
prāvaraṇāvimocanadhiyāṃ sādhyaḥ prakṛtyā punaḥ sampanno sahate na dīvyati paraṃ vaiśvānare jāgrati /
Sarvāṅgasundarā
Skandapurāṇa
Smaradīpikā
Spandakārikā
Spandakārikānirṇaya
SpandaKārNir zu SpandaKār, 1, 20.2, 1.0 aprabuddhadhiyaḥ prāyaḥ sarvān apratyabhijñātapārameśvarīśaktyātmakanijaspandatattvān dehātmamānino laukikān prāṇādyātmābhimāninaś ca mitayoginas tv ete pūrvoktā guṇādispandaniḥṣyandāḥ svasyāḥ spandatattvātmanaḥ sthiteḥ sthaganāyodyatā nityaṃ tadudyamaikasārāḥ duḥkhenottāryante 'smād daiśikair jantucakramiti duruttāre laṅghayitum aśakye ghore duḥkhamaye saṃsaraṇamārge pātayanti //
Tantrasāra
TantraS, 7, 1.0 tatra samasta eva ayaṃ mūrtivaicitryābhāsanaśaktijo deśādhvā saṃvidi viśrāntaḥ taddvāreṇa śūnye buddhau prāṇe nāḍīcakrānucakreṣu bahiḥ śarīre yāvalliṅgasthaṇḍilapratimādau samasto 'dhvā pariniṣṭhitaḥ taṃ samastam adhvānaṃ dehe vilāpya dehaṃ ca prāṇe taṃ
dhiyi tāṃ śūnye tatsaṃvedane nirbharaparipūrṇasaṃvit sampadyate ṣaṭtriṃśattattvasvarūpajñaḥ taduttīrṇāṃ saṃvidaṃ paramaśivarūpāṃ paśyan viśvamayīm api saṃvedayeta aparathā vedyabhāgam eva kaṃcit paratvena gṛhṇīyān māyāgarbhādhikāriṇaṃ viṣṇubrahmādikaṃ vā tasmād avaśyaṃ prakriyājñānapareṇa bhavitavyam //
TantraS, Trayodaśam āhnikam, 33.0 tatra śarīre prāṇe
dhiyi ca tadanusāreṇa śūlābjanyāsaṃ kuryāt tad yathā ādhāraśaktimūle mūlaṃ kanda āmūlasārakaṃ lambikānte kalātattvānto daṇḍaḥ māyātmako granthiḥ catuṣkikātmā śuddhavidyāpadmaṃ tatraiva sadāśivabhaṭṭārakaḥ sa eva mahāpretaḥ prakarṣeṇa līnatvāt bodhāt prādhānyena vedyātmakadehakṣayāt nādāmarśātmakatvāc ca iti //
TantraS, Dvāviṃśam āhnikam, 10.0 tathāhi
māyāpuṃprakṛtiguṇadhīprabhṛti dharāntaṃ saptaviṃśatitattvāni kalādīnāṃ tatraiva antarbhāvāt vidyāśaktāv api parāparatve brahmapañcakasya sadyastvājātatvabhavodbhavatvādīnāṃ dharmāṇāṃ saptaviṃśatirūpatvam eva uktaṃ śrīmallakuleśādipādaiḥ //
Tantrāloka
TĀ, 1, 40.1 dhīrjāyate tadā tādṛgjñānamajñānaśabditam /
TĀ, 1, 48.2 dhīgatasyānivṛttatvādvikalpo 'pi hi saṃbhaveta //
TĀ, 1, 49.1 dehasadbhāvaparyantamātmabhāvo yato
dhiyi /
TĀ, 1, 214.1 śākto 'tha bhaṇyate
cetodhīmano'haṃkṛti sphuṭam /
TĀ, 3, 40.1 na cāntare sparśanadhāmani sthitaṃ bahiḥspṛśo
'nyākṣadhiyaḥ sa gocaraḥ //
TĀ, 3, 55.1 uktaṃ ca sati bāhye 'pi
dhīrekānekavedanāt /
TĀ, 3, 64.1 ata evāntaraṃ
kiṃciddhīsaṃjñaṃ bhavatu sphuṭam /
TĀ, 4, 92.1 pratyāhāraśca nāmāyamarthebhyo
'kṣadhiyāṃ hi yaḥ /
TĀ, 4, 98.1 atha vāsmaddṛśi
prāṇadhīdehāderapi sphuṭam /
TĀ, 4, 101.2 dhiyi ropayituṃ tena svaprabodhakramo dhruvam //
TĀ, 4, 119.1 saivāśuddhiḥ parākhyātā
śuddhistaddhīvimardanam /
TĀ, 4, 255.2 dvaitādvaitavikalpotthaṃ grasate
kṛtadhīriti //
TĀ, 5, 14.2 antaḥ saṃvidi satsarvaṃ yadyapyaparathā
dhiyi //
TĀ, 5, 22.1 somasūryāgnisaṃghaṭṭaṃ tatra dhyāyed
ananyadhīḥ /
TĀ, 5, 38.2 asaṃkhyārasahasraṃ vā cakraṃ dhyāyed
ananyadhīḥ //
TĀ, 5, 151.1 svayambhāsātmanānena tādātmyaṃ yāty
ananyadhīḥ /
TĀ, 6, 150.2 nivṛttādhaḥsthakarmā hi brahmā tatrādhare
dhiyaḥ //
TĀ, 7, 29.1 tadabhāvānna vijñānābhāvaḥ saivaṃ tu saiva
dhīḥ /
TĀ, 7, 39.1 cakracāragatādyatnāttadvattaccakragaiva
dhīḥ /
TĀ, 8, 4.1 saṃviddvāreṇa tatsṛṣṭe śūnye
dhiyi marutsu ca /
TĀ, 8, 7.2 tān
dehaprāṇadhīcakre pūrvavad gālayetkramāt //
TĀ, 8, 152.2 janāttapo'rkakoṭyo 'tra sanakādyā
mahādhiyaḥ //
TĀ, 8, 186.2 daśadhāhaṃkṛtāntaṃ
dhīstasyāḥ syācchatadhā tataḥ //
TĀ, 8, 253.2 upariṣṭāddhiyo 'dhaśca prakṛterguṇasaṃjñitam //
TĀ, 8, 254.1 tattvaṃ tatra tu saṃkṣubdhā guṇāḥ prasuvate
dhiyam /
TĀ, 8, 279.2 heye
'pyādeyadhīḥ siddhiḥ tathā coktaṃ hi kāpilaiḥ //
TĀ, 8, 408.2 jalatejaḥsamīranabho'haṃkṛddhīmūlasaptake pratyekam //
TĀ, 8, 415.1 dhiyi daivīnāmaṣṭau kruttejoyogasaṃjñakaṃ trayaṃ tadumā /
TĀ, 8, 417.1 yadyapi guṇasāmyātmani mūle krodheśvarāṣṭakaṃ tathāpi
dhiyi /
TĀ, 8, 436.1 anye 'pi bahuvikalpāḥ
svadhiyācāryaiḥ samabhyūhyāḥ /
TĀ, 8, 446.1 dhiyi yonyaṣṭakamuktaṃ prakṛtau yogāṣṭakaṃ kilākṛtaprabhṛti /
TĀ, 12, 2.2 taddvārā
śūnyadhīprāṇanāḍīcakratanuṣvatho //
TĀ, 16, 50.2 kṛtvā katipayaṃ kālaṃ tatrābhyāsam
ananyadhīḥ //
TĀ, 17, 51.2 dadyātpuraṃ śodhayāmītyūhayuktaṃ
prasannadhīḥ //
TĀ, 17, 80.1 uktaprakriyayā caivaṃ dṛḍhabuddhir
ananyadhīḥ /
TĀ, 17, 89.2 ekīkurvañchanair gacched dvādaśāntam
ananyadhīḥ //
TĀ, 17, 93.1 tadā tattattvabhūmau tu tatsaṃkhyāyām
ananyadhīḥ /
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āsapt, 2, 641.1 satyaṃ patir avidagdhaḥ sā tu
svadhiyaiva nidhuvane nipuṇā /
Āyurvedadīpikā
Śivasūtravārtika
Śukasaptati
Śusa, 21, 6.2 vrajanti te
mūḍhadhiyaḥ parābhavaṃ bhavanti māyāviṣu ye na māyinaḥ /
Śyainikaśāstra
Bhramarāṣṭaka
Bhramarāṣṭaka, 1, 2.2 baddhastatra niśākareṇa vidhinā krandatyasau
mūḍhadhīḥ saṃtoṣeṇa vinā parābhavapadaṃ prāpnoti mūḍho janaḥ //
Bhāvaprakāśa
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
HBhVil, 1, 79.3 abdatrayaṃ
kamalanābhadhiyātidhīras tuṣṭe vivakṣatu gurāv atha mantradīkṣām //
HBhVil, 3, 124.3 dhyāyanta
ākṛtadhiyaḥ śayanāsanādau tatsāmyam āpur anuraktadhiyāṃ punaḥ kim //
HBhVil, 3, 124.3 dhyāyanta ākṛtadhiyaḥ śayanāsanādau tatsāmyam āpur
anuraktadhiyāṃ punaḥ kim //
Haṃsadūta
Haṃsadūta, 1, 29.1 udañchannetrāmbhaḥ
prasaralaharīpicchilapathaskhalatpādanyāsapraṇihitavilambākuladhiyaḥ /
Haṃsadūta, 1, 85.2 tathāsyā rādhāyā
virahadahanākalpitadhiyo murāre duḥsādhā kṣaṇamapi na rādhā viramati //
Haṭhayogapradīpikā
Kaṭhāraṇyaka
Kokilasaṃdeśa
KokSam, 1, 68.1 tatsaudhāgreṣvaruṇadṛṣadāṃ sāndrasindūrakalpaṃ tejaḥpuñjaṃ
kisalayadhiyā carvituṃ mārabhethāḥ /
KokSam, 2, 56.1 utkaṇṭho 'smi
tvaduditadhiyā mugdhahaṃsīnināde tvadbhūṣāyāṃ hariti satataṃ locane pātayāmi /
Mugdhāvabodhinī
MuA zu RHT, 1, 9.2, 2.0 idaṃ sukṛtaphalaṃ suvihitakarmaphalam idaṃ kiyat sukṛte śubhānvaye janma svatantrā
dhīḥ svādhīnabuddhir ityarthaḥ //
Rasasaṃketakalikā
RSK, 2, 9.2 vayodhīḥkāntidaṃ vṛṣyaṃ śoṣālakṣmīviṣāpaham //
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
SātT, 8, 5.2 gṛhāśramī viṣṇubhaktaḥ kuryāt kṛṣṇaṃ
dhiyā smaran //
SātT, 9, 9.1 tair āgamair
mandadhiyā hitvā kṛṣṇaṃ jagadgurum /
SātT, 9, 17.2 jānanti tattvena vidus tataḥ parāḥ kāmaiḥ
samākṛṣṭadhiyo vicakṣaṇāḥ //
Uḍḍāmareśvaratantra
UḍḍT, 9, 69.2 rātrau devīṃ samabhyarcya japen mantraṃ
prasannadhīḥ //
UḍḍT, 13, 16.2 anena mantreṇa japaḥ kāryaḥ saptavārajaptena dehaśuddhir bhavati śatajaptena sarvatīrthasnānaphalaṃ bhavati sahasreṇa
dhīvṛddhiḥ ayutena sahasragranthakartā mahān kavir bhavati ekalakṣeṇa śrutidharo bhavati dvilakṣeṇa samastaśāstrajño bhavati trilakṣeṇātītānāgatavartamānajño bhavati caturlakṣeṇa grahapatir bhavati pañcalakṣeṇa vedavedāntapurāṇasmṛtiviśeṣajño bhavati ṣaḍlakṣair vajratantur bhavati saptalakṣair nadīṃ śoṣayati hariharabrahmādiṣu sakhyaṃ bhavati nocet vajroktena vidhinā japet tadā saṃskṛto 'yaṃ darśakena vā maharṣiṇā śatena samo bhavati sahasreṇa saṃtāparahito bhavati punar apy ayutena purakṣobhako bhavati ṣaḍguṇena trailokyaṃ kṣobhayati tṛtīyena saptapātālaṃ kṣobhayati caturthena svargaṃ kṣobhayati pañcamenordhvagān saptalokān kṣobhayati ṣaḍguṇena trailokyaṃ kṣobhayati saptamena dvipadacatuṣpadādiprāṇimātraṃ kṣobhayati aṣṭamena sthāvarajaṅgamam ākarṣayati navamena svayam eva sarvalokeṣu nāradavad anāvṛtagatir bhavati daśalakṣeṇa kartum akartum anyathā kartuṃ kṣamo bhavati /
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
ŚāṅkhŚS, 5, 6, 3.0 imāṃ
dhiyaṃ śikṣamāṇasya vaneṣu vyantarikṣaṃ soma yāsta iti catasro 'nusaṃyann antareṇa vartmanī //