Please consider activating JavaScript!
Occurrences
Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
Atharvaprāyaścittāni
Atharvaveda (Paippalāda)
Atharvaveda (Śaunaka)
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
Chāndogyopaniṣad
Drāhyāyaṇaśrautasūtra
Gautamadharmasūtra
Gopathabrāhmaṇa
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Hiraṇyakeśiśrautasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
Kauśikasūtra
Kātyāyanaśrautasūtra
Kāṭhakagṛhyasūtra
Kāṭhakasaṃhitā
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Mānavaśrautasūtra
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
Pāraskaragṛhyasūtra
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Taittirīyāraṇyaka
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaikhānasaśrautasūtra
Vaitānasūtra
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
Vārāhagṛhyasūtra
Vārāhaśrautasūtra
Āpastambagṛhyasūtra
Āpastambaśrautasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Ṛgveda
Arthaśāstra
Aṣṭasāhasrikā
Buddhacarita
Carakasaṃhitā
Lalitavistara
Mahābhārata
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Agnipurāṇa
Amaruśataka
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bhallaṭaśataka
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
Divyāvadāna
Harivaṃśa
Harṣacarita
Kirātārjunīya
Kumārasaṃbhava
Kātyāyanasmṛti
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
Meghadūta
Nāradasmṛti
Pañcārthabhāṣya
Ratnaṭīkā
Suśrutasaṃhitā
Sāṃkhyakārikā
Sāṃkhyakārikābhāṣya
Vaikhānasadharmasūtra
Viṣṇupurāṇa
Viṣṇusmṛti
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
Ṛtusaṃhāra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
Bhāratamañjarī
Commentary on Amaraughaśāsana
Devīkālottarāgama
Garuḍapurāṇa
Gītagovinda
Hitopadeśa
Kathāsaritsāgara
Kālikāpurāṇa
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Mātṛkābhedatantra
Narmamālā
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasahṛdayatantra
Rasamañjarī
Rasaprakāśasudhākara
Rasaratnasamuccaya
Rasaratnākara
Rasendracintāmaṇi
Rasendracūḍāmaṇi
Rasendrasārasaṃgraha
Rasādhyāya
Rasādhyāyaṭīkā
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
Sarvāṅgasundarā
Skandapurāṇa
Vetālapañcaviṃśatikā
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āyurvedadīpikā
Śivapurāṇa
Śukasaptati
Śyainikaśāstra
Śārṅgadharasaṃhitā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Agastīyaratnaparīkṣā
Bhāvaprakāśa
Dhanurveda
Gheraṇḍasaṃhitā
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Gorakṣaśataka
Gūḍhārthadīpikā
Haribhaktivilāsa
Haṃsadūta
Haṭhayogapradīpikā
Kaṭhāraṇyaka
Kokilasaṃdeśa
Mugdhāvabodhinī
Rasakāmadhenu
Rasaratnasamuccayabodhinī
Rasaratnasamuccayaṭīkā
Rasasaṃketakalikā
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Uḍḍāmareśvaratantra
Yogaratnākara
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
Aitareya-Āraṇyaka
AĀ, 1, 5, 2, 4.0 na ha vā etasyāhna ekaṃ chando nividaṃ
dādhāra na vivyāceti tasmāt triṣṭubjagatīṣu nividaṃ dadhāti //
AĀ, 2, 1, 7, 10.0 manasā sṛṣṭā āpaś ca varuṇaś cāpo hāsmai śraddhāṃ saṃnamante puṇyāya karmaṇe varuṇo 'sya prajāṃ dharmeṇa
dādhāraivam ete manaḥ pitaraṃ paricaranty āpaś ca varuṇaś ca //
Aitareyabrāhmaṇa
AB, 1, 30, 18.0 kratuṃ sacanta mārutasya vedhasaḥ
dādhāra dakṣam uttamam aharvidaṃ vrajaṃ ca viṣṇuḥ sakhivāṁ aporṇuta iti //
AB, 2, 23, 1.0 devānāṃ vai savanāni
nādhriyanta ta etān puroᄆāśān apaśyaṃs tān anusavanaṃ niravapan savanānāṃ dhṛtyai tato vai tāni teṣām adhriyanta //
AB, 2, 23, 1.0 devānāṃ vai savanāni nādhriyanta ta etān puroᄆāśān apaśyaṃs tān anusavanaṃ niravapan savanānāṃ dhṛtyai tato vai tāni teṣām
adhriyanta //
AB, 2, 23, 2.0 tad yad anusavanam puroᄆāśā nirupyante savanānām eva dhṛtyai tathā hi tāni teṣām
adhriyanta //
AB, 3, 2, 2.0 anyad anyad asyānnādyaṃ graheṣu
dhriyate ya evaṃ veda //
AB, 3, 10, 2.0 yan madhyato madhyaṃdine dhīyante tasmān madhye garbhā
dhṛtāḥ //
AB, 3, 31, 3.0 yathā vai puruṣa evaṃ vaiśvadevaṃ tasya yathāvantaram aṅgāny evaṃ sūktāni yathā parvāṇy evaṃ dhāyyās tad ubhayato dhāyyām paryāhvayate tasmāt puruṣasya parvāṇi śithirāṇi santi dṛᄆhāni brahmaṇā hi tāni
dhṛtāni //
AB, 3, 35, 6.0 yajñā yajñā vo agnaye devo vo draviṇodā iti madhye yoniṃ cānurūpaṃ ca śaṃsati tad yan madhye yoniṃ cānurūpam ca śaṃsati tasmān madhye yonir
dhṛtā //
AB, 4, 12, 8.0 agniṣṭoma etad ahaḥ syād ity āhur agniṣṭomo vai saṃvatsaro na vā etad anyo 'gniṣṭomād ahar
dādhāra na vivyāceti //
AB, 4, 18, 5.0 tasya vai devā ādityasya svargāl lokād avapātād abibhayus taṃ tribhiḥ svargair lokair avastāt pratyuttabhnuvan stomā vai trayaḥ svargā lokās tasya parāco 'tipātād abibhayus taṃ tribhiḥ svargair lokaiḥ parastāt pratyastabhnuvan stomā vai trayaḥ svargā lokās tat trayo 'vastāt saptadaśā bhavanti trayaḥ parastān madhya eṣa ekaviṃśa ubhayataḥ svarasāmabhir
dhṛta ubhayato hi vā eṣa svarasāmabhir dhṛtas tasmād eṣo 'ntaremāṃllokān yan na vyathate //
AB, 4, 18, 5.0 tasya vai devā ādityasya svargāl lokād avapātād abibhayus taṃ tribhiḥ svargair lokair avastāt pratyuttabhnuvan stomā vai trayaḥ svargā lokās tasya parāco 'tipātād abibhayus taṃ tribhiḥ svargair lokaiḥ parastāt pratyastabhnuvan stomā vai trayaḥ svargā lokās tat trayo 'vastāt saptadaśā bhavanti trayaḥ parastān madhya eṣa ekaviṃśa ubhayataḥ svarasāmabhir dhṛta ubhayato hi vā eṣa svarasāmabhir
dhṛtas tasmād eṣo 'ntaremāṃllokān yan na vyathate //
AB, 5, 4, 15.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 5, 3.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 6, 12.0 indra piba tubhyaṃ suto madāyeti sūktam madvat traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 8, 3.0 satrā madāsas tava viśvajanyā iti sūktam madvat traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 12, 11.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 13, 4.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 16, 16.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 17, 2.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 18, 15.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 19, 2.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 20, 15.0 tad u traiṣṭubhaṃ tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 21, 5.0 tad u traiṣṭubham tena pratiṣṭhitapadena savanaṃ
dādhārāyatanād evaitena na pracyavate //
AB, 5, 22, 15.0 upasṛjan dharuṇam mātaraṃ dharuṇo dhayan rāyas poṣam iṣam ūrjam asmāsu
dīdharat svāheti //
AB, 8, 13, 1.0 niṣasāda
dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā sāmrājyāya bhaujyāya svārājyāya vairājyāya pārameṣṭhyāya rājyāya māhārājyāyādhipatyāya svāvaśyāyātiṣṭhāya sukratur iti //
AB, 8, 18, 1.0 niṣasāda
dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā sāmrājyāya bhaujyāya svārājyāya vairājyāya pārameṣṭhyāya rājyāya māhārājyāyādhipatyāya svāvaśyāyātiṣṭhāya sukratur iti tam etasyām āsandyām āsīnam evaṃvit purastāt tiṣṭhan pratyaṅmukha audumbaryārdrayā śākhayā sapalāśayā jātarūpamayena ca pavitreṇāntardhāyābhiṣiñcatīmā āpaḥ śivatamā ity etena tṛcena devasya tveti ca yajuṣā bhūr bhuvaḥ svar ity etābhiś ca vyāhṛtibhiḥ //
Atharvaprāyaścittāni
AVPr, 4, 3, 9.0 prācīnaṃ
ceddhriyamāṇaṃ skandet prajāpater viśvabhṛtaḥ skannāhutam asi svāheti //
Atharvaveda (Paippalāda)
AVP, 1, 74, 1.1 indro devānāṃ varuṇo
dhṛtavrataḥ somo vīrudhāṃ jagataḥ paraspāḥ /
AVP, 1, 82, 1.1 agneḥ prajātaṃ pari yad dhiraṇyam amṛtaṃ
dadhre adhi martyeṣu /
AVP, 4, 1, 1.2 sa
dādhāra pṛthivīṃ dyām utāmuṃ tasmai devāya haviṣā vidhema //
AVP, 5, 17, 5.2 muniṃ hi viśvā bhūtāni munim indro
adīdharat parā rakṣaḥ suvāmi te //
AVP, 19, 14, 8.1 ahaṃ
dādhāra pṛthivīm uta dyām ahaṃ sindhūn ajanaṃ sapta sākam /
AVP, 19, 44, 24.2 agniṣ ṭān pāśān pra mumoktu devo yāvayatu śapathān varuṇo
dhṛtavrataḥ //
Atharvaveda (Śaunaka)
AVŚ, 4, 2, 7.2 sa
dādhāra pṛthivīm uta dyāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema //
AVŚ, 4, 11, 1.1 anaḍvān
dādhāra pṛthivīm uta dyām anaḍvān dādhārorv antarikṣam /
AVŚ, 4, 11, 1.1 anaḍvān dādhāra pṛthivīm uta dyām anaḍvān
dādhārorv antarikṣam /
AVŚ, 4, 11, 1.2 anaḍvān
dādhāra pradiśaḥ ṣaḍ urvīr anaḍvān viśvaṃ bhuvanam ā viveśa //
AVŚ, 4, 35, 3.1 yo
dādhāra pṛthivīṃ viśvabhojasaṃ yo antarikṣam āpṛṇād rasena /
AVŚ, 5, 1, 1.2 adabdhāsur bhrājamāno 'heva trito
dhartā dādhāra trīṇi //
AVŚ, 5, 1, 1.2 adabdhāsur bhrājamāno 'heva trito dhartā
dādhāra trīṇi //
AVŚ, 5, 11, 3.2 na me dāso nāryo mahitvā vrataṃ mīmāya yad ahaṃ
dhariṣye //
AVŚ, 10, 7, 35.1 skambho
dādhāra dyāvāpṛthivī ubhe ime skambho dādhārorv antarikṣam /
AVŚ, 10, 7, 35.1 skambho dādhāra dyāvāpṛthivī ubhe ime skambho
dādhārorv antarikṣam /
AVŚ, 10, 7, 35.2 skambho
dādhāra pradiśaḥ ṣaḍ urvīḥ skambha idaṃ viśvaṃ bhuvanam ā viveśa //
AVŚ, 10, 8, 11.2 tad
dādhāra pṛthivīṃ viśvarūpaṃ tat sambhūya bhavaty ekam eva //
AVŚ, 12, 1, 17.1 viśvasvaṃ mātaram oṣadhīnāṃ dhruvāṃ bhūmiṃ pṛthivīṃ dharmaṇā
dhṛtām /
AVŚ, 12, 3, 35.1 dhartā
dhriyasva dharuṇe pṛthivyā acyutaṃ tvā devatāś cyāvayantu /
AVŚ, 18, 4, 5.1 juhūr
dādhāra dyām upabhṛd antarikṣaṃ dhruvā dādhāra pṛthivīṃ pratiṣṭhām /
AVŚ, 18, 4, 5.1 juhūr dādhāra dyām upabhṛd antarikṣaṃ dhruvā
dādhāra pṛthivīṃ pratiṣṭhām /
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
Baudhāyanaśrautasūtra
BaudhŚS, 1, 21, 6.0 atha yajñasamṛddhīr juhotīṣṭebhyaḥ svāhā vaṣaḍ aniṣṭebhyaḥ svāhā bheṣajaṃ duriṣṭyai svāhā niṣkṛtyai svāhā daurārddhyai svāhā daivībhyas tanūbhyaḥ svāhā ṛddhyai svāhā samṛddhyai svāhā sarvasamṛddhyai svāhā bhūḥ svāhā bhuvaḥ svāhā suvaḥ svāhā bhūr bhuvaḥ suvaḥ svāhā imaṃ me varuṇa tat tvā yāmi tvaṃ no agne sa tvaṃ no agne tvam agne ayāsi ayā san manasā hito 'yā san havyam ūhiṣe ayā no dhehi bheṣajaṃ svāhā ayāś cāgne 'sy anabhiśastīś ca satyam it tvam ayā asy ayasā manasā
dhṛto ayasā havam ūhiṣe ayā no dhehi bheṣajaṃ svāhā yad asmin karmaṇy antar agāma mantrataḥ karmato vānayāhutyā tacchamayāmi sarvam tṛpyantu devā āvṛṣantāṃ ghṛtena svāhā yad asya karmaṇo 'tyarīricam yad vā nyūnam ihākaram agniṣ ṭat sviṣṭakṛd vidvān sarvaṃ sviṣṭaṃ suhutaṃ karotu me 'gnaye sviṣṭakṛte suhutahuta āhutīnāṃ kāmānāṃ samardhayitre svāhā prajāpate na tvad etāny anyo viśvā jātāni pari tā babhūva yatkāmās te juhumas tan no astu vayaṃ syāma patayo rayīṇāṃ svāheti //
BaudhŚS, 6, 12, 5.0 atraitāṃ darbhanāḍīṃ srugdaṇḍa upasaṃgṛhyāhavanīye juhoty anvārabdhe yajamāne jūr asi
dhṛtā manasā juṣṭā viṣṇave tasyās te satyasavasaḥ prasave vāco yantram aśīya svāheti //
Bhāradvājagṛhyasūtra
Bhāradvājaśrautasūtra
Bṛhadāraṇyakopaniṣad
BĀU, 4, 3, 19.0 tad yathāsminn ākāśe śyeno vā suparṇo vā viparipatya śrāntaḥ saṃhatya pakṣau saṃlayāyaiva
dhriyate evam evāyaṃ puruṣa etasmā antāya dhāvati yatra supto na kaṃcana kāmaṃ kāmayate na kaṃcana svapnaṃ paśyati //
Chāndogyopaniṣad
Drāhyāyaṇaśrautasūtra
DrāhŚS, 9, 3, 23.0 agniṣṭomasāmnā stutvā prāk patnīsaṃyājebhyo yadebhiḥ prasṛte parārdhyaṃ vrajitaṃ syāt tad gatvā pratyāvrajya manasānutsāhe huteṣu patnīsaṃyājeṣu gārhapatya udgātā juhuyād upasṛjan dharuṇaṃ mātre mātaraṃ dharuṇo dhayan rāyaspoṣam iṣam ūrjam asmāsu
dīdharat svāheti pūrvāṃ svāhākāreṇottarām //
Gautamadharmasūtra
Gopathabrāhmaṇa
GB, 2, 4, 15, 1.0 atha yad aindrāvaruṇaṃ maitrāvaruṇasyokthaṃ bhavatīndrāvaruṇā sutapāv imaṃ sutaṃ somaṃ pibataṃ madyaṃ
dhṛtavratāv ity ṛcābhyanūktam //
Hiraṇyakeśigṛhyasūtra
Hiraṇyakeśiśrautasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
JUB, 1, 5, 4.1 atha hovācaikṣvāko vā vārṣṇo 'nuvaktā vā sātyakīrta utaiṣā khalā devatāpaseddhum eva
dhriyate 'syai diśaḥ //
JUB, 2, 1, 2.1 te
'dhriyanta tenodgātrā dīkṣāmahai yenāpahatya mṛtyum apahatya pāpmānaṃ svargaṃ lokam iyāmeti //
JUB, 2, 10, 2.2 te
'dhriyanta tenodgātrā dīkṣāmahai yenāpahatya mṛtyum apahatya pāpmānaṃ svargaṃ lokam iyāmeti //
Jaiminīyabrāhmaṇa
JB, 1, 137, 14.0 sa ya etad evaṃ veda yatra kāmayata iha
dhriyeyeti dhriyate tatra //
JB, 1, 137, 14.0 sa ya etad evaṃ veda yatra kāmayata iha dhriyeyeti
dhriyate tatra //
JB, 1, 275, 14.0 tān yad anuṣṭubhānupratipadyante vāg vā anuṣṭub vācy apāno niyato vācaiva tad apānaṃ
dadhāra //
Kauśikasūtra
KauśS, 1, 3, 2.0 dakṣiṇato jāṅmāyanam udapātram upasādyābhimantrayate tathodapātraṃ dhāraya yathāgre brahmaṇaspatiḥ satyadharmā
adīdharad devasya savituḥ save iti //
Kātyāyanaśrautasūtra
KātyŚS, 6, 8, 7.0 paśvasī vapāvad
dhṛtvā dakṣiṇataḥ pratiprasthātā vedyāṃ plakṣaśākhāsv avadyati //
Kāṭhakagṛhyasūtra
KāṭhGS, 49, 1.2 agnir mūrdhā hiraṇyagarbho maruto yan mṛḍā no rudra sutrāmāṇaṃ tava śriye namo astu sarpebhya āhaṃ pitṝn sadā sugo ye te aryamaṃs tat savitur ya ime dyāvāpṛthivī vāyur agregā indrāgnī rocanā mitro janān indraḥ sutrāmā yaṃ te devī śaṃ no devīr viśve devā brahma jajñānaṃ vaṣaṭ te viṣṇa ā me gṛhā imaṃ me varuṇopaprāgād ahir iva bhogaiḥ pūṣā gā anvetu naḥ pra vāṃ daṃsāṃsi yamo
dādhāreti pratyṛcam //
Kāṭhakasaṃhitā
KS, 8, 7, 3.0 niṣasāda
dhṛtavrato varuṇaḥ pastyāsv ā sāmrājyāya sukratur iti //
KS, 19, 12, 8.0 yat prakramān prakrāmati yāmaṃ tena
dādhāra yad upatiṣṭhate kṣemaṃ tena //
KS, 20, 7, 8.0 mahī dyauḥ pṛthivī ca na iti dyāvāpṛthivyor evaitayā rūpe
dādhāra //
KS, 21, 3, 42.0 prāṇam eva prathamayā
dādhāra vyānaṃ dvitīyayāpānaṃ tṛtīyayā //
Maitrāyaṇīsaṃhitā
MS, 1, 2, 9, 5.2 vyaṣkabhnā rodasī viṣṇa ete
dādhartha pṛthivīm abhito mayūkhaiḥ //
MS, 1, 8, 9, 6.2 ity asmin vāvainam etaṃ loke
dādhāra saha prajayā paśubhiś ca //
MS, 2, 5, 1, 58.0 tad āhur
adhṛtā devateśvarā nirmṛja īśvarainam ārtiṃ ninetor iti //
Mānavaśrautasūtra
MānŚS, 2, 1, 5, 8.1 varuṇo 'si
dhṛtavrata iti rājānam upāvaharati savyām īṣāṃ prati sārdhaṃ kṛṣṇājinena ca //
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
PB, 7, 4, 7.0 bahiṣpavamānena vai devā ādityaṃ svargaṃ lokam aharan sa nādhriyata taṃ bṛhatyā madhyandine 'stabhnuvaṃs tasmād bṛhatyā madhyandinaṃ stuvanty ādityaṃ hy eṣā madhyandine
dādhāra //
PB, 9, 9, 12.0 hiraṇyagarbhaḥ samavartatāgra ity ājyenābhyupākṛtasya juhuyād agnīdhraṃ paretya bhūtānāṃ jātaḥ patir eka āsīt sa
dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ tasmai ta indo haviṣā vidhema svāheti saiva tasya prāyaścittiḥ //
PB, 10, 3, 13.0 dvātriṃśadakṣarā vā eṣānuṣṭub vāg anuṣṭup catuṣpādaḥ paśavo vācā paśūn
dādhāra tasmād vācā siddhā vācāhūtā āyanti tasmād u nāma jānate //
PB, 10, 5, 3.0 tejasā vai gāyatrī prathamaṃ trirātraṃ
dādhāra padairdvitīyam akṣaraistṛtīyam //
PB, 10, 5, 4.0 trivṛdvai gāyatryāstejas trivṛt prāyaṇīyam ahas tena prathamastrirātro
dhṛtas tripadā gāyatrī trirātrī madhye tena dvitīyas trirātro dhṛtaś caturviṃśatyakṣarā gāyatrī caturviṃśaḥ saptamam ahas tena tṛtīyastrirātro dhṛtaḥ //
PB, 10, 5, 4.0 trivṛdvai gāyatryāstejas trivṛt prāyaṇīyam ahas tena prathamastrirātro dhṛtas tripadā gāyatrī trirātrī madhye tena dvitīyas trirātro
dhṛtaś caturviṃśatyakṣarā gāyatrī caturviṃśaḥ saptamam ahas tena tṛtīyastrirātro dhṛtaḥ //
PB, 10, 5, 4.0 trivṛdvai gāyatryāstejas trivṛt prāyaṇīyam ahas tena prathamastrirātro dhṛtas tripadā gāyatrī trirātrī madhye tena dvitīyas trirātro dhṛtaś caturviṃśatyakṣarā gāyatrī caturviṃśaḥ saptamam ahas tena tṛtīyastrirātro
dhṛtaḥ //
PB, 10, 5, 7.0 girikṣidauccāmanyaveti hovācābhipratārī kākṣaseniḥ kathaṃ dvādaśāha iti yathārān nemiḥ paryety evam enaṃ gāyatrī paryeti avisraṃsāya yathārā nābhau
dhṛtā evam asyāṃ dvādaśāho dhṛtaḥ //
PB, 10, 5, 7.0 girikṣidauccāmanyaveti hovācābhipratārī kākṣaseniḥ kathaṃ dvādaśāha iti yathārān nemiḥ paryety evam enaṃ gāyatrī paryeti avisraṃsāya yathārā nābhau dhṛtā evam asyāṃ dvādaśāho
dhṛtaḥ //
PB, 11, 5, 12.0 januṣaikarcau bhavato 'hno dhṛtyai yad vā etasyāhno
'dhṛtaṃ tad etābhyāṃ dādhāra //
PB, 11, 5, 12.0 januṣaikarcau bhavato 'hno dhṛtyai yad vā etasyāhno 'dhṛtaṃ tad etābhyāṃ
dādhāra //
PB, 11, 10, 11.0 śaṅku bhavaty ahno dhṛtyai yad vā
adhṛtaṃ śaṅkunā tad dādhāra //
PB, 11, 10, 11.0 śaṅku bhavaty ahno dhṛtyai yad vā adhṛtaṃ śaṅkunā tad
dādhāra //
PB, 12, 10, 6.0 chandobhir vai devā ādityaṃ svargaṃ lokam aharan sa
nādhriyata taṃ vairājasya nidhanenādṛṃhaṃs tasmāt parāṅ cārvāṅ cādityas tapati parāṅ cārvāṅ cekāraḥ //
PB, 13, 4, 2.0 diśaḥ pañcapadā
dādhārartūn ṣaṭpadā chandāṃsi saptapadā puruṣaṃ dvipadā //
PB, 14, 9, 4.0 dhartā divaḥ pavate kṛtvyo rasa ity
adhṛta iva vā eṣas tryaho yad dharteti dhṛtyā eva //
PB, 15, 5, 16.0 parācībhir vā anyābhir iḍābhī reto dadhadety athaitat pratīcīneḍaṃ kāśītaṃ prajātyai tasmāt parāñco garbhāḥ sambhavanti pratyañcaḥ prajāyante tasmād u te 'vācīnabilebhyo nāvapadyanta etena hy eva te
dhṛtāḥ //
Pāraskaragṛhyasūtra
PārGS, 2, 1, 12.0 sakeśāni pracchidyānaḍuhe gomayapiṇḍe prāsyatyuttarato
dhriyamāṇe //
PārGS, 2, 14, 11.0 prāśanānte saktūnāmekadeśaṃ śūrpe nyupyopaniṣkramya bahiḥ śālāyāḥ sthaṇḍilam upalipyolkāyāṃ
dhriyamāṇāyāṃ māntarā gamatety uktvā vāgyataḥ sarpān avanejayati //
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
TS, 1, 7, 2, 3.1 tām upāhva iti hovāca yā prāṇena devān
dādhāra vyānena manuṣyān apānena pitṝn iti //
TS, 6, 6, 7, 2.4 rājñā somena tad vayam asmāsu dhārayāmasīti mana evātman
dādhāra //
TS, 6, 6, 7, 3.2 apa vai tṛtīyasavane yajñaḥ krāmatījānād anījānam abhy āgnāvaiṣṇavyarcā ghṛtasya yajaty agniḥ sarvā devatā viṣṇur yajño devatāś caiva yajñaṃ ca
dādhāra /
Taittirīyāraṇyaka
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaikhānasaśrautasūtra
VaikhŚS, 1, 14, 14.0 upasanne paridatte haviṣy aprokṣite sabhāmadhye 'dhidevanam uddhatyāvokṣyākṣān opya teṣu hiraṇyaṃ nidhāya niṣasāda
dhṛtavrata iti rājanyasya juhoti //
VaikhŚS, 11, 5, 5.0 dakṣiṇe 'gnau śikyena
dhṛtāyāṃ sthālyāṃ śatātṛṇṇāyāṃ pavitram udīcīnadaśaṃ vitatya yan me manaḥ parāgatam iti rukmaṃ kuṇḍalaṃ niṣkatrayaṃ dvayaṃ vā śatamānam anūnaṃ dhārayan somapratīkāḥ pitaras tṛpṇuteti suroccheṣaṃ samavanayati //
VaikhŚS, 12, 16, 7.0 tad ājyaṃ jūr asi
dhṛtā manasety āhavanīye 'nvārabdhe yajamāne nirūḍhapaśubandhalakṣaṇāṃ piṅgākṣīm ekahāyanīṃ somakrayaṇīm īkṣamāṇo juhoti //
Vaitānasūtra
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
VSM, 5, 16.2 vyaskabhnā rodasī viṣṇav ete
dādhartha pṛthivīm abhito mayūkhaiḥ svāhā //
VSM, 13, 4.2 sa
dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema //
Vārāhagṛhyasūtra
Vārāhaśrautasūtra
VārŚS, 1, 4, 4, 11.1 upasanne haviṣy aprokṣite niṣasāda
dhṛtavrata iti samūhyākṣān hiraṇyaṃ nidhāya madhyādhidevane rājanyasya juhuyāt //
VārŚS, 3, 2, 7, 31.1 niṣasāda
dhṛtavrata iti rūḍhāya vyāghraviṣṭadivetiṃ cābhiṣicyamānaṃ sāma gāyaty aindryāṃ bṛhatyāṃ saṃśravase viśravase satyaśravase śravasa iti /
VārŚS, 3, 3, 3, 15.1 syonam āsīda suṣadām āsīdety ārohantam anumantrayate niṣasāda
dhṛtavrata ity ārūḍham //
Āpastambagṛhyasūtra
Āpastambaśrautasūtra
ĀpŚS, 6, 11, 5.4 rāyaspoṣam iṣam ūrjam asmāsu
dīdharat svāhety udagdaṇḍayā prāgdaṇḍayā vā srucācāmati //
ĀpŚS, 6, 14, 7.1 āpo ha śleṣma prathamaṃ saṃbabhūva yena
dhṛto varuṇo yena mitraḥ /
ĀpŚS, 10, 30, 15.1 vāruṇam asīti vāso 'pādāya varuṇo 'si
dhṛtavrata iti rājānam ādāyācchidrapatraḥ prajā upāvarohośann uśatīḥ syonaḥ syonāḥ soma rājan viśvas tvaṃ prajā upāvaroha viśvās tvāṃ prajā upāvarohantv ity upāvahṛtyorv antarikṣam anvihīty abhipravrajati //
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
ŚBM, 2, 2, 3, 20.1 atha svāhāgnim ity āhāgneyam ājyabhāgaṃ svāhāgnim pavamānam iti yadi pavamānāya
dhriyerant svāhāgnim indumantam iti yady agnaya indumate dhriyeran /
ŚBM, 2, 2, 3, 20.1 atha svāhāgnim ity āhāgneyam ājyabhāgaṃ svāhāgnim pavamānam iti yadi pavamānāya dhriyerant svāhāgnim indumantam iti yady agnaya indumate
dhriyeran /
ŚBM, 2, 2, 3, 22.1 atha yady agnaye pavamānāya
dhriyerann agnaye pavamānāyānubrūhīti brūyāt /
ŚBM, 2, 2, 3, 23.1 atha yady agnaya indumate
dhriyerann agnaya indumate 'nubrūhīti brūyāt /
ŚBM, 2, 2, 4, 9.2 yat prajāpatir vyacikitsat sa vicikitsañchreyasy
adhriyata yaḥ pra cājāyatātsyataś cāgner mṛtyor ātmānam atrāyata /
ŚBM, 2, 2, 4, 9.3 sa yo haivam etad vicikitsāyai janma veda yaddha kiṃ ca vicikitsati śreyasi haiva
dhriyate //
ŚBM, 2, 3, 1, 22.2 atha yad eta etat
paścevādhriyantāgnir yo 'yam pavate sūryas tasmād eṣā dvitīyāhutir hūyate //
ŚBM, 2, 3, 3, 1.1 yatra vai prajāpatiḥ prajāḥ sasṛje sa yatrāgniṃ sasṛje sa idaṃ jātaḥ sarvam eva dagdhuṃ
dadhra ity evābilam eva /
ŚBM, 3, 2, 1, 27.1 sa ha saṃvatsare jāyamāna īkṣāṃcakre mahāvīryā vā iyaṃ yoniryā mām
adīdharata /
ŚBM, 3, 4, 2, 14.2 anādhṛṣṭā hi devā āsann anādhṛṣyāḥ saha santaḥ samānaṃ vadantaḥ samānaṃ
dadhrāṇāḥ /
ŚBM, 3, 5, 3, 14.1 caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvā pratiprasthātottarasya havirdhānasya dakṣiṇāyāṃ vartanyāṃ hiraṇyaṃ nidhāya juhotīrāvatī dhenumatī hi bhūtaṃ sūyavasinī manave daśasyā vyaskabhnā rodasī viṣṇav ete
dādhartha pṛthivīm abhito mayūkhaiḥ svāheti /
ŚBM, 3, 6, 2, 24.2 eta u haivaitad
dadhrire na vā ebhir nāmabhir arātsma yeṣāṃ naḥ somam apāhārṣuḥ /
ŚBM, 3, 7, 3, 12.2 yadā vā eta etasmā
adhriyanta yaddhavir abhaviṣyaṃs tasmād āha havyā te svadantāmiti //
ŚBM, 4, 3, 3, 11.1 apakramād u haivaiṣām etad bibhayāṃcakāra yad ime man nāpakrāmeyur yan nānyad
dhriyerann iti /
ŚBM, 5, 4, 4, 5.2 niṣasāda
dhṛtavrata iti dhṛtavrato vai rājā na vā eṣa sarvasmā iva vadanāya na sarvasmā iva karmaṇe yadeva sādhu vadedyatsādhu kuryāttasmai vā eṣa ca śrotriyaś caitau ha vai dvau manuṣyeṣu dhṛtavratau tasmādāha niṣasāda dhṛtavrata iti varuṇaḥ pastyāsv eti viśo vai pastyā vikṣv ety evaitadāha sāmrājyāya sukraturiti rājyāyetyevaitadāha yadāha sāmrājyāya sukraturiti //
ŚBM, 5, 4, 4, 5.2 niṣasāda dhṛtavrata iti
dhṛtavrato vai rājā na vā eṣa sarvasmā iva vadanāya na sarvasmā iva karmaṇe yadeva sādhu vadedyatsādhu kuryāttasmai vā eṣa ca śrotriyaś caitau ha vai dvau manuṣyeṣu dhṛtavratau tasmādāha niṣasāda dhṛtavrata iti varuṇaḥ pastyāsv eti viśo vai pastyā vikṣv ety evaitadāha sāmrājyāya sukraturiti rājyāyetyevaitadāha yadāha sāmrājyāya sukraturiti //
ŚBM, 5, 4, 4, 5.2 niṣasāda dhṛtavrata iti dhṛtavrato vai rājā na vā eṣa sarvasmā iva vadanāya na sarvasmā iva karmaṇe yadeva sādhu vadedyatsādhu kuryāttasmai vā eṣa ca śrotriyaś caitau ha vai dvau manuṣyeṣu
dhṛtavratau tasmādāha niṣasāda dhṛtavrata iti varuṇaḥ pastyāsv eti viśo vai pastyā vikṣv ety evaitadāha sāmrājyāya sukraturiti rājyāyetyevaitadāha yadāha sāmrājyāya sukraturiti //
ŚBM, 5, 4, 4, 5.2 niṣasāda dhṛtavrata iti dhṛtavrato vai rājā na vā eṣa sarvasmā iva vadanāya na sarvasmā iva karmaṇe yadeva sādhu vadedyatsādhu kuryāttasmai vā eṣa ca śrotriyaś caitau ha vai dvau manuṣyeṣu dhṛtavratau tasmādāha niṣasāda
dhṛtavrata iti varuṇaḥ pastyāsv eti viśo vai pastyā vikṣv ety evaitadāha sāmrājyāya sukraturiti rājyāyetyevaitadāha yadāha sāmrājyāya sukraturiti //
ŚBM, 13, 1, 4, 3.0 tadāhuḥ pra vā etad aśvo mīyate yat parāṅeti na hyenam pratyāvartayantīti yat sāyaṃ dhṛtīrjuhoti kṣemo vai dhṛtiḥ kṣemo rātriḥ kṣemeṇaivainaṃ
dādhāra tasmāt sāyam manuṣyāśca paśavaśca kṣemyā bhavanty atha yat prātariṣṭibhir yajata icchatyevainaṃ tat tasmād divā naṣṭaiṣa eti yad v eva sāyaṃ dhṛtīr juhoti prātariṣṭibhir yajate yogakṣemameva tad yajamānaḥ kalpayate tasmād yatraitena yajñena yajante kᄆptaḥ prajānāṃ yogakṣemo bhavati //
ŚBM, 13, 3, 3, 5.0 pārthuraśmam brahmasāma bhavati raśminā vā aśvo yata īśvaro vā
aśvo'yato'dhṛto pratiṣṭhitaḥ parām parāvataṃ gantor yat pārthuraśmam brahmasāma bhavatyaśvasyaiva dhṛtyai //
ŚBM, 13, 4, 4, 6.0 tad yad eta evaṃ yūpā bhavanti prajāpateḥ prāṇeṣūtkrānteṣu śarīraṃ śvayitum
adhriyata tasya yaḥ śleṣmāsīt sa sārdhaṃ samavadrutya madhyato nasta udabhinat sa eṣa vanaspatir abhavad rajjudālas tasmāt sa śleṣmaṇaḥ śleṣmaṇo hi samabhavat tenaivainaṃ tad rūpeṇa samardhayati tad yat so 'gniṣṭho bhavati madhyaṃ vā etad yūpānāṃ yad agniṣṭho madhyam etat prāṇānāṃ yannāsike sva evainaṃ tad āyatane dadhāti //
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
ŚāṅkhGS, 3, 11, 4.0 iha ratir iha ramadhvaṃ svāhā iha dhṛtir iha svadhṛtiḥ svāhopasṛjaṃ dharuṇaṃ mātre dharuṇo mātaraṃ dhayan rāyaspoṣam asmāsu
dīdharat svāhā //
Ṛgveda
ṚV, 1, 62, 9.1 sanemi sakhyaṃ svapasyamānaḥ sūnur
dādhāra śavasā sudaṃsāḥ /
ṚV, 1, 66, 3.1 dādhāra kṣemam oko na raṇvo yavo na pakvo jetā janānām //
ṚV, 1, 67, 5.1 ajo na kṣāṃ
dādhāra pṛthivīṃ tastambha dyām mantrebhiḥ satyaiḥ //
ṚV, 1, 139, 8.3 asmāsu tan maruto yac ca duṣṭaraṃ
didhṛtā yac ca duṣṭaram //
ṚV, 1, 141, 9.1 tvayā hy agne varuṇo
dhṛtavrato mitraḥ śāśadre aryamā sudānavaḥ /
ṚV, 1, 154, 4.2 ya u tridhātu pṛthivīm uta dyām eko
dādhāra bhuvanāni viśvā //
ṚV, 1, 156, 4.2 dādhāra dakṣam uttamam aharvidaṃ vrajaṃ ca viṣṇuḥ sakhivāṁ aporṇute //
ṚV, 2, 1, 4.1 tvam agne rājā varuṇo
dhṛtavratas tvam mitro bhavasi dasma īḍyaḥ /
ṚV, 3, 2, 10.2 sa udvato nivato yāti veviṣat sa garbham eṣu bhuvaneṣu
dīdharat //
ṚV, 3, 32, 8.2 dādhāra yaḥ pṛthivīṃ dyām utemāṃ jajāna sūryam uṣasaṃ sudaṃsāḥ //
ṚV, 3, 59, 1.1 mitro janān yātayati bruvāṇo mitro
dādhāra pṛthivīm uta dyām /
ṚV, 4, 53, 4.2 prāsrāg bāhū bhuvanasya prajābhyo
dhṛtavrato maho ajmasya rājati //
ṚV, 5, 1, 6.2 yuvā kaviḥ puruniṣṭha ṛtāvā
dhartā kṛṣṭīnām uta madhya iddhaḥ //
ṚV, 5, 15, 1.2 ghṛtaprasatto asuraḥ suśevo rāyo
dhartā dharuṇo vasvo agniḥ //
ṚV, 5, 34, 7.2 durge cana
dhriyate viśva ā puru jano yo asya taviṣīm acukrudhat //
ṚV, 5, 86, 6.2 tā sūriṣu śravo bṛhad rayiṃ gṛṇatsu
didhṛtam iṣaṃ gṛṇatsu didhṛtam //
ṚV, 5, 86, 6.2 tā sūriṣu śravo bṛhad rayiṃ gṛṇatsu didhṛtam iṣaṃ gṛṇatsu
didhṛtam //
ṚV, 6, 19, 5.1 dhṛtavrato dhanadāḥ somavṛddhaḥ sa hi vāmasya vasunaḥ purukṣuḥ /
ṚV, 6, 30, 2.1 adhā manye bṛhad asuryam asya yāni
dādhāra nakir ā mināti /
ṚV, 6, 44, 24.2 ayaṃ goṣu śacyā pakvam antaḥ somo
dādhāra daśayantram utsam //
ṚV, 6, 47, 4.2 ayam pīyūṣaṃ tisṛṣu pravatsu somo
dādhārorv antarikṣam //
ṚV, 6, 51, 8.1 nama id ugraṃ nama ā vivāse namo
dādhāra pṛthivīm uta dyām /
ṚV, 6, 67, 4.2 pra yā mahi mahāntā jāyamānā ghorā martāya ripave ni
dīdhaḥ //
ṚV, 7, 99, 2.2 ud astabhnā nākam ṛṣvam bṛhantaṃ
dādhartha prācīṃ kakubham pṛthivyāḥ //
ṚV, 7, 99, 3.2 vy astabhnā rodasī viṣṇav ete
dādhartha pṛthivīm abhito mayūkhaiḥ //
ṚV, 8, 100, 1.2 yadā mahyaṃ
dīdharo bhāgam indrād in mayā kṛṇavo vīryāṇi //
ṚV, 9, 74, 2.2 seme mahī rodasī yakṣad āvṛtā samīcīne
dādhāra sam iṣaḥ kaviḥ //
ṚV, 10, 60, 8.2 evā
dādhāra te mano jīvātave na mṛtyave 'tho ariṣṭatātaye //
ṚV, 10, 60, 9.2 evā
dādhāra te mano jīvātave na mṛtyave 'tho ariṣṭatātaye //
ṚV, 10, 66, 5.1 sarasvān dhībhir varuṇo
dhṛtavrataḥ pūṣā viṣṇur mahimā vāyur aśvinā /
ṚV, 10, 66, 8.1 dhṛtavratāḥ kṣatriyā yajñaniṣkṛto bṛhaddivā adhvarāṇām abhiśriyaḥ /
ṚV, 10, 121, 1.2 sa
dādhāra pṛthivīṃ dyām utemāṃ kasmai devāya haviṣā vidhema //
Arthaśāstra
Aṣṭasāhasrikā
ASāh, 4, 3.1 punaraparaṃ bhagavan ye 'prameyeṣv asaṃkhyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavanta etarhi tiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti tān dharmatayā draṣṭukāmena kulaputreṇa vā kuladuhitrā vā prajñāpāramitāyāṃ caritavyam prajñāpāramitāyāṃ yogamāpattavyam /
ASāh, 4, 4.4 ye 'pi te kauśika etarhi aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantastiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti te 'pi kauśika buddhā bhagavantaḥ imāmeva prajñāpāramitāmāgamya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhāḥ /
ASāh, 6, 9.1 punaraparamārya subhūte bodhisattvena mahāsattvena pratyutpannānāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ chinnavartmanāṃ chinnavartmanīnāṃ chinnaprapañcabhavanetrīkāṇām aprameyāṇām asaṃkhyeyānām aprameyāsaṃkhyeyeṣu trisāhasramahāsāhasreṣu lokadhātuṣu tiṣṭhatāṃ
dhriyamāṇānāṃ yāpayatāṃ yāvatprathamacittotpādamupādāya yāvacca anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbudhyante yāvacca nirupadhiśeṣe nirvāṇadhātau parinirvānti yāvacca saddharmo nāntardadhāti etasmin antare yāni teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ pāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yaś ca teṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ śīlaskandhaḥ samādhiskandhaḥ prajñāskandho vimuktiskandho vimuktijñānadarśanaskandhaḥ yā ca hitaiṣitā yā ca mahāmaitrī yā ca mahākaruṇā ye ca aprameyāsaṃkhyeyā buddhaguṇāḥ yaṃ ca te buddhā bhagavanto dharmaṃ deśayanti ye ca tasmin dharme śikṣante 'dhimokṣayanti pratitiṣṭhanti teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavanto bodhisattvān mahāsattvān vyākurvanti anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau teṣāṃ ca yāni ṣaṭpāramitāpratisaṃyuktāni kuśalamūlāni yāṃś ca te buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhayānikān pudgalān vyākurvanti pratyekabodhau teṣāṃ ca yāni kuśalamūlāni yāni ca śrāvakayānikānāṃ pudgalānāṃ dānamayāni kuśalamūlāni śīlamayāni kuśalamūlāni bhāvanāmayāni kuśalamūlāni yāni ca śaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni yāni ca aśaikṣāṇyanāsravāṇi kuśalamūlāni ye ca tasmin dharme pṛthagjanāḥ kuśalamūlānyavaropayanti ye ca devānāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragā manuṣyāmanuṣyā vā taṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca tiryagyonigatā api sattvāstaṃ dharmaṃ śṛṇvanti śrutvā ca kuśalamūlānyavaropayanti ye ca teṣu buddheṣu bhagavatsu parinirvāyatsu parinirvṛteṣu ca kuśalamūlānyavaropayanti teṣāṃ ca sarveṣāṃ yāni kuśalamūlāni tāni sarvāṇyekato 'bhisaṃkṣipya piṇḍayitvā tulayitvā niravaśeṣya niravaśeṣamanumoditavyāni /
ASāh, 6, 17.1 punaraparaṃ subhūte bodhisattvayānikena pudgalena atītānāgatapratyutpannānāṃ sarveṣāṃ buddhānāṃ bhagavatāṃ dānamanumoditukāmena śīlamanumoditukāmena kṣāntimanumoditukāmena vīryamanumoditukāmena dhyānamanumoditukāmena prajñāmanumoditakāmena evamanumoditavyam yathā vimuktistathā dānam yathā vimuktistathā śīlaṃ yathā vimuktistathā kṣāntiḥ yathā vimuktistathā vīryam yathā vimuktistathā dhyānam yathā vimuktistathā prajñā yathā vimuktistathā vimuktijñānadarśanam yathā vimuktistathā anumodanā yathā vimuktistathā anumodanāsahagataṃ puṇyakriyāvastu yathā vimuktistathā pariṇāmanā yathā vimuktistathā buddhā bhagavantaḥ pratyekabuddhāśca yathā vimuktistathā teṣāṃ śrāvakā ye parinirvṛtāḥ yathā vimuktistathā te dharmā ye 'tītā niruddhāḥ yathā vimuktistathā te dharmā ye 'nāgatā anutpannāḥ yathā vimuktistathā te dharmā ye etarhi pratyutpannā vartamānāḥ yathā vimuktistathā te 'tītā buddhā bhagavantasteṣāṃ ca śrāvakāḥ yathā vimuktistathā te 'nāgatā buddhā bhagavantasteṣāṃ ca śrāvakāḥ yathā vimuktistathā te pratyutpannā buddhā bhagavantasteṣāṃ ca śrāvakāḥ ye etarhy aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu tiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti yathā vimuktistathātītānāgatapratyutpannā buddhā bhagavantaḥ /
ASāh, 10, 18.2 tatkasya hetoḥ eṣā hi śāriputra dharmāṇāṃ dharmatā ye te 'prameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu buddhā bhagavantastiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti te imāṃ prajñāpāramitāṃ samanvāhariṣyanti parigrahīṣyanti bhāṣyamāṇāmudgṛhyamāṇāṃ dhāryamāṇāṃ vācyamānāṃ paryavāpyamānāṃ pravartyamānāṃ deśyamānām upadiśyamānām uddiśyamānāṃ svādhyāyyamānāṃ likhyamānāṃ ca /
ASāh, 12, 1.5 iti te putrāstāṃ mātaraṃ sarvasukhopadhānaiḥ
sudhṛtāṃ dhārayeyuḥ sugopāyitāṃ gopāyeyuḥ sukelāyitāṃ kelāyeyuḥ mā khalvasyāḥ kācidduḥkhā vedanā duḥkho vā sparśa utpadyeta cakṣuṣo vā śrotrato vā ghrāṇato vā jihvāto vā kāyato vā manasto vā vātato vā pittato vā śleṣmato vā saṃnipātato vā daṃśato vā maśakato vā sarīsṛpato vā manuṣyato vā amanuṣyato vā āpātato vā utpātato vā aniṣṭanipātaḥ śarīre nipatet /
ASāh, 12, 1.9 ye 'pi te 'nyeṣu lokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā etarhi tiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca sarvasattvānāṃ cānukampakā anukampāmupādāya te 'pi sarve imāṃ prajñāpāramitāṃ samanvāharanti autsukyamāpadyante kimitīyaṃ prajñāpāramitā cirasthitikā bhavet kimityasyāḥ prajñāpāramitāyā nāma avinaṣṭaṃ bhavet kimityasyāḥ prajñāpāramitāyā bhāṣyamāṇāyā likhyamānāyāḥ śikṣyamāṇāyā māraḥ pāpīyān mārakāyikā vā devatā antarāyaṃ na kuryuriti /
ASāh, 12, 1.18 ye 'pi te subhūte etarhi aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhā daśadiśi loke tiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca anukampakā anukampāmupādāya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhāḥ te 'pi sarve enāmeva prajñāpāramitāmāgamya anuttarāṃ samyaksaṃbodhimabhisaṃbuddhāḥ /
Buddhacarita
BCar, 1, 44.2 velāṃ samudre sagaraśca
dadhre nekṣvākavo yāṃ prathamaṃ babandhuḥ //
BCar, 8, 82.2 samadhṛtamidamūcaturyathāvanna ca paritaptamukhau na cāpyaśokau //
BCar, 9, 22.2 dhṛtātapatraṃ samudīkṣamāṇastenaiva harṣeṇa vanaṃ praveṣṭum //
BCar, 9, 70.2 brahmarṣibhūtaśca
munervasiṣṭhāddadhre śriyaṃ sāṃkṛtirantidevaḥ //
BCar, 10, 2.1 śailaiḥ suguptaṃ ca vibhūṣitaṃ ca
dhṛtaṃ ca pūtaṃ ca śivaistapodaiḥ /
BCar, 11, 18.1 ugrāyudhaścogradhṛtāyudho 'pi yeṣāṃ kṛte mṛtyumavāpa bhīṣmāt /
Carakasaṃhitā
Ca, Śār., 8, 62.0 maṇayaśca
dhāraṇīyāḥ kumārasya khaḍgarurugavayavṛṣabhāṇāṃ jīvatāmeva dakṣiṇebhyo viṣāṇebhyo'grāṇi gṛhītāni syuḥ aindryādyāścauṣadhayo jīvakarṣabhakau ca yāni cānyānyapi brāhmaṇāḥ praśaṃseyur atharvavedavidaḥ //
Lalitavistara
LalVis, 3, 50.1 jambudhvaje 'nyā na hi sāsti nārī yasyā samarthā
dharituṃ narottamaḥ /
Mahābhārata
MBh, 3, 99, 20.1 lokā hi sarve tapasā
dhriyante tasmāt tvaradhvaṃ tapasaḥ kṣayāya /
MBh, 3, 190, 43.2 tatasteṣāṃ jyeṣṭhaṃ śalaṃ samaye pitā rājye 'bhiṣicya tapasi
dhṛtātmā vanaṃ jagāma //
MBh, 3, 282, 43.3 tvayā suśīle
dhṛtadharmapuṇyayā samuddhṛtaṃ sādhvi punaḥ kulīnayā //
MBh, 5, 39, 1.3 dhātrā tu diṣṭasya vaśe kilāyaṃ tasmād vada tvaṃ śravaṇe
dhṛto 'ham //
MBh, 6, 56, 8.2 varūthinā sainyamukhe mahātmā vadhe
dhṛtaḥ sarvasapatnayūnām //
MBh, 7, 154, 51.2 mahacca śrutvā ninadaṃ kauravāṇāṃ matiṃ
dadhre śaktimokṣāya karṇaḥ //
MBh, 8, 67, 19.2 ayaṃ mahāstro 'pratimo
dhṛtaḥ śaraḥ śarīrabhic cāsuharaś ca durhṛdaḥ //
MBh, 9, 40, 35.2 vasiṣṭhāpavāhaṃ mahābhīmavegaṃ
dhṛtātmā jitātmā samabhyājagāma //
MBh, 14, 31, 12.1 tasmād enaṃ samyag avekṣya lobhaṃ nigṛhya
dhṛtyātmani rājyam icchet /
Manusmṛti
Rāmāyaṇa
Rām, Ār, 5, 21.1 dattvā varaṃ cāpi tapodhanānāṃ dharme
dhṛtātmā saha lakṣmaṇena /
Rām, Ār, 44, 35.2 prahasya tasyā haraṇe
dhṛtaṃ manaḥ samarpayāmāsa vadhāya rāvaṇaḥ //
Rām, Ki, 27, 46.2 śaratpratīkṣaḥ kṣamatām imaṃ bhavāñ jalaprapātaṃ ripunigrahe
dhṛtaḥ //
Rām, Su, 36, 56.1 maṇivaram upagṛhya taṃ mahārhaṃ janakanṛpātmajayā
dhṛtaṃ prabhāvāt /
Saundarānanda
SaundĀ, 1, 62.1 ācāravānvinayavānnayavānkriyāvān dharmāya nendriyasukhāya
dhṛtātapatraḥ /
SaundĀ, 3, 29.2 te 'pi niyamavidhim āmaraṇājjagṛhuśca yuktamanasaśca
dadhrire //
SaundĀ, 6, 29.1 dhṛtaḥ priyeṇāyamabhūnmameti rukmatsaruṃ darpaṇamāliliṅge /
SaundĀ, 8, 59.1 hāsyo yathā ca paramābharaṇāmbarasrag bhaikṣaṃ caran
dhṛtadhanuścalacitramauliḥ /
SaundĀ, 9, 11.2 ciraṃ hi tiṣṭhed vidhivad
dhṛto ghaṭaḥ samucchrayo 'yaṃ sudhṛto 'pi bhidyate //
SaundĀ, 9, 11.2 ciraṃ hi tiṣṭhed vidhivad dhṛto ghaṭaḥ samucchrayo 'yaṃ
sudhṛto 'pi bhidyate //
SaundĀ, 17, 40.2 camūmukhasthān
dhṛtakārmukāṃstrīnarīnivāristribhirāyasāgraiḥ //
Agnipurāṇa
Amaruśataka
AmaruŚ, 1, 21.1 parimlāne māne mukhaśaśini tasyāḥ
karadhṛte mayi kṣīṇopāye praṇipatanamātraikaśaraṇe /
AmaruŚ, 1, 55.1 śrutvā tanvyā niśīthe navaghanarasitaṃ viślathāṅkaṃ patitvā śayyāyāṃ bhūmipṛṣṭhe
karataladhṛtayā duḥkhitālījanena /
AmaruŚ, 1, 104.1 kānte talpamupāgate vigalitā nīvī svayaṃ bandhanād vāso
viślathamekhalāguṇadhṛtaṃ kiṃcinnitambe sthitam /
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bhallaṭaśataka
BhallŚ, 1, 49.1 cintāmaṇe bhuvi na kenacid īśvareṇa mūrdhnā
dhṛto 'ham iti mā sma sakhe viṣīdaḥ /
BhallŚ, 1, 72.1 tanutṛṇāgradhṛtena hṛtaś ciraṃ ka iva tena na mauktikaśaṅkayā /
BhallŚ, 1, 98.1 prāṇā yena samarpitās tava balād yenaivam utthāpitaḥ skandhe yena ciraṃ
dhṛto 'si vidadhe yas te saparyām api /
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
DKCar, 1, 3, 7.3 aparedyuśca padānveṣiṇo rājānucarā bahavo 'bhyetya
dhṛtadhanacayānasmānparitaḥ parivṛtya dṛḍhataraṃ baddhvā nikaṭamānīya samastavastuśodhanavelāyām ekasyānarghyaratnasyābhāvenāsmadvadhāya māṇikyādānādasmān kilāśṛṅkhalayan iti //
DKCar, 1, 5, 1.1 atha mīnaketanasenānāyakena malayagirimahīruhanirantarāvāsibhujaṃgamabhuktāvaśiṣṭeneva sūkṣmatareṇa
dhṛtaharicandanaparimalabhareṇeva mandagatinā dakṣiṇānilena viyogihṛdayasthaṃ manmathānalam ujjvalayan sahakārakisalayamakarandāsvādanaraktakaṇṭhānāṃ madhukarakalakaṇṭhānāṃ kākalīkalakalena dikcakraṃ vācālayan māninīmānasotkalikāmupanayan mākandasinduvāraraktāśokakiṃśukatilakeṣu kalikām upapādayan madanamahotsavāya rasikamanāṃsi samullāsayan vasantasamayaḥ samājagāma //
DKCar, 2, 6, 153.1 ebhirlabdhāḥ kākiṇīrdattvā śākaṃ
dhṛtaṃ dadhi tailam āmalakaṃ ciñcāphalaṃ ca yathālābhamānaya iti //
Divyāvadāna
Divyāv, 8, 24.0 dharmatā khalu buddhā bhagavanto jīvanto
dhriyanto yāpayanto mahākaruṇayā saṃcodyamānāḥ parānugrahapravṛttāḥ kālena kālamaraṇyacārikāṃ caranti nadīcārikāṃ parvatacārikāṃ śmaśānacārikāṃ janapadacārikāṃ caranti //
Divyāv, 8, 125.0 dharmatā caiṣā na tāvat putrasya nāma nirgacchati yāvat pitā
dhriyate //
Divyāv, 12, 115.1 dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ jīvatāṃ tiṣṭhatāṃ
dhriyamāṇānām yāpayatām yaduta daśāvaśyakaraṇīyāni bhavanti //
Divyāv, 15, 2.0 dharmatā khalu buddhānāṃ bhagavatāṃ jīvatāṃ
dhriyamāṇānām yāpayatāṃ keśanakhastūpā bhavanti //
Harivaṃśa
HV, 2, 40.2 bhaviṣyaṃ jānatā tāta
dhṛtā garbheṇa vai mayā //
HV, 20, 37.2 madīyāyāṃ na te yonau garbho
dhāryaḥ kathaṃcana //
HV, 30, 8.1 mahābhūtāni bhūtātmā yo
dadhāra cakāra ca /
HV, 30, 8.2 śrīgarbhaḥ sa kathaṃ garbhe striyā bhūcarayā
dhṛtaḥ //
HV, 34, 27.2 saptaskandhagato lokāṃs trīn
dadhāra cacāra ca //
HV, 39, 3.2 kaṃ vā
dadhāra niyamaṃ sa vibhur bhūtabhāvanaḥ //
HV, 42, 38.2 mayā
dhṛtaṃ dhārayate sarvam etad gadādharaḥ //
HV, 49, 28.1 śirasā
dhṛtakumbhābhir baddhair udgrathitāmbaraiḥ /
HV, 53, 24.2 stambhanībhir
dhṛtaiś cāpi śakaṭaiḥ parivartitaiḥ //
HV, 61, 30.1 sa
dhṛtaḥ saṃgato meghair giriḥ savyena pāṇinā /
HV, 61, 58.2 dadhāraikena hastena śailaṃ priyam ivātithim //
HV, 62, 1.2 dhṛtaṃ govardhanaṃ dṛṣṭvā paritrātaṃ ca gokulam /
HV, 63, 2.2 dhanyāḥ smo 'nugṛhītāḥ smas
tvaddhṛtena nagena ha //
HV, 64, 15.1 sa vṛṣaḥ kakṣayor dṛṣṭiṃ praṇidhāya
dhṛtānanaḥ /
HV, 65, 3.1 dhṛte govardhane caiva viphale śakraśāsane /
HV, 65, 19.2 dhṛtaṃ yadukulaṃ vīrair bhūtalaṃ parvatair iva //
HV, 65, 30.2 nirjalaṃ gokulaṃ kṛtvā
dhṛto govardhano giriḥ //
HV, 65, 87.1 asmākam api mallau dvau sajjau
jayadhṛtotsavau /
HV, 66, 33.1 yas tvaṃ devopamaṃ vṛddhaṃ vasudevam
dhṛtavratam /
HV, 69, 19.2 vipulaś ca
dhṛtaḥ śailo yathā vai bhūdharas tvayā //
HV, 73, 17.2 yauvanastheva vanitā svaṃ
dadhārārtavaṃ vapuḥ //
HV, 73, 32.2 dhṛtās tābhis trayo lokāḥ sarve vai kulapāṃsana //
HV, 81, 19.2 nṛpo 'bhiyāto balavāñ jarāsaṃdho
dhṛtavrataḥ //
HV, 96, 37.2 dhṛto govardhanaḥ śailaḥ saptarātraṃ mahātmanā /
HV, 99, 2.2 rukmiṇyāṃ vāsudevasya lakṣmīkāmo
dhṛtavrataḥ /
HV, 100, 66.2 tanmayaṃ viddhi māṃ vipra
dhṛto 'haṃ tair mayā ca te //
Harṣacarita
Harṣacarita, 1, 253.1 atha vatsāt pravardhamānādipuruṣajanitātmacaraṇonnatinirgatapraghoṣaḥ
parameśvaraśirodhṛtaḥ sakalakalāgamagambhīraḥ mahāmunimānyaḥ vipakṣakṣobhakṣamaḥ kṣititalalabdhāyatiḥ askhalitapravṛtto bhāgīrathīpravāha iva pāvanaḥ prāvartata vimalo vaṃśaḥ //
Harṣacarita, 2, 60.1 athānyasminn ahany utthāya prātareva snātvā
dhṛtadhavaladukūlavāsāḥ gṛhītākṣamālaḥ prāsthānikāni sūktāni mantrapadāni ca bahuśaḥ samāvartya devadevasya virūpākṣasya kṣīrasnapanapuraḥsarāṃ surabhikusumadhūpagandhadhvajabalivilepanapradīpakabahulāṃ vidhāya paramayā bhaktyā pūjām prathamahutataralatilatvagvighaṭanacaṭulamukharaśikhāśekharaṃ prājyājyāhutipravardhitadakṣiṇārciṣaṃ bhagavantamāśuśukṣaṇiṃ hutvā dattvā dyumnaṃ yathāvidyamānaṃ dvijebhyaḥ pradakṣiṇīkṛtya prāṅmukhīṃ naicikīm śuklāṅgarāgaḥ śuklamālyaḥ śuklavāsāḥ rocanācitradūrvāgrapallavagrathitagirikarṇikākusumakṛtakarṇapūraḥ śikhāsaktasiddhārthakaḥ pituḥ kanīyasyā svasrā mātreva snehārdrahṛdayayā śvetavāsasā sākṣādiva bhagavatyā mahāśvetayā mālatyākhyayā kṛtasakalagamanamaṅgalaḥ dattāśīrvādo bāndhavavṛddhābhiḥ abhinanditaḥ parijanajaratībhiḥ vanditacaraṇairabhyanujñāto gurubhiḥ abhivāditairāghrātaḥ śirasi kulavṛddhaiḥ vardhitagamanotsāhaḥ śakunaiḥ mauhūrtikamatena kṛtanakṣatradohadaḥ śobhane muhūrte haritagomayopaliptājirasthaṇḍilasthāpitam asitetarakusumamālāparikṣiptakaṇṭhaṃ dattapiṣṭapañcāṅgulapāṇḍuraṃ mukhanihitanavacūtapallavaṃ pūrṇakalaśamīkṣamāṇaḥ praṇamya kuladevatābhyaḥ kusumaphalapāṇibhirapratirathaṃ japadbhir nijadvijair anugamyamānaḥ prathamacalitadakṣiṇacaraṇaḥ prītikūṭānniragāt //
Harṣacarita, 2, 66.1 nivartitasnānāśanavyatikaro viśrāntaśca mekhalakena saha yāmamātrāvaśeṣe divase bhuktavati bhūbhuji prakhyātānāṃ kṣitibhujāṃ bahūñchibirasaṃniveśān vīkṣamāṇaḥ śanaiḥ śanaiḥ paṭṭabandhārthamupasthāpitaiśca ḍiṇḍimādhirohaṇāyāhṛtaiścābhinavabaddhaiśca vikṣepopārjitaiśca kauśalikāgataiśca prathamadarśanakutūhalopanītaiśca nāgavīthīpālapreṣitaiśca pallīparivṛḍhaḍhaukitaiśca svecchāyuddhakrīḍākautukākāritaiś ca dūtasaṃpreṣaṇapreṣitaiśca dīyamānaiś cāchidyamānaiś ca mucyamānaiś ca yāmasthāpitaiś ca sarvadvīpavijigīṣayā giribhiriva sāgarasetubandhanārtham ekīkṛtair dhvajapaṭapaṭupaṭahaśaṅkhacāmarāṅgarāgaramaṇīyaiḥ puṣyābhiṣekadivasairiva kalpitairvāraṇendraiḥ śyāmāyamānam anavaratacalitakhurapuṭaprahatamṛdaṅgaiś ca nartayadbhir iva rājalakṣmīm upahasadbhir iva sṛkkapuṭaprasṛtaphenāṭṭahāsena javajaḍajaṅghāṃ hariṇajātimākārayadbhiriva saṃghaṭṭahetor harṣaheṣitenoccair uccaiḥśravasam utpatadbhir iva divasakararathaturagaruṣā pakṣāyamāṇamaṇḍanacāmaramālair gaganatalaṃ turaṅgais taraṅgāyamāṇam anyatra preṣitaiśca preṣyamāṇaiśca preṣitapratinivṛttaiś ca bahuyojanagamanagaṇanasaṃkhyākṣarāvalībhir iva varāṭikāvalībhir ghaṭitamukhamaṇḍanakais tārakitair iva saṃdhyātapacchedair aruṇacāmarikāracitakarṇapūraiḥ saraktotpalair iva raktaśāliśāleyair anavaratajhaṇajhaṇāyamānacārucāmīkaraghurughurukamālikair jaratkarañjavanair iva raṇitaśuṣkabījakośīśataiḥ śravaṇopāntapreṅkhatpañcarāgavarṇorṇācitrasūtrajūṭajaṭājālaiḥ kapikapolakapilaiḥ kramelakakulaiḥ kapilāyamānam anyatra śarajjaladharairiva sadyaḥsrutapayaḥpaṭaladhavalatanubhiḥ kalpapādapairiva muktāphalajālakajāyamānālokaluptachāyāmaṇḍalair nārāyaṇanābhipuṇḍarīkair ivāśliṣṭagaruḍapakṣaiḥ kṣīrododdeśairiva dyotamānavikaṭavidrumadaṇḍaiḥ śeṣaphaṇāphalakair ivoparisphuratsphītamāṇikyakhaṇḍaiḥ śvetagaṅgāpulinairiva rājahaṃsopasevitairabhibhavadbhiriva nidāghasamayamupahasadbhiriva vivasvataḥ pratāpamāpibadbhirivātapaṃ candralokamayamiva jīvalokaṃ janayadbhiḥ kumudamayamiva kālaṃ kurvadbhir jyotsnāmayam iva vāsaraṃ viracayadbhiḥ phenamayīmiva divaṃ darśayadbhir akālakaumudīsahasrāṇīva sṛjadbhir upahasadbhir iva śātakratavīṃ śriyaṃ śvetāyamānair ātapatrakhaṇḍaiḥ śvetadvīpāyamānam kṣaṇadṛṣṭanaṣṭāṣṭadiṅmukhaṃ ca muṣṇadbhiriva bhuvanamākṣepotkṣepadolāyitaṃ dinaṃ gatāgatānīva kārayadbhirutsārayadbhiriva kunṛpatisamparkakalaṅkakālīṃ kāleyīṃ sthitiṃ vikacaviśadakāśavanapāṇḍuradaśadiśaṃ śaratsamayam ivopapādayadbhir bisatantumayam ivāntarikṣam āvirbhāvayadbhiḥ śaśikararucīnāṃ calatāṃ cāmarāṇāṃ sahasrair dolāyamānam api ca haṃsayūthāyamānaṃ karikarṇaśaṅkhaiḥ kalpalatāvanāyamānaṃ kadalikābhiḥ māṇikyavṛkṣakavanāyamānaṃ māyūrātapatraiḥ mandākinīpravāhāyamāṇam aṃśukaiḥ kṣīrodāyamānaṃ kṣaumaiḥ kadalīvanāyamānaṃ marakatamayūkhaiḥ janyamānānyadivasamiva padmarāgabālātapaiḥ utpadyamānāparāmbaram ivendranīlaprabhāpaṭalaiḥ ārabhyamāṇāpūrvaniśam iva mahānīlamayūkhāndhakāraiḥ syandamānānekakālindīsahasram iva gāruḍamaṇiprabhāpratānaiḥ aṅgārakitamiva puṣparāgaraśmibhiḥ kaiścit praveśam alabhamānair adhomukhaiś caraṇanakhapatitavadanapratibimbanibhena lajjayā svāṅgānīva viśadbhiḥ kaiścid aṅgulīlikhitāyāḥ kṣiter vikīryamāṇakaranakhakiraṇakadambavyājena sevācāmarāṇīvārpayadbhiḥ kaiścid uraḥsthaladolāyamānendranīlataralaprabhāpaṭṭaiḥ svāmikopapraśamanāya kaṇṭhabaddhakṛpāṇapaṭṭairiva kaiścid ucchvāsasaurabhabhrāmyadbhramarapaṭalāndhakāritamukhair
apahṛtalakṣmīśokadhṛtalambaśmaśrubhir ivānyaiḥ śekharoḍḍīyamānamadhupamaṇḍalaiḥ praṇāmaviḍambanābhayapalāyamānamaulibhiriva nirjitairapi susaṃmānitair ivānanyaśaraṇair antarāntarā niṣpatatāṃ praviśatāṃ cāntarapratīhārāṇām anumārgapradhāvitānekārthijanasahasrāṇām anuyāyinaḥ puruṣān aśrāntaiḥ punaḥ punaḥ pṛcchadbhiḥ bhadrādya bhaviṣyati bhuktvā sthāne dāsyati darśanaṃ parameśvaraḥ niṣpatiṣyati vā bāhyāṃ kakṣām iti darśanāśayā divasaṃ nayadbhirbhujanirjitaiḥ śatrumahāsāmantaiḥ samantādāsevyamānam anyaiś ca pratāpānurāgāgatair nānādeśajair mahāmahīpālaiḥ pratipālayadbhir narapatidarśanakālam adhyāsyamānam ekāntopaviṣṭaiśca jainair ārhataiḥ pāśupataiḥ pārāśaribhirvarṇibhiḥ sarvadeśajanmabhiś ca janapadaiḥ sarvāmbhodhivelāvanavalayavāsibhiś ca mlecchajātibhiḥ sarvadeśāntarāgataiś ca dūtamaṇḍalairupāsyamānam sarvaprajānirmāṇabhūmimiva prajāpatīnāṃ lokatrayasāroccayaracitaṃ caturthamiva lokam mahābhārataśatair apy akathanīyasamṛddhisaṃbhāram kṛtayugasahasrairiva kalpitasaṃniveśaṃ svargārbudair iva vihitarāmaṇīyakam rājalakṣmīkoṭibhir iva kṛtaparigrahaṃ rājadvāramagamat //
Harṣacarita, 2, 94.0 paśya tāvad devam ity abhidhīyamānaś ca tena madajalapaṅkilakapolapaṭṭapatitāṃ mattām iva madaparimalena mukulitāṃ kathamapi tasmād dṛṣṭim ākṛṣya tenaiva dauvārikeṇopadiśyamānavartmā samatikramya bhūpālakulasahasrasaṃkulāni trīṇi kakṣāntarāṇi caturthe bhuktāsthānamaṇḍapasya purastād ajire sthitam dūrād ūrdhvasthitena prāṃśunā karṇikāragaureṇa vyāyāmavyāyatavapuṣā śastriṇā maulena śarīraparivārakalokena paṅktisthitena kārtasvarastambhamaṇḍaleneva parivṛtam āsannopaviṣṭaviśiṣṭeṣṭalokam haricandanarasaprakṣālite tuṣāraśīkaraśītalatale dantapāṇḍurapāde śaśimaya iva muktāśailaśilāpaṭṭaśayane samupaviṣṭam śayanīyaparyantavinyaste samarpitasakalavigrahabhāraṃ bhuje diṅmukhavisarpiṇi dehaprabhāvitāne vitatamaṇimayūkhe gharmasamayasubhage sarasīva mṛdumṛṇālajālajaṭilajale sarājakaṃ ramamāṇam tejasaḥ paramāṇubhir iva kevalair nirmitam anicchantam api balād āropayitum iva siṃhāsanam sarvāvayaveṣu sarvalakṣaṇair gṛhītam gṛhītabrahmacaryam āliṅgitaṃ rājalakṣmyā pratipannāsidhārādhāraṇavratam avisaṃvādinaṃ rājarṣim viṣamarājamārgavinihitapadaskhalanabhiyeva sulagnaṃ dharme sakalabhūpālaparityaktena bhīteneva labdhavācā sarvātmanā satyena sevyamānam āsannavāravilāsinīpratiyātanābhiś caraṇanakhapātinībhir digbhir iva daśabhiḥ praṇamyamānam dīrghair digantapātibhir dṛṣṭipātair lokapālānāṃ kṛtākṛtam iva pratyavekṣamāṇam maṇipādapīṭhapṛṣṭhapratiṣṭhitakareṇoparigamanābhyanujñāṃ mṛgyamāṇam iva divasakareṇa bhūṣaṇaprabhāsam utsāraṇabaddhaparyantamaṇḍalena pradakṣiṇīkriyamāṇam iva divasena apraṇamadbhir giribhir api dūyamānaṃ śauryoṣmaṇā phenāyamānam iva candanadhavalaṃ lāvaṇyajaladhim udvahantam ekarājyaurjityena nijapratibimbāny api
nṛpacakracūḍāmaṇidhṛtāny asahamānam iva darpaduḥkhāsikayā cāmarānilanibhena bahudheva śvasantīṃ rājalakṣmīṃ dadhānam sakalam iva catuḥsamudralāvaṇyam ādāyotthitayā śriyā samupaśliṣṭam ābharaṇamaṇikiraṇaprabhājālajāyamānānīndradhanuḥsahasrāṇīndraprābhṛtaprahitāni vilabhamānam iva rājñāṃ saṃbhāṣaṇeṣu parityaktam api madhu varṣantam kāvyakathāsvapītam apy amṛtam udvamantaṃ visrambhabhāṣiteṣv anākṛṣṭam api hṛdayaṃ darśayantaṃ prasādeṣu niścalām api śriyaṃ sthāne sthāne sthāpayantaṃ vīragoṣṭhīṣu pulakitena kapolasthalenānurāgasaṃdeśam ivopāṃśu raṇaśriyaḥ śṛṇvantam atikrāntasubhaṭakalahālāpeṣu snehavṛṣṭim iva dṛṣṭim iṣṭe kṛpāṇe pātayantaṃ parihāsasmiteṣu gurupratāpabhītasya rājakasya svaccham āśayam iva daśanāṃśubhiḥ kathayantaṃ sakalalokahṛdayasthitam api nyāye tiṣṭhantam agocare guṇānām abhūmau saubhāgyānām aviṣaye varapradānānām aśakya āśiṣām amārge manorathānām atidūre daivasyādiśy upamānānām asādhye dharmasyādṛṣṭapūrve lakṣmyā mahattve sthitam aruṇapādapallavena sugatamantharoruṇā vajrāyudhaniṣṭhuraprakoṣṭhapṛṣṭhena vṛṣaskandhena bhāsvadbimbādhareṇa prasannāvalokitena candramukhena kṛṣṇakeśena vapuṣā sarvadevatāvatāramivaikatra darśayantam api ca māṃsalamayūkhamālāmalinitamahītale mahati mahārhe māṇikyamālāmaṇḍitamekhale mahānīlamaye pādapīṭhe kalikālaśirasīva salīlaṃ vinyastavāmacaraṇam ākrāntakāliyaphaṇācakravālaṃ bālamiva puṇḍarīkākṣam kṣaumapāṇḍureṇa caraṇanakhadīdhitipratānena prasaratā mahīṃ mahādevīpaṭṭabandheneva mahimānam āropayantam apraṇatalokapālakopenevātilohitau sakalanṛpatimaulimālāsv atipītaṃ padmarāgaratnātapam iva vamantau sarvatejasvimaṇḍalāstamayasaṃdhyām iva dhārayantāv aśeṣarājakakusumaśekharamadhurasasrotāṃsīva sravantau samastasāmantasīmantottaṃsasraksaurabhabhrāntair bhramaramaṇḍalair amitrottamāṅgair iva muhūrtam apy avirahitau saṃvāhanatatparāyāḥ śriyo vikacaraktapaṅkajavanavāsabhavanānīva kalpayantau jalajaśaṅkhamīnamakarasanāthatalatayā kathitacaturambhodhibhogacihnāv iva caraṇau dadhānaṃ diṅnāgadantamusalābhyām iva vikaṭamakaramukhapratibandhabandhurābhyām udvelalāvaṇyayodhipravāhābhyām iva phenāhitaśobhābhyāṃ candanadrumābhyām iva bhogimaṇḍalaśiroratnaraśmirajyamānamūlābhyāṃ hṛdayāropitabhūbhāradhāraṇamāṇikyastambhābhyām urudaṇḍābhyāṃ virājamānam amṛtaphenapiṇḍapāṇḍunā mekhalāmaṇimayūkhakhacitena nitambabimbavyāsaṅginā vimalapayodhautena netrasūtraniveśaśobhinādharavāsasā vāsukinirmokeṇeva mandaraṃ dyotamānam aghanena satārāgaṇenoparikṛtena dvitīyāmbareṇa bhuvanābhogam iva bhāsamānam ibhapatidaśanamusalasahasrollekhakaṭhinamasṛṇenāparyāptāmbaraprathimnā vividhavāhinīsaṃkṣobhakalakalasaṃmardasahiṣṇunā kailāsam iva mahatā sphaṭikataṭenoruṇoraḥkapāṭena virājamānaṃ śrīsarasvatyorurovadanopabhogavibhāgasūtreṇeva pātitena śeṣeṇeva ca tadbhujastambhavinyastasamastabhūbhāralabdhaviśrāntisukhaprasuptena hāradaṇḍena parivalitakandharam jīvitāvadhigṛhītasarvasvamahādānadīkṣācīreṇeva hāramuktāphalānāṃ kiraṇanikareṇa prāvṛtavakṣaḥsthalam ajajigīṣayā bālair bhujair ivāparaiḥ prarohadbhir bāhūpadhānaśāyinyāḥ śriyāḥ karṇotpalamadhurasadhārāsaṃtānair iva galadbhir bhujajanmanaḥ pratāpasya nirgamanamārgair ivāvirbhavadbhir aruṇaiḥ keyūraratnakiraṇadaṇḍair ubhayataḥprasāritamaṇimayapakṣavitānam iva māṇikyamahīdharaṃ sakalalokālokamārgārgalena caturudadhiparikṣepakhātaśātakumbhaśilāprākāreṇa sarvarājahaṃsabandhavajrapañjareṇa bhuvanalakṣmīpraveśamaṅgalamahāmaṇitoraṇenātidīrghadordaṇḍayugalena diśāṃ dikpālānāṃ ca yugapad āyatim apaharantaṃ sodaryalakṣmīcumbanalobhena kaustubhamaṇer iva mukhāvayavatāṃ gatasyādharasya galatā rāgeṇa pārijātapallavaraseneva siñcantaṃ diṅmukhāny antarāntarā suhṛtparihāsasmitaiḥ prakīryamāṇavimaladaśanaśikhāpratānaiḥ prakṛtimūḍhāyā rājaśriyāḥ prajñālokam iva darśayantaṃ mukhajanitendusaṃdehāgatāni kumudinīvanānīva preṣayantam sphuṭadhavaladaśanapaṅktikṛtakumudavanaśaṅkāpraviṣṭāṃ śarajjyotsnām iva visarjayantaṃ madirāmṛtapārijātagandhagarbheṇa bharitasakalakakubhā mukhāmodenāmṛtamathanadivasam iva sṛjantaṃ vikacamukhakamalakarṇikākośenānavaratam āpīyamānaśvāsasaurabham ivādhomukhena nāsāvaṃśena cakṣuṣaḥ kṣīrasnigdhasya dhavalimnā diṅmukhāny apūrvavadanacandrodayodvelakṣīrodotplāvitānīva kurvāṇaṃ vimalakapolaphalakapratibimbitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vigrahiṇīm iva mukhanivāsinīṃ sarasvatīṃ dadhānam aruṇena cūḍāmaṇiśociṣā sarasvatīrṣyākupitalakṣmīprasādanalagnena caraṇālaktakeneva lohitāyatalalāṭataṭam āpāṭalāṃśutantrīsaṃtānavalayinīṃ kuṇḍalamaṇikuṭilakoṭibālavīṇām anavaratacalitacaraṇānāṃ vādayatām upavīṇayatām iva svaravyākaraṇavivekaviśāradaṃ śravaṇāvataṃsamadhukarakulānāṃ kalakvaṇitam ākarṇayantam utphullamālatīmayena rājalakṣmyāḥ kacagrahalīlālagnena nakhajyotsnāvalayeneva mukhaśaśipariveṣamaṇḍalena muṇḍamālāguṇena parikalitakeśāntam śikhaṇḍābharaṇabhuvā muktāphalālokena marakatamaṇikiraṇakalāpena cānyonyasaṃvalanavṛjinena prayāgapravāhaveṇikāvāriṇevāgatya svayam abhiṣicyamānaṃ śramajalavilīnabahalakṛṣṇāgurupaṅkatilakakalaṅkakalpitena kālimnā prārthanācāṭucaturacaraṇapatanaśataśyāmikākiṇeneva nīlāyamānalalāṭendulekhābhiḥ kṣubhitamānasodgatair utkalikākalāpair iva hārair ullasadbhir avaṣṭabhyamānābhir vilāsavalganacaṭulair bhrūlatākalpair īrṣyayā śriyam iva tarjayantībhir āyāmibhiḥ śvasitair aviralaparimalair malayamārutamayaiḥ pāśair ivākarṣantībhir vikaṭabakulāvalīvarāṭakaveṣṭitamukhair bṛhadbhiḥ stanakalaśaiḥ svadārasaṃtoṣarasam ivāśeṣam uddharantībhiḥ kucotkampikāvikārapreṅkhitānāṃ hārataralamaṇīnāṃ raśmibhir ākṛṣya hṛdayam iva haṭhāt praveśayantībhiḥ prabhāmucām ābharaṇamaṇīnāṃ mayūkhaiḥ prasāritair bahubhir iva bāhubhir āliṅgantībhir jṛmbhānubandhabandhuravadanāravindāvaraṇīkṛtair uttānaiḥ karakisalayaiḥ sarabhasapradhāvitāni mānasānīva nirundhatībhir madanāndhamadhukarakulakīryamāṇakarṇakusumarajaḥkaṇakūṇitakoṇāni kusumaśaraśaranikaraprahāramūrcchāmukulitānīva locanāni caturaṃ saṃcārayantībhir anyonyamatsarād āvirbhavadbhaṅgurabhrukuṭivibhramakṣiptaiḥ kaṭākṣaiḥ karṇendīvarāṇīva tāḍayantībhir animeṣadarśanasukharasarāśiṃ mantharitapakṣmaṇā cakṣuṣā pītam iva komalakapolapālīpratibimbitaṃ vahantībhir abhilāṣalīlānirnimittasmitaiś candrodayāniva madanasahāyakāya sampādayantībhir aṅgabhaṅgavalanānyonyaghaṭitottānakaraveṇikābhiḥ sphuṭanamukharāṅgulīkāṇḍakuṇḍalīkriyamāṇanakhadīdhitinivahanibhenākiñcitkarakāmakārmukāṇīva ruṣā bhañjantībhir vāravilāsinībhir vilupyamānasaubhāgyam iva sarvataḥ sparśasvinnavepamānakarakisalayagalitacaraṇāravindāṃ caraṇagrāhiṇīṃ vihasya koṇena līlālasaṃ śirasi tāḍayantam anavaratakarakalitakoṇatayā cātmanaḥ priyāṃ vīṇām iva śriyam api śikṣayantaṃ niḥsneha iti dhanair anāśrayaṇīya iti doṣair nigraharucir itīndriyair durupasarpa iti kalinā nīrasa iti vyasanair bhīrur ity ayaśasā durgrahacittavṛttir iti cittabhuvā strīpara iti sarasvatyā ṣaṇḍha iti parakalatraiḥ kāṣṭhāmunir iti yatibhir dhūrta iti veśyābhir neya iti suhṛdbhiḥ karmakara iti vipraiḥ susahāya iti śatruyodhair ekam apy anekadhā gṛhyamāṇaṃ śantanor mahāvāhinīpatiṃ bhīṣmāj jitakāśinaṃ droṇāc cāpalālasaṃ guruputrād amoghamārgaṇaṃ karṇān mitrapriyaṃ yudhiṣṭhirād bahukṣamaṃ bhīmād anekanāgāyutabalaṃ dhanañjayān mahābhārataraṇayogyaṃ kāraṇam iva kṛtayugasya bījam iva vibudhasargasya utpattidvīpam iva darpasya ekāgāram iva karuṇāyāḥ prātiveśikam iva puruṣottamasya khaniparvatam iva parākramasya sarvavidyāsaṃgītagṛham iva sarasvatyāḥ dvitīyāmṛtamanthanadivasam iva lakṣmīsamutthānasya baladarśanam iva vaidagdhyasya ekasthānam iva sthitīnāṃ sarvasvakathanam iva kānter apavargam iva rūpaparamāṇusargasya sakaladuścaritaprāyaścittam iva rājyasya sarvabalasaṃdohāvaskandam iva kandarpasya upāyam iva purandaradarśanasya āvartanam iva dharmasya kanyāntaḥpuram iva kalānāṃ paramapramāṇam iva saubhāgyasya rājasargasamāptyavabhṛthasnānadivasam iva sarvaprajāpatīnāṃ gambhīraṃ ca prasannaṃ ca trāsajananaṃ ca ramaṇīyaṃ ca kautukajananaṃ ca puṇyaṃ ca cakravartinaṃ harṣam adrākṣīt //
Harṣacarita, 3, 117.1 punaruktabālapragrahaveṣṭananiścalamūlena baddhamṛtpariśodhanavaṃśatvaktitaunā kaupīnasanāthaśikhareṇa kharjūrapuṭasamudgakagarbhīkṛtabhikṣākapālakena dāravaphalakatrayatrikoṇatriyaṣṭiniviṣṭakamaṇḍalunā bahirupapāditapādukāvasthānena sthūladaśāsūtraniyantritapustikāpūlakena
vāmakaradhṛtena yogabhārakeṇādhyāsitaskandham itarakaragṛhītavetrāsanaṃ maskariṇam adrākṣīt //
Harṣacarita, 3, 133.0 atha mahataḥ kārpaṭikavṛndasya madhye prātar eva snātam dattāṣṭapuṣpikam anuṣṭhitāgnikāryam kṛtabhasmarekhāparihāraparikare haritagomayopaliptakṣititalavitate vyāghracarmaṇy upaviṣṭam kṛṣṇakambalaprāvaraṇanibhenāsuravivarapraveśāśaṅkayā pātālāndhakārāvāsam ivābhyasyantam unmiṣatā vidyutkapilenātmatejasā mahāmāṃsavikrayakrītena manaḥśilāpaṅkeneva śiṣyalokaṃ limpantam jaṭīkṛtaikadeśalambamānarudrākṣaśaṅkhaguṭikenordhvabaddhena śikhāpāśena badhnantam iva vidyāvalepadurvidagdhān upari saṃcarataḥ siddhān dhavalakatipayaśiroruheṇa vayasā pañcapañcāśataṃ varṣāṇy atikrāmantam khālityakṣīyamāṇaśaṅkhalomalekham lomaśakarṇaśaṣkulīpradeśam pṛthulalāṭataṭam tiraścyā bhasmalalāṭikayā bahuśaḥ
śirordhadhṛtadagdhaguggulusaṃtāpasphuṭitakapālāsthipāṇḍurarājiśaṅkām iva janayantam sahajalalāṭavalibhaṅgasaṃkocitakūrcabhāgāṃ babhrubhāsaṃ bhrūsaṃgatyā nirantarām āyāminīm ekām iva bhrūlekhāṃ bibhrāṇam īṣatkācarakanīnikena raktāpāṅganirgatāṃśupratānena madhyadhavalabhāsīndrāyudhenevātidīrgheṇa locanayugalena parito mahāmaṇḍalam ivānekavarṇarāgam ālikhantam sitapītalohitapatākāvalīśabalam śivabalim iva dikṣu vikṣipantam tārkṣyatuṇḍakoṭikubjāgraghoṇam dūravidīrṇasṛkkasaṃkṣiptakapolam kiṃcid danturatayā sadāhṛdayasaṃnihitaharamaulicandrātapeneva nirgacchatā dantālokena dhavalayantaṃ diśāṃ jālam jihvāgrasthitasarvaśaivasaṃhitātibhāreṇeva manākpralambitauṣṭham pralambaśravaṇapālīpreṅkhitābhyāṃ sphāṭikakuṇḍalābhyāṃ śukrabṛhaspatibhyām iva surāsuravijayavidyāsiddhiśraddhayānubadhyamānam baddhavividhauṣadhimantrasūtrapaṅktinā salohavalayenaikaprakoṣṭhena śaṅkhakhaṇḍaṃ pūṣṇo dantam iva bhagavatā bhavena bhagnaṃ bhaktyā bhūṣaṇīkṛtaṃ kalayantam akhilarasakūpodañcanaghaṭīyantramālām iva rudrākṣamālāṃ dakṣiṇena pāṇinā bhramayantam urasi dolāyamānenāpiṅgalāgreṇa kūrcakalāpena saṃmārjayantam ivāntargataṃ nijarajonikaram atinibiḍanīlalomamaṇḍalavicitaṃ ca dhyānalabdhena jyotiṣā dagdham iva hṛdayadeśe dadhānam īṣatpraśithilavalivalayabadhyamānatundam upacīyamānasphiṅmāṃsapiṇḍakam pāṇḍurapavitrakṣaumāvṛtakaupīnam sāvaṣṭambhaparyaṅkabandhamaṇḍalitenāmṛtaphenaśvetarucā yogapaṭṭakena vāsukinevāpratihatānekamantraprabhāvāvirbhūtena pradakṣiṇīkriyamāṇam aruṇatāmarasasukumārataratalasya pādayugalasya nirmalair nakhamayūkhajālakair jarjarayantam iva mahānidhānoddharaṇarasena rasātalam toyakṣālitaśucinā dhautapādukāyugalena haṃsamithuneneva bhāgīrathītīrthayātrāparicayāgatenāmucyamānacaraṇāntikam śikharanikhātakubjakālāyasakaṇṭakena vaiṇavena viśākhikādaṇḍena sarvavidyāsiddhivighnavināyakāpanayanāṅkuśeneva satatapārśvavartinā virājamānam abahubhāṣiṇaṃ mandahāsinaṃ sarvopakāriṇaṃ kumārabrahmacāriṇam atitapasvinam mahāmanasvinaṃ kṛśakrodham akṛśānurodham mahānagaram ivādīnaprakṛtiśobhitam merum iva kalpatarupallavarāśisukumāracchāyam kailāsam iva paśupaticaraṇarajaḥpavitritaśirasam śivalokam iva māheśvaragaṇānuyātam jalanidhim ivānekanadanadīsahasraprakṣālitaśarīram jāhnavīpravāham iva bahupuṇyatīrthasthānaśucim dhāma dharmasya tīrthaṃ tathyasya kośaṃ kuśalasya pattanaṃ pūtatāyāḥ śālāṃ śīlasya kṣetraṃ kṣamāyāḥ śāleyaṃ śālīnatāyāḥ sthānaṃ sthiteḥ ādhāraṃ dhṛteḥ ākaraṃ karuṇāyāḥ niketanaṃ kautukasya ārāmaṃ rāmaṇīyakasya prāsādaṃ prasādasya agāraṃ gauravasya samājaṃ saujanyasya saṃbhavaṃ sadbhāvasya kālaṃ kaleḥ bhagavantaṃ sākṣād iva virūpākṣaṃ bhairavācāryaṃ dadarśa //
Harṣacarita, 4, 7.1 yaḥ parakīyenāpi kātaravallabhena raṇamukhe tṛṇeneva
dhṛtenālajjata jīvitena //
Harṣacarita, 4, 8.1 yaḥ
karadhṛtadhautāsipratibimbitenātmanāpy adūyata samitiṣu sahāyena ripūṇāṃ puraḥ pradhaneṣu dhanuṣāpi namatā /
Harṣacarita, 4, 123.1 anyatra vetrivetravitrāsitajanadattāntarālāḥ
dhriyamāṇadhavalātapatravanā vanadevatā iva kalpatarutalavicāriṇyaḥ kāścit skandhobhayapālīlambamānalambottarīyalagnahastā līlādolādhirūḍhā iva preṅkhantyaḥ kāścit kanakakeyūrakoṭivipāṭyamānapaṭṭāṃśukottaraṅgās taraṅgiṇya iva taraccakravākasīmantyamānasrotasaḥ kāścid uddhūyamānadhavalacāmarasaṭālagnatrikaṇṭakavalitavikaṭakaṭākṣāḥ sarasya iva haṃsākṛṣyamāṇanīlotpalavanāḥ kāścic calaccaraṇacyutālaktakāruṇasvedaśīkarasicyamānabhavanahaṃsāḥ saṃdhyārāgarajyamānendubimbā iva kaumudīrajanyaḥ kāścit kaṇṭhanihitakāñcanakāñcīguṇāñcitakañcukivikārākuñcitabhruvaḥ kāmavāgurā iva prasāritabāhupāśā rājamahiṣyaḥ prārabdhanṛttā vilesuḥ //
Harṣacarita, 4, 147.1 atha candrasūryāv iva sphurajjyotsnāyaśaḥpratāpākrāntabhuvanāv abhirāmadurnirīkṣyau agnimārutāv iva samabhivyaktatejobalāv ekībhūtau śilākaṭhinakāyabandhau himavadvindhyāv ivācalau mahāvṛṣāv iva kṛtayugayogyau aruṇagaruḍāv iva harivāhanavibhaktaśarīrau indropendrāv iva nāgendragatau karṇārjunāv iva kuṇḍalakirīṭadharau pūrvāparadigbhāgāv iva sarvatejasvinām udayāstamayasaṃpādanasamarthau amāntāv ivātimānenāsannavelārgalanirodhasaṃkaṭe kukuṭīrake tejaḥ parāṅmukhīṃ chāyām api jugupsamānau svātmapratibimbenāpi pādanakhalagnena lajjamānau śiroruhāṇām api bhaṅgena duḥkham avatiṣṭhamānau cūḍāmaṇisaṃkrāntenāpi dvitīyenātapatreṇāpatrapamāṇau bhagavati ṣaṇmukhe 'pi svāmiśabdenāsukhāyamānaśravaṇau darpaṇadṛṣṭenāpi pratipuruṣeṇa dūyamānanayanau saṃdhyāñjalighaṭaneṣv api śūlāyamānottamāṅgau
jaladharadhṛtenāpi dhanuṣā dodhūyamānahṛdayau ālekhyakṣitipatibhir apy apraṇamadbhiḥ saṃtapyamānacaraṇau parimitamaṇḍalasaṃtuṣṭaṃ tejaḥ savitur apy abahumanyamānau bhūbhṛdapahṛtalakṣmīkaṃ sāgaram apy upahasantau balavantam akṛtavigrahaṃ mārutam api nindantau himavato 'pi camarīvālavyajanavījitena dahyamānau jaladhīnām api śaṅkhaiḥ khidyamānau catuḥsamudrādhipatim aparaṃ pracetasam apy asahamānau anapahṛtacchatrān api vicchāyān avanipālān kurvāṇau sādhuṣv apy asevitaprasannau mukhena madhu kṣarantau duṣṭarājavaṃśān ūṣmaṇā dūrasthitān api mlānim ānayantau anudivasaṃ śastrābhyāsaśyāmikākalaṅkitam aśeṣarājakapratāpāgninirvapaṇamalinam iva karatalam udvahantau yogyākāleṣu dhīrair dhanurdhvanibhir abhyarṇopabhogād digvadhūbhir ivālapantau rājyavardhana iti harṣa iti sarvasyām eva pṛthivyām āvirbhūtaśabdaprādurbhāvau svalpīyasaiva kālena dvīpāntareṣv api prakāśatāṃ jagmatuḥ //
Harṣacarita, 5, 108.1 anyasminn api tāvat svāmini durlabhībhavati bhavanty asavo
dhriyamāṇā hrīhetavo loke kimutāmṛtamaye 'nujīvināṃ nirvyājabāndhave 'vandhyaprasāde sugṛhītanāmni tāte //
Harṣacarita, 6, 8.1 anantaraṃ ca dvārapālapramuktena prathamapraviṣṭena parijanenevākrandena kathyamānam dūradrutāgamanamuṣitabāhulyena vicchinnacchatradhāreṇa lambitāmbaravāhinā bhraṣṭabhṛṅgāragrāhiṇā cyutācamanadhāriṇā tāmyattāmbūlikena khañjatkhaḍgagrāhiṇā katipayaprakāśadāserakaprāyeṇa bahuvāsarāntaritasnānabhojanaśayanaśyāmakṣāmavapuṣā parijanena parivṛtam aviralamārgadhūlidhūsaritaśarīratayā śaraṇīkṛtam ivāśaraṇayā kramāgatayā vasuṃdharayā hūṇanirjayasamaraśaravraṇabaddhapaṭṭakair dīrghadhavalaiḥ samāsannarājyalakṣmīkaṭākṣapātair iva śabalīkṛtakāyam avanipatiprāṇaparitrāṇārtham iva ca śokahutabhuji hutamāṃsair atikṛśair avayavair āvedyamānaduḥkhabhāram apagatacūḍāmaṇini malinākulakuntale śekharaśūnye śirasi śucam ārūḍhāṃ mūrtimatīm iva dadhānam ātapagalitasvedarājinā rudateva pitṛpādapatanotkaṇṭhitena lalāṭapaṭṭena lakṣyamāṇam prathīyasā bāṣpapayaḥpravāheṇābhimatapatimaraṇamūrcchitām iva mahīm anavarataṃ siñcantam anantasaṃtatāśrupravāhanipatananimnīkṛtāv iva duḥkhakṣāmau kapolāv udvahantam atyuṣṇamukhamārutamārgagatena dravateva galitatāmbūlarāgeṇādharabimbenopalakṣitam pavitrikāmātrāvaśeṣendranīlikāṃśuśyāmāyamānam aciraśrutapitṛmaraṇajanyamahāśokāgnidagdham iva śravaṇapradeśam udvahantam asphuṭābhivyaktavyañjanenāpy adhomukhastimitanayananīlatārakamayūkhamālākhacitena śokaprarūḍhaśmaśruśyāmaleneva mukhaśaśinā lakṣyamāṇam kesariṇam iva mahābhūbhṛdvinipātavihvalaniravalaṃbanam divasam iva tejaḥpatipatanaparimlānaśriyaṃ śyāmībhūtam nandanam iva bhagnakalpapādapaṃ vicchāyam digbhāgam iva proṣitadikkuñjaraśūnyam girim iva guruvajrapātadāritaṃ kampamānam krītam iva kraśimnā kiṃkarīkṛtam iva kāruṇyena dāsīkṛtam iva daurmanasyena śiṣyīkṛtam iva śocitavyena andhīkṛtam ivādhinā mūkīkṛtam iva maunena piṣṭam iva pīḍayā svinnam iva saṃtāpena uccitam iva cintayā viluptam iva vilāpena
dhṛtam iva vairāgyeṇa pratyākhyātam iva pratisaṃkhyānena avajñātam iva prajñayā dūrīkṛtam iva durabhibhavatvena abodhyena vṛddhabuddhīnām asādhyena sādhubhāṣitānām agamyena gurugirām aśakyena śāstraśaktīnām apathena prajñāprayatnānām agocareṇa suhṛdanurodhānām aviṣayeṇa viṣayopabhogānām abhūmibhūtena kālakramopacayānāṃ śokena kavalīkṛtaṃ jyeṣṭhaṃ bhrātaram apaśyat //
Harṣacarita, 6, 158.1 manasvināṃ hi pradhanapradhānadhane dhanuṣi
dhriyamāṇe sati ca kamalākalahaṃsīkelikuvalayakānane kṛpāṇe kṛpaṇopāyāḥ payodhimathanaprabhṛtayo 'pi śrīsamutthānasya kiṃ punar īdṛśāḥ //
Harṣacarita, 6, 249.1 atha yugapatpradhāvitabahupuruṣaparamparāhūyamānaḥ svamandirād apratipālitakareṇuś caraṇābhyām eva saṃbhrāntaḥ sasaṃbhramair daṇḍibhir utsāryamāṇajanapadaḥ pade pade praṇamataḥ pratidiśam ibhabhiṣagvarān varavāraṇānāṃ vibhāvarīvārtāḥ pṛcchann ucchritaśikhipicchalāñchitavaṃśalatāvanagahanagṛhītadigāyāmair vindhyavanair iva vāraṇabandhavimardodyogāgataiḥ puraḥpradhāvadbhir anāyattamaṇḍalair ādhoraṇagaṇaiś ca marakataharitaghāsamuṣṭīś ca darśayadbhir navagrahagajapatīṃś ca prārthayamānaiś ca labdhābhimatamattamātaṅgamuditamānasaiś ca sudūram upasṛtya namasyadbhir ātmīyamātaṅgamadāgamāṃś ca nivedayadbhiḥ ḍiṇḍimādhirohaṇāya ca vijñāpayadbhiḥ
pramādapatitāparādhāpahṛtadviradaduḥkhadhṛtadīrghaśmaśrubhir agrato gacchadbhiḥ abhinavopasṛtaiś ca karpaṭibhir vāraṇāptisukhapratyāśayā dhāvamānaiḥ gaṇikādhikārigaṇaiś ciralabdhāntarair ucchritakaraiḥ karmaṇyakareṇukāsaṃkathanākulair ullāsitapallavacihnābhir araṇyapālapaṅktibhiś ca niṣpāditanavagrahanāganivahanivedanodyatābhir uttambhitatuṅgatotravanābhir mahāmātrapeṭakaiś ca prakaṭitakarikarmacarmapuṭaiḥ abhinavagajasādhanasaṃcaraṇavārtānivedanavisarjitaiś ca nāgavanavīthīpāladūtavṛndaiḥ pratikṣaṇapratyavekṣitakarikavalakūṭaiś ca kaṭabhaṅgasaṃgrahaṃ grāmanagaranigameṣu nivedayamānaiḥ kaṭakakadambakaiḥ kriyamāṇakolāhalaḥ svāmiprasādasaṃbhṛtena mahādhikārāviṣkāreṇa svābhāvikena cāvaṣṭambhābhogenodāsīno 'py ādiśann iva asaṃkhyakarikarṇaśaṅkhasampatsampādanāya samudrān ājñāpayann iva śṛṅgāragairikapaṅkāṅgarāgasaṃgrahāya girīn muṣṇann iva diggajādhikāraṃ kakubhām airāvatam ivāpaharan harer harapadabharanamitakailāsagirigurubhiḥ pādanyāsair gurubhāragrahaṇagarvam urvyāḥ saṃharann iva gatavaśavilolasya cājānulambasya bāhudaṇḍadvayasya vikṣepair ālānaśilāstambhamālām ivobhayato nikhanann īṣaduttuṅgalambenādharabimbenāmṛtarasasvādunā navapallavakomalena kavaleneva śrīkareṇukāṃ vilobhayan nijanṛpavaṃśadīrghaṃ nāsāvaṃśaṃ dadhānaḥ atisnigdhamadhuradhavalaviśālatayā pītakṣīrodeneva pibann īkṣaṇayugmāyāmena diśām āyāmaṃ merutaṭād api vikaṭavipulālikaḥ satatam avicchinnacchatracchāyāprarūḍhivaśād iva nitāntāyatanīlakomalacchavisubhagena svabhāvabhaṅgureṇa kuntalabālavallarīvellitavilāsinā lunann iva luptālokān arkakarān barbarakeṇāripakṣaparikṣayaparityaktakārmukakarmāpi sakaladigantaśrūyamāṇaguruguṇadhvaniḥ ātmasthasamastamattamātaṅgasādhano 'py aspṛṣṭo madena bhūtimān api snehamayaḥ pārthivo 'pi guṇamayaḥ kariṇām iva dānavatām upari sthitaḥ svāmitām iva spṛhaṇīyāṃ bhṛtyatām apy aparibhūtām udvahann ekabhartṛbhaktiniścalāṃ kulāṅganām ivānanyagamyāṃ prabhuprasādabhūmim ārūḍhaḥ niṣkāraṇabāndhavo vidagdhānām abhṛtabhṛtyo bhajatām akrītadāso viduṣām skandagupto viveśa rājakulam //
Kirātārjunīya
Kir, 1, 29.1 akhaṇḍam ākhaṇḍalatulyadhāmabhiś ciraṃ
dhṛtā bhūpatibhiḥ svavaṃśajaiḥ /
Kir, 4, 23.1 patanti nāsmin viśadāḥ patatriṇo
dhṛtendracāpā na payodapaṅktayaḥ /
Kir, 5, 9.2 laghutuṣāratuṣārajalaścyutaṃ
dhṛtasadānasadānanadantinam //
Kir, 5, 15.2 dadhatam unnatasānusamuddhatāṃ
dhṛtasitavyajanām iva jāhnavīm //
Kir, 6, 1.2 dhṛtasatpathas tripathagām abhitaḥ sa tam āruroha puruhūtasutaḥ //
Kir, 6, 10.1 upalāhatoddhatataraṅgadhṛtaṃ javinā vidhūtavitataṃ marutā /
Kir, 6, 20.1 śamayan
dhṛtendriyaśamaikasukhaḥ śucibhir guṇair aghamayaṃ sa tamaḥ /
Kir, 6, 24.1 dhṛtahetir apy adhṛtajihmamatiś caritair munīn adharayañśucibhiḥ /
Kir, 6, 32.2 amalena tasya
dhṛtasaccaritāś caritena cātiśayitā munayaḥ //
Kir, 8, 51.1 vihasya pāṇau vidhṛte
dhṛtāmbhasi priyeṇa vadhvā madanārdracetasaḥ /
Kir, 10, 24.1 dhṛtabisavalayāvalir vahantī kumudavanaikadukūlam āttabāṇā /
Kir, 10, 27.1 mukulitam atiśayya bandhujīvaṃ
dhṛtajalabinduṣu śādvalasthalīṣu /
Kir, 10, 46.1 dhṛtabisavalaye nidhāya pāṇau mukham adhirūṣitapāṇḍugaṇḍalekham /
Kir, 12, 2.1 abhiraśmimāli vimalasya
dhṛtajayadhṛter anāśuṣaḥ /
Kir, 14, 36.1 anādaropāttadhṛtaikasāyakaṃ jaye 'nukūle suhṛdīva saspṛham /
Kir, 16, 15.1 dhṛtotpalāpīḍa iva priyāyāḥ śiroruhāṇāṃ śithilaḥ kalāpaḥ /
Kir, 16, 21.2 dhṛtā vikārāṃs tyajatā mukhena prasādalakṣmīḥ śaśalāñchanasya //
Kir, 16, 59.2 praśāntim eṣyan
dhṛtadhūmamaṇḍalo babhūva bhūyān iva tatra pāvakaḥ //
Kir, 18, 48.2 nijagṛham atha gatvā sādaraṃ pāṇḍuputro
dhṛtagurujayalakṣmīr dharmasūnuṃ nanāma //
Kumārasaṃbhava
KumSaṃ, 3, 59.1 tato bhujaṃgādhipateḥ phaṇāgrair adhaḥ kathaṃcid
dhṛtabhūmibhāgaḥ /
KumSaṃ, 4, 18.2 dhriyate kusumaprasādhanaṃ tava tac cāru vapur na dṛśyate //
KumSaṃ, 5, 44.1 kim ity apāsyābharaṇāni yauvane
dhṛtaṃ tvayā vārddhakaśobhi valkalam /
Kātyāyanasmṛti
Kāvyādarśa
Kāvyālaṃkāra
KāvyAl, 5, 68.2 śaṅkhavrātākulāntas timimakarakulākīrṇavīcīpratāno
dadhre yasyāmbur āśiḥśaśikumudasudhākṣīraśuddhāṃ sukīrtim //
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
LiPur, 1, 94, 18.2 abaloddhṛtā ca bhagavaṃstavaiva sakalaṃ tvayaiva hi
dhṛtaṃ jagadguro //
Matsyapurāṇa
MPur, 159, 17.1 namo
dhṛtodagrapatākine namaste namaḥ prabhāvapraṇatāya te'stu /
MPur, 159, 42.2 skanda jaya gaurīnandana ghaṇṭāpriya priya viśākha vibho
dhṛtapatākaprakīrṇapaṭala /
Meghadūta
Megh, Pūrvameghaḥ, 45.1 tasyāḥ kiṃcit
karadhṛtam iva prāptavānīraśākhaṃ hṛtvā nīlaṃ salilavasanaṃ muktarodhonitambam /
Nāradasmṛti
Pañcārthabhāṣya
PABh zu PāśupSūtra, 2, 11, 13.0 taducyate trividhasyāpi kāryasya rudre
hāryadhāryakāryajñāpanārthaṃ kiṃca kālakriyāsvāhāsvadhāmantrānyatvadarśanād devapitṛyajanāpahṛtacittavyāvartanārthatvāc ca //
Ratnaṭīkā
Suśrutasaṃhitā
Su, Cik., 24, 101.1 dyūtamadyātisevāpratibhūtvasākṣitvasamāhvānagoṣṭhīvāditrāṇi na seveta srajaṃ chatropānahau kanakam atītavāsāṃsi na cānyair
dhṛtāni dhārayet brāhmaṇam agniṃ gāṃ ca nocchiṣṭaḥ spṛśet //
Sāṃkhyakārikā
Sāṃkhyakārikābhāṣya
SKBh zu SāṃKār, 67.2, 1.1 yadyapi pañcaviṃśatitattvajñānaṃ samyagjñānaṃ bhavati tathāpi saṃskāravaśād
dhṛtaśarīro yogī tiṣṭhati /
Vaikhānasadharmasūtra
Viṣṇupurāṇa
ViPur, 1, 2, 24.2 tasyaiva te 'nyena
dhṛte viyukte rūpāntaraṃ tad dvija kālasaṃjñam //
ViPur, 4, 13, 30.1 tacca śucinā
dhriyamāṇam aśeṣam eva suvarṇasravādikaṃ guṇajātam utpādayati anyathā dhārayantam eva hantīty ajānann asāvapi prasenas tena kaṇṭhasaktena syamantakenāśvam āruhyāṭavyāṃ mṛgayām agacchat //
ViPur, 4, 13, 154.1 etacca sarvakālaṃ śucinā brahmacaryādiguṇavatā
dhriyamāṇam aśeṣarāṣṭrasyopakārakam aśucinā dhriyamāṇam ādhāram eva hanti //
ViPur, 4, 13, 154.1 etacca sarvakālaṃ śucinā brahmacaryādiguṇavatā dhriyamāṇam aśeṣarāṣṭrasyopakārakam aśucinā
dhriyamāṇam ādhāram eva hanti //
ViPur, 4, 13, 159.1 tvaddhṛtaṃ cāsya rāṣṭrasyopakārakaṃ tad bhavān aśeṣarāṣṭranimittam etat pūrvavad dhārayatvanyan na vaktavyam ity ukto dānapatis tathety āha jagrāha ca tan mahāratnam //
Viṣṇusmṛti
ViSmṛ, 10, 6.1 pratimānapuruṣau
samadhṛtau sucihnitau kṛtvā puruṣam avatārayet //
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
ŚTr, 3, 76.2 dharā gacchaty antaṃ dharaṇidharapādair api
dhṛtā śarīre kā vārtā karikalabhakarṇāgracapale //
Ṛtusaṃhāra
Abhidhānacintāmaṇi
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
BhāgPur, 2, 7, 32.2 dhartocchilīndhram iva saptadināni saptavarṣo mahīdhram anaghaikakare salīlam //
BhāgPur, 3, 16, 20.1 yaṃ vai vibhūtir upayāty anuvelam anyair arthārthibhiḥ svaśirasā
dhṛtapādareṇuḥ /
BhāgPur, 3, 16, 25.2 asmāsu vā ya ucito
dhriyatāṃ sa daṇḍo ye 'nāgasau vayam ayuṅkṣmahi kilbiṣeṇa //
BhāgPur, 4, 7, 13.3 na brahmabandhuṣu ca vāṃ bhagavann avajñā tubhyaṃ hareś ca kuta eva
dhṛtavrateṣu //
BhāgPur, 8, 7, 17.2 jaitrair dorbhir jagadabhayadair dandaśūkaṃ gṛhītvā mathnan mathnā pratigiririvāśobhatātho
dhṛtādriḥ //
BhāgPur, 11, 4, 18.2 kaurme
dhṛto 'drir amṛtonmathane svapṛṣṭhe grāhāt prapannam ibharājam amuñcad ārtam //
Bhāratamañjarī
BhāMañj, 1, 573.1 śroṇītaṭe
dhṛtapado madanālavāle helāvalannayanapatrayuto 'tha tasyāḥ /
Commentary on Amaraughaśāsana
Devīkālottarāgama
Garuḍapurāṇa
Gītagovinda
GītGov, 1, 5.1 pralayapayodhijale
dhṛtavān asi vedam vihitavahitracaritram akhedam /
Hitopadeśa
Hitop, 1, 17.5 ity uktvā śanaiḥ śanair upagamya tena vyāghreṇa
dhṛtaḥ sa pāntho 'cintayat /
Hitop, 1, 22.1 iti cintayann evāsau vyāghreṇa
dhṛtvā vyāpāditaḥ khāditaś ca /
Hitop, 1, 169.3 svabhāvād udbhūtāṃ guṇasamudayāvāptiviṣayāṃ dyutiṃ saiṃhīṃ śvā kiṃ
dhṛtakanakamālo 'pi labhate //
Hitop, 2, 31.6 eko vānaraḥ kālaprerita iva taṃ kīlakaṃ hastābhyāṃ
dhṛtvopaviṣṭaḥ /
Hitop, 2, 111.4 tasya dharmādhikāriṇā kaścin nāpito vadhyabhūmiṃ nīyamānaḥ kandarpaketunāmnā parivrājakena sādhudvitīyakena nāyaṃ hantavyaḥ ity uktvā vastrāñcalena
dhṛtaḥ /
Hitop, 3, 52.1 ato dūto 'yaṃ śuko 'trāśvāsya
tāvaddhriyatāṃ yāvad durgaṃ sajjīkriyate yataḥ /
Hitop, 3, 104.3 atha bhagavatyā sarvamaṅgalayā pratyakṣabhūtayā rājā haste
dhṛtaḥ /
Hitop, 4, 11.10 kacchapo vadati yuvābhyāṃ
cañcudhṛtaṃ kāṣṭhakhaṇḍam ekaṃ mayā mukhenāvalambitavyam /
Hitop, 4, 19.7 tato bako 'py apūrvakulīramāṃsārthī sādaraṃ taṃ nītvā sthale
dhṛtavān /
Kathāsaritsāgara
Kālikāpurāṇa
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Mātṛkābhedatantra
Narmamālā
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasahṛdayatantra
RHT, 6, 11.1 yadi hi catuḥṣaṣṭyaṃśān grasati rasastadā
dhareddaṇḍam /
RHT, 14, 12.1 mūṣādhṛtaparpaṭikāmadhye saṃchādya nigūḍhasudṛḍhena /
Rasamañjarī
RMañj, 5, 9.2 taṃ bhāṇḍasya tale
dhṛtvā bhasmanā pūrayeddṛḍham //
Rasaprakāśasudhākara
RPSudh, 3, 37.1 rasasamānamitaṃ
dhṛtamūṣayā dvitayayugmakṛtaṃ parimudritam /
RPSudh, 7, 37.2 vajrasya bhūtiḥ kila poṭalīkṛtā mukhe
dhṛtā dārḍhyakarī dvijānām //
Rasaratnasamuccaya
RRS, 3, 30.2 dhṛtvā saṃdaṃśato vartimadhyaṃ prajvālayecca tam /
RRS, 3, 44.1 tadvartiṃ jvalitāṃ daṃśe
dhṛtāṃ kuryād adhomukhīm /
RRS, 4, 7.2 nīlākhyagomedavidūrakaṃ ca krameṇa
mudrādhṛtamiṣṭasiddhyai //
RRS, 4, 46.2 mukhe
dhṛtaṃ karotyāśu caladdantavibandhanam //
RRS, 4, 69.3 saptāhāduddhṛtaṃ caiva puṭe
dhṛtvā drutirbhavet //
RRS, 11, 32.2 nairmalyārthaṃ hi sūtasya khalle
dhṛtvā vimardayet //
Rasaratnākara
Rasendracintāmaṇi
RCint, 2, 29.1 lābhāya tadupari kharparakhaṇḍakān
dhṛtvāparayā dṛḍhasthālyā /
RCint, 4, 6.1 cūrṇīkṛtaṃ gaganapatramathāranāle
dhṛtvā dinaikam avaśoṣya ca sūraṇasya /
Rasendracūḍāmaṇi
RCūM, 12, 2.2 nīlākhyagomedavidūrakaṃ ca krameṇa
mudrādhṛtamiṣṭasiddhyai //
RCūM, 13, 77.1 dhṛtāni vā tāni samarcitāni sujātiyuktāni ca saṃstutāni /
Rasendrasārasaṃgraha
Rasādhyāya
Rasādhyāyaṭīkā
RAdhyṬ zu RAdhy, 110.2, 1.0 suniṣpannabījapūrasya vṛntam utpāṭya madhye utkīrya chidraṃ kṛtvā tato nirodhakaṃ rasaṃ kṣiptvopari lavaṇaṃ muktvā punastena vṛntena chādayitvā bījapūrakaṃ vastre baddhvā tribhāgena nimbukarasayuktakāñjikabhṛtasthālī madhye dolāyantreṇa pūrvoktena kāñjike bruḍantaṃ bījapūrakaṃ
dhṛtvādho 'gnir jvālanīyo 'horātram //
RAdhyṬ zu RAdhy, 249.2, 3.0 tataḥ karpaṭamṛttikayā sarvapārśveṣu niśchidraṃ vidhāya sattvapātanāya īdṛśas tumbanalīnāmā yantraḥ kartavyaḥ tataḥ koṭhīmadhye babbūlakhadiram āmbalīprabhṛtīnāṃ līhālakaiḥ pūrayitvā yantraṃ ca tatra kṣiptvā punaḥ punar dhmātvā saṃdaṃśair adhomukhīṃ yantranalīṃ
dhṛtvā yāvanmātro raso madhyād galitvādhomūṣāyāṃ sameti tat khāparasattvaṃ kathyate //
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
RājNigh, 0, 2.1 karpūrakṣodagauraṃ
dhṛtakapilajaṭaṃ trīkṣaṇaṃ candramauliṃ saudhaṃ kuṇḍaṃ sudhāṃśuṃ varayutam abhayaṃ doścatuṣke dadhānam /
RājNigh, 13, 176.2 sphītāṃ kīrtim anuttamāṃ śriyamidaṃ dhatte yathāsvaṃ
dhṛtaṃ martyānām ayathāyathaṃ tu kuliśaṃ pathyaṃ hi nānyattataḥ //
Sarvāṅgasundarā
Skandapurāṇa
Vetālapañcaviṃśatikā
VetPV, Intro, 59.1 punar api rājā vṛkṣam āruhya mṛtakaṃ skandhe
dhṛtvā uttīrya mārge calitaḥ //
Ānandakanda
Āryāsaptaśatī
Āsapt, 2, 55.1 aṃsāvalambikaradhṛtakacam abhiṣekārdradhavalanakharekham /
Āyurvedadīpikā
ĀVDīp zu Ca, Vim., 1, 11, 4.0 samadhṛte hi madhusarpiṣi sūryāvartākhye vā doṣasamudaye na saṃyujyamānamadhughṛtaguṇakramāgataṃ mārakatvaṃ na ca vātādidoṣaprabhāvagataṃ sūryavṛddhyā vardhiṣṇutvaṃ sūryāvartasya kiṃ tu saṃyogamahimakṛtam evetyarthaḥ //
ĀVDīp zu Ca, Śār., 1, 35.2, 3.0 buddhyādīnāṃ yogaṃ melakaṃ
dharatīti yogadharam avyaktaṃ hi prakṛtirūpaṃ puruṣārthapravṛttaṃ buddhyādimelakaṃ bhogasaṃpādakaṃ sṛjati //
Śivapurāṇa
Śukasaptati
Śusa, 13, 2.6 taṃ ta dṛṣṭvā gṛhe 'dya
dhṛtaṃ nāsti ityuktvā dravyaṃ tatsakāśādādāya ghṛtānayanadambhena veśmato nirgatya ca sā bahirjāreṇa saha ciraṃ sthitā /
Śusa, 17, 4.1 anyadā guṇāḍhyo dyūtanirjitaḥ khaṭikāhasto veśyayā
dhṛtaḥ /
Śusa, 24, 2.8 uttaraṃ sā patyā
dhṛtā satī dvitīyapatimukhamālokya prāha mayā tava kathitaṃ yadrathakāro mama patirgṛhena vidyate /
Śusa, 27, 2.10 tacca kurvanbhartrāsau puṃścihne
dhṛtaḥ kathaṃ gacchatu uttaram dhṛtvā ca patiḥ prāha pradīpamānaya mayā coro dhṛto 'sti /
Śusa, 27, 2.10 tacca kurvanbhartrāsau puṃścihne dhṛtaḥ kathaṃ gacchatu uttaram
dhṛtvā ca patiḥ prāha pradīpamānaya mayā coro dhṛto 'sti /
Śusa, 27, 2.10 tacca kurvanbhartrāsau puṃścihne dhṛtaḥ kathaṃ gacchatu uttaram dhṛtvā ca patiḥ prāha pradīpamānaya mayā coro
dhṛto 'sti /
Śyainikaśāstra
Śārṅgadharasaṃhitā
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 2, 11, 20.2, 3.0 athavā kukkuṭodbhavairiti kukkuṭastāmracūḍaḥ tadudbhavairmalairiti sambandhaḥ teṣāṃ svarṇapatrāṇām antarāntarāntaraṃ yathā syāt tathā svarṇapatrasamaṃ gandhakacūrṇaṃ deyaṃ tāni ca śarāvayugmasaṃpuṭe
dhṛtvā tatsaṃpuṭaṃ kukkuṭapuṭavidhānena pācyam pañcabhirgomayopalairiti pañcasaṃkhyākaiḥ śuṣkagomayaiḥ evamityanena prakāreṇa navasaṃkhyākāni puṭāni dadyāt //
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 2, 11, 35.2, 30.0 atha ca māritasyāsya śuddhyarthaṃ vidhimapyāha svāṃgaśītalamuddhṛtyetyādi tattāmraṃ svāṅgaśītalaṃ saṃgṛhya paścāt sūraṇadravaiḥ kṛtvā dinamekaṃ saṃmardya paścādgolakaṃ kṛtvā saghṛtenārdhagandhakakalkena golakaṃ lepayitvā tadanu
mūṣāntardhṛtvā nirodhya ca gajapuṭe pacet //
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 2, 12, 55.2, 6.0 sakaladravyacūrṇaṃ triphalākvāthena saṃmardya golakaṃ kṛtvā tadanu śarāvasampuṭe
dhṛtvā tadupari mṛttikāṃ liptvā gajapuṭe pacedityarthaḥ //
ŚSDīp zu ŚdhSaṃh, 2, 12, 162.1, 6.0 hastapāṭhyāṃ tu pūrvoktadravyapiṇḍaṃ saṃgṛhya eraṇḍapatrairāveṣṭya paścāttāmrasampuṭake
dhṛtvā tadanu sampuṭamapi patrairācchādya gharme dhārayedyāvaduṣṇaṃ bhavati paścāt tatsampuṭaṃ yathoktameva dhānyarāśau saṃsthāpayet //
Agastīyaratnaparīkṣā
Bhāvaprakāśa
Dhanurveda
Gheraṇḍasaṃhitā
GherS, 2, 9.2 pādāṅguṣṭhau karābhyāṃ ca
dhṛtvā ca pṛṣṭhadeśataḥ //
GherS, 2, 18.1 prasārya pādau bhuvi daṇḍarūpau karau ca pṛṣṭhaṃ
dhṛtapādayugmam /
GherS, 2, 26.2 yatnena pādau ca
dhṛtau karābhyāṃ yogendrapīṭhaṃ paścimatānam āhuḥ //
GherS, 2, 40.2 śiraś ca
dhṛtvā karadaṇḍayugme dehāgnikāraṃ makarāsanaṃ tat //
GherS, 2, 41.1 adhyāsya śete padayugmam astaṃ pṛṣṭhe nidhāyāpi
dhṛtaṃ karābhyām /
GherS, 2, 42.2 karatalābhyāṃ dharāṃ
dhṛtvā ūrdhvaṃ śīrṣaṃ phaṇīva hi //
GherS, 3, 6.2 yāmyapādaṃ prasāryātha karābhyāṃ
dhṛtapadāṅguliḥ //
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Gorakṣaśataka
GorŚ, 1, 12.1 vāmorūpari dakṣiṇaṃ hi caraṇaṃ saṃsthāpya vāmaṃ tathā dakṣorūpari paścimena vidhinā
dhṛtvā karābhyāṃ dṛḍham /
Gūḍhārthadīpikā
Haribhaktivilāsa
HBhVil, 1, 162.6 gopījanavallabho bhuvanāni
dadhre svāhāśrito jagad ejayjat svaretāḥ //
HBhVil, 3, 30.2 yo grāhavaktrapatitāṅghrigajendraghoraśokapraṇāśam
akaroddhṛtaśaṅkhacakraḥ //
HBhVil, 4, 251.2 dhṛtordhvapuṇḍraḥ kutacakradhārī viṣṇuṃ paraṃ dhyāyati yo mahātmā /
Haṃsadūta
Haṃsadūta, 1, 7.2 dhṛtotkaṇṭhā sadyo harisadasi saṃdeśaharaṇe varaṃ dūtaṃ mene tam atilalitaṃ hanta lalitā //
Haṃsadūta, 1, 36.1 asavyaṃ bibhrāṇā padam
adhṛtalākṣārasam asau prayātāhaṃ mugdhe virama mama veśaiḥ kimadhunā /
Haṃsadūta, 1, 44.1 viṣādaṃ mā kārṣīr drutam avitathavyāhṛtir asau samāgantā rādhe
dhṛtanavaśikhaṇḍastava sakhā /
Haṃsadūta, 1, 57.2 yataḥ kalpasyādau
sanakajanakotpattivaḍabhīgabhīrāntaḥkakṣādhṛtabhuvanam ambhoruham abhūt //
Haṃsadūta, 1, 68.2 dhṛto yo gāndhinyā kaṭhinajaṭhare samprati tataḥ samantād evāstaṃ śiva śiva gatā gokulakathā //
Haṃsadūta, 1, 102.2 sa māṃ
dhṛtvā dhṛṣṭaḥ kṛtakapaṭaroṣāṃ sakhi haṭhād akārṣīd ākarṣann urasi śaśilekhāśatavṛtām //
Haṃsadūta, 1, 116.1 dhṛtānandāṃ vṛndāvanaparisare śāradaniśāvilāsollāsena glapitakavarīphullakusumām /
Haṭhayogapradīpikā
Kaṭhāraṇyaka
Kokilasaṃdeśa
KokSam, 1, 30.1 kāle tasmin
karadhṛtagalannīvayo vārakāntāḥ sambhogānte nibiḍalatikāmandirebhyaścalantyaḥ /
KokSam, 1, 56.1 tasmin kāle balimahajuṣāṃ vāravāmālakānāṃ sthālīcakre
stanataṭadhṛte sānurāge hṛdīva /
KokSam, 2, 7.1 anyāmagre mama maṇigṛhe bhuktavānityavādīr mugdhe kānto
dhṛtanakhapadā bhittilīnā kimeṣā /
KokSam, 2, 41.2 nirbhindānā
nijakaradhṛtaṃ kaṅkaṇaṃ srastaśeṣaṃ paśyantīnāṃ nayanakamale badhnatī vā sakhīnām //
Mugdhāvabodhinī
MuA zu RHT, 1, 2.2, 10.0 kathaṃ yuktaḥ tamarthe spaṣṭayatyanena sūtarājenāpi catvāri vāsāṃsi
dhṛtāni viprādivarṇabhedāt //
MuA zu RHT, 1, 9.2, 5.0 tulanam iti tulayā svatantrabuddhirūpayā sakalamahītalasya tulanaṃ bhavatyeveti yuktaṃ kimākārā kiyanmānā kaiḥ śritā kair
dhṛtā ca bhūr iti jyotiṣasiddhāntavidhānād adṛṣṭāntā bhūr buddhyopalakṣyate //
MuA zu RHT, 6, 15.2, 3.0 vahniyogāt prathamaṃ dhūmro dhūmrābho bhavati punaściṭiciṭiśabdo bhavati tato maṇḍūkagatirbhavati punastathā tena prakāreṇa
dhṛte sati sakampo bhavati punarvahnau niṣkampaḥ svastho bhavati abhrasatvadrutasya lakṣaṇamiti //
MuA zu RHT, 14, 12.2, 5.0 mūṣādhṛtaparpaṭikā mūṣāyāṃ yā parpaṭikā pūrvoktalohaparpaṭikā sā nigūḍhasudṛḍhena nigūḍhaścāsau sudṛḍhaśca tena mūlakādikṣārabiḍena kṛtvā madhye svāntaḥ ācchādya dhmātaṃ kriyate punas tadūdhmātaṃ sat khoṭaṃ gacchati khoṭatvamāpnoti //
MuA zu RHT, 18, 23.2, 2.0 ripunihatalohaṣaṭkaṃ ripubhir arivargair nihataṃ māritaṃ yat lohaṣaṭkaṃ svarṇatāratāmranāgavaṅgalohābhidhānaṃ tat caturmāsaṃ yathā syāttathā
dhānyasthito'nnakoṣṭhīdhṛto raso jīrṇaḥ //
MuA zu RHT, 18, 63.2, 7.0 punastadupari gandhakaśilācūrṇopari śṛtaṃ dattvā punargandhakaśilācūrṇaṃ sūtavare sūtarājopari dattvā paścāttatkaraṇānantaraṃ vartiḥ kāryā sā vartir āyase lohamaye same samabhūmau pātre
dhṛtvā tatropari kāryā //
Rasakāmadhenu
Rasaratnasamuccayabodhinī
RRSBoṬ zu RRS, 8, 93.2, 2.0 saṃdaṃśaḥ sāṃḍāśī iti khyātaḥ saṃdaṃśayantreṇa mūrtibaddhasūtaṃ
dhṛtvā drutalauhe nimajjanena tatsamparkāt svarṇādirūpeṇa pariṇatasya lauhasya yadāharaṇaṃ sa kuntavedhasaṃjñako jñeyaḥ //
RRSBoṬ zu RRS, 8, 95.2, 4.0 mukhamadhye vedhasamartharasaguṭikāṃ saṃsthāpya puro lauhakhaṇḍam ekaṃ
dhṛtvā śabdoccāraṇe kṛte phutkāre datte vā tat lauhakhaṇḍaṃ svarṇādirūpeṇa pariṇamet //
RRSBoṬ zu RRS, 9, 84.2, 3.0 putrikā adhobhāge cipiṭavadvistīrṇā uparibhāge ca sukhena yathā
dhāraṇīyā bhavati tathā kartavyā ityarthaḥ //
Rasaratnasamuccayaṭīkā
RRSṬīkā zu RRS, 9, 12.2, 9.0 atra jalapūrṇapātraṃ bhūmāveva nikhātaṃ kṛtvā tanmukhe sacchidramuttānaṃ śarāvaṃ dattvā tatra chidre nīrāviyoginīṃ mūṣāṃ kācavilepitāṃ
dhṛtvā tatra pāradasyādhastādupariṣṭācca gandhakaṃ dattvā pidhāyoparyupalāgninā gandhakaṃ jārayanti kecit //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 12.2, 10.0 kiṃcaitadghaṭakaśarāve chidrasaṃsthitāṃ pakvamūṣāṃ kṛtvā tasyāmaṣṭāṃśabiḍāvṛtaṃ pāradaṃ
dhṛtvā lohapātryāṃ saṃruddhaṃ mudritaṃ ca kṛtvā taduparyaṣṭāṅgulamānāṃ vālukāṃ vinikṣipya haṭhāttadupari dhmānena dhmātaṃ tadgarbhasambhūtaṃ rasaṃ māyūrapittaliptaṃ kāñcanaṃ grāsayantīti //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 26.2, 3.0 adhaḥpātre jalaṃ tadupari uttānaṃ śarāvādi dattvā tatra laghumūṣāmuttānāṃ
dhṛtvā tanmadhye biḍaṃ biḍamadhye sagrāsaṃ pāradaṃ ca dattvā dṛḍhaṃ pidhānena pidhāya tadupari kharparaṃ dattvā tatrāgnir deyaḥ //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 30.2, 5.0 samyak pidhānasaṃdhānārthaṃ yathoktabhāgaṃ lohakiṭṭaguggulayor gṛhītvā bhāgatrayaṃ mṛdo gṛhītvaikabhāgātmakaṃ lavaṇaṃ gṛhītvā sarvametajjalena saṃmardya tena mūṣāṃ sāntarbahirvilipya tatra dhātvādikṛtapiṣṭikāṃ saṃbhṛtya samyak pidhāya bhūmimadhyagāṃ gajapuṭaparyāptāṃ gartāṃ karīṣamiśratuṣairardhapūritāṃ kṛtvā tatra mūṣāṃ
dhṛtvā tadupari garākaṇṭhadaghnaṃ karīṣatuṣaireva sampūryāvaśiṣṭagartāṃ mṛttikayā sampūryāntarvāyupraveśārthaṃ kiṃcidaṅgulīsamaṃ chidraṃ vidhāyāgniṃ dattvā svedayet //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 42.2, 2.0 bhūmitale karīṣarāśiṃ kṛtvā tatra śarāvasaṃpuṭitaṃ pāradaṃ ca
dhṛtvāgnimānavidvaidyo ghāṭikādvayaparyantaṃ pacet //
RRSṬīkā zu RRS, 9, 42.2, 4.0 athavā cullyāṃ karīṣāgniṃ dattvādhiśritakharpare śarāvasaṃpuṭitaṃ rasaṃ
dhṛtvā kharparamukhamācchādya yāmaparyantaṃ dviyāmaṃ vā pacet //
RRSṬīkā zu RRS, 10, 27.2, 2.0 vastramayapoṭalīva bheṣajagarbhitaṃ bheṣajamayamūṣā kapardikāśaṅkhādi bhūmau gajapuṭādinā pācayitum yatra pātrāntare
dhriyate pākottaram ācchādanasahitaṃ ca gṛhyate //
Rasasaṃketakalikā
RSK, 2, 44.2 gharme
dhṛtvā raso deyo mṛtaṃ yāvadbhavecca tat //
RSK, 4, 65.2 jīrṇadhṛtānupānaṃ ca nasye snehaṃ tu sārṣapam //
Saddharmapuṇḍarīkasūtra
SDhPS, 1, 19.1 ye ca teṣu buddhakṣetreṣu buddhā bhagavantastiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti ca te 'pi sarve saṃdṛśyante sma //
SDhPS, 2, 107.1 ye 'pi te śāriputra etarhi pratyutpanne 'dhvani daśasu dikṣv aprameyeṣv asaṃkhyeyeṣu lokadhātuṣu tathāgatā arhantaḥ samyaksaṃbuddhāstiṣṭhanti
dhriyante yāpayanti dharmaṃ ca deśayanti bahujanahitāya bahujanahitāya lokānukampāyai mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ ca ye nānābhinirhāranirdeśavividhahetukāraṇanidarśanārambaṇaniruktyupāyakauśalyair nānādhimuktānāṃ sattvānāṃ nānādhātvāśayānām āśayaṃ viditvā dharmaṃ deśayanti te 'pi sarve śāriputra buddhā bhagavanta ekameva yānamārabhya sattvānāṃ dharmaṃ deśayanti yadidaṃ buddhayānaṃ sarvajñatāparyavasānaṃ yadidaṃ tathāgatajñānadarśanasamādāpanam eva sattvānāṃ tathāgatajñānadarśanasaṃdarśanameva tathāgatajñānadarśanāvatāraṇameva tathāgatajñānadarśanapratibodhanameva tathāgatajñānadarśanamārgāvatāraṇameva sattvānāṃ dharmaṃ deśayanti //
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
SātT, 2, 4.1 ādau
dadhāra dharaṇīdharaṇāya dhātuḥ svāyambhuvoktiparipālakakāla eva /
SātT, 2, 29.2 dhṛtvāsurendram asurendraviśālatīvravakṣaḥsthalaṃ sthalam ivāgranakhair dadāra //
SātT, 2, 50.2 dhṛtvocchilīndhram iva sapta dināni vāmahaste pragṛhya suranāthamadaṃ pramārṣṭā //
SātT, 2, 51.2 tat saṃharan sapaśupālakulasvarūpaṃ kṛtvā vidhiṃ vividhamohamalāt sa
dhartā //
Uḍḍāmareśvaratantra
UḍḍT, 9, 3.1 pattrahaste tāṃ pralipya sarpo
dhriyate dhṛtamātre sarpo na naśyati naiva kṣatāni pralipya nāgapūjitamantreṇa sarpo vinaśyati /
UḍḍT, 9, 3.1 pattrahaste tāṃ pralipya sarpo dhriyate
dhṛtamātre sarpo na naśyati naiva kṣatāni pralipya nāgapūjitamantreṇa sarpo vinaśyati /
UḍḍT, 13, 1.5 anena mantreṇābhiṣekārthaṃ sahasravārajaptaṃ kalaśaṃ kārayet tanmadhye pañcaratnaṃ nidhāya śvetavastreṇa veṣṭayet nānāphalasusaṃcūrṇaṃ nānāratnopaśobhitaṃ taddvārakagṛhavāsaṃ kalaśaṃ
dhṛtvā rātrau striyā saha śmaśāne vanaspatau vā ekavṛkṣe vā sarittaṭe samudragāminyāṃ nadyāṃ vā catuṣpathe vā gacchet /
UḍḍT, 15, 1.4 tato bhūrjapattre imaṃ mantraṃ likhitvā gṛhadvāre dehalyā ekadeśe
dhṛte sati gṛhasarpam uccāṭayati vivaradvāri dhṛte vivarastho naśyaty eva //
UḍḍT, 15, 1.4 tato bhūrjapattre imaṃ mantraṃ likhitvā gṛhadvāre dehalyā ekadeśe dhṛte sati gṛhasarpam uccāṭayati vivaradvāri
dhṛte vivarastho naśyaty eva //
UḍḍT, 15, 4.0 oṃ huṃ sati kurur upakṣiśabdataḥ kuralakuṅkumena iti prasiddhiḥ kroñca ity api tasya nāma jihvākrīṃkṛtaṃ vāmakaratalamadhyalagnaparilepaṃ darśayitvā uditaviśvadhārābhasmanā punar api karatalalagnāt pradarśya gatyāścaryamate śiśudugdhabhāvitāt śodhayitvā gavādidugdhaṃ coṣṇaṃ kāṃsyapātre kṛtvā tīkṣṇataraṃ
dhṛtvā taṇḍulanikṣepaṇena kṣīraṃ bhavati //
UḍḍT, 15, 10.2 samadaśaghṛtajadhṛtasamāveśārdhaṃ dhṛtamūṣalaṃ tiṣṭhati //
UḍḍT, 15, 10.2 samadaśaghṛtajadhṛtasamāveśārdhaṃ
dhṛtamūṣalaṃ tiṣṭhati //
UḍḍT, 15, 11.6 dīpakāntyā dīpayitvā yat kiṃcic ca kukkuṭapakṣicañcvādividagdhanālalakṣitā satī hṛtā lekhā yadāyāti harikapālaṃ
dhṛtvā bhavati tadā taj jalapūrṇāṃ ca kalaśaṃ riktakaṃ bhavati tathā maricaśuṇṭhī pippalīcūrṇenobhābhyāṃ vāmacaraṇatalaṃ liptvā tenāhato vṛkṣaḥ kalpavṛkṣaś ca nameruphalaṃ prasūyate //
Yogaratnākara
Śāṅkhāyanaśrautasūtra