Khādiragṛhyasūtrarudraskandavyākhyā zu KhādGS, 2, 2, 17, 9.0 apare tu kālātyaye adhikārābhāvāt prāyaścittamevāhuḥ //

AB, 1, 3, 21.3 naitasyārtir asty aparadīkṣiṇa eva yathā tatheti //

AB, 1, 23, 7.1 tasmāt supūrvāhṇa eva pūrvayopasadā pracaritavyaṃ svaparāhṇe 'parayā /

AB, 1, 30, 11.1 īśvarau ha vā etau saṃyantau yajamānaṃ hiṃsitor yaś cāsau pūrva uddhṛto bhavati yam u cainam aparam praṇayanti /

AB, 3, 43, 5.0 tad eṣābhi yajñagāthā gīyate yad asya pūrvam aparaṃ tad asya yad v asyāparaṃ tad v asya pūrvam aher iva sarpaṇaṃ śākalasya na vijānanti yatarat parastād iti //

AB, 3, 43, 5.0 tad eṣābhi yajñagāthā gīyate yad asya pūrvam aparaṃ tad asya yad v asyāparaṃ tad v asya pūrvam aher iva sarpaṇaṃ śākalasya na vijānanti yatarat parastād iti //

AB, 4, 25, 3.0 te vā ima ṛtavaś ca māsāś ca gurava ivāmanyanta dvādaśāhe pratigṛhya te 'bruvan prajāpatiṃ yājaya no dvādaśāheneti sa tathety abravīt te vai dīkṣadhvam iti te pūrvapakṣāḥ pūrve 'dīkṣanta te pāpmānam apāhata tasmāt te diveva diveva hy apahatapāpmāno 'parapakṣā apare 'dīkṣanta te natarām pāpmānam apāhata tasmāt te tama iva tama iva hy anapahatapāpmānas tasmād evaṃ vidvān dīkṣamāṇeṣu pūrvaḥ pūrva eva didīkṣiṣeta //

AB, 6, 17, 4.0 okaḥsārī vā indro yatra vā indraḥ pūrvaṃ gacchaty aiva tatrāparaṃ gacchati yajñasyaiva sendratāyai //

AB, 7, 6, 1.0 tad āhur yasyāgnāv agnim uddhareyuḥ kā tatra prāyaścittir iti sa yady anupaśyed udūhya pūrvam aparaṃ nidadhyād yady u nānupaśyet so 'gnaye 'gnivate 'ṣṭākapālam puroﾱāśaṃ nirvapet tasya yājyānuvākye agnināgniḥ samidhyate tvaṃ hy agne agninety āhutiṃ vāhavanīye juhuyād agnaye 'gnivate svāheti sā tatra prāyaścittiḥ //

AB, 7, 16, 1.0 tasya ha viśvāmitro hotāsīj jamadagnir adhvaryur vasiṣṭho brahmāyāsya udgātā tasmā upākṛtāya niyoktāraṃ na vividuḥ sa hovācājīgartaḥ sauyavasir mahyam aparaṃ śataṃ dattāham enaṃ niyokṣyāmīti tasmā aparaṃ śataṃ dadus taṃ sa niyuyoja //

AB, 7, 16, 1.0 tasya ha viśvāmitro hotāsīj jamadagnir adhvaryur vasiṣṭho brahmāyāsya udgātā tasmā upākṛtāya niyoktāraṃ na vividuḥ sa hovācājīgartaḥ sauyavasir mahyam aparaṃ śataṃ dattāham enaṃ niyokṣyāmīti tasmā aparaṃ śataṃ dadus taṃ sa niyuyoja //

AB, 7, 16, 2.0 tasmā upākṛtāya niyuktāyāprītāyā paryagnikṛtāya viśasitāraṃ na vividuḥ sa hovācājīgartaḥ sauyavasir mahyam aparaṃ śataṃ dattāham enaṃ viśasiṣyāmīti tasmā aparaṃ śataṃ daduḥ so 'siṃ niḥśyāna eyāya //

AB, 7, 16, 2.0 tasmā upākṛtāya niyuktāyāprītāyā paryagnikṛtāya viśasitāraṃ na vividuḥ sa hovācājīgartaḥ sauyavasir mahyam aparaṃ śataṃ dattāham enaṃ viśasiṣyāmīti tasmā aparaṃ śataṃ daduḥ so 'siṃ niḥśyāna eyāya //

AB, 7, 17, 4.0 sa hovācājīgartaḥ sauyavasis tad vai mā tāta tapati pāpaṃ karma mayā kṛtam tad ahaṃ nihnave tubhyam pratiyantu śatā gavām iti sa hovāca śunaḥśepo yaḥ sakṛt pāpakaṃ kuryāt kuryād enat tato 'param nāpāgāḥ śaudrān nyāyād asaṃdheyaṃ tvayā kṛtam iti //

AB, 7, 33, 1.0 tad yatraitāṃś camasān unnayeyus tad etaṃ yajamānacamasam unnayet tasmin dve darbhataruṇake prāste syātāṃ tayor vaṣaṭkṛte 'ntaḥparidhi pūrvam prāsyed dadhikrāvṇo akāriṣaṃ ity etayarcā sasvāhākārayānuvaṣaṭkṛte 'param ā dadhikrāḥ śavasā pañca kṛṣṭīr iti //

AB, 8, 12, 3.0 tasmā etām āsandīṃ samabharann ṛcaṃ nāma tasyai bṛhac ca rathaṃtaraṃ ca pūrvau pādāv akurvan vairūpaṃ ca vairājaṃ cāparau śākvararaivate śīrṣaṇye naudhasaṃ ca kāleyaṃ cānūcye ṛcaḥ prācīnātānān sāmāni tiraścīnavāyān yajūṃṣy atīkāśān yaśa āstaraṇaṃ śriyam upabarhaṇaṃ tasyai savitā ca bṛhaspatiś ca pūrvau pādāv adhārayatāṃ vāyuś ca pūṣā cāparau mitrāvaruṇau śīrṣaṇye aśvināv anūcye sa etām āsandīm ārohat //

AB, 8, 12, 3.0 tasmā etām āsandīṃ samabharann ṛcaṃ nāma tasyai bṛhac ca rathaṃtaraṃ ca pūrvau pādāv akurvan vairūpaṃ ca vairājaṃ cāparau śākvararaivate śīrṣaṇye naudhasaṃ ca kāleyaṃ cānūcye ṛcaḥ prācīnātānān sāmāni tiraścīnavāyān yajūṃṣy atīkāśān yaśa āstaraṇaṃ śriyam upabarhaṇaṃ tasyai savitā ca bṛhaspatiś ca pūrvau pādāv adhārayatāṃ vāyuś ca pūṣā cāparau mitrāvaruṇau śīrṣaṇye aśvināv anūcye sa etām āsandīm ārohat //

AB, 8, 17, 2.0 bṛhac ca te rathaṃtaraṃ ca pūrvau pādau bhavatāṃ vairūpaṃ ca vairājaṃ cāparau śākvararaivate śīrṣaṇye naudhasaṃ ca kāleyaṃ cānūcye ṛcaḥ prācīnātānāḥ sāmāni tiraścīnavāyā yajūṃṣy atīkāśā yaśa āstaraṇaṃ śrīr upabarhaṇaṃ savitā ca te bṛhaspatiś ca pūrvau pādau dhārayatāṃ vāyuś ca pūṣā cāparau mitrāvaruṇau śīrṣaṇye aśvināv anūcye iti //

AB, 8, 17, 2.0 bṛhac ca te rathaṃtaraṃ ca pūrvau pādau bhavatāṃ vairūpaṃ ca vairājaṃ cāparau śākvararaivate śīrṣaṇye naudhasaṃ ca kāleyaṃ cānūcye ṛcaḥ prācīnātānāḥ sāmāni tiraścīnavāyā yajūṃṣy atīkāśā yaśa āstaraṇaṃ śrīr upabarhaṇaṃ savitā ca te bṛhaspatiś ca pūrvau pādau dhārayatāṃ vāyuś ca pūṣā cāparau mitrāvaruṇau śīrṣaṇye aśvināv anūcye iti //

AB, 8, 23, 7.1 mahākarma bharatasya na pūrve nāpare janāḥ /

AB, 8, 27, 8.3 pūrvam anyam aparam anyam pādāv avanenije /

AVPr, 4, 4, 7.0 yadi na viramayed agnaye suśīryatamo juṣasva svāhety aparaṃ dvādaśarātraṃ niśāyāḥ sāyamāhuter atipattir prātarāśe prātarāhuter āsādyāgnihotram ā tamitor āsīta //

AVPr, 5, 1, 17.0 ahute cet prātar aparo vānugacched anugamayitvā pūrvaṃ mathitvāparam uddhṛtya juhuyāt //

AVPr, 5, 1, 17.0 ahute cet prātar aparo vānugacched anugamayitvā pūrvaṃ mathitvāparam uddhṛtya juhuyāt //

AVPr, 5, 6, 4.0 pañcabhir aparaṃ paryukṣya suparṇā vācam iti virūḍhāni hutvā punaḥsamāyāt tasmiṃs tvāṣṭram ajaṃ piṅgalaṃ paśuṃ bahurūpam ālabheta //

AVP, 5, 6, 4.1 dyauḥ sacate 'parāñ janāsaḥ pañcānye paro diva ā kṣiyanti /

AVP, 5, 27, 4.2 namo 'stu te nirṛte mā tv asmān parā bhujo nāparaṃ hātayāsi //

AVP, 19, 26, 9.1 indrasya prathamaṃ vaco devānām aparaṃ vacaḥ /

AVŚ, 6, 18, 1.1 īrṣyāyā dhrājiṃ prathamāṃ prathamasyā utāparām /

AVŚ, 7, 81, 1.1 pūrvāparaṃ carato māyayaitau śiśū krīḍantau pari yāto 'rṇavam /

AVŚ, 9, 5, 27.1 yā pūrvaṃ patiṃ vittvā 'thānyaṃ vindate 'param /

AVŚ, 9, 5, 28.1 samānaloko bhavati punarbhuvāparaḥ patiḥ /

AVŚ, 9, 6, 51.1 yat pariveṣṭāraḥ pātrahastāḥ pūrve cāpare ca prapadyante camasādhvaryava eva te //

AVŚ, 10, 1, 27.1 uta hanti pūrvāsinaṃ pratyādāyāpara iṣvā /

AVŚ, 10, 1, 27.2 uta pūrvasya nighnato ni hanty aparaḥ prati //

AVŚ, 10, 3, 13.2 evā sapatnān me bhaṅgdhi pūrvān jātāṁ utāparān varaṇas tvābhi rakṣatu //

AVŚ, 10, 3, 14.2 evā sapatnān me psāhi pūrvān jātāṁ utāparān varaṇas tvābhi rakṣatu //

AVŚ, 10, 3, 15.3 pūrvān jātāṁ utāparān varaṇas tvābhi rakṣatu //

AVŚ, 10, 4, 1.1 indrasya prathamo ratho devānām aparo ratho varuṇasya tṛtīya it /

AVŚ, 10, 4, 3.1 ava śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

AVŚ, 10, 10, 8.1 apas tvaṃ dhukṣe prathamā urvarā aparā vaśe /

AVŚ, 12, 2, 23.1 imaṃ jīvebhyaḥ paridhiṃ dadhāmi maiṣāṃ nu gād aparo artham etam /

AVŚ, 12, 2, 25.2 yathā na pūrvam aparo jahāty evā dhātar āyūṃṣi kalpayaiṣām //

AVŚ, 13, 1, 56.2 tasya vṛścāmi te mūlaṃ na chāyāṃ karavo 'param //

AVŚ, 13, 1, 57.2 tasya vṛścāmi te mūlaṃ na chāyāṃ karavo 'param //

AVŚ, 13, 2, 11.1 pūrvāparaṃ carato māyayaitau śiśū krīḍantau pariyāto 'rṇavam /

AVŚ, 13, 2, 14.2 adhvāsya vitato mahān pūrvaś cāparaś ca yaḥ //

AVŚ, 14, 1, 23.1 pūrvāparaṃ carato māyaitau śiśū krīḍantau pariyāto 'rṇavam /

AVŚ, 14, 1, 64.1 brahmāparaṃ yujyatāṃ brahma pūrvaṃ brahmāntato madhyato brahma sarvataḥ /

AVŚ, 14, 2, 3.1 somasya jāyā prathamaṃ gandharvas te 'paraḥ patiḥ /

AVŚ, 18, 1, 46.1 idaṃ pitṛbhyo namo astv adya ye pūrvāso ye aparāsa īyuḥ /

AVŚ, 18, 2, 38.1 imāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 39.1 premāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 40.1 apemāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 41.1 vīmāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 42.1 nir imāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 43.1 ud imāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 44.1 sam imāṃ mātrāṃ mimīmahe yathāparaṃ na māsātai /

AVŚ, 18, 2, 45.2 yathāparaṃ na māsātai śate śaratsu no purā //

AVŚ, 18, 2, 50.1 idam id vā u nāparaṃ divi paśyasi sūryam /

AVŚ, 18, 2, 51.1 idam id vā u nāparaṃ jarasy anyad ito 'param /

AVŚ, 18, 2, 51.1 idam id vā u nāparaṃ jarasy anyad ito 'param /

AVŚ, 18, 3, 72.1 ye te pūrve parāgatā apare pitaraś ca ye /

AVŚ, 18, 4, 44.1 idaṃ pūrvam aparaṃ niyānaṃ yenā te pūrve pitaraḥ paretāḥ /

BaudhDhS, 1, 6, 11.1 gṛhṇīyād ity etad aparam //

BaudhDhS, 1, 11, 21.1 pitur ity apare śukraprādhānyāt //

BaudhDhS, 3, 8, 9.1 athāparāḥ samāmananti digbhyaś ca sadaivatābhya uror antarikṣāya sadaivatāya //

BaudhDhS, 3, 9, 12.1 aparā dvādaśa vedasaṃhitā adhītya tābhir uśanaso lokam avāpnoti //

BaudhDhS, 3, 9, 13.1 aparā dvādaśa vedasaṃhitā adhītya tābhir bṛhaspater lokam avāpnoti //

BaudhDhS, 3, 9, 14.1 aparā dvādaśa vedasaṃhitā adhītya tābhiḥ prajāpater lokam avāpnoti //

BaudhDhS, 4, 6, 3.1 idaṃ caivāparaṃ guhyam ucyamānaṃ nibodhata /

BaudhGS, 1, 3, 20.1 apareṇāgnim udīcīnapratiṣevaṇām erakāṃ sādhivāsām āstīrya tasyāṃ prāñcāv upaviśata uttarataḥ patir dakṣiṇā patnī //

BaudhGS, 1, 4, 40.1 athāparaḥ parisamūhya paryukṣya paristīryājyaṃ vilāpyotpūya sruksruvaṃ niṣṭapya saṃmṛjya sruci caturgṛhītaṃ gṛhītvā sarvān mantrān samanudrutya sakṛd evāhutiṃ juhoti //

BaudhGS, 1, 4, 43.1 athāparaḥ parisamūhya paryukṣya paristīrya prākṛtena haviṣā yāvad āmnātam āhutīr juhoty eṣa hy apūrvaḥ //

BaudhGS, 2, 4, 7.1 apareṇāgnim ubhayīr apaḥ saṃniṣiñcati //

BaudhGS, 2, 7, 20.1 athāparārdhe juhoti bhavasya devasya sutāya svāhā śarvasya devasya sutāya svāhā īśānasya devasya sutāya svāhā paśupater devasya sutāya svāhā rudrasya devasya sutāya svāhā ugrasya devasya sutāya svāhā bhīmasya devasya sutāya svāhā mahato devasya sutāya svāhā iti //

BaudhGS, 3, 3, 29.1 sa eṣa carati daśa pūrvān daśāparān ātmānaṃ caikaviṃśatiṃ paṅktiṃ ca punāti //

BaudhŚS, 1, 8, 10.0 athāparārdhyam upadadhāti dharuṇam asi divaṃ dṛṃha cakṣur dṛṃha śrotraṃ dṛṃha sajātān asmai yajamānāya paryūheti //

BaudhŚS, 1, 8, 13.0 athāparam evam eva //

BaudhŚS, 1, 16, 14.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 1, 16, 21.0 athopastīryottarasya puroḍāśasyāparārdhād avadyann āhāgnīṣomābhyām iti paurṇamāsyām indrāya vaimṛdhāyeti ca indrāgnibhyām ity amāvāsyāyām asaṃnayata indrāyeti saṃnayato mahendrāyeti vā yadi mahendrayājī bhavati //

BaudhŚS, 1, 17, 3.0 aparārdhād avadāya pūrvārdhād avadyati //

BaudhŚS, 1, 20, 25.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvānvāhāryapacana evedhmapravraścanāny abhyādhāya phalīkaraṇān opya phalīkaraṇahomaṃ juhoty agne 'dabdhāyo 'śītatano pāhi mādya divaḥ pāhi prasityai pāhi duriṣṭyai pāhi duradmanyai pāhi duścaritād aviṣaṃ naḥ pituṃ kṛṇu suṣadā yoniṃ svāheti //

BaudhŚS, 4, 1, 4.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā yūpāhutiṃ juhoti uru viṣṇo vikramasva uru kṣayāya naḥ kṛdhi /

BaudhŚS, 4, 1, 5.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvātha yācaty ājyasthālīṃ sasruvāṃ barhir hiraṇyam udapātram //

BaudhŚS, 4, 4, 21.0 anvag yajamāno 'nūcī patny agreṇa yūpaṃ parītya dakṣiṇata udaṅmukhās tiṣṭhanti pūrva evādhvaryur aparo yajamāno 'parā patnī //

BaudhŚS, 4, 4, 21.0 anvag yajamāno 'nūcī patny agreṇa yūpaṃ parītya dakṣiṇata udaṅmukhās tiṣṭhanti pūrva evādhvaryur aparo yajamāno 'parā patnī //

BaudhŚS, 4, 8, 7.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 6, 1, 10.0 atha yadi dūre tīrthaṃ bhavaty uttareṇa śālāṃ dvau kaṭaparivārau kurvanti pūrvaṃ yajamānāyāparaṃ patnyai //

BaudhŚS, 6, 1, 18.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā yūpāhutiṃ juhoti yady atra juhoti //

BaudhŚS, 6, 3, 17.1 athainām ānīyāparayā dvārā śālāṃ prapādya prācīm udānayan vācayati praitu brahmaṇaspatnī vediṃ varṇena sīdatu /

BaudhŚS, 6, 4, 3.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvājyasya pūrṇāṃ srucam audgrahaṇaṃ juhoti viśve devasya netur marto vṛṇīta sakhyam /

BaudhŚS, 6, 8, 18.0 vāyavyayaivainayā yajetety etad aparam //

BaudhŚS, 6, 11, 9.0 vaṣaṭkṛte 'parārdhe juhoti //

BaudhŚS, 6, 11, 14.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyaty abhighārayati pratyanakti //

BaudhŚS, 6, 12, 6.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvātha yācati sphyam udapātraṃ barhir hiraṇyam iti //

BaudhŚS, 6, 17, 18.0 athāparāv āsandīpādāv antareṇa brāhmaṇo 'bhiṣiñcati śūdraḥ prakṣālayati mā devānām apasaś chitsmahīti //

BaudhŚS, 6, 24, 23.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvātha yācaty ājyasthālīṃ sasruvāṃ sphyam udapātraṃ barhir hiraṇyam iti //

BaudhŚS, 6, 24, 29.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvottarasya havirdhānasya paścād akṣam upasṛpyottarasyāṃ vartanyāṃ sphyenoddhatyāvokṣya hiraṇyaṃ nidhāya saṃparistīryābhijuhotīrāvatī dhenumatī hi bhūtam sūyavasinī manave yaśasye /

BaudhŚS, 6, 25, 27.0 evam apare dvārbāhū nistiṣṭhati //

BaudhŚS, 6, 27, 34.0 evam apare dvārbāhū nistiṣṭhati //

BaudhŚS, 6, 28, 11.0 traiṣṭubhena chandasety aparayor dakṣiṇāt //

BaudhŚS, 6, 28, 12.0 jāgatena chandasety aparayor uttarāt //

BaudhŚS, 6, 28, 24.0 dakṣiṇayor aparam evādhvaryur avamṛśati pūrvaṃ yajamānaḥ //

BaudhŚS, 6, 28, 27.0 aparayor uttaram evādhvaryur avamṛśati dakṣiṇaṃ yajamānaḥ //

BaudhŚS, 6, 28, 30.0 uttarayoḥ pūrvam evādhvaryur avamṛśaty aparaṃ yajamānaḥ //

BaudhŚS, 6, 30, 12.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā saṃpraiṣam āhāgnīṣomābhyāṃ praṇīyamānābhyām anubrūhīti //

BaudhŚS, 7, 1, 30.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvāgnīdhra evāsanyāṃ juhoty āsanyān mā mantrāt pāhi kasyāś cid abhiśastyāḥ svāheti //

BaudhŚS, 7, 3, 2.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā barhir ādāya saṃpraiṣam āhāpa iṣya hotar maitrāvaruṇasya camasādhvaryav ādravaikadhanina eta neṣṭaḥ patnīm udānayāgnīddhotṛcamasena ca mā vasatīvarībhiś ca cātvāle pratyupalambasveti //

BaudhŚS, 7, 7, 10.0 sa āha ye pūrvayā dvārā prāpatsata prāñcas te niṣkrāmantu ye 'parayā pratyañcas te mā vo 'bhiparihāriṣam iti //

BaudhŚS, 7, 11, 30.0 evaṃ pradakṣiṇam āvṛtyottareṇa sadaḥ parītyaivam apare dvārau sadasaḥ saṃmṛśanti //

BaudhŚS, 7, 15, 7.0 athaināni samparigṛhya pūrvayā dvāropanirhṛtyāparayā dvārā havirdhānaṃ prapādya dakṣiṇasya havirdhānasyottarasyāṃ vartanyāṃ sādayati //

BaudhŚS, 7, 15, 32.0 athaināṃ pūrvayā dvāropaniṣkramayyāparayā dvārā sadaḥ prapādya jaghanena neṣṭur dhiṣṇiyam asaṃcare sāmapathe pannejanīḥ sādayati vasubhyo rudrebhya ādityebhyo viśvebhyo devebhyaḥ pannejanīḥ sādayāmi yajñāya vaḥ pannejanīḥ sādayāmīti //

BaudhŚS, 8, 3, 15.1 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 8, 5, 5.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā gārhapatya eva juhoti citraṃ devānām ud agād anīkaṃ cakṣur mitrasya varuṇasyāgneḥ /

BaudhŚS, 8, 9, 11.0 pariśrayanti pūrvāṃ dvāram aparāṃ ca //

BaudhŚS, 8, 10, 3.0 vivṛṇvanti pūrvāṃ dvāram aparāṃ ca //

BaudhŚS, 8, 12, 4.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 8, 14, 6.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 8, 20, 2.0 pūrvārdhād avadāyāparārdhād avadyati //

BaudhŚS, 16, 1, 11.1 atha yadi paścād apara āgacchati mathitvaiva gārhapatye 'rdhaṃ nivapaty āhavanīye 'rdhaṃ grāmād vrataśrapaṇam āhṛtyāpyarjati //

BaudhŚS, 16, 3, 35.0 athāparaṃ prātaranuvāke nyūṅkhayanti haviṣkṛty ubhayeṣu prasthiteṣu māhendrasyāśrāvaṇe //

BaudhŚS, 16, 11, 12.0 sarvaikādaśinā eva syur ity etad aparam //

BaudhŚS, 16, 17, 3.0 yatra kva caivainau gṛhṇīyād ity etad aparam //

BaudhŚS, 16, 19, 8.0 sarvaikādaśinā eva syur ity etad aparam //

BaudhŚS, 16, 28, 5.0 chandogān nu sāmavikalpaṃ pṛccheyur ity etad aparam //

BaudhŚS, 16, 28, 11.0 chandogān nu sāmavikalpaṃ pṛccheyur ity etad aparam //

BaudhŚS, 16, 28, 26.0 chandogān nu sāmavikalpaṃ pṛccheyur ity etad aparam //

BaudhŚS, 18, 12, 6.0 dve virūpe carataḥ pūrvāparaṃ carato māyathaitāv iti śukrāmanthinoḥ //

BaudhŚS, 18, 15, 22.0 athāparaṃ trivṛt pañcadaśaṃ saptadaśam ekaviṃśam //

BhārGS, 1, 1, 7.0 garbhanavameṣu brāhmaṇam ity aparam //

BhārGS, 1, 7, 1.0 apareṇāgniṃ dvayān darbhān pūrvāparān udagagrān stṛṇāti //

BhārGS, 1, 7, 2.0 teṣu pūrvāparāvupatiṣṭhete //

BhārGS, 1, 7, 3.0 prāṅmukhaḥ pratyaṅmukhasya hastaṃ gṛhṇīyād ity ekaṃ pratyaṅmukhaḥ prāṅmukhasyetyaparam //

BhārGS, 1, 9, 9.0 apa evācāryakule 'śnīyād ity ekam aparaṃ kāmam aśnīṣveti hārtho bhavatīti śālmalīmūlo bhāradvājo vā //

BhārGS, 1, 11, 6.0 athaitad aparaṃ na khalviyamarthebhya ūhyate //

BhārGS, 1, 12, 1.0 dakṣiṇāyana ityaparam //

BhārGS, 1, 12, 7.0 aparapakṣa ityaparam //

BhārGS, 1, 15, 1.1 apareṇāgniṃ dvayān darbhān pūrvāparān udagagrān stṛṇāti //

BhārGS, 1, 15, 2.1 teṣu pūrvāparāv upatiṣṭhete //

BhārGS, 1, 15, 4.1 pratyaṅmukhaḥ prāṅmukhyā ityaparam //

BhārGS, 1, 16, 1.1 somaḥ prathamo vivide gandharvas tato 'paraḥ /

BhārGS, 1, 23, 4.1 athāparām /

BhārGS, 1, 23, 6.1 athāparām /

BhārGS, 1, 23, 8.1 athāparām /

BhārGS, 2, 1, 10.1 tato yāvantaṃ deśaṃ kāmayata imaṃ sarpā nāgaccheyuriti taṃ saṃtatayodadhārayānupariṣiñcaty apa śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

BhārGS, 2, 2, 4.8 paurṇamāsī pūrayantyāyātyaparāparam /

BhārGS, 2, 2, 4.8 paurṇamāsī pūrayantyāyātyaparāparam /

BhārGS, 2, 9, 7.0 athāparāṇi ghoṣiṇa upaspṛśata ghoṣibhyaḥ svāhā śvāsina upaspṛśata śvāsibhyaḥ svāhā vicinvanta upaspṛśata vicinvadbhyaḥ svāhā pracinvanta upaspṛśata pracinvadbhyaḥ svāhā samaśnanta upaspṛśata samaśnadbhyaḥ svāheti daśa //

BhārGS, 2, 9, 8.0 athāparāṇi devasenā upaspṛśata devasenābhyaḥ svāheti daśaiva //

BhārGS, 2, 9, 9.0 athāparāṇi yā ākhyātā devasenā yāś cānākhyātāś ca tā upaspṛśata tābhyaḥ svāheti daśaiva //

BhārGS, 2, 10, 1.0 athāparāṇi dvārapopaspṛśa dvārapāya svāhā dvārapy upaspṛśa dvārapyai svāheti catvāri //

BhārGS, 2, 22, 14.1 athaitad aparam /

BhārGS, 2, 25, 6.1 athaitad aparam arghyeṣv evaiṣa niyamaḥ syād yathākāmītareṣu //

BhārGS, 3, 2, 5.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā catasro 'bhyāvartinīr juhoty agne 'bhyāvartinn agne aṅgiraḥ punar ūrjā saha rayyeti //

BhārGS, 3, 2, 6.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvānukhyāṃ juhoty anv agnir uṣasām agram akhyad ity etayā //

BhārGS, 3, 2, 7.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā manasvatyā juhoti mano jyotir juṣatām ityetayā //

BhārGS, 3, 2, 8.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā prājāpatyā juhoti prajāpataya ityetayā //

BhārGS, 3, 2, 9.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā vyāhṛtībhir juhoty ekaikaśaḥ samastābhiś ca //

BhārGS, 3, 2, 11.0 yathā samādiṣṭam ity aparam //

BhārGS, 3, 5, 2.1 varṣāṇi dvādaśāvarārdhyam ity aparam //

BhārGS, 3, 18, 16.0 atha kṣāme nirṛtyai tveti vidagdham abhimantrya tvaṃ parācī tvam avācī tvaṃ rakṣāṃsi gaccheti dakṣiṇāparam uttarāparaṃ vā diśaṃ taṃ prati nirasyati //

BhārGS, 3, 18, 16.0 atha kṣāme nirṛtyai tveti vidagdham abhimantrya tvaṃ parācī tvam avācī tvaṃ rakṣāṃsi gaccheti dakṣiṇāparam uttarāparaṃ vā diśaṃ taṃ prati nirasyati //

BhārGS, 3, 20, 2.0 tasyāṃ prāyaścittaṃ mano jyotir iti pūrvasya hutvāparasya juhuyāt //

BhārŚS, 1, 6, 3.1 yāthākāmī paurṇamāsyām ity aparam //

BhārŚS, 1, 7, 8.1 dakṣiṇapūrveṇānvāhāryapacanam uttarāpareṇa vā dakṣiṇāprācīm ekasphyāṃ vedim uddhatyāvokṣya sakṛd ācchinnena barhiṣā stṛṇāti /

BhārŚS, 1, 10, 14.1 yasmin praharet tam upatiṣṭhetety aparam //

BhārŚS, 1, 11, 2.1 tato 'gnīn paristṛṇāti pūrvāṃś cāparau ca prāgagrair darbhaiḥ //

BhārŚS, 1, 11, 6.1 pūrvaṃ brahmaṇo 'paraṃ yajamānasya //

BhārŚS, 1, 16, 1.1 śvo bhūte 'gnīn paristīrya yathā purastāt karmaṇe vāṃ devebhyaḥ śakeyam iti hastāv avanijya pātrāṇi prakṣālya dvandvaṃ prayunakti daśāparāṇi daśa pūrvāṇi //

BhārŚS, 1, 24, 2.1 dhṛṣṭir asi brahma yacchety upaveṣam ādāya gārhapatyāt pratyañcāv aṅgārau nirūhyānyataram uttarāparam avāntaradeśaṃ pratinirasyaty apāgne 'gnim āmādaṃ jahi niṣ kravyādaṃ sedheti //

BhārŚS, 7, 2, 16.0 na paśviṣṭyām agniṃ gṛhṇīyād ity aparam //

BhārŚS, 7, 4, 5.0 pūrvedyur agniṃ praṇayed ity ekaṃ prokṣāntāṃ parivased ity aparam //

BhārŚS, 7, 4, 7.1 trir anūktāyāṃ prathamāyām idhmam ādāya sikatā upayamanīḥ kṛtvodyatahomaṃ juhoti yat te pāvaka cakṛmā kaccid āgaḥ pūrvaḥ sann aparo yad bhavāsi /

BhārŚS, 7, 11, 17.0 yāthākāmī viśasana ity aparam //

BhārŚS, 7, 12, 15.0 aparasmād gārhapatyād āharen nirmanthyaṃ vā kuryāt //

BhārŚS, 10, 11, 9.2 vidyata ity aparam //

BhārŚS, 10, 15, 2.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā śukram asy amṛtam asīti hiraṇyaṃ ghṛtād uddharati //

BhārŚS, 10, 21, 8.2 triṣv evety aparam //

BhārŚS, 10, 22, 14.2 niravadyed ity aparam //

BhārŚS, 12, 8, 16.2 pūrvaṃ cāparaṃ ca //

BhārŚS, 12, 11, 4.0 dakṣiṇayoḥ pūrvaṃ tato 'paraṃ tata uttaratas tataḥ pūrvam //

BhārŚS, 12, 12, 2.0 yaḥ pūrvayor dakṣiṇas taṃ yajamāno 'vamṛśati yo 'parayor uttaras tam adhvaryuḥ //

BhārŚS, 12, 12, 8.0 yaḥ pūrvayor uttaras taṃ yajamāno 'vamṛśati yo 'parayor dakṣiṇas tam adhvaryuḥ //

BhārŚS, 12, 17, 7.1 uru viṣṇo vi kramasvety āhavanīye hutvāparayā dvārā havirdhāne rājānaṃ prapādayati somo jigāti gātuvid iti /

BhārŚS, 12, 18, 15.2 apareṇottaravedim ity aparam //

BhārŚS, 12, 20, 2.2 adhvaryur eva juhuyād ity aparam //

BhārŚS, 13, 1, 3.2 karmāgame karmāṅgam ity aparam //

BhārŚS, 13, 1, 7.2 pūrvam upāṃśor aparam antaryāmasya //

BhārŚS, 13, 1, 11.1 tato 'pare śukrāmanthinoḥ pātre /

BhārŚS, 13, 1, 12.1 tato 'pare āśvatthe aśvaśaphabudhne ubhayatomukhe ṛtupātre /

BhārŚS, 13, 2, 8.2 naiyagrodhā eva syur ity aparam //

BhārŚS, 13, 3, 14.2 uparitarām ity aparam //

BhārŚS, 13, 4, 2.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā darbhān ādāyopaniṣkramya saṃpreṣyaty apa iṣya hotar maitrāvaruṇasya camasādhvaryav ādravaikadhanina ādravata neṣṭaḥ patnīm udānayonnetar hotṛcamasena vasatīvarībhiś cātvālaṃ pratyupāsveti //

BhārŚS, 13, 6, 1.1 aparayā dvārā havirdhāne 'paḥ prapādayati pūrvayā vā /

BhārŚS, 13, 7, 5.2 ya eva sarvaprathama ity aparam //

BhārŚS, 13, 7, 7.2 ya eva sarvāntata ity aparam //

BhārŚS, 13, 7, 9.2 vāyavyenaiva gṛhṇīyād ity aparam //

BhārŚS, 13, 8, 15.2 tadānīm ekaikam apisṛjed ity aparam //

BhārŚS, 13, 10, 14.0 evaṃ vihitāv aparau dvāv abhiṣavau bhavataḥ //

BhārŚS, 13, 12, 6.0 evaṃ vihitāv aparau bhavataḥ //

BhārŚS, 13, 21, 20.2 uparitarām ity aparam //

BhārŚS, 13, 22, 12.0 yady enaṃ pūrvaḥ san bhrātṛvyo 'bhiṣyād aṅgulyāṅguṣṭham upanigṛhṇīyād yady aparo 'ṅguṣṭhenāṅguliṃ yo na indravāyū abhidāsatīti //

BhārŚS, 14, 3, 8.0 nāpravargye dadhigharmo vidyata ity aparam //

BhārŚS, 14, 3, 13.0 na savanīyasya paśupuroḍāśo vidyata ity aparam //

BhārŚS, 14, 4, 5.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā //

BhārŚS, 14, 6, 2.3 anyata ity aparam //

BhārŚS, 14, 7, 4.2 tṛtīyasavana ity aparam //

BhārŚS, 14, 10, 3.2 aparayā patny āśiraṃ prapādayati //

BhārŚS, 14, 12, 3.2 yajamāna eva mantrāñ japet tūṣṇīm itara upanyasyeyur ity aparam //

BhārŚS, 14, 17, 1.1 evaṃvihitā apare trayaś camasagaṇāḥ /

BhārŚS, 14, 17, 4.0 evaṃvihitāv aparau dvau bhavataḥ //

BhārŚS, 15, 4, 7.1 yatra prātaḥsavanāya samprasarpanti tad dakṣiṇena havirdhāne dakṣiṇena mārjālīyaṃ dakṣiṇena sadaḥ parītyāparayā dvārā sadaḥ praviśyāpareṇa praśāstrīyam atikramya dakṣiṇata upaviśed ity āśmarathyaḥ /

BĀU, 1, 1, 2.4 tasyāpare samudre yoniḥ /

BĀU, 2, 5, 19.6 tad etad brahmāpūrvam anaparam anantaram abāhyam /

BĀU, 3, 8, 5.1 sā hovāca namas te 'stu yājñavalkya yo ma etaṃ vyavoco 'parasmai dhārayasveti pṛccha gārgīti //

BĀU, 4, 3, 18.0 tad yathā mahāmatsya ubhe kūle anusaṃcarati pūrvaṃ cāparaṃ ca evam evāyaṃ puruṣa etāv ubhāv antāv anusaṃcarati svapnāntaṃ ca buddhāntaṃ ca //

ChU, 8, 9, 3.3 vasāparāṇi dvātriṃśataṃ varṣāṇīti /

ChU, 8, 9, 3.4 sa hāparāṇi dvātriṃśataṃ varṣāṇyuvāsa /

ChU, 8, 10, 4.10 vasāparāṇi dvātriṃśataṃ varṣāṇīti /

ChU, 8, 10, 4.11 sa hāparāṇi dvātriṃśataṃ varṣāṇyuvāsa /

ChU, 8, 11, 3.4 vasāparāṇi pañca varṣāṇīti /

ChU, 8, 11, 3.5 sa hāparāṇi pañca varṣāṇyuvāsa /

DrāhŚS, 2, 3, 18.0 dakṣiṇena śvabhrān gatvāparau dvāryāvantareṇa prapadyaitat kuryāditi śāṇḍilyaḥ //

DrāhŚS, 3, 2, 14.0 idam aham amum iti dakṣiṇāparam aṣṭamadeśaṃ nirūhet //

DrāhŚS, 3, 2, 26.0 bilaṃ madhyaṃ budhnam ity aparam //

DrāhŚS, 4, 3, 10.0 ṛtasya dvārau stha ity aparau dvārabāhū sadasaḥ saṃmṛjya mā mā saṃtāptam iti praviśeyuḥ //

DrāhŚS, 4, 4, 13.0 namaḥ sakhibhyaḥ pūrvasadbhyo namo 'parasadbhyo bhūr bhuvaḥ svar bṛhaspatibrahmāhaṃ mānuṣa om ity uktvaudumbarīṃ gatvopaviśet //

DrāhŚS, 5, 2, 20.0 savanasaṃsthāsu praśāstroktā yathetam aparayā dvārā niṣkramya paścimenāgnīdhrīyaṃ mūtraṃ kuryuḥ //

DrāhŚS, 5, 3, 24.0 dhuryau prathamam ity aparam //

DrāhŚS, 5, 3, 28.0 sarvāṇy ekasmiṃs tūṣṇīm itarāṇīty aparam //

DrāhŚS, 6, 2, 4.0 ārbhaveṇa stutvā puroḍāśād ekaikaṃ piṇḍaṃ trīṃs trīn vāparayā dvārā havirdhānaṃ prapadyādhastāt svasya camasasya kuryur yadāsannaḥ syād atra pitaro mādayadhvaṃ yathābhāgam āvṛṣāyadhvam iti //

DrāhŚS, 6, 3, 12.0 vaṣaṭkṛte hāriyojanasya yathetam aparayā dvārā niṣkrāmanto japeyuḥ somehīti //

DrāhŚS, 7, 1, 5.0 aparasyāṃ prāṅmukha iti dhānañjayyaḥ //

DrāhŚS, 7, 4, 12.0 sakṛd dvir vā yaśaḥ purastāt tathopariṣṭād bharga itareṣvaparam //

DrāhŚS, 7, 4, 13.0 bhargaḥ pūrvasmin pakṣasi yaśa uttarasminn ity aparam //

DrāhŚS, 9, 3, 11.0 saptaiva tṛceṣu yairajāmīty aparam //

DrāhŚS, 10, 2, 12.0 uttareṇāgnīdhrīyaṃ pūrvāpare carmaṇī vibadhnīyur dakṣiṇena rathapathaṃ śiṣṭvā //

DrāhŚS, 10, 2, 13.0 taṃ brūyāt pradakṣiṇaṃ devayajanaṃ parīyāḥ pūrvaṃ carmāgamaneṣu vidhyer ekaikenottarottary anatipātayann aparasmā itare yathābhipretam asyeyus tṛtīyena viddhvodaṅ prayāyās tadā caturtham iṣuṃ yāṃ diśaṃ manyethās tām asyer ava brahmadviṣo jahīti gā dṛṣṭvāvatiṣṭhethās tatra tvā visrambhayeyuḥ //

DrāhŚS, 10, 4, 1.0 aparayā dvāraudumbarīm āsandīṃ mauñjavivānām atihareyuḥ //

DrāhŚS, 10, 4, 7.0 tām uttareṇodgātā gatvā paścād upaviśya bhūmispṛśo 'syāḥ pādān kṛtvā kūrcānadhastād upohyābhimṛśed bṛhadrathantare te pūrvau pādau śyaitanaudhase aparau vairūpavairāje anūcī śākvararaivate tiraścī ityetaiḥ pṛthagaṅgāni //

DrāhŚS, 11, 2, 4.0 mahāvīṇāpiśīlavīṇe cāparasyāmantariti gautamaśāṇḍilyau bahiriti dhānaṃjayyaḥ //

DrāhŚS, 11, 3, 1.0 brāhmaṇo 'bhigaraḥ pūrvasyāṃ sadaso dvāri pratyaṅmukha upaviśed vṛṣalo 'pagaro 'parasyāṃ prāṅmukhaḥ //

DrāhŚS, 12, 3, 23.1 athāparaṃ prajāpater bhāgo 'sy ūrjasvānpayasvān /

GautDhS, 1, 9, 74.1 evamācāro mātāpitarau pūrvāparāṃś ca sambandhānduritebhyo mokṣayiṣyan snātakaḥ śaśvadbrahmalokān na cyavate na cyavate //

GautDhS, 3, 1, 6.1 kuryād ityaparam //

GautDhS, 3, 8, 3.1 athāparaṃ tryahaṃ naktaṃ bhuñjīta //

GautDhS, 3, 8, 4.1 athāparaṃ tryahaṃ na kaṃcana yāceta //

GautDhS, 3, 8, 5.1 athāparaṃ tryaham upavaset //

GautDhS, 3, 9, 12.1 paurṇamāsyāṃ pañcadaśa grāsān bhuktvaikāpacayenāparapakṣam aśnīyāt //

GobhGS, 1, 4, 9.0 athāparān balīn hared udadhānasya madhyamasya dvārasyābdaivataḥ prathamo balir bhavaty oṣadhivanaspatibhyo dvitīya ākāśāya tṛtīyaḥ //

GobhGS, 1, 4, 10.0 athāparam baliṃ haret śayanam vādhivarcaṃ vā sa kāmāya vā balir bhavati manyave vā //

GobhGS, 1, 6, 14.0 teṣāṃ purastāt pratyaṅmukhas tiṣṭhan savyasya pāṇer aṅguṣṭhenopakaniṣṭhikayā cāṅgulyā brahmāsanāt tṛṇam abhisaṃgṛhya dakṣiṇāparam aṣṭamaṃ deśaṃ nirasyati nirastaḥ parāvasur iti //

GobhGS, 1, 8, 1.0 pūrvam ājyam aparaḥ sthālīpākaḥ //

GobhGS, 2, 6, 5.0 athāparam //

GobhGS, 3, 3, 33.0 athāparam //

GobhGS, 3, 5, 7.0 nāparayā dvārā prapannam annaṃ bhuñjīta //

GobhGS, 4, 5, 29.0 athāparam //

GobhGS, 4, 6, 14.0 tasya kaṇān aparāsu sandhivelāsu pratyaṅ grāmān niṣkramya catuṣpathe 'gnim upasamādhāyādityam abhimukho juhuyād bhalāya svāhā bhallāya svāheti //

GobhGS, 4, 6, 15.0 etayaivāvṛtāparau tāmisrau //

GobhGS, 4, 7, 22.0 varjayet pūrvato 'śvatthaṃ plakṣaṃ dakṣiṇatas tathā nyagrodham aparād deśād uttarāccāpy udumbaram //

GobhGS, 4, 8, 13.0 athāparam //

GobhGS, 4, 10, 11.0 pūrvam anyam aparam anyam ity ubhau śeṣeṇa //

GB, 1, 1, 27, 14.0 athāparapakṣīyāṇāṃ kaviḥ pañcālacaṇḍaḥ paripṛcchako babhūvāṃbu pṛthagudgīthadoṣān bhavanto bruvantv iti //

GB, 1, 2, 5, 24.0 api snāyaṃś cared yathāśakty aparam //

GB, 1, 2, 21, 51.0 tasmād brāhmyaṃ pūrvaṃ havir aparaṃ prājāpatyaṃ //

GB, 1, 3, 7, 1.0 yas tad darśapūrṇamāsayo rūpaṃ vidyāt kasmād imāḥ prajāḥ śirastaḥ prathamaṃ lomaśā jāyante kasmād āsām aparam iva śmaśrūṇy upakakṣāṇy anyāni lomāni jāyante //

GB, 1, 3, 7, 3.0 yas tad darśapūrṇamāsayo rūpaṃ vidyāt kasmād imāḥ prajā adantikā jāyante kasmād āsām aparam iva jāyante //

GB, 1, 3, 9, 2.0 yad aparam iva prastaram anuprastṛṇāti tasmād āsām aparam iva śmaśrūṇy upakakṣāṇy anyāni lomāni jāyante //

GB, 1, 3, 9, 2.0 yad aparam iva prastaram anuprastṛṇāti tasmād āsām aparam iva śmaśrūṇy upakakṣāṇy anyāni lomāni jāyante //

GB, 1, 3, 9, 6.0 yaddhavīṃṣi puronuvākyāvanti bhavanti tasmād āsām aparam iva jāyante //

GB, 1, 3, 11, 39.0 kiṃdevatyam apareṇāhavanīyam udakaṃ srucā nyanaiṣīḥ //

GB, 1, 3, 12, 39.0 yad apareṇāhavanīyam udakaṃ srucā nyanaiṣaṃ gandharvāpsarasas tenāpraiṣam //

GB, 1, 4, 18, 9.0 evam u haiva tad apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 18, 9.0 evam u haiva tad apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 19, 2.0 yad vaiṣuvatam apareṣāṃ sviditamahāṃ pareṣām iti //

GB, 1, 4, 19, 3.0 apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 19, 8.0 evam u haiva tad apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 19, 8.0 evam u haiva tad apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 21, 6.0 athaitad ahar avāpnuyāmeti yad vaiṣuvatam apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 1, 4, 21, 6.0 athaitad ahar avāpnuyāmeti yad vaiṣuvatam apareṣāṃ sviditamahnāṃ pareṣām ity apareṣāṃ caiva pareṣāṃ ceti brūyāt //

GB, 2, 6, 6, 6.0 teja eva maṇḍalaṃ bhā aparaṃ śuklam aparaṃ kṛṣṇam //

GB, 2, 6, 6, 6.0 teja eva maṇḍalaṃ bhā aparaṃ śuklam aparaṃ kṛṣṇam //

GB, 2, 6, 16, 45.0 aparajanā ha vai viśo devīḥ //

GB, 2, 6, 16, 46.0 na hy asyāparajanaṃ bhayaṃ bhavati //

HirGS, 1, 15, 8.1 mama pare mamāpare mameyaṃ pṛthivī mahī /

HirGS, 1, 19, 9.1 apareṇāgniṃ dvayān darbhān pūrvāparān udagagrān saṃstīrya teṣu pūrvāparāv avatiṣṭhete //

HirGS, 1, 19, 9.1 apareṇāgniṃ dvayān darbhān pūrvāparān udagagrān saṃstīrya teṣu pūrvāparāv avatiṣṭhete //

HirGS, 2, 9, 3.1 daśāthāparāṇi /

HirGS, 2, 9, 4.1 daśaivāthāparāṇi /

HirGS, 2, 16, 8.2 apa śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

HirGS, 2, 17, 2.8 paurṇamāsī pūrayanty āyānty aparāparān /

HirGS, 2, 17, 2.8 paurṇamāsī pūrayanty āyānty aparāparān /

HirŚS, 7, 5, 17.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā śukram asy amṛtam asīti hiraṇyaṃ ghṛtād uddharati //

HirŚS, 7, 17, 18.0 pūrvam aparaṃ ca dvāre kurutaḥ //

HirŚS, 7, 18, 3.0 pūrvayor dakṣiṇaṃ parilikhyāparayor uttaraṃ parilikhaty aparayor dakṣiṇaṃ pūrvayoruttaram //

HirŚS, 7, 18, 3.0 pūrvayor dakṣiṇaṃ parilikhyāparayor uttaraṃ parilikhaty aparayor dakṣiṇaṃ pūrvayoruttaram //

HirŚS, 7, 18, 16.0 virāḍ asīti pūrvayor dakṣiṇaṃ yajamāno 'vamṛśati samrāḍ asīty aparayor uttaram adhvaryuḥ //

HirŚS, 7, 18, 19.0 svarāḍ asīty aparayor dakṣiṇaṃ yajamāno 'vamṛśati viśvārāḍ asīti pūrvayor uttaram adhvaryuḥ //

HirŚS, 7, 20, 2.0 agreṇāparaṃ vedyantaṃ triṣu prakrameṣv aparimite vodīcīnavaṃśaṃ sado dakṣiṇataḥ pratikṛṣṭataraṃ yāvad ṛtvigbhyo dhiṣṇiyebhyaḥ prasarpakebhyaś cāptaṃ manyate //

HirŚS, 7, 20, 22.0 kaṭāṃs tejanīś ca pravartaṃ chadiṣām antarāleṣv anvavasyanti tān antarvartā ity ācakṣate pari tvā girvaṇo gira ity abhitaḥ pariśrayataḥ pūrvam aparaṃ ca dvāre kuruto 'dhvaryur dakṣiṇāṃ dvāreyīṃ pariṣīvyati pratiprasthātottarām indrasya syūr asīti sīvyata indrasya dhruvo 'sīti granthī kurutas tau prajñātau bhavataḥ //

HirŚS, 7, 21, 2.0 nāsaṃsthite some 'dhvaryuḥ pūrveṇa dvāreṇa havirdhāne praviśyāpareṇa niṣkrāmed yadi niṣkrāmed idaṃ viṣṇur vicakrama iti japet //

HirŚS, 7, 21, 3.0 nāpareṇa sadaḥ praviśya pūrveṇa niṣkrāmed yadi niṣkrāmed uttiṣṭhann ojasā saheti japet //

HirŚS, 7, 23, 12.0 somo jigāti gātuvid iti saumyarcāpareṇa dvāreṇa havirdhāne brahmā rājānaṃ prapādayati //

JaimGS, 1, 6, 6.0 māṣamatsyamāṃsabhakṣyāśanair ityaparam //

JaimGS, 1, 19, 52.0 nāparayā dvārā prapannam annam aśnīyāt //

JaimGS, 2, 8, 21.0 athāparā dvādaśa saṃhitā adhītya tābhiḥ prajāpater lokam avāpnoti //

JaimGS, 2, 8, 22.0 athāparā dvādaśa saṃhitā adhītya tābhir uśanaso lokam avāpnoti //

JB, 1, 23, 5.0 atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti //

JB, 1, 23, 10.0 atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti //

JB, 1, 24, 5.0 atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti //

JB, 1, 24, 10.0 atha hāparaṃ papraccha kathā bhagavas tvam agnihotraṃ juhoṣīti //

JB, 1, 96, 18.0 īśvaro ha tv asyāparaḥ prajāyām etādṛṅ vīro 'nājanitoḥ //

JB, 1, 161, 12.0 sa yo ha sma dakṣiṇe samudre sūyate yaḥ pūrve yo 'pare taṃ ha sma tata evāvaleḍhi //

JB, 1, 178, 26.0 tad yathāpūrvaṃ yathājyaiṣṭhyaṃ chandāṃsi vimucyamānāni yanti chandasāṃ kﾱptiṃ vimuktim anu prajāḥ kalpante nāparamārī pūrvo mriyate //

JB, 1, 192, 9.0 yat trayastriṃśadakṣarāsu stuyur aparaṃ rūpam upapadyerann ānuṣṭubham //

JB, 1, 218, 2.0 ayaṃ nu te 'paro yajña iti ha vā etad indrāya prāhuḥ //

JB, 1, 258, 2.0 yad asya pūrvam aparaṃ tad asya yad v asyāparaṃ tad v asya pūrvam aher iva sarpaṇaṃ śākalasya na vijānāmi yatarat purastād iti //

JB, 1, 258, 2.0 yad asya pūrvam aparaṃ tad asya yad v asyāparaṃ tad v asya pūrvam aher iva sarpaṇaṃ śākalasya na vijānāmi yatarat purastād iti //

JB, 1, 258, 4.0 sa ha smaitan na vijānāti katarad yajñasya pūrvaṃ katarad aparaṃ katarad aṇīyaḥ katarat sthavīya iti //

JB, 1, 349, 13.0 te hāparāṃ rātriṃ sametya tuṣṭuvur iyaṃ vāva sā yā naḥ pūrvātyagād iti //

JB, 1, 360, 2.0 tasmāt pra pūrvāḥ prajāḥ paśava oṣadhayo vanaspatayo daghyante 'thāparāḥ kalyāṇītarāḥ kalyāṇītarāḥ pratidhīyanta iti //

JaimŚS, 6, 1.0 yadā dhiṣṇyān nivapanty athājyasthālīṃ sasruvām ādāyottareṇāgnīdhraṃ ca sadaś ca parītyāparayā dvārā sadaḥ prapadyaudumbarīm anvārabhate //

JaimŚS, 18, 2.0 bhakṣiteṣu nārāśaṃseṣu pūrvayā dvārā sadaso 'dhi niṣkramyāparayā dvārāgnīdhraṃ prapadyāgnīdhre pṛṣṭhāhutī juhoti //

JaimŚS, 19, 4.0 pūrva eva pūtabhṛd apara ādhavanīyaḥ //

JaimŚS, 20, 20.0 bhakṣiteṣu yajñāyajñīyasya someṣvaparayā dvārā sadaso 'dhi niṣkramyāparayā dvārāgnīdhraṃ prapadyāgnīdhre sruvāhutī juhoti apāṃ puṣpam asy oṣadhīnāṃ rasa indrasya priyatamaṃ haviḥ svāheti //

JaimŚS, 20, 20.0 bhakṣiteṣu yajñāyajñīyasya someṣvaparayā dvārā sadaso 'dhi niṣkramyāparayā dvārāgnīdhraṃ prapadyāgnīdhre sruvāhutī juhoti apāṃ puṣpam asy oṣadhīnāṃ rasa indrasya priyatamaṃ haviḥ svāheti //

KauśS, 1, 1, 40.0 prātarhute 'gnau karmaṇe vāṃ veṣāya vāṃ sukṛtāya vām iti pāṇī prakṣālyāpareṇāgner darbhān āstīrya teṣūttaram ānaḍuhaṃ rohitaṃ carma prāggrīvam uttaraloma prastīrya pavitre kurute //

KauśS, 1, 2, 19.0 purastād agner āstīrya teṣāṃ mūlānyapareṣāṃ prāntair avacchādayan parisarpati dakṣiṇenāgnim ā paścārdhāt //

KauśS, 1, 4, 14.0 yāṃ hutvā pūrvām aparāṃ juhoti sāpakramantī sa pāpīyān yajamāno bhavati //

KauśS, 1, 6, 17.0 indrasya vacasā vayaṃ mitrasya varuṇasya ca brahmaṇā sthāpitaṃ pātraṃ punar utthāpayāmasi ity apareṇāgnim udapātraṃ parihṛtyottareṇāgnim āpo hi ṣṭhā mayobhuvaḥ iti mārjayitvā barhiṣi patnyāñjalau ninayati samudraṃ vaḥ pra hiṇomi iti idaṃ janāsaḥ iti vā //

KauśS, 3, 5, 15.0 evaṃ pūrvasminn aparayor upasaṃhṛtya //

KauśS, 4, 12, 2.0 udapātreṇa saṃpātavatā śālāṃ saṃprokṣyāparasmin dvārapakṣe nyubjati //

KauśS, 7, 5, 10.0 athainam apareṇāhatena vasanenācchādayaty ayaṃ vaste garbhaṃ pṛthivyā iti pañcabhiḥ //

KauśS, 8, 2, 17.0 yāvaparau tāv eva patnī //

KauśS, 10, 1, 6.0 satyenottabhitā pūrvāparam ity upadadhīta //

KauśS, 10, 2, 29.1 aparasmin bhṛtyāḥ saṃrabhante //

KauśS, 10, 3, 2.0 emaṃ panthāṃ brahmāparam ity agrato brahmā prapadyate //

KauśS, 10, 3, 20.0 sumaṅgalī prataraṇīha priyaṃ mā hiṃsiṣṭaṃ brahmāparam iti pratyṛcaṃ prapādayati //

KauśS, 10, 5, 28.0 pūrvāparaṃ yatra nādhigacched brahmāparam iti kuryāt //

KauśS, 10, 5, 28.0 pūrvāparaṃ yatra nādhigacched brahmāparam iti kuryāt //

KauśS, 10, 5, 32.0 brahmāparam iti brāhmyaḥ //

KauśS, 11, 5, 14.1 athāvasāyeti paścāt pūrvakṛtebhyaḥ pūrvāṇi pūrvebhyo 'parāṇi yavīyasām //

KauśS, 11, 5, 15.1 prāgdakṣiṇāṃ diśam abhy uttarām aparāṃ diśam abhitiṣṭhanti //

KauśS, 11, 5, 16.1 yathā citiṃ tathā śmaśānaṃ dakṣiṇāparāṃ diśam abhi pravaṇam //

KauśS, 11, 7, 16.0 sameteti aparasyāṃ śmaśānasraktyāṃ dhruvanāny upayacchante //

KauśS, 11, 8, 26.0 ato yajñopavītī pitryupavītī barhir gṛhītvā vicṛtya saṃnahanaṃ dakṣiṇāparam aṣṭamadeśam abhyavāsyet //

KauśS, 11, 10, 7.1 yadyanyā dvitīyā bhavatyaparaṃ tasyai //

KauśS, 14, 1, 21.1 aparās tisro madhye //

KauṣB, 5, 8, 4.0 tad āhur yad aparapakṣabhājaḥ pitaro 'tha kasmād etān pūrvapakṣe yajantīti //

KauṣB, 9, 5, 24.0 yady u vāparayā //

KU, 1, 2.3 tān aparapakṣeṇa prajanayati /

KU, 1, 5.13 śyaitanaudhase cāparau pādau /

KU, 1, 5.21 śrīś cerā cāparau /

KaṭhUp, 1, 6.1 anupaśya yathā pūrve pratipaśya tathāpare /

KhādGS, 2, 2, 20.0 athāparaṃ nyagrodhaśuṅgām ubhayataḥphalām asrāmām akrimiparisṛptāṃ triḥsaptair yavaiḥ parikrīyotthāpayenmāṣairvā sarvatrauṣadhayaḥ sumanaso bhūtvā 'syāṃ vīryaṃ samādhatteyaṃ karma kariṣyatīti //

KhādGS, 3, 1, 36.0 aparayā dvārā prapannadviḥpakvaparyuṣitāni nāśnīyāt //

KhādGS, 3, 1, 46.0 athāparaṃ vatsamithunayoḥ karṇe lakṣaṇaṃ kuryāt bhuvanam iti //

KhādGS, 4, 2, 2.0 tasya kaṇānaparāsu sandhyāsu pratyaggrāmāt sthaṇḍilamupalipya bhalāyeti juhuyādbhallāyeti ca //

KhādGS, 4, 2, 3.0 evamevāparasmiṃstāmisrādau //

KhādGS, 4, 3, 2.0 khādirānāyuṣkāmo 'thāparam //

KātyŚS, 5, 3, 30.0 evaṃ dvir aparam //

KātyŚS, 5, 4, 30.0 uttaraṃ vāparakālatvāt //

KātyŚS, 5, 4, 33.0 praṇītāpatnīsaṃnahanāgnimanthanāśrutapratyāśrutapraiṣayajamānavācanahotṛṣadanavaraṇaprāśitrāṅguliparvāñjanāvāntareḍābhāgāparāgnyavabhṛthān na pratiprasthātā //

KātyŚS, 5, 5, 11.0 karambhapātrāṇi juhoti śūrpeṇa mūrdhani kṛtvā dakṣiṇe 'gnau pratyaṅmukhī jāyāpatī vā dakṣiṇenāhṛtya tīrthena pūrveṇa vedim apareṇa vā yad grāma iti //

KātyŚS, 5, 9, 18.0 uttarāparasyāṃ prathamam //

KātyŚS, 6, 10, 10.0 vrataṃ visṛjyāparāgnīnāṃ pūrve caturgṛhītaṃ yūpāhutivat //

KātyŚS, 7, 1, 19.0 uddhatauṣadhimūle 'pare 'nte vimitaṃ kurvanti //

KātyŚS, 7, 1, 25.0 parivṛte cottarāpare //

KātyŚS, 7, 2, 21.0 evaṃ pratiprasthātāparasmin parivṛte patnīṃ tūṣṇīm //

KātyŚS, 7, 3, 25.0 tenāste 'pare 'nte //

KātyŚS, 8, 3, 31.0 aparaṃ dakṣiṇe vartmani dakṣiṇasyānaso hiraṇyaṃ nidhāyābhijuhotīdaṃ viṣṇur iti //

KātyŚS, 8, 5, 3.0 uttarāparaṃ vā prathamam //

KātyŚS, 8, 5, 15.0 pūrvadakṣiṇe 'dhvaryur aparottare yajamānaḥ //

KātyŚS, 8, 5, 19.0 punar dakṣiṇāpare 'dhvaryuḥ pūrvottare yajamānaḥ //

KātyŚS, 8, 6, 10.0 indrasya chadir iti madhyamaṃ chadir āropyāparapūrve ca //

KātyŚS, 8, 6, 13.0 havirdhānāparāntam uttareṇāgnīdhram agnyagāradvāram antarvedyardhaṃ bhūyaḥ sarvaṃ vā //

KātyŚS, 9, 2, 15.0 āgrayaṇād aparāṃ pariplavāṃ srukpuṣkarām //

KātyŚS, 9, 3, 2.0 aparaṃ gṛhītvodaṅ gacchann āhāpa iṣya hotar iti //

KātyŚS, 9, 5, 7.0 evaṃ dvir aparam //

KātyŚS, 10, 2, 8.0 ayaṃ na ity aparām aśvaṃ ced yuktaṃ dadyād ayuktaṃ vā //

KātyŚS, 10, 9, 8.0 śālādvāryam apareṇāste yajamānaḥ kṛṣṇājinam aṅke kṛtvā //

KātyŚS, 15, 4, 26.0 avagāhyāvagāḍhāt paśoḥ puruṣād vā pūrvāparā ūrmī //

KātyŚS, 15, 5, 2.0 apare 'nte sīsaṃ nidadhāti //

KātyŚS, 20, 1, 35.0 pūrvakāyakṛṣṇaṃ śuklāparam //

KātyŚS, 20, 5, 15.0 āyāya vimuktam aśvaṃ mahiṣī vāvātā parivṛktājyenābhyañjanti pūrvakāyamadhyāparakāyān yathādeśaṃ vasavas tveti pratimantram //

KātyŚS, 20, 6, 11.0 paripaśavye hutvā prāṇāya svāheti tisro 'parāḥ //

KāṭhGS, 3, 13.0 aparayā dvārā niḥsaraṇam //

KāṭhGS, 4, 23.0 sa tu khalu caritabrahmacaryo daśa daśa puruṣān punāti pūrvāparān ātmānaṃ caikaviṃśaṃ paṅktiṃ ca yāvad anupaśyati yasyām upaviśati //

KāṭhGS, 45, 7.1 nirdagdham iti dakṣiṇāparasyāṃ diśi catuṣpathe nidhāyopadhānaṃ sīsaṃ ca tasminn adhy adhimārjayante /

KāṭhGS, 65, 3.0 ṣaṭ karṣūḥ kuryād dakṣiṇāyatāḥ pūrvāparāḥ prādeśamātrīś caturaṅgulapṛthvīs tāvadantarās tāvadavakhātāḥ //

KāṭhGS, 65, 7.0 evam aparāsu strībhyo dadyān majjavarjaṃ surāṃ tūpaninīya manthenābhitaḥ pariṣicya ye cātra rasāḥ syur etad bhavatībhya ity uktvā tṛpyantu bhavatya ity uktvā //

KāṭhGS, 71, 6.0 lāṅgalaṃ pavīravam ity apare dve //

KS, 6, 6, 34.0 yadi prātar ahute 'gnihotre 'paro 'gnir anugacched anugamayitvā pūrvaṃ mathitvāparam uddhṛtya juhuyāt //

KS, 6, 6, 34.0 yadi prātar ahute 'gnihotre 'paro 'gnir anugacched anugamayitvā pūrvaṃ mathitvāparam uddhṛtya juhuyāt //

KS, 6, 6, 38.0 jāmi nu tad yo 'sya pūrvo 'gnis tam aparaṃ karoti //

KS, 8, 3, 33.0 anudite 'para ādheya udite pūrvaḥ //

KS, 8, 4, 54.0 ayaṃ vā aparo bhūr asau pūrvo bhuvaḥ //

KS, 8, 4, 56.0 apara ādheyaḥ //

KS, 8, 4, 67.0 ayaṃ vā aparo bhūr asau pūrvo bhuvaḥ //

KS, 8, 4, 69.0 apara ādheyaḥ //

KS, 9, 14, 10.0 na tv enam aparo 'nujāyate //

KS, 11, 6, 12.0 sāparam apacat //

KS, 11, 6, 50.0 yady ā saptamād ahno nāvagacched idhmaṃ tān kṛtvāparayā yajetaivaṃ dvitīyayaivaṃ tṛtīyayā //

KS, 12, 6, 23.0 bhūyas tvā etaṃ varuṇo gṛhṇāti ya etayeṣṭvāparam aśvaṃ pratigṛhṇāti //

KS, 12, 6, 24.0 yady aparam aśvaṃ pratigrahīṣyan syāt sauryavāruṇāṃ kuryāt //

KS, 13, 1, 48.0 aśvasyeva vā etasya śiro gardabhasyeva karṇau puruṣasyeva śmaśrūṇi gor iva pūrvau pādā aver ivāparau śuna iva lomāni //

KS, 13, 4, 74.0 yo vā ito 'paro janiṣyate sa me bhrātṛvyo bhaviṣyatīti //

KS, 13, 4, 76.0 tasmād eṣā nāparaṃ sūte //

KS, 19, 2, 9.0 aśvaṃ pūrvaṃ nayanti gardabham aparam //

KS, 20, 10, 54.0 vyāghro vaya iti pūrvāṃ siṃho vaya ity aparām //

KS, 23, 4, 50.0 so 'manyata yo vā ito 'paro janiṣyate sa me sapatno bhaviṣyatīti //

KS, 23, 6, 6.0 tad etad vratam aparasminn agnā adhiśritya pūrvam agnim abhisaṃcarati //

KS, 24, 3, 61.0 tam evāsyāḥ parastāt karoty aparān aṃśāya //

MS, 1, 4, 10, 6.0 pūrvaṃ cāgnim aparaṃ ca paristarītavā āha //

MS, 1, 6, 12, 5.0 sāparam apacat //

MS, 1, 6, 12, 8.0 sāparam apacat //

MS, 1, 6, 12, 11.0 sāparam apacat //

MS, 1, 8, 4, 14.0 pūrvo yajamānasya loko 'paraḥ patnyāḥ //

MS, 1, 8, 4, 39.0 anudhyāyinaṃ vā etad aparaṃ karoti yad aparasmiṃs tapanti pūrvasmin juhvati //

MS, 1, 8, 4, 39.0 anudhyāyinaṃ vā etad aparaṃ karoti yad aparasmiṃs tapanti pūrvasmin juhvati //

MS, 1, 8, 4, 44.0 aparasmād vai pūrvaṃ sṛṣṭaṃ tam etāvaty aramayan //

MS, 1, 8, 6, 46.0 apareṇa dagdhavyā3ḥ pūrveṇā3 iti mīmāṃsante //

MS, 1, 8, 8, 22.0 yasyāhute 'gnihotre 'paro 'gnir anugacchet tata eva prāñcam uddhṛtyānvavasāyāgnihotraṃ juhuyāt //

MS, 1, 8, 9, 39.0 sa dahaty evāparam //

MS, 1, 8, 9, 41.0 adāhuko 'syāparam agnir gṛhān bhavati //

MS, 1, 9, 3, 12.0 avāṅ avātṛṇad aparapakṣaḥ pañcadaśaḥ //

MS, 1, 9, 6, 23.0 neva tv aparo 'nujāyate //

MS, 2, 1, 11, 15.0 sāparaṃ nyāplavata //

MS, 2, 5, 1, 40.0 aver ivāparau //

MS, 2, 5, 4, 30.0 atho āhur etad eva sakṛd indriyaṃ vīryaṃ tejo janayitvā nāparaṃ sūtā āśaṃsata //

MS, 2, 5, 9, 13.0 atha yo 'parasyām ekāṣṭakāyāṃ jāyeta tam evam evotsṛjyāthendrāya vṛtraturā ālabheta //

MS, 2, 9, 6, 7.0 namaḥ pūrvajāya cāparajāya ca //

MS, 2, 10, 5, 7.2 sa viśvācīr abhicaṣṭe ghṛtācīr antarā pūrvam aparaṃ ca ketum //

MS, 3, 7, 4, 3.0 atha yasya tādṛśy anustaraṇī bhavati tājag eṣām aparaḥ pramīyate //

MS, 3, 7, 4, 6.0 atha yasya tādṛśy anustaraṇī bhavaty ṛtumad eṣām aparaḥ pramīyate //

MS, 3, 8, 7, 36.0 tasmāt pūrvasyā janatāyā aparā janatā kṣetram abhyārohukā //

MuṇḍU, 1, 1, 4.2 dve vidye veditavya iti ha sma yad brahmavido vadanti parā caivāparā ca //

MuṇḍU, 1, 1, 5.1 tatrāparā ṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo 'tharvavedaḥ śikṣā kalpo vyākaraṇaṃ niruktaṃ chando jyotiṣam iti /

MānGS, 1, 2, 19.1 pratiṣiddham aparayā dvārā niṣkramaṇaṃ malavadvāsasā saha saṃvastraṇaṃ rajaḥsuvāsinyā saha śayyā guror duruktavacanam asthāne śayanaṃ smayanaṃ saraṇaṃ sthānaṃ yānaṃ gānaṃ tasya cekṣaṇam //

MānGS, 1, 10, 4.1 dakṣiṇato 'gner brahmaṇe saṃstṛṇāty aparaṃ yajamānāya paścārdhe patnyai aparam aparaṃ śākhodakadhārayor lājādhāryāśca paścād yugadhārasya ca //

MānGS, 1, 10, 4.1 dakṣiṇato 'gner brahmaṇe saṃstṛṇāty aparaṃ yajamānāya paścārdhe patnyai aparam aparaṃ śākhodakadhārayor lājādhāryāśca paścād yugadhārasya ca //

MānGS, 1, 10, 4.1 dakṣiṇato 'gner brahmaṇe saṃstṛṇāty aparaṃ yajamānāya paścārdhe patnyai aparam aparaṃ śākhodakadhārayor lājādhāryāśca paścād yugadhārasya ca //

MānGS, 1, 11, 8.1 catasṛbhir darbheṣīkābhiḥ śareṣīkābhirvā samuñjābhiḥ satūlābhir ity ekaikayā traikakubhasyāñjanasya saṃnikṛṣya vṛtrasyāsi kanīniketi bhartur dakṣiṇam akṣi triḥ prathamam āṅkte tathāparaṃ tathā patnyāḥ śeṣeṇa tūṣṇīm //

MānGS, 1, 14, 1.1 aparasminnahnaḥ saṃdhau gṛhān pratipādayīta //

MānGS, 2, 2, 7.0 dakṣiṇato'gnerbrahmaṇe saṃstṛṇātyaparaṃ yajamānāya paścārdhe patnyai //

MānGS, 2, 7, 1.2 apaḥ śvetapadāgahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

MānŚS, 2, 1, 1, 45.1 pratiprasthātā tūṣṇīṃ patnīṃ pāvayitvāparayā dvārā prapādya dakṣiṇataḥpaścād aparasya patnīlokam upasthāpyopaveśayati //

MānŚS, 2, 1, 1, 45.1 pratiprasthātā tūṣṇīṃ patnīṃ pāvayitvāparayā dvārā prapādya dakṣiṇataḥpaścād aparasya patnīlokam upasthāpyopaveśayati //

MānŚS, 2, 2, 2, 35.1 aparaṃ vaṃśaṃ pratiṣīvya dvāryāḥ pratiṣīvyati //

MānŚS, 2, 2, 3, 11.1 anumṛśataḥ pūrvayor dakṣiṇam anv adhvaryur aparayor uttaraṃ yajamānaḥ /

MānŚS, 2, 2, 3, 11.3 uttaram anv adhvaryur dakṣiṇayor aparaṃ yajamānaḥ /

MānŚS, 2, 2, 3, 13.1 aparasmād vedyantāt triṣu prakrameṣv aparimite vāvakāśe sado vidadhāti navāratni prācīnaṃ trinavaṃ tiryak tasya madhye dakṣiṇataḥ pṛṣṭhyāyāḥ prakramamātra audumbaryai gartaṃ khanati yathā yūpāvaṭaṃ samānam ā staraṇāt //

MānŚS, 2, 2, 3, 25.2 pūrvam ādhāyāparam ādadhāti /

MānŚS, 2, 2, 3, 27.1 madhyamāparayoḥ saṃdhāv indrāya tvety ārabhya japati //

MānŚS, 2, 2, 3, 31.1 aparān saṃdhīn pratiṣīvya dvāryāḥ pratiṣīvyati //

MānŚS, 2, 2, 4, 33.1 evā vandasveti pūrvayā dvārā yajamānaḥ prapadyate 'parayādhvaryū rājānam atiharati //

MānŚS, 2, 2, 4, 45.1 agreṇa havirdhāne 'pareṇa srugdaṇḍān dakṣiṇātikramyāparo brahmaṇa upaviśaty eṣa saṃcaraḥ //

N, 1, 2, 10.0 nāparabhāvam ācaṣṭe na pratiṣedhati //

N, 1, 2, 17.0 vinaśyatītyaparabhāvasyādim ācaṣṭe //

N, 1, 3, 17.0 anviti sādṛśyāparabhāvam //

N, 1, 9, 13.1 āsyadaghnā apare //

N, 1, 9, 14.1 upakakṣadaghnā apare //

N, 1, 13, 13.0 aparasmād bhāvāt pūrvasya pradeśo nopapadyata iti //

N, 1, 14, 13.0 yatho etad aparasmād bhāvāt pūrvasya pradeśo nopapadyata iti paśyāmaḥ pūrvotpannānāṃ sattvānām aparasmād bhāvān nāmadheyapratilambham ekeṣāṃ naikeṣāṃ yathā bilvādo lambacūḍaka iti //

N, 1, 14, 13.0 yatho etad aparasmād bhāvāt pūrvasya pradeśo nopapadyata iti paśyāmaḥ pūrvotpannānāṃ sattvānām aparasmād bhāvān nāmadheyapratilambham ekeṣāṃ naikeṣāṃ yathā bilvādo lambacūḍaka iti //

N, 2, 2, 37.0 atha taddhitasamāseṣv ekaparvasu vānekaparvasu ca pūrvaṃ pūrvam aparam aparaṃ pravibhajya nirbrūyāt //

N, 2, 2, 37.0 atha taddhitasamāseṣv ekaparvasu vānekaparvasu ca pūrvaṃ pūrvam aparam aparaṃ pravibhajya nirbrūyāt //

N, 2, 3, 7.1 yasmāt paraṃ nāparam asti kiṃcid yasmān nāṇīyo na jyāyo 'sti kaścit /

PB, 1, 5, 2.0 namaḥ sakhibhyaḥ pūrvasadbhyo namo 'parasadbhyaḥ //

PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha yā śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yā dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha yā pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //

PB, 5, 6, 4.0 tisṛbhir udgātātmana udgīyātha yā śirasaḥ stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yā dakṣiṇasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyād aparābhis tisṛbhir udgīyātha yottarasya pakṣasya stotrīyā tāṃ dadhyāt tisṛbhir vaikayā vā stutaṃ syād atha yā pucchasya stotrīyā tāṃ dadhyāt //

PB, 11, 6, 4.0 pūrvam u tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam //

PB, 11, 6, 4.0 pūrvam u tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam //

PB, 12, 1, 5.0 pūrvam u caiva tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda //

PB, 12, 1, 5.0 pūrvam u caiva tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda //

PB, 12, 7, 7.0 pūrvam u caiva tadrūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda //

PB, 12, 7, 7.0 pūrvam u caiva tadrūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda //

PB, 13, 1, 9.0 pūrvam u caiva tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda stotrīyānurūpau tṛcau bhavataḥ prāṇāpānānām avaruddhyai //

PB, 13, 7, 7.0 pūrvam u caiva tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda stotrīyānurūpau tṛcau bhavataḥ prāṇāpānānām avaruddhyai //

PB, 13, 7, 7.0 pūrvam u caiva tad rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati yat pūrvaṃ rūpam apareṇa rūpeṇānuvadati tad anurūpasyānurūpatvam anurūpa enaṃ putro jāyate ya evaṃ veda stotrīyānurūpau tṛcau bhavataḥ prāṇāpānānām avaruddhyai //

PārGS, 1, 7, 4.1 evaṃ dvir aparaṃ lājādi //

PārGS, 1, 16, 13.0 apānetyaparaḥ //

PārGS, 2, 1, 13.0 evaṃ dviraparaṃ tūṣṇīm //

PārGS, 2, 7, 4.0 kāmaṃ tu gītaṃ gāyati vaiva gīte vā ramata iti śruterhyaparam //

PārGS, 2, 9, 10.0 pātraṃ nirṇijyottarāparasyāṃ diśi ninayed yakṣmaitat ta iti //

PārGS, 2, 14, 4.1 apa śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

PārGS, 3, 2, 2.1 sthālīpākaṃ śrapayitvā śravaṇavad ājyāhutī hutvāparā juhoti /

PārGS, 3, 2, 15.0 evaṃ dvir aparaṃ brahmānujñātāḥ //

PārGS, 3, 11, 3.0 paripaśavye hutvā tūṣṇīm aparāḥ pañca //

PārGS, 3, 12, 9.1 athāparamājyāhutī juhoti /

SVidhB, 1, 2, 3.1 athāparaṃ tryahaṃ naktaṃ bhuñjīta //

SVidhB, 1, 2, 4.1 athāparaṃ tryahaṃ na kaṃcana yācet //

SVidhB, 1, 2, 5.1 athāparaṃ tryaham upavaset //

TB, 1, 2, 3, 4.10 tāv āparārdhāt saṃvatsarasyānyonyo gṛhyete /

TB, 2, 1, 8, 1.9 aparau duhyāt kaniṣṭhasya kāniṣṭhineyasya /

TS, 1, 6, 7, 18.0 upastīryaḥ pūrvaś cāgnir aparaś cety āhuḥ //

TS, 2, 2, 2, 5.1 abhi vā eṣa etān ucyati yeṣām pūrvāparā anvañcaḥ pramīyante /

TS, 2, 2, 2, 5.5 naiṣām purāyuṣo 'paraḥ pramīyate /

TS, 2, 2, 2, 5.9 nāsyāparaṃ gṛhān dahati //

TS, 2, 2, 4, 7.5 agnaye jyotiṣmate puroḍāśam aṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāgnir uddhṛto 'hute 'gnihotra udvāyed apara ādīpyānūddhṛtya ity āhus tat tathā na kāryaṃ yad bhāgadheyam abhi pūrva uddhriyate kim aparo 'bhy ut //

TS, 2, 2, 4, 7.5 agnaye jyotiṣmate puroḍāśam aṣṭākapālaṃ nirvaped yasyāgnir uddhṛto 'hute 'gnihotra udvāyed apara ādīpyānūddhṛtya ity āhus tat tathā na kāryaṃ yad bhāgadheyam abhi pūrva uddhriyate kim aparo 'bhy ut //

TS, 6, 1, 3, 53.0 so 'manyata yo vai mad ito 'paro janiṣyate sa idam bhaviṣyatīti //

TS, 6, 2, 4, 6.0 tasmāt sakṛd unnīya nāparam unnayeta //

TS, 7, 5, 3, 1.3 yāṃ vai trir ekasyāhna upasīdanti dahraṃ vai sāparābhyāṃ dohābhyāṃ duhe 'tha kutaḥ sā dhokṣyate yāṃ dvādaśa kṛtva upasīdantīti /

TĀ, 2, 19, 2.0 yasmai namas tacchiro dharmo mūrdhānaṃ brahmottarā hanur yajño 'dharā viṣṇur hṛdayaṃ saṃvatsaraḥ prajananam aśvinau pūrvapādāv atrir madhyaṃ mitrāvaruṇāv aparapādāv agniḥ pucchasya prathamaṃ kāṇḍaṃ tata indras tataḥ prajāpatir abhayaṃ caturtham //

VaikhGS, 1, 9, 3.0 uddhanyamānamiti madhyapūrvāparayamāgninirṛtisomeśānamaruto barhiṣā khanati //

VaikhGS, 3, 1, 12.0 yasmāttrīnpūrvāṃstrīnaparān ārṣījātaḥ ṣaṭ pūrvānṣaḍaparānprājāpatyenoḍhāyā jātaḥ sapta pūrvānsaptāparāndaivīsuto daśa pūrvāndaśāparānātmānaṃ caikaviṃśatikaṃ brāhmīputraḥ pāvayediti //

VaikhGS, 3, 1, 12.0 yasmāttrīnpūrvāṃstrīnaparān ārṣījātaḥ ṣaṭ pūrvānṣaḍaparānprājāpatyenoḍhāyā jātaḥ sapta pūrvānsaptāparāndaivīsuto daśa pūrvāndaśāparānātmānaṃ caikaviṃśatikaṃ brāhmīputraḥ pāvayediti //

VaikhGS, 3, 1, 12.0 yasmāttrīnpūrvāṃstrīnaparān ārṣījātaḥ ṣaṭ pūrvānṣaḍaparānprājāpatyenoḍhāyā jātaḥ sapta pūrvānsaptāparāndaivīsuto daśa pūrvāndaśāparānātmānaṃ caikaviṃśatikaṃ brāhmīputraḥ pāvayediti //

VaikhGS, 3, 1, 12.0 yasmāttrīnpūrvāṃstrīnaparān ārṣījātaḥ ṣaṭ pūrvānṣaḍaparānprājāpatyenoḍhāyā jātaḥ sapta pūrvānsaptāparāndaivīsuto daśa pūrvāndaśāparānātmānaṃ caikaviṃśatikaṃ brāhmīputraḥ pāvayediti //

VaikhGS, 3, 3, 3.0 agner aparasyām āstīrṇeṣu darbheṣvaśmānamātiṣṭheti vadhvāḥ pādāṅguṣṭhena dakṣiṇena sparśayati pratyaṅmukha iti pāṇigrahaṇaṃ sarasvatīti visargam aghoracakṣur ity āsanaṃ ca kṛtvemāṃllājānityabhighāryeyaṃ nārīti tasyā lājāñjalinā juhoti //

VaikhGS, 3, 4, 4.0 agner aparasyām āstīryodagagrān sapta barhiṣo vadhvā saha dakṣiṇena pādenaikam iṣe viṣṇuriti dve ūrja iti trīṇi vratāyeti catvārīti pañca paśubhya iti ṣaḍ rāyaspoṣāyeti sapta saptabhya iti tānparyāyeṇākramya gatvā sakheti nivarteta //

VaikhGS, 3, 5, 3.0 agner aparasyām ānaḍuhaṃ carma lohitaṃ kṛṣṇājinaṃ vā prācīnagrīvamuttaralomāstṛṇāti //

VaikhGS, 3, 8, 2.0 tato 'parasyāṃ rātrau caturthyām alaṃkṛtyāgnim upasamādhāya nava prāyaścittāni juhuyād agne vāyav ādityāditya vāyav agne 'gne vāyavāditya vyāhṛtir bhūr bhagam iti caturbhirvadhūmūrdhnyājyena juhuyāt //

VaikhGS, 3, 9, 8.0 caturthyāṃ dantadhāvanaṃ gandhāmalakādibhiḥ snātvā śvetavastrānulepanā strīśūdrābhyām anabhibhāṣyāparam adṛṣṭvā bhartāraṃ paśyet //

VaikhGS, 3, 11, 2.0 śuklapakṣe śuddhe 'hani pūrvāhṇe 'gnimupasamādhāya pūrvavat sviṣṭakārāntaṃ hutvā dakṣiṇato 'gneraparasyāmāsīnāyā vṛṣo 'sīti sarṣapamiśritānyavānāṇḍau stha iti dadyāt //

VaikhGS, 3, 16, 4.0 vāstoṣpate pratijānīhi vāstoṣpate śagmayeti dvābhyāṃ yajeta bhūmiyajñāya svāhā yajñadaivataṃ pra sodaryai svāheti dvau bhūmiyajñadaivatyau medinī devī devī hiraṇyagarbhiṇī samudravatī sāvitrī śṛṅge śṛṅge vāyuparī jalaśayanīti pañca bhūmidaivatyā vyāhṛtīr hutvā puṇyāhamahamagne agniṃ gṛhṇāmīty agniṣṭhād darbhapūlenāgniṃ gṛhītvā prathamād aindrād bhuvaṃgād ārabhya vāstunaḥ kuḍyamūlādbahirantaśca vāmaṃ parītyā brahmasthānāt paryagniṃ kārayitvāparadvāreṇa visṛjet //

VaikhGS, 3, 23, 3.0 mūlahomānte maṅgalayuktam agner aparasyāṃ kumāram upaveśyottare sākṣataṃ gośakṛccharāve gṛhītvā mātā brahmacārī vā dhārayet //

VaikhŚS, 4, 1, 4.0 dakṣiṇena āhavanīyaṃ brahmayajamānayor āsane karoti pūrvaṃ brahmaṇe 'paraṃ yajamānāya //

VaikhŚS, 4, 7, 7.0 praviddhaṃ rakṣaḥ parādhmātā amitrā iti śūrpāt tuṣān kapāle dhvaṃsayati rakṣasāṃ bhāgo 'sīti tena tuṣāpūritenottaram aparam avāntaradeśam adhastāt kṛṣṇājinasya savyena pāṇinā tuṣān upavapati nānvīkṣate //

VaikhŚS, 4, 9, 2.0 aṣṭākapālasya dve madhyamād dakṣiṇe trīṇy uttarāṇi dakṣiṇayor dharmāsīti pūrvaṃ marutāṃ śardha ity aparam //

VaikhŚS, 4, 9, 3.0 yantram asīty uttareṣām aparaṃ viśvābhya iti pūrvaṃ cid asīti madhyamam //

VaikhŚS, 7, 10, 8.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā piṣṭalepān opyolūkhale musala iti piṣṭalepaṃ juhoti //

VaikhŚS, 9, 3, 12.0 atha pañca saṃcarāṇy aindrāgnam ekādaśakapālam aindraṃ caruṃ vaiśvakarmaṇam ekakapālam ity aparāṇy aṣṭau mahānti havīṃṣi varuṇapraghāsottaravihāravat prayunakti //

VaikhŚS, 9, 9, 11.0 prācīnāvītino haviḥśeṣān pātryāṃ saṃprayutya trīn piṇḍān kṛtvaitat te tatāsau ye ca tvām anv iti pratimantraṃ tisṛṣu sraktiṣu pūrvadakṣiṇāparāsu piṇḍān pradāya parān pitṛpitāmahaprapitāmahān anvācaṣṭe ṣaṣṭhaṃ prathame piṇḍe pañcamaṃ dvitīye caturthaṃ tṛtīye //

VaikhŚS, 10, 19, 5.0 śīrṣāṃsāṇūkāparasakthīny anavadānīyāni śṛtaiḥ saṃnidhāyaindraḥ prāṇa iti saṃmṛśati //

VaikhŚS, 11, 2, 12.0 aśvibhyāṃ sarasvatyā indrāya sutrāmṇe trīṇi vaikaṅkatāny ūrdhvapātrāṇy aparasmin khare prayunakti sataṃ śatātṛṇṇāṃ sthālīṃ rukmaṃ vālasrāvaṃ śyenapattraṃ śrayaṇāni //

VaikhŚS, 11, 3, 8.0 cātvāle mārjayitvordhvapātraiḥ kuvid aṅgeti purorucam anūcyāparasmin khare surāgrahān gṛhṇāti //

VaikhŚS, 11, 11, 16.0 pūrveṣām alābhe 'paraṃ gṛhṇāty aparaṃ gṛhṇāti //

VaikhŚS, 11, 11, 16.0 pūrveṣām alābhe 'paraṃ gṛhṇāty aparaṃ gṛhṇāti //

VaikhŚS, 12, 7, 13.0 athaitāni karmāṇi pratiprasthātāparasmin pariśrite tūṣṇīṃ patnyāḥ karoti //

VaikhŚS, 12, 16, 1.0 pūrvārdhe pathyāṃ svastim agniṃ dakṣiṇārdhe 'parārdhe somam uttarārdhe savitāraṃ madhye 'ditiṃ yajet //

VaikhŚS, 12, 16, 8.0 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā śukram asīti hiraṇyaṃ ghṛtād uddhṛtya surakṣitaṃ nidadhāti caturgṛhītaṃ ca //

VaikhŚS, 13, 8, 13.0 pūrvasyā eva dvāryāyā dakṣiṇato gharmaduho vatsasyāparasyā eva dakṣiṇato 'jāyā abhyantaram uttarato barkarasya śaṅkuṃ nihatya tatra viśākhadāmāni vyāyātayaty odvāsanāt //

VaikhŚS, 13, 15, 11.0 tasminn aparam ādīpyāhavanīye pūrvaṃ prahṛtya gharma yā te 'ntarikṣa iti nābhidaghne dvitīyām āhutiṃ tathāparam ādīpya jānudaghne gharma yā te pṛthivyām iti tṛtīyām //

VaikhŚS, 13, 15, 11.0 tasminn aparam ādīpyāhavanīye pūrvaṃ prahṛtya gharma yā te 'ntarikṣa iti nābhidaghne dvitīyām āhutiṃ tathāparam ādīpya jānudaghne gharma yā te pṛthivyām iti tṛtīyām //

VaikhŚS, 13, 16, 14.0 evam itarau pūrvāparau dakṣiṇottarau vā //

VaikhŚS, 14, 6, 10.0 evam aparāḥ ṣaṭ sthūṇāḥ sthāpayataḥ //

VaikhŚS, 14, 6, 16.0 pṛṣṭhyām abhitaḥ pūrvam aparaṃ ca dvāre kurutaḥ //

VaikhŚS, 14, 6, 20.0 evam apare dvārasthūṇe //

VaikhŚS, 14, 7, 8.0 samrāḍ asi bhrātṛvyahety aparayor uttarasmin bāhum upāvahṛtya pūrvavad ādānabādhanaharaṇāni //

VaikhŚS, 14, 7, 10.0 aparayor dakṣiṇasmin svarāḍ asy abhimātiheti bāhum upāvahṛtya tathādānāvabādhanaharaṇāni //

VaikhŚS, 14, 8, 5.0 pūrvadakṣiṇasmin yajamāno 'parottarasminn adhvaryus tat tad yajuṣāvamṛśya saṃmṛśa imān āyuṣa ity adhastād bāhubhyāṃ saṃmṛśete //

VaikhŚS, 14, 8, 9.0 yajamāno 'paradakṣiṇasmin pūrvottarasminn adhvaryus tathāvamṛśya saṃmṛśete //

VaikhŚS, 14, 10, 3.0 pūrveṇāparavedyantaṃ trīn prakramān pūrveṇāparimitān vā prāk pratyaṅ navāratnyaṣṭādaśodagāyatam udagvaṃśaṃ dakṣiṇena pṛṣṭhyāṃ pratikṛṣṭataraṃ yathartvigbhyaḥ prasarpakebhyo dhiṣṇiyebhyaś cālaṃ bhavati tathā sado minuyāt //

VaitS, 1, 4, 18.1 antareṇāparāgnī dakṣiṇenāgniṃ viṣṇukramādīkṣaṇāntam //

VaitS, 2, 3, 16.1 aparāgnyoḥ kāmyam agnihotraṃ nityam ity ācāryāḥ //

VaitS, 3, 8, 10.2 apare 'parayā //

VaitS, 3, 8, 10.2 apare 'parayā //

VaitS, 3, 11, 10.1 preṣitā mādhyaṃdināyaudumbarīm abhyaparayā dvārā niṣkramyāgnīdhrīyāt sarpanti /

VaitS, 6, 2, 35.2 aindrābārhaspatyaṃ tṛcam antyam aindrājāgataṃ ca śastvety apare //

VasDhS, 11, 8.1 tato 'parān gṛhyān //

VasDhS, 23, 42.1 athāparaḥ kṛcchravidhiḥ sādhāraṇo vyūḍhaḥ //

VasDhS, 30, 1.2 dīrghaṃ paśyata mā hrasvaṃ paraṃ paśyata māparam //

VārGS, 4, 15.0 tena dharmeṇa punar apo 'bhimantryāparaṃ keśāntam abhyundyād uttaraṃ ca //

VārGS, 9, 19.1 pratiṣiddham aparayā dvārā niḥsaraṇaṃ malavadvāsasā saha sambhāṣā rajasvadvāsasā saha śayyā gor guror duruktavacanam asthāne śayanaṃ sthānaṃ smayanaṃ yānaṃ gānaṃ smaraṇamiti /

VārGS, 10, 13.2 pūrve janyāḥ syur apare kaumārikāḥ //

VārGS, 15, 14.0 aparasyāhnaḥ saṃdhikāle gṛhān prapādayet //

VārŚS, 1, 1, 1, 41.1 aparaṃ kaniṣṭhasya kāniṣṭhineyasya bubhūṣato vā //

VārŚS, 1, 1, 2, 4.1 uttarābhyāṃ vaihavībhyām aparayor anvavadhāya vratam upaiti //

VārŚS, 1, 1, 2, 13.1 dakṣiṇata upacāro yajamānasyāparaḥ patnyāḥ //

VārŚS, 1, 1, 6, 6.1 stute grahopasthānakalaśopasthānāntaṃ kṛtvā sadaḥ praviśaty apareṇa dvāreṇa paścārdhena vihārasya dvārye saṃmṛśya yathāpūrve /

VārŚS, 1, 1, 6, 8.1 visamāpte savane 'pareṇa //

VārŚS, 1, 3, 1, 5.6 viśvāsu dikṣu sīdety aparam /

VārŚS, 1, 3, 2, 5.3 purā krūrasyeti ca sphyena vediṃ saṃmṛjyāparasmin veditṛtīye tiryañcaṃ sphyaṃ stabdhvā prokṣaṇīr āsādayedhmābarhir upasādaya sruvaṃ srucaś ca saṃmṛḍḍhi patnīṃ saṃnahyājyenodehīti saṃpreṣyati //

VārŚS, 1, 3, 3, 12.1 pūrvaṃ pūrvaṃ dhātum aparam aparaṃ vā stṛṇāti //

VārŚS, 1, 3, 3, 12.1 pūrvaṃ pūrvaṃ dhātum aparam aparaṃ vā stṛṇāti //

VārŚS, 1, 3, 4, 17.2 sphyasaṃmārgaṃ pāṇau kṛtvāpara āgnīdhro vedyās tṛṇam avyantam apādāyāha ka idam adhvaryur bhaviṣyati sa idam adhvaryur bhaviṣyati /

VārŚS, 1, 3, 5, 7.1 agreṇa hotāram apareṇeḍāṃ dakṣiṇātikramyānatikramya vā hotur aṅguliparvaṇī anakty aparaṃ pūrvam //

VārŚS, 1, 3, 5, 13.1 vedena brahmabhāgayajamānabhāgāv agreṇāhavanīyaṃ parihṛtya dakṣiṇataḥ prāśitraharaṇe 'ntarvedi brahmabhāgaṃ sādayaty aparaṃ bahirvedi yajamānabhāgam //

VārŚS, 1, 3, 5, 19.1 samidhy aparam aparam iṣṭvottamenetarāv anusaṃbhidyāyatane srucau sādayati //

VārŚS, 1, 3, 5, 19.1 samidhy aparam aparam iṣṭvottamenetarāv anusaṃbhidyāyatane srucau sādayati //

VārŚS, 1, 3, 7, 2.1 gārhapatye patnīḥ saṃyājayanty aparo hotā dakṣiṇo 'dhvaryur uttara āgnīdhraḥ paścārdhe hotuḥ patnī //

VārŚS, 1, 5, 2, 12.1 pūrvau stanau jyeṣṭhasya jyaiṣṭhineyasya vā gataśriyo vāparau kaniṣṭhasya kāniṣṭhineyasya bubhūṣato vā /

VārŚS, 1, 5, 2, 49.1 yathākāmy aparayor homo 'gne gṛhapate pariṣadya juṣasva svāhety ekasruvaṃ vigṛhṇāti dakṣiṇāgnau cāgnaye puṣṭipataye svāheti prājāpatya uttare //

VārŚS, 1, 6, 2, 1.1 yat te pāvaka cakṛmā kaccid āgaḥ pūrvo yaḥ sann aparo bhavati /

VārŚS, 1, 7, 4, 37.1 aparo yajamānaḥ //

VārŚS, 2, 2, 3, 3.1 imā me agnā iṣṭakā dhenavaḥ santv ity abhimantrya śatarudriyaṃ juhoty arkaparṇenājakṣīreṇa gavīdhukāsaktūn kṛtvā ṣaḍḍhā vibhajyottarāparasyām iṣṭakāyām udaṅ tiṣṭhannātyadvohann agniṃ namas te rudra manyava itiprabhṛtinā namaḥ senābhyaḥ senānībhyaś ca vo nama ityantena jānudaghne //

VārŚS, 3, 1, 1, 5.0 havirdhānagate some surāṃ droṇaṃ vālam ity apareṇa dvāreṇa prapādayati //

VārŚS, 3, 2, 5, 36.1 pariśrayati mithunacāribhyāṃ dakṣiṇāparāṃ prati vediśroṇiṃ bahirvedi //

VārŚS, 3, 3, 4, 7.1 pūrvasyāḥ pūrvo 'parasyā gārhapatyaḥ //

ĀpDhS, 1, 17, 20.0 śuktaṃ cāparayogam //

ĀpDhS, 1, 27, 9.1 athāparam /

ĀpDhS, 1, 31, 2.1 ārāc cāvasathān mūtrapurīṣe kuryād dakṣiṇāṃ diśaṃ dakṣiṇāparāṃ vā //

ĀpDhS, 2, 5, 18.2 evaṃ vartamānaḥ pūrvāparān saṃbandhān ātmānaṃ ca kṣeme yunakti //

ĀpDhS, 2, 15, 21.0 opanayanād ity aparam //

ĀpGS, 13, 1.1 athaitad aparaṃ tūṣṇīm eva tīrthe snātvā tūṣṇīṃ samidham ādadhāti //

ĀpGS, 19, 14.1 apareṇāgniṃ dve kuṭī kṛtvā //

ĀpGS, 22, 10.1 athaitad aparaṃ dadhna evāñjalinā juhoti yayāpūpam //

ĀpŚS, 1, 15, 5.0 dakṣiṇenāhavanīyaṃ brahmayajamānayor āsane prakalpayati pūrvaṃ brahmaṇo 'paraṃ yajamānasya //

ĀpŚS, 1, 15, 6.0 uttareṇa gārhapatyāhavanīyau darbhān saṃstīrya dvandvaṃ nyañci pātrāṇi prayunakti daśāparāṇi daśa pūrvāṇi //

ĀpŚS, 1, 15, 7.0 sphyaś ca kapālāni ceti yathāsamāmnātam aparāṇi prayujya sruvaṃ juhūm upabhṛtaṃ dhruvāṃ vedaṃ pātrīm ājyasthālīṃ prāśitraharaṇam iḍāpātraṃ praṇītāpraṇayanam iti pūrvāṇi //

ĀpŚS, 1, 20, 9.0 madhyame puroḍāśakapāle tuṣān opya rakṣasāṃ bhāgo 'sīty adhastāt kṛṣṇājinasyopavapaty uttaram aparam avāntaradeśam //

ĀpŚS, 1, 22, 2.0 dhṛṣṭir asi brahma yacchety upaveṣam ādāya rakṣasaḥ pāṇiṃ dahāhir asi budhniya ity abhimantryāpāgne 'gnim āmādaṃ jahīti gārhapatyāt pratyañcāv aṅgārau nirvartya niṣ kravyādaṃ sedheti tayor anyataram uttaram aparam avāntaradeśaṃ nirasyā devayajaṃ vaheti dakṣiṇam avasthāpya dhruvam asīti tasmin madhyamaṃ puroḍāśakapālam upadadhāti //

ĀpŚS, 1, 23, 3.0 api vā madhyamam upadhāya savyasya pāṇer aṅgulyābhinidhāya nirdagdhaṃ rakṣo nirdagdhā arātaya iti kapāle 'ṅgāram atyādhāya dhartram asīti tasmād aparaṃ dharuṇam asīti tasmāt pūrvaṃ yathāyogam itarāṇi //

ĀpŚS, 6, 4, 1.2 aparau duhyāt kaniṣṭhasya kāniṣṭhineyasya yo vānujāvaro yo vā bubhūṣet //

ĀpŚS, 6, 12, 6.0 aparaṃ srucy ānīya vipruṣāṃ śāntir asīty unnayanadeśe ninīyāhavanīye srucaṃ pratāpya hasto 'vadheyo hasto vā pratāpya srucy avadheyaḥ //

ĀpŚS, 6, 13, 6.1 aprāśya vāparayor juhuyāt //

ĀpŚS, 6, 13, 7.1 āhavanīye homo nāparayoḥ //

ĀpŚS, 6, 13, 8.1 yad āhavanīye hutvāparayor juhuyād yathā svargāl lokāt pratyavarohet tādṛk tad iti vijñāyate //

ĀpŚS, 7, 6, 5.1 udyamyāgnim āhavanīya udyatahomaṃ juhoti yat te pāvaka cakṛmā kaccid āgaḥ pūrvo yat sann aparo bhavāsi /

ĀpŚS, 7, 8, 9.0 naitasya dadhnaḥ saṃskāro vidyata ity aparam //

ĀpŚS, 7, 18, 14.1 atha madhyaṃ yata āchyati tad ubhayato lohitenāṅktvā rakṣasāṃ bhāgo 'sīty uttaram aparam avāntaradeśaṃ nirasyāthainat savyena padābhitiṣṭhatīdam ahaṃ rakṣo 'vabādha idam ahaṃ rakṣo 'dhamaṃ tamo nayāmīti //

ĀpŚS, 7, 25, 6.0 atha yan na śīrṣṇo 'vadyati nāṃsayor nāṇūkasya nāparasakthyor anavadānīyāni //

ĀpŚS, 10, 14, 8.2 māsaṃ saṃvatsaraṃ yadā vā kṛśaḥ syād ity aparam //

ĀpŚS, 10, 22, 8.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā śukram asīti hiraṇyaṃ paścād uddhṛtya vaiśvadevaṃ havir ity ājyam avekṣya sūryasya cakṣur āruham ity ādityam upasthāya cid asi manāsīti somakrayaṇīm abhimantrayate //

ĀpŚS, 11, 8, 9.1 evam apare sīvyataḥ //

ĀpŚS, 11, 9, 5.1 aparasmād vedyantāt triṣu purastāt prakrameṣu tiryak sado minoti //

ĀpŚS, 11, 9, 8.1 yāvad ṛtvigbhyo dhiṣṇiyebhyaḥ prasarpakebhya āptaṃ manyetety aparam //

ĀpŚS, 11, 12, 3.5 uttarāparam adhvaryuḥ //

ĀpŚS, 11, 12, 4.4 dakṣiṇāparam adhvaryuḥ /

ĀpŚS, 11, 17, 1.4 yāyāvarasya yāny aparasmin gārhapatye bhavanti /

ĀpŚS, 11, 17, 8.1 somo jigāti gātuvid ity aparayā dvārā havirdhānaṃ rājānaṃ prapādayati /

ĀpŚS, 16, 1, 7.0 ṛcā stomaṃ samardhayety aparaṃ caturgṛhītaṃ gṛhītvā devasya tvā savituḥ prasava iti caturbhir abhrim ādatte vaiṇavīṃ kalmāṣīṃ suṣirām asuṣirāṃ vobhayataḥkṣṇūm anyatarataḥkṣṇūṃ vā prādeśamātrīm aratnimātrīṃ vyāyāmamātrīm aparimitāṃ vā khādirīṃ pālāśīm audumbarīm arkamayīṃ kārṣmaryamayīṃ vaikaṅkatīṃ śamīmayīṃ vā yo vā yajñiyo vṛkṣaḥ phalagrahiḥ //

ĀpŚS, 16, 15, 8.1 nairṛtīr iṣṭakāḥ kṛṣṇās tisras tuṣapakvās tāḥ śikyaṃ rukmasūtram āsandīṃ cādāya dakṣiṇam aparam avāntaradeśaṃ gatvā namaḥ su te nirṛta iti svakṛta iriṇe pradare vā śikyaṃ nidhāya tasyeṣṭakābhiḥ pāśam abhyupadadhāti //

ĀpŚS, 16, 23, 7.2 yadi vāparaḥ pṛthivy asīti pratīcīm /

ĀpŚS, 18, 1, 17.1 aparasmin khare pratiprasthātā saptadaśopayāmān mṛnmayāni surāgrahapātrāṇi prayunakti //

ĀpŚS, 18, 2, 5.1 kuvid aṅgety aparasmin khare pratiprasthātā saptadaśabhir upayāmaiḥ surāgrahān gṛhṇāti //

ĀpŚS, 18, 8, 17.1 dakṣiṇam aparam avāntaradeśaṃ gatvā svakṛta iriṇe pradare vopasamādhāyaiṣa te nirṛte bhāga ity aṅguṣṭhābhyāṃ visraṃsikākāṇḍābhyāṃ vā nairṛtaṃ sarvahutaṃ juhoti //

ĀpŚS, 18, 9, 12.1 samūḍhaṃ rakṣa iti madhya idhmān upasamūhyaikadhopasamādhāyāparaṃ pañcagṛhītaṃ gṛhītvāgnaye rakṣoghne svāhety uttarāḥ pañcāhutīr juhoti //

ĀpŚS, 18, 9, 17.1 uttaram aparam avāntaradeśaṃ gatvā svakṛta iriṇe pradare vopasamādhāya devasya tvety anudrutya rakṣaso vadhaṃ juhomīti parṇamayena sruveṇa juhoti //

ĀpŚS, 19, 2, 7.1 cātvāle mārjayitvāparasmin khare surāgrahān gṛhṇanti //

ĀpŚS, 19, 3, 7.2 tābhyām idaṃ viśvaṃ bhuvanaṃ samety antarā pūrvam aparaṃ ca ketum iti vā valmīkavapāyām avanayet //

ĀpŚS, 19, 5, 11.1 śyāmākān saktūn kṛtvā surāyāḥ saṃdhānakāle tokmair māsareṇa nagnahunā ca surāṃ saṃsṛjya saktūnāṃ tṛtīyena parikīrya parīto ṣiñcatā sutam ity ekasyā gor dugdhena pariṣicyāpareṇa tṛtīyena parikīryaitayaiva dvayor dugdhenāpareṇa tṛtīyena parikīryaitayaiva tisṛṇāṃ dugdhena tisro rātrīḥ saṃsṛṣṭā vasati //

ĀpŚS, 19, 5, 11.1 śyāmākān saktūn kṛtvā surāyāḥ saṃdhānakāle tokmair māsareṇa nagnahunā ca surāṃ saṃsṛjya saktūnāṃ tṛtīyena parikīrya parīto ṣiñcatā sutam ity ekasyā gor dugdhena pariṣicyāpareṇa tṛtīyena parikīryaitayaiva dvayor dugdhenāpareṇa tṛtīyena parikīryaitayaiva tisṛṇāṃ dugdhena tisro rātrīḥ saṃsṛṣṭā vasati //

ĀpŚS, 19, 13, 3.2 aparaṃ caturgṛhītam //

ĀpŚS, 19, 13, 4.2 aparaṃ caturgṛhītam //

ĀpŚS, 19, 13, 5.2 aparaṃ caturgṛhītam //

ĀpŚS, 19, 13, 7.1 aparaṃ caturgṛhītaṃ vasūnāṃ tvādhītena rudrāṇām ūrmyādityānāṃ tejasā viśveṣāṃ devānāṃ kratunā marutām emnā juhomi svāheti //

ĀpŚS, 19, 13, 17.1 nāciketa eva mṛtyugrahaḥ syād ity aparam //

ĀśvGS, 2, 3, 3.1 niveśanaṃ punarnavīkṛtya lepanastaraṇopastaraṇair astamite pāyasasya juhuyur apa śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

ĀśvGS, 2, 5, 8.0 aparāsu strībhyaḥ //

ĀśvGS, 3, 5, 11.0 apareṇāgniṃ prākkūleṣu darbheṣu upaviśyodapātre darbhān kṛtvā brahmāñjalikṛto japet //

ĀśvGS, 3, 7, 4.0 sāyam uttarāparābhimukho 'nvaṣṭamadeśaṃ sāvitrīṃ japed ardhāstamite maṇḍala ā nakṣatradarśanāt //

ŚBM, 1, 8, 1, 30.2 tadasmā etajjīvātumeva parokṣam āśāste jīvanhi pūrvam iṣṭvāthāparaṃ yajate //

ŚBM, 1, 8, 1, 32.1 tadasmā etatpaśūneva parokṣam āśāste yasya hi paśavo bhavanti sa pūrvamiṣṭvāthāparaṃ yajate //

ŚBM, 1, 8, 2, 5.2 yunaktyevainam etadyukto yadata ūrdhvamasaṃsthitaṃ yajñasya tadvahāditi tasmāt saṃmārṣṭi sakṛt sakṛt saṃmārṣṭi tristrirvā agre devebhyaḥ saṃmṛjanti nettathā karavāma yathā devebhya iti tasmāt sakṛtsakṛt saṃmārṣṭy ajāmitāyai jāmi ha kuryādyattriḥ pūrvaṃ triraparaṃ tasmātsakṛtsakṛt saṃmārṣṭi //

ŚBM, 2, 2, 3, 11.3 dārubhiḥ pūrvaṃ dārubhir aparaṃ jāmi kuryāt samadaṃ kuryāt /

ŚBM, 2, 2, 4, 5.7 tatrāparām āhutiṃ viveda ghṛtāhutiṃ vaiva payaāhutiṃ vā /

ŚBM, 2, 3, 3, 9.2 atha yat prātar anudite dve āhutī juhoti tad etābhyām aparābhyāṃ padbhyām etasmin mṛtyau pratitiṣṭhati /

ŚBM, 3, 2, 4, 15.1 athāparaṃ caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvānvārabhasva yajamānety āha /

ŚBM, 3, 2, 4, 16.12 sa yad enayā samānaṃ sad viparyāsaṃ vadati yad aparaṃ tat pūrvaṃ karoti yat pūrvaṃ tad aparaṃ tenobhayataḥśīrṣṇī /

ŚBM, 3, 2, 4, 16.12 sa yad enayā samānaṃ sad viparyāsaṃ vadati yad aparaṃ tat pūrvaṃ karoti yat pūrvaṃ tad aparaṃ tenobhayataḥśīrṣṇī /

ŚBM, 3, 5, 2, 11.2 athāparayor uttarasyāṃ siṃhy asy ādityavaniḥ svāheti /

ŚBM, 3, 5, 2, 11.3 athāparayor dakṣiṇasyāṃ siṃhy asi brahmavaniḥ kṣatravaniḥ svāheti /

ŚBM, 3, 5, 3, 13.1 athāparaṃ caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvopaniṣkrāmati /

ŚBM, 3, 5, 4, 6.1 tad yāv etau pūrvau tayor dakṣiṇam evāgre parilikhed athāparayor uttaram athāparayor dakṣiṇam atha pūrvayor uttaram //

ŚBM, 3, 5, 4, 6.1 tad yāv etau pūrvau tayor dakṣiṇam evāgre parilikhed athāparayor uttaram athāparayor dakṣiṇam atha pūrvayor uttaram //

ŚBM, 3, 5, 4, 7.1 atho itarathāhur aparayor evāgra uttaram parilikhed atha pūrvayor dakṣiṇam athāparayor dakṣiṇam atha pūrvayor uttaram iti /

ŚBM, 3, 5, 4, 7.1 atho itarathāhur aparayor evāgra uttaram parilikhed atha pūrvayor dakṣiṇam athāparayor dakṣiṇam atha pūrvayor uttaram iti /

ŚBM, 3, 5, 4, 16.2 pūrvayor dakṣiṇe 'dhvaryur bhavaty aparayor uttare yajamānaḥ /

ŚBM, 3, 5, 4, 17.1 athāparayor dakṣiṇe 'dhvaryur bhavati pūrvayor uttare yajamānaḥ /

ŚBM, 3, 8, 3, 27.2 savyasya ca doṣṇo dakṣiṇāyāśca ca doṣṇaḥ savyāyāśca śroṇes tasmād ayam paśur akṣṇayā pado haraty atha yat samyag avadyet samīco haivāyam paśuḥ pado haret tasmād akṣṇayāvadyaty atha yanna śīrṣṇo 'vadyati nāṃsayor nānūkasya nāparasakthayoḥ //

ŚBM, 3, 8, 3, 29.2 anyatarām evāhutim ahauṣur anyatarām paryaśiṣanniti sa yām paryaśiṃṣaṃs tānīmānyavadānāni tato devāḥ sviṣṭakṛte tryaṅgāṇy apābhajaṃs tasmāt tryaṅgāṇy athāsurā avādyañchīrṣṇo 'ṃsayor anūkasyāparasakthayos tasmāt teṣāṃ nāvadyed yan nveva tvaṣṭānūkam abhyavamat tasmād anūkasya nāvadyed athāhāgnīṣomābhyāṃ chāgasya haviṣo 'nubrūhīty āśrāvyāhāgnīṣomābhyāṃ chāgasya haviḥ preṣyeti na prasthitam ityāha prasute prasthitam iti //

ŚBM, 3, 9, 3, 15.1 athāparaṃ caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvodaṅ prayann āhāpa iṣya hotar iti /

ŚBM, 4, 1, 5, 7.7 sa ha tata eva śaryāto mānava udyuyuje ned aparaṃ hinasānīti //

ŚBM, 4, 4, 2, 6.1 athāparaṃ caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvāśrāvyāha ghṛtasya yajeti /

ŚBM, 4, 4, 5, 14.1 athāparaṃ caturgṛhītam ājyaṃ gṛhītvāśrāvyāha samidho yajeti /

ŚBM, 4, 6, 8, 6.3 prajahaty etān aparān agnīn /

ŚBM, 4, 6, 8, 11.3 prajahaty etam aparam agniṃ /

ŚBM, 4, 6, 8, 16.3 prajahaty etam aparam agnim /

ŚBM, 5, 1, 2, 16.2 vasatīvarīḥ prapādayanti tad aparayā dvārā neṣṭā parisrutam prapādayati dakṣiṇataḥ pātrāṇyabhyavaharanti puro'kṣameva pratyaṅṅāsīno 'dhvaryuḥ somagrahāngṛhṇāti paścādakṣam prāṅāsīno neṣṭā surāgrahānt somagraham evādhvaryurgṛhṇāti surāgrahaṃ neṣṭā somagrahamevādhvaryur gṛhṇāti surāgrahaṃ neṣṭaivam evainān vyatyāsaṃ gṛhṇītaḥ //

ŚBM, 5, 1, 5, 28.2 ekasminvaiśyo vā rājanyo vopāsthito bhavati sa veder uttarāyāṃ śroṇā upaviśaty athādhvaryuśca yajamānaśca pūrvayā dvārā madhugraham ādāya niṣkrāmatas taṃ vaiśyasya vā rājanyasya vā pāṇāvādhatto 'tha neṣṭāparayā dvārā surāgrahānādāya niṣkrāmati sa jaghanena śālām paryetyaikaṃ vaiśyasya vā rājanyasya vā pāṇāvādadhad āhānena ta imaṃ niṣkrīṇāmīti satyaṃ vai śrīr jyotiḥ somo 'nṛtam pāpmā tamaḥ surā satyam evaitacchriyaṃ jyotir yajamāne dadhāty anṛtena pāpmanā tamasā vaiśyaṃ vidhyati taiḥ sa yam bhogaṃ kāmayate taṃ kurute 'thaitaṃ sahiraṇyapātrameva madhugraham brahmaṇe dadāti tam brahmaṇe dadad amṛtam āyur ātman dhatte 'mṛtaṃ hyāyur hiraṇyaṃ tena sa yam bhogaṃ kāmayate taṃ kurute //

ŚBM, 5, 2, 4, 8.1 atha yad etā aparāḥ pañcāhutīr juhoti /

ŚBM, 5, 2, 4, 8.2 kṣaṇvanti vā etad agner vivṛhanti yat pañcadhāhavanīyaṃ vyūhanti tad evāsyaitena saṃdadhāti tasmādetā aparāḥ pañcāhutīr juhoti //

ŚBM, 5, 2, 5, 5.1 athāpareṇa triṣaṃyuktena yajate /

ŚBM, 5, 2, 5, 9.1 athāpareṇa triṣaṃyuktena yajate /

ŚBM, 6, 8, 1, 7.9 sthālyāṃ gārhapatyaṃ samupyāparam ādadhāti /

ŚBM, 10, 3, 5, 2.10 yathā pūrvābhyāṃ syanttvāparābhyāṃ dhāvayet tādṛk tat //

ŚBM, 10, 3, 5, 11.3 śreyāṃsaḥ śreyāṃso haivāsmād aparapuruṣā jāyante /

ŚBM, 10, 4, 3, 9.3 te hocur nāto 'paraḥ kaścana saha śarīreṇāmṛto 'sat /

ŚBM, 10, 6, 4, 1.10 tasyāpare samudre yoniḥ /

ŚBM, 13, 4, 2, 4.0 atha hovāca sātyayajñiḥ trirūpa evaiṣo 'śvaḥ syāt tasya kṛṣṇaḥ pūrvārdhaḥ śuklo 'parārdhaḥ kṛttikāñjiḥ purastāt tad yat kṛṣṇaḥ pūrvārdho bhavati yad evedaṃ kṛṣṇam akṣṇas tad asya tad atha yacchuklo 'parārdho yadevedaṃ śuklam akṣṇas tad asya tad atha yat kṛttikāñjiḥ purastāt sā kanīnakā sa eva rūpasamṛddho 'to yatamo 'syopakalpeta bahurūpo vā dvirūpo vā trirūpo vā kṛttikāñjis tam ālabheta javena tv eva samṛddhaḥ syāt //

ŚBM, 13, 5, 4, 14.0 atha caturthyā mahad adya bharatasya na pūrve nāpare janāḥ divam martya iva bāhubhyāṃ nodāpuḥ pañca mānavā iti //

ŚBM, 13, 5, 4, 23.0 atha caturthyā mahadadya bharatānāṃ na pūrve nāpare janāḥ divam martya iva pakṣābhyāṃ nodāpuḥ sapta mānavā iti //

ŚBM, 13, 8, 1, 7.6 kṣipre haiṣām aparo 'nupraiti //

ŚBM, 13, 8, 1, 12.3 kṣipre haiṣām aparo 'nupraiti //

ŚBM, 13, 8, 3, 1.6 tatho haiṣām ekaiko 'paro jarasānupraiti //

ŚBM, 13, 8, 3, 4.5 tatho haiṣām ekaiko 'paro jarasānupraiti //

ŚBM, 13, 8, 3, 12.2 tathāparasmā avakāśaṃ na karoti /

ŚBM, 13, 8, 4, 12.1 maryādāyā eva loṣṭam āhṛtya antareṇa nidadhātīmaṃ jīvebhyaḥ paridhiṃ dadhāmi maiṣāṃ nu gād aparo artham etam śataṃ jīvantu śaradaḥ purūcīr antarmṛtyuṃ dadhatām parvateneti /

ŚāṅkhGS, 1, 1, 15.1 pākasaṃsthā haviḥsaṃsthāḥ somasaṃsthās tathāparāḥ /

ŚāṅkhGS, 2, 9, 1.0 araṇye samitpāṇiḥ saṃdhyām āste nityaṃ vāgyata uttarāparābhimukho 'nvaṣṭamadeśam ā nakṣatrāṇāṃ darśanāt //

ŚāṅkhGS, 3, 3, 5.1 balaṃ caujaś cety apare //

ŚāṅkhGS, 4, 11, 19.0 na pūrvāpararātrau //

ŚāṅkhGS, 4, 18, 1.3 apa śveta padā jahi pūrveṇa cāpareṇa ca /

ŚāṅkhĀ, 3, 5, 12.0 bṛhadrathantare sāmanī pūrvau pādau śyaitanaudhase cāparau //

ŚāṅkhĀ, 3, 5, 18.0 tasya bhūtaṃ ca bhaviṣyacca pūrvau pādau śrīś cerā cāparau //

ŚāṅkhĀ, 13, 1, 8.0 tad etad brahmāpūrvam aparam anaparam anantaram abāhyam ayam ātmā brahma sarvānubhūr ity anuśāsanam iti yājñavalkyaḥ //

ṚV, 1, 31, 4.2 śvātreṇa yat pitror mucyase pary ā tvā pūrvam anayann āparam punaḥ //

ṚV, 1, 36, 6.2 sa tvaṃ no adya sumanā utāparaṃ yakṣi devān suvīryā //

ṚV, 1, 74, 8.1 tvoto vājy ahrayo 'bhi pūrvasmād aparaḥ /

ṚV, 1, 120, 2.1 vidvāṃsāv id duraḥ pṛcched avidvān itthāparo acetāḥ /

ṚV, 1, 124, 9.1 āsām pūrvāsām ahasu svasṝṇām aparā pūrvām abhy eti paścāt /

ṚV, 1, 145, 2.2 na mṛṣyate prathamaṃ nāparaṃ vaco 'sya kratvā sacate apradṛpitaḥ //

ṚV, 1, 184, 1.1 tā vām adya tāv aparaṃ huvemocchantyām uṣasi vahnir ukthaiḥ /

ṚV, 1, 185, 1.1 katarā pūrvā katarāparāyoḥ kathā jāte kavayaḥ ko vi veda /

ṚV, 1, 189, 4.2 mā te bhayaṃ jaritāraṃ yaviṣṭha nūnaṃ vidan māparaṃ sahasvaḥ //

ṚV, 2, 28, 8.1 namaḥ purā te varuṇota nūnam utāparaṃ tuvijāta bravāma /

ṚV, 2, 29, 2.2 abhikṣattāro abhi ca kṣamadhvam adyā ca no mṛḍayatāparaṃ ca //

ṚV, 2, 29, 3.1 kim ū nu vaḥ kṛṇavāmāpareṇa kiṃ sanena vasava āpyena /

ṚV, 3, 55, 5.1 ākṣit pūrvāsv aparā anūrut sadyo jātāsu taruṇīṣv antaḥ /

ṚV, 5, 42, 6.2 na te pūrve maghavan nāparāso na vīryaṃ nūtanaḥ kaś canāpa //

ṚV, 5, 48, 2.2 apo apācīr aparā apejate pra pūrvābhis tirate devayur janaḥ //

ṚV, 6, 27, 5.2 vṛcīvato yaddhariyūpīyāyāṃ han pūrve ardhe bhiyasāparo dart //

ṚV, 6, 47, 15.2 pādāv iva praharann anyam anyaṃ kṛṇoti pūrvam aparaṃ śacībhiḥ //

ṚV, 7, 6, 3.2 pra pra tān dasyūṃr agnir vivāya pūrvaś cakārāparāṁ ayajyūn //

ṚV, 7, 20, 7.1 yad indra pūrvo aparāya śikṣann ayaj jyāyān kanīyaso deṣṇam /

ṚV, 8, 27, 14.2 te no adya te aparaṃ tuce tu no bhavantu varivovidaḥ //

ṚV, 10, 18, 4.1 imaṃ jīvebhyaḥ paridhiṃ dadhāmi maiṣāṃ nu gād aparo artham etam /

ṚV, 10, 18, 5.2 yathā na pūrvam aparo jahāty evā dhātar āyūṃṣi kalpayaiṣām //

ṚV, 10, 27, 7.1 abhūr v aukṣīr vy u āyur ānaḍ darṣan nu pūrvo aparo nu darṣat /

ṚV, 10, 29, 2.1 pra te asyā uṣasaḥ prāparasyā nṛtau syāma nṛtamasya nṛṇām /

ṚV, 10, 44, 7.1 evaivāpāg apare santu dūḍhyo 'śvā yeṣāṃ duryuja ā yuyujre /

ṚV, 10, 85, 18.1 pūrvāparaṃ carato māyayaitau śiśū krīḍantau pari yāto adhvaram /

ṚV, 10, 86, 11.2 nahy asyā aparaṃ cana jarasā marate patir viśvasmād indra uttaraḥ //

ṚV, 10, 136, 5.2 ubhau samudrāv ā kṣeti yaś ca pūrva utāparaḥ //

ṚV, 10, 139, 2.2 sa viśvācīr abhi caṣṭe ghṛtācīr antarā pūrvam aparaṃ ca ketum //

ṚVKh, 3, 22, 10.1 pūrvāparaṃ carato māyayaitau śiśū krīḍantau pariyāto adhvaram /

ArthaŚ, 2, 15, 35.1 timitam aparānnaṃ dviguṇam ardhādhikaṃ virūḍhānām //

AvŚat, 14, 3.4 tatas tebhyo bhagavatā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā anekair brāhmaṇagṛhapatibhiḥ srotaāpattiphalam anuprāptam aparaiḥ sakṛdāgāmiphalam aparaiḥ anāgāmiphalam aparaiḥ pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhattvaṃ sākṣātkṛtam /

AvŚat, 14, 3.4 tatas tebhyo bhagavatā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā anekair brāhmaṇagṛhapatibhiḥ srotaāpattiphalam anuprāptam aparaiḥ sakṛdāgāmiphalam aparaiḥ anāgāmiphalam aparaiḥ pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhattvaṃ sākṣātkṛtam /

AvŚat, 14, 3.4 tatas tebhyo bhagavatā tādṛśī caturāryasatyasaṃprativedhikī dharmadeśanā kṛtā yāṃ śrutvā anekair brāhmaṇagṛhapatibhiḥ srotaāpattiphalam anuprāptam aparaiḥ sakṛdāgāmiphalam aparaiḥ anāgāmiphalam aparaiḥ pravrajya sarvakleśaprahāṇād arhattvaṃ sākṣātkṛtam /

AvŚat, 21, 2.17 yāvad apareṇa samayena sūryodaye tat padmaṃ vikasitam /

ASāh, 1, 32.6 evamasya bhagavan mahāyānasya naiva pūrvānta upalabhyate nāpyaparānta upalabhyate nāpi madhya upalabhyate /

ASāh, 1, 33.6 api nu khalu punarbhagavan pūrvāntato bodhisattvo nopaiti aparāntato bodhisattvo nopaiti madhyato bodhisattvo nopaiti /

ASāh, 8, 2.8 rūpasya subhūte aparānto 'baddho 'muktaḥ /

ASāh, 8, 2.9 tatkasya hetoḥ aparāntāsvabhāvaṃ hi subhūte rūpam /

ASāh, 8, 2.15 vijñānasya subhūte aparānto 'baddho 'muktaḥ /

ASāh, 8, 2.16 tatkasya hetoḥ aparāntāsvabhāvaṃ hi subhūte vijñānam /

ASāh, 8, 4.35 āyuṣmān subhūtirāha sā khalu punariyaṃ bhagavan prajñāpāramitā nāpare tīre na pare tīre nāpyubhayamantareṇa viprakṛtā sthitā /

ASāh, 9, 7.16 avinayapāramiteyaṃ bhagavan pūrvāntāparāntapratyutpannārthānupalabdhitām upādāya /

ASāh, 10, 16.9 sacetsaṃvatsareṇa tato vāpareṇa likhitā bhavet tathāpi likhitavyaiva khalu punaḥ subhūte bhavati tena kulaputreṇa kuladuhitrā vā iyaṃ prajñāpāramitā /

Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 34.1 pūrvaparāvaradakṣiṇottarāparādharāṇi vyavasthāyām asaṃjñāyām //

Aṣṭādhyāyī, 2, 1, 58.0 pūrvāparaprathamacaramajaghanyasamānamadhyamadhyamavīrāś ca //

Aṣṭādhyāyī, 2, 2, 1.0 pūrvāparādharottaram ekadeśinaikādhikaraṇe //

Aṣṭādhyāyī, 4, 1, 30.0 kevalamāmakabhāgadheyapāpāparasamānāryakṛtasumaṅgalabheṣajāc ca //

Aṣṭādhyāyī, 6, 1, 115.0 prakṛtyā 'ntaḥpādam avyapare //

BCar, 2, 6.2 viśeṣato dārḍhyamiyāya mitraṃ dvāvasya pakṣāvaparastu nāsa //

BCar, 3, 40.1 athāparaṃ vyādhiparītadehaṃ ta eva devāḥ sasṛjurmanuṣyam /

BCar, 4, 51.2 aparaḥ kokilo 'nvakṣaṃ pratiśrutkeva kūjati //

BCar, 5, 16.2 puruṣairaparairadṛśyamānaḥ puruṣaścopasasarpa bhikṣuveṣaḥ //

BCar, 5, 50.2 svapiti sma tathāparā bhujābhyāṃ parirabhya priyavanmṛdaṅgameva //

BCar, 5, 53.1 maṇikuṇḍaladaṣṭapattralekhaṃ mukhapadmaṃ vinataṃ tathāparasyāḥ /

BCar, 5, 54.1 aparāḥ śayitā yathopaviṣṭāḥ stanabhārair avanamyamānagātrāḥ /

BCar, 5, 57.1 aparā babhūvurnimīlitākṣyo vipulākṣyo 'pi śubhabhruvo 'pi satyaḥ /

BCar, 5, 59.1 aparāstvavaśā hriyā viyuktā dhṛtimatyo 'pi vapurguṇairupetāḥ /

BCar, 5, 61.2 aparā madaghūrṇiteva śiśye na babhāse vikṛtaṃ vapuḥ pupoṣa //

BCar, 7, 18.1 evaṃvidhaiḥ kālacitaistapobhiḥ parairdivaṃ yāntyaparairnṛlokam /

BCar, 8, 78.1 vibhordaśakṣatrakṛtaḥ prajāpateḥ parāparajñasya vivasvadātmanaḥ /

BCar, 11, 66.1 bhavecca dharmo yadi nāparo vidhirvratena śīlena manaḥśamena vā /

BCar, 12, 62.1 ākāśagatamātmānaṃ saṃkṣipya tvaparo budhaḥ /

BCar, 13, 44.1 athāpare nirjigilur mukhebhyaḥ sarpān vijīrṇebhya iva drumebhyaḥ /

BCar, 13, 45.1 bhūtvāpare vāridharā bṛhantaḥ savidyutaḥ sāśanicaṇḍaghoṣāḥ /

BCar, 13, 46.1 cāpe 'tha bāṇo nihito 'pareṇa jajvāla tatraiva na niṣpapāta /

Ca, Sū., 1, 114.1 athāpare trayo vṛkṣāḥ pṛthagye phalamūlibhiḥ /

Ca, Sū., 1, 116.1 imāṃstrīnaparān vṛkṣānāhuryeṣāṃ hitāstvacaḥ /

Ca, Sū., 4, 4.1 ṣaḍ virecanaśatāni iti yaduktaṃ tadiha saṃgraheṇodāhṛtya vistareṇa kalpopaniṣadi vyākhyāsyāmaḥ tatra trayastriṃśadyogaśataṃ praṇītaṃ phaleṣu ekonacatvāriṃśajjīmūtakeṣu yogāḥ pañcacatvāriṃśadikṣvākuṣu dhāmārgavaḥ ṣaṣṭidhā bhavati yogayuktaḥ kuṭajastvaṣṭādaśadhā yogameti kṛtavedhanaṃ ṣaṣṭidhā bhavati yogayuktaṃ śyāmātrivṛdyogaśataṃ praṇītaṃ daśāpare cātra bhavanti yogāḥ caturaṅgulo dvādaśadhā yogameti lodhraṃ vidhau ṣoḍaśayogayuktaṃ mahāvṛkṣo bhavati viṃśatiyogayuktaḥ ekonacatvāriṃśat saptalāśaṅkhinyoryogāḥ aṣṭacatvāriṃśaddantīdravantyoḥ iti ṣaḍvirecanaśatāni //

Ca, Sū., 7, 45.1 viṣamasvasthavṛttānāmete rogāstathāpare /

Ca, Sū., 10, 4.1 neti maitreyaḥ kiṃ kāraṇaṃ dṛśyante hyāturāḥ kecidupakaraṇavantaśca paricārakasampannāścātmavantaśca kuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktāścāpare mriyamāṇāḥ tasmādbheṣajamakiṃcitkaraṃ bhavati tadyathā śvabhre sarasi ca prasiktamalpamudakaṃ nadyāṃ vā syandamānāyāṃ pāṃsudhāne vā pāṃsumuṣṭiḥ prakīrṇa iti tathāpare dṛśyante 'nupakaraṇāś cāparicārakāś cānātmavantaś cākuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktā mriyamāṇāścāpare /

Ca, Sū., 10, 4.1 neti maitreyaḥ kiṃ kāraṇaṃ dṛśyante hyāturāḥ kecidupakaraṇavantaśca paricārakasampannāścātmavantaśca kuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktāścāpare mriyamāṇāḥ tasmādbheṣajamakiṃcitkaraṃ bhavati tadyathā śvabhre sarasi ca prasiktamalpamudakaṃ nadyāṃ vā syandamānāyāṃ pāṃsudhāne vā pāṃsumuṣṭiḥ prakīrṇa iti tathāpare dṛśyante 'nupakaraṇāś cāparicārakāś cānātmavantaś cākuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktā mriyamāṇāścāpare /

Ca, Sū., 10, 4.1 neti maitreyaḥ kiṃ kāraṇaṃ dṛśyante hyāturāḥ kecidupakaraṇavantaśca paricārakasampannāścātmavantaśca kuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktāścāpare mriyamāṇāḥ tasmādbheṣajamakiṃcitkaraṃ bhavati tadyathā śvabhre sarasi ca prasiktamalpamudakaṃ nadyāṃ vā syandamānāyāṃ pāṃsudhāne vā pāṃsumuṣṭiḥ prakīrṇa iti tathāpare dṛśyante 'nupakaraṇāś cāparicārakāś cānātmavantaś cākuśalaiśca bhiṣagbhiranuṣṭhitāḥ samuttiṣṭhamānāḥ tathāyuktā mriyamāṇāścāpare /

Ca, Sū., 11, 6.4 svabhāvaṃ paranirmāṇaṃ yadṛcchāṃ cāpare janāḥ /

Ca, Sū., 12, 11.0 marīciruvāca agnireva śarīre pittāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karoti tadyathā paktimapaktiṃ darśanamadarśanaṃ mātrāmātratvam ūṣmaṇaḥ prakṛtivikṛtivarṇau śauryaṃ bhayaṃ krodhaṃ harṣaṃ mohaṃ prasādam ityevamādīni cāparāṇi dvaṃdvānīti //

Ca, Sū., 12, 12.0 tacchrutvā marīcivacaḥ kāpya uvāca soma eva śarīre śleṣmāntargataḥ kupitākupitaḥ śubhāśubhāni karoti tadyathā dārḍhyaṃ śaithilyamupacayaṃ kārśyam utsāhamālasyaṃ vṛṣatāṃ klībatāṃ jñānamajñānaṃ buddhiṃ mohamevamādīni cāparāṇi dvaṃdvānīti //

Ca, Sū., 14, 46.1 atha jentākaṃ cikīrṣurbhūmiṃ parīkṣeta tatra pūrvasyāṃ diśyuttarasyāṃ vā guṇavati praśaste bhūmibhāge kṛṣṇamadhuramṛttike suvarṇamṛttike vā parīvāpapuṣkariṇyādīnāṃ jalāśayānāmanyatamasya kūle dakṣiṇe paścime vā sūpatīrthe samasuvibhaktabhūmibhāge saptāṣṭau vāratnīr upakramyodakāt prāṅmukham udaṅmukhaṃ vābhimukhatīrthaṃ kūṭāgāraṃ kārayet utsedhavistārataḥ paramaratnīḥ ṣoḍaśa samantāt suvṛttaṃ mṛtkarmasampannam anekavātāyanam asya kūṭāgārasyāntaḥ samantato bhittimaratnivistārotsedhāṃ piṇḍikāṃ kārayed ā kapāṭāt madhye cāsya kūṭāgārasya catuṣkiṣkumātraṃ puruṣapramāṇaṃ mṛnmayaṃ kandusaṃsthānaṃ bahusūkṣmacchidramaṅgārakoṣṭhakastambhaṃ sapidhānaṃ kārayet taṃ ca khādirāṇām āśvakarṇādīnāṃ vā kāṣṭhānāṃ pūrayitvā pradīpayet sa yadā jānīyāt sādhu dagdhāni kāṣṭhāni gatadhūmānyavataptaṃ ca kevalamagninā tadagnigṛhaṃ svedayogyena coṣmaṇā yuktamiti tatrainaṃ puruṣaṃ vātaharābhyaktagātraṃ vastrāvacchannaṃ praveśayaṃścainamanuśiṣyāt saumya praviśa kalyāṇāyārogyāya ceti praviśya caināṃ piṇḍikāmadhiruhya pārśvāparapārśvābhyāṃ yathāsukhaṃ śayīthāḥ na ca tvayā svedamūrcchāparītenāpi satā piṇḍikaiṣā vimoktavyā ā prāṇocchvāsāt bhraśyamāno hyataḥ piṇḍivakāvakāśād dvāram anadhigacchan svedamūrcchāparītatayā sadyaḥ prāṇāñjahyāḥ tasmāt piṇḍikāmenāṃ na kathaṃcana muñcethāḥ tvaṃ yadā jānīyāḥ vigatābhiṣyandamātmānaṃ samyakprasrutasvedapicchaṃ sarvasrotovimuktaṃ laghūbhūtam apagatavibandhastambhasuptivedanāgauravam iti tatastāṃ piṇḍikāmanusaran dvāraṃ prapadyethāḥ niṣkramya ca na sahasā cakṣuṣoḥ paripālanārthaṃ śītodakam upaspṛśethāḥ apagatasantāpaklamastu muhūrtāt sukhoṣṇena vāriṇā yathānyāyaṃ pariṣikto 'śnīyāḥ iti jentākasvedaḥ //

Ca, Sū., 17, 14.2 vividhāścāpare rogā vātādikrimisaṃbhavāḥ //

Ca, Sū., 17, 112.2 ūrdhvaṃ cādhaśca tiryakca vijñeyā trividhāparā //

Ca, Sū., 17, 113.1 trividhā cāparā koṣṭhaśākhāmarmāsthisandhiṣu /

Ca, Sū., 18, 38.1 sādhyāścāpyapare santi vyādhayo mṛdusaṃmatāḥ /

Ca, Sū., 18, 39.1 asādhyāścāpare santi vyādhayo yāpyasaṃjñitāḥ /

Ca, Sū., 18, 40.1 santi cāpyapare rogā yeṣu karma na sidhyati /

Ca, Sū., 21, 4.1 tatrātisthūlakṛśayorbhūya evāpare ninditaviśeṣā bhavanti /

Ca, Sū., 21, 37.2 sukhāyuṣī parākuryāt kālarātririvāparā //

Ca, Sū., 26, 43.6 sa evaṃguṇo'pyeka evātyartham upayujyamāno raukṣyāt kharaviṣadasvabhāvāc ca rasarudhiramāṃsamedo'sthimajjaśukrāṇy ucchoṣayati srotasāṃ kharatvamupapādayati balam ādatte karśayati glapayati mohayati bhramayati vadanam upaśoṣayati aparāṃśca vātavikārānupajanayati kaṣāyo rasaḥ saṃśamanaḥ saṃgrāhī saṃdhānakaraḥ pīḍano ropaṇaḥ śoṣaṇaḥ stambhanaḥ śleṣmaraktapittapraśamanaḥ śarīrakledasyopayoktā rūkṣaḥ śīto'laghuśca /

Ca, Sū., 26, 71.2 kiṃcidrasena kurute karma vīryeṇa cāparam //

Ca, Sū., 26, 81.0 tam uvāca bhagavān ātreyaḥ dehadhātupratyanīkabhūtāni dravyāṇi dehadhātubhirvirodham āpadyante parasparaguṇaviruddhāni kānicit kānicit saṃyogāt saṃskārād aparāṇi deśakālamātrādibhiś cāparāṇi tathā svabhāvādaparāṇi //

Ca, Sū., 26, 81.0 tam uvāca bhagavān ātreyaḥ dehadhātupratyanīkabhūtāni dravyāṇi dehadhātubhirvirodham āpadyante parasparaguṇaviruddhāni kānicit kānicit saṃyogāt saṃskārād aparāṇi deśakālamātrādibhiś cāparāṇi tathā svabhāvādaparāṇi //

Ca, Sū., 26, 81.0 tam uvāca bhagavān ātreyaḥ dehadhātupratyanīkabhūtāni dravyāṇi dehadhātubhirvirodham āpadyante parasparaguṇaviruddhāni kānicit kānicit saṃyogāt saṃskārād aparāṇi deśakālamātrādibhiś cāparāṇi tathā svabhāvādaparāṇi //

Ca, Sū., 26, 104.1 eṣāṃ khalvapareṣāṃ ca vairodhikanimittānāṃ vyādhīnāmime bhāvāḥ pratikārā bhavanti /

Ca, Sū., 27, 7.1 daśa dvau cāparau vargau kṛtānnāhārayoginām /

Ca, Sū., 30, 27.2 na hi nābhūt kadācidāyuṣaḥ saṃtāno buddhisaṃtāno vā śāśvataścāyuṣo veditā anādi ca sukhaduḥkhaṃ sadravyahetulakṣaṇam aparāparayogāt /

Ca, Sū., 30, 27.2 na hi nābhūt kadācidāyuṣaḥ saṃtāno buddhisaṃtāno vā śāśvataścāyuṣo veditā anādi ca sukhaduḥkhaṃ sadravyahetulakṣaṇam aparāparayogāt /

Ca, Nid., 1, 4.0 atastrividhā vyādhayaḥ prādurbhavanti āgneyāḥ saumyāḥ vāyavyāśca dvividhāścāpare rājasāḥ tāmasāśca //

Ca, Nid., 4, 3.1 tridoṣakopanimittā viṃśatiḥ pramehā bhavanti vikārāścāpare 'parisaṃkhyeyāḥ /

Ca, Vim., 3, 23.2 ye luptadharmāṇo dharmād apetāste guruvṛddhasiddharṣipūjyān avamatyāhitānyācaranti tatastāḥ prajā gurvādibhirabhiśaptā bhasmatām upayānti prāgevānekapuruṣakulavināśāya niyatapratyayopalambhād aniyatāś cāpare //

Ca, Vim., 3, 30.2 smṛtaḥ puruṣakārastu kriyate yadihāparam //

Ca, Vim., 3, 33.1 madhyamā madhyamasyeṣṭā kāraṇaṃ śṛṇu cāparam /

Ca, Vim., 7, 3.2 tatraguruvyādhita ekaḥ sattvabalaśarīrasampadupetatvāllaghuvyādhita iva dṛśyate laghuvyādhito 'paraḥ sattvādīnāmadhamatvādguruvyādhita iva dṛśyate /

Ca, Vim., 7, 15.3 anantaraṃ nidānoktānāṃ bhāvānāmanupasevanaṃ yaduktaṃ nidānavidhau tasya vivarjanaṃ tathāprāyāṇāṃ cāpareṣāṃ dravyāṇām /

Ca, Vim., 8, 28.3 yathaikasya pakṣaḥ punarbhavo 'stīti nāstītyaparasya tau ca svasvapakṣahetubhiḥ svasvapakṣaṃ sthāpayataḥ parapakṣamudbhāvayataḥ eṣa jalpaḥ /

Ca, Vim., 8, 64.1 athārthāntaramarthāntaraṃ nāmaikasmin vaktavye 'paraṃ yadāha /

Ca, Vim., 8, 117.5 tatrāyurbalamojaḥ sukhamaiśvaryaṃ vittamiṣṭāścāpare bhāvā bhavantyāyattāḥ pramāṇavati śarīre viparyayastvato hīne 'dhike vā //

Ca, Vim., 8, 119.4 tatra pravarasattvāḥ sattvasārāste sāreṣūpadiṣṭāḥ svalpaśarīrā hyapi te nijāgantunimittāsu mahatīṣvapi pīḍāsvavyathā dṛśyante sattvaguṇavaiśeṣyāt madhyasattvāstvaparānātmanyupanidhāya saṃstambhayantyātmanātmānaṃ parairvāpi saṃstabhyante hīnasattvāstu nātmanā nāpi paraiḥ sattvabalaṃ prati śakyante upastambhayituṃ mahāśarīrā hyapi te svalpānāmapi vedanānāmasahā dṛśyante saṃnihitabhayaśokalobhamohamānā raudrabhairavadviṣṭabībhatsavikṛtasaṃkathāsvapi ca paśupuruṣamāṃsaśoṇitāni cāvekṣya viṣādavaivarṇyamūrcchonmādabhramaprapatanānām anyatamam āpnuvantyathavā maraṇamiti //

Ca, Vim., 8, 151.3 lavaṇakaṭutiktakaṣāyāṇi cendriyopaśayāni tathāparāṇyanuktānyapi dravyāṇi yathāyogavihitāni śirovirecanārthamupadiśyante iti //

Ca, Śār., 1, 61.2 tasmādyadanyattadvyaktaṃ vakṣyate cāparaṃ dvayam //

Ca, Śār., 2, 35.2 sa bījadharmā hyaparāparāṇi dehāntarāṇyātmani yāti yāti //

Ca, Śār., 2, 35.2 sa bījadharmā hyaparāparāṇi dehāntarāṇyātmani yāti yāti //

Ca, Śār., 3, 22.2 gṛhṇīṣva cedamaparaṃ bharadvāja vinirṇayam //

Ca, Śār., 4, 12.2 mahābhūtavikārapravibhāgena tvidānīmasya tāṃścaivāṅgāvayavān kāṃścit paryāyāntareṇāparāṃścānuvyākhyāsyāmaḥ /

Ca, Śār., 4, 14.1 evam asyendriyāṇyaṅgāvayavāśca yaugapadyenābhinirvartante 'nyatra tebhyo bhāvebhyo ye 'sya jātasyottarakālaṃ jāyante tad yathā dantā vyañjanāni vyaktībhāvastathāyuktāni cāparāṇi /

Ca, Śār., 4, 14.6 tadyathāklaibyaṃ bhīrutvamavaiśāradyaṃ moho 'navasthānamadhogurutvamasahanaṃ śaithilyaṃ mārdavaṃ garbhāśayabījabhāgastathāyuktāni cāparāṇi strīkarāṇi ato viparītāni puruṣakarāṇi ubhayabhāgāvayavā napuṃsakakarāṇi bhavanti //

Ca, Śār., 6, 11.2 tadyathā śukrakṣaye kṣīrasarpiṣorupayogo madhurasnigdhaśītasamākhyātānāṃ cāpareṣāṃ dravyāṇāṃ mūtrakṣaye punar ikṣurasavāruṇīmaṇḍadravamadhurāmlalavaṇopakledināṃ purīṣakṣaye kulmāṣamāṣakuṣkuṇḍājamadhyayavaśākadhānyāmlānāṃ vātakṣaye kaṭukatiktakaṣāyarūkṣalaghuśītānāṃ pittakṣaye'mlalavaṇakaṭukakṣāroṣṇatīkṣṇānāṃ śleṣmakṣaye snigdhagurumadhurasāndrapicchilānāṃ dravyāṇām /

Ca, Śār., 6, 23.2 nābhyāṃ hyasya nāḍī prasaktā nāḍyāṃ cāparā aparā cāsya mātuḥ prasaktā hṛdaye mātṛhṛdayaṃ hyasya tām aparām abhisaṃplavate sirābhiḥ syandamānābhiḥ sa tasya raso balavarṇakaraḥ sampadyate sa ca sarvarasavān āhāraḥ /

Ca, Śār., 6, 23.2 nābhyāṃ hyasya nāḍī prasaktā nāḍyāṃ cāparā aparā cāsya mātuḥ prasaktā hṛdaye mātṛhṛdayaṃ hyasya tām aparām abhisaṃplavate sirābhiḥ syandamānābhiḥ sa tasya raso balavarṇakaraḥ sampadyate sa ca sarvarasavān āhāraḥ /

Ca, Śār., 6, 23.2 nābhyāṃ hyasya nāḍī prasaktā nāḍyāṃ cāparā aparā cāsya mātuḥ prasaktā hṛdaye mātṛhṛdayaṃ hyasya tām aparām abhisaṃplavate sirābhiḥ syandamānābhiḥ sa tasya raso balavarṇakaraḥ sampadyate sa ca sarvarasavān āhāraḥ /

Ca, Śār., 6, 28.4 tatrāhurapare yo yadā mriyate sa tasya niyato mṛtyukālaḥ sa sarvabhūtānāṃ satyaḥ samakriyatvāditi /

Ca, Śār., 8, 19.4 goṣṭhe jātasya nyagrodhasya prāguttarābhyāṃ śākhābhyāṃ śuṅge anupahate ādāya dvābhyāṃ dhānyamāṣābhyāṃ saṃpadupetābhyāṃ gaurasarṣapābhyāṃ vā saha dadhni prakṣipya puṣyeṇa pibet tathaivāparāñ jīvakarṣabhakāpāmārgasahacarakalkāṃśca yugapadekaikaśo yatheṣṭaṃ vāpyupasaṃskṛtya payasā kuḍyakīṭakaṃ matsyakaṃ vodakāñjalau prakṣipya puṣyeṇa pibet tathā kanakamayān rājatān āyasāṃśca puruṣakān agnivarṇān aṇuprabhāṇān dadhni payasyudakāñjalau vā prakṣipya pibed anavaśeṣataḥ puṣyeṇa puṣyeṇaiva ca śālipiṣṭasya pacyamānasyoṣmāṇam upāghrāya tasyaiva ca piṣṭasyodakasaṃsṛṣṭasya rasaṃ dehalyām upanidhāya dakṣiṇe nāsāpuṭe svayamāsiñcet picunā /

Ca, Śār., 8, 30.0 yasyāḥ punar atimātradoṣopacayād vā tīkṣṇoṣṇātimātrasevanād vā vātamūtrapurīṣavegavidhāraṇair vā viṣamāśanaśayanasthānasampīḍanābhighātair vā krodhaśokerṣyābhayatrāsādibhir vā sāhasairvāparaiḥ karmabhirantaḥ kukṣergarbho mriyate tasyāḥ stimitaṃ stabdhamudaram ātataṃ śītamaśmāntargatamiva bhavatyaspandano garbhaḥ śūlam adhikamupajāyate na cāvyaḥ prādurbhavanti yonirna prasravati akṣiṇī cāsyāḥ sraste bhavataḥ tāmyati vyathate bhramate śvasiti aratibahulā ca bhavati na cāsyā vegaprādurbhāvo yathāvadupalabhyate ityevaṃlakṣaṇāṃ striyam mṛtagarbheyamiti vidyāt //

Ca, Śār., 8, 41.1 yadā ca prajātā syāttadaivainām avekṣeta kācidasyā aparā prapannā na veti /

Ca, Śār., 8, 41.2 tasyāścedaparā prapannā syādathaināmanyatamā strī dakṣiṇena pāṇinā nābherupariṣṭādbalavannipīḍya savyena pāṇinā pṛṣṭhata upasaṃgṛhya tāṃ sunirdhūtaṃ nirdhunuyāt /

Ca, Śār., 8, 41.12 tadāsthāpanamasyāḥ saha vātamūtrapurīṣair nirharatyaparāmāsaktāṃ vāyor evāpratilomagatvāt /

Ca, Śār., 8, 41.13 aparāṃ hi vātamūtrapurīṣāṇyanyāni cāntarbahirmārgāṇi sajanti //

Ca, Indr., 1, 8.2 tadyathā kṛṣṇaḥśyāmaḥ śyāmāvadātaḥ avadātaśceti prakṛtivarṇāḥ śarīrasya bhavanti yāṃścāparānupekṣamāṇo vidyād anūkato'nyathā vāpi nirdiśyamānāṃstajjñaiḥ //

Ca, Indr., 1, 9.1 nīlaśyāvatāmraharitaśuklāśca varṇāḥ śarīrasya vaikārikā bhavanti yāṃścāparānupekṣamāṇo vidyāt prāgvikṛtān abhūtvotpannān /

Ca, Indr., 1, 15.1 svarādhikārastu haṃsakrauñcanemidundubhikalaviṅkakākakapotajarjarānukārāḥ prakṛtisvarā bhavanti yāṃścāparān upekṣamāṇo'pi vidyād anūkato'nyathā vāpi nirdiśyamānāṃstajjñaiḥ /

Ca, Indr., 1, 15.2 eḍakakalagrastāvyaktagadgadakṣāmadīnānukīrṇās tvāturāṇāṃ svarā vaikārikā bhavanti yāṃścāparān upekṣamāṇo'pi vidyāt prāgvikṛtān abhūtvotpannān /

Ca, Indr., 2, 19.2 svādutvam aparaścāpi vipulaṃ bhajate rasaḥ //

Ca, Indr., 5, 27.1 imāṃścāpyaparān svapnān dāruṇānupalakṣayet /

Ca, Indr., 12, 88.2 iṣṭāṃścāpyaparān bhāvān puruṣaḥ śubhalakṣaṇaḥ //

Ca, Cik., 2, 3.1 prāṇakāmāḥ śuśrūṣadhvam idam ucyamānam amṛtam ivāparam aditisutahitakaram acintyādbhutaprabhāvam āyuṣyam ārogyakaraṃ vayasaḥ sthāpanaṃ nidrātandrāśramaklamālasyadaurbalyāpaharam anilakaphapittasāmyakaraṃ sthairyakaram abaddhamāṃsaharam antaragnisaṃdhukṣaṇaṃ prabhāvarṇasvarottamakaraṃ rasāyanavidhānam /

Ca, Cik., 5, 16.2 vyāmiśraliṅgānaparāṃstu gulmāṃstrīnādiśedauṣadhakalpanārtham //

Ca, Cik., 5, 67.2 iti tryūṣaṇādighṛtamaparam /

Ca, Cik., 1, 4, 6.0 athendras tadāyurvedāmṛtam ṛṣibhyaḥ saṃkramyovāca etatsarvamanuṣṭheyam ayaṃ ca śivaḥ kālo rasāyanānāṃ divyāścauṣadhayo himavatprabhavāḥ prāptavīryāḥ tadyathā aindrī brāhmī payasyā kṣīrapuṣpī śrāvaṇī mahāśrāvaṇī śatāvarī vidārī jīvantī punarnavā nāgabalā sthirā vacā chattrā aticchatrā medā mahāmedā jīvanīyāścānyāḥ payasā prayuktāḥ ṣaṇmāsāt paramāyurvayaśca taruṇamanāmayatvaṃ svaravarṇasampadam upacayaṃ medhāṃ smṛtimuttamabalam iṣṭāṃścāparān bhāvān āvahanti siddhāḥ //

LalVis, 3, 19.5 apare tvāhur na tatpratirūpam /

LalVis, 3, 20.1 apare tvāhur idaṃ punaḥ kauśalakulaṃ mahāvāhanaṃ ca mahāparivāraṃ ca mahādhanaṃ ca /

LalVis, 3, 20.3 apare 'pyāhuḥ tadapyapratirūpam /

LalVis, 3, 21.1 apare tvāhuḥ idaṃ vaṃśarājakulaṃ ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ ca /

LalVis, 3, 21.3 apara evamāhuḥ idamapyapratirūpam /

LalVis, 3, 22.1 apare 'pyāhuḥ iyaṃ vaiśālī mahānagarī ṛddhā ca sphītā ca kṣemā ca subhikṣā ca ramaṇīyā cākīrṇabahujanamanuṣyā ca vitardiniryūhatoraṇagavākṣaharmyakūṭāgāraprāsādatalasamalaṃkṛtā ca puṣpavāṭikāvanarājisaṃkusumitā ca amarabhavanapuraprākāśyā /

LalVis, 3, 22.3 apara āhuḥ sāpyapratirūpā /

LalVis, 3, 23.1 apare tvevamāhuḥ idaṃ pradyotakulaṃ mahābalaṃ ca mahāvāhanaṃ ca paracamūśirasi vijayalabdhaṃ ca /

LalVis, 3, 23.3 apare tvevamāhuḥ tadapyapratirūpam /

LalVis, 3, 24.1 apara evamāhuḥ iyaṃ mathurā nagarī ṛddhā ca sphītā ca kṣemā ca subhikṣā cākīrṇabahujanamanuṣyā ca /

LalVis, 3, 24.4 apare tvāhuḥ sāpyapratirūpā /

LalVis, 3, 25.1 apare 'pyāhuḥ ayaṃ hastināpure mahānagare rājā pāṇḍavakulavaṃśaprasūtaḥ śūro vīryavān varāṅgarūpasampannaḥ parasainyapramardakānāṃ tatkulaṃ pratirūpamasya bodhisattvasya garbhapratisaṃsthānāyeti /

LalVis, 3, 25.2 apare 'pyāhuḥ tadapyapratirūpam /

LalVis, 3, 26.1 apara āhuḥ iyaṃ mithilā nagarī atīva ramaṇīyā maithilasya rājñaḥ sumitrasya nivāsabhūmiḥ /

LalVis, 3, 37.2 iṣvastraśikṣāsu ca pāramiṃ gatā na cāparaṃ hiṃsiṣu jīvitārtham //

LalVis, 4, 4.60 śraddhendriyaṃ dharmālokamukham aparapraṇeyatāyai saṃvartate /

LalVis, 11, 1.2 athāpareṇa samayena kumārastadanyaiḥ kumārairamātyaputraiḥ sārdhaṃ kṛṣigrāmam avalokayituṃ gacchati sma /

LalVis, 11, 12.1 aparo 'pyāha //

LalVis, 11, 14.1 aparo 'pyāha //

LalVis, 11, 16.1 aparo 'pyāha //

LalVis, 11, 18.1 aparo 'pyāha //

LalVis, 12, 1.2 iti hi bhikṣavaḥ saṃvṛddhe kumāre rājā śuddhodano 'pareṇa samayena śākyagaṇena sārdhaṃ saṃsthāgāre niṣaṇṇo 'bhūt /

LalVis, 13, 2.1 tatra bhikṣavo apareṇa samayena saṃbahulānāṃ devanāgayakṣagandharvāsuragaruḍakinnaramahoragaśakrabrahmalokapālānām etadabhavad aticiraṃ batāyaṃ satpuruṣo 'ntaḥpure vilambitaḥ /

LalVis, 13, 4.1 tatra bhikṣavo bodhisattvo dīrgharātramasaṃkhyeyān kalpānupādāya satataṃ samitamaparapraṇeyo 'bhūt /

LalVis, 13, 143.1 tatra bhikṣavo bodhisattvaḥ pūrvāntata eva suviditasaṃsāradoṣaḥ saṃskṛtenādhyāśayenānarthikaḥ sarvopādānaparigrahairanarthiko buddhadharmanirvāṇābhimukhaḥ saṃsāraparāṅmukhastathāgatagocarābhirataḥ māraviṣayagocarāsaṃsṛṣṭaḥ ādīptabhavadoṣadarśī traidhātukānniḥśaraṇābhiprāyaḥ saṃsāradoṣādīnavaniḥsaraṇakuśalaḥ pravrajyābhilāṣī niṣkramaṇābhiprāyo vivekanimno vivekapravaṇo vivekaprāgbhāraḥ āraṇyaprāraṇyābhimukhaḥ pravivekapraśamābhikāṅkṣī ātmaparahitapratipannaḥ anuttarapratipattiśūro lokasyārthakāmo hitakāmaḥ sukhakāmo yogakṣemakāmo lokānukampako hitaiṣī maitrīvihārī mahākāruṇikaḥ saṃgrahavastukuśalaḥ satatasamitam aparikhinnamānasaḥ sattvaparipākavinayakuśalaḥ sarvasattveṣvekaputrakapremānugatamanasikāraḥ sarvavastunirapekṣaparityāgī dānasaṃvibhāgarataḥ prayuktatyāgaḥ prayatapāṇiḥ tyāgaśūro yaṣṭayajñaḥ susamṛddhapuṇyaḥ susaṃgṛhītapuṇyaḥ pariṣkāravigatamalāmātsaryasunigṛhītacitto 'nuttaro mahādānapatirdattvā ca vipākāpratikāṅkṣī pradānaśūraḥ icchāmahecchālobhadveṣamadamānamohamātsaryapramukhasarvārikleśagaṇapratyarthikanigrahāyābhyutthitaḥ sarvajñatācittotpādaprabandhāccalitaḥ mahātyāgacittasaṃnāhasusaṃnaddhaḥ lokānukampako hitaiṣīva varmitakavacitavīryaḥ sattvapramokṣālambanamahākaruṇābalavikramaparākramaḥ avaivartikasarvasattvasamacittatyāgapraharaṇo yathābhiprāyasattvāśayasaṃtoṣaṇo bodhibhājanībhūtaḥ kālākṣuṇṇadharmavedhī bodhipariṇāmapraṇidhiḥ anavanāmitadhvajas trimaṇḍalapariśodhanadānaparityāgī jñānavaravajradṛḍhapraharaṇaḥ sunigṛhītakleśapratyarthikaḥ śīlaguṇacāritrapratipannaḥ svārakṣitakāyavāṅmanaskarmānto 'ṇumātrāvadyabhayadarśī supariśuddhaśīlaḥ amalavimalanirmalacittaḥ sarvaduruktadurāgatavacanapathākrośaparibhāṣaṇakutsanatāḍanatarjanavadhabandhanāvarodhanaparikleśāluḍitacitto 'kṣubhitacittaḥ kṣāntisaurabhyasampannaḥ akṣato 'nupahato 'vyāpannacittaḥ sarvasattvahitārthāyottaptavīryārambhī dṛḍhasamādānasarvakuśalamūladharmasamudānayanāpratyudāvartyasmṛtimān susaṃprajñāsusamāhito 'vikṣiptacitto dhyānaikāgramanasikāro dharmapravicayakuśalo labdhāloko vigatatamo'ndhakāraḥ anityaduḥkhātmāśubhākāraparibhāvitacetāḥ smṛtyupasthānasamyakprahāṇaṛddhipādendriyabalabodhyaṅgamārgāryasatyasarvabodhipakṣadharmasuparikarmakṛtamanasikāraḥ śamathavipaśyanāsuparyavadātabuddhiḥ pratītyasamutpādasatyadarśī satyānubodhādaparapratyayastrivimokṣasukhavikrīḍito māyāmarīcisvapnodakacandrapratiśrutkāpratibhāsopamasarvadharmanayāvatīrṇaḥ //

LalVis, 14, 20.1 iti hi bhikṣavo bodhisattvo 'pareṇa kālasamayena dakṣiṇena nagaradvāreṇodyānabhūmimabhiniṣkraman mahatā vyūhena so 'drākṣīnmārge puruṣaṃ vyādhispṛṣṭaṃ dagdhodarābhibhūtaṃ durbalakāyaṃ svake mūtrapurīṣe nimagnam atrāṇam apratiśaraṇaṃ kṛcchreṇocchvasantaṃ praśvasantam /

LalVis, 14, 27.1 iti hi bhikṣavo bodhisattvo 'pareṇa kālasamayena paścimena nagaradvāreṇodyānabhūmimabhiniṣkraman mahatā vyūhena so 'drākṣīt puruṣaṃ mṛtaṃ kālagataṃ mañce samāropitaṃ cailavitānīkṛtaṃ jñātisaṃghaparivṛtaṃ sarvai rudadbhiḥ krandadbhiḥ paridevamānaiḥ prakīrṇakeśaiḥ pāṃśvavakīrṇaśirobhirurāṃsi tāḍayadbhirutkrośadbhiḥ pṛṣṭhato 'nugacchadbhiḥ /

LalVis, 14, 35.1 iti hi bhikṣavo bodhisattvasyāpareṇa kālasamayenottareṇa nagaradvāreṇodyānabhūmim abhiniṣkrāmatastaireva devaputrairbodhisattvasyānubhāvenaiva tasminmārge bhikṣurabhinirmito 'bhūt /

MBh, 1, 1, 51.1 manvādi bhārataṃ kecid āstīkādi tathāpare /

MBh, 1, 1, 75.1 āhuḥ kecinna tasyaite tasyaita iti cāpare /

MBh, 1, 1, 75.2 yadā ciramṛtaḥ pāṇḍuḥ kathaṃ tasyeti cāpare //

MBh, 1, 2, 158.2 adhyāyānāṃ śataṃ proktaṃ saptadaśa tathāpare //

MBh, 1, 3, 31.1 athāparaḥ śiṣyas tasyaivāyodasya dhaumyasyopamanyur nāma //

MBh, 1, 3, 39.2 bhagavate nivedya pūrvam aparaṃ carāmi /

MBh, 1, 3, 79.1 athāparaḥ śiṣyas tasyaivāyodasya dhaumyasya vedo nāma //

MBh, 1, 20, 5.4 ghoro ghorasvano raudro vahnir aurva ivāparaḥ //

MBh, 1, 20, 15.48 bhūya evāparaṃ praśnaṃ śṛṇu pūrvam udāhṛtam //

MBh, 1, 23, 7.1 vahāsmān aparaṃ dvīpaṃ suramyaṃ vipulodakam /

MBh, 1, 25, 9.1 tasmād bhoktavyam aparaṃ bhagavan pradiśasva me /

MBh, 1, 25, 14.1 viditvā cāpare bhinnān antareṣu patantyatha /

MBh, 1, 26, 43.2 bhūṣitāni ca anyāni jvalitānyaparāṇi ca /

MBh, 1, 32, 10.2 asmākaṃ cāparo bhrātā vainateyaḥ pitāmaha //

MBh, 1, 33, 12.1 apare tvabruvan nāgāstatra paṇḍitamāninaḥ /

MBh, 1, 33, 19.1 tatrāpare 'mantrayanta dharmātmāno bhujaṃgamāḥ /

MBh, 1, 33, 21.1 apare tvabruvan nāgāḥ samiddhaṃ jātavedasam /

MBh, 1, 33, 22.1 srugbhāṇḍaṃ niśi gatvā vā apare bhujagottamāḥ /

MBh, 1, 33, 25.1 apare tvabruvaṃstatra ṛtvijo 'sya bhavāmahe /

MBh, 1, 33, 26.1 apare tvabruvaṃstatra jale prakrīḍitaṃ nṛpam /

MBh, 1, 33, 27.1 apare tvabruvaṃstatra nāgāḥ sukṛtakāriṇaḥ /

MBh, 1, 36, 8.1 tato 'parasmin samprāpte kāle kasmiṃścid eva tu /

MBh, 1, 45, 10.2 sudarśaḥ sarvabhūtānām āsīt soma ivāparaḥ //

MBh, 1, 47, 24.1 indurā iva tatrānye hastihastā ivāpare /

MBh, 1, 50, 2.1 śakrasya yajñaḥ śatasaṃkhya uktas tathāparastulyasaṃkhyaḥ śataṃ vai /

MBh, 1, 52, 20.1 saptaśīrṣā dviśīrṣāśca pañcaśīrṣāstathāpare /

MBh, 1, 56, 22.1 saṃpratyācakṣate caiva ākhyāsyanti tathāpare /

MBh, 1, 57, 38.3 atīva rūpasampannāṃ sākṣācchriyam ivāparām /

MBh, 1, 57, 45.1 tam apaśyad athāyāntaṃ śyenaṃ śyenastathāparaḥ /

MBh, 1, 60, 37.1 rudrāṇām aparaḥ pakṣaḥ sādhyānāṃ marutāṃ tathā /

MBh, 1, 61, 83.9 duḥsaho duḥśalaścaiva durmukhaśca tathāparaḥ /

MBh, 1, 61, 88.6 prativindhyaḥ sutasomaḥ śrutakīrtistathāparaḥ /

MBh, 1, 64, 34.1 śabdasaṃskārasaṃyuktaṃ bruvadbhiścāparair dvijaiḥ /

MBh, 1, 65, 13.8 ṛṣiputrīṣu cānyāsu nāvarṇāsvaparāsu ca /

MBh, 1, 68, 4.3 svayaṃ viṣṇur ivāparaḥ /

MBh, 1, 68, 13.28 evaṃvidhajanopetam indralokam ivāparam /

MBh, 1, 68, 64.1 tvadaṅgebhyaḥ prasūto 'yaṃ puruṣāt puruṣo 'paraḥ /

MBh, 1, 68, 68.3 śrīmān ṛṣir dharmaparo vaiśvānara ivāparaḥ /

MBh, 1, 69, 49.2 apare ye ca pūrve ca bhāratā iti viśrutāḥ //

MBh, 1, 73, 36.3 ahaṃ na vedmi na cāpare /

MBh, 1, 76, 17.9 aparā bhikṣukāsvasthā agamyāḥ kīrtitā budhaiḥ //

MBh, 1, 78, 9.2 yaduṃ ca turvasuṃ caiva śakraviṣṇū ivāparau /

MBh, 1, 80, 5.2 yayātiḥ pālayāmāsa sākṣād indra ivāparaḥ //

MBh, 1, 86, 7.1 daśaiva pūrvān daśa cāparāṃstu jñātīn sahātmānam athaikaviṃśam /

MBh, 1, 89, 55.1 evaṃvidhāścāpyapare devakalpā mahārathāḥ /

MBh, 1, 90, 17.1 arācīno 'pi vaidarbhīm evāparām upayeme maryādāṃ nāma /

MBh, 1, 92, 36.5 sā ca śaṃtanum abhyāgāt sākṣāllakṣmīr ivāparā //

MBh, 1, 94, 18.1 sa samāḥ ṣoḍaśāṣṭau ca catasro 'ṣṭau tathāparāḥ /

MBh, 1, 95, 3.1 athāparaṃ maheṣvāsaṃ satyavatyāṃ punaḥ prabhuḥ /

MBh, 1, 96, 9.1 prayacchantyapare kanyāṃ mithunena gavām api /

MBh, 1, 96, 10.2 ārṣaṃ vidhiṃ puraskṛtya dārān vindanti cāpare /

MBh, 1, 96, 26.1 vāraṇaṃ jaghane nighnan dantābhyām aparo yathā /

MBh, 1, 98, 17.28 mṛte jīvati vā tasmin nāparaṃ prāpnuyān naram /

MBh, 1, 99, 36.2 vettha dharmaṃ satyavati paraṃ cāparam eva ca /

MBh, 1, 100, 11.5 bhrātur bhāryāparā ceyaṃ rūpayauvanaśālinī /

MBh, 1, 105, 2.4 tiṣṭhantaṃ rājasamitau puraṃdaram ivāparam /

MBh, 1, 105, 7.13 vivāhasyāparasyārthe cakāra matimān matim /

MBh, 1, 111, 3.2 ṛṣayastvapare cainaṃ putravat paryapālayan //

MBh, 1, 117, 23.15 yakṣyate rājasūyādyair dharma evāparaḥ sadā /

MBh, 1, 124, 23.2 manujā dhṛṣṭam apare vīkṣāṃcakruḥ savismayāḥ //

MBh, 1, 137, 16.2 hā yudhiṣṭhira kauravya hā bhīma iti cāpare /

MBh, 1, 137, 16.3 hā phālguneti cāpyanye hā yamāviti cāpare /

MBh, 1, 139, 27.2 mātaraṃ bhrātaraṃ jyeṣṭhaṃ kaniṣṭhān aparān imān /

MBh, 1, 174, 11.2 buddhivīryabalotsāhair yuktān devān ivāparān //

MBh, 1, 185, 5.1 tato 'paraḥ pārthivarājamadhye pravṛddham ārujya mahīpraroham /

MBh, 1, 189, 31.1 sa cāpi keśau harir udbabarha śuklam ekam aparaṃ cāpi kṛṣṇam /

MBh, 1, 199, 22.6 pāñcālīṃ pratijagrāha draupadīṃ śrīm ivāparām /

MBh, 1, 206, 3.1 kathakāścāpare rājañ śramaṇāśca vanaukasaḥ /

MBh, 1, 207, 7.1 nandām aparanandāṃ ca kauśikīṃ ca yaśasvinīm /

MBh, 1, 212, 1.395 athāpare hi saṃkruddhā gṛhṇīta ghnata māciram /

MBh, 1, 214, 23.1 kāścit prahṛṣṭā nanṛtuścukruśuśca tathāparāḥ /

MBh, 1, 214, 23.2 jahasuścāparā nāryaḥ papuścānyā varāsavam //

MBh, 1, 214, 24.1 ruruduścāparāstatra prajaghnuśca parasparam /

MBh, 1, 217, 5.1 dagdhaikadeśā bahavo niṣṭaptāśca tathāpare /

MBh, 1, 217, 6.1 samāliṅgya sutān anye pitṝn mātṝṃstathāpare /

MBh, 1, 218, 27.1 athāpare śarair viddhāścakravegeritāstadā /

MBh, 2, 2, 20.2 svāṃ purīṃ prayayau kṛṣṇaḥ puraṃdara ivāparaḥ //

MBh, 2, 5, 1.9 parāparavibhāgajñaḥ pramāṇakṛtaniścayaḥ /

MBh, 2, 7, 24.1 sragviṇo bhūṣitāścānye yānti cāyānti cāpare /

MBh, 2, 8, 24.1 athāpare sahasrāṇi ye gatāḥ śaśabindavaḥ /

MBh, 2, 8, 27.2 svadhāvanto barhiṣado mūrtimantastathāpare //

MBh, 2, 10, 14.1 kiṃnarā nāma gandharvā narā nāma tathāpare /

MBh, 2, 10, 19.2 ācāryāścābhavaṃstatra tathā devarṣayo 'pare /

MBh, 2, 11, 29.4 rudrāṇī śrīśca lakṣmīśca bhadrā ṣaṣṭhī tathāparā /

MBh, 2, 11, 31.3 sthāvarā jaṅgamāścaiva mahābhūtāstathāpare /

MBh, 2, 13, 8.1 caturyustvaparo rājā yasminn ekaśato 'bhavat /

MBh, 2, 13, 11.1 aparau ca mahāvīryau mahātmānau samāśritau /

MBh, 2, 16, 13.3 nityaṃ dīkṣākṛśatanuḥ śatakratur ivāparaḥ //

MBh, 2, 24, 26.3 mayūrasadṛśān anyān ubhayān eva cāparān //

MBh, 2, 28, 4.2 tathaivāparamatsyāṃśca vyajayat sa paṭaccarān //

MBh, 2, 29, 10.1 kṛtsnaṃ pañcanadaṃ caiva tathaivāparaparyaṭam /

MBh, 2, 30, 42.2 āmantrayāṃbabhūvuśca preṣayāmāsa cāparān //

MBh, 2, 31, 13.1 bāhlikāścāpare śūrā rājānaḥ sarva eva te /

MBh, 2, 38, 35.1 tataḥ prakṣīyamāṇeṣu teṣvaṇḍeṣvaṇḍajo 'paraḥ /

MBh, 2, 42, 27.1 hastair hastāgram apare pratyapīṣann amarṣitāḥ /

MBh, 2, 42, 27.2 apare daśanair oṣṭhān adaśan krodhamūrchitāḥ //

MBh, 2, 42, 28.2 kecid eva tu saṃrabdhā madhyasthāstvapare 'bhavan //

MBh, 2, 46, 24.2 nādṛśyata paraḥ prānto nāparastatra bhārata //

MBh, 2, 49, 16.1 gacchanti pūrvād aparaṃ samudraṃ cāpi dakṣiṇam /

MBh, 2, 61, 41.2 tadrūpam aparaṃ vastraṃ prādurāsīd anekaśaḥ //

MBh, 3, 5, 12.3 athāparo bhavati hi taṃ nigṛhya pāṇḍoḥ putraṃ prakuruṣvādhipatye //

MBh, 3, 7, 4.1 bhrātā mama suhṛc caiva sākṣād dharma ivāparaḥ /

MBh, 3, 10, 12.2 aparo 'lpabalaprāṇaḥ kṛśo dhamanisaṃtataḥ /

MBh, 3, 13, 35.1 naivaṃ pūrve nāpare vā kariṣyanti kṛtāni te /

MBh, 3, 20, 19.2 raukmiṇeyo 'paraṃ bāṇaṃ saṃdadhe śatrunāśanam //

MBh, 3, 23, 7.2 śabdo 'paro mahārāja tatrāpi prāharaṃ śarān //

MBh, 3, 30, 40.3 bhujyante yajvanāṃ lokāḥ kṣamiṇām apare tathā //

MBh, 3, 33, 31.1 na caivaitāvatā kāryaṃ manyanta iti cāpare /

MBh, 3, 35, 8.2 athāparaṃ cāviditaṃ carethāḥ sarvaiḥ saha bhrātṛbhiś chadmagūḍhaḥ //

MBh, 3, 40, 2.2 vibhrājamāno vapuṣā girir merur ivāparaḥ //

MBh, 3, 61, 96.1 sā gatvāthāparāṃ bhūmiṃ bāṣpasaṃdigdhayā girā /

MBh, 3, 61, 112.1 prahasanti sma tāṃ kecid abhyasūyanta cāpare /

MBh, 3, 83, 5.1 gaṅgāyās tvaparaṃ dvīpaṃ prāpya yaḥ snāti bhārata /

MBh, 3, 83, 67.1 aṅgiraḥpramukhāś caiva tathā brahmarṣayo 'pare /

MBh, 3, 83, 79.1 daśa tīrthasahasrāṇi ṣaṣṭikoṭyas tathāparāḥ /

MBh, 3, 88, 23.1 uṣṇatoyavahā gaṅgā śītatoyavahāparā /

MBh, 3, 93, 25.1 na sma pūrve janāś cakrur na kariṣyanti cāpare /

MBh, 3, 98, 16.2 aparaiś cāpi saṃlīnair guhākandaravāsibhiḥ //

MBh, 3, 100, 13.1 kecid guhāḥ praviviśur nirjharāṃś cāpare śritāḥ /

MBh, 3, 100, 13.2 apare maraṇodvignā bhayāt prāṇān samutsṛjan //

MBh, 3, 109, 1.3 nandām aparanandāṃ ca nadyau pāpabhayāpahe //

MBh, 3, 126, 25.2 vāmaṃ pārśvaṃ vinirbhidya sutaḥ sūrya ivāparaḥ //

MBh, 3, 137, 10.2 avalupyāparāṃ cātha juhāvāgnau jaṭāṃ punaḥ //

MBh, 3, 145, 7.3 pāṇḍūnāṃ madhyago vīraḥ pāṇḍavān api cāpare //

MBh, 3, 146, 14.2 ājihīrṣur jagāmāśu sa puṣpāṇyaparāṇyapi //

MBh, 3, 148, 6.1 anyaḥ kṛtayuge kālastretāyāṃ dvāpare 'paraḥ /

MBh, 3, 148, 27.1 tato 'nye ca caturvedās trivedāś ca tathāpare /

MBh, 3, 148, 27.2 dvivedāś caikavedāś cāpyanṛcaś ca tathāpare //

MBh, 3, 148, 31.2 kāmakāmāḥ svargakāmā yajñāṃs tanvanti cāpare //

MBh, 3, 163, 19.1 anu tasyāparaṃ bhūtaṃ mahat kairātasaṃsthitam /

MBh, 3, 167, 3.1 tato 'pare mahāvīryāḥ śūlapaṭṭiśapāṇayaḥ /

MBh, 3, 167, 15.2 agaman prakṣayaṃ kecin nyavartanta tathāpare //

MBh, 3, 169, 10.1 parvatair upacīyadbhiḥ patamānaistathāparaiḥ /

MBh, 3, 170, 1.2 nivartamānena mayā mahad dṛṣṭaṃ tato 'param /

MBh, 3, 189, 16.1 idaṃ caivāparaṃ bhūyaḥ saha bhrātṛbhir acyuta /

MBh, 3, 190, 62.3 asmiṃstu loke mama yānam etad asmadvidhānām apareṣāṃ ca rājan //

MBh, 3, 190, 75.2 ānīyatām aparastigmatejāḥ paśyadhvaṃ me vīryam adya kṣitīśāḥ //

MBh, 3, 195, 26.2 taṃ prabuddhaṃ mahātmānaṃ kumbhakarṇam ivāparam /

MBh, 3, 195, 29.2 suraśatrum amitraghnas trilokeśa ivāparaḥ /

MBh, 3, 200, 8.2 yadi syād aparādhīnaṃ puruṣasya kriyāphalam //

MBh, 3, 200, 10.1 bhūtānām aparaḥ kaściddhiṃsāyāṃ satatotthitaḥ /

MBh, 3, 200, 13.1 apare dhanadhānyaiś ca bhogaiś ca pitṛsaṃcitaiḥ /

MBh, 3, 200, 17.1 apare bāhubalinaḥ kliśyante bahavo janāḥ /

MBh, 3, 214, 23.3 apareṇāgnidāyādas tāmracūḍaṃ bhujena saḥ //

MBh, 3, 215, 3.1 apare garuḍīm āhus tvayānartho 'yam āhṛtaḥ /

MBh, 3, 216, 13.1 vajraprahārāt skandasya saṃjātaḥ puruṣo 'paraḥ /

MBh, 3, 216, 14.1 taṃ jātam aparaṃ dṛṣṭvā kālānalasamadyutim /

MBh, 3, 219, 56.1 kaścit krīḍitukāmo vai bhoktukāmas tathāparaḥ /

MBh, 3, 230, 6.1 tato 'parair avāryanta gandharvaiḥ kurusainikāḥ /

MBh, 3, 230, 30.1 anye chattraṃ varūthaṃ ca bandhuraṃ ca tathāpare /

MBh, 3, 231, 8.2 vindānuvindāvapare rājadārāṃś ca sarvaśaḥ //

MBh, 3, 240, 11.1 bhīṣmadroṇakṛpādīṃś ca pravekṣyantyapare 'surāḥ /

MBh, 3, 243, 3.1 apare tvabruvaṃs tatra vātikās taṃ mahīpatim /

MBh, 3, 249, 12.1 tasyāpare bhrātaro 'dīnasattvā balāhakānīkavidāraṇādhyāḥ /

MBh, 3, 266, 46.2 pakṣiṇaṃ dṛṣṭavantaḥ sma vainateyam ivāparam //

MBh, 3, 267, 12.2 uddhunvanto 'pare reṇūn samājagmuḥ samantataḥ //

MBh, 4, 2, 27.4 vākyaṃ tadāsau virarāma bhūyo nṛpo 'paraṃ bhrātaram ābabhāṣe //

MBh, 4, 5, 25.2 gāṇḍīvaṃ cāparaṃ tatra caturbhir nidadhe saha /

MBh, 4, 7, 1.2 athāparo bhīmabalaḥ śriyā jvalann upāyayau siṃhavilāsavikramaḥ /

MBh, 4, 8, 30.2 tām eva sa tato rātriṃ praviśed aparāṃ tanum //

MBh, 4, 9, 9.1 apare daśasāhasrā dvistāvantastathāpare /

MBh, 4, 9, 9.1 apare daśasāhasrā dvistāvantastathāpare /

MBh, 4, 10, 1.2 athāparo 'dṛśyata rūpasaṃpadā strīṇām alaṃkāradharo bṛhatpumān /

MBh, 4, 11, 1.2 athāparo 'dṛśyata pāṇḍavaḥ prabhur virāṭarājñasturagān samīkṣataḥ /

MBh, 4, 19, 5.1 dattvā yācanti puruṣā hatvā vadhyanti cāpare /

MBh, 4, 21, 11.1 dāsīśataṃ ca te dadyāṃ dāsānām api cāparam /

MBh, 4, 29, 28.1 aparaṃ divasaṃ sarve rājan sambhūya kauravāḥ /

MBh, 4, 38, 16.2 apaśyad gāṇḍivaṃ tatra caturbhir aparaiḥ saha //

MBh, 4, 47, 16.4 tato 'paraścaturbhāgo gāḥ samādāya gacchatu //

MBh, 4, 48, 6.2 aparau cāpyatikrāntau karṇau saṃspṛśya me śarau //

MBh, 4, 55, 19.1 upāsaṅgād upādāya karṇo bāṇān athāparān /

MBh, 4, 55, 23.1 athāpareṇa bāṇena jvalitena mahābhujaḥ /

MBh, 5, 20, 17.1 apare puruṣavyāghrāḥ sahasrākṣauhiṇīsamāḥ /

MBh, 5, 26, 21.2 anye ca ye kuravastatra santi yathārjunānnāstyaparo dhanurdharaḥ //

MBh, 5, 30, 45.1 na hīdṛśāḥ santyapare pṛthivyāṃ ye yodhakā dhārtarāṣṭreṇa labdhāḥ /

MBh, 5, 31, 14.1 evaṃ pūrvāparān kleśān atitikṣanta pāṇḍavāḥ /

MBh, 5, 39, 3.1 priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ /

MBh, 5, 39, 6.1 samṛddhā guṇataḥ kecid bhavanti dhanato 'pare /

MBh, 5, 42, 3.2 amṛtyuḥ karmaṇā kecinmṛtyur nāstīti cāpare /

MBh, 5, 43, 11.2 vargapraśaṃsī vanitāsu dveṣṭā ete 'pare sapta nṛśaṃsadharmāḥ //

MBh, 5, 43, 23.3 tathaivānye caturvedāstrivedāśca tathāpare //

MBh, 5, 43, 24.1 dvivedāścaikavedāśca anṛcaśca tathāpare /

MBh, 5, 70, 55.1 antato dayitaṃ ghnanti kecid apyapare janāḥ /

MBh, 5, 82, 2.2 bhojyaṃ ca vipulaṃ rājan preṣyāśca śataśo 'pare //

MBh, 5, 87, 4.2 yānair bahuvidhair anye padbhir eva tathāpare //

MBh, 5, 100, 8.2 dakṣiṇāṃ haṃsakā nāma dhārayatyaparāṃ diśam //

MBh, 5, 106, 18.2 brūhi gālava yāsyāmi śṛṇu cāpyaparāṃ diśam //

MBh, 5, 114, 19.2 kālo gantuṃ naraśreṣṭha bhikṣārtham aparaṃ nṛpam //

MBh, 5, 117, 8.1 aparāṇyapi catvāri śatāni dvijasattama /

MBh, 5, 117, 21.1 jāto dānapatiḥ putrastvayā śūrastathāparaḥ /

MBh, 5, 117, 21.2 satyadharmarataścānyo yajvā cāpi tathāparaḥ //

MBh, 5, 130, 27.1 dānenānyaṃ balenānyaṃ tathā sūnṛtayāparam /

MBh, 5, 132, 5.2 anuduṣyeyur apare paśyantastava pauruṣam //

MBh, 5, 133, 2.1 aho kṣatrasamācāro yatra mām aparaṃ yathā /

MBh, 5, 133, 22.3 abhūtvā hi bhavantyarthā bhūtvā naśyanti cāpare //

MBh, 5, 134, 3.1 śatrūn eke prapadyante prajahatyapare punaḥ /

MBh, 5, 134, 13.1 ahaṃ hi vacanaṃ tvattaḥ śuśrūṣur aparāparam /

MBh, 5, 134, 13.1 ahaṃ hi vacanaṃ tvattaḥ śuśrūṣur aparāparam /

MBh, 5, 153, 23.1 senāpatistvahaṃ rājan samayenāpareṇa te /

MBh, 5, 168, 14.1 kāśikaḥ sukumāraśca nīlo yaścāparo nṛpaḥ /

MBh, 5, 168, 24.1 anuraktaśca śūraśca ratho 'yam aparo mahān /

MBh, 5, 170, 9.3 ambā caivāmbikā caiva tathaivāmbālikāparā //

MBh, 5, 182, 10.1 tato 'parā jāmadagnyo mahātmā śaktīr ghorāḥ prākṣipaddhemadaṇḍāḥ /

MBh, 5, 187, 20.1 yamunātīram āsādya saṃvatsaram athāparam /

MBh, 5, 187, 21.1 śīrṇaparṇena caikena pārayāmāsa cāparam /

MBh, 6, 2, 1.2 tataḥ pūrvāpare saṃdhye samīkṣya bhagavān ṛṣiḥ /

MBh, 6, 2, 20.1 ubhe pūrvāpare saṃdhye nityaṃ paśyāmi bhārata /

MBh, 6, 3, 2.2 kravyādān pakṣiṇaścaiva gomāyūn aparānmṛgān //

MBh, 6, 7, 33.1 gandhamādanapādeṣu pareṣvaparagaṇḍikāḥ /

MBh, 6, 8, 4.2 apare kṣīriṇo nāma vṛkṣāstatra narādhipa //

MBh, 6, 10, 4.1 apare kṣatriyāścāpi nānājanapadeśvarāḥ /

MBh, 6, 10, 56.2 athāpare janapadā dakṣiṇā bharatarṣabha //

MBh, 6, 10, 63.2 uttarāścāpare mlecchā janā bharatasattama //

MBh, 6, 13, 2.1 ghṛtatoyaḥ samudro 'tra dadhimaṇḍodako 'paraḥ /

MBh, 6, 21, 13.2 anyathā vijayaścāsya saṃnatiścāparo guṇaḥ //

MBh, 6, BhaGī 2, 22.1 vāsāṃsi jīrṇāni yathā vihāya navāni gṛhṇāti naro 'parāṇi /

MBh, 6, BhaGī 4, 4.2 aparaṃ bhavato janma paraṃ janma vivasvataḥ /

MBh, 6, BhaGī 4, 25.1 daivamevāpare yajñaṃ yoginaḥ paryupāsate /

MBh, 6, BhaGī 4, 25.2 brahmāgnāvapare yajñaṃ yajñenaivopajuhvati //

MBh, 6, BhaGī 4, 27.1 sarvāṇīndriyakarmāṇi prāṇakarmāṇi cāpare /

MBh, 6, BhaGī 4, 28.1 dravyayajñāstapoyajñā yogayajñāstathāpare /

MBh, 6, BhaGī 4, 29.1 apāne juhvati prāṇaṃ prāṇe 'pānaṃ tathāpare /

MBh, 6, BhaGī 4, 30.1 apare niyatāhārāḥ prāṇānprāṇeṣu juhvati /

MBh, 6, BhaGī 6, 22.1 yaṃ labdhvā cāparaṃ lābhaṃ manyate nādhikaṃ tataḥ /

MBh, 6, BhaGī 7, 5.1 apareyamitastvanyāṃ prakṛtiṃ viddhi me parām /

MBh, 6, BhaGī 13, 24.2 anye sāṃkhyena yogena karmayogena cāpare //

MBh, 6, BhaGī 16, 14.1 asau mayā hataḥ śatrur haniṣye cāparānapi /

MBh, 6, BhaGī 18, 3.2 yajñadānatapaḥkarma na tyājyamiti cāpare //

MBh, 6, 41, 20.2 hāhākāro mahān āsīn niḥśabdāstvapare 'bhavan //

MBh, 6, 43, 16.1 athāparābhyāṃ bhallābhyāṃ pītābhyām arimardanaḥ /

MBh, 6, 43, 30.1 śaraṃ caiva mahāghoraṃ kāladaṇḍam ivāparam /

MBh, 6, 44, 40.1 apare kṣatriyāḥ śūrāḥ kṛtavairāḥ parasparam /

MBh, 6, 44, 42.1 apare kliśyamānāstu vraṇārtāḥ śarapīḍitāḥ /

MBh, 6, 49, 9.2 śakrāśanisamasparśaṃ mṛtyudaṇḍam ivāparam //

MBh, 6, 49, 27.2 tato 'pareṇa bhallena hastāccāpam athācchinat //

MBh, 6, 50, 47.1 chinnadantāgrahastāśca bhinnakumbhāstathāpare /

MBh, 6, 50, 59.2 apare cainam ālokya bhayāt pañcatvam āgatāḥ //

MBh, 6, 58, 48.2 vimūtrān bhagnasaṃvignāṃstathā viśakṛto 'parān //

MBh, 6, 58, 49.2 apaśyāma hatānnāgān niṣṭanantastathāpare //

MBh, 6, 59, 5.1 taṃ bhīmasenaḥ samare mahodadhim ivāparam /

MBh, 6, 66, 18.1 apare bāhubhir vīrā niyuddhakuśalā yudhi /

MBh, 6, 68, 24.1 tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca /

MBh, 6, 70, 3.2 ādadānasya bhūyaśca saṃdadhānasya cāparān //

MBh, 6, 75, 48.1 athāpareṇa bhallena sumuktena nipātinā /

MBh, 6, 78, 11.1 abhīśuhastaṃ kṛṣṇaṃ ca dṛṣṭvādityam ivāparam /

MBh, 6, 80, 6.1 athāpareṇa bhallena ketuṃ tasya mahātmanaḥ /

MBh, 6, 80, 22.1 athāpareṇa bhallena dhanuścicheda māriṣa /

MBh, 6, 82, 28.2 aparāṃ diśam āsthāya sthite savitari prabho //

MBh, 6, 84, 22.1 athāpareṇa bhallena kuṇḍadhāraṃ mahāratham /

MBh, 6, 85, 24.2 cakāra kadanaṃ ghoraṃ kruddhaḥ kāla ivāparaḥ //

MBh, 6, 86, 4.2 ye cāpare tittirajā javanā vātaraṃhasaḥ //

MBh, 6, 89, 34.1 keciddhastair dvidhā chinnaiśchinnagātrāstathāpare /

MBh, 6, 92, 23.1 apareṇa tu bhallena pītena niśitena ca /

MBh, 6, 92, 66.1 dantibhiścāparaistatra saprāsair gāḍhavedanaiḥ /

MBh, 6, 97, 48.1 tato 'pareṇa bhallena mādhavasya dhvajottamam /

MBh, 6, 100, 6.1 apare tudyamānāstu vājināgarathā raṇāt /

MBh, 6, 101, 33.2 aparāṃ diśam āsthāya dyotamāne divākare //

MBh, 6, 102, 47.1 samābhāṣyainam aparaṃ pragṛhya ruciraṃ dhanuḥ /

MBh, 6, 114, 110.1 prākrośan prāpataṃścānye jagmur mohaṃ tathāpare /

MBh, 6, 117, 17.1 brahmaṇyaḥ satyavādī ca tejasārka ivāparaḥ /

MBh, 7, 9, 63.1 na pūrve nāpare cakrur idaṃ kecana mānavāḥ /

MBh, 7, 19, 43.2 vitresuḥ sarvabhūtānāṃ śabdam evāpare 'vrajan //

MBh, 7, 23, 7.2 cedayaścāpare vaṅgā mām eva samupāśritāḥ //

MBh, 7, 24, 54.1 rathaṃ ca svaṃ samāsthāya dhanur ādāya cāparam /

MBh, 7, 28, 24.2 aparā paśyati jagat kurvāṇaṃ sādhvasādhunī //

MBh, 7, 28, 25.1 aparā kurute karma mānuṣaṃ lokam āśritā /

MBh, 7, 28, 25.2 śete caturthī tvaparā nidrāṃ varṣasahasrikām //

MBh, 7, 28, 44.2 tato 'parāṃstava jayakāṅkṣiṇo narān babhañja vāyur balavān drumān iva //

MBh, 7, 30, 7.1 droṇaṃ droṇam iti hyeke mā droṇam iti cāpare /

MBh, 7, 31, 15.1 apare 'pyaparāñ jaghnur vāraṇāḥ patitānnarān /

MBh, 7, 31, 15.1 apare 'pyaparāñ jaghnur vāraṇāḥ patitānnarān /

MBh, 7, 31, 16.1 narāntraiḥ kecid apare viṣāṇālagnasaṃsravaiḥ /

MBh, 7, 31, 27.2 sadhanuścāparasyāpi saśaraḥ sāṅkuśastathā //

MBh, 7, 31, 47.1 kecid ārtasvaraṃ cakrur vinedur apare punaḥ /

MBh, 7, 31, 62.1 punaḥ svaratham āsthāya dhanur ādāya cāparam /

MBh, 7, 48, 1.3 rarājātirathaḥ saṃkhye janārdana ivāparaḥ //

MBh, 7, 51, 37.1 imāṃ cāpyaparāṃ bhūyaḥ pratijñāṃ me nibodhata /

MBh, 7, 57, 69.1 dvitīyaṃ cāparaṃ nāgaṃ sahasraśirasaṃ varam /

MBh, 7, 64, 43.1 anyonyam api cājaghnur ātmānam api cāpare /

MBh, 7, 64, 60.1 pārṣṇyaṅguṣṭhāṅkuśair nāgāṃścodayantastathāpare /

MBh, 7, 65, 18.1 apare dantaveṣṭeṣu kumbheṣu ca kaṭeṣu ca /

MBh, 7, 68, 40.1 cukruśuśca nipetuśca babhramuścāpare diśaḥ /

MBh, 7, 68, 57.3 dhanuścāsyāparaiśchittvā śaraiḥ pārtho vicakrame //

MBh, 7, 68, 62.1 tato 'paraiḥ śaraiścāpi gadāṃ tasya mahātmanaḥ /

MBh, 7, 70, 14.1 athāpare 'pi rājānaḥ parāvṛtya samantataḥ /

MBh, 7, 70, 21.1 bhojam eke nyavartanta jalasaṃdham athāpare /

MBh, 7, 70, 21.2 pāṇḍavair hanyamānāśca droṇam evāpare 'vrajan //

MBh, 7, 72, 30.1 athāsmai tvarito bāṇam aparaṃ jīvitāntakam /

MBh, 7, 73, 34.1 nimeṣāntaramātreṇa bhāradvājo 'paraṃ dhanuḥ /

MBh, 7, 82, 6.1 tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca /

MBh, 7, 82, 23.1 athāpareṇa bhallena pītena niśitena ca /

MBh, 7, 85, 34.2 na cāpyabhiyayuḥ kecid apare naiva vivyadhuḥ //

MBh, 7, 87, 27.1 yāṃstvetān aparān rājannāgān saptaśatāni ca /

MBh, 7, 89, 9.1 sacivaiścāparair mukhyair bahubhir mukhyakarmabhiḥ /

MBh, 7, 89, 21.2 vetanena yathāyogyaṃ priyavādena cāpare //

MBh, 7, 91, 5.2 preṣayāmāsa samare śarāṃśca caturo 'parān //

MBh, 7, 91, 31.1 tato 'pareṇa bhallena pītena niśitena ca /

MBh, 7, 93, 5.1 tato 'sya bāṇān aparān indrāśanisamasvanān /

MBh, 7, 93, 14.1 athāpareṇa bhallena hemapuṅkhena patriṇā /

MBh, 7, 94, 12.1 tathaiva tasyāvanipālaputraḥ saṃdhāya bāṇair aparair jvaladbhiḥ /

MBh, 7, 98, 40.1 tathāparaiḥ suniśitair bhallaisteṣāṃ mahāyaśāḥ /

MBh, 7, 100, 31.1 śataśaścāparān yodhān sadvipāṃśca rathān raṇe /

MBh, 7, 105, 21.1 ihaiva tvaham āsiṣye preṣayiṣyāmi cāparān /

MBh, 7, 108, 21.1 pragṛhya ca mahāśaktiṃ kālaśaktim ivāparām /

MBh, 7, 114, 5.1 athāpareṇa bhallena sūtaputraṃ stanāntare /

MBh, 7, 114, 34.2 ākarṣānmaṇḍalībhūtaṃ śakracāpam ivāparam /

MBh, 7, 115, 16.1 taiḥ kāyam asyāgnyanilaprabhāvair vidārya bāṇair aparair jvaladbhiḥ /

MBh, 7, 117, 23.1 daśabhiḥ sātyakiṃ viddhvā saumadattir athāparān /

MBh, 7, 123, 40.1 saṃsyūtān vājibhiḥ sārdhaṃ dharaṇyāṃ paśya cāparān /

MBh, 7, 125, 12.1 aparaścāpi durdharṣaḥ śiṣyaste savyasācinā /

MBh, 7, 128, 25.1 śataśaścāparān yodhān sadvipāśvarathān raṇe /

MBh, 7, 137, 18.1 tato 'pareṇa bhallena dhvajaṃ cicheda kāñcanam /

MBh, 7, 146, 22.1 athāpareṇa bhallena muṣṭideśe mahad dhanuḥ /

MBh, 7, 146, 40.1 utsṛjya vāhān samare codayantastathāpare /

MBh, 7, 147, 17.1 apare mohitā mohāt tam evābhimukhā yayuḥ /

MBh, 7, 147, 17.2 pāṇḍavānāṃ raṇe yodhāḥ paralokaṃ tathāpare //

MBh, 7, 155, 30.1 athāpare nihatā rākṣasendrā hiḍimbakirmīrabakapradhānāḥ /

MBh, 7, 156, 18.2 asyann eko vanacaro babhau rāma ivāparaḥ //

MBh, 7, 159, 18.1 svapnāyamānāstvapare parān iti vicetasaḥ /

MBh, 7, 159, 35.1 aśvapṛṣṭheṣu cāpyanye rathanīḍeṣu cāpare /

MBh, 7, 159, 35.2 gajaskandhagatāścānye śerate cāpare kṣitau //

MBh, 7, 161, 26.1 hastair hastāgram apare pratyapiṃṣannarādhipāḥ /

MBh, 7, 161, 26.2 apare daśanair oṣṭhān adaśan krodhamūrchitāḥ //

MBh, 7, 161, 27.1 vyākṣipann āyudhān anye mamṛduścāpare bhujān /

MBh, 7, 161, 50.2 vimukhāḥ pṛṣṭhataścānye tāḍyante pārśvato 'pare //

MBh, 7, 167, 16.1 krośantastāta putreti palāyanto 'pare bhayāt /

MBh, 7, 169, 8.1 yudhiṣṭhiraśca bhīmaśca yamau kṛṣṇastathāpare /

MBh, 7, 170, 18.1 tathāpare dyotamānā jyotīṃṣīvāmbare 'male /

MBh, 7, 172, 25.1 apare pradrutāstatra dahyamānā mahāgajāḥ /

MBh, 7, 172, 25.2 tresustathāpare ghore vane dāvāgnisaṃvṛtāḥ //

MBh, 7, 172, 54.1 athāparaṃ tapastaptvā dvistato 'nyat punar mahat /

MBh, 8, 4, 104.2 athāparau karṇasutau varārhau vyavasthitau laghuhastau narendra /

MBh, 8, 4, 105.1 etaiś ca mukhyair aparaiś ca rājan yodhapravīrair amitaprabhāvaiḥ /

MBh, 8, 6, 43.2 vyatyaricyata rūpeṇa divākara ivāparaḥ //

MBh, 8, 8, 19.1 athāpare punaḥ śūrāś cedipāñcālakekayāḥ /

MBh, 8, 8, 32.2 nirbibheda tu vegena ṣaḍbhiś cāpy aparair nadan //

MBh, 8, 10, 13.1 tato 'pareṇa bhallena bhṛśaṃ tīkṣṇena satvaraḥ /

MBh, 8, 13, 21.1 tato 'pare tatpratimā gajottamā jigīṣavaḥ saṃyati savyasācinam /

MBh, 8, 14, 52.2 vyutkrāntān aparān yodhāṃś chādayitvā tarasvinaḥ /

MBh, 8, 14, 53.1 apare tatra tatraiva paridhāvanti māninaḥ /

MBh, 8, 14, 57.1 paśyāparān naraśreṣṭha saṃdaṣṭauṣṭhapuṭān punaḥ /

MBh, 8, 15, 21.1 tato navāparāṃs tīkṣṇān nārācān kaṅkavāsasaḥ /

MBh, 8, 16, 29.1 parasparaṃ cāpy apare paṭṭiśair asibhis tathā /

MBh, 8, 17, 104.1 apare trāsitā nāgā nārācaśatatomaraiḥ /

MBh, 8, 17, 105.1 apare niṣṭanantaḥ sma vyadṛśyanta mahādvipāḥ /

MBh, 8, 19, 52.2 viṣāṇaiś cāpare jaghnur mamṛduś cāpare bhṛśam //

MBh, 8, 19, 52.2 viṣāṇaiś cāpare jaghnur mamṛduś cāpare bhṛśam //

MBh, 8, 19, 53.2 aparāṃś cikṣipur vegāt pragṛhyātibalās tathā //

MBh, 8, 19, 57.1 pratimāneṣu kumbheṣu dantaveṣṭeṣu cāpare /

MBh, 8, 19, 59.1 sarathaṃ sādinaṃ tatra apare tu mahāgajāḥ /

MBh, 8, 19, 66.1 samāsaktasya cānyena avijñātas tathāparaḥ /

MBh, 8, 21, 32.2 śataghnya iva cāpy anye vajrāṇy ugrāṇi vāpare //

MBh, 8, 24, 71.2 pakṣau pūrvāparau tatra kṛte rātryahanī śubhe //

MBh, 8, 24, 129.1 imaṃ cāpy aparaṃ bhūya itihāsaṃ nibodha me /

MBh, 8, 26, 19.2 tat karma kuru rādheya vajrapāṇir ivāparaḥ //

MBh, 8, 26, 69.1 idam aparam upasthitaṃ punas tava nidhanāya suyuddham adya vai /

MBh, 8, 32, 45.2 tvadīyāś cāpare rājan vīrā vīrān avārayan //

MBh, 8, 33, 63.2 gādhena ca plavantaś ca nimajyonmajjya cāpare //

MBh, 8, 35, 13.1 tato 'parābhyāṃ bhallābhyāṃ putrayos te mahāhave /

MBh, 8, 35, 30.1 tathā rathaśataṃ sāgraṃ pattīṃś ca śataśo 'parān /

MBh, 8, 36, 14.2 hastair vicerus te nāgā babhañjuś cāpare tathā //

MBh, 8, 36, 18.1 apare prādravan nāgāḥ śalyārtā vraṇapīḍitāḥ /

MBh, 8, 36, 19.2 mamluś ca bahavo rājaṃś cukūjuś cāpare tathā //

MBh, 8, 36, 21.1 apare kṛṣyamāṇāś ca viveṣṭanto mahītale /

MBh, 8, 37, 7.3 tato 'pareṇa bhallena ketuṃ vivyādha māriṣa //

MBh, 8, 37, 13.1 apare jagṛhuś caiva keśavasya mahābhujau /

MBh, 8, 40, 11.1 tato 'parābhyāṃ bhallābhyāṃ dhanuṣī samakṛntata /

MBh, 8, 40, 49.1 athāparān mahārāja sūtaputraḥ pratāpavān /

MBh, 8, 40, 65.2 parivavrur amitraghnaṃ śataśaś cāpare janāḥ //

MBh, 8, 42, 12.2 preṣayāmāsa saṃkruddho mṛtyudaṇḍam ivāparam //

MBh, 8, 42, 50.2 droṇaputrāya cikṣepa kāladaṇḍam ivāparam /

MBh, 8, 44, 29.1 athāparaiḥ saptadaśair bhallaiḥ kanakabhūṣaṇaiḥ /

MBh, 8, 47, 4.1 tato 'parān bāṇasaṃghān anekān ākarṇapūrṇāyatavipramuktān /

MBh, 8, 48, 12.1 tathāpareṣām ṛṣisattamānāṃ śrutvā giraṃ pūjayatāṃ sadaiva /

MBh, 8, 49, 60.3 idaṃ cāparam atraiva śṛṇu hṛtsthaṃ vivakṣitam //

MBh, 8, 54, 3.1 tato 'pare nāgarathāśvapattibhiḥ pratyudyayuḥ kuravas taṃ samantāt /

MBh, 8, 57, 65.2 samanvadhāvan punar ucchritair dhvajai rathaiḥ suyuktair apare yuyutsavaḥ //

MBh, 8, 61, 16.2 adyaiva dāsyāmy aparaṃ dvitīyaṃ duryodhanaṃ yajñapaśuṃ viśasya /

MBh, 8, 62, 43.1 athāpare drauṇiśarāhatā dvipās trayaḥ sasarvāyudhayodhaketavaḥ /

MBh, 8, 62, 46.1 kuṇindaputraprahito 'paradvipaḥ śukaṃ sasūtāśvarathaṃ vyapothayat /

MBh, 8, 62, 50.1 viṣāṇapotrāparagātraghātinā gajena hantuṃ śakuneḥ kuṇindajaḥ /

MBh, 8, 67, 28.3 balānvitāś cāpy apare hy anṛtyann anyonyam āśliṣya nadanta ūcuḥ //

MBh, 8, 68, 4.1 prahṛṣṭavitrastaviṣaṇṇavismṛtās tathāpare śokagatā ivābhavan /

MBh, 8, 68, 19.1 gajair nikṛttāparahastagātrair udvepamānaiḥ patitaiḥ pṛthivyām /

MBh, 9, 2, 56.1 kecinna samyak paśyanti mūḍhāḥ samyak tathāpare /

MBh, 9, 5, 19.2 mahāseno mahābāhur mahāsena ivāparaḥ //

MBh, 9, 7, 2.2 ayojayan rathāṃstūrṇaṃ paryadhāvaṃstathāpare //

MBh, 9, 9, 28.1 athānyaṃ ratham āsthāya dhanur ādāya cāparam /

MBh, 9, 12, 14.1 tato 'pareṇa bhallena dharmaputrasya māriṣa /

MBh, 9, 13, 33.1 tato 'paraistribhir bāṇair drauṇiṃ vivyādha pāṇḍavaḥ /

MBh, 9, 16, 19.2 bhittvā hyurastapanīyaṃ ca varma jaghāna ṣaḍbhistvaparaiḥ pṛṣatkaiḥ //

MBh, 9, 16, 23.1 tato 'pareṇa jvalitārkatejasā kṣureṇa rājño dhanur unmamātha /

MBh, 9, 16, 26.1 athāpareṇāsya jahāra yantuḥ kāyācchiraḥ saṃnahanīyamadhyāt /

MBh, 9, 19, 14.1 tato 'parān pañca śitānmahātmā nārācamukhyān visasarja kumbhe /

MBh, 9, 20, 24.3 tato 'pareṇa bhallena hṛdyenaṃ samatāḍayat //

MBh, 9, 22, 25.2 hṛṣṭāḥ kilakilāśabdam akurvantāpare tathā //

MBh, 9, 22, 87.2 pitṝn bhrātṝn vayasyāṃśca putrān api tathāpare //

MBh, 9, 24, 4.1 hatadhuryā rathāḥ keciddhatasūtāstathāpare /

MBh, 9, 24, 6.2 vicukruśuḥ pitṝn anye sahāyān apare punaḥ //

MBh, 9, 24, 11.1 pānīyam apare pītvā paryāśvāsya ca vāhanam /

MBh, 9, 24, 12.1 samāśvāsyāpare bhrātṝnnikṣipya śibire 'pi ca /

MBh, 9, 24, 38.2 apare tvabruvaṃstatra kṣatriyā bhṛśavikṣatāḥ //

MBh, 9, 25, 8.1 tato 'pareṇa bhallena sarvāvaraṇabhedinā /

MBh, 9, 25, 13.1 tato 'pareṇa tīkṣṇena nārācena paraṃtapaḥ /

MBh, 9, 25, 16.1 tato yatantam aparam abhivīkṣya sutaṃ tava /

MBh, 9, 27, 13.1 kabandhair utthitaiśchinnair nṛtyadbhiścāparair yudhi /

MBh, 9, 28, 70.1 āsthāyāśvatarīyuktān syandanān apare janāḥ /

MBh, 9, 36, 45.2 dantolūkhalinaścānye saṃprakṣālāstathāpare //

MBh, 9, 44, 44.1 sthiraṃ cātisthiraṃ caiva merur evāparau dadau /

MBh, 9, 44, 64.1 kālakaṇṭhaḥ prabhāsaśca tathā kumbhāṇḍako 'paraḥ /

MBh, 9, 44, 76.2 nakulolūkavaktrāśca śvavaktrāśca tathāpare //

MBh, 9, 44, 87.1 nānāvṛkṣabhujāḥ kecit kaṭiśīrṣāstathāpare /

MBh, 9, 44, 94.1 hastināsāḥ kūrmanāsā vṛkanāsāstathāpare /

MBh, 9, 44, 95.1 mahādaṃṣṭrā hrasvadaṃṣṭrāścaturdaṃṣṭrāstathāpare /

MBh, 9, 44, 100.2 śvetāṅgā lohitagrīvāḥ piṅgākṣāśca tathāpare /

MBh, 9, 47, 50.2 pravakṣyāmyaparaṃ bhūyo varam atra yathāvidhi //

MBh, 9, 49, 41.1 trīṃl lokān aparān vipram utpatantaṃ svatejasā /

MBh, 10, 7, 32.1 gāyamānāstathaivānye nṛtyamānāstathāpare /

MBh, 10, 8, 99.1 tatrāpare vadhyamānā muhur muhur acetasaḥ /

MBh, 10, 8, 105.1 kāṃścid āpatato vīrān aparāṃśca pradhāvataḥ /

MBh, 10, 8, 110.1 pṛṣṭhacchinnāñ śiraśchinnān pārśvacchinnāṃstathāparān /

MBh, 10, 8, 120.1 stanatāṃ ca manuṣyāṇām apareṣāṃ ca kūjatām /

MBh, 10, 8, 123.1 anyonyaṃ sampariṣvajya śayānān dravato 'parān /

MBh, 10, 8, 131.1 pītvā ca śoṇitaṃ hṛṣṭāḥ prānṛtyan gaṇaśo 'pare /

MBh, 10, 8, 133.1 vasāṃ cāpyapare pītvā paryadhāvan vikukṣilāḥ /

MBh, 10, 17, 12.2 sraṣṭāraṃ sarvabhūtānāṃ sasarja manasāparam //

MBh, 11, 16, 14.2 śarīreṣvaskhalann anyā nyapataṃścāparā bhuvi //

MBh, 11, 16, 24.2 kvacid ākrīḍamānaiśca śayānair aparaiḥ kvacit //

MBh, 11, 16, 37.1 apare punar āliṅgya gadāḥ parighabāhavaḥ /

MBh, 11, 16, 39.1 kravyādaiḥ kṛṣyamāṇānām apareṣāṃ mahātmanām /

MBh, 11, 16, 48.2 pāṇibhiścāparā ghnanti śirāṃsi mṛdupāṇayaḥ //

MBh, 11, 16, 54.1 pāṇibhiścāparā ghnanti śirāṃsi madhusūdana /

MBh, 11, 23, 41.1 sāmabhistribhir antaḥsthair anuśaṃsanti cāpare /

MBh, 11, 26, 39.2 sāmabhiścāpyagāyanta te 'nvaśocyanta cāparaiḥ //

MBh, 12, 12, 23.1 svādhyāyayajñā ṛṣayo jñānayajñāstathāpare /

MBh, 12, 12, 23.2 athāpare mahāyajñānmanasaiva vitanvate //

MBh, 12, 14, 22.2 apareṇa mahāmeror daṇḍena mṛditastvayā //

MBh, 12, 18, 15.1 naiva te 'sti paro loko nāparaḥ pāpakarmaṇaḥ /

MBh, 12, 19, 1.2 vedāhaṃ tāta śāstrāṇi aparāṇi parāṇi ca /

MBh, 12, 20, 5.2 svādhyāyayajñā ṛṣayo jñānayajñāstathāpare //

MBh, 12, 21, 7.1 anye śamaṃ praśaṃsanti vyāyāmam apare tathā /

MBh, 12, 21, 7.2 naikaṃ na cāparaṃ kecid ubhayaṃ ca tathāpare //

MBh, 12, 21, 7.2 naikaṃ na cāparaṃ kecid ubhayaṃ ca tathāpare //

MBh, 12, 21, 8.1 yajñam eke praśaṃsanti saṃnyāsam apare janāḥ /

MBh, 12, 26, 16.1 hantīti manyate kaścinna hantītyapi cāpare /

MBh, 12, 26, 30.2 duḥkhānāṃ hi kṣayo nāsti jāyate hyaparāt param //

MBh, 12, 29, 95.1 naitat pūrve janāścakrur na kariṣyanti cāpare /

MBh, 12, 47, 69.2 apareṇa mahātmānau yudhiṣṭhiradhanaṃjayau //

MBh, 12, 47, 70.2 kṛpo yuyutsuḥ sūtaśca saṃjayaścāparaṃ ratham //

MBh, 12, 47, 72.2 kṛtāñjaliṃ praṇatam athāparaṃ janaṃ sa keśihā muditamanābhyanandata //

MBh, 12, 49, 59.2 saṃtrāsājjāmadagnyasya so 'parāntaṃ mahītalam //

MBh, 12, 54, 34.2 kuśalo rājadharmāṇāṃ pūrveṣām aparāśca ye //

MBh, 12, 56, 60.1 ete caivāpare caiva doṣāḥ prādurbhavantyuta /

MBh, 12, 59, 18.2 kāmo nāmāparastatra samapadyata vai prabho //

MBh, 12, 59, 104.2 tataḥ puruṣa utpanno rūpeṇendra ivāparaḥ //

MBh, 12, 64, 4.1 apare vacanaiḥ puṇyair vādino lokaniścayam /

MBh, 12, 67, 14.2 ekasya hi dvau harato dvayośca bahavo 'pare //

MBh, 12, 69, 64.1 ṣāḍguṇyaṃ ca trivargaṃ ca trivargam aparaṃ tathā /

MBh, 12, 69, 67.2 kṣayaḥ sthānaṃ ca vṛddhiśca trivargam aparaṃ tathā //

MBh, 12, 77, 1.2 svakarmaṇyapare yuktāstathaivānye vikarmaṇi /

MBh, 12, 81, 6.1 caturṇāṃ madhyamau śreṣṭhau nityaṃ śaṅkyau tathāparau /

MBh, 12, 87, 30.1 anyaḥ kāryaḥ svarāṣṭreṣu pararāṣṭreṣu cāparaḥ /

MBh, 12, 87, 30.2 aṭavīṣvaparaḥ kāryaḥ sāmantanagareṣu ca //

MBh, 12, 88, 3.1 grāmasyādhipatiḥ kāryo daśagrāmyastathāparaḥ /

MBh, 12, 91, 35.1 nakṣatrāṇyupatiṣṭhanti grahā ghorāstathāpare /

MBh, 12, 91, 37.1 dvāvādadāte hyekasya dvayośca bahavo 'pare /

MBh, 12, 96, 5.1 aśaktaṃ kṣatriyaṃ matvā śastraṃ gṛhṇātyathāparaḥ /

MBh, 12, 97, 15.1 alpenāpi hi saṃyuktastuṣyatyevāparādhikaḥ /

MBh, 12, 101, 2.2 satyena hi sthitā dharmā upapattyā tathāpare /

MBh, 12, 102, 8.1 mṛgasvarā dvīpinetrā ṛṣabhākṣāstathāpare /

MBh, 12, 109, 8.2 pitṛvṛttyā tvimaṃ lokaṃ mātṛvṛttyā tathāparam /

MBh, 12, 110, 12.1 śrutidharma iti hyeke netyāhur apare janāḥ /

MBh, 12, 121, 7.1 kaśca pūrvāparam idaṃ jāgarti paripālayan /

MBh, 12, 121, 7.2 kaśca vijñāyate pūrvaṃ ko 'paro daṇḍasaṃjñitaḥ /

MBh, 12, 121, 48.2 bhartṛpratyaya utpanno vyavahārastathāparaḥ /

MBh, 12, 121, 49.2 maulaśca naraśārdūla śāstroktaśca tathāparaḥ //

MBh, 12, 124, 48.1 tasmiṃstejasi yāte tu tādṛgrūpastato 'paraḥ /

MBh, 12, 124, 50.1 tato 'paro mahārāja prajvalann iva tejasā /

MBh, 12, 124, 52.1 tasmin anugate dharmaṃ puruṣe puruṣo 'paraḥ /

MBh, 12, 128, 38.1 arthārtham anyad bhavati viparītam athāparam /

MBh, 12, 128, 39.1 yajñārtham anyad bhavati yajñe nārthastathāparaḥ /

MBh, 12, 130, 14.3 yathā yathāsya vahataḥ sahāyāḥ syustathāpare //

MBh, 12, 130, 15.2 apare naivam icchanti ye śaṅkhalikhitapriyāḥ /

MBh, 12, 135, 3.1 atraikaḥ prāptakālajño dīrghadarśī tathāparaḥ /

MBh, 12, 135, 12.2 agacchad grahaṇaṃ tatra dīrghasūtraḥ sahāparaiḥ //

MBh, 12, 136, 29.2 apaśyad aparaṃ ghoram ātmanaḥ śatrum āgatam //

MBh, 12, 136, 148.1 priyo bhavati dānena priyavādena cāparaḥ /

MBh, 12, 137, 9.1 phalam ekaṃ sutāyādād rājaputrāya cāparam /

MBh, 12, 137, 47.1 badhyante yugapat kecid ekaikasya na cāpare /

MBh, 12, 137, 86.1 gṛhaṃ kṣetrāṇi mitrāṇi svadeśa iti cāpare /

MBh, 12, 140, 10.1 samyag vijñāninaḥ kecinmithyāvijñānino 'pare /

MBh, 12, 140, 18.1 svavinītena śāstreṇa vyavasyanti tathāpare /

MBh, 12, 149, 51.2 vikramanto mriyante ca yauvanasthāstathāpare //

MBh, 12, 160, 57.1 apare dānavā bhagnā rudraghātāvapīḍitāḥ /

MBh, 12, 160, 58.1 bhūmiṃ kecit praviviśuḥ parvatān apare tathā /

MBh, 12, 160, 58.2 apare jagmur ākāśam apare 'mbhaḥ samāviśan //

MBh, 12, 160, 58.2 apare jagmur ākāśam apare 'mbhaḥ samāviśan //

MBh, 12, 161, 17.1 arthārthinaḥ santi kecid apare svargakāṅkṣiṇaḥ /

MBh, 12, 161, 30.1 vedopavādeṣvapare yuktāḥ svādhyāyapāragāḥ /

MBh, 12, 162, 38.1 tataḥ kadācid aparo dvijastaṃ deśam āgamat /

MBh, 12, 171, 22.1 na pūrve nāpare jātu kāmānām antam āpnuvan /

MBh, 12, 173, 20.2 netaḥ pāpīyasīṃ yoniṃ pateyam aparām iti //

MBh, 12, 173, 34.1 apare bāhubalinaḥ kṛtavidyā manasvinaḥ /

MBh, 12, 175, 33.2 ko 'nyastad vedituṃ śakto yo 'pi syāt tadvidho 'paraḥ //

MBh, 12, 176, 10.1 tataḥ salilam utpannaṃ tamasīvāparaṃ tamaḥ /

MBh, 12, 176, 16.1 tasyākāśe nipatitaḥ snehastiṣṭhati yo 'paraḥ /

MBh, 12, 180, 28.1 taṃ pūrvāpararātreṣu yuñjānaḥ satataṃ budhaḥ /

MBh, 12, 181, 19.2 ṛṣibhiḥ svena tapasā sṛjyante cāpare paraiḥ //

MBh, 12, 185, 12.2 sukhitā duḥkhitāḥ kecinnirdhanā dhanino 'pare //

MBh, 12, 185, 20.1 asatkarmāṇi kurvantastiryagyoniṣu cāpare /

MBh, 12, 186, 5.2 sāyaṃ prātar japan saṃdhyāṃ tiṣṭhet pūrvāṃ tathāparām //

MBh, 12, 187, 50.1 evam eke vyavasyanti nivṛttir iti cāpare /

MBh, 12, 190, 1.3 ekaivaiṣā gatisteṣām uta yāntyaparām api //

MBh, 12, 192, 14.1 idaṃ caivāparaṃ prāha devī tatpriyakāmyayā /

MBh, 12, 192, 53.2 nādade 'paravaktavyaṃ dattaṃ vācā phalaṃ mayā /

MBh, 12, 192, 84.1 na me dhārayasītyeko dhārayāmīti cāparaḥ /

MBh, 12, 193, 4.1 pūrvaṃ ye cāpare tatra sametā brāhmaṇarṣabhāḥ /

MBh, 12, 193, 22.1 bhūyaścaivāparaṃ prāha vacanaṃ madhuraṃ sma saḥ /

MBh, 12, 199, 22.1 guṇān yad iha paśyanti tad icchantyapare janāḥ /

MBh, 12, 200, 24.1 aparāstu yavīyasyastābhyo 'nyāḥ saptaviṃśatiḥ /

MBh, 12, 201, 8.2 ariṣṭanemir ityekaṃ kaśyapetyaparaṃ viduḥ //

MBh, 12, 217, 16.2 kṛtaṃ hi tat kṛtenaiva kartā tasyāpi cāparaḥ //

MBh, 12, 217, 53.1 pūrvāhṇam aparāhṇaṃ ca madhyāhnam api cāpare /

MBh, 12, 221, 11.1 abhitastūdayantaṃ tam arkam arkam ivāparam /

MBh, 12, 221, 71.1 adhīyante 'vratāḥ kecid vṛthāvratam athāpare /

MBh, 12, 224, 26.1 anye kṛtayuge dharmāstretāyāṃ dvāpare 'pare /

MBh, 12, 224, 50.2 daivam ityapare viprāḥ svabhāvaṃ bhūtacintakāḥ //

MBh, 12, 230, 4.2 daivam eke praśaṃsanti svabhāvaṃ cāpare janāḥ //

MBh, 12, 233, 15.1 vidyāmayo 'nyaḥ puruṣastāta karmamayo 'paraḥ /

MBh, 12, 236, 12.1 dantolūkhalinaḥ kecid aśmakuṭṭāstathāpare /

MBh, 12, 236, 20.2 vaikhānasā vālakhilyāḥ sikatāśca tathāpare //

MBh, 12, 238, 12.1 evaṃ pūrvāpare rātre yuñjann ātmānam ātmanā /

MBh, 12, 241, 3.2 evam eke vyavasyanti nivṛttir iti cāpare //

MBh, 12, 250, 23.2 tatrāṅguṣṭhena rājendra nikharvam aparaṃ tataḥ /

MBh, 12, 252, 4.1 anyo dharmaḥ samasthasya viṣamasthasya cāparaḥ /

MBh, 12, 252, 8.1 anye kṛtayuge dharmāstretāyāṃ dvāpare 'pare /

MBh, 12, 252, 15.1 kāmād anye kṣayād anye kāraṇair aparaistathā /

MBh, 12, 252, 15.2 asanto hi vṛthācāraṃ bhajante bahavo 'pare //

MBh, 12, 252, 18.1 tenaivānyaḥ prabhavati so 'paraṃ bādhate punaḥ /

MBh, 12, 252, 19.1 yenaivānyaḥ prabhavati so 'parān api bādhate /

MBh, 12, 254, 24.1 tatrāparāṇi dārūṇi saṃsṛjyante tatastataḥ /

MBh, 12, 254, 27.1 sahāyavān dravyavān yaḥ subhago 'nyo 'parastathā /

MBh, 12, 254, 43.1 vāhasaṃpīḍitā dhuryāḥ sīdantyavidhināpare /

MBh, 12, 258, 7.1 vyabhicāre tu kasmiṃścid vyatikramyāparān sutān /

MBh, 12, 259, 20.2 vadhenāpi na śakyante niyantum apare janāḥ //

MBh, 12, 259, 32.3 dvāpare tu dvipādena pādena tvapare yuge //

MBh, 12, 260, 9.2 haṃho vedā yadi matā dharmāḥ kenāpare matāḥ //

MBh, 12, 261, 56.2 śāstradoṣānna paśyanti iha cāmutra cāpare /

MBh, 12, 271, 41.2 avipramukto niraye ca daitya tataḥ sahasrāṇi daśāparāṇi //

MBh, 12, 271, 45.2 saṃśritya saṃdhāvati śuklam etam aṣṭāparān arcyatamān sa lokān //

MBh, 12, 274, 9.2 aṅgiraḥpramukhāścaiva tathā devarṣayo 'pare //

MBh, 12, 274, 32.2 rudhireṇāpare rājaṃstatrāgniṃ samavākiran //

MBh, 12, 285, 11.2 śūdrayonau samutpannā viyonau ca tathāpare //

MBh, 12, 286, 17.3 tatsvabhāvo 'paro dṛṣṭo visargaḥ karmaṇastathā //

MBh, 12, 286, 26.2 evaṃvidhaiśca bahubhir aparaiḥ prākṛtair api //

MBh, 12, 287, 32.1 yathā samudram abhitaḥ saṃsyūtāḥ sarito 'parāḥ /

MBh, 12, 289, 15.1 abalāśca mṛgā rājan vāgurāsu tathāpare /

MBh, 12, 295, 22.2 paśyate cāparaṃ paśyaṃ tadā paśyanna saṃjvaret //

MBh, 12, 299, 7.2 caturaścāparān putrān dehāt pūrvaṃ mahān ṛṣiḥ /

MBh, 12, 304, 5.1 rudrapradhānān aparān viddhi yogān paraṃtapa /

MBh, 12, 306, 89.2 tasthau brahmā tasthivāṃścāparo yas tasmai nityaṃ mokṣam āhur dvijendrāḥ //

MBh, 12, 308, 102.1 jñānajñeyāntare tasmin mano nāmāparo guṇaḥ /

MBh, 12, 308, 103.1 dvādaśastvaparastatra buddhir nāma guṇaḥ smṛtaḥ /

MBh, 12, 308, 104.1 atha dvādaśake tasmin sattvaṃ nāmāparo guṇaḥ /

MBh, 12, 308, 106.1 atha pañcadaśo rājan guṇastatrāparaḥ smṛtaḥ /

MBh, 12, 308, 107.1 guṇastvevāparastatra saṃghāta iti ṣoḍaśaḥ /

MBh, 12, 308, 109.1 ūrdhvam ekonaviṃśatyāḥ kālo nāmāparo guṇaḥ /

MBh, 12, 318, 11.1 apare bāliśāḥ santo nirguṇāḥ puruṣādhamāḥ /

MBh, 12, 318, 12.1 bhūtānām aparaḥ kaściddhiṃsāyāṃ satatotthitaḥ /

MBh, 12, 318, 19.1 apare dhanadhānyāni bhogāṃśca pitṛsaṃcitān /

MBh, 12, 333, 8.1 śrutiścāpyaparā deva putrān hi pitaro 'yajan /

MBh, 12, 335, 23.2 kaṭhinastvaparo binduḥ kaiṭabho rājasastu saḥ //

MBh, 12, 338, 22.3 sṛjyante cāpare brahman sa caikaḥ puruṣo virāṭ //

MBh, 12, 339, 13.2 ekātmānaṃ tathātmānam apare 'dhyātmacintakāḥ //

MBh, 12, 339, 15.1 karmātmā tvaparo yo 'sau mokṣabandhaiḥ sa yujyate /

MBh, 12, 342, 15.1 ārjavenāpare yuktā nihatānārjavair janaiḥ /

MBh, 12, 350, 15.2 ka eṣa divam ākramya gataḥ sūrya ivāparaḥ //

MBh, 13, 2, 10.2 dharmātmā kośavāṃścāpi devarāja ivāparaḥ //

MBh, 13, 4, 5.1 vallabhastasya tanayaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ /

MBh, 13, 14, 15.2 lokān sṛjestvam aparān icchan yadukulodvaha //

MBh, 13, 17, 95.1 kapilo 'kapilaḥ śūra āyuścaiva paro 'paraḥ /

MBh, 13, 20, 31.1 tato 'paraṃ vanoddeśaṃ ramaṇīyam apaśyata /

MBh, 13, 26, 35.1 daśa tīrthasahasrāṇi tisraḥ koṭyastathāparāḥ /

MBh, 13, 31, 13.2 sudevo devasaṃkāśaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ //

MBh, 13, 31, 55.1 tasya gṛtsamadaḥ putro rūpeṇendra ivāparaḥ /

MBh, 13, 33, 9.2 kūpā iva tṛṇacchannā viśuddhā dyaur ivāpare //

MBh, 13, 33, 10.1 prasahyakāriṇaḥ kecit kārpāsamṛdavo 'pare /

MBh, 13, 34, 22.2 apareṣāṃ pareṣāṃ ca parebhyaścaiva ye pare //

MBh, 13, 35, 14.1 santyeṣāṃ siṃhasattvāśca vyāghrasattvāstathāpare /

MBh, 13, 35, 14.2 varāhamṛgasattvāśca gajasattvāstathāpare //

MBh, 13, 35, 15.2 vibhāṣyaghātinaḥ kecit tathā cakṣurhaṇo 'pare //

MBh, 13, 35, 16.1 santi cāśīviṣanibhāḥ santi mandāstathāpare /

MBh, 13, 42, 14.2 amlānānyapi tatrāsan kusumānyaparāṇyapi //

MBh, 13, 42, 19.1 tvaṃ śīghraṃ gacchasītyeko 'bravīnneti tathāparaḥ /

MBh, 13, 44, 11.2 ratyartham api śūdrā syānnetyāhur apare janāḥ //

MBh, 13, 44, 18.2 śulkam anyena dattaṃ syād dadānītyāha cāparaḥ /

MBh, 13, 44, 21.2 mṛṣokte daṇḍam arhanti netyāhur apare janāḥ //

MBh, 13, 44, 37.3 gṛhītapāṇir ekāsīt prāptaśulkāparābhavat //

MBh, 13, 44, 51.1 likhantyeva tu keṣāṃcid apareṣāṃ śanair api /

MBh, 13, 45, 6.1 etat tu nāpare cakrur na pare jātu sādhavaḥ /

MBh, 13, 47, 59.1 samavarṇāsu jātānāṃ viśeṣo 'styaparo nṛpa /

MBh, 13, 49, 4.2 tathā dattakṛtau putrāvadhyūḍhaśca tathāparaḥ //

MBh, 13, 53, 6.2 athāpareṇa pārśvena suṣvāpa sa mahāmuniḥ //

MBh, 13, 54, 13.1 kāntābhir aparāṃstatra pariṣvaktān dadarśa ha /

MBh, 13, 58, 23.1 ye no na bahu manyante na pravartanti cāpare /

MBh, 13, 58, 35.1 apareṣāṃ pareṣāṃ ca parebhyaścaiva ye pare /

MBh, 13, 69, 17.1 tatastam aparaṃ vipraṃ yāce vinimayena vai /

MBh, 13, 74, 23.1 yajñaśūrā dame śūrāḥ satyaśūrāstathāpare /

MBh, 13, 74, 24.1 buddhiśūrāstathaivānye kṣamāśūrāstathāpare /

MBh, 13, 74, 25.1 taistaistu niyamaiḥ śūrā bahavaḥ santi cāpare /

MBh, 13, 74, 26.1 guruśuśrūṣayā śūrāḥ pitṛśuśrūṣayāpare /

MBh, 13, 74, 26.2 mātṛśuśrūṣayā śūrā bhaikṣyaśūrāstathāpare //

MBh, 13, 74, 27.1 sāṃkhyaśūrāśca bahavo yogaśūrāstathāpare /

MBh, 13, 84, 72.2 sūryavaiśvānarasamaḥ kāntyā soma ivāparaḥ /

MBh, 13, 85, 16.1 aṅgārasaṃśrayāccaiva kavir ityaparo 'bhavat /

MBh, 13, 87, 19.1 yathā caivāparaḥ pakṣaḥ pūrvapakṣād viśiṣyate /

MBh, 13, 94, 30.3 athainam aparaḥ kāmastṛṣṇā vidhyati bāṇavat //

MBh, 13, 107, 17.1 evam evāparāṃ saṃdhyāṃ samupāsīta vāgyataḥ /

MBh, 13, 110, 35.1 kṛṣṇāḥ kanakagauryaśca nāryaḥ śyāmāstathāparāḥ /

MBh, 13, 111, 19.1 manasaśca pṛthivyāśca puṇyatīrthāstathāpare /

MBh, 13, 112, 29.3 vipramuktaśca tair bhūtaiḥ punar yātyaparāṃ gatim /

MBh, 13, 112, 111.3 aparasmin kathāyoge bhūyaḥ śroṣyasi bhārata //

MBh, 13, 114, 10.1 yathā paraḥ prakramate 'pareṣu tathāparaḥ prakramate parasmin /

MBh, 13, 114, 10.1 yathā paraḥ prakramate 'pareṣu tathāparaḥ prakramate parasmin /

MBh, 13, 125, 2.2 sāmnā prasādyate kaścid dānena ca tathāparaḥ /

MBh, 13, 126, 12.1 apare ṛṣayaḥ santo dīkṣādamasamanvitāḥ /

MBh, 13, 126, 46.1 vardhayantastathaivānye pūjayantastathāpare /

MBh, 13, 127, 34.2 dvādaśādityasadṛśo yugāntāgnir ivāparaḥ //

MBh, 13, 129, 5.1 vedoktaḥ paramo dharmaḥ smṛtiśāstragato 'paraḥ /

MBh, 13, 130, 11.2 aśmakuṭṭaistathā dāntaiḥ saṃprakṣālaistathāparaiḥ //

MBh, 13, 131, 16.1 idaṃ caivāparaṃ devi brahmaṇā samudīritam /

MBh, 13, 132, 43.1 apare ca mahābhogā mandabhogāstathāpare /

MBh, 13, 132, 43.1 apare ca mahābhogā mandabhogāstathāpare /

MBh, 13, 132, 43.2 akulīnāstathā cānye kulīnāśca tathāpare //

MBh, 13, 132, 46.1 alpābādhāstathā kecinmahābādhāstathāpare /

MBh, 13, 132, 55.2 sarvabhūteṣu sasneho yathātmani tathāpare //

MBh, 13, 133, 10.1 apare mānavā devi pradānakṛpaṇā dvijaiḥ /

MBh, 13, 133, 17.1 apare stambhino nityaṃ māninaḥ pāpato ratāḥ /

MBh, 13, 133, 37.1 aparaḥ sarvabhūtāni dayāvān anupaśyati /

MBh, 13, 133, 43.4 duṣprajñāścāpare deva jñānavijñānavarjitāḥ //

MBh, 13, 133, 45.1 jātyandhāścāpare deva rogārtāścāpare tathā /

MBh, 13, 133, 45.1 jātyandhāścāpare deva rogārtāścāpare tathā /

MBh, 13, 133, 57.2 apare svalpavijñānā dharmavidveṣiṇo narāḥ /

MBh, 13, 133, 59.1 yajvānaśca tathaivānye nirhomāśca tathāpare /

MBh, 13, 143, 11.2 dharme sthitvā sa tu vai bhāvitātmā parāṃśca lokān aparāṃśca yāti //

MBh, 13, 145, 24.2 āyasaṃ rājataṃ caiva sauvarṇam aparaṃ tathā //

MBh, 13, 146, 24.2 jyeṣṭhabhūtaṃ vadantyenaṃ brāhmaṇā ṛṣayo 'pare //

MBh, 13, 149, 4.2 mārgannayaśatair arthān amārgaṃścāparaḥ sukhī //

MBh, 13, 149, 5.2 dhanayuktāstvadharmasthā dṛśyante cāpare janāḥ //

MBh, 13, 153, 45.1 pitṛbhakto 'si rājarṣe mārkaṇḍeya ivāparaḥ /

MBh, 14, 4, 24.1 nāgāyutasamaprāṇaḥ sākṣād viṣṇur ivāparaḥ /

MBh, 14, 48, 15.1 ūrdhvaṃ dehād vadantyeke naitad astīti cāpare /

MBh, 14, 48, 15.2 kecit saṃśayitaṃ sarvaṃ niḥsaṃśayam athāpare //

MBh, 14, 48, 16.1 anityaṃ nityam ityeke nāstyastītyapi cāpare /

MBh, 14, 48, 16.2 ekarūpaṃ dvidhetyeke vyāmiśram iti cāpare /

MBh, 14, 48, 16.3 ekam eke pṛthak cānye bahutvam iti cāpare //

MBh, 14, 48, 18.1 asnānaṃ kecid icchanti snānam ityapi cāpare /

MBh, 14, 48, 19.1 karma kecit praśaṃsanti praśāntim api cāpare /

MBh, 14, 48, 19.2 deśakālāvubhau kecinnaitad astīti cāpare /

MBh, 14, 48, 20.1 dhanāni kecid icchanti nirdhanatvaṃ tathāpare /

MBh, 14, 48, 20.2 upāsyasādhanaṃ tveke naitad astīti cāpare //

MBh, 14, 48, 21.2 puṇyena yaśasetyeke naitad astīti cāpare //

MBh, 14, 48, 22.2 duḥkhād anye sukhād anye dhyānam ityapare sthitāḥ //

MBh, 14, 48, 23.1 yajñam ityapare dhīrāḥ pradānam iti cāpare /

MBh, 14, 48, 23.1 yajñam ityapare dhīrāḥ pradānam iti cāpare /

MBh, 14, 48, 23.2 sarvam eke praśaṃsanti na sarvam iti cāpare //

MBh, 14, 48, 24.1 tapastvanye praśaṃsanti svādhyāyam apare janāḥ /

MBh, 14, 72, 14.1 athāpare manuṣyendra puruṣā vākyam abruvan /

MBh, 14, 90, 28.1 śobhārthaṃ cāparān yūpān kāñcanān puruṣarṣabha /

MBh, 15, 32, 13.1 indīvaraśyāmatanuḥ sthitā tu yaiṣāparāsannamahītale ca /

MBh, 15, 36, 8.2 vyāsam anvāsatāṃ rājann ājagmur munayo 'pare //

MBh, 15, 42, 15.2 aparajñaḥ parāṃ buddhiṃ spṛṣṭvā mohād vimucyate //

MBh, 18, 4, 4.1 aparasminn athoddeśe karṇaṃ śastrabhṛtāṃ varam /

MBh, 18, 4, 5.1 athāparasminn uddeśe marudgaṇavṛtaṃ prabhum /

MBh, 18, 5, 47.2 saṃsāreṣv anubhūtāni yānti yāsyanti cāpare //

ManuS, 1, 61.1 svāyambhuvasyāsya manoḥ ṣaḍvaṃśyā manavo 'pare /

ManuS, 1, 85.1 anye kṛtayuge dharmās tretāyāṃ dvāpare 'pare /

ManuS, 3, 134.1 jñānaniṣṭhā dvijāḥ kecit taponiṣṭhās tathāpare /

ManuS, 3, 134.2 tapaḥsvādhyāyaniṣṭhāś ca karmaniṣṭhās tathāpare //

ManuS, 3, 278.1 yathā caivāparaḥ pakṣaḥ pūrvapakṣād viśiṣyate /

ManuS, 4, 24.1 jñānenaivāpare viprā yajanty etair makhaiḥ sadā /

ManuS, 4, 93.2 pūrvāṃ saṃdhyāṃ japaṃs tiṣṭhet svakāle cāparāṃ ciram //

ManuS, 7, 157.1 amātyarāṣṭradurgārthadaṇḍākhyāḥ pañca cāparāḥ /

ManuS, 8, 210.1 sarveṣām ardhino mukhyās tadardhenārdhino 'pare /

ManuS, 9, 32.2 āhur utpādakaṃ kecid apare kṣetriṇaṃ viduḥ //

ManuS, 9, 84.1 yadi svāś cāparāś caiva vinderan yoṣito dvijāḥ /

ManuS, 9, 98.1 etat tu na pare cakrur nāpare jātu sādhavaḥ /

ManuS, 9, 122.2 tato 'pare jyeṣṭhavṛṣās tadūnānāṃ svamātṛtaḥ //

ManuS, 9, 163.2 daśāpare tu kramaśo gotrarikthāṃśabhāginaḥ //

ManuS, 11, 5.1 kṛtadāro 'parān dārān bhikṣitvā yo 'dhigacchati /

ManuS, 12, 123.2 indram eke pare prāṇam apare brahma śāśvatam //

MMadhKār, 5, 7.2 ākāśam ākāśasamā dhātavaḥ pañca ye 'pare //

MMadhKār, 21, 19.2 nirudhyamāna ekaḥ syāj jāyamāno 'paro bhavet //

MMadhKār, 25, 21.2 nirvāṇam aparāntaṃ ca pūrvāntaṃ ca samāśritāḥ //

MMadhKār, 27, 2.2 bhaviṣyāmīti cāntādyā aparāntaṃ samāśritāḥ //

NyāSū, 3, 1, 66.0 viṣṭaṃ hi aparaṃ pareṇa //

NyāSū, 3, 2, 10.0 sphaṭike api aparāparotpatteḥ kṣaṇikatvāt vyaktīnām ahetuḥ //

NyāSū, 3, 2, 10.0 sphaṭike api aparāparotpatteḥ kṣaṇikatvāt vyaktīnām ahetuḥ //

Nādabindūpaniṣat, 1, 9.1 yoṣiṇī prathamā mātrā vidyunmālā tathāparā /

Rām, Bā, 1, 18.1 dhanadena samas tyāge satye dharma ivāparaḥ /

Rām, Bā, 4, 10.2 bimbād ivoddhṛtau bimbau rāmadehāt tathāparau //

Rām, Bā, 5, 20.1 ye ca bāṇair na vidhyanti viviktam aparāparam /

Rām, Bā, 5, 20.1 ye ca bāṇair na vidhyanti viviktam aparāparam /

Rām, Bā, 7, 3.2 vasiṣṭho vāmadevaś ca mantriṇaś ca tathāpare //

Rām, Bā, 13, 17.2 tāvanto bilvasahitāḥ parṇinaś ca tathāpare //

Rām, Bā, 13, 28.2 mahiṣyā parivṛttyātha vāvātām aparāṃ tathā //

Rām, Bā, 17, 12.1 saumitriṃ lakṣmaṇam iti śatrughnam aparaṃ tathā /

Rām, Bā, 17, 17.1 lakṣmaṇo lakṣmisampanno bahiḥprāṇa ivāparaḥ /

Rām, Bā, 20, 6.1 ikṣvākūṇāṃ kule jātaḥ sākṣād dharma ivāparaḥ /

Rām, Bā, 37, 1.2 punar evāparaṃ vākyaṃ kākutstham idam abravīt //

Rām, Bā, 37, 8.2 ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇi aparā janayiṣyati //

Rām, Bā, 46, 5.1 brahmalokaṃ caratv eka indralokaṃ tathāparaḥ /

Rām, Bā, 50, 28.1 vasiṣṭhasyāśramapadaṃ brahmalokam ivāparam /

Rām, Bā, 54, 28.2 vidhūma iva kālāgnir yamadaṇḍam ivāparam //

Rām, Bā, 55, 19.1 vidhūma iva kālāgnir yamadaṇḍa ivāparaḥ /

Rām, Bā, 59, 20.1 ṛṣimadhye sa tejasvī prajāpatir ivāparaḥ /

Rām, Bā, 59, 20.2 sṛjan dakṣiṇamārgasthān saptarṣīn aparān punaḥ //

Rām, Bā, 59, 21.1 nakṣatramālām aparām asṛjat krodhamūrchitaḥ /

Rām, Bā, 72, 9.1 vasiṣṭhaṃ purataḥ kṛtvā maharṣīn aparān api //

Rām, Bā, 74, 2.2 tac chrutvāham anuprāpto dhanur gṛhyāparaṃ śubham //

Rām, Ay, 13, 11.2 vāditrāṇi ca sarvāṇi bandinaś ca tathāpare //

Rām, Ay, 17, 2.2 upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataś cāparān bahūn //

Rām, Ay, 28, 20.2 abhiprayāsyāmi vanaṃ samastān abhyarcya śiṣṭān aparān dvijātīn //

Rām, Ay, 35, 28.1 hā rāmeti janāḥ kecid rāmamāteti cāpare /

Rām, Ay, 46, 78.1 gataṃ tu gaṅgāparapāram āśu rāmaṃ sumantraḥ pratataṃ nirīkṣya /

Rām, Ay, 59, 1.1 atha rātryāṃ vyatītāyāṃ prātar evāpare 'hani /

Rām, Ay, 63, 4.1 vādayanti tathā śāntiṃ lāsayanty api cāpare /

Rām, Ay, 63, 4.2 nāṭakāny apare prāhur hāsyāni vividhāni ca //

Rām, Ay, 65, 2.1 elādhāne nadīṃ tīrtvā prāpya cāparaparpaṭān /

Rām, Ay, 70, 16.2 devadārūṇi cāhṛtya citāṃ cakrus tathāpare //

Rām, Ay, 71, 25.2 amātyās tvarayanti sma tanayau cāparāḥ kriyāḥ //

Rām, Ay, 74, 8.1 apare vīraṇastambān balino balavattarāḥ /

Rām, Ay, 74, 9.1 apare 'pūrayan kūpān pāṃsubhiḥ śvabhram āyatam /

Rām, Ay, 77, 11.1 ye ca tatrāpare sarve saṃmatā ye ca naigamāḥ /

Rām, Ay, 83, 20.1 nāvaś cāruruhus tv anye plavais terus tathāpare /

Rām, Ay, 85, 13.2 aparāś codakaṃ śītam ikṣukāṇḍarasopamam //

Rām, Ay, 85, 67.1 hradāḥ pūrṇā rasālasya dadhnaḥ śvetasya cāpare /

Rām, Ay, 89, 7.2 ete 'pare viśālākṣi munayaḥ saṃśitavratāḥ //

Rām, Ay, 89, 10.2 poplūyamānān aparān paśya tvaṃ jalamadhyagān //

Rām, Ay, 94, 12.2 kaccic cāpararātriṣu cintayasy arthanaipuṇam //

Rām, Ay, 100, 5.2 utsṛjya ca tam āvāsaṃ pratiṣṭhetāpare 'hani //

Rām, Ay, 103, 1.2 abravīd dharmasaṃyuktaṃ punar evāparaṃ vacaḥ //

Rām, Ay, 108, 15.2 pratighnanty aparān kṣipram anāryāḥ purataḥ sthitāḥ //

Rām, Ār, 5, 3.2 munayaḥ salilāhārā vāyubhakṣās tathāpare //

Rām, Ār, 10, 24.1 kvacic ca caturo māsān pañcaṣaṭ cāparān kvacit /

Rām, Ār, 13, 9.1 dakṣo vivasvān aparo 'riṣṭanemiś ca rāghava /

Rām, Ār, 27, 15.1 sa punas tv aparān sapta śarān ādāya varmaṇi /

Rām, Ār, 29, 24.2 kharasya rāmo jagrāha brahmadaṇḍam ivāparam //

Rām, Ār, 53, 14.1 daśarākṣasakoṭyaś ca dvāviṃśatir athāparāḥ /

Rām, Ār, 64, 29.2 aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām //

Rām, Ki, 36, 10.2 tvaraṇārthaṃ tu bhūyas tvaṃ harīn saṃpreṣayāparān //

Rām, Ki, 38, 35.1 apare vānaraśreṣṭhāḥ saṃgamya ca yathocitam /

Rām, Ki, 40, 24.1 dvīpas tasyāpare pāre śatayojanam āyataḥ /

Rām, Ki, 42, 48.1 manaḥkāntāni mālyāni phalanty atrāpare drumāḥ /

Rām, Ki, 47, 16.1 taṃ dṛṣṭvā vanarā ghoraṃ sthitaṃ śailam ivāparam /

Rām, Ki, 47, 21.2 anyadevāparaṃ ghoraṃ viviśur girigahvaram //

Rām, Ki, 65, 29.2 dākṣyavikramasampannaḥ pakṣirāja ivāparaḥ //

Rām, Su, 4, 10.2 dadarśa kāntāśca samālapanti tathāparāstatra punaḥ svapanti //

Rām, Su, 7, 46.1 aparāsāṃ ca vaidūryāḥ kādambā iva pakṣiṇaḥ /

Rām, Su, 7, 57.2 aparā tvaṅkam anyasyāstasyāścāpyaparā bhujau //

Rām, Su, 7, 57.2 aparā tvaṅkam anyasyāstasyāścāpyaparā bhujau //

Rām, Su, 8, 46.2 dadarśa rūpasampannām aparāṃ sa kapiḥ striyam //

Rām, Su, 9, 1.2 jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ //

Rām, Su, 9, 4.1 krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā parāḥ /

Rām, Su, 9, 4.2 nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā //

Rām, Su, 9, 5.2 tathāstaraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ //

Rām, Su, 12, 37.2 suvarṇavṛkṣān aparān dadarśa śikhisaṃnibhān //

Rām, Su, 15, 10.2 gajoṣṭrahayapādāśca nikhātaśiraso 'parāḥ //

Rām, Su, 16, 11.2 vālavyajanahastāśca tālavṛntāni cāparāḥ //

Rām, Su, 16, 14.2 sauvarṇadaṇḍam aparā gṛhītvā pṛṣṭhato yayau //

Rām, Su, 20, 11.1 oṣṭhaprakārair aparā netravaktraistathāparāḥ /

Rām, Su, 20, 11.1 oṣṭhaprakārair aparā netravaktraistathāparāḥ /

Rām, Su, 27, 6.1 etair nimittair aparaiśca subhrūḥ saṃbodhitā prāg api sādhusiddhaiḥ /

Rām, Su, 43, 13.1 pramamāthorasā kāṃścid ūrubhyām aparān kapiḥ /

Rām, Su, 46, 54.1 hanyatāṃ dahyatāṃ vāpi bhakṣyatām iti cāpare /

Rām, Su, 55, 29.2 cakruḥ kilakilām anye pratigarjanti cāpare //

Rām, Su, 55, 31.1 apare tu hanūmantaṃ vānarā vāraṇopamam /

Rām, Su, 60, 8.2 ghnanti sma sahitāḥ sarve bhakṣayanti tathāpare //

Rām, Su, 60, 10.1 apare vṛkṣamūleṣu śākhāṃ gṛhya vyavasthitaḥ /

Rām, Su, 60, 11.2 kṣipantyapi tathānyonyaṃ skhalantyapi tathāpare //

Rām, Su, 61, 6.1 śiṣṭam atrāpavidhyanti bhakṣayanti tathāpare /

Rām, Yu, 4, 25.2 patantaścotpatantyanye pātayantyapare parān //

Rām, Yu, 4, 61.2 anye vṛkṣān prapadyante prapatantyapi cāpare //

Rām, Yu, 22, 30.1 harayo mathitā nāgai rathajālaistathāpare /

Rām, Yu, 29, 15.2 dadṛśuste hariśreṣṭhāḥ prākāram aparaṃ kṛtam //

Rām, Yu, 31, 84.1 rākṣasā vismayaṃ jagmustrāsaṃ jagmustathāpare /

Rām, Yu, 31, 84.2 apare samaroddharṣād dharṣam evopapedire //

Rām, Yu, 32, 30.1 rākṣasāstvapare bhīmāḥ prākārasthā mahīgatān /

Rām, Yu, 33, 15.1 vānarāścāpare bhīmā rākṣasair aparaiḥ saha /

Rām, Yu, 33, 15.1 vānarāścāpare bhīmā rākṣasair aparaiḥ saha /

Rām, Yu, 62, 24.1 pradagdhakāyān aparān rākṣasānnirgatān bahiḥ /

Rām, Yu, 62, 47.1 tathaivāpyapare teṣāṃ kapīnām asibhiḥ śitaiḥ /

Rām, Yu, 62, 48.2 garhamāṇaṃ jagarhānyo daśantam aparo 'daśat //

Rām, Yu, 62, 49.1 dehītyanyo dadātyanyo dadāmītyaparaḥ punaḥ /

Rām, Yu, 66, 5.1 pāśamudgaradaṇḍaiśca nirghātaiścāparaistathā /

Rām, Yu, 77, 30.1 tato 'pareṇa bhallena sūtasya vicariṣyataḥ /

Rām, Yu, 83, 19.1 adya gomāyavo gṛdhrā ye ca māṃsāśino 'pare /

Rām, Yu, 113, 32.1 taṃ dharmam iva dharmajñaṃ devavantam ivāparam /

Rām, Yu, 115, 9.2 apare hemakakṣyābhiḥ sagajābhiḥ kareṇubhiḥ /

Rām, Yu, 115, 29.2 rarāja pṛthudīrghākṣo vajrapāṇir ivāparaḥ //

Rām, Yu, 116, 26.2 aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ //

Rām, Yu, 116, 59.3 aparaṃ candrasaṃkāśaṃ rākṣasendro vibhīṣaṇaḥ //

Rām, Utt, 4, 12.1 rakṣāma iti tatrānyair yakṣāmeti tathāparaiḥ /

Rām, Utt, 15, 4.2 mahodareṇa gadayā sahasram aparaṃ hatam //

Rām, Utt, 16, 13.1 saṃkruddho bhagavānnandī śaṃkarasyāparā tanuḥ /

Rām, Utt, 20, 8.2 rudyate cāparair ārtair dhārāśrunayanānanaiḥ //

Rām, Utt, 20, 25.1 aparaṃ kiṃ nu kṛtvaivaṃ vidhānaṃ saṃvidhāsyati /

Rām, Utt, 28, 36.2 vāhaneṣvavasaktāśca sthitā evāpare raṇe //

Rām, Utt, 54, 5.1 tato 'parāṇi sattvāni khādate sa mahābalaḥ /

Rām, Utt, 56, 1.2 punar evāparaṃ vākyam uvāca raghunandanaḥ //

Rām, Utt, 58, 6.1 yaścāparo bhavet tābhyāṃ lavena susamāhitaḥ /

Rām, Utt, 65, 13.1 brahmakṣatraṃ tu tat sarvaṃ yat pūrvam aparaṃ ca yat /

Rām, Utt, 65, 17.2 tapo 'tapyanta te sarve śuśrūṣām apare janāḥ //

Rām, Utt, 68, 11.3 gānti geyāni ramyāṇi vādayanti tathāparāḥ //

Rām, Utt, 71, 1.2 asyām evāparaṃ vākyaṃ kathāyām upacakrame //

Rām, Utt, 78, 28.2 strībhūtaścāparaṃ māsaṃ na smariṣyasi pauruṣam //

Rām, Utt, 87, 12.1 sādhu sīteti kecit tu sādhu rāmeti cāpare /

Rām, Utt, 91, 15.1 so 'bhivādya mahātmānaṃ sākṣād dharmam ivāparam /

SaundĀ, 1, 42.2 śailakalpamahāvapraṃ girivrajamivāparam //

SaundĀ, 6, 44.2 athāparā tāṃ manaso 'nukūlaṃ kālopapannaṃ praṇayāduvāca //

SaundĀ, 15, 15.2 āryaḥ ko duḥkhamaparaṃ saghṛṇo dhātumarhati //

SaundĀ, 15, 58.1 idamāścaryamaparaṃ yatsuptaḥ pratibudhyate /

SaundĀ, 17, 51.2 tasmād babhāṣe śubhakṛtsnabhūmiḥ parāparajñaḥ parameti maitryā //

SBhedaV, 1, 188.0 yāvad apareṇa samayena karṇo rājā kālagataḥ bharadvājakumāro rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ pitryaṃ rājyaṃ kārayati yāvad apareṇa samayena gautamo ṛṣir upadhyāyāsya kathayati upādhyāya na śaknomi āraṇyakābhir oṣadhībhir yāpayituṃ grāmāntaṃ samavasarāmīti sa kathayati putra śobhanaṃ grāme vā araṇye vā prativasatā riṣiṇā sarvathā indriyāṇi rakṣitavyānīti gaccha tvaṃ potalasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā vāsaṃ kalpaya evam upādhyāya ity uktvā gautama riṣiḥ potalakasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā avasthitaḥ tena khalu samayena potalake nagare bhadrā nāma rūpājīvanī prativasati mṛṇālaś ca nāmnā dhūrtapuruṣaḥ tena vastrālaṃkāram anupreṣitaṃ paricāraṇāya sā tadvastrālaṃkāraṃ prāvṛtya samprasthitā anyatamaś ca puruṣaḥ pañcakārṣāpaṇaśatāny ādāyopasthitaḥ bhadre āgaccha paricāraya iti sā saṃlakṣayati yadi gamiṣyāmi pañcakārṣāpaṇaśatāni lapsye adākṣiṇyaṃ caitad gṛhāgataṃ pratyākhyāyānyatra gamanam iti tayā preṣyadārikābhihitā gaccha mṛṇālasya kathaya āryā kathayati na tāvad ahaṃ sajjā paścād āgamiṣyāmīti tayāpi tasya gatvārocitaṃ so 'pi puruṣo bahukaraṇīyaḥ sa tāṃ paricārya prathama eva yāme prakrāntaḥ //

SBhedaV, 1, 188.0 yāvad apareṇa samayena karṇo rājā kālagataḥ bharadvājakumāro rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ pitryaṃ rājyaṃ kārayati yāvad apareṇa samayena gautamo ṛṣir upadhyāyāsya kathayati upādhyāya na śaknomi āraṇyakābhir oṣadhībhir yāpayituṃ grāmāntaṃ samavasarāmīti sa kathayati putra śobhanaṃ grāme vā araṇye vā prativasatā riṣiṇā sarvathā indriyāṇi rakṣitavyānīti gaccha tvaṃ potalasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā vāsaṃ kalpaya evam upādhyāya ity uktvā gautama riṣiḥ potalakasāmantakena śākhāparṇakuṭiṃ kṛtvā avasthitaḥ tena khalu samayena potalake nagare bhadrā nāma rūpājīvanī prativasati mṛṇālaś ca nāmnā dhūrtapuruṣaḥ tena vastrālaṃkāram anupreṣitaṃ paricāraṇāya sā tadvastrālaṃkāraṃ prāvṛtya samprasthitā anyatamaś ca puruṣaḥ pañcakārṣāpaṇaśatāny ādāyopasthitaḥ bhadre āgaccha paricāraya iti sā saṃlakṣayati yadi gamiṣyāmi pañcakārṣāpaṇaśatāni lapsye adākṣiṇyaṃ caitad gṛhāgataṃ pratyākhyāyānyatra gamanam iti tayā preṣyadārikābhihitā gaccha mṛṇālasya kathaya āryā kathayati na tāvad ahaṃ sajjā paścād āgamiṣyāmīti tayāpi tasya gatvārocitaṃ so 'pi puruṣo bahukaraṇīyaḥ sa tāṃ paricārya prathama eva yāme prakrāntaḥ //

SBhedaV, 1, 192.0 tato 'sau pravrajitaḥ karavīramālāsaktakaṇṭhaguṇo nīlāṃbaravasanaiḥ puruṣair udyataśastraiḥ saṃparivārito rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu śravaṇāsukheṣv anuśrāvya dakṣiṇena nagaradvāreṇa niṣkāsya jīvann eva śūle samāropitaḥ tasyāsāvupādhyāyaḥ kṛṣṇadvaipāyanaḥ kālena kālaṃ tasyāśramapadam upasaṃkrāmati yāvad apareṇa samayenopasaṃkrāntaḥ na paśyati sa itaś cetaś ca samanveṣitum ārabdho yāvat paśyati śūlasamāropitaṃ sa bāṣpagadgadakaṇṭhaḥ aśruparyākulekṣaṇaḥ karuṇadīnavilambitākṣaraṃ kathayati hā vatsa kim idaṃ so 'pi gadgadakaṇṭho marmavedanoparodhajanitaviṣādaḥ kathayaty upādhyāya karmāṇi kim anyad bhaviṣyatīti //

SBhedaV, 1, 196.0 sa kathayati vatsa brāhmaṇāḥ kathayanti aputrasya gatir nāstīti asti tvayā kiṃcid apatyam utpāditam upādhyāya kumāra evāhaṃ strītantre aprakṛtijñaḥ pitrā rājyanimittaṃ protsāhyamānaḥ pravrajitaḥ kuto mamāpatyasamutpattiḥ vatsa yady evaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ kuru upādhyāya gāḍhavedanābhyāhatasya me idānīṃ chidyamāneṣu marmasu mucyamāneṣu sandhiṣu maraṇaikāntamanasaḥ kathaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ bhavati sa tasyopādhyāyaḥ pañcābhijñālābhī tena ṛddhyā mahān vātavarṣo nirmitaḥ tasya varṣabindavaḥ kāye nipatitāḥ tataḥ śītalasalilavātasparśād vedanā viṣṭambhitā sa pūrvopabhuktaviṣayān smartum ārabdhaḥ yāvad asya maithunarāgasamanusmaraṇād dvau śukrabindū sarudhire nipatitau catvāri sthānāny acintanīyāni ātmacintā lokacintā sattvānāṃ karmavipākacintā buddhānāṃ ca buddhaviṣayacintā iti tau śukrabindū dve aṇḍe prādurbhūte sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmiparipācite sphuṭite dvau kumārau jātau tato nātidūre ikṣuvāṭaḥ tau tatra praviṣṭau tatas sūryaraśmayo bhāsuratarā jātāḥ gautamariṣiḥ sūryaraśmiparitāpitaḥ kālagataḥ tataḥ suvarṇadvaipāyanariṣir āgataḥ paśyati kālagataḥ sa śūlasāmantake paśyati aṇḍe sphuṭite kapālāny avasthitāni so 'nusarann itaś cāmutaś ca ikṣuvāṭaṃ praviṣṭo yāvat paśyati dvau kumārau samanvāhartuṃ pravṛttaḥ kasyaitau putrāv iti paśyati gautamasya ṛṣeḥ tato 'sya sutarāṃ premā utpannaḥ tena tāv āśramapadaṃ nītvā āpāyitau poṣitau saṃvardhitau tayoś ca nāmadheyaṃ vyavasthāpayituṃ pravṛttaḥ sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmibhiḥ paripācitau jātau bhavataḥ tasmāt sūryagotrāviti sūryagotrā iti saṃjñā saṃvṛttā gautamasya riṣeḥ putrau gautamā gautamā iti dvitīyā saṃjñā saṃvṛttā svāṅgīnisṛtā iti āṅgīrasā āṅgīrasā iti tṛtīyā saṃjñā saṃvṛttā ikṣuvāṭāllabdhā ikṣvākā ikṣvākā iti caturthī saṃjñā saṃvṛttā yāvad apareṇa samayena bharadvājo rājā aputra eva kālagataḥ amātyāḥ saṃnipatya samavāyaṃ kartum ārabdhāḥ bhavantaḥ kam idānīṃ rājānam abhiṣiñcāma iti apare kathayanti tasya bhrātā gautamo riṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ tasyedaṃ kulakramāgataṃ rājyaṃ tam abhiṣiñcāma iti kṛtasaṃjalpāḥ suvarṇadvaipāyanasya riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ upasaṃkramya pādayor nipatya kathayanti maharṣe gautamaḥ kva gata iti sa kathayati yuṣmābhir eva praghātita iti maharṣe vayaṃ tasya darśanam api na samanusmarāmaḥ kathaṃ praghātayāmaḥ ahaṃ yuṣmān smārayāmi śobhanaṃ tena te smāritāḥ kathayanti maharṣe yady evam alaṃ tasya nāmagrahaṇena pāpakāryasāvakīrtanīyaḥ kiṃ tena pāpakaṃ karma kṛtaṃ idaṃ cedaṃ ca nāsau pāpakarmakārī adūṣy anapakāry eva yuṣmābhiḥ praghātitaḥ kathaṃ tena vistareṇa yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ te saṃjātadaurmanasyāḥ kathayanti maharṣe yady evaṃ vayaṃ pāpakarmakāriṇo nāsāviti te caivam ālāpaṃ kurvanti tau ca dārakau riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntau amātyāḥ kathayanti maharṣe kasyaitau dārakau kathayati tasyaiva putrau katham etau samutpannau kā vā anayoḥ saṃjñā tena sotpattikaṃ vistareṇa samākhyātam amātyāḥ śrutvāpi paraṃ vismayam upagatāḥ tais taṃ riṣim anujñāpya tayor jyeṣṭhaḥ kumāro rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ so 'pyaputraḥ kālagataḥ tato 'sau dvitīyaḥ kanīyān abhiṣiktaḥ tasya ikṣvākurājā ikṣvākurājā iti saṃjñā saṃvṛttā ikṣvākor gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api potalake nagare ekaśatam ikṣvākurājaśatam abhūt //

SBhedaV, 1, 196.0 sa kathayati vatsa brāhmaṇāḥ kathayanti aputrasya gatir nāstīti asti tvayā kiṃcid apatyam utpāditam upādhyāya kumāra evāhaṃ strītantre aprakṛtijñaḥ pitrā rājyanimittaṃ protsāhyamānaḥ pravrajitaḥ kuto mamāpatyasamutpattiḥ vatsa yady evaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ kuru upādhyāya gāḍhavedanābhyāhatasya me idānīṃ chidyamāneṣu marmasu mucyamāneṣu sandhiṣu maraṇaikāntamanasaḥ kathaṃ pūrvopabhuktaviṣayānusmaraṇaṃ bhavati sa tasyopādhyāyaḥ pañcābhijñālābhī tena ṛddhyā mahān vātavarṣo nirmitaḥ tasya varṣabindavaḥ kāye nipatitāḥ tataḥ śītalasalilavātasparśād vedanā viṣṭambhitā sa pūrvopabhuktaviṣayān smartum ārabdhaḥ yāvad asya maithunarāgasamanusmaraṇād dvau śukrabindū sarudhire nipatitau catvāri sthānāny acintanīyāni ātmacintā lokacintā sattvānāṃ karmavipākacintā buddhānāṃ ca buddhaviṣayacintā iti tau śukrabindū dve aṇḍe prādurbhūte sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmiparipācite sphuṭite dvau kumārau jātau tato nātidūre ikṣuvāṭaḥ tau tatra praviṣṭau tatas sūryaraśmayo bhāsuratarā jātāḥ gautamariṣiḥ sūryaraśmiparitāpitaḥ kālagataḥ tataḥ suvarṇadvaipāyanariṣir āgataḥ paśyati kālagataḥ sa śūlasāmantake paśyati aṇḍe sphuṭite kapālāny avasthitāni so 'nusarann itaś cāmutaś ca ikṣuvāṭaṃ praviṣṭo yāvat paśyati dvau kumārau samanvāhartuṃ pravṛttaḥ kasyaitau putrāv iti paśyati gautamasya ṛṣeḥ tato 'sya sutarāṃ premā utpannaḥ tena tāv āśramapadaṃ nītvā āpāyitau poṣitau saṃvardhitau tayoś ca nāmadheyaṃ vyavasthāpayituṃ pravṛttaḥ sūryasyābhyudgamanakālasamaye sūryaraśmibhiḥ paripācitau jātau bhavataḥ tasmāt sūryagotrāviti sūryagotrā iti saṃjñā saṃvṛttā gautamasya riṣeḥ putrau gautamā gautamā iti dvitīyā saṃjñā saṃvṛttā svāṅgīnisṛtā iti āṅgīrasā āṅgīrasā iti tṛtīyā saṃjñā saṃvṛttā ikṣuvāṭāllabdhā ikṣvākā ikṣvākā iti caturthī saṃjñā saṃvṛttā yāvad apareṇa samayena bharadvājo rājā aputra eva kālagataḥ amātyāḥ saṃnipatya samavāyaṃ kartum ārabdhāḥ bhavantaḥ kam idānīṃ rājānam abhiṣiñcāma iti apare kathayanti tasya bhrātā gautamo riṣīṇāṃ madhye pravrajitaḥ tasyedaṃ kulakramāgataṃ rājyaṃ tam abhiṣiñcāma iti kṛtasaṃjalpāḥ suvarṇadvaipāyanasya riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ upasaṃkramya pādayor nipatya kathayanti maharṣe gautamaḥ kva gata iti sa kathayati yuṣmābhir eva praghātita iti maharṣe vayaṃ tasya darśanam api na samanusmarāmaḥ kathaṃ praghātayāmaḥ ahaṃ yuṣmān smārayāmi śobhanaṃ tena te smāritāḥ kathayanti maharṣe yady evam alaṃ tasya nāmagrahaṇena pāpakāryasāvakīrtanīyaḥ kiṃ tena pāpakaṃ karma kṛtaṃ idaṃ cedaṃ ca nāsau pāpakarmakārī adūṣy anapakāry eva yuṣmābhiḥ praghātitaḥ kathaṃ tena vistareṇa yathāvṛttaṃ samākhyātaṃ te saṃjātadaurmanasyāḥ kathayanti maharṣe yady evaṃ vayaṃ pāpakarmakāriṇo nāsāviti te caivam ālāpaṃ kurvanti tau ca dārakau riṣeḥ sakāśam upasaṃkrāntau amātyāḥ kathayanti maharṣe kasyaitau dārakau kathayati tasyaiva putrau katham etau samutpannau kā vā anayoḥ saṃjñā tena sotpattikaṃ vistareṇa samākhyātam amātyāḥ śrutvāpi paraṃ vismayam upagatāḥ tais taṃ riṣim anujñāpya tayor jyeṣṭhaḥ kumāro rājyābhiṣekeṇābhiṣiktaḥ so 'pyaputraḥ kālagataḥ tato 'sau dvitīyaḥ kanīyān abhiṣiktaḥ tasya ikṣvākurājā ikṣvākurājā iti saṃjñā saṃvṛttā ikṣvākor gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā punar api potalake nagare ekaśatam ikṣvākurājaśatam abhūt //

SBhedaV, 1, 197.0 teṣām apaścimako virūḍhako nāma ikṣvākurājo 'bhūd virūḍhakasya gautamā ikṣvākurājasya catvāraḥ putrāḥ ulkāmukhaḥ karakarṇī hastiniyaṃsaḥ nūpurakaś ca tasyāpareṇa samayenāgramahiṣī kālagatā sa kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyavasthitaḥ amātyāḥ kathayanti kimarthaṃ deva kare kapolaṃ dattvā cintāparas tiṣṭhati sa kathayati mamāgramahiṣī kālagatā kathaṃ na cintāparas tiṣṭhāmīti deva yady evaṃ kimarthaṃ devasyāgramahiṣī na samanviṣyate saṃvidyante pratisāmāntakānāṃ rājñāṃ duhitaraḥ rājā kathayati ime rājyābhinandinaḥ kumārāḥ eṣu saṃvidyamāneṣu pratyanīkabhūteṣu ko me duhitaraṃ dāsyati devaś cittaṃ karotu vayaṃ samanveṣāmaḥ yāvad anyatamasya rājñaḥ duhitā abhirūpā darśanīyā prāsādikā pratirūpā devītvena te tāṃ samupalabhya tasya rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ taiḥ pāraṃparyeṇa rājño niveditaṃ rājñā ājñā dattā āhūyatām iti tatas te rājñaḥ sakāśaṃ preṣitāḥ pādayor nipatya kathālāpapūrvakaṃ niṣaṇṇāḥ ālāpāvasaraprāptā rājānaṃ saṃmukhaṃ dṛṣṭvā kathayanti deva svasti svastīti rājā kathayati bhavantaḥ kiṃ yācadhve virūḍhakasyekṣvākurājasyāgramahiṣī kālagatā tasyārthāya kanyāṃ bhikṣāṃ rājā kathayati śobhanaṃ pratirūpo varaḥ kiṃtu samayato 'nuprayacchāmi yadi me duhituḥ putro bhavati taṃ yadi rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpayati deva evaṃ bhavatu gacchāmaḥ devaṃ śrāvayāmaḥ tair gatvā virūḍhakasyekṣvākurājasya yathāvṛttam ārocitaṃ rājā kathayati bhavanto naitat pratirūpaṃ jyeṣṭhatarān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyasaḥ pratiṣṭhāpanaṃ deva saṃdigdho 'yam arthaḥ ānīyatāṃ tāvad devī tayā sārdhaṃ devaḥ krīḍatu ramatāṃ paricārayatu na jñāyate kim asau kumāraṃ janayiṣyatīty āhosvit kumārikāṃ vandhyā vā bhaviṣyatīti rājā kathayati bhavanto yady evaṃ gacchata tataḥ pratiṣṭhā bhavatu tair gatvā pratigṛhītā yāvad rājñā mahatā śrīsamudāyena pariṇītā sā ca rājño 'bhimatā saṃvṛttā sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntare devī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti amātyā deva yasmād ayam ajāta eva rājyam abhinandati tasmād bhavatu dārakasya rājyābhinandīti sa dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyaḥ anupradattaḥ pūrvavad yāvad āśu vardhate hradastham iva paṅkajaṃ taṃ rājā yauvarājye na pratiṣṭhāpayati tasya mātāmahena rājñā śrutaṃ tena tasya dūto 'nupreṣitaḥ sakarkaśaṃ ca likhitaṃ tvayā pūrvam anujñātam eva yadi yathāpratijñātaṃ karoṣi ity evaṃ kuśalaṃ no ced yat te balaṃ vīryaṃ parākramas tenāvatiṣṭhasva eṣo 'ham āgataḥ rāṣṭrāpamardaṃ karomīti mahābalasamudito 'sau rājā sa śrutvā vyathitaḥ amātyān saṃnipātya pṛcchati bhavantaḥ mama tena rājñā evaṃ likhitaṃ katham atra pratipattavyam iti te kathayanti deva abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī yauvarājye sa kathayati bhavantaḥ naitad yuktaṃ jyeṣṭhān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyaso rājyābhiṣecanaṃ te kathayanti deva udīrṇabalavāhano 'sau rājā sthānam etad vidyate yad āgatya niyataṃ rāṣṭrāpamardaṃ kariṣyati abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī rājyaiśvaryādhipatye pravāsyantāṃ kumārā rājyād rājā kathayati bhavantaḥ katham adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ kumārā nirvāsyante deva vayam amātyā hitādhānatatparāḥ adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ pravāsayāmaḥ dūṣiṇam apakāriṇaṃ pratiṣṭhāpayāmaḥ rājā apy upekṣya tūṣṇīm avasthitaḥ amātyāḥ saṃnipatya parasparaṃ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ bhavanta upāyasaṃvidhānaṃ kartavyaṃ yena rājā kumāreṣu vimukhībhavati tatas tair udyānaṃ śodhayitvā citram upacitraṃ kāritaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddham āmuktadāmapaṭṭakalāpaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ tatas tair amātyais tad udyānaṃ tathābhisaṃskṛtaṃ dūrād dṛṣṭaṃ te kumārāś capalād udyānābhimukhaṃ samprasthitāḥ amātyā udyānaśobhāṃ kārayitvā nirgatāḥ kumāraiḥ pṛṣṭāḥ kasyedam udyānam iti te kathayanti devasya te pratinivartitum ārabdhāḥ amātyāḥ kathayanti kumārāḥ praviśata kimarthaṃ nivartatha iti te kathayanti devakīyam udyānaṃ kathaṃ praviśāma iti amātyāḥ kathayanti devo vā krīḍet kumāro vā ko 'tra virodhaḥ te praviśya krīḍitum ārabdhāḥ amātyai rājābhihitaḥ deva udyānaṃ śobhanaṃ parikarmīkṛtaṃ kālo devasya draṣṭum iti rājā samprasthitaḥ aśrauṣīd udyāne kolāhalaṃ śabdaṃ śrutvā ca punar amātyān pṛcchati bhavanta udyāne kolāhalaḥ śabdaḥ śrūyate ko 'trāvatiṣṭhate amātyāḥ kathayanti deva kumārāḥ yady evaṃ parityaktā mayā kumārāḥ amātyāḥ pādayor nipatya kathayanti deva kṣamyatāṃ kumārāṇāṃ mā parityajyantām iti rājā kathayati evaṃ bhavatv iti te pravāsayitum ārabdhāḥ rājñaḥ pādayor nipatya kathayanti deva yady evaṃ yo 'smābhiḥ sārdhaṃ parijano gacchati sa yathā na nivāryate tathājñāṃ dātum arhasi rājñā ājñā dattā te samprasthitāḥ anuraktajanapadās te taiḥ sārdhaṃ mahājanakāyaḥ samprasthitaḥ saptadivasaṃ potalakasya nagaradvāram apāvṛtaṃ sthitaṃ janakāyasya nirgacchataḥ amātyai rājñe niveditaṃ deva yadi nagarasya dvāraṃ nāvriyate nacirāt potalakaṃ nirāvāsaṃ bhavatīti yady evaṃ dvārāṇy āvṛṇuta tatas te kumārāḥ svakasvakā bhaginīr ādāyānupūrveṇa himavatpārśvaṃ nadyā bhagīrathyās tīraṃ kapilasya riṣer āśramapadasya nātidūram anuprāptāḥ te tasmiñśākhāparṇakuṭīrakāṇi kṛtvā vāsaṃ kalpitavantaḥ mṛgāṃś ca praghātya praghātya jīvikāṃ kalpayanti triṣkālaṃ ca kapilasya riṣer āśramapadam upasaṃkrāmanti abhinavayauvanamadākṣiptāḥ kāmarāgeṇātyarthaṃ bādhyamānāḥ utpāṇḍūtpāṇḍukāḥ kṛśālakāḥ saṃvṛttāḥ yāvad apareṇa samayena kapilena riṣiṇā tathāvidhā dṛṣṭāḥ pṛṣṭāś ca kasmād yūyam utpāṇḍūtpāṇḍukāḥ te kathayanti maharṣe kāmarāgeṇātīva bādhyāmahe sa kathayati svakasvakā bhaginīs tyaktvā vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ vāsaṃ kalpayata labhyaṃ maharṣe asmābhir evaṃ kartuṃ labhyaṃ bhavanto yathāpitat kṣatriyai rājyaparibhraṣṭaiḥ tatas te riṣivacanaṃ pramāṇam iti kṛtvā kāmarāgādhyavasitāḥ prītiprāmodyajātāḥ vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ krīḍanti ramante paricārayanti teṣāṃ tābhiḥ saṃkrīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatāṃ putrā duhitaraś ca jātāḥ te vṛddhiṃ gatāḥ //

SBhedaV, 1, 197.0 teṣām apaścimako virūḍhako nāma ikṣvākurājo 'bhūd virūḍhakasya gautamā ikṣvākurājasya catvāraḥ putrāḥ ulkāmukhaḥ karakarṇī hastiniyaṃsaḥ nūpurakaś ca tasyāpareṇa samayenāgramahiṣī kālagatā sa kare kapolaṃ dattvā cintāparo vyavasthitaḥ amātyāḥ kathayanti kimarthaṃ deva kare kapolaṃ dattvā cintāparas tiṣṭhati sa kathayati mamāgramahiṣī kālagatā kathaṃ na cintāparas tiṣṭhāmīti deva yady evaṃ kimarthaṃ devasyāgramahiṣī na samanviṣyate saṃvidyante pratisāmāntakānāṃ rājñāṃ duhitaraḥ rājā kathayati ime rājyābhinandinaḥ kumārāḥ eṣu saṃvidyamāneṣu pratyanīkabhūteṣu ko me duhitaraṃ dāsyati devaś cittaṃ karotu vayaṃ samanveṣāmaḥ yāvad anyatamasya rājñaḥ duhitā abhirūpā darśanīyā prāsādikā pratirūpā devītvena te tāṃ samupalabhya tasya rājñaḥ sakāśaṃ gatāḥ taiḥ pāraṃparyeṇa rājño niveditaṃ rājñā ājñā dattā āhūyatām iti tatas te rājñaḥ sakāśaṃ preṣitāḥ pādayor nipatya kathālāpapūrvakaṃ niṣaṇṇāḥ ālāpāvasaraprāptā rājānaṃ saṃmukhaṃ dṛṣṭvā kathayanti deva svasti svastīti rājā kathayati bhavantaḥ kiṃ yācadhve virūḍhakasyekṣvākurājasyāgramahiṣī kālagatā tasyārthāya kanyāṃ bhikṣāṃ rājā kathayati śobhanaṃ pratirūpo varaḥ kiṃtu samayato 'nuprayacchāmi yadi me duhituḥ putro bhavati taṃ yadi rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpayati deva evaṃ bhavatu gacchāmaḥ devaṃ śrāvayāmaḥ tair gatvā virūḍhakasyekṣvākurājasya yathāvṛttam ārocitaṃ rājā kathayati bhavanto naitat pratirūpaṃ jyeṣṭhatarān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyasaḥ pratiṣṭhāpanaṃ deva saṃdigdho 'yam arthaḥ ānīyatāṃ tāvad devī tayā sārdhaṃ devaḥ krīḍatu ramatāṃ paricārayatu na jñāyate kim asau kumāraṃ janayiṣyatīty āhosvit kumārikāṃ vandhyā vā bhaviṣyatīti rājā kathayati bhavanto yady evaṃ gacchata tataḥ pratiṣṭhā bhavatu tair gatvā pratigṛhītā yāvad rājñā mahatā śrīsamudāyena pariṇītā sā ca rājño 'bhimatā saṃvṛttā sa tayā sārdhaṃ krīḍati ramate paricārayati tasya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntare devī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārako jātaḥ abhirūpo darśanīyaḥ prāsādikaḥ tasya jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārakasya nāmeti amātyā deva yasmād ayam ajāta eva rājyam abhinandati tasmād bhavatu dārakasya rājyābhinandīti sa dārakaḥ aṣṭābhyo dhātrībhyaḥ anupradattaḥ pūrvavad yāvad āśu vardhate hradastham iva paṅkajaṃ taṃ rājā yauvarājye na pratiṣṭhāpayati tasya mātāmahena rājñā śrutaṃ tena tasya dūto 'nupreṣitaḥ sakarkaśaṃ ca likhitaṃ tvayā pūrvam anujñātam eva yadi yathāpratijñātaṃ karoṣi ity evaṃ kuśalaṃ no ced yat te balaṃ vīryaṃ parākramas tenāvatiṣṭhasva eṣo 'ham āgataḥ rāṣṭrāpamardaṃ karomīti mahābalasamudito 'sau rājā sa śrutvā vyathitaḥ amātyān saṃnipātya pṛcchati bhavantaḥ mama tena rājñā evaṃ likhitaṃ katham atra pratipattavyam iti te kathayanti deva abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī yauvarājye sa kathayati bhavantaḥ naitad yuktaṃ jyeṣṭhān rājyābhinandinaḥ kumārān pratyākhyāya kanīyaso rājyābhiṣecanaṃ te kathayanti deva udīrṇabalavāhano 'sau rājā sthānam etad vidyate yad āgatya niyataṃ rāṣṭrāpamardaṃ kariṣyati abhiṣicyatāṃ rājyābhinandī rājyaiśvaryādhipatye pravāsyantāṃ kumārā rājyād rājā kathayati bhavantaḥ katham adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ kumārā nirvāsyante deva vayam amātyā hitādhānatatparāḥ adūṣiṇo 'napakāriṇaḥ pravāsayāmaḥ dūṣiṇam apakāriṇaṃ pratiṣṭhāpayāmaḥ rājā apy upekṣya tūṣṇīm avasthitaḥ amātyāḥ saṃnipatya parasparaṃ saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ bhavanta upāyasaṃvidhānaṃ kartavyaṃ yena rājā kumāreṣu vimukhībhavati tatas tair udyānaṃ śodhayitvā citram upacitraṃ kāritaṃ surabhidhūpaghaṭikopanibaddham āmuktadāmapaṭṭakalāpaṃ nānāpuṣpāvakīrṇaṃ ramaṇīyaṃ tatas tair amātyais tad udyānaṃ tathābhisaṃskṛtaṃ dūrād dṛṣṭaṃ te kumārāś capalād udyānābhimukhaṃ samprasthitāḥ amātyā udyānaśobhāṃ kārayitvā nirgatāḥ kumāraiḥ pṛṣṭāḥ kasyedam udyānam iti te kathayanti devasya te pratinivartitum ārabdhāḥ amātyāḥ kathayanti kumārāḥ praviśata kimarthaṃ nivartatha iti te kathayanti devakīyam udyānaṃ kathaṃ praviśāma iti amātyāḥ kathayanti devo vā krīḍet kumāro vā ko 'tra virodhaḥ te praviśya krīḍitum ārabdhāḥ amātyai rājābhihitaḥ deva udyānaṃ śobhanaṃ parikarmīkṛtaṃ kālo devasya draṣṭum iti rājā samprasthitaḥ aśrauṣīd udyāne kolāhalaṃ śabdaṃ śrutvā ca punar amātyān pṛcchati bhavanta udyāne kolāhalaḥ śabdaḥ śrūyate ko 'trāvatiṣṭhate amātyāḥ kathayanti deva kumārāḥ yady evaṃ parityaktā mayā kumārāḥ amātyāḥ pādayor nipatya kathayanti deva kṣamyatāṃ kumārāṇāṃ mā parityajyantām iti rājā kathayati evaṃ bhavatv iti te pravāsayitum ārabdhāḥ rājñaḥ pādayor nipatya kathayanti deva yady evaṃ yo 'smābhiḥ sārdhaṃ parijano gacchati sa yathā na nivāryate tathājñāṃ dātum arhasi rājñā ājñā dattā te samprasthitāḥ anuraktajanapadās te taiḥ sārdhaṃ mahājanakāyaḥ samprasthitaḥ saptadivasaṃ potalakasya nagaradvāram apāvṛtaṃ sthitaṃ janakāyasya nirgacchataḥ amātyai rājñe niveditaṃ deva yadi nagarasya dvāraṃ nāvriyate nacirāt potalakaṃ nirāvāsaṃ bhavatīti yady evaṃ dvārāṇy āvṛṇuta tatas te kumārāḥ svakasvakā bhaginīr ādāyānupūrveṇa himavatpārśvaṃ nadyā bhagīrathyās tīraṃ kapilasya riṣer āśramapadasya nātidūram anuprāptāḥ te tasmiñśākhāparṇakuṭīrakāṇi kṛtvā vāsaṃ kalpitavantaḥ mṛgāṃś ca praghātya praghātya jīvikāṃ kalpayanti triṣkālaṃ ca kapilasya riṣer āśramapadam upasaṃkrāmanti abhinavayauvanamadākṣiptāḥ kāmarāgeṇātyarthaṃ bādhyamānāḥ utpāṇḍūtpāṇḍukāḥ kṛśālakāḥ saṃvṛttāḥ yāvad apareṇa samayena kapilena riṣiṇā tathāvidhā dṛṣṭāḥ pṛṣṭāś ca kasmād yūyam utpāṇḍūtpāṇḍukāḥ te kathayanti maharṣe kāmarāgeṇātīva bādhyāmahe sa kathayati svakasvakā bhaginīs tyaktvā vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ vāsaṃ kalpayata labhyaṃ maharṣe asmābhir evaṃ kartuṃ labhyaṃ bhavanto yathāpitat kṣatriyai rājyaparibhraṣṭaiḥ tatas te riṣivacanaṃ pramāṇam iti kṛtvā kāmarāgādhyavasitāḥ prītiprāmodyajātāḥ vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ krīḍanti ramante paricārayanti teṣāṃ tābhiḥ saṃkrīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatāṃ putrā duhitaraś ca jātāḥ te vṛddhiṃ gatāḥ //

SBhedaV, 1, 198.0 kapilariṣiḥ śabdakaṇṭakatvād dhyānānāṃ cittaikāgratāṃ nārāgayati sa kathayati bhavantaḥ avalokitā bhavata aham anyatra gamiṣyāmi maharṣe kimarthaṃ cittaikāgratāṃ nārāgayāmi śabdakaṇṭakāni dhyānāni maharṣe tvam ihaiva tiṣṭha vayam anyatra gacchāmaḥ kiṃtu bhūbhāgam asmākam anuprayaccha bhavantaḥ śobhanaṃ ṛṣayas te mahātmānaḥ īpsitamanorathasādhakāḥ tena sauvarṇaṃ bhṛṅgāram ādāya nagarākāreṇa udakadhārāpātair nagaraṃ māpitaṃ kapilena riṣiṇā teṣāṃ vāsāya vastu parityaktam iti kapilavastu kapilavastv iti saṃjñā saṃvṛttā te tatra vṛddhiṃ gatāḥ mahājanakāyaḥ saṃvṛttaḥ saṃbādhād vṛddhiṃ na labhante teṣāṃ cetasā cittam ājñāya devatābhir anyapradeśa upadarśitaḥ tais tatra gatvā dvitīyaṃ nagaraṃ māpitaṃ devadriśaṃ devadriśam iti saṃjñā saṃvṛttā tatas te saṃgamya samāgamya saṃjalpaṃ kartum ārabdhāḥ bhavanto yad vayaṃ nirvāsitāḥ tat sadṛśabhāryopādānāt tad asmākaṃ na kenacid dvitīyā sadṛśī bhāryā upādātavyā ekayaiva santoṣaḥ karaṇīya iti te ekām eva sadṛśīṃ bhāryāṃ pariṇamayanti na dvitīyām athāpareṇa samayena virūḍhako rājā priyān putrān samanusmaran amātyān āmantrayate hambhoḥ grāmaṇyas te kumārāḥ kva sāṃprataṃ tair vistareṇārocitaṃ deva kenacid adhikaraṇena nirvāsitāḥ te svakasvakā bhaginīr ādāya itaḥ prakrāntāḥ anuhimavatpārśve nadyā bhāgīrathyās tīre kapilasya riṣer āśramapadasya nātidūre vāsaṃ kalpayanti svakasvakā bhaginīḥ pratyākhyāya vaimātṛkābhir bhaginībhiḥ sārdhaṃ krīḍanti ramante paricārayanti teṣāṃ krīḍatāṃ ramamāṇānāṃ paricārayatāṃ putrā duhitaraś ca jātāḥ śakyaṃ grāmaṇyaḥ kumārair evaṃ kartuṃ deva śakyam atha virūḍhakaḥ ikṣvākurājaḥ pūrvaṃ kāyam abhyunnamayya dakṣiṇabāhum abhiprasāryodānam udānayati śakyā bata kumārāḥ paramaśakyā bata kumārā iti maheśākhyena sattvena vāṅ niścāritā śākyā bata kumārāḥ paramaśākyā bata kumārā iti śākyā iti saṃjñā saṃvṛttā //

SBhedaV, 1, 199.0 apareṇa samayena virūḍhaka ikṣvākurājaḥ kālagataḥ rājyābhinandī rājye 'bhiṣiktaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ ulkāmukho rājyaiśvaryādhipatye pratiṣṭhāpitaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ karakarṇī rājā saṃvṛttaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ hastiniyaṃso rājā saṃvṛttaḥ so 'py aputraḥ kālagataḥ nūpurako rājā saṃvṛttaḥ tasya putra opurakaḥ opurakasya gopurakaḥ gopurakasya gautamā rājñaḥ putraprapautṛkayā naptṛpranaptṛkayā kapilavastunagare pañcapañcāśad rājasahasrāṇy abhūvan teṣām apaścimako daśarathaḥ śataratho navatirathaḥ citraratho vijitaratho dṛḍharathaḥ daśadhanuḥ śatadhanuḥ navatidhanuḥ vijitadhanur citradhanuḥ dṛḍhadhanur dṛḍhadhanuṣo gautamā dvau putrau siṃhahanuḥ siṃhanādī ca yāvantaḥ khalu gautamā jambūdvīpe dhanurdharāḥ siṃhahanus teṣām agra ākhyātaḥ siṃhahanor gautamā catvāraḥ putrāḥ śuddhodanaḥ śuklodanaḥ droṇodanaḥ amṛtodanaḥ śuddhā śuklā droṇā amṛtikā ceti duhitaraḥ śuddhodanasya dvau putrau bhagavān āyuṣmāṃś ca nandaḥ śuklodanasya dvau putrau āyuṣmāṃś ca tiṣyo bhadrakaś ca śākyarājaḥ droṇodanasya dvau putrau mahānāmā āyuṣmāṃś cāniruddhaḥ amṛtodanasya dvau putrau āyuṣmān ānando devadattaś ca śuddhāyāḥ suprabuddhaḥ putraḥ śuklāyāḥ putro mālī droṇāyā bhāddālī amṛtikāyāḥ śaivalaḥ bhagavato rāhulaḥ putra iti gautamā rāhule mahāsaṃmatavaṃśaḥ pratiṣṭhitaḥ ucchinnā bhavanetrī vikṣīṇo jātisaṃsāro nāstīdānīṃ punarbhavaḥ //

SBhedaV, 1, 201.1 tena khalu samayena kapilavastuni nagare siṃhahanur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca devadṛśe nagare suprabuddho rājyaṃ rājā kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca suprabuddhasya rājño lumbinī nāmāgramahiṣī abhirūpā darśanīyā prāsādikā janapadakalyāṇī devadṛśe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī tasyārāmaḥ puṣpasampannaḥ phalasampannaḥ śālisampanno nānāvihaganikūjitaḥ tasyābhirāmatayā rājā kālānukālaṃ tatra gatvā sārdham antaḥpureṇa ratikrīḍāṃ pratyanubhavati lumbinyās taṃ dṛṣṭvā spṛhā utpannā sā kathayati deva mamaitam ārāmam anuprayaccheti rājā kathayati gṛhapatisantako 'yam ārāmaḥ katham anuprayacchāmi yadi tvam ārāmeṇārthinī anyaṃ tavārthāya śobhanataraṃ kārayāmīti tato rājñā suprabuddhena lumbinyā arthāya tadviśiṣṭatara ārāmaḥ kāritaḥ tasya lumbinīvanaṃ lumbinīvanam iti saṃjñā saṃvṛttā siṃhahanor dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me kule cakravartī utpadyeta iti suprabuddhasyāpi rājño dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me siṃhahanunā sārdhaṃ saṃbandhaḥ syād iti yāvat tasyāpareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā tasyā rūpaśobhayā suprabuddho rājā sāntaḥpuro devadṛśanivāsī janakāyaś ca paraṃ vismayam upagataḥ saṃdigdhamanāś ca saṃvṛttaḥ kim iyaṃ dārikā āhosvid viśvakarmanirmiteyaṃ māyeti tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikāyā nāmeti amātyāḥ kathayanti deva devadṛśanivāsijanakāyā rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vipravadante kecit kathayanti dārikā evāsau pūrvakarmavipākābhiniṣpannā evaṃ varṇarūpaśobheti apare kathayanti nāsau dārikā kiṃ tarhi viśvakarmanirmitā sā māyeti tasmād bhavatu dārikāyā māyeti nāma tasyā māyeti nāma kṛtaṃ māyā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattā pūrvavad yāvan mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyaty anekalakṣaṇasampannaṃ rājā bhaviṣyati balacakravartī bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ duhitā jātā pratirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā tasyā janmani sarvaṃ tan nagaram udāreṇāvabhāsenāvabhāsitaṃ na cāsyāḥ śakyate sarvathā rūpaśobhāṃ varṇayituṃ yathā māyāyās tasyā api vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikānāmeti amātyāḥ kathayanti asyā rūpaśobhā yan māyāṃ vyatiricya vartate tasmād bhavatu mahāmāyeti sāpy unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti suprabuddhena rājñā siṃhahanor dūto 'nupreṣitaḥ dve duhitarau jāte māyā mahāmāyā ca tatraikā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati lakṣaṇasampannaṃ sa rājā bhaviṣyati balacakravartīti dvitīyā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti anayor yābhipretā śuddhodanasya kumārasyārthāyānayeti siṃhahanunā pratisandeśo dattaḥ dvābhyām api kumārasya prayojanaṃ kiṃtu na dve sadṛśe bhārye ekasyopasthāpayitavye iti yaivaṃ vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti eṣā tāvat pratīṣṭā dvitīyāyā arthāya gaṇam avalokayiṣyāmīti tena sā pañcaśataparivārā preṣitā tena khalu samayena śākyānāṃ pāṇḍavā nāma khaṣāḥ prativiruddhāḥ śākyāḥ sambhūya rājñaḥ siṃhahanoḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva pāṇḍavaiḥ khaṣair upadrutāḥ sma sāhāyyaṃ kalpayeti sa kathayati bhavanto vṛddho 'haṃ na śaknomi taiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayituṃ deva śuddhodanaṃ kumāram anupreṣaya samayato 'nupreṣayāmi yadi kumārasya yathābhipretaṃ varaṃ prārthayato 'nuprayacchata te kathayanti deva evaṃ bhavatu prayacchāmaḥ rājñā caturaṅgaṃ balakāyaṃ dattvā śuddhodanaḥ kumāraḥ preṣitaḥ tena te khaṣāḥ hataprahatavidhvastāḥ kṛtāḥ tataḥ śākyāḥ parituṣṭāḥ siṃhahano rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva kumāreṇa pāṇḍavāḥ khaṣāḥ hataprahatāḥ vidhvastāḥ kṛtāḥ parituṣṭā smaḥ vada kumārasya kaṃ varam anuprayacchāmaḥ bhavantaḥ śākyaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid dve sadṛśe bhārye upasthāpayitavye iti deva kiṃ mucyatāṃ kriyākāraḥ sa kathayati sutarāṃ baddhavyo na moktavyaḥ kiṃtu kumārasyaikaṃ varam anuprayacchatha dvitīyāṃ sadṛśīṃ bhāryām upasthāpayituṃ deva śobhanam evaṃ kriyatāṃ tataḥ siṃhahanunā suprabuddhasya lekho 'nupreṣitaḥ avalokito mayā gaṇaḥ dvitīyāṃ duhitaram anupreṣayeti tena sāpi pañcaśataparivārā preṣitā śuddhodanena kumāreṇa dve api pariṇīte //

SBhedaV, 1, 201.1 tena khalu samayena kapilavastuni nagare siṃhahanur nāma rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca devadṛśe nagare suprabuddho rājyaṃ rājā kārayati ṛddhaṃ ca sphītaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca suprabuddhasya rājño lumbinī nāmāgramahiṣī abhirūpā darśanīyā prāsādikā janapadakalyāṇī devadṛśe 'nyatamo gṛhapatiḥ prativasaty āḍhyo mahādhano mahābhogo vistīrṇaviśālaparigraho vaiśravaṇadhanasamudito vaiśravaṇadhanapratispardhī tasyārāmaḥ puṣpasampannaḥ phalasampannaḥ śālisampanno nānāvihaganikūjitaḥ tasyābhirāmatayā rājā kālānukālaṃ tatra gatvā sārdham antaḥpureṇa ratikrīḍāṃ pratyanubhavati lumbinyās taṃ dṛṣṭvā spṛhā utpannā sā kathayati deva mamaitam ārāmam anuprayaccheti rājā kathayati gṛhapatisantako 'yam ārāmaḥ katham anuprayacchāmi yadi tvam ārāmeṇārthinī anyaṃ tavārthāya śobhanataraṃ kārayāmīti tato rājñā suprabuddhena lumbinyā arthāya tadviśiṣṭatara ārāmaḥ kāritaḥ tasya lumbinīvanaṃ lumbinīvanam iti saṃjñā saṃvṛttā siṃhahanor dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me kule cakravartī utpadyeta iti suprabuddhasyāpi rājño dīrgharātram ayam āśāsakaḥ aho bata me siṃhahanunā sārdhaṃ saṃbandhaḥ syād iti yāvat tasyāpareṇa samayena devyā sārdhaṃ krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ kālāntareṇa patnī āpannasattvā saṃvṛttā sā aṣṭānāṃ vā navānāṃ vā māsānām atyayāt prasūtā dārikā jātā abhirūpā darśanīyā prāsādikā sarvāṅgapratyaṅgopetā tasyā rūpaśobhayā suprabuddho rājā sāntaḥpuro devadṛśanivāsī janakāyaś ca paraṃ vismayam upagataḥ saṃdigdhamanāś ca saṃvṛttaḥ kim iyaṃ dārikā āhosvid viśvakarmanirmiteyaṃ māyeti tasyās trīṇi saptakāny ekaviṃśatidivasān vistareṇa jātāyā jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikāyā nāmeti amātyāḥ kathayanti deva devadṛśanivāsijanakāyā rathyāvīthīcatvaraśṛṅgāṭakeṣu vipravadante kecit kathayanti dārikā evāsau pūrvakarmavipākābhiniṣpannā evaṃ varṇarūpaśobheti apare kathayanti nāsau dārikā kiṃ tarhi viśvakarmanirmitā sā māyeti tasmād bhavatu dārikāyā māyeti nāma tasyā māyeti nāma kṛtaṃ māyā dārikā aṣṭābhyo dhātrībhyo 'nupradattā pūrvavad yāvan mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyaty anekalakṣaṇasampannaṃ rājā bhaviṣyati balacakravartī bhūyo 'py asya krīḍato ramamāṇasya paricārayataḥ duhitā jātā pratirūpā darśanīyā prāsādikā paramayā varṇapuṣkalatayā samanvāgatā tasyā janmani sarvaṃ tan nagaram udāreṇāvabhāsenāvabhāsitaṃ na cāsyāḥ śakyate sarvathā rūpaśobhāṃ varṇayituṃ yathā māyāyās tasyā api vistareṇa jātau jātimahaṃ kṛtvā nāmadheyaṃ vyavasthāpyate kiṃ bhavatu dārikānāmeti amātyāḥ kathayanti asyā rūpaśobhā yan māyāṃ vyatiricya vartate tasmād bhavatu mahāmāyeti sāpy unnītā vardhitā mahatī saṃvṛttā sā naimittikair vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti suprabuddhena rājñā siṃhahanor dūto 'nupreṣitaḥ dve duhitarau jāte māyā mahāmāyā ca tatraikā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati lakṣaṇasampannaṃ sa rājā bhaviṣyati balacakravartīti dvitīyā vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti anayor yābhipretā śuddhodanasya kumārasyārthāyānayeti siṃhahanunā pratisandeśo dattaḥ dvābhyām api kumārasya prayojanaṃ kiṃtu na dve sadṛśe bhārye ekasyopasthāpayitavye iti yaivaṃ vyākṛtā putraṃ janayiṣyati dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛtaṃ sa rājā bhaviṣyati cakravartīti eṣā tāvat pratīṣṭā dvitīyāyā arthāya gaṇam avalokayiṣyāmīti tena sā pañcaśataparivārā preṣitā tena khalu samayena śākyānāṃ pāṇḍavā nāma khaṣāḥ prativiruddhāḥ śākyāḥ sambhūya rājñaḥ siṃhahanoḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva pāṇḍavaiḥ khaṣair upadrutāḥ sma sāhāyyaṃ kalpayeti sa kathayati bhavanto vṛddho 'haṃ na śaknomi taiḥ sārdhaṃ saṃgrāmayituṃ deva śuddhodanaṃ kumāram anupreṣaya samayato 'nupreṣayāmi yadi kumārasya yathābhipretaṃ varaṃ prārthayato 'nuprayacchata te kathayanti deva evaṃ bhavatu prayacchāmaḥ rājñā caturaṅgaṃ balakāyaṃ dattvā śuddhodanaḥ kumāraḥ preṣitaḥ tena te khaṣāḥ hataprahatavidhvastāḥ kṛtāḥ tataḥ śākyāḥ parituṣṭāḥ siṃhahano rājñaḥ sakāśam upasaṃkrāntāḥ deva kumāreṇa pāṇḍavāḥ khaṣāḥ hataprahatāḥ vidhvastāḥ kṛtāḥ parituṣṭā smaḥ vada kumārasya kaṃ varam anuprayacchāmaḥ bhavantaḥ śākyaiḥ kriyākāraḥ kṛtaḥ na kenacid dve sadṛśe bhārye upasthāpayitavye iti deva kiṃ mucyatāṃ kriyākāraḥ sa kathayati sutarāṃ baddhavyo na moktavyaḥ kiṃtu kumārasyaikaṃ varam anuprayacchatha dvitīyāṃ sadṛśīṃ bhāryām upasthāpayituṃ deva śobhanam evaṃ kriyatāṃ tataḥ siṃhahanunā suprabuddhasya lekho 'nupreṣitaḥ avalokito mayā gaṇaḥ dvitīyāṃ duhitaram anupreṣayeti tena sāpi pañcaśataparivārā preṣitā śuddhodanena kumāreṇa dve api pariṇīte //

SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //

SBhedaV, 1, 202.1 yāvad apareṇa samayena siṃhahanū rājā kālagataḥ kapilavastuni śuddhodano rājā rājyaṃ kārayati ṛddhaṃ ca kṣemaṃ ca subhikṣaṃ cākīrṇabahujanamanuṣyaṃ ca so 'pareṇa samayena mahāmāyādevyā sārdham upariprāsādatalagato niṣpuruṣeṇa tūryeṇa krīḍati ramate paricārayati dharmatā hy eṣā tuṣitabhavanastho bodhisattvaḥ pañcabhir avalokanair lokam avalokayati jātyavalokanena deśāvalokanena kālāvalokanena vaṃśāvalokanena stryavalokanena ca kena kāraṇena bodhisattvā jātyavalokanaṃ kurvanti tuṣitabhavanasthasya bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāṃ jātau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati brāhmaṇakule vā kṣatriyakule vā tatra kadācid brāhmaṇā uccakulasaṃmatā bhavanti kadācit kṣatriyāḥ idānīṃ tu kṣatriyāḥ uccakulasaṃmatāḥ yannvahaṃ kṣatriyakule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena garhaṇīyāyāṃ jātau pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā jātyavalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśi deśe bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yo 'sau deśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ tasyaivaṃ bhavaty ayaṃ madhyadeśa ikṣuśālimālāgomahiṣīsampanno bhaikṣukaśatakalilo dasyujanavivarjitaḥ āryajanādhyuṣitaḥ yannvahaṃ madhyadeśe pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ bodhisatvena pratyanteṣu janapadeṣu pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikā hi buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvā deśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaitad abhavat kīdṛśe kāle bodhisatvā jaṃbūdvīpe pratisandhiṃ gṛhṇanti utkarṣe vartamānāyāṃ prajāyām aśītivarṣasahasrāyuṣi prajāyām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti apakarṣe śatavarṣāyuṣāṃ manuṣyāṇāṃ prajāyām arvāk pratisandhiṃ na gṛhṇanti kena kāraṇena bodhisattvā aśītivarṣasahasrāyuṣi manuṣyāṇām ūrdhvaṃ pratisandhiṃ na gṛhṇanti aśītivarṣasahasrāyuṣo hi manuṣyā durudvejyā bhavanti duḥsaṃvedyā jaḍā mṛdvindriyāḥ pramattāḥ sukhabahulāḥ satyānām abhājanabhūtāḥ apakarṣe 'py arvāg varṣaśatasya pañcakaṣāyā udriktā bhavanti tadyathā āyuḥkaṣāyaḥ kleśakaṣāyaḥ satvakaṣāyo dṛṣṭikaṣāyaḥ kalpakaṣāyaś ca mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pañcakaṣāyodrikte kāle bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ kālāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena kulāvalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśe kule bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yat kulam uccasaṃmatam anupākruṣṭacāritraṃ yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyeti tasyaitad abhavad ayaṃ śākyavaṃśa uccakulasaṃmato yāvan mahāsaṃmatam upādāyānupākruṣṭacāritraś ca yannvahaṃ rājñaḥ śuddhodanasya kule pratisandhiṃ gṛhṇīyāṃ mā me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ pratyavare kule bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisattvā vaṃśāvalokanaṃ kurvanti kena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti bodhisatvasyaivaṃ bhavati kīdṛśyāḥ striyāḥ kukṣau bodhisatvāḥ pratisandhiṃ gṛhṇantīti paśyati yā strī rūpavatī bhavati śīlavatī kulavatī kulīnā kulavardhanī pūrvabuddheṣu kṛtapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhasya mātā syām iti śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayati tasyaivaṃ bhavati iyaṃ mahāmāyā yāvad āsaptamaṃ mātāmahaṃ paitāmahaṃ yugam upādāyānupākruṣṭacāritrā rūpavatī śīlavatī kulīnā kulavardhanī śaknoti bodhisatvaṃ daśamāsaṃ kukṣiṇā dhārayituṃ na ca svārthaṃ hāpayitum tathā hi mahāmāyā pūrvabuddheṣu kṛtādhikārapraṇidhānā aho batāhaṃ buddhamātā syām iti mā ca me syur atonidānaṃ pare vaktāraḥ alakṣaṇasampannāyā striyāḥ kukṣau bodhisatvena pratisandhir gṛhīta iti tathā hi bodhisatvenānādikālīnam anākṣepasaṃvartanīyaṃ karma kṛtam upacitam avandhyaphaladharmadeśikāś ca buddhā bhagavantaḥ anena kāraṇena bodhisatvāḥ stryavalokanaṃ kurvanti atha bodhisattvaḥ pañca vyavalokanāni vyavalokya ṣaṭ kāmāvacarān devāṃs trir anuśrāvayati ito 'haṃ mārṣās tuṣitād devanikāyāccyutvā manuṣyeṣu pratisandhiṃ grahīṣyāmi rājñaḥ śuddhodanasyāgramahiṣyāḥ kukṣau tasya putratvam adhigamya amṛtam adhigamiṣyāmi yo yuṣmākam amṛtenārthī sa manuṣyeṣu pratisandhiṃ gṛhṇātu bhūyo madhyadeśa iti evam uktās tuṣitakāyikā devā bodhisatvam idam avocan yat khalu bodhisatva jānīyā etarhi kalikaluṣo lokaḥ krūrasantānaprajā ākulīkṛtaś ca jambūdvīpaḥ ṣaḍbhis tārkikaiḥ ṣaḍbhir ānuśravikaiḥ ṣaḍbhiḥ samāpattṛbhiḥ tatra ṣaṭ tārkikāḥ katame tadyathā pūraṇaḥ kāśyapaḥ maskarī gośāliputraḥ saṃjayī vairaṭṭīputraḥ ajitaḥ keśakambalaḥ kakudaḥ kātyāyano nirgrantho jñātiputraḥ ṣaḍ ānuśravikāḥ katame tadyathā kūṭatāṇḍyo brāhmaṇaḥ śroṇatāṇḍyo brāhmaṇaḥ cogī brāhmaṇaḥ brāhmāyur brāhmaṇaḥ puṣkarasārī brāhmaṇaḥ lohityaś ca brāhmaṇaḥ ṣaṭ pratipattāraḥ katame tadyathā udrako rāmaputraḥ arāḍaḥ kālāmaḥ subhadraḥ parivrājakaḥ saṃjayī māṇavaḥ asitariṣiḥ urubilvākāśyapaś ca jaṭilaḥ iha tu bodhisatvasya dvādaśayojanāni dharmaśravaṇārtham āsanaprajñaptiḥ prajñāpyate asmākaṃ caivaṃ bhavati yam asmākaṃ tuṣitabhavanastho bodhisatvo dharmaṃ deśayiṣyati taṃ vayaṃ dharmaṃ śrutvā tathā tathā pratipatsyāmahe yathāpi tad asmākaṃ bhaviṣyati dīrgharātram arthāya hitāya sukhāyeti evam ukto bodhisatvaḥ tuṣitakāyikān devān idam avocat tena hi mārṣāḥ sarvavādyāni prahaṇyantām iti //

VaiśSū, 2, 2, 6.0 aparasmin paraṃ yugapad ayugapacciraṃ kṣipramiti kālaliṅgāni //

VaiśSū, 7, 2, 25.1 ekadikkālābhyāṃ saṃnikṛṣṭaviprakṛṣṭābhyāṃ paramaparam //

ŚvetU, 3, 9.1 yasmāt paraṃ nāparam asti kiṃcid yasmān nāṇīyo na jyāyo 'sti kiṃcit /

ŚvetU, 5, 12.2 kriyāguṇair ātmaguṇaiś ca teṣāṃ saṃyogahetur aparo 'pi dṛṣṭaḥ //

AbhidhKo, 2, 22.2 kāyendriyī navadravyaḥ daśadravyo'parendriyaḥ //

AgniPur, 1, 9.2 ṛgvedādyaparaṃ brahma sarvadevasukhāvaham //

AgniPur, 1, 15.1 dve vidye bhagavān viṣṇuḥ parā caivāparā ca ha /

AgniPur, 1, 17.2 apareyaṃ parā vidyā yayā brahmābhigamyate //

AgniPur, 12, 26.2 cāṇūramuṣṭikau tābhyāṃ hatau mallau tathāpare //

AgniPur, 14, 24.2 pāṇḍavāḥ sātyakiḥ kṛṣṇaḥ sapta muktā na cāpare //

AKośa, 1, 138.1 pakṣau pūrvāparau śuklakṛṣṇau māsastu tāv ubhau /

AKośa, 1, 140.2 nāmnā sa pauṣo māghādyāś caivam ekādaśāpare //

AKośa, 1, 261.1 tasya prabhedāḥ kṣīrodo lavaṇodas tathāpare /

AmaruŚ, 1, 16.2 īṣadvakrimakaṃdharaḥ sapulakaḥ premollasanmānasām antarhāsalasatkapolaphalakāṃ dhūrto'parāṃ cumbati //

AmaruŚ, 1, 59.2 antaḥpuṣpasugandhirārdrakavarī sarvāṅgalagnāmbaraṃ romāṇāṃ ramaṇīyatāṃ vidadhati grīṣmāparāhvāgame //

AmaruŚ, 1, 66.2 idānīṃ nāthastvaṃ vayamapi kalatraṃ kimaparaṃ mayāptaṃ prāṇānāṃ kuliśakaṭhinānāṃ phalamidam //

AmaruŚ, 1, 105.2 haṃho cetaḥ prakṛtiraparā nāsti me kāpi sā sā sā sā sā sā jagati sakale ko'yamadvaitavādaḥ //

AHS, Sū., 3, 58.2 tatra pūrvo vidhis tyājyaḥ sevanīyo 'paraḥ kramāt //

AHS, Sū., 5, 48.1 prabhūtakṛmimajjāsṛṅmedomāṃsakapho 'paraḥ /

AHS, Sū., 7, 55.1 sukhāyuṣī parākuryāt kālarātrir ivāparā /

AHS, Sū., 9, 22.2 kiṃcid rasena kurute karma pākena cāparam //

AHS, Sū., 14, 9.1 garbhiṇīsūtikābālavṛddhān grīṣme 'parān api /

AHS, Sū., 14, 11.2 sthūlāṃś ca laṅghayen nityaṃ śiśire tv aparān api //

AHS, Sū., 24, 20.1 lekhanasnehanāntyeṣu koṣṇau pūrvau himo 'paraḥ /

AHS, Sū., 26, 9.1 bhedanārthe 'parā sūcīmukhā mūlaniviṣṭakhā /

AHS, Sū., 26, 28.1 aparāṇyapi yantrādīnyupayogaṃ ca yaugikam /

AHS, Sū., 26, 32.2 mūleṣvāharaṇārthāni kriyāsaukaryato 'param //

AHS, Sū., 27, 44.2 aśuddhaṃ srāvayed bhūyaḥ sāyam ahnyapare 'pi vā //

AHS, Śār., 3, 10.1 śleṣmasnāyvaparācchannaḥ kalākhyaḥ kāṣṭhasāravat /

AHS, Śār., 3, 65.2 kecid āhur ahorātrāt ṣaḍahād apare pare //

AHS, Śār., 5, 62.1 uṣṇo 'paraḥ pradeśaśca śaraṇaṃ tasya devatāḥ /

AHS, Nidānasthāna, 2, 72.2 majjastha evetyapare prabhāvaṃ sa tu darśayet //

AHS, Nidānasthāna, 6, 35.1 sarvākṛtis tribhir doṣairapasmāra ivāparaḥ /

AHS, Nidānasthāna, 7, 14.2 īdṛśaiścāparair vāyurapānaḥ kupito malam //

AHS, Nidānasthāna, 12, 36.1 chidrodaram idaṃ prāhuḥ parisrāvīti cāpare /

AHS, Nidānasthāna, 12, 45.1 kṛcchraṃ yathottaraṃ pakṣāt paraṃ prāyo 'pare hataḥ /

AHS, Nidānasthāna, 15, 37.1 tam āhurarditaṃ kecid ekāyāmam athāpare /

AHS, Nidānasthāna, 15, 51.2 tam ūrustambham ityāhurāḍhyavātam athāpare //

AHS, Kalpasiddhisthāna, 6, 14.2 śītaṃ pale palaiḥ ṣaḍbhiścaturbhis tu tato 'param //

AHS, Utt., 3, 23.1 pārśvasyaikasya śītatvam uṣṇatvam aparasya ca /

AHS, Utt., 4, 12.1 daśāmāvāsyayor aṣṭanavamyoḥ pitaro 'pare /

AHS, Utt., 12, 25.1 sthagayanti dṛśaṃ doṣā doṣāndhaḥ sa gado 'paraḥ /

AHS, Utt., 23, 26.1 tad indraluptaṃ rujyāṃ ca prāhuścāceti cāpare /

AHS, Utt., 28, 1.4 arśonidānābhihitairaparaiśca niṣevitaiḥ //

AHS, Utt., 30, 32.2 ghrāṇārjave 'dhaḥ surarājavaster bhittvākṣamātraṃ tvapare vadanti //

AHS, Utt., 36, 45.1 daṃśaṃ maṇḍalināṃ muktvā pittalatvād athāparam /

AHS, Utt., 39, 177.2 mahānuśaṃsānyapi cāparāṇi prāptyādikaṣṭāni na kīrtitāni //

BhallŚ, 1, 44.2 daṃṣṭrākarālamakarālikarālitābhiḥ kiṃ bhāyayaty aparam ūrmiparamparābhiḥ //

BhallŚ, 1, 62.2 janair mahattayā nīto yo na pūrvair na cāparaḥ //

BoCA, 1, 3.2 atha matsamadhātureva paśyed aparo'pyenamato'pi sārthako'yam //

BoCA, 6, 21.1 guṇo'paraśca duḥkhasya yatsaṃvegānmadacyutiḥ /

BoCA, 6, 57.2 muhūrtamaparo yaśca sukhī bhūtvā vibudhyate //

BoCA, 6, 86.2 kṛtapuṇyaiḥ saha spardhāmaparaiḥ kartum icchasi //

BoCA, 8, 30.1 kāyabhūmiṃ nijāṃ gatvā kaṅkālairaparaiḥ saha /

BoCA, 8, 52.1 yadi te nāśucau rāgaḥ kasmād āliṅgase 'param /

BoCA, 8, 53.2 amedhyabhastrāmaparāṃ gūthaghasmara vismara //

BoCA, 8, 61.2 amedhyabhāṇḍānaparān gūthaghasmara vāñchasi //

BoCA, 8, 63.2 śmaśāne patitān ghorān kāyān paśyāparānapi //

BoCA, 8, 74.1 daṇḍayātrābhirapare pravāsakleśaduḥkhitāḥ /

BoCA, 8, 146.2 aparān guṇamānena paṇḍitān vijigīṣate //

BoCA, 9, 91.2 tuṣṭimātrāparā cet syāt tasmāt sāpy asya sūkṣmatā //

BKŚS, 4, 111.1 sa ca tvām urvaśīrūpām eko drakṣyati nāparaḥ /

BKŚS, 5, 202.1 tena tatrāparo dṛṣṭaḥ surūpaḥ śilpidārakaḥ /

BKŚS, 6, 21.1 tato rājñā pariṣvajya dāpitāparakandukaḥ /

BKŚS, 10, 133.2 yadāparā tadāyātā rūpiṇī rūpadevatā //

BKŚS, 10, 164.1 athāparasmin divase gatvāryaduhitur gṛham /

BKŚS, 10, 240.1 nopāyam aparaṃ dṛṣṭvā prayuktaṃ bhartṛdārikā /

BKŚS, 11, 22.1 tenoktam aparaḥ kaścit pratyayārthaṃ visarjyatām /

BKŚS, 13, 12.1 tayoktam aparāpy ekā śuktir āsvādyatāṃ tataḥ /

BKŚS, 15, 61.1 athāparasmin divase vegavatyā nimantritāḥ /

BKŚS, 15, 111.1 tair uktam aparā kācid dakṣiṇā mṛgyatām iti /

BKŚS, 16, 45.1 athāpareṇa tatroktam ata evāyumattamaḥ /

BKŚS, 17, 109.1 sa yadā kampitaśirā necchati sma tadāparaḥ /

BKŚS, 17, 130.2 aparānīyatām ārya naitāṃ spṛśati mādṛśaḥ //

BKŚS, 17, 137.1 yāvad utsāryate vīṇā yāvac cānīyate 'parā /

BKŚS, 17, 142.1 aparāpi mayā vīṇā samāsphālya paṭukvaṇā /

BKŚS, 18, 46.2 aparaṃ so 'pi yāceta ratnagṛddhā hi pārthivāḥ //

BKŚS, 18, 47.2 rājann aparam apy asti tatra prāptam idaṃ yataḥ //

BKŚS, 18, 81.1 apareṇoktam āścaryam adṛṣṭaṃ kiṃ na paśyasi /

BKŚS, 18, 215.1 mama tv āsīd aho kaṣṭam aparo 'yam upadravaḥ /

BKŚS, 18, 381.2 ajānan kākinīty anyo na kiṃcid iti cāparaḥ //

BKŚS, 18, 460.2 na parābhāvyate yāvad apareṇa pareṇa saḥ //

BKŚS, 18, 502.1 pariśiṣṭo 'paras teṣāṃ sa ca madgrāhiṇo balāt /

BKŚS, 18, 629.1 vismṛtāparavṛttāntas tadāsaktamanastayā /

BKŚS, 20, 208.1 aparāsv api bhāryāsu yuṣmābhir idam āhitam /

BKŚS, 20, 337.2 yāvannāparam etena kiṃcid durvaca ucyate //

BKŚS, 20, 392.2 mūṣikair aparaiḥ sārdham alīkam avadad vacaḥ //

BKŚS, 21, 101.2 apareṇodapātreṇa jalam āvarjyatām iti //

BKŚS, 22, 3.2 aparaḥ prekṣitaḥ potas taraladhvajalakṣaṇaḥ //

BKŚS, 22, 17.2 sāpi kasyāparasyeti śanair ācaṣṭa lajjitā //

BKŚS, 22, 99.2 bhujyate vāparaiḥ sārdhaṃ yāvan na pariṇīyate //

BKŚS, 23, 41.1 tataḥ pṛṣṭo 'paro hrasvaḥ so 'pi tena nivāritaḥ /

BKŚS, 23, 54.1 te 'paraiḥ kupitair uktā jitau nalayudhiṣṭhirau /

BKŚS, 23, 93.1 yāvatyā cāparaḥ sthālīm adhiśrayati ballavaḥ /

BKŚS, 25, 23.1 tayoktam alam ālāpair aparais tava durbhagaiḥ /

BKŚS, 25, 62.1 api cāparam apy asti jīvitālambanaṃ mama /

BKŚS, 26, 44.2 pradhārya cāparair vaidyaiḥ śanakair idam abravīt //

BKŚS, 27, 4.2 yasya yas tasya kas tasmād arātir aparaḥ paraḥ //

BKŚS, 27, 117.1 kā vidyādharacakravartipadake tucchā ratir mādṛśaḥ suprāpaṃ dharaṇīcarair yad aparaiḥ krodhādivaśyair api /

BKŚS, 28, 102.2 kartrī vivāhasaṃskāram apareṣāṃ ca pūjanam //

DKCar, 1, 1, 57.3 kumāramaparamudvahantī madduhitā kutra gatā na jāne /

DKCar, 1, 1, 77.4 kareṇaikena bālamuddhṛtyāpareṇa plavamānā nadīvegāgatasya kasyacittaroḥ śākhāmavalambya tatra śiśuṃ nidhāya nadīvegenohyamānā kenacittarulagnena kālabhogināham adaṃśi /

DKCar, 2, 2, 113.1 sa punar asminnatyudāratayā pitrorante vittairnijaiḥ krītvevārthivargād dāridryaṃ daridrati satyathodāraka iti ca prītalokādhiropitāparaślāghyanāmani varayatyeva tasminmāṃ taruṇībhūtāmadhana ity adattvārthapatināmne kasmaiciditarasmai yathārthanāmne sārthavāhāya ditsati me pitā //

DKCar, 2, 4, 108.0 maduktaṃ ca kecidanvamanyanta apare punarnininduḥ //

DKCar, 2, 5, 82.1 tasyāḥ patirapara iva dharmaputro dharmavardhano nāma rājā //

DKCar, 2, 6, 165.1 śiraḥkampasaṃjñāvāritā ca punaraparakarakeṇācamanamadatta kanyā //

DKCar, 2, 6, 262.1 sā tu sāndratrāsā svameva durṇayaṃ garhamāṇā jighāṃsantīva śramaṇikāṃ tadvraṇaṃ bhavanadīrghikāyāṃ prakṣālya dattvā paṭabandhanam āmayāpadeśād aparaṃ cāpanīya nūpuraṃ śayanaparā tricaturāṇi dinānyekānte ninye //

DKCar, 2, 6, 268.1 so 'dyāpyanviṣṭo na dṛṣṭaḥ sa punarayaṃ dvitīya ityaparaṃ prāhiṇot //

DKCar, 2, 8, 145.0 apare 'pi sāmantāḥ samagaṃsata //

Divyāv, 1, 48.0 tenaikasya dāraka iti nāmadheyaṃ vyavasthāpitam aparasya pālaka iti //

Divyāv, 1, 77.0 athāpareṇa samayena śroṇaḥ koṭikarṇaḥ kṛtakautukamaṅgalasvastyayano mātuḥ sakāśamupasaṃkramya pādayor nipatya kathayati amba gacchāmi avalokitā bhava mahāsamudramavatarāmi //

Divyāv, 1, 126.0 apara āgatya kathayati amba diṣṭyā vardhasva ayaṃ śroṇaḥ koṭikarṇo 'bhyāgata iti //

Divyāv, 1, 165.0 yāvadaparaṃ paśyati āyasaṃ nagaramuccaṃ ca pragṛhītaṃ ca //

Divyāv, 1, 234.0 yāvat sūryasyābhyudgamanakālasamaye paśyati aparaṃ vimānam //

Divyāv, 1, 287.0 aparasya kṣiptam ayoguḍaṃ bhakṣayitumārabdhaḥ //

Divyāv, 1, 288.0 aparasya kṣiptam svamāṃsaṃ bhakṣayitumārabdhaḥ aparasya kṣiptam pūyaśoṇitaṃ prādurbhūtam //

Divyāv, 1, 288.0 aparasya kṣiptam svamāṃsaṃ bhakṣayitumārabdhaḥ aparasya kṣiptam pūyaśoṇitaṃ prādurbhūtam //

Divyāv, 1, 410.0 apareṇa samayena tasya mātāpitarau kālagatau //

Divyāv, 1, 516.0 aparamutsarpitam //

Divyāv, 1, 517.0 athāpareṇa samayena sārthavāhaḥ paṇyaṃ visarjayitvā āgataḥ //

Divyāv, 1, 522.0 kiṃtvaparamutsarpitaṃ tiṣṭhati //

Divyāv, 1, 523.0 tena prasādajātena yattatrāvaśiṣṭam aparaṃ ca dattvā mahatīṃ pūjāṃ kṛtvā praṇidhānaṃ ca kṛtam anenāhaṃ kuśalamūlenāḍhye mahādhane mahābhoge kule jāyeyam //

Divyāv, 2, 14.0 yāvadapareṇa samayena bhavo gṛhapatir glānaḥ saṃvṛttaḥ //

Divyāv, 2, 38.0 sā apareṇa samayena kalyā saṃvṛttā ṛtumatī //

Divyāv, 2, 59.0 apareṇa stavakarṇikā //

Divyāv, 2, 60.0 apareṇa trapukarṇikā //

Divyāv, 2, 78.0 yāvadapareṇa samayena bhavo gṛhapatirglānaḥ saṃvṛttaḥ //

Divyāv, 2, 128.0 yāvadapareṇa samayena bhavilo bhavatrāto bhavanandī ca sahitāḥ samagrāḥ saṃmodamānā mahāsamudrāt saṃsiddhayānapātrā āgatāḥ //

Divyāv, 2, 132.0 yāvadapareṇa samayena kāśikavastrāvārī udghāṭitā //

Divyāv, 2, 138.0 te dṛṣṭvā svāminoḥ kathayataḥ dṛṣṭam yuvābhyāmapareṣāṃ kāśikavastrāṇi dīyante pareṣāṃ phuṭṭakānīti //

Divyāv, 2, 141.0 yāvadapareṇa samayena śarkarāvārī udghaṭitā //

Divyāv, 2, 218.0 aparamasti deva asti //

Divyāv, 2, 231.0 apare kathayanti pūrṇamapi śabdāpayāmaḥ //

Divyāv, 2, 274.0 yāvadapareṇa samayena rājñastena dravyeṇa prayojanamutpannam //

Divyāv, 2, 359.0 athāpareṇa samayenāyuṣmān pūrṇo yena bhagavāṃstenopasaṃkrāntaḥ //

Divyāv, 2, 362.0 yadarthaṃ kulaputrāḥ keśaśmaśrūṇi avatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi ācchādya samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajanti tadanuttaraṃ brahmacaryaparyavasānaṃ dṛṣṭadharme svayamabhijñāya sākṣātkṛtvopasaṃpadya pravrajayeyam kṣīṇā me jātir uṣitaṃ brahmacaryaṃ kṛtaṃ karaṇīyaṃ nāparamasmādbhavaṃ prajānāmīti //

Divyāv, 2, 363.0 evamukte bhagavānāyuṣmantaṃ pūrṇamidamavocat sādhu pūrṇa sādhu khalu tvaṃ pūrṇa yastvamevaṃ vadasi sādhu me bhagavāṃstathā saṃkṣiptena dharmaṃ deśayatu pūrvavadyāvannāparamasmād bhavaṃ prajānāmīti //

Divyāv, 2, 408.0 yāvadapareṇa samayena dārukarṇibhrātrorbhogāstanutvaṃ parikṣayaṃ paryādānaṃ gatāḥ //

Divyāv, 2, 592.0 bhagavān saṃlakṣayati yadi ekena dvāreṇa praviśāmi apareṣāṃ bhaviṣyati anyathātvam //

Divyāv, 3, 61.0 apareṇa samayena praṇādo rājā kālagataḥ //

Divyāv, 3, 139.0 yāvadapareṇa samayena vāsavasya rājñaḥ putro jāto ratnapratyuptayā śikhayā //

Divyāv, 3, 141.0 so 'pareṇa samayena jīrṇāturamṛtasaṃdarśanādudvigno vanaṃ saṃśritaḥ //

Divyāv, 3, 144.0 athāpareṇa samayena dhanasaṃmato rājā upariprāsādatalagato 'mātyagaṇaparivṛtastiṣṭhati //

Divyāv, 6, 74.0 aparaistatra muktapuṣpāṇyavakṣiptāni evaṃ ca cittamabhisaṃskṛtam padāvihārasya mṛttikāpiṇḍasya ceyat puṇyamuktaṃ bhagavatā asmākaṃ tu muktapuṣpāṇāṃ kiyat puṇyaṃ bhaviṣyatīti atha bhagavāṃsteṣāmapi cetasā cittamājñāya gāthāṃ bhāṣate //

Divyāv, 6, 77.0 aparaistatra mālāvihāraḥ kṛtaḥ cittaṃ cābhisaṃskṛtam muktapuṣpāṇāṃ bhagavatā iyat puṇyamuktam //

Divyāv, 6, 80.0 aparaistatra pradīpamālā dattā cittaṃ cābhisaṃskṛtam mālāvihārasya bhagavatā iyat puṇyamuktam //

Divyāv, 6, 83.0 aparaistatra gandhābhiṣeko dattaḥ //

Divyāv, 6, 87.0 aparaistatra chatradhvajapatākāropaṇaṃ kṛtam //

Divyāv, 7, 108.0 amātyairaparasmin divase prabhūta āhāraḥ sajjīkṛtaḥ praṇītaśca //

Divyāv, 7, 142.0 yāvadapareṇa samayena parvaṇī pratyupasthitā //

Divyāv, 7, 184.0 aparaiḥ samākhyātam rājñā prasenajitā kauśalena buddhapramukho bhikṣusaṃghastraimāsyaṃ bhojitaḥ ekaikaśca bhikṣuḥ śatasahasreṇa vastreṇa ācchāditaḥ tailasya kumbhakoṭiṃ ca samudānīya dīpamālā abhyudyato dātumiti //

Divyāv, 8, 126.0 athāpareṇa samayena priyasenaḥ sārthavāho glānībhūtaḥ //

Divyāv, 8, 494.0 mahāparvatamatikramya aparaparvataḥ //

Divyāv, 11, 87.1 so 'pareṇa samayena dānāni dattvā cakravartirājyamapahāya keśaśmaśrūṇyavatārya kāṣāyāṇi vastrāṇi samyageva śraddhayā agārādanagārikāṃ pravrajya pratyekāṃ bodhiṃ sākṣātkariṣyati aśokavarṇo nāma pratyekabuddho bhaviṣyati //

Divyāv, 13, 48.1 apare kathayanti yena bodhasya gṛhapateḥ kukṣigatenaivānekadhanasamuditaṃ gṛhaṃ nidhanamupanītam tasya kīdṛśaṃ kulasadṛśaṃ nāma vyavasthāpyate api tu ayaṃ pitrā jātamātraḥ svāgatavādena samudācaritaḥ tasmādasya svāgata iti nāma bhavatu iti //

Divyāv, 13, 51.1 yāvadapareṇa samayena bodho gṛhapatiḥ kālagataḥ //

Divyāv, 13, 87.1 apare kathayanti nāyaṃ svāgatāḥ kiṃtu durāgataḥ imamāgamyāsmākaṃ kaliḥ prādurbhūta iti //

Divyāv, 13, 94.1 apare kathayanti gatametat //

Divyāv, 13, 195.1 apare kathayanti dvidhā bhūtvā praviśāma iti //

Divyāv, 13, 196.1 te 'parasmin divase dvidhā bhūtvā praviṣṭāḥ //

Divyāv, 13, 415.1 apare kathayanti asmākaṃ bhāgineya iti //

Divyāv, 13, 416.1 apare kathayanti asmākaṃ vayasyaputra iti //

Divyāv, 13, 483.1 so 'pareṇa samayena suhṛtsambandhibāndhavaparivṛto 'ntarjanaparivṛtaścodyānabhūmiṃ nirgataḥ //

Divyāv, 16, 7.0 yāvadapareṇa samayenāyuṣmāñ śāriputro 'nāthapiṇḍadasya gṛhapater niveśanamanuprāptaḥ //

Divyāv, 16, 11.0 yāvadapareṇa samayena bhagavānanāthapiṇḍadasya gṛhapater niveśanamanuprāptaḥ //

Divyāv, 19, 217.1 yāvadapareṇa samayena subhadro gṛhapatiḥ kālagataḥ //

Divyāv, 19, 251.1 aparāṇyapi catvāri pātrāṇi rītimayaṃ tāmramayaṃ kaṃsamayam abhramayaṃ ca //

Divyāv, 19, 255.1 yāvadapareṇa samayena jyotiṣkasya gṛhapaterdivyamānuṣī śrīḥ prādurbhūtā //

Divyāv, 19, 341.1 yāvadapareṇa samayena rājā bimbisāra upariprāsādatalagato 'mātyagaṇaparivṛtastiṣṭhati //

Divyāv, 19, 521.1 tairaparasmin divase bandhumatī rājadhānī apagatapāṣāṇaśarkarakaṭhalyā vyavasthāpitā candanavāripariṣiktā surabhidhūpaghaṭikopanibaddhā āmuktapaṭṭadāmakalāpā ucchritadhvajapatākā nānāpuṣpāvakīrṇā nandanavanodyānasadṛśā //

Divyāv, 20, 27.1 athāpareṇa samayena rājñaḥ kanakavarṇasya ekākino rahogatasya pratisaṃlīnasya evaṃ cetasi cetaḥparivitarkamudapādi yannvahaṃ sarvavaṇijo 'śulkānagulmān muñceyam //

Divyāv, 20, 30.1 tasyānenopāyena bahūni varṣāṇi rājyaṃ kārayato 'pareṇa samayena nakṣatraṃ viṣamībhūtaṃ dvādaśa varṣāṇi devo na varṣati //

HV, 3, 75.1 tato 'pare mahāvīryā dānavā atidāruṇāḥ /

HV, 7, 22.3 satyanetras tathātreya ete saptarṣayo 'pare //

HV, 18, 17.2 pāñcālaḥ pañcamas tatra kaṇḍarīkas tathāparaḥ //

HV, 23, 94.2 ājamīḍho 'paro vaṃśaḥ śrūyatāṃ bharatarṣabha //

HV, 31, 68.1 nṛsiṃha eṣa kathito bhūyo 'yaṃ vāmano 'paraḥ /

HV, 31, 83.1 mārjāraśaśavaktrāś ca mahāvaktrās tathāpare /

HV, 31, 84.1 godhāśalyakavaktrāś ca krauñcavaktrās tathāpare /

HV, 31, 143.1 aparaḥ keśavasyāyaṃ prādurbhāvo mahātmanaḥ /

HV, 33, 20.2 yuddhāyātiṣṭhad āyasto dharādhara ivāparaḥ //

HV, 33, 26.1 pattinas tv apare daityā bhīṣaṇā vikṛtānanāḥ /

HV, 36, 57.2 trivikrame vikramantaṃ nārāyaṇam ivāparam //

HV, 37, 22.2 pūrvāparābhyāṃ saṃrabdhāḥ sāgarābhyām ivāmbudāḥ //

HV, 37, 30.1 saṃvartamānāḥ samare vivartantas tathāpare /

HV, 38, 51.1 apare ye tu daityā vai yuddhe dṛṣṭaparākramāḥ /

HV, 39, 20.2 bhāgaṃ yajñiyam aśnānaṃ svadeham aparaṃ sthitam //

HV, 42, 17.2 ekaṃ mṛdutaraṃ mene kaṭhinaṃ veda cāparam //

HV, 44, 9.2 daṇḍī kamaṇḍaludharaḥ sākṣāc chakra ivāparaḥ //

HV, 44, 11.1 vairikelikilo vipro brāhmaḥ kalir ivāparaḥ /

HV, 52, 32.1 te vṛkāḥ pañcabaddhāś ca daśabaddhās tathāpare /

HV, 52, 32.2 triṃśadviṃśatibaddhāś ca śatabaddhās tathāpare //

HV, 56, 20.2 kecit tu kṛṣṇa hā heti hā dhig ity apare punaḥ /

HV, 56, 20.3 apare hā hatāḥ smeti rurudur bhṛśaduḥkhitāḥ //

HV, 57, 21.2 jñātīṃs tathāparāṃs tasya cikṣepa tṛṇarājani //

HV, 58, 20.1 gopālās tv apare dvaṃdvaṃ gopālair aparaiḥ saha /

HV, 58, 20.1 gopālās tv apare dvaṃdvaṃ gopālair aparaiḥ saha /

HV, 58, 21.2 gopālaiḥ kṛṣṇapakṣīyair gopālās tv apare jitāḥ //

HV, 60, 33.1 anye vṛṣān āruruhur nṛtyanti smāpare mudā /

HV, 60, 33.2 gopālās tv apare gāś ca jagṛhur vegagāminaḥ //

HV, 61, 29.3 dorbhyāṃ utpāṭayāmāsa kṛṣṇo girir ivāparaḥ //

HV, 62, 68.2 śrūyatāmaparaṃ cāpi mamāgamanakāraṇam //

HV, 63, 27.1 vaneṣu tālahastāgraiḥ kuṭṭayantyas tathāparāḥ /

HV, 63, 32.1 mukham asyāparā vīkṣya tṛṣitā gopakanyakāḥ /

HV, 64, 2.2 kṣuratīkṣṇāgracaraṇaḥ kālaḥ kāla ivāparaḥ //

HV, 75, 34.2 sādhuvādāṃś ca mañceṣu ghoṣayanty apare janāḥ //

HV, 81, 49.2 apare vividhaiḥ śastrair dārayantu purīm imām //

HV, 81, 64.1 devair nigaditārthasya gadā tasyāpare kare /

HV, 89, 3.1 jagāma tatra pradyumnaḥ kumārair aparair vṛtaḥ /

HV, 89, 28.2 tāvad evāparaṃ bhūyo baladevaṃ jigāya saḥ //

HV, 89, 35.1 daśakoṭisahasrāṇi glaha eko mamāparaḥ /

HV, 93, 64.2 aparāś cābhavan nadyo hemaśarkaravālukāḥ //

HV, 97, 38.2 paraṃ hy aparam etasmād viśvarūpān na vidyate //

HV, 99, 40.2 aho janārdanasyāsya divyā tvam aparā tanuḥ //

HV, 110, 25.1 athāpare mahābhāgāḥ svair anīkair vyavasthitāḥ /

HV, 116, 36.2 saṃdhyārāgo 'tha digdāho bhaviṣyaty apare yuge //

HV, 117, 7.3 apramāṇaṃ kariṣyanti vedoktam apare janāḥ //

HV, 118, 4.1 kecid aśrūṇi mumucuḥ śrutvā dadhyus tathāpare /

HV, 118, 51.2 kathitam idaṃ hi samāsavistaraiḥ kim aparam icchasi kiṃ bravīmi te //

Harṣacarita, 1, 27.1 apare vivṛtakratukriyātantrān mantrān vyācacakṣire //

Harṣacarita, 1, 122.1 tat kathayāgamanenāpuṇyabhāk katamo vijṛmbhitavirahavyathaḥ śūnyatāṃ nīto deśaḥ kva vā gantavyaṃ ko vāyamapahṛtaharahuṅkārāhaṅkāro 'para ivānanyajo yuvā kiṃnāmno vā samṛddhatapasaḥ pitur ayam amṛtavarṣī kaustubhamaṇiriva harer hṛdayam āhlādayati kā cāsya tribhuvananamasyā vibhātasaṃdhyeva mahatas tejaso jananī kāni vāsya puṇyabhāñji bhajanty abhikhyām akṣarāṇy āryaparijñāne 'py ayameva kramaḥ kautukānurodhino hṛdayasyety uktavatyāṃ tasyāṃ prakaṭitaśrayo 'sau prativyājahāra āyuṣmati satāṃ hi priyaṃvadatā kulavidyā //

Harṣacarita, 1, 248.1 ekastayoḥ sārasvatākhya evābhavad aparo 'pi vatsanāmāsīt //

Harṣacarita, 2, 66.1 nivartitasnānāśanavyatikaro viśrāntaśca mekhalakena saha yāmamātrāvaśeṣe divase bhuktavati bhūbhuji prakhyātānāṃ kṣitibhujāṃ bahūñchibirasaṃniveśān vīkṣamāṇaḥ śanaiḥ śanaiḥ paṭṭabandhārthamupasthāpitaiśca ḍiṇḍimādhirohaṇāyāhṛtaiścābhinavabaddhaiśca vikṣepopārjitaiśca kauśalikāgataiśca prathamadarśanakutūhalopanītaiśca nāgavīthīpālapreṣitaiśca pallīparivṛḍhaḍhaukitaiśca svecchāyuddhakrīḍākautukākāritaiś ca dūtasaṃpreṣaṇapreṣitaiśca dīyamānaiś cāchidyamānaiś ca mucyamānaiś ca yāmasthāpitaiś ca sarvadvīpavijigīṣayā giribhiriva sāgarasetubandhanārtham ekīkṛtair dhvajapaṭapaṭupaṭahaśaṅkhacāmarāṅgarāgaramaṇīyaiḥ puṣyābhiṣekadivasairiva kalpitairvāraṇendraiḥ śyāmāyamānam anavaratacalitakhurapuṭaprahatamṛdaṅgaiś ca nartayadbhir iva rājalakṣmīm upahasadbhir iva sṛkkapuṭaprasṛtaphenāṭṭahāsena javajaḍajaṅghāṃ hariṇajātimākārayadbhiriva saṃghaṭṭahetor harṣaheṣitenoccair uccaiḥśravasam utpatadbhir iva divasakararathaturagaruṣā pakṣāyamāṇamaṇḍanacāmaramālair gaganatalaṃ turaṅgais taraṅgāyamāṇam anyatra preṣitaiśca preṣyamāṇaiśca preṣitapratinivṛttaiś ca bahuyojanagamanagaṇanasaṃkhyākṣarāvalībhir iva varāṭikāvalībhir ghaṭitamukhamaṇḍanakais tārakitair iva saṃdhyātapacchedair aruṇacāmarikāracitakarṇapūraiḥ saraktotpalair iva raktaśāliśāleyair anavaratajhaṇajhaṇāyamānacārucāmīkaraghurughurukamālikair jaratkarañjavanair iva raṇitaśuṣkabījakośīśataiḥ śravaṇopāntapreṅkhatpañcarāgavarṇorṇācitrasūtrajūṭajaṭājālaiḥ kapikapolakapilaiḥ kramelakakulaiḥ kapilāyamānam anyatra śarajjaladharairiva sadyaḥsrutapayaḥpaṭaladhavalatanubhiḥ kalpapādapairiva muktāphalajālakajāyamānālokaluptachāyāmaṇḍalair nārāyaṇanābhipuṇḍarīkair ivāśliṣṭagaruḍapakṣaiḥ kṣīrododdeśairiva dyotamānavikaṭavidrumadaṇḍaiḥ śeṣaphaṇāphalakair ivoparisphuratsphītamāṇikyakhaṇḍaiḥ śvetagaṅgāpulinairiva rājahaṃsopasevitairabhibhavadbhiriva nidāghasamayamupahasadbhiriva vivasvataḥ pratāpamāpibadbhirivātapaṃ candralokamayamiva jīvalokaṃ janayadbhiḥ kumudamayamiva kālaṃ kurvadbhir jyotsnāmayam iva vāsaraṃ viracayadbhiḥ phenamayīmiva divaṃ darśayadbhir akālakaumudīsahasrāṇīva sṛjadbhir upahasadbhir iva śātakratavīṃ śriyaṃ śvetāyamānair ātapatrakhaṇḍaiḥ śvetadvīpāyamānam kṣaṇadṛṣṭanaṣṭāṣṭadiṅmukhaṃ ca muṣṇadbhiriva bhuvanamākṣepotkṣepadolāyitaṃ dinaṃ gatāgatānīva kārayadbhirutsārayadbhiriva kunṛpatisamparkakalaṅkakālīṃ kāleyīṃ sthitiṃ vikacaviśadakāśavanapāṇḍuradaśadiśaṃ śaratsamayam ivopapādayadbhir bisatantumayam ivāntarikṣam āvirbhāvayadbhiḥ śaśikararucīnāṃ calatāṃ cāmarāṇāṃ sahasrair dolāyamānam api ca haṃsayūthāyamānaṃ karikarṇaśaṅkhaiḥ kalpalatāvanāyamānaṃ kadalikābhiḥ māṇikyavṛkṣakavanāyamānaṃ māyūrātapatraiḥ mandākinīpravāhāyamāṇam aṃśukaiḥ kṣīrodāyamānaṃ kṣaumaiḥ kadalīvanāyamānaṃ marakatamayūkhaiḥ janyamānānyadivasamiva padmarāgabālātapaiḥ utpadyamānāparāmbaram ivendranīlaprabhāpaṭalaiḥ ārabhyamāṇāpūrvaniśam iva mahānīlamayūkhāndhakāraiḥ syandamānānekakālindīsahasram iva gāruḍamaṇiprabhāpratānaiḥ aṅgārakitamiva puṣparāgaraśmibhiḥ kaiścit praveśam alabhamānair adhomukhaiś caraṇanakhapatitavadanapratibimbanibhena lajjayā svāṅgānīva viśadbhiḥ kaiścid aṅgulīlikhitāyāḥ kṣiter vikīryamāṇakaranakhakiraṇakadambavyājena sevācāmarāṇīvārpayadbhiḥ kaiścid uraḥsthaladolāyamānendranīlataralaprabhāpaṭṭaiḥ svāmikopapraśamanāya kaṇṭhabaddhakṛpāṇapaṭṭairiva kaiścid ucchvāsasaurabhabhrāmyadbhramarapaṭalāndhakāritamukhair apahṛtalakṣmīśokadhṛtalambaśmaśrubhir ivānyaiḥ śekharoḍḍīyamānamadhupamaṇḍalaiḥ praṇāmaviḍambanābhayapalāyamānamaulibhiriva nirjitairapi susaṃmānitair ivānanyaśaraṇair antarāntarā niṣpatatāṃ praviśatāṃ cāntarapratīhārāṇām anumārgapradhāvitānekārthijanasahasrāṇām anuyāyinaḥ puruṣān aśrāntaiḥ punaḥ punaḥ pṛcchadbhiḥ bhadrādya bhaviṣyati bhuktvā sthāne dāsyati darśanaṃ parameśvaraḥ niṣpatiṣyati vā bāhyāṃ kakṣām iti darśanāśayā divasaṃ nayadbhirbhujanirjitaiḥ śatrumahāsāmantaiḥ samantādāsevyamānam anyaiś ca pratāpānurāgāgatair nānādeśajair mahāmahīpālaiḥ pratipālayadbhir narapatidarśanakālam adhyāsyamānam ekāntopaviṣṭaiśca jainair ārhataiḥ pāśupataiḥ pārāśaribhirvarṇibhiḥ sarvadeśajanmabhiś ca janapadaiḥ sarvāmbhodhivelāvanavalayavāsibhiś ca mlecchajātibhiḥ sarvadeśāntarāgataiś ca dūtamaṇḍalairupāsyamānam sarvaprajānirmāṇabhūmimiva prajāpatīnāṃ lokatrayasāroccayaracitaṃ caturthamiva lokam mahābhārataśatair apy akathanīyasamṛddhisaṃbhāram kṛtayugasahasrairiva kalpitasaṃniveśaṃ svargārbudair iva vihitarāmaṇīyakam rājalakṣmīkoṭibhir iva kṛtaparigrahaṃ rājadvāramagamat //

Harṣacarita, 2, 86.0 gatvā ca taṃ pradeśaṃ dūrād eva gabhīragalagarjitair viyati cātakakadambakair bhuvi ca bhavananīlakaṇṭhakulaiḥ kalakekākalakalamukharamukhaiḥ kriyamāṇakalakolāhalaṃ vikacakadambasaṃvādimadasurāsaurabhabharitabhuvanam kāyavantam ivākālameghakālam aviralamadhubindupiṅgalapadmajālakitāṃ sarasīm ivātyavagāḍhāṃ daśāṃ caturthīm utsṛjantam anavaratam avataṃsaśaṅkair āmandrakarṇatāladundubhidhvanibhiḥ pañcamīpraveśamaṅgalārambham iva sūcayantam aviratacalanacitratripadīlalitalāsyalayair dolāyamānadīrghadehābhogatayā medinīvidalanabhayena bhāramiva laghayantaṃ digbhittitaṭeṣu kāyamiva kaṇḍūyamānam āhavāyodastahastatayā digvāraṇānivāhvayamānam brahmastambham iva sthūlaniśitadantena karapatreṇa pāṭayantam amāntaṃ bhuvanābhyantare bahir iva nirgantum īhamānaṃ sarvataḥ sarasakisalayalatālāsibhir leśikaiś ciraparicayopacitair vanair iva vikṣiptasaśaivalabisavisaraśabalasalilaiḥ sarobhir iva cādhoraṇair ādhīyamānanidāghasamayasamucitopacārānandam api ca pratigajadānapavanādānadūrotkṣiptenānekasamaravijayagaṇanālekhābhir iva valivalayarājibhistanīyasībhis taraṅgitodareṇātisthavīyasā hastārgaladaṇḍenārgalayantam iva sakalaṃ sakulaśailasamudradvīpakānanaṃ kakubhāṃ cakravālam ekaṃ karāntarārpitenotpalāśena kadalīdaṇḍenāntargataśīkarasicyamānamūlam muktapallavam ivāparaṃ līlāvalambinā mṛṇālajālakena samararasoccaromāñcakaṇṭakitam iva dantakāṇḍaṃ vahantam visarpantyā ca dantakāṇḍayugalasya kāntyā saraḥkrīḍāsvāditāni kumudavanānīva bahudhā vamantaṃ nijayaśorāśimiva diśāmarpayantam kukarikīṭapāṭanadurvidagdhān siṃhānivopahasantam kalpadrumadukūlamukhapaṭamiva cātmanaḥ kalayantam hastakāṇḍadaṇḍoddharaṇalīlāsu ca lakṣyamāṇena raktāṃśukasukumāratareṇa tālunā kavalitāni raktapadmavanānīva varṣantam abhinavakisalayarāśīnivodgirantam kamalakavalapītaṃ madhurasamiva svabhāvapiṅgalena vamantaṃ cakṣuṣāṃ cūtacampakalavalīlavaṅgakakkolavantyelālatāmiśritāni sasahakārāṇi karpūrapūritāni pārijātakavanānīvopabhuktāni puraḥ karaṭābhyāṃ bahalamadāmodavyājena visṛjantam aharniśaṃ vibhramakṛtahastasthitibhir ardhakhaṇḍitapuṇḍrekṣukāṇḍakaṇḍūyanalikhitair alikulavācālitair dānapaṭṭakair vilabhamānam iva sarvakānanāni karipatīnām aviralodabindusyandinā himaśilāśakalamayena vibhramanakṣatramālāguṇena śiśirīkriyamāṇam sakalavāraṇendrādhipatyapaṭṭabandhabandhuram ivoccaistarāṃ śiro dadhānaṃ muhurmuhuḥ sthagitāpāvṛtadiṅmukhābhyāṃ karṇatālatālavṛntābhyāṃ vījayantam iva bhartṛbhaktyā dantaparyaṅkikāsthitāṃ rājalakṣmīm āyatavaṃśakramāgatena gajādhipatyacihnena cāmareṇeva calatā vāladhinā virājamānam svacchaśiśiraśīkaracchalena digvijayapītāḥ sarita iva punaḥpunarmukhena muñcantam kṣaṇam avadhānadānaniḥspandīkṛtasakalāvayavānām anyadviradaḍiṇḍimākarṇanāṅgavalanānām ante dīrghaphūtkāraiḥ paribhavaduḥkham ivāvedayantam alabdhayuddham ivātmānam anuśocantam ārohādhirūḍhiparibhavena lajjamānam ivāṅgulīlikhitamahītalam madaṃ muñcantam avajñāgṛhītamuktakavalakupitārohāraṭanānurodhena madatandrīnimīlitanetratribhāgam kathaṃ kathamapi mandamandam anādarād ādadānaṃ kavalān ardhajagdhatamālapallavasrutaśyāmalarasena prabhūtatayā madapravāham iva mukhenāpy utsṛjantam calantam iva darpeṇa śvasantam iva śauryeṇa mūrchantam iva madena truṭyantam iva tāruṇyena dravantam iva dānena valgantam iva balena mādyantam iva mānena udyantam ivotsāhena tāmyantam iva tejasā limpantam iva lāvaṇyena siñcantam iva saubhāgyena snigdhaṃ nakheṣu paruṣaṃ romaviṣaye guruṃ mukhe sacchiṣyaṃ vinaye mṛduṃ śirasi dṛḍhaṃ paricayeṣu hrasvaṃ skandhabandhe dīrgham āyuṣi daridram udare satatapravṛttaṃ dāne balabhadraṃ madalīlāsu kulakalatram āyattatāsu jinaṃ kṣamāsu vahnivarṣaṃ krodhamokṣeṣu garuḍaṃ nāgoddhṛtiṣu nāradaṃ kalahakutūhaleṣu śuṣkāśanipātam avaskandeṣu makaraṃ vāhinīkṣobheṣu āśīviṣaṃ daśanakarmasu varuṇaṃ hastapāśākṛṣṭiṣu yamavāgurām arātisaṃveṣṭaneṣu kālaṃ pariṇatiṣu rāhuṃ tīkṣṇakaragrahaṇeṣu lohitāṅgaṃ vakracāreṣu alātacakraṃ maṇḍalabhrāntivijñāneṣu manorathasaṃpādakaṃ cintāmaṇiparvataṃ vikramasya dantamuktāśailastambhanivāsaprāsādam abhimānasya ghaṇṭācāmaramaṇḍanamanoharam icchāsaṃcaraṇavimānaṃ manasvitāyāḥ madadhārādurdināndhakāraṃ gandhodakadhārāgṛhaṃ krodhasya sakāñcanapratimaṃ mahāniketanam ahaṅkārasya sagaṇḍaśailaprasravaṇaṃ krīḍāparvatam avalepasya sadantatoraṇaṃ vajramandiraṃ darpasya uccakumbhakūṭāṭṭālakavikaṭaṃ saṃcārigiridurgaṃ rājyasya kṛtānekabāṇavivarasahasraṃ lohaprākāraṃ pṛthivyāḥ śilīmukhaśatajhāṅkāritaṃ pārijātapādapaṃ bhūnandanasya tathā ca saṃgītagṛhaṃ karṇatālatāṇḍavānām āpānamaṇḍapaṃ madhupamaṇḍalānām antaḥpuraṃ śṛṅgārābharaṇānām madanotsavaṃ madalīlālāsyānām akṣuṇṇapradoṣaṃ nakṣatramālāmaṇḍalānām akālaprāvṛṭkālaṃ madamahānadīpūraplavānām alīkaśaratsamayaṃ saptacchadavanaparimalānām apūrvahimāgamaṃ śīkaranīhārāṇām mithyājaladharaṃ garjitāḍambarāṇāṃ darpaśātamapaśyat //

Harṣacarita, 2, 94.0 paśya tāvad devam ity abhidhīyamānaś ca tena madajalapaṅkilakapolapaṭṭapatitāṃ mattām iva madaparimalena mukulitāṃ kathamapi tasmād dṛṣṭim ākṛṣya tenaiva dauvārikeṇopadiśyamānavartmā samatikramya bhūpālakulasahasrasaṃkulāni trīṇi kakṣāntarāṇi caturthe bhuktāsthānamaṇḍapasya purastād ajire sthitam dūrād ūrdhvasthitena prāṃśunā karṇikāragaureṇa vyāyāmavyāyatavapuṣā śastriṇā maulena śarīraparivārakalokena paṅktisthitena kārtasvarastambhamaṇḍaleneva parivṛtam āsannopaviṣṭaviśiṣṭeṣṭalokam haricandanarasaprakṣālite tuṣāraśīkaraśītalatale dantapāṇḍurapāde śaśimaya iva muktāśailaśilāpaṭṭaśayane samupaviṣṭam śayanīyaparyantavinyaste samarpitasakalavigrahabhāraṃ bhuje diṅmukhavisarpiṇi dehaprabhāvitāne vitatamaṇimayūkhe gharmasamayasubhage sarasīva mṛdumṛṇālajālajaṭilajale sarājakaṃ ramamāṇam tejasaḥ paramāṇubhir iva kevalair nirmitam anicchantam api balād āropayitum iva siṃhāsanam sarvāvayaveṣu sarvalakṣaṇair gṛhītam gṛhītabrahmacaryam āliṅgitaṃ rājalakṣmyā pratipannāsidhārādhāraṇavratam avisaṃvādinaṃ rājarṣim viṣamarājamārgavinihitapadaskhalanabhiyeva sulagnaṃ dharme sakalabhūpālaparityaktena bhīteneva labdhavācā sarvātmanā satyena sevyamānam āsannavāravilāsinīpratiyātanābhiś caraṇanakhapātinībhir digbhir iva daśabhiḥ praṇamyamānam dīrghair digantapātibhir dṛṣṭipātair lokapālānāṃ kṛtākṛtam iva pratyavekṣamāṇam maṇipādapīṭhapṛṣṭhapratiṣṭhitakareṇoparigamanābhyanujñāṃ mṛgyamāṇam iva divasakareṇa bhūṣaṇaprabhāsam utsāraṇabaddhaparyantamaṇḍalena pradakṣiṇīkriyamāṇam iva divasena apraṇamadbhir giribhir api dūyamānaṃ śauryoṣmaṇā phenāyamānam iva candanadhavalaṃ lāvaṇyajaladhim udvahantam ekarājyaurjityena nijapratibimbāny api nṛpacakracūḍāmaṇidhṛtāny asahamānam iva darpaduḥkhāsikayā cāmarānilanibhena bahudheva śvasantīṃ rājalakṣmīṃ dadhānam sakalam iva catuḥsamudralāvaṇyam ādāyotthitayā śriyā samupaśliṣṭam ābharaṇamaṇikiraṇaprabhājālajāyamānānīndradhanuḥsahasrāṇīndraprābhṛtaprahitāni vilabhamānam iva rājñāṃ saṃbhāṣaṇeṣu parityaktam api madhu varṣantam kāvyakathāsvapītam apy amṛtam udvamantaṃ visrambhabhāṣiteṣv anākṛṣṭam api hṛdayaṃ darśayantaṃ prasādeṣu niścalām api śriyaṃ sthāne sthāne sthāpayantaṃ vīragoṣṭhīṣu pulakitena kapolasthalenānurāgasaṃdeśam ivopāṃśu raṇaśriyaḥ śṛṇvantam atikrāntasubhaṭakalahālāpeṣu snehavṛṣṭim iva dṛṣṭim iṣṭe kṛpāṇe pātayantaṃ parihāsasmiteṣu gurupratāpabhītasya rājakasya svaccham āśayam iva daśanāṃśubhiḥ kathayantaṃ sakalalokahṛdayasthitam api nyāye tiṣṭhantam agocare guṇānām abhūmau saubhāgyānām aviṣaye varapradānānām aśakya āśiṣām amārge manorathānām atidūre daivasyādiśy upamānānām asādhye dharmasyādṛṣṭapūrve lakṣmyā mahattve sthitam aruṇapādapallavena sugatamantharoruṇā vajrāyudhaniṣṭhuraprakoṣṭhapṛṣṭhena vṛṣaskandhena bhāsvadbimbādhareṇa prasannāvalokitena candramukhena kṛṣṇakeśena vapuṣā sarvadevatāvatāramivaikatra darśayantam api ca māṃsalamayūkhamālāmalinitamahītale mahati mahārhe māṇikyamālāmaṇḍitamekhale mahānīlamaye pādapīṭhe kalikālaśirasīva salīlaṃ vinyastavāmacaraṇam ākrāntakāliyaphaṇācakravālaṃ bālamiva puṇḍarīkākṣam kṣaumapāṇḍureṇa caraṇanakhadīdhitipratānena prasaratā mahīṃ mahādevīpaṭṭabandheneva mahimānam āropayantam apraṇatalokapālakopenevātilohitau sakalanṛpatimaulimālāsv atipītaṃ padmarāgaratnātapam iva vamantau sarvatejasvimaṇḍalāstamayasaṃdhyām iva dhārayantāv aśeṣarājakakusumaśekharamadhurasasrotāṃsīva sravantau samastasāmantasīmantottaṃsasraksaurabhabhrāntair bhramaramaṇḍalair amitrottamāṅgair iva muhūrtam apy avirahitau saṃvāhanatatparāyāḥ śriyo vikacaraktapaṅkajavanavāsabhavanānīva kalpayantau jalajaśaṅkhamīnamakarasanāthatalatayā kathitacaturambhodhibhogacihnāv iva caraṇau dadhānaṃ diṅnāgadantamusalābhyām iva vikaṭamakaramukhapratibandhabandhurābhyām udvelalāvaṇyayodhipravāhābhyām iva phenāhitaśobhābhyāṃ candanadrumābhyām iva bhogimaṇḍalaśiroratnaraśmirajyamānamūlābhyāṃ hṛdayāropitabhūbhāradhāraṇamāṇikyastambhābhyām urudaṇḍābhyāṃ virājamānam amṛtaphenapiṇḍapāṇḍunā mekhalāmaṇimayūkhakhacitena nitambabimbavyāsaṅginā vimalapayodhautena netrasūtraniveśaśobhinādharavāsasā vāsukinirmokeṇeva mandaraṃ dyotamānam aghanena satārāgaṇenoparikṛtena dvitīyāmbareṇa bhuvanābhogam iva bhāsamānam ibhapatidaśanamusalasahasrollekhakaṭhinamasṛṇenāparyāptāmbaraprathimnā vividhavāhinīsaṃkṣobhakalakalasaṃmardasahiṣṇunā kailāsam iva mahatā sphaṭikataṭenoruṇoraḥkapāṭena virājamānaṃ śrīsarasvatyorurovadanopabhogavibhāgasūtreṇeva pātitena śeṣeṇeva ca tadbhujastambhavinyastasamastabhūbhāralabdhaviśrāntisukhaprasuptena hāradaṇḍena parivalitakandharam jīvitāvadhigṛhītasarvasvamahādānadīkṣācīreṇeva hāramuktāphalānāṃ kiraṇanikareṇa prāvṛtavakṣaḥsthalam ajajigīṣayā bālair bhujair ivāparaiḥ prarohadbhir bāhūpadhānaśāyinyāḥ śriyāḥ karṇotpalamadhurasadhārāsaṃtānair iva galadbhir bhujajanmanaḥ pratāpasya nirgamanamārgair ivāvirbhavadbhir aruṇaiḥ keyūraratnakiraṇadaṇḍair ubhayataḥprasāritamaṇimayapakṣavitānam iva māṇikyamahīdharaṃ sakalalokālokamārgārgalena caturudadhiparikṣepakhātaśātakumbhaśilāprākāreṇa sarvarājahaṃsabandhavajrapañjareṇa bhuvanalakṣmīpraveśamaṅgalamahāmaṇitoraṇenātidīrghadordaṇḍayugalena diśāṃ dikpālānāṃ ca yugapad āyatim apaharantaṃ sodaryalakṣmīcumbanalobhena kaustubhamaṇer iva mukhāvayavatāṃ gatasyādharasya galatā rāgeṇa pārijātapallavaraseneva siñcantaṃ diṅmukhāny antarāntarā suhṛtparihāsasmitaiḥ prakīryamāṇavimaladaśanaśikhāpratānaiḥ prakṛtimūḍhāyā rājaśriyāḥ prajñālokam iva darśayantaṃ mukhajanitendusaṃdehāgatāni kumudinīvanānīva preṣayantam sphuṭadhavaladaśanapaṅktikṛtakumudavanaśaṅkāpraviṣṭāṃ śarajjyotsnām iva visarjayantaṃ madirāmṛtapārijātagandhagarbheṇa bharitasakalakakubhā mukhāmodenāmṛtamathanadivasam iva sṛjantaṃ vikacamukhakamalakarṇikākośenānavaratam āpīyamānaśvāsasaurabham ivādhomukhena nāsāvaṃśena cakṣuṣaḥ kṣīrasnigdhasya dhavalimnā diṅmukhāny apūrvavadanacandrodayodvelakṣīrodotplāvitānīva kurvāṇaṃ vimalakapolaphalakapratibimbitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vigrahiṇīm iva mukhanivāsinīṃ sarasvatīṃ dadhānam aruṇena cūḍāmaṇiśociṣā sarasvatīrṣyākupitalakṣmīprasādanalagnena caraṇālaktakeneva lohitāyatalalāṭataṭam āpāṭalāṃśutantrīsaṃtānavalayinīṃ kuṇḍalamaṇikuṭilakoṭibālavīṇām anavaratacalitacaraṇānāṃ vādayatām upavīṇayatām iva svaravyākaraṇavivekaviśāradaṃ śravaṇāvataṃsamadhukarakulānāṃ kalakvaṇitam ākarṇayantam utphullamālatīmayena rājalakṣmyāḥ kacagrahalīlālagnena nakhajyotsnāvalayeneva mukhaśaśipariveṣamaṇḍalena muṇḍamālāguṇena parikalitakeśāntam śikhaṇḍābharaṇabhuvā muktāphalālokena marakatamaṇikiraṇakalāpena cānyonyasaṃvalanavṛjinena prayāgapravāhaveṇikāvāriṇevāgatya svayam abhiṣicyamānaṃ śramajalavilīnabahalakṛṣṇāgurupaṅkatilakakalaṅkakalpitena kālimnā prārthanācāṭucaturacaraṇapatanaśataśyāmikākiṇeneva nīlāyamānalalāṭendulekhābhiḥ kṣubhitamānasodgatair utkalikākalāpair iva hārair ullasadbhir avaṣṭabhyamānābhir vilāsavalganacaṭulair bhrūlatākalpair īrṣyayā śriyam iva tarjayantībhir āyāmibhiḥ śvasitair aviralaparimalair malayamārutamayaiḥ pāśair ivākarṣantībhir vikaṭabakulāvalīvarāṭakaveṣṭitamukhair bṛhadbhiḥ stanakalaśaiḥ svadārasaṃtoṣarasam ivāśeṣam uddharantībhiḥ kucotkampikāvikārapreṅkhitānāṃ hārataralamaṇīnāṃ raśmibhir ākṛṣya hṛdayam iva haṭhāt praveśayantībhiḥ prabhāmucām ābharaṇamaṇīnāṃ mayūkhaiḥ prasāritair bahubhir iva bāhubhir āliṅgantībhir jṛmbhānubandhabandhuravadanāravindāvaraṇīkṛtair uttānaiḥ karakisalayaiḥ sarabhasapradhāvitāni mānasānīva nirundhatībhir madanāndhamadhukarakulakīryamāṇakarṇakusumarajaḥkaṇakūṇitakoṇāni kusumaśaraśaranikaraprahāramūrcchāmukulitānīva locanāni caturaṃ saṃcārayantībhir anyonyamatsarād āvirbhavadbhaṅgurabhrukuṭivibhramakṣiptaiḥ kaṭākṣaiḥ karṇendīvarāṇīva tāḍayantībhir animeṣadarśanasukharasarāśiṃ mantharitapakṣmaṇā cakṣuṣā pītam iva komalakapolapālīpratibimbitaṃ vahantībhir abhilāṣalīlānirnimittasmitaiś candrodayāniva madanasahāyakāya sampādayantībhir aṅgabhaṅgavalanānyonyaghaṭitottānakaraveṇikābhiḥ sphuṭanamukharāṅgulīkāṇḍakuṇḍalīkriyamāṇanakhadīdhitinivahanibhenākiñcitkarakāmakārmukāṇīva ruṣā bhañjantībhir vāravilāsinībhir vilupyamānasaubhāgyam iva sarvataḥ sparśasvinnavepamānakarakisalayagalitacaraṇāravindāṃ caraṇagrāhiṇīṃ vihasya koṇena līlālasaṃ śirasi tāḍayantam anavaratakarakalitakoṇatayā cātmanaḥ priyāṃ vīṇām iva śriyam api śikṣayantaṃ niḥsneha iti dhanair anāśrayaṇīya iti doṣair nigraharucir itīndriyair durupasarpa iti kalinā nīrasa iti vyasanair bhīrur ity ayaśasā durgrahacittavṛttir iti cittabhuvā strīpara iti sarasvatyā ṣaṇḍha iti parakalatraiḥ kāṣṭhāmunir iti yatibhir dhūrta iti veśyābhir neya iti suhṛdbhiḥ karmakara iti vipraiḥ susahāya iti śatruyodhair ekam apy anekadhā gṛhyamāṇaṃ śantanor mahāvāhinīpatiṃ bhīṣmāj jitakāśinaṃ droṇāc cāpalālasaṃ guruputrād amoghamārgaṇaṃ karṇān mitrapriyaṃ yudhiṣṭhirād bahukṣamaṃ bhīmād anekanāgāyutabalaṃ dhanañjayān mahābhārataraṇayogyaṃ kāraṇam iva kṛtayugasya bījam iva vibudhasargasya utpattidvīpam iva darpasya ekāgāram iva karuṇāyāḥ prātiveśikam iva puruṣottamasya khaniparvatam iva parākramasya sarvavidyāsaṃgītagṛham iva sarasvatyāḥ dvitīyāmṛtamanthanadivasam iva lakṣmīsamutthānasya baladarśanam iva vaidagdhyasya ekasthānam iva sthitīnāṃ sarvasvakathanam iva kānter apavargam iva rūpaparamāṇusargasya sakaladuścaritaprāyaścittam iva rājyasya sarvabalasaṃdohāvaskandam iva kandarpasya upāyam iva purandaradarśanasya āvartanam iva dharmasya kanyāntaḥpuram iva kalānāṃ paramapramāṇam iva saubhāgyasya rājasargasamāptyavabhṛthasnānadivasam iva sarvaprajāpatīnāṃ gambhīraṃ ca prasannaṃ ca trāsajananaṃ ca ramaṇīyaṃ ca kautukajananaṃ ca puṇyaṃ ca cakravartinaṃ harṣam adrākṣīt //

Harṣacarita, 3, 109.1 tathā ca paramamāheśvaraḥ sa bhūpālo lokataḥ śuśrāva bhuvi bhagavantam aparam iva sākṣād dakṣamakhamathanaṃ dākṣiṇātyaṃ bahuvidhavidyāprabhāvaprakhyātair guṇaiḥ śiṣyair ivānekasahasrasaṃkhyair vyāptamartyalokaṃ bhairavācāryanāmānaṃ mahāśaivam //

Harṣacarita, 3, 168.1 khadyotānām ivāsmākam iyam aparopatāpinī rājate tejasvitā //

Harṣacarita, 3, 189.1 tvayi ca gṛhītabhare bhaviṣyanty apare sahāyās trayaḥ ekaḥ sa evāsmākaṃ ṭīṭibhanāmā bālamitraṃ maskarī yo bhavantam upatiṣṭhate //

Harṣacarita, 3, 191.1 aparo macchiṣya eva karṇatālanāmā drāviḍaḥ //

Harṣacarita, 3, 197.1 tataḥ pariṇate divase kenāpi karmasādhanāya kṛtarudhirabalividhānāsv iva lohitāyamānāsu dikṣu rudhirabalilampaṭāsu ca vetālajihvāsv iva lambamānāsu ca ravidīdhitiṣu narendrānurāgeṇa gṛhītāparadiśi svayam iva dikpālatāṃ cikīrṣati savitari yātudhānīṣv iva vardhamānāsu tarucchāyāsu pātālatalavāsiṣu vighnāya dānaveṣv ivottiṣṭhatsu tamomaṇḍaleṣu nabhasi puñjībhavati raudraṃ karma didṛkṣamāṇa iva nakṣatragaṇe vigāḍhāyāṃ śarvaryām suptajananiḥśabdastimite niśīthe rājā sāntaḥpuraṃ parijanaṃ vañcayitvā vāmakarasphuratsarur dakṣiṇakareṇotkhātaṃ khaḍgam aṭṭahāsam ādāya visarpatā ca khaḍgaprabhāpaṭalena nīlāṃśukapaṭeneva darśanabhayād avaguṇṭhitanikhilagātrayaṣṭir anādiṣṭayāpy anugamyamāno rājalakṣmyā pṛṣṭhataḥ parimalalagnamadhukaraveṇivyājena keśeṣv iva karmasiddhim ākarṣann ekākī nagarān niragāt //

Harṣacarita, 3, 199.1 atha pratyupajagmus te trayo 'pi drauṇikṛpakṛtavarmāṇa iva sauptike saṃnaddhāḥ snātāḥ sragviṇo gṛhītavikaṭaveṣāḥ kusumaśekharasaṃcāribhiḥ kriyamāṇamantraśikhābandhā iva guñjadbhiḥ ṣaṭcaraṇair uṣṇīṣapaṭṭakāṃl lalāṭamadhyaghaṭitavikaṭasvastikāgranthīn mahāmudrābandhān iva dhārayanto mūrdhabhiḥ ekaśravaṇavivaravitatavimaladantapatraprabhālokalepadhavalitakapolair mukhair āpibanta iva niśācarāpacayacikīrṣayā śārvaram andhakāram itarakarṇāvalambināṃ ratnakuṇḍalānām acchācchayā rucā gorocanayeva mantraparijaptayā samālabdhāḥ svapratibimbagarbhān karmasiddhaye dattapuruṣopahārān ivollāsayanto niśitān nistriṃśān nistriṃśāṃśusaṃtānasīmantitatimirām ātmīyātmīyadigvibhāgasaṃrakṣaṇāya tridheva triyāmāṃ pāṭayantaḥ sārdhacandraiḥ kaladhautabudbudāvalitaralatārāgaṇair niśāyā iva paruṣāsidhārānikṛttaiḥ khaṇḍair gṛhītaiś carmaphalakair akāṇḍaśarvarīm aparāṃ ghaṭayantaḥ kāñcanaśṛṅkhalākalāpaniyamitanibiḍaniṣpravāṇayaḥ baddhāsidhenavaḥ ṭīṭibhakarṇatālapātālasvāmino niveditavantaścātmānam //

Harṣacarita, 3, 264.1 narapatis tu kṣīṇabhūyiṣṭhāyāṃ kṣapāyāṃ pravātum ārabdhe prabudhyamānakamalinīniḥśvāsasurabhau vanadevatākucāṃśukāpaharaṇaparihāsasvedinīva sāvaśyāyaśīkare parimalākṛṣṭamadhukṛti kumudanidrāvāhini niśāpariṇatijaḍe tuṣāraleśini vanānile virahavidhuracakravākacakraniḥśvasitasaṃtāpitāyām ivāparajalanidhim avatarantyāṃ triyāmāyāṃ sākṣādāgatalakṣmīvilokanakutūhalinīṣv iva samunmīlantīṣu nalinīṣu unnidrapakṣiṇi kṣarati kusumavisaram iva tuhinakaṇanikaraṃ mṛdupavanalāsitalate kānane kamalalakṣmīprabodhamaṅgalaśaṅkheṣv iva rasatsv antarbaddhadhvananmadhukareṣu mukulāyamāneṣu kumudeṣu ujjihānaravirathavājivisṛṣṭaiḥ prothapaṭupavanaiḥ protsāryamāṇāsv iva vāruṇyāṃ kakubhi puñjībhavantīṣu śyāmālatākalikāsu tārakāsu mandaraśikharāśrayiṇi mandānilalulitakalpalatāvanakusumadhūlivicchurita iva dhūsarībhavati saptarṣimaṇḍale suravāraṇāṅkuśa iva cyute galati tārāmaye mṛge trīn api ṭīṭibhādīn gṛhītvā nāgayuddhavyatikaramalīmasāni śucini vanavāpīpayasi prakṣālyāṅgāni nagaraṃ viveśa //

Harṣacarita, 4, 5.1 teṣu caivam utpadyamāneṣu krameṇodapādi hūṇahariṇakesarī sindhurājajvaro gurjaraprajāgaro gāndhārādhipagandhadvipakūṭapākalo lāṭapāṭavapāṭaccaro mālavalakṣmīlatāparaśuḥ pratāpaśīla iti prathitāparanāmā prabhākaravardhano nāma rājādhirājaḥ //

Harṣacarita, 4, 36.1 puruṣaś ca vallabhaturaṅgamandurāmandire mandamandaṃ suptotthitaḥ saptīnāṃ kṛtamadhuraheṣāravāṇāṃ puraścyotattuṣārasalilaśīkaraṃ kiranmarakataharitaṃ yavasaṃ vaktrāparavaktre papāṭha /

Harṣacarita, 4, 94.1 arvāk tato 'sminn antarāle punar evaṃvidhe yoge cakravartijanane nājani jagati kaścid aparaḥ //

Harṣacarita, 4, 145.1 krameṇa cāpareṇeva bhrātrā prajānandena saha vardhamānau yauvanam avateratuḥ //

Harṣacarita, 4, 147.1 atha candrasūryāv iva sphurajjyotsnāyaśaḥpratāpākrāntabhuvanāv abhirāmadurnirīkṣyau agnimārutāv iva samabhivyaktatejobalāv ekībhūtau śilākaṭhinakāyabandhau himavadvindhyāv ivācalau mahāvṛṣāv iva kṛtayugayogyau aruṇagaruḍāv iva harivāhanavibhaktaśarīrau indropendrāv iva nāgendragatau karṇārjunāv iva kuṇḍalakirīṭadharau pūrvāparadigbhāgāv iva sarvatejasvinām udayāstamayasaṃpādanasamarthau amāntāv ivātimānenāsannavelārgalanirodhasaṃkaṭe kukuṭīrake tejaḥ parāṅmukhīṃ chāyām api jugupsamānau svātmapratibimbenāpi pādanakhalagnena lajjamānau śiroruhāṇām api bhaṅgena duḥkham avatiṣṭhamānau cūḍāmaṇisaṃkrāntenāpi dvitīyenātapatreṇāpatrapamāṇau bhagavati ṣaṇmukhe 'pi svāmiśabdenāsukhāyamānaśravaṇau darpaṇadṛṣṭenāpi pratipuruṣeṇa dūyamānanayanau saṃdhyāñjalighaṭaneṣv api śūlāyamānottamāṅgau jaladharadhṛtenāpi dhanuṣā dodhūyamānahṛdayau ālekhyakṣitipatibhir apy apraṇamadbhiḥ saṃtapyamānacaraṇau parimitamaṇḍalasaṃtuṣṭaṃ tejaḥ savitur apy abahumanyamānau bhūbhṛdapahṛtalakṣmīkaṃ sāgaram apy upahasantau balavantam akṛtavigrahaṃ mārutam api nindantau himavato 'pi camarīvālavyajanavījitena dahyamānau jaladhīnām api śaṅkhaiḥ khidyamānau catuḥsamudrādhipatim aparaṃ pracetasam apy asahamānau anapahṛtacchatrān api vicchāyān avanipālān kurvāṇau sādhuṣv apy asevitaprasannau mukhena madhu kṣarantau duṣṭarājavaṃśān ūṣmaṇā dūrasthitān api mlānim ānayantau anudivasaṃ śastrābhyāsaśyāmikākalaṅkitam aśeṣarājakapratāpāgninirvapaṇamalinam iva karatalam udvahantau yogyākāleṣu dhīrair dhanurdhvanibhir abhyarṇopabhogād digvadhūbhir ivālapantau rājyavardhana iti harṣa iti sarvasyām eva pṛthivyām āvirbhūtaśabdaprādurbhāvau svalpīyasaiva kālena dvīpāntareṣv api prakāśatāṃ jagmatuḥ //

Harṣacarita, 4, 147.1 atha candrasūryāv iva sphurajjyotsnāyaśaḥpratāpākrāntabhuvanāv abhirāmadurnirīkṣyau agnimārutāv iva samabhivyaktatejobalāv ekībhūtau śilākaṭhinakāyabandhau himavadvindhyāv ivācalau mahāvṛṣāv iva kṛtayugayogyau aruṇagaruḍāv iva harivāhanavibhaktaśarīrau indropendrāv iva nāgendragatau karṇārjunāv iva kuṇḍalakirīṭadharau pūrvāparadigbhāgāv iva sarvatejasvinām udayāstamayasaṃpādanasamarthau amāntāv ivātimānenāsannavelārgalanirodhasaṃkaṭe kukuṭīrake tejaḥ parāṅmukhīṃ chāyām api jugupsamānau svātmapratibimbenāpi pādanakhalagnena lajjamānau śiroruhāṇām api bhaṅgena duḥkham avatiṣṭhamānau cūḍāmaṇisaṃkrāntenāpi dvitīyenātapatreṇāpatrapamāṇau bhagavati ṣaṇmukhe 'pi svāmiśabdenāsukhāyamānaśravaṇau darpaṇadṛṣṭenāpi pratipuruṣeṇa dūyamānanayanau saṃdhyāñjalighaṭaneṣv api śūlāyamānottamāṅgau jaladharadhṛtenāpi dhanuṣā dodhūyamānahṛdayau ālekhyakṣitipatibhir apy apraṇamadbhiḥ saṃtapyamānacaraṇau parimitamaṇḍalasaṃtuṣṭaṃ tejaḥ savitur apy abahumanyamānau bhūbhṛdapahṛtalakṣmīkaṃ sāgaram apy upahasantau balavantam akṛtavigrahaṃ mārutam api nindantau himavato 'pi camarīvālavyajanavījitena dahyamānau jaladhīnām api śaṅkhaiḥ khidyamānau catuḥsamudrādhipatim aparaṃ pracetasam apy asahamānau anapahṛtacchatrān api vicchāyān avanipālān kurvāṇau sādhuṣv apy asevitaprasannau mukhena madhu kṣarantau duṣṭarājavaṃśān ūṣmaṇā dūrasthitān api mlānim ānayantau anudivasaṃ śastrābhyāsaśyāmikākalaṅkitam aśeṣarājakapratāpāgninirvapaṇamalinam iva karatalam udvahantau yogyākāleṣu dhīrair dhanurdhvanibhir abhyarṇopabhogād digvadhūbhir ivālapantau rājyavardhana iti harṣa iti sarvasyām eva pṛthivyām āvirbhūtaśabdaprādurbhāvau svalpīyasaiva kālena dvīpāntareṣv api prakāśatāṃ jagmatuḥ //

Harṣacarita, 4, 195.0 jātamudi kṛtārthe gate ca tasminn āsanneṣu ca vivāhadivaseṣūddāmadīyamānatāmbūlapaṭavāsakusumaprasādhitasarvalokam sakaladeśādiśyamānaśilpisārthāgamanam avanipālapuruṣagṛhītasamagragrāmīṇānīyamānopakaraṇasaṃbhāram rājadauvārikopanīyamānānekanṛpopāyanam upanimantritāgatabandhuvargasaṃvargaṇavyagrarājavallabham labdhamadhumadapracaṇḍacarmakārakarapuṭollālitakoṇapaṭuvighaṭṭanaraṇanmaṅgalapaṭaham piṣṭapañcāṅgulamaṇḍyamānolūkhalamusalaśilādyupakaraṇam aśeṣāśāmukhāvirbhūtacāraṇaparamparāpūryamāṇaprakoṣṭhapratiṣṭhāpyamānendrāṇīdaivatam sitakusumavilepanavasanasatkṛtaiḥ sūtradhārair ādīyamānavivāhavedīsūtrapātam utkūrcakakaraiś ca sudhākarpūraskandhair adhirohiṇīsamārūḍhair dhavair dhavalīkriyamāṇaprāsādapratolīprākāraśikharam kṣuṇṇakṣālyamānakusumbhasaṃbhārāmbhaḥplavapūrarajyamānajanapādapallavam nirūpyamāṇayautakayogyamātaṅgaturaṅgataraṅgitāṅganam gaṇanābhiyuktagaṇakagaṇagṛhyamāṇalagnaguṇam gandhodakavāhimakaramukhapraṇālīpūryamāṇakrīḍāvāpīsamūham hemakāracakraprakrāntahāṭakaghaṭanaṭāṅkāravācālitālindakam utthāpitābhinavabhittipātyamānabahalavālukākaṇṭhakālepākulālepakalokam caturacitrakaracakravālalikhyamānamāṅgalyālekhyam lepyakārakadambakakriyamāṇamṛnmayamīnakūrmamakaranārikelakadalīpūgavṛkṣakam kṣitipālaiś ca svayam ābaddhakakṣyaiḥ svāmyarpitakarmaśobhāsaṃpādanākulaiḥ sindūrakuṭṭim abhūmīś ca masṛṇayadbhir vinihitasarasātarpaṇahastān vinyastālaktakapāṭalāṃś ca cūtāśokapallavalāñchitaśikharān udvāhavitardikāstambhān uttambhayadbhiḥ prārabdhavividhavyāpāram āsūryodayāc ca praviṣṭābhiḥ satībhiḥ subhagābhiḥ surūpābhiḥ suveśābhir avidhavābhiḥ sindūrarajorājirājitalalāṭābhir vadhūvaragotragrahaṇagarbhāṇi śrutisubhagāni maṅgalāni gāyantībhir bahuvidhavarṇakādigdhāṅgulībhir grīvāsūtrāṇi ca citrayantībhiś citrapattralatālekhyakuśalābhiḥ kalaśāṃś ca dhavalitāñ śītalaśārājiraśreṇīś ca maṇḍayantībhir abhinnapuṭakarpāsatūlapallavāṃś ca vaivāhikakaṅkaṇorṇāsūtrasaṃnāhāṃś ca rañjayantībhir balāśanāghṛtaghanīkṛtakuṅkumakalkamiśritāṃś cāṅgarāgāṃl lāvaṇyaviśeṣakṛnti ca mukhālepanāni kalpayantībhiḥ kakkolamiśrāḥ sajātīphalāḥ sphuratsphītasphāṭikakarpūraśakalakhacitāntarālā lavaṅgamālā racayantībhiḥ samantāt sāmantasīmantinībhir vyāptam bahuvidhabhaktinirmāṇanipuṇapurāṇapaurapuraṃdhribadhyamānair baddhaiś cācāracaturāntaḥpurajaratījanitapūjārājamānarajakarajyamānai raktaiś cobhayapaṭāntalagnaparijanapreṅkholitaiś chāyāsu śoṣyamāṇaiḥ śuṣkaiś ca kuṭilakramarūpakriyamāṇapallavaparabhāgair aparair ārabdhakuṅkumapaṅkasthāsakacchuraṇair aparair udbhujabhujiṣyabhajyamānabhaṅgurottarīyaiḥ kṣaumaiś ca bādaraiś ca dukūlaiś ca lālātantujaiś cāṃśukaiś ca netraiś ca nirmokanibhair akaṭhorarambhāgarbhakomalair niḥśvāsahāryaiḥ sparśānumeyair vāsobhiḥ sarvataḥ sphuradbhir indrāyudhasahasrair iva saṃchāditam ujjvalanicolakāvaguṇṭhyamānahaṃsakulaiś ca śayanīyais tārāmuktāphalopacīyamānaiś ca kañcukair anekopayogapāṭyamānaiś cāparimitaiḥ paṭṭapaṭīsahasrair abhinavarāgakomaladukūlarājamānaiś ca paṭavitānaiḥ stavarakanivahanirantarachādyamānasamastapaṭalaiś ca maṇḍapair uccitranetrapaṭaveṣṭyamānaiś ca stambhair ujjvalaṃ ramaṇīyaṃ cautsukyadaṃ ca maṅgalyaṃ cāsīdrājakulam //

Harṣacarita, 4, 195.0 jātamudi kṛtārthe gate ca tasminn āsanneṣu ca vivāhadivaseṣūddāmadīyamānatāmbūlapaṭavāsakusumaprasādhitasarvalokam sakaladeśādiśyamānaśilpisārthāgamanam avanipālapuruṣagṛhītasamagragrāmīṇānīyamānopakaraṇasaṃbhāram rājadauvārikopanīyamānānekanṛpopāyanam upanimantritāgatabandhuvargasaṃvargaṇavyagrarājavallabham labdhamadhumadapracaṇḍacarmakārakarapuṭollālitakoṇapaṭuvighaṭṭanaraṇanmaṅgalapaṭaham piṣṭapañcāṅgulamaṇḍyamānolūkhalamusalaśilādyupakaraṇam aśeṣāśāmukhāvirbhūtacāraṇaparamparāpūryamāṇaprakoṣṭhapratiṣṭhāpyamānendrāṇīdaivatam sitakusumavilepanavasanasatkṛtaiḥ sūtradhārair ādīyamānavivāhavedīsūtrapātam utkūrcakakaraiś ca sudhākarpūraskandhair adhirohiṇīsamārūḍhair dhavair dhavalīkriyamāṇaprāsādapratolīprākāraśikharam kṣuṇṇakṣālyamānakusumbhasaṃbhārāmbhaḥplavapūrarajyamānajanapādapallavam nirūpyamāṇayautakayogyamātaṅgaturaṅgataraṅgitāṅganam gaṇanābhiyuktagaṇakagaṇagṛhyamāṇalagnaguṇam gandhodakavāhimakaramukhapraṇālīpūryamāṇakrīḍāvāpīsamūham hemakāracakraprakrāntahāṭakaghaṭanaṭāṅkāravācālitālindakam utthāpitābhinavabhittipātyamānabahalavālukākaṇṭhakālepākulālepakalokam caturacitrakaracakravālalikhyamānamāṅgalyālekhyam lepyakārakadambakakriyamāṇamṛnmayamīnakūrmamakaranārikelakadalīpūgavṛkṣakam kṣitipālaiś ca svayam ābaddhakakṣyaiḥ svāmyarpitakarmaśobhāsaṃpādanākulaiḥ sindūrakuṭṭim abhūmīś ca masṛṇayadbhir vinihitasarasātarpaṇahastān vinyastālaktakapāṭalāṃś ca cūtāśokapallavalāñchitaśikharān udvāhavitardikāstambhān uttambhayadbhiḥ prārabdhavividhavyāpāram āsūryodayāc ca praviṣṭābhiḥ satībhiḥ subhagābhiḥ surūpābhiḥ suveśābhir avidhavābhiḥ sindūrarajorājirājitalalāṭābhir vadhūvaragotragrahaṇagarbhāṇi śrutisubhagāni maṅgalāni gāyantībhir bahuvidhavarṇakādigdhāṅgulībhir grīvāsūtrāṇi ca citrayantībhiś citrapattralatālekhyakuśalābhiḥ kalaśāṃś ca dhavalitāñ śītalaśārājiraśreṇīś ca maṇḍayantībhir abhinnapuṭakarpāsatūlapallavāṃś ca vaivāhikakaṅkaṇorṇāsūtrasaṃnāhāṃś ca rañjayantībhir balāśanāghṛtaghanīkṛtakuṅkumakalkamiśritāṃś cāṅgarāgāṃl lāvaṇyaviśeṣakṛnti ca mukhālepanāni kalpayantībhiḥ kakkolamiśrāḥ sajātīphalāḥ sphuratsphītasphāṭikakarpūraśakalakhacitāntarālā lavaṅgamālā racayantībhiḥ samantāt sāmantasīmantinībhir vyāptam bahuvidhabhaktinirmāṇanipuṇapurāṇapaurapuraṃdhribadhyamānair baddhaiś cācāracaturāntaḥpurajaratījanitapūjārājamānarajakarajyamānai raktaiś cobhayapaṭāntalagnaparijanapreṅkholitaiś chāyāsu śoṣyamāṇaiḥ śuṣkaiś ca kuṭilakramarūpakriyamāṇapallavaparabhāgair aparair ārabdhakuṅkumapaṅkasthāsakacchuraṇair aparair udbhujabhujiṣyabhajyamānabhaṅgurottarīyaiḥ kṣaumaiś ca bādaraiś ca dukūlaiś ca lālātantujaiś cāṃśukaiś ca netraiś ca nirmokanibhair akaṭhorarambhāgarbhakomalair niḥśvāsahāryaiḥ sparśānumeyair vāsobhiḥ sarvataḥ sphuradbhir indrāyudhasahasrair iva saṃchāditam ujjvalanicolakāvaguṇṭhyamānahaṃsakulaiś ca śayanīyais tārāmuktāphalopacīyamānaiś ca kañcukair anekopayogapāṭyamānaiś cāparimitaiḥ paṭṭapaṭīsahasrair abhinavarāgakomaladukūlarājamānaiś ca paṭavitānaiḥ stavarakanivahanirantarachādyamānasamastapaṭalaiś ca maṇḍapair uccitranetrapaṭaveṣṭyamānaiś ca stambhair ujjvalaṃ ramaṇīyaṃ cautsukyadaṃ ca maṅgalyaṃ cāsīdrājakulam //

Harṣacarita, 4, 216.1 atha tatra katipayāptapriyasakhīsvajanapramadāprāyaparivārām aruṇāṃśukāvaguṇṭhitamukhīṃ prabhātasaṃdhyām iva svaprabhayā niṣprabhān pradīpakān kurvāṇām atisaukumāryaśaṅkiteneva yauvanena nātinirbharam upagūḍhām sādhvasanirudhyamānahṛdayadeśaduḥkhamuktair nibhṛtāyataiḥ śvasitair apayāntaṃ kumārabhāvam ivānuśocantīm atyutkampinīṃ patanabhiyeva trapayā niṣpandaṃ dhāryamāṇām hastaṃ tāmarasapratipakṣam āsannagrahaṇaṃ śaśinam iva rohiṇīṃ bhayavepamānamānasām avalokayantīm candanadhavalatanulatām jyotsnādānasaṃcitalāvaṇyāt kumudinīgarbhād iva prasūtām kusumāmodanirhāriṇīṃ vasantahṛdayād iva nirgatām niḥśvāsaparimalākṛṣṭamadhukarakulāṃ malayamārutād ivotpannām kṛtakaṃdarpānusaraṇāṃ ratim iva punarjātām prabhālāvaṇyamadasaurabhamādhuryaiḥ kaustubhaśaśimadirāpārijātāmṛtaprabhavaiḥ sarvaratnaguṇair aparām iva surāsuraruṣā ratnākareṇa kalpitāṃ śriyam snigdhena bālikālokena sitasindhuvārakusumamañjarībhir iva muktādīdhitibhiḥ kalpitakarṇāvataṃsām karṇābharaṇamarakataprabhāharitaśādvalena kapolasthalītalena vinodayantīm iva hāriṇīṃ locanacchāyām adhomukhaṃ varakautukālokanākulaṃ muhurmuhuḥ kṛtamukhonnamanaprayatnaṃ sakhījanaṃ hṛdayaṃ ca nirbhartsayantīṃ vadhūm apaśyat //

Harṣacarita, 5, 43.1 mandaṃ mandaṃ dvārapālaiḥ praṇamyamānaś ca dīyamānasarvasvam pūjyamānakuladevatam prārabdhāmṛtacarupacanakriyam kriyamāṇaṣaḍāhutihomam hūyamānapṛṣadājyalavaliptapracaladūrvāpallavam paṭhyamānamahāmāyūrīpravartyamānagṛhaśāntinirvartyamānabhūtarakṣābalividhānam prayatavipraprastutasaṃhitājapam japyamānarudraikādaśīśabdāyamānaśivagṛham atiśuciśaivasaṃpādyamānavirūpākṣakṣīrakalaśasahasrasnapanam ajiropaviṣṭaiś cānāsāditasvāmidarśanadūyamānamānasair abhyantaraniṣpatitanikaṭavartiparijananivedyamānavārtair vārttībhūtasnānabhojanaśayanair ujjhitātmasaṃskāramalinaveśair likhitair iva niścalair narapatibhir nīyamānanaktaṃdivaṃ duḥkhadīnavadanena ca praghaṇeṣu baddhamaṇḍalenopāṃśuvyāhṛtaiḥ kenacic cikitsakadoṣān udbhāvayatā kenacid asādhyavyādhilakṣaṇapadāni paṭhatā kenacid duḥsvapnān āvedayatā kenacit piśācavārtāṃ vivṛṇvatā kenacit kārtāntikādeśān prakāśayatā kenacid upaliṅgāni gāyatā anyenānityatāṃ bhāvayatā saṃsāraṃ cāpavadatā kalikālavilasitāni ca nindatā daivaṃ copālabhamānenāpareṇa dharmāya kupyatā rājakuladevatāś cādhikṣipatā apareṇa kliṣṭakulaputrakabhāgyāni garhayatā bāhyaparijanena kathyamānakaṣṭapārthivāvasthaṃ rājakulaṃ viveśa //

Harṣacarita, 5, 43.1 mandaṃ mandaṃ dvārapālaiḥ praṇamyamānaś ca dīyamānasarvasvam pūjyamānakuladevatam prārabdhāmṛtacarupacanakriyam kriyamāṇaṣaḍāhutihomam hūyamānapṛṣadājyalavaliptapracaladūrvāpallavam paṭhyamānamahāmāyūrīpravartyamānagṛhaśāntinirvartyamānabhūtarakṣābalividhānam prayatavipraprastutasaṃhitājapam japyamānarudraikādaśīśabdāyamānaśivagṛham atiśuciśaivasaṃpādyamānavirūpākṣakṣīrakalaśasahasrasnapanam ajiropaviṣṭaiś cānāsāditasvāmidarśanadūyamānamānasair abhyantaraniṣpatitanikaṭavartiparijananivedyamānavārtair vārttībhūtasnānabhojanaśayanair ujjhitātmasaṃskāramalinaveśair likhitair iva niścalair narapatibhir nīyamānanaktaṃdivaṃ duḥkhadīnavadanena ca praghaṇeṣu baddhamaṇḍalenopāṃśuvyāhṛtaiḥ kenacic cikitsakadoṣān udbhāvayatā kenacid asādhyavyādhilakṣaṇapadāni paṭhatā kenacid duḥsvapnān āvedayatā kenacit piśācavārtāṃ vivṛṇvatā kenacit kārtāntikādeśān prakāśayatā kenacid upaliṅgāni gāyatā anyenānityatāṃ bhāvayatā saṃsāraṃ cāpavadatā kalikālavilasitāni ca nindatā daivaṃ copālabhamānenāpareṇa dharmāya kupyatā rājakuladevatāś cādhikṣipatā apareṇa kliṣṭakulaputrakabhāgyāni garhayatā bāhyaparijanena kathyamānakaṣṭapārthivāvasthaṃ rājakulaṃ viveśa //

Harṣacarita, 5, 156.1 tatas tad aparam ākarṇya cyuta iva sattvena druta iva duḥkhena ācānta iva cintayā tulita iva tāpena aṅgīkṛta ivāṅgenāpratipattir āsīt //

Harṣacarita, 5, 201.0 evaṃ kṛtārthasarvāvayavā kim aparam apekṣe kṣīṇapuṇyā //

Harṣacarita, 5, 242.1 ditsur iva janeśāya janāñjalim aparajalanidhisamīpam upasasarpa //

Harṣacarita, 5, 251.1 tataḥ śuceva muktakaṇṭham āraṭatsu kṛkavākukuleṣu gṛhagiritaruśikharebhyaḥ pātayatsv ātmānaṃ mandiramayūreṣu parityaktanijanivāseṣu ca vanāya prasthiteṣu patraratheṣu sadyastanūbhūte tāmyati tamasi mandībhūtātmasneheṣv abhāvam abhilaṣatsu pradīpeṣu sphuradaruṇakiraṇavalkalaprāvṛtavapuṣi pravrajyām iva pratipanne nabhasi prabhātasamayena samuttīryamāṇāsu pārthivāsthiśakalakalāsv iva kalaviṅkakaṃdharādhūsarāsu tārakāsu bhūbhṛddhātugarbhakumbhadhāriṣu vividhasaraḥsarittīrthābhimukheṣu prasthiteṣu vanakarikuleṣu śāvaśucisikthapaṭalapāṇḍure piṇḍa ivāparapayonidhipulinaparisare pātyamāne śaśini krameṇa ca nṛpacitānaladhūmavisaradhūsarīkṛtatejasīva narapatiśokapāvakadāhakiraṇakalaṅkakālīkṛtacetasīva proṣitasamastāntaḥpurapuraṃdhrimukhacandravṛndodvegavidrāṇavapuṣīva prathamāstamitarohiṇīraṇaraṇakavimanasīva cāstamupagate rajanikare rājatīva deve divam ārūḍhe savitari parivṛtte rājya iva rajanīprabandhe prabuddharājahaṃsamaṇḍalaprabodhyamānaḥ paṅkajākara iva cacāla snānāya devo harṣaḥ //

Harṣacarita, 5, 257.1 apare paripāṭalapralambacīvarāmbarasaṃvītāḥ svāmyanurāgam ujjvalaṃ cakruḥ //

Harṣacarita, 5, 259.1 apare punaḥ pāṇipallavapramṛṣṭair ātāmrarāgair nayanapuṭaiḥ kamaṇḍalubhiś ca vāri vahanto gṛhītavratā muṇḍā viceruḥ //

Harṣacarita, 6, 24.1 sa ca pratyagratvaṣṭṛṭaṅkataṣṭatanur iva vahadbahalarudhirarasamāṃsacchavir aparapārāvārapayasi mamajja mañjiṣṭhāruṇo 'ruṇasārathiḥ //

Harṣacarita, 6, 82.1 atha saṃbhrānto bhrātrā saha svayaṃ devo rājyavardhanas taṃ paryapṛcchat bhadra bhaṇa bhaṇa kim asmadvyasanavyavasāyavardhanabaddhadhṛtiḥ avanipatimaraṇamuditamatiḥ adhṛtikaram aparam adhikataram ito duḥkhātiśayaṃ samupanayati vidhiḥ iti //

Harṣacarita, 6, 87.1 tataś ca tādṛśam anupekṣaṇīyam asaṃbhāvitam ākasmikam aparaṃ vyatikaram ākarṇyāśrutapūrvatvāt paribhavasya paraparibhavāsahiṣṇutayā ca svabhāvasya darpabahulatayā ca navayauvanasya vīrakṣetrasaṃbhavatvāc ca janmanaḥ kṛpābhūmibhūtāyāś ca svasuḥ snehāt sa tādṛśo 'pi baddhamūlo 'py atyantagurur ekapada evāsya nanāśa śokāvegaḥ //

Harṣacarita, 6, 91.1 saṃgalatsvedasalilapūritodaro nirmūlaṃ mālavonmūlanāya gṛhītakeśa iva durmadaśrīkacagrahotkaṇṭhayeva ca kampamānaḥ punar api samutsasarpa bhīṣaṇaṃ kṛpāṇaṃ pāṇir aparaḥ //

Harṣacarita, 6, 138.1 tataś cāmarṣavidhutaśiraḥśīryamāṇaśikhāmaṇiśakalāṅgārakitāṅgam iva roṣāgnim udvamann anavaratasphuritena pibann iva sarvatejasvinām āyūṃṣi roṣanirbhugnena daśanacchadena lohitāyamānalocanālokavikṣepair digdāhān iva darśayan roṣānalenāpy asahyasahajaśauryoṣmadahanadahyamāneneva vitanyamānasvedasalilaśīkarāsāradurdinaḥ svāvayavair apy adṛṣṭapūrvaprakopabhītair iva kampamānair upetaḥ hara iva kṛtabhairavākāraḥ harir iva prakaṭitanarasiṃharūpaḥ sūryakāntaśaila ivāparatejaḥprasaradarśanaprajvalitaḥ kṣayadivasa ivoditadvādaśadinakaradurnirīkṣyamūrtiḥ mahotpātamāruta iva sakalabhūbhṛtprakampakārī vindhya iva vardhamānavigrahotsedhaḥ mahāśīviṣa iva durnarendrābhibhavaroṣitaḥ pārīkṣita iva sarvabhogidahanodyataḥ vṛkodara iva ripurudhiratṛṣitaḥ suragaja iva pratipakṣavāraṇapradhāvitaḥ pūrvāgama iva pauruṣasya unmāda iva madasya āvega ivāvalepasya tāruṇyāvatāra iva tejasaḥ sarvodyoga iva darpasya yugāgama iva yauvanoṣmaṇaḥ rājyābhiṣeka iva raṇarasasya nīrājanadivasa ivāsahiṣṇutāyāḥ parāṃ bhīṣaṇatām ayāsīt //

Harṣacarita, 6, 151.1 kvedānīṃ yāsyati durbuddhiḥ ity evam abhidadhata evāsya pitur api mitraṃ senāpatiḥ samagravigrahaprāgraharo haritālaśailāvadātadehaḥ pariṇatapraguṇasālaprakāṇḍaprakāśaḥ prāṃśuḥ atiśauryoṣmaṇeva paripākam āgato gatabhūyiṣṭhe vayasi vartamānaḥ bahuśaraśayanasuptotthito 'pi hasann iva śāntanavam atidīrgheṇāyuṣā durabhibhavaśarīratayā jarayāpi bhītabhītayeva prakaṭitaprakampayā parāmṛṣṭaḥ katham api sāramayeṣu śiroruheṣu śaśikaranikarasitasaralaśiroruhasaṭālāṃ saiṃhīm iva niṣkapaṭaparākramarasaracitāṃ saṃkrānto jīvann eva jātim aparasvāmimukhadarśanamahāpātakaparijihīrṣayeva bhrūyugalena valinaśithilapralambacarmaṇā sthagitadṛṣṭiḥ dhavalasthūlaguñjāpicchapracchāditakapolabhāgabhāsvareṇa vamann iva vikramakālam akāle 'pi vikāśikāśakānanaviśadaṃ śaradārambhaṃ bhīmena mukhena mṛtam api hṛdayasthitaṃ svāminam iva sitacāmareṇa vījayan nābhilambena kūrcakalāpena pariṇāme 'pi dhautāsidhārājalapānatṛṣitair iva vivṛtavadanair bṛhadbhir vraṇavidārair viṣamitaviśālavakṣāḥ niśitaśastraṭaṅkakoṭikuṭṭitabahubṛhadvraṇākṣarapaṅktinirantaratayā ca sakalasamaravijayaparvagaṇanām iva kurvan pūrvaparvata iva pādacārī vividhavīrarasavṛttāntarāmaṇīyakena mahābhāratam api laghayann iva pratipakṣakṣapaṇātinirbandhena paraśurāmam api śikṣayann iva abbhramaṇenānādaraśrīsamākarṣaṇavibhrameṇa mandaram api mandayann iva vāhinīnāyakamaryādānuvartanenāmbhodhim apy abhibhavann iva sthairyakārkaśyonnatibhir acalānapi hrepayann iva sahajapracaṇḍatejaḥprasaraparisphuraṇena savitāram api tṛṇīkurvann iva īśvarabhārodvahanaghṛṣṭapṛṣṭhatayā haravṛṣabham api hasann iva araṇir amarṣāgneḥ aiśvaryaṃ śauryasya visarpo darpasya hṛdayaṃ haṭhasya jīvitaṃ jigīṣutāyāḥ samucchvasitam utsāhasya aṅkuśo durmadānām nāgadamano duṣṭabhoginām virāmo varamanuṣyatāyāḥ kulagurur vīragoṣṭhīnām tulā śauryaśālinām sīmāntadṛśvā śastragrāmasya nirvoḍhā prauḍhavādānām saṃstambhayitā bhagnānām pāragaḥ pratijñāyāḥ marmajño mahāvigrahāṇām āghoṣaṇāpaṭahaḥ samarārthinām saṃnidhāv eva samupaviṣṭaḥ siṃhanādanāmā svareṇaiva dundubhighoṣagambhīreṇa subhaṭānāṃ samararasam ānayan vijñāpitavān deva na kvacit kṛtāśrayayā malinayā malinatarāḥ kokilayā kākā iva kāpuruṣā hatalakṣmyā vipralabhyamānam ātmānaṃ na cetayante //

Kir, 6, 40.2 avipakṣam astram aparaṃ katamad vijayāya yūyam iva cittabhuvaḥ //

Kir, 8, 15.1 priye 'parā yacchati vācam unmukhī nibaddhadṛṣṭiḥ śithilākuloccayā /

Kir, 10, 13.1 sadṛśam atanum ākṛteḥ prayatnaṃ tadanuguṇām aparaiḥ kriyām alaṅghyām /

Kir, 10, 46.2 nṛpasutam aparā smarābhitāpād amadhumadālasalocanaṃ nidadhyau //

Kir, 10, 52.2 surapatitanaye 'parā nirāse manasijajaitraśaraṃ vilocanārdham //

Kir, 10, 57.1 savinayam aparābhisṛtya sāci smitasubhagaikalasatkapolalakṣmīḥ /

Kir, 11, 17.1 bhayaṃkaraḥ prāṇabhṛtāṃ mṛtyor bhuja ivāparaḥ /

Kir, 14, 5.1 stuvanti gurvīm abhidheyasampadaṃ viśuddhimukter apare vipaścitaḥ /

Kir, 16, 29.1 kṛtāntadurvṛtta ivāpareṣāṃ puraḥ pratidvandvini pāṇḍavāstre /

Kir, 17, 39.2 yugāntasaṃśuṣkajalau vijihmaḥ pūrvāparau loka ivāmburāśī //

Kir, 18, 25.1 prāpyate yad iha dūram agatvā yat phalaty aparalokagatāya /

KumSaṃ, 1, 1.2 pūrvāparau toyanidhī vigāhya sthitaḥ pṛthivyā iva mānadaṇḍaḥ //

KumSaṃ, 1, 51.2 ṛte kṛśānor na hi mantrapūtam arhanti tejāṃsy aparāṇi havyam //

KumSaṃ, 6, 95.2 kam aparam avaśaṃ na viprakuryur vibhum api taṃ yad amī spṛśanti bhāvāḥ //

KumSaṃ, 7, 59.2 tathaiva vātāyanasaṃnikarṣaṃ yayau śalākām aparā vahantī //

KumSaṃ, 8, 54.1 sāndhyam astamitaśeṣam ātapaṃ raktalekham aparā bibharti dik /

KāSū, 1, 2, 35.1 devarājaścāhalyām atibalaśca kīcako draupadīṃ rāvaṇaśca sītām apare cānye ca bahavo dṛśyante kāmavaśagā vinaṣṭā ityarthacintakāḥ //

KāSū, 1, 3, 15.1 pāñcālikī ca catuḥṣaṣṭir aparā /

KāSū, 2, 3, 9.1 samaṃ tiryag udbhrāntam avapīḍitakam iti caturvidham apare //

KāSū, 2, 9, 8.1 itaraśca pūrvasminn abhyupagate taduttaram evāparaṃ nirdiśet /

KāSū, 3, 1, 7.1 apare punar asyānyato viśiṣṭena kanyālābhena kanyāmātaram unmādayeyuḥ //

KāSū, 5, 2, 10.1 yatra caikābhiyuktā na tatrāparām abhiyuñjīta /

KātySmṛ, 1, 349.1 liṅginaḥ śreṇipūgāś ca vaṇigvrātās tathāpare /

KāvĀ, 1, 72.1 dīptam ity aparair bhūmnā kṛcchrodyam api badhyate /

KāvĀ, Dvitīyaḥ paricchedaḥ, 159.2 mukhendau tava satyasmin apareṇa kim indunā //

KāvĀ, Dvitīyaḥ paricchedaḥ, 208.2 asty asāv aparāpy asti bhinnābhinnaviśeṣaṇā //

KāvyAl, 1, 31.1 vaidarbhamanyad astīti manyante sudhiyo 'pare /

KāvyAl, 1, 31.2 tadeva ca kila jyāyaḥ sadarthamapi nāparam //

KāvyAl, 1, 53.2 na tadicchanti kṛtino gaṇḍamapyapare kila //

KāvyAl, 2, 6.1 grāmyānuprāsam anyattu manyante sudhiyo 'pare /

KāvyAl, 2, 8.1 lāṭīyam apyanuprāsam ihecchantyapare yathā /

KāvyAl, 2, 66.2 samāsātiśayoktī ca ṣaḍalaṃkṛtayo 'parāḥ //

KāvyAl, 2, 96.2 ataḥ paracāruranekadhāparo girām alaṃkāravidhir vidhāsyate //

KāvyAl, 3, 12.1 etadevāpare'nyena vyākhyānenānyathā viduḥ /

KāvyAl, 4, 6.2 vākyamityāhurapare na śabdāḥ kṣaṇanaśvarāḥ //

KāvyAl, 4, 9.2 pūrvāparārthavyāghātādviparyayakaraṃ yathā //

KāvyAl, 5, 30.1 aparaṃ vakṣyate nyāyalakṣaṇaṃ kāvyasaṃśrayam /

KāvyAl, 5, 67.2 kurvanti kāvyamapare vyāyatābhīpsayā yathā //

KāvyAl, 5, 69.2 prathitavacasaḥ santo'bhijñāḥ pramāṇamihāpare gurutaradhiyām asvārādhaṃ mano'kṛtabuddhibhiḥ //

KāvyAl, 6, 7.1 pratītirartheṣu yatastaṃ śabdaṃ bruvate'pare /

KāvyAl, 6, 17.2 janako gavi gobuddher mṛgyatām aparo dhvaniḥ //

KāvyAl, 6, 63.1 vidyānāṃ satatamapāśrayo'parāsāṃ tāsūktānna ca viruṇaddhi kāṃścidarthān /

Kāśikāvṛtti zu Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 34.1, 1.1 pūrva parāvaradakṣiṇottarāparādhara ityeṣāṃ gaṇe pāṭhāt pūrveṇa nityāyāṃ sarvanāmasañjñāyāṃ prāptāyāṃ jasi vibhāṣā ārabhyate /

Kāśikāvṛtti zu Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 34.1, 1.9 apare aparāḥ /

Kāśikāvṛtti zu Aṣṭādhyāyī, 1, 1, 34.1, 1.9 apare aparāḥ /

KūPur, 1, 1, 20.2 parāśaroktamaparaṃ mārīcaṃ bhārgavāhvayam //

KūPur, 1, 2, 82.1 jñānasaṃnyāsinaḥ kecid vedasaṃnyāsino 'pare /

KūPur, 1, 7, 5.1 taṃ dṛṣṭvāsādhakaṃ sargamamanyadaparaṃ prabhuḥ /

KūPur, 1, 7, 11.1 taṃ dṛṣṭvā cāparaṃ sargamamanyad bhagavānajaḥ /

KūPur, 1, 9, 62.1 asyaiva cāparāṃ mūrtiṃ viśvayoniṃ sanātanīm /

KūPur, 1, 10, 77.2 saṃbabhūvātha rudro 'sāvahaṃ tasyāparā tanuḥ //

KūPur, 1, 11, 182.1 kāmukī lalitā bhāvā parāparavibhūtidā /

KūPur, 1, 11, 213.2 saṃhṛtya darśayāmāsa svarūpamaparaṃ punaḥ //

KūPur, 1, 11, 221.2 apare paramārthajñāḥ śiveti śivasaṃśraye //

KūPur, 1, 15, 18.2 hiraṇyakaśipuṃ jyeṣṭhaṃ hiraṇyākṣaṃ tathāparam //

KūPur, 1, 15, 36.2 āruhya garuḍaṃ devo mahāmerurivāparaḥ //

KūPur, 1, 15, 40.2 puruṣaṃ parvatākāraṃ nārāyaṇamivāparam //

KūPur, 1, 19, 25.1 ambarīṣasya dāyādo yuvanāśvo 'paraḥ smṛtaḥ /

KūPur, 1, 22, 8.2 reme tena ciraṃ kālaṃ kāmadevamivāparam //

KūPur, 1, 26, 2.2 tāvubhau guṇasampannau kṛṣṇasyaivāpare tanū //

KūPur, 1, 28, 14.2 caurāścaurasya hartāro harturhartā tathāparaḥ //

KūPur, 1, 29, 8.1 kecid dhyānaṃ praśaṃsanti dharmamevāpare janāḥ /

KūPur, 1, 29, 9.2 ahiṃsāṃ satyamapyanye saṃnyāsamapare viduḥ //

KūPur, 1, 32, 8.1 kaupīnavasanāḥ kecidapare cāpyavāsasaḥ /

KūPur, 1, 35, 10.1 sanatkumārapramukhāstathā brahmarṣayo 'pare /

KūPur, 1, 35, 19.2 ātmānaṃ tārayet pūrvaṃ daśātītān daśāparān //

KūPur, 1, 37, 6.1 daśa tīrthasahasrāṇi triṃśatkoṭyastathāparāḥ /

KūPur, 1, 40, 12.2 ugraseno vasurucirarvāvasurathāparaḥ //

KūPur, 1, 42, 21.2 pūrvadevaiḥ samākīrṇaṃ sutalaṃ ca tathāparaiḥ //

KūPur, 1, 46, 14.1 tatra devarṣayo viprāḥ siddhā brahmarṣayo 'pare /

KūPur, 1, 46, 30.1 sa tatra garuḍaḥ śrīmān sākṣād viṣṇurivāparaḥ /

KūPur, 1, 47, 43.2 kecijjapanti tapyanti kecid vijñānino 'pare //

KūPur, 1, 48, 4.2 aparau mānasasyātha parvatasyānumaṇḍalau /

KūPur, 2, 4, 24.1 dhyānena māṃ prapaśyanti kecijjñānena cāpare /

KūPur, 2, 4, 24.2 apare bhaktiyogena karmayogena cāpare //

KūPur, 2, 4, 24.2 apare bhaktiyogena karmayogena cāpare //

KūPur, 2, 7, 22.2 etāḥ prakṛtayastvaṣṭau vikārāśca tathāpare //

KūPur, 2, 9, 14.1 yasmāt paraṃ nāparamasti kiṃcit yajjyotiṣāṃ jyotirekaṃ divistham /

KūPur, 2, 11, 5.2 aparastu mahāyogaḥ sarvayogottamottamaḥ //

KūPur, 2, 23, 58.2 bāndhavo vāparo vāpi sa daśāhena śudhyati //

KūPur, 2, 29, 30.3 hiṃsā caiṣāparā diṣṭā yā cātmajñānanāśikā //

KūPur, 2, 31, 99.2 athāsthāyāparaṃ rūpaṃ nṛtyadarśanalālasaḥ //

KūPur, 2, 34, 70.1 mama vai sāparā śaktirdevī vidyeti viśrutā /

KūPur, 2, 36, 45.2 tārayecca pitṝn samyag daśa pūrvān daśāparān //

KūPur, 2, 39, 44.2 strīvallabho bhavecchrīmān kāmadeva ivāparaḥ //

KūPur, 2, 44, 36.1 enameke vadantyagniṃ nārāyaṇamathāpare /

KūPur, 2, 44, 36.2 indrameke pare viśvān brahmāṇamapare jaguḥ //

KūPur, 2, 44, 75.2 mukhyādisargakathanaṃ munisargastathāparaḥ //

LAS, 1, 44.1 samanantaraprativibuddhe parāvṛttāśraye svacittadṛśyamātrādhigame'vikalpapracārasthitasya laṅkādhipateḥ pūrvakuśalamūlasaṃcoditasya sarvaśāstravidagdhabuddher yathātathyadarśanasya aparapraṇeyasya svabuddhivicālanakuśalasya tarkadṛṣṭivyapetadarśanasya aparapraṇeyasya mahāyogayogino mahāviśvarūpadhāriṇaḥ upāyakauśalyagatiṃgatasya sarvabhūmyuttarottarasvalakṣaṇādhigamanakuśalasya cittamagomanovijñānasvabhāvavivekaratasya trisaṃtativyavacchinnadarśanasya sarvakāraṇatīrthyavyapetabuddheḥ tathā gatagarbhabuddhabhūmyadhyātmasamāpannasya sthitabuddhabuddher gaganādadhyātmavedyaśabdam aśrauṣīt sādhu sādhu laṅkādhipate sādhu khalu punastvaṃ laṅkādhipate /

LAS, 1, 44.1 samanantaraprativibuddhe parāvṛttāśraye svacittadṛśyamātrādhigame'vikalpapracārasthitasya laṅkādhipateḥ pūrvakuśalamūlasaṃcoditasya sarvaśāstravidagdhabuddher yathātathyadarśanasya aparapraṇeyasya svabuddhivicālanakuśalasya tarkadṛṣṭivyapetadarśanasya aparapraṇeyasya mahāyogayogino mahāviśvarūpadhāriṇaḥ upāyakauśalyagatiṃgatasya sarvabhūmyuttarottarasvalakṣaṇādhigamanakuśalasya cittamagomanovijñānasvabhāvavivekaratasya trisaṃtativyavacchinnadarśanasya sarvakāraṇatīrthyavyapetabuddheḥ tathā gatagarbhabuddhabhūmyadhyātmasamāpannasya sthitabuddhabuddher gaganādadhyātmavedyaśabdam aśrauṣīt sādhu sādhu laṅkādhipate sādhu khalu punastvaṃ laṅkādhipate /

LiPur, 1, 8, 11.1 satyamasteyamaparaṃ brahmacaryāparigrahau /

LiPur, 1, 17, 68.2 jajñe yaddyaustadaparaṃ pṛthivī pañcalakṣaṇā //

LiPur, 1, 20, 81.1 kapālamekaṃ dyaurjajñe kapālamaparaṃ kṣitiḥ /

LiPur, 1, 29, 15.1 atha dṛṣṭvāparā nāryaḥ kiṃcit prahasitānanāḥ /

LiPur, 1, 29, 20.1 ko bhavāniti cāhustaṃ āsyatāmiti cāparāḥ /

LiPur, 1, 30, 29.2 bhaktyā cāparayā tasmin viśokā vai bhaviṣyatha //

LiPur, 1, 36, 54.2 dagdhuṃ devānmatiṃ cakre yugāntāgnirivāparaḥ //

LiPur, 1, 37, 10.2 samatītāni kalpānāṃ tāvaccheṣāparatraye //

LiPur, 1, 40, 35.2 caurāścorasvahartāro harturhartā tathāparaḥ //

LiPur, 1, 45, 18.2 pūrvadevaiḥ samākīrṇaṃ sutalaṃ ca tathāparaiḥ //

LiPur, 1, 49, 50.1 apareṇa sitodaś ca surapaś ca mahābalaḥ /

LiPur, 1, 65, 2.3 tasyādityasya caivāsīd bhāryā trayam athāparam //

LiPur, 1, 65, 40.1 aṃbarīṣasya dāyādo yuvanāśvo'paraḥ smṛtaḥ /

LiPur, 1, 65, 43.2 sambhūtiraparaṃ putramanaraṇyamajījanat //

LiPur, 1, 66, 48.2 kakudmī cāparo jyeṣṭhaputraḥ putraśatasya tu //

LiPur, 1, 69, 41.1 śrīdevā śāntidevā ca sahadevā tathāparā /

LiPur, 1, 70, 256.1 daivamityapare viprāḥ svabhāvaṃ bhūtacintakāḥ /

LiPur, 1, 71, 23.2 purāṇi trīṇi viprendrāstrailokyamiva cāparam //

LiPur, 1, 71, 136.2 pāpā vayam iti hyanye abhāgyāśceti cāpare //

LiPur, 1, 71, 137.2 pūjāphalamimaṃ teṣāmityanye neti cāpare //

LiPur, 1, 71, 141.1 abhāgyānna samāptaṃ tu kāryamityapare dvijāḥ /

LiPur, 1, 71, 154.1 tuṣṭuvur gaṇapeśānaṃ devadevamivāparam /

LiPur, 1, 72, 62.2 mahākālo mahātejā mahādeva ivāparaḥ //

LiPur, 1, 72, 100.1 jagattrayaṃ sarvamivāparaṃ tat puratrayaṃ tatra vibhāti samyak /

LiPur, 1, 75, 3.2 tajjñānaṃ bhrāntirahitamityanye neti cāpare //

LiPur, 1, 75, 24.2 pṛthaktvaṃ cāpṛthaktvaṃ ca śaṅkarasyeti cāpare //

LiPur, 1, 77, 7.1 kesaraṃ nāgaraṃ vāpi drāviḍaṃ vā tathāparam /

LiPur, 1, 82, 30.1 mahākāyo mahātejā mahādeva ivāparaḥ /

LiPur, 1, 86, 50.2 parayā vidyayā vedyaṃ vidantyaparayā na hi //

LiPur, 1, 86, 51.1 dve vidye veditavye hi parā caivāparā tathā /

LiPur, 1, 86, 51.2 aparā tatra ṛgvedo yajurvedo dvijottamāḥ //

LiPur, 1, 86, 53.1 jyotiṣaṃ cāparā vidyā parākṣaramiti sthitam /

LiPur, 1, 95, 17.2 pīḍayāmāsa daityendraṃ yugāntāgnirivāparaḥ //

LiPur, 1, 97, 39.2 papāta daityo balavānañjanādririvāparaḥ //

LiPur, 1, 100, 11.2 romajaiḥ sahito bhadraḥ kālāgnirivacāparaḥ //

LiPur, 1, 103, 22.1 kākapāṭo 'paraḥ ṣaṣṭyā ṣaṣṭyā saṃtānakaḥ prabhuḥ /

LiPur, 1, 106, 28.2 yogānandena ca vibhostāṇḍavaṃ ceti cāpare //

LiPur, 2, 1, 38.2 mālaveti tathā kecit padmākṣeti tathāpare //

LiPur, 2, 5, 31.2 garuḍopari sarvātmā nīlācala ivāparaḥ //

LiPur, 2, 5, 87.1 athāparo brahmavarātmajo hi traividyavidyo bhagavānmahātmā /

LiPur, 2, 9, 53.2 abhivadanti sthūlamanantaṃ mahāścaryam adīrgham alohitam amastakam āsāyam ata evopurānasamasaṃgam agandham arasam acakṣuṣkam aśrotram avāṅmano 'tejaskam apramāṇam anusukham anāmagotram amaram ajaram anāmayam amṛtam oṃśabdam amṛtam asaṃvṛtam apūrvam anaparam anantam abāhyaṃ tad aśnāti kiṃcana na tad aśnāti kiṃcana //

LiPur, 2, 10, 40.2 parāścaiva parārdhāśca kālabhedāstathāpare //

LiPur, 2, 13, 17.2 ugra ityucyate sadbhirīśānaśceti cāparaiḥ //

LiPur, 2, 15, 15.2 aparabrahmarūpaṃ taṃ parabrahmātmakaṃ śivam //

LiPur, 2, 15, 17.1 aparaṃ brahma nirdiṣṭaṃ paraṃ brahma cidātmakam /

LiPur, 2, 18, 6.2 kṛtaṃ cāpy akṛtaṃ devaṃ paramapyaparaṃ dhruvam /

LiPur, 2, 18, 28.2 aparaṃ ca paraṃ veti parāyaṇamiti svayam //

LiPur, 2, 26, 19.2 śarāsanaṃ pāśupataṃ tathāstraṃ daṇḍaṃ ca khaṭvāṅgamathāpare ca //

LiPur, 2, 26, 20.1 tantrīṃ ca ghaṇṭāṃ vipulaṃ ca śūlaṃ tathāpare ḍāmarukaṃ ca divyam /

LiPur, 2, 28, 39.1 aparau sudṛḍhau piṇḍau śubhadravyeṇa kārayet /

LiPur, 2, 46, 7.2 kṛṣṇadvaipāyanasyāsi sākṣāttvamaparā tanuḥ //

MPur, 9, 23.1 vivasvānatināmā ca ṣaṣṭhe saptarṣayo'pare /

MPur, 12, 41.1 ekā ṣaṣṭisahasrāṇi sutamekaṃ tathāparā /

MPur, 20, 22.1 aparau mantriṇau dṛṣṭvā prabhūtabalavāhanau /

MPur, 32, 9.2 yaduṃ ca turvasuṃ caiva śakraviṣṇū ivāparau //

MPur, 34, 6.2 yayātiḥ pālayāmāsa sākṣādindra ivāparaḥ //

MPur, 40, 7.1 daśaiva pūrvāndaśa cāparāṃstu jñātīṃstathātmānamathaikaviṃśam /

MPur, 50, 53.2 tebhyo'pare pāṇḍaveyāḥ ṣaḍevānye mahārathāḥ //

MPur, 50, 75.1 tebhyo'pare'pi ye tv anye hy utpatsyante nṛpāḥ punaḥ /

MPur, 51, 17.3 vibhuḥ pravāhaṇo'gnīdhras tatrasthā dhiṣṇavo'pare //

MPur, 81, 4.3 śriyaṃ vābhyarcya vidhivadbhokṣyāmi tvapare'hani //

MPur, 82, 18.1 prathamā guḍadhenuḥ syād ghṛtadhenus tathāparā /

MPur, 87, 3.1 pūrvavaccāparānsarvān viṣkambhānabhito girīn /

MPur, 96, 22.2 etasmānnāparaṃ kiṃcidiha loke paratra ca /

MPur, 106, 28.2 narastārayate sarvāndaśa pūrvāndaśāparān //

MPur, 106, 46.2 daśāśvamedhakaṃ nāma tīrthaṃ tatrāparaṃ bhavet //

MPur, 108, 5.1 kulāni tārayedrājandaśa pūrvāndaśāparān /

MPur, 109, 10.1 kliśyate cāparastatra naiva yogamavāpnuyāt /

MPur, 113, 31.1 ramyakādaparaṃ śvetaṃ viśrutaṃ taddhiraṇyakam /

MPur, 113, 58.2 pūrvāparau samākhyātau yau deśau tau tvayā mune /

MPur, 113, 71.2 apare kṣīriṇo nāma vṛkṣāstatra manoramāḥ /

MPur, 114, 51.2 ityete aparāntāstu śṛṇu ye vindhyavāsinaḥ //

MPur, 116, 5.2 kṣayavṛddhiyutāṃ ramyāṃ somamūrtimivāparām //

MPur, 122, 9.2 tasyāpareṇa sumahāñjaladhāro mahāgiriḥ //

MPur, 122, 12.1 tasyāpareṇa sumahāñśyāmo nāma mahāgiriḥ /

MPur, 122, 14.2 tasyāpareṇa rajato mahānasto giriḥ smṛtaḥ //

MPur, 122, 16.1 tasyāpare cāmbikeyaḥ sumanāścaiva sa smṛtaḥ /

MPur, 124, 36.2 udayāstamayābhyāṃ ca smṛte pūrvāpare tu vai //

MPur, 135, 19.1 prākāreṣu pure tatra gopureṣvapi cāpare /

MPur, 136, 2.2 dadhyau lokakṣaye prāpte kālaṃ kāla ivāparaḥ //

MPur, 136, 40.2 sādhayantyapare siddhā yuddhagāndharvamadbhutam //

MPur, 141, 66.1 tebhyo'pare tu ye tvanye saṃkīrṇāḥ karmayoniṣu /

MPur, 144, 98.2 yathā dāvapradagdheṣu tṛṇeṣvevāparaṃ tṛṇam //

MPur, 149, 6.2 mātaṃgenāparo hastī turaṃgairbahubhirgajaḥ //

MPur, 150, 35.1 apare bahuśastasya lalamburbāhumaṇḍale /

MPur, 150, 35.2 śilābhirapare jaghnurdrumairanyairmahocchrayaiḥ //

MPur, 150, 36.1 tasyāpare tu gātreṣu daśanairapyadaṃśayan /

MPur, 150, 36.2 apare muṣṭibhiḥ pṛṣṭhaṃ kiṃkarāḥ praharanti ca //

MPur, 150, 183.2 apare kuñcitairgātraiḥ svahastapihitānanāḥ //

MPur, 151, 6.1 apare dānavendrāstu yattā nānāstrapāṇayaḥ /

MPur, 153, 24.2 jugopāparamagnistu jvālāpūritadiṅmukhaḥ //

MPur, 153, 138.1 karo'yamabjasaṃnibho mamāstu karṇapūrakaḥ saroṣam īkṣate'parā vapāṃ vinā priyaṃ tadā /

MPur, 154, 268.2 priyaṃ vinā tvāṃ priyajīviteṣu tvatto'paraḥ ko bhuvaneṣvihāsti //

MPur, 154, 269.1 prabhuḥ priyāyāḥ prasavaḥ priyāṇāṃ praṇītaparyāyaparāparārthaḥ /

MPur, 154, 323.2 apare tu paricchinnā nānākārābhyupakramāḥ //

MPur, 154, 369.2 yasmānna kiṃcidaparaṃ sarvaṃ yasmātpravartate //

MPur, 154, 386.1 savanasyāparāṃ saṃdhyāṃ snātuṃ mandākinījale /

MPur, 163, 6.1 evaṃ bhūyo 'parān ghorānasṛjandānaveśvarāḥ /

MPur, 171, 24.2 aparāṃścaiva caturo vedāngāyatrisaṃbhavān //

MPur, 173, 25.1 siṃhavyāghragatāścānye varāharkṣeṣu cāpare /

MPur, 173, 26.1 pattinastvapare daityā bhīṣaṇā vikṛtānanāḥ /

MīSūBhā, 1, 1, 2, 23.0 aparasmāt pauruṣeyād vacanād avagatam iti cet tad api tenaiva tulyam //

MīSūBhā, 1, 1, 5, 244.0 apara āhāvyatirekaś ca //

MīSūBhā, 1, 1, 13, 1.0 yad aparaṃ kāraṇam uktam uccaritapradhvasta iti //

MīSūBhā, 1, 1, 14, 1.0 yad aparaṃ kāraṇam uktaṃ śabdaṃ kuru mā kārṣīr iti vyavahartāraḥ prayuñjate //

MīSūBhā, 1, 2, 2, 12.0 aparo dṛṣṭavirodho na caitad vidmo vayaṃ brāhmaṇā vā smo 'brāhmaṇā vety akriyārthatvād anarthakam //

MīSūBhā, 1, 2, 2, 14.0 aparaḥ śāstradṛṣṭena virodhaḥ ko hi tad veda yad amuṣmiṃl loke 'sti vā na veti //

MīSūBhā, 1, 2, 7, 18.0 yadā ca tasminn eva rakta ity aparaṃ śrūyate tadā rāgasaṃbandho bhavatīty artho bhavati ca raktaṃ pratyākāṅkṣā //

MīSūBhā, 1, 3, 1, 17.0 kutas te pūrvavijñānam iti ca paryanuyukto jātyandham evāparaṃ vinirdiśet //

MīSūBhā, 1, 3, 3, 33.0 tasmād yathaivaikasmin pakṣe na śakyā śrutiḥ kalpayitum evam aparasmin pakṣe tulyakāraṇatvāt //

MīSūBhā, 1, 3, 28, 4.0 apareṇa jñātaṃ sāsnādimān asya vivakṣitas tadarthaṃ gaur ity uccārayitukāmo gāvīty uccārayati //

MīSūBhā, 1, 3, 28, 5.0 tataḥ śikṣitvāpare 'pi sāsnādim iti vivakṣite gāvīty uccārayanti //

NāSmṛ, 2, 12, 106.2 aparebhyas trayas tribhyo vijñeyaḥ pratilomataḥ //

NāSmṛ, 2, 17, 3.2 jayaṃ tasyāparasyāhuḥ kitavasya parājayam //

NāSmṛ, 2, 19, 62.1 kākaṇyādis tu yo daṇḍaḥ sa tu māṣāparaḥ smṛtaḥ /

NāSmṛ, 2, 19, 63.1 kārṣāpaṇāparādyas tu catuḥkārṣāpaṇaḥ paraḥ /

NāSmṛ, 2, 19, 63.2 dvyavaro 'ṣṭāparaś cānyas tryavaro dvādaśottaraḥ //

NāṭŚ, 1, 12.2 tasmātsṛjāparaṃ vedaṃ pañcamaṃ sārvavarṇikam //

NāṭŚ, 4, 22.2 vṛścikāpasṛtaḥ prokto bhramaraśca tathāparaḥ //

NāṭŚ, 4, 26.2 ākṣiptarecitaścaiva saṃbhrāntaśca tathāparaḥ //

NāṭŚ, 4, 38.2 ardhasvastikam uddiṣṭamañcitaṃ ca tathāparam //

NāṭŚ, 4, 40.2 valitaṃ ghūrṇitaṃ caiva lalitaṃ ca tathāparam //

NāṭŚ, 4, 133.2 ekaḥ samasthitaḥ pāda ūrupṛṣṭhe sthito 'paraḥ //

NāṭŚ, 4, 147.2 eko vakṣaḥsthito hastaḥ prodveṣṭitatalo 'paraḥ //

PABh zu PāśupSūtra, 1, 2, 14.0 pūrvasaṃdhyā madhyāhnasaṃdhyā aparasaṃdhyeti saṃdhyātrayam //

PABh zu PāśupSūtra, 4, 20, 15.0 na cāparaṃ janma pratipadyata ityarthaḥ //

PABh zu PāśupSūtra, 5, 39, 66.0 ādhyātmikamajñānaṃ puruṣe ādhibhautikaṃ viṣayitvam ādhidaivikaṃ ca paśutvaṃ trividham aparaṃ prāhuḥ //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 5.2, 13.0 gurur ācāryaḥ sa dvividhaḥ parāparabhedāt //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 5.2, 14.0 tatrāparaḥ pañcārthajñānamaryādānvitaḥ //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 6.1, 21.1 tatra niratiśayamaparādhīnatvam avaśyatvam //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 6.1, 154.0 yasmin sati padārthāḥ sādhakasyādhyakṣopalabdhiyogyā bhavanti sa prakāśaḥ dvividhaḥ parāparabhedāt //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 6.1, 155.0 tatra yena vidhiyogasādhanāni samyag vivecayati dhyeyatattve brahmaṇi ca svaṃ cittaṃ samāhitaṃ cyutaṃ ca cyavamānaṃ ca lakṣayati so 'paraḥ prakāśaḥ //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 7.2, 69.0 kiṃtu pratyāhāradvaividhyamiheṣṭaṃ parāparabhedāt //

GaṇaKārṬīkā zu GaṇaKār, 7.2, 70.0 tatrāntaḥkaraṇapūrvako 'paraḥ //

SaṃSi, 1, 42.2 ghaṭāder iti manvānā vyavasthām apare jaguḥ //

SaṃSi, 1, 198.2 yad etad aparādhīnasvaprakāśaṃ tad eva hi /

Su, Sū., 1, 21.3 śalyāṅgamaṅgair aparair upetaṃ prāpto 'smi gāṃ bhūya ihopadeṣṭum //

Su, Sū., 3, 10.2 dravyādīnāṃ ca vijñānaṃ viśeṣo dravyago 'paraḥ //

Su, Sū., 5, 11.1 ekena vā vraṇenāśudhyamāne nāntarā buddhyāvekṣyāparān vraṇān kuryāt //

Su, Sū., 14, 8.1 pāñcabhautikaṃ tv apare jīvaraktamāhurācāryāḥ //

Su, Sū., 19, 27.1 ṛgyajuḥsāmātharvavedābhihitair aparaiścāśīrvidhānair upādhyāyā bhiṣajaśca saṃdhyayo rakṣāṃ kuryuḥ //

Su, Sū., 20, 4.1 tatra ekāntahitāni jātisātmyāt salilaghṛtadugdhaudanaprabhṛtīni ekāntāhitāni tu dahanapacanamāraṇādiṣu pravṛttānyagnikṣāraviṣādīni saṃyogādaparāṇi viṣatulyāni bhavanti hitāhitāni tu yadvāyoḥ pathyaṃ tatpittasyāpathyam iti //

Su, Sū., 20, 8.1 saṃyogatastvaparāṇi viṣatulyāni bhavanti /

Su, Sū., 21, 28.4 yathā mahānudakasaṃcayo 'tivṛddhaḥ setum avadāryāpareṇodakena vyāmiśraḥ sarvataḥ pradhāvati evaṃ doṣāḥ kadācidekaśo dviśaḥ samastāḥ śoṇitasahitā vānekadhā prasaranti /

Su, Sū., 23, 12.1 ata ūrdhvamasādhyān vakṣyāmaḥ māṃsapiṇḍavadudgatāḥ prasekino 'ntaḥpūyavedanāvanto 'śvāpānavad udvṛttauṣṭhāḥ kecit kaṭhinā gośṛṅgavad unnatamṛdumāṃsaprarohāḥ apare duṣṭarudhirāsrāviṇas tanuśītapicchilasrāviṇo vā madhyonnatāḥ kecidavasannaśuṣiraparyantāḥ śaṇatūlavat snāyujālavanto durdarśanāḥ vasāmedomajjamastuluṅgasrāviṇaś ca doṣasamutthāḥ pītāsitamūtrapurīṣavātavāhinaś ca koṣṭhasthāḥ ta evobhayatobhāgavraṇamukheṣu pūyaraktanirvāhiṇaḥ kṣīṇamāṃsānāṃ ca sarvatogatayaścāṇumukhā māṃsabudbudavantaḥ saśabdavātavāhinaś ca śiraḥkaṇṭhasthāḥ kṣīṇamāṃsānāṃ ca pūyaraktanirvāhiṇo 'rocakāvipākakāsaśvāsopadravayuktāḥ bhinne vā śiraḥkapāle yatra mastuluṅgadarśanaṃ tridoṣaliṅgaprādurbhāvaḥ kāsaśvāsau vā yasyeti //

Su, Sū., 25, 31.1 ajñānalobhāhitavākyayogabhayapramohair aparaiś ca bhāvaiḥ /

Su, Sū., 46, 14.2 tasmād alpāntaraguṇāḥ kramaśo vrīhayo 'pare //

Su, Nid., 8, 5.1 tatra kaściddvābhyāṃ sakthibhyāṃ yonimukhaṃ pratipadyate kaścidābhugnaikasakthirekena kaścidābhugnasakthiśarīraḥ sphigdeśena tiryagāgataḥ kaściduraḥpārśvapṛṣṭhānām anyatamena yonidvāraṃ pidhāyāvatiṣṭhate antaḥpārśvāpavṛttaśirāḥ kaścidekena bāhunā kaścidābhugnaśirā bāhudvayena kaścidābhugnamadhyo hastapādaśirobhiḥ kaścidekena sakthnā yonimukhaṃ pratipadyate 'pareṇa pāyum ityaṣṭavidhā mūḍhagarbhagatiruddiṣṭā samāsena //

Su, Śār., 2, 40.2 kumbhīkaḥ sa ca vijñeya īrṣyakaṃ śṛṇu cāparam //

Su, Śār., 3, 4.1 tatra strīpuṃsayoḥ saṃyoge tejaḥ śarīrādvāyurudīrayati tatas tejo'nilasaṃnipātācchukraṃ cyutaṃ yonim abhipratipadyate saṃsṛjyate cārtavena tato 'gnīṣomasaṃyogāt saṃsṛjyamāno garbhāśayamanupratipadyate kṣetrajño vedayitā spraṣṭā ghrātā draṣṭā śrotā rasayitā puruṣaḥ sraṣṭā gantā sākṣī dhātā vaktā yaḥ ko 'sāv ityevamādibhiḥ paryāyavācakair nāmabhir abhidhīyate daivasaṃyogādakṣayo 'cintyo bhūtātmanā sahānvakṣaṃ sattvarajastamobhir daivāsurair aparaiś ca bhāvair vāyunābhipreryamāṇo garbhāśayam anupraviśyāvatiṣṭhate //

Su, Śār., 4, 24.1 gṛhītagarbhāṇāmārtavavahānāṃ srotasāṃ vartmānyavarudhyante garbheṇa tasmād gṛhītagarbhāṇāmārtavaṃ na dṛśyate tatastadadhaḥ pratihatam ūrdhvamāgatamaparaṃ copacīyamānam aparetyabhidhīyate śeṣaṃ cordhvataram āgataṃ payodharāvabhipratipadyate tasmād garbhiṇyaḥ pīnonnatapayodharā bhavanti //

Su, Śār., 5, 10.1 śravaṇanayanavadanaghrāṇagudameḍhrāṇi nava srotāṃsi narāṇāṃ bahirmukhāni etānyeva strīṇāmaparāṇi ca trīṇi dve stanayor adhastādraktavahaṃ ca //

Su, Śār., 5, 37.3 ekaikasyāṃ tu pādāṅgulyāṃ tisrastisrastāḥ pañcadaśa daśa prapade pādopari kūrcasaṃniviṣṭās tāvatya eva daśa gulphatalayor gulphajānvantare viṃśatiḥ pañca jānuni viṃśatirūrau daśa vaṅkṣaṇe śatamevamekasmin sakthni bhavanti etenetarasakthi bāhū ca vyākhyātau tisraḥ pāyau ekā meḍhre sevanyāṃ cāparā dve vṛṣaṇayoḥ sphicoḥ pañca pañca dve vastiśirasi pañcodare nābhyāmekā pṛṣṭhordhvasaṃniviṣṭāḥ pañca pañca dīrghāḥ ṣaṭ pārśvayor daśa vakṣasi akṣakāṃsau prati samantāt sapta dve hṛdayāmāśayayoḥ ṣaṭ yakṛtplīhoṇḍukeṣu grīvāyāṃ catasra aṣṭau hanvor ekaikā kākalakagalayor dve tāluni ekā jihvāyām oṣṭhayor dve nāsāyāṃ dve dve netrayor gaṇḍayoś catasraḥ karṇayor dve catasro lalāṭe ekā śirasīti evametāni pañca peśīśatāni //

Su, Cik., 2, 6.1 śarāvanimnamadhyāś ca yavamadhyāstathāpare /

Su, Cik., 5, 33.1 tamūrustambhamityāhurāḍhyavātamathāpare /

Su, Cik., 18, 6.1 svedopanāhān vividhāṃśca kuryāttathā prasiddhānaparāṃśca lepān /

Su, Cik., 18, 26.2 ghoṇarjuvedhaḥ surarājabasterhitvākṣimātraṃ tvapare vadanti //

Su, Cik., 26, 11.1 saumyadhātukṣayo dṛṣṭaḥ klaibyaṃ tadaparaṃ smṛtam /

Su, Cik., 29, 18.1 kandarpa iva rūpeṇa kāntyā candra ivāparaḥ /

Su, Cik., 33, 20.2 athāpare 'hani vigataśleṣmadhātum āturopakramaṇīyād avekṣyāturam athāsmai auṣadhamātrāṃ pātuṃ prayacchet //

Su, Ka., 7, 56.2 tataḥ śāntavikārastu snātvā caivāpare 'hani //

Su, Ka., 8, 64.1 pīto 'rakto nīlapīto 'parastu rakto nīlo nīlaśuklastathā ca /

Su, Utt., 1, 16.1 pakṣmavartmagataḥ sandhir vartmaśuklagato 'paraḥ /

Su, Utt., 1, 16.2 śuklakṛṣṇagatastvanyaḥ kṛṣṇadṛṣṭigato 'paraḥ /

Su, Utt., 1, 18.2 medastṛtīyaṃ paṭalamāśritaṃ tvasthi cāparam //

Su, Utt., 16, 6.1 lalāṭadeśe ca nibaddhapaṭṭaṃ prāksyūtamatrāpyaparaṃ ca baddhvā /

Su, Utt., 18, 22.2 dṛṣṭerbalārthamaparaḥ pittāsṛgvraṇavātanut //

Su, Utt., 20, 14.1 kṣatābhighātaprabhavastu vidradhirbhavettathā doṣakṛto 'paraḥ punaḥ /

Su, Utt., 24, 5.2 upadravāścāpyapare pṛthagvidhā nṛṇāṃ pratiśyāyapuraḥsarāḥ smṛtāḥ //

Su, Utt., 37, 8.2 bibharti cāparāṃ saṃjñāṃ kumāra iti sa grahaḥ //

Su, Utt., 39, 41.1 tamabhinyāsamityāhur hataujasamathāpare /

Su, Utt., 39, 41.2 sannipātajvaraṃ kṛcchramasādhyamapare viduḥ //

Su, Utt., 39, 82.1 jvaro 'paraḥ sambhavati taistairanyaiśca hetubhiḥ /

Su, Utt., 39, 296.2 viśeṣamaparaṃ cātra śṛṇūpadravanāśanam //

Su, Utt., 40, 163.1 karmajā vyādhayaḥ keciddoṣajāḥ santi cāpare /

Su, Utt., 41, 45.1 mūrvāharidrākhadiradrumāṇāṃ kṣīrasya bhāgastvaparo ghṛtasya /

Su, Utt., 42, 8.1 puruṣāṇāṃ tathā strīṇāṃ jñeyo raktena cāparaḥ /

Su, Utt., 42, 14.2 paittasya liṅgena samānaliṅgaṃ viśeṣaṇaṃ cāpyaparaṃ nibodha //

Su, Utt., 42, 20.1 viśeṣamaparaṃ cāsyāḥ śṛṇu raktavibhedanam /

Su, Utt., 42, 38.1 kṣāravarge paceccānyat pacenmūtragaṇe 'param /

Su, Utt., 48, 26.1 kuryāt kaṣāyaṃ ca yatheritena madhūkapuṣpādiṣu cāpareṣu /

Su, Utt., 52, 6.1 sa vātapittaprabhavaḥ kaphācca kṣatāttathānyaḥ kṣayajo 'paraśca /

Su, Utt., 54, 9.2 teṣāmevāpare pucchaiḥ pṛthavaśca bhavanti hi //

Su, Utt., 55, 6.2 apathyabhojanāccāpi vakṣyate ca tathāparaḥ //

Su, Utt., 56, 13.2 āsthāpanaṃ cāpi vadanti pathyaṃ sarvāsu yogānaparānnibodha //

Su, Utt., 59, 3.2 tathāparaḥ śarkarayā sukaṣṭo mūtropaghātaḥ kathito 'ṣṭamastu //

Su, Utt., 64, 73.1 antarābhaktaṃ nāma yadantarā pīyate pūrvāparayor bhaktayoḥ //

Su, Utt., 65, 10.2 yathā snehasvedāñjaneṣu nirdiṣṭeṣu dvayostrayāṇāṃ vārthānām upapattirdṛśyate tatra yo 'rthaḥ pūrvāparayogasiddho bhavati sa grahītavyo yathā devotpattimadhyāyaṃ vyākhyāsyāma ityukte saṃdihyate buddhiḥ katamasya vedasyotpattiṃ vakṣyatīti yataḥ ṛgvedādayastu vedāḥ vida vicāraṇe vidﾱ lābhe ityetayośca dhātvoranekārthayoḥ prayogāttatra pūrvāparayogam upalabhya pratipattirbhavati āyurvedotpattimayaṃ vivakṣuriti eṣa padārthaḥ //

Su, Utt., 65, 10.2 yathā snehasvedāñjaneṣu nirdiṣṭeṣu dvayostrayāṇāṃ vārthānām upapattirdṛśyate tatra yo 'rthaḥ pūrvāparayogasiddho bhavati sa grahītavyo yathā devotpattimadhyāyaṃ vyākhyāsyāma ityukte saṃdihyate buddhiḥ katamasya vedasyotpattiṃ vakṣyatīti yataḥ ṛgvedādayastu vedāḥ vida vicāraṇe vidﾱ lābhe ityetayośca dhātvoranekārthayoḥ prayogāttatra pūrvāparayogam upalabhya pratipattirbhavati āyurvedotpattimayaṃ vivakṣuriti eṣa padārthaḥ //

Su, Utt., 66, 11.2 kṣīṇamadhyādhikakṣīṇakṣīṇavṛddhais tathāparaiḥ //

SKBh zu SāṃKār, 61.2, 2.1 apare svabhāvakāraṇakā bruvate /

STKau zu SāṃKār, 2.2, 2.3 tathāpare ṛṣayo manīṣiṇaḥ paraṃ karmabhyo 'mṛtatvam ānaśuḥ //

STKau zu SāṃKār, 5.2, 3.10 aparaṃ ca vītaṃ sāmānyatodṛṣṭam adṛṣṭasvalakṣaṇasāmānyaviṣayaṃ yathendriyaviṣayam anumānam /

STKau zu SāṃKār, 8.2, 1.37 ekasya sato vivartaḥ kāryajātaṃ na vastu sad ityapare /

SūrSiddh, 1, 65.1 ṣaṣṭyā vibhajya labdhais tu yojanaiḥ prāg athāparaiḥ /

SūrSiddh, 2, 3.2 pūrvāparākṛṣṭās te gatiṃ yānti pṛthagvidhāḥ //

SūrSiddh, 2, 4.2 uccasaṃjño 'parārdhasthas tadvat paścānmukhaṃ graham //

SūrSiddh, 2, 7.1 uttarābhimukhaṃ pāto vikṣipaty aparārdhagaḥ /

SūrSiddh, 2, 67.2 kiṃstughnaṃ tu caturdaśyāḥ kṛṣṇāyāś cāparārdhataḥ //

TAkhy, 1, 509.1 eko duṣṭabuddhir aparo dharmabuddhiḥ //

TAkhy, 1, 522.1 atha tadvarṣābhyantare duṣṭabuddhir asadvyayavyasanitvād bhāgyacchidratayā ca kṣīṇapratyaṃśaḥ punar api ca nidhito dharmabuddhinā sahāparaśataṃ vibhaktavān //

TAkhy, 2, 163.1 kim aparaṃ bhoḥ //

TAkhy, 2, 191.3 āśāhānir ivārthitvaṃ parāsutvam ivāparam //

TAkhy, 2, 209.3 uttīrṇas tu tato dhanārtham aparāṃ bhūyo viśaty āpadaṃ prāṇānāṃ ca dhanasya sādhanadhiyām anyonyahetuḥ paṇaḥ //

TAkhy, 2, 233.1 bahuśas tvaṃ mayā nivāritapūrvaḥ yathāsya somilakasya pānabhojanād ṛte 'paraṃ na kiṃcid dātavyam //

TAkhy, 2, 267.1 śayāna ākasmikam aśnute phalaṃ kṛtaprayatno 'py aparo 'vasīdati /

TAkhy, 2, 288.1 eko dhanī aparo bhogavān //

VaikhDhS, 2, 1, 8.0 aparasmin divase vaiśvānarasūktenāgniṃ mathitvā prajvālyāgna āyāhy upāvarohety agniṃ nidhāya pūrvavac chrāmaṇakāgnyāghāraṃ juhoti //

VaikhDhS, 2, 6, 3.0 muṇḍito vidhinā snātvā grāmād bāhye prājāpatyaṃ caritvā pūrvāhṇe tridaṇḍaṃ śikyaṃ kāṣāyaṃ kamaṇḍalum appavitraṃ mṛdgrahaṇīṃ bhikṣāpātraṃ ca saṃbhṛtya trivṛtaṃ prāśyopavāsaṃ kṛtvā dine 'pare prātaḥ snātvāgnihotraṃ vaiśvadevaṃ ca hutvā vaiśvānaraṃ dvādaśakapālaṃ nirvapet //

VaikhDhS, 3, 9, 1.0 nārāyaṇabaliṃ nārāyaṇād eva sarvārthasiddhir iti brāhmaṇādyair narair hatasyātmaghātino rajjuśastrodakāśanidaṃṣṭripaśusarpādibhiḥ sarvapāpamṛtasyādāhyānām anyeṣāṃ bhikṣoś caikādaśadinād ūrdhvaṃ mahāpātakināṃ pañcānāṃ dvādaśasaṃvatsarād ūrdhvaṃ sa piṇḍīkaraṇasthāne mṛtakārtham aparapakṣe dvādaśyāṃ śravaṇe vā karoti //

VaikhDhS, 3, 9, 3.0 apare 'hani viṣṇor ālayapārśve nadītīre gṛhe vāgnyāyatanaṃ kṛtvāghāraṃ juhuyāt //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 1, 1, 1.0 ete 'syā rūparasagandhasparśā viśeṣaguṇāḥ anye tu saṅkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaparatvāparatvagurutvanaimittikadravatvasaṃskārāḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 1, 2, 4.0 saṅkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaparatvāparatvagurutvasaṃskārāśca //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 1, 3, 2.0 saṅkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaparatvāparatvanaimittikadravatvasaṃskārāśca //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 1, 4, 2.0 saṅkhyāparimāṇapṛthaktvasaṃyogavibhāgaparatvāparatvagurutvasaṃskārāśca //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 2, 6, 1.0 etānyaparatvavyatikarādīni kālaliṅgāni //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 2, 6, 2.0 tatra pareṇa divapradeśena saṃyukte yūni paratvajñāne jāte sthavire cāpareṇa dikpradeśena saṃyukte'paratvajñānotpattau kṛṣṇakeśādivalīpalitādiparyālocanayā yena nimittena yūni aparatvajñānaṃ sthavire ca paratvajñānaṃ jāyate sa kālaḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 2, 6, 2.0 tatra pareṇa divapradeśena saṃyukte yūni paratvajñāne jāte sthavire cāpareṇa dikpradeśena saṃyukte'paratvajñānotpattau kṛṣṇakeśādivalīpalitādiparyālocanayā yena nimittena yūni aparatvajñānaṃ sthavire ca paratvajñānaṃ jāyate sa kālaḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 2, 2, 6, 2.0 tatra pareṇa divapradeśena saṃyukte yūni paratvajñāne jāte sthavire cāpareṇa dikpradeśena saṃyukte'paratvajñānotpattau kṛṣṇakeśādivalīpalitādiparyālocanayā yena nimittena yūni aparatvajñānaṃ sthavire ca paratvajñānaṃ jāyate sa kālaḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 7, 1, 32.1, 1.0 yena kāraṇena parāparavyatikarādinā kālo'numīyate tasya sarvatra bhāvāt tenaiva kāraṇena kālo vibhurvyākhyātaḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 7, 2, 1.1, 6.0 tathaiva dvipṛthaktvādeḥ pṛthaktvebhyaḥ kiṃtu ekapṛthaktvādyaparasāmānyābhāvaḥ //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 7, 2, 26.1, 1.0 parāparadikpradeśasaṃyogāvasamavāyikāraṇam //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 7, 2, 26.1, 2.0 tathaiva parāparakālapradeśasaṃyogau //

VaiSūVṛ zu VaiśSū, 7, 2, 27.1, 1.0 parāparadikkālapradeśasaṃyogāḥ paratvāparatvayoḥ kāraṇam //

VarPur, 27, 24.3 tatrāndhakā asaṃkhyātā babhūvurapare bhṛśam //

ViṃVṛtti zu ViṃKār, 1, 15.2, 5.0 vicchinnasya cānekasya hastyaśvādikasyānekatra vṛttirna syādyatraiva hyekaṃ tatraivāparamiti kathaṃ tayorviccheda iṣyate //

ViPur, 1, 5, 8.1 taṃ dṛṣṭvāsādhakaṃ sargam amanyad aparaṃ punaḥ //

ViPur, 1, 8, 8.1 suvarcalā tathaivoṣā vikeśī cāparā śivā /

ViPur, 1, 9, 87.2 cakarṣa nāgarājānaṃ daityamadhye 'pareṇa ca //

ViPur, 1, 9, 88.2 tathāpareṇa maitreya yan na dṛṣṭaṃ surāsuraiḥ //

ViPur, 1, 12, 89.1 tasyaitad aparaṃ bāla yenāhaṃ paritoṣitaḥ /

ViPur, 1, 13, 20.2 mattaḥ ko 'bhyadhiko 'nyo 'sti kaś cārādhyo mamāparaḥ /

ViPur, 1, 14, 42.2 pūrvāpare na vai yasmiṃs tad viṣṇoḥ paramaṃ padam //

ViPur, 1, 17, 8.1 avādayañ jaguś cānye jayaśabdān athāpare /

ViPur, 1, 18, 22.2 dharmaḥ prāptas tathaivānyair arthaḥ kāmas tathāparaiḥ //

ViPur, 1, 18, 23.2 avāpur muktim apare puruṣā dhvastabandhanāḥ //

ViPur, 1, 19, 41.2 āyāsāyāparaṃ karma vidyānyā śilpanaipuṇam //

ViPur, 1, 19, 76.1 sarvabhūteṣu sarvātman yā śaktir aparā tava /

ViPur, 1, 21, 3.2 mahānābho mahābāhuḥ kālanābhas tathāparaḥ //

ViPur, 1, 21, 10.1 tato 'pare mahāvīryā dāruṇās tvatinirghṛṇāḥ /

ViPur, 1, 22, 18.2 atītā vartamānāśca ye bhaviṣyanti cāpare /

ViPur, 1, 22, 23.1 kālastṛtīyastasyāṃśaḥ sarvabhūtāni cāparaḥ /

ViPur, 1, 22, 24.2 manvādirūpī cānyena kālarūpo 'pareṇa ca //

ViPur, 1, 22, 27.2 kālasvarūpo bhāgo 'nyaḥ sarvabhūtāni cāparaḥ //

ViPur, 1, 22, 59.1 sarvaśaktimayo viṣṇuḥ svarūpaṃ brahmaṇo 'param /

ViPur, 2, 1, 5.3 samrāṭ kukṣiś ca tatkanye daśaputrās tathāpare //

ViPur, 2, 1, 12.2 medhātithes tathā prādāt plakṣadvīpam athāparam //

ViPur, 2, 2, 5.1 jambūplakṣāhvayau dvīpau śālmalaścāparo dvija /

ViPur, 2, 2, 12.1 lakṣapramāṇau dvau madhyau daśahīnās tathāpare /

ViPur, 2, 4, 46.1 krauñcadvīpo mahābhāga śrūyatāṃ cāparo mahān /

ViPur, 2, 4, 62.1 pūrvas tatrodayagirirjaladhārastathāparaḥ /

ViPur, 2, 6, 5.1 śvabhojano 'thāpratiṣṭho 'vīciśca tathāparaḥ /

ViPur, 2, 7, 33.1 prabhavanti tatastebhyaḥ sambhavantyapare drumāḥ /

ViPur, 2, 7, 34.3 tebhyaśca putrāsteṣāṃ ca putrāṇāmapare sutāḥ //

ViPur, 2, 8, 18.1 udayāstamanābhyāṃ ca smṛte pūrvāpare diśau /

ViPur, 2, 10, 17.2 śrūyatāṃ cāpare sūrye phālgune nivasanti ye //

ViPur, 3, 1, 22.1 hiraṇyaromā vedaśrīrūrdhvabāhustathāparaḥ /

ViPur, 3, 2, 17.1 dīptimāngālavo rāmaḥ kṛpo drauṇistathāparaḥ /

ViPur, 3, 2, 19.1 virajāścārvarīvaṃśca nirmohādyāstathāpare /

ViPur, 3, 2, 27.1 haviṣmānsukṛtiḥ satyo hyapāṃ mūrtistathāparaḥ /

ViPur, 3, 4, 25.2 bāṣkalaścāparāstisraḥ saṃhitāḥ kṛtavāndvija /

ViPur, 3, 11, 64.1 pitrarthaṃ cāparaṃ vipramekamapyāśayennṛpa /

ViPur, 3, 14, 10.2 tadā tṛptipradaṃ śrāddhaṃ pitṝṇāṃ śṛṇu cāparam //

ViPur, 3, 18, 6.1 dharmo vimukterarho 'yaṃ naitasmādaparaḥ paraḥ /

ViPur, 3, 18, 25.1 kecidvinindāṃ vedānāṃ devānāmapare dvija /

ViPur, 4, 2, 80.2 pūrṇe 'pi tatrāpyaparasya janma nivāryate kena manorathasya //

ViPur, 4, 4, 3.1 ekā vaṃśakaram ekaṃ putram aparā ṣaṣṭiṃ putrasahasrāṇāṃ janayiṣyatīti yasyā yad abhimataṃ tad icchayā gṛhyatām ityukte keśinyekaṃ varayāmāsa //

ViPur, 4, 5, 12.1 urvaśīdarśanād udbhūtabījaprapātayos tayoḥ sakāśād vasiṣṭho deham aparaṃ lebhe //

ViPur, 4, 7, 18.1 tatprasāditaś ca tanmātre kṣatravaraputrotpattaye carum aparaṃ sādhayāmāsa //

ViPur, 4, 7, 19.1 eṣa carur bhavatyā ayam aparaś carus tvanmātrā samyag upayojya ity uktvā vanaṃ jagāma //

ViPur, 4, 8, 17.2 alarkādaparo nānyo bubhuje medinīṃ yuvā //

ViPur, 4, 14, 2.1 tasyāpi satyakaḥ satyakāt sātyakir yuyudhānāparanāmā //

ViPur, 4, 19, 8.1 apratirathasyāparaḥ putro 'bhūd ailīnaḥ //

ViPur, 4, 21, 14.1 tato 'paraḥ śatānīkaḥ //

ViPur, 4, 24, 20.1 mahānandinas tataḥ śūdrāgarbhodbhavo 'tilubdho 'tibalo mahāpadmanāmā nandaḥ paraśurāma ivāparo 'khilakṣatrāntakārī bhaviṣyati //

ViPur, 4, 24, 124.1 tebhyaḥ pūrvatarāś cānye tebhyas tebhyas tathāpare /

ViPur, 5, 1, 35.2 dve vidye tvam anāmnāya parā caivāparā tathā /

ViPur, 5, 6, 9.1 jyeṣṭhaṃ ca rāmamityāha kṛṣṇaṃ caiva tathāparam /

ViPur, 5, 6, 34.1 kvaciddhasantāvanyonyaṃ krīḍamānau tathāparaiḥ /

ViPur, 5, 7, 5.1 tamatīva mahāraudraṃ mṛtyuvaktramivāparam /

ViPur, 5, 9, 13.2 gopālairaparaiścānye gopālāḥ saha pupluvuḥ //

ViPur, 5, 10, 27.1 ānvīkṣikī trayī vārtā daṇḍanītistathāparā /

ViPur, 5, 10, 31.1 yo 'nyasyāḥ phalamaśnanvai pūjayatyaparāṃ naraḥ /

ViPur, 5, 11, 11.2 gāvo vivatsāśca kṛtā vāripūreṇa cāparāḥ //

ViPur, 5, 12, 21.1 kaṃso nāma mahābāhurdaityo 'riṣṭastathāparaḥ /

ViPur, 5, 12, 21.2 keśī kuvalayāpīḍo narakādyāstathāpare //

ViPur, 5, 13, 26.1 duṣṭa kāliya tiṣṭhātra kṛṣṇo 'hamiti cāparā /

ViPur, 5, 17, 24.2 meghamālāparivṛtaṃ kailāsādrimivāparam //

ViPur, 5, 24, 11.2 gopyaśca premakupitāḥ procuḥ serṣyamathāparāḥ //

ViPur, 5, 24, 12.1 gopyaḥ papracchuraparā nāgarījanavallabhaḥ /

ViPur, 5, 24, 15.1 athavā kiṃ tadālāpairaparā kriyatāṃ kathā /

ViPur, 6, 2, 11.2 alaṃ tenāstu tāvan naḥ kathyatām aparaṃ tvayā //

ViPur, 6, 4, 2.2 nāśayan vāti maitreya varṣāṇām aparaṃ śatam //

ViPur, 6, 5, 65.2 parayā tv akṣaraprāptir ṛgvedādimayāparā //

ViPur, 6, 6, 3.1 tadīkṣaṇāya svādhyāyaścakṣuryogastathāparam /

ViPur, 6, 7, 47.3 bhūpa mūrtam amūrtaṃ ca paraṃ cāparam eva ca //

ViPur, 6, 7, 49.1 karmabhāvātmikā hy ekā brahmabhāvātmikāparā /

ViPur, 6, 7, 61.1 viṣṇuśaktiḥ parā proktā kṣetrajñākhyā tathāparā /

ViSmṛ, 1, 35.1 himavacchatasaṃkāśaṃ bhūmaṇḍalam ivāparam /

ViSmṛ, 12, 4.1 tatsamakālaṃ ca nātikrūramṛdunā dhanuṣā puruṣo 'paraḥ śarakṣepaṃ kuryāt //

ViSmṛ, 12, 5.1 taṃ cāparaḥ puruṣo javena śaram ānayet //

ViSmṛ, 22, 35.1 jananāśaucamadhye yady aparaṃ jananāśaucaṃ syāt tadā pūrvāśaucavyapagame śuddhiḥ //

ViSmṛ, 45, 33.1 vāmanā badhirā mūkā durbalāś ca tathāpare /

ViSmṛ, 68, 3.1 amuktayor astaṃ gatayoḥ snātvā dṛṣṭvā cāpare 'hni //

ViSmṛ, 70, 2.1 nottarāparaśirāḥ //

ViSmṛ, 86, 10.1 ekasmin pārśve cakreṇāparasmin pārśve śūlena //

ViSmṛ, 97, 7.1 atha nirākāre lakṣabandhaṃ kartuṃ na śaknoti tadā pṛthivyaptejovāyvākāśamanobuddhyātmāvyaktapuruṣāṇāṃ pūrvaṃ pūrvaṃ dhyātvā tatra labdhalakṣaḥ tatparityajyāparam aparaṃ dhyāyet //

ViSmṛ, 97, 7.1 atha nirākāre lakṣabandhaṃ kartuṃ na śaknoti tadā pṛthivyaptejovāyvākāśamanobuddhyātmāvyaktapuruṣāṇāṃ pūrvaṃ pūrvaṃ dhyātvā tatra labdhalakṣaḥ tatparityajyāparam aparaṃ dhyāyet //