Texts
Select a text:
Bibliography
Bibliography
Select a chapter:
(no revisions)
Show parallels Show headlines
Use dependency labeler
(no revisions)
Show parallels Show headlines
Use dependency labeler
Chapter id: 17572
- Click on a sentence to show its analysis
- Keep the mouse pointer over a lemma to show its meanings.
uccityoccitya bhuvi prahitanigūḍhātmadūtanītānām / (1.1) Par.?
vijigīṣur iva kṛtāntaḥ śūrāṇāṃ saṃgrahaṃ kurute // (1.2) Par.?
visrabdhaghātadoṣaḥ svavadhāya khalasya vīrakopakaraḥ / (2.1) Par.?
navatarubhaṅgadhvanir iva harinidrātaskaraḥ kariṇaḥ // (2.2) Par.?
atha prathamapretapiṇḍabhuji bhukte dvijanmani gateṣūdvejanīyeṣv aśaucadivaseṣu cakṣurdāhadāyini dīyamāne dvijebhyaḥ śayanāsanacāmarātapatrāmatrapattraśastrādike nṛpanikaṭopakaraṇakalāpe nīteṣu tīrthasthānāni saha janahṛdayaiḥ kīkaseṣu kalpitaśokaśalye sudhānicayacite citācaityacihne vanāya visarjite mahājijiti rājagajendre krameṇa ca mandeṣv ākrandeṣu viralībhavatsu ca vilāpeṣu viśrāmyaty aśruṇi śithilībhavatsu śvasiteṣu avispaṣṭeṣu hākaṣṭākṣareṣu utsāryamāṇāsu ca vyasanaśayyāsu upadeśaśravaṇakṣameṣu śrotreṣu anurodhāvadhānayogyeṣu hṛdayeṣu gaṇanīyeṣu nṛpaguṇeṣu pradeśavṛttitām āśrayati śoke kṛteṣu kaviruditakeṣu jāte ca svapnāvaśeṣadarśane hṛdayāvaśeṣāvasthāne citrāvaśeṣākṛtau kāvyāvaśeṣanāmni naranāthe devo harṣaḥ kadācid utsṛṣṭavyāpāraḥ puñjībhūtavṛddhabandhuvargāgresareṇāvanatamūkamukhena mahājanena maulenākāla ātmānaṃ veṣṭyamānam adrākṣīt // (3.1) Par.?
dṛṣṭvā cākaron manasi kim anyad āryam āgatam āvedayaty ayaṃ śokaparābhūto lokākaraḥ iti // (4.1) Par.?
vepamānahṛdayaś ca papraccha praviśantam adhikatarapracāram anyatamaṃ puruṣam aṅga kathaya // (5.1) Par.?
kim āryaḥ prāptaḥ iti // (6.1) Par.?
sa mandam abravīt deva yathādiśasi dvāri iti śrutvā ca sodaryasnehanihitaniratiśayamanyumṛdūkṛtamanāḥ katham api na vavāma bāṣpavāripravāhotpīḍena saha jīvitam // (7.1) Par.?
anantaraṃ ca dvārapālapramuktena prathamapraviṣṭena parijanenevākrandena kathyamānam dūradrutāgamanamuṣitabāhulyena vicchinnacchatradhāreṇa lambitāmbaravāhinā bhraṣṭabhṛṅgāragrāhiṇā cyutācamanadhāriṇā tāmyattāmbūlikena khañjatkhaḍgagrāhiṇā katipayaprakāśadāserakaprāyeṇa bahuvāsarāntaritasnānabhojanaśayanaśyāmakṣāmavapuṣā parijanena parivṛtam aviralamārgadhūlidhūsaritaśarīratayā śaraṇīkṛtam ivāśaraṇayā kramāgatayā vasuṃdharayā hūṇanirjayasamaraśaravraṇabaddhapaṭṭakair dīrghadhavalaiḥ samāsannarājyalakṣmīkaṭākṣapātair iva śabalīkṛtakāyam avanipatiprāṇaparitrāṇārtham iva ca śokahutabhuji hutamāṃsair atikṛśair avayavair āvedyamānaduḥkhabhāram apagatacūḍāmaṇini malinākulakuntale śekharaśūnye śirasi śucam ārūḍhāṃ mūrtimatīm iva dadhānam ātapagalitasvedarājinā rudateva pitṛpādapatanotkaṇṭhitena lalāṭapaṭṭena lakṣyamāṇam prathīyasā bāṣpapayaḥpravāheṇābhimatapatimaraṇamūrcchitām iva mahīm anavarataṃ siñcantam anantasaṃtatāśrupravāhanipatananimnīkṛtāv iva duḥkhakṣāmau kapolāv udvahantam atyuṣṇamukhamārutamārgagatena dravateva galitatāmbūlarāgeṇādharabimbenopalakṣitam pavitrikāmātrāvaśeṣendranīlikāṃśuśyāmāyamānam aciraśrutapitṛmaraṇajanyamahāśokāgnidagdham iva śravaṇapradeśam udvahantam asphuṭābhivyaktavyañjanenāpy adhomukhastimitanayananīlatārakamayūkhamālākhacitena śokaprarūḍhaśmaśruśyāmaleneva mukhaśaśinā lakṣyamāṇam kesariṇam iva mahābhūbhṛdvinipātavihvalaniravalaṃbanam divasam iva tejaḥpatipatanaparimlānaśriyaṃ śyāmībhūtam nandanam iva bhagnakalpapādapaṃ vicchāyam digbhāgam iva proṣitadikkuñjaraśūnyam girim iva guruvajrapātadāritaṃ kampamānam krītam iva kraśimnā kiṃkarīkṛtam iva kāruṇyena dāsīkṛtam iva daurmanasyena śiṣyīkṛtam iva śocitavyena andhīkṛtam ivādhinā mūkīkṛtam iva maunena piṣṭam iva pīḍayā svinnam iva saṃtāpena uccitam iva cintayā viluptam iva vilāpena dhṛtam iva vairāgyeṇa pratyākhyātam iva pratisaṃkhyānena avajñātam iva prajñayā dūrīkṛtam iva durabhibhavatvena abodhyena vṛddhabuddhīnām asādhyena sādhubhāṣitānām agamyena gurugirām aśakyena śāstraśaktīnām apathena prajñāprayatnānām agocareṇa suhṛdanurodhānām aviṣayeṇa viṣayopabhogānām abhūmibhūtena kālakramopacayānāṃ śokena kavalīkṛtaṃ jyeṣṭhaṃ bhrātaram apaśyat // (8.1) Par.?
āvegodgatakṛtsnasnehotkalikākalāpotkṣipyamāṇakāya iva ca paravaśaḥ samudagāt // (9.1) Par.?
atha taṃ dūrād eva dṛṣṭvā devo rājyavardhanaś cirakālakalitaṃ bāṣpavegaṃ mumukṣuḥ sudūraprasāritena saṃkalpayann iva sarvaduḥkhāni dīrgheṇa dordaṇḍadvayena gṛhītvā kaṇṭhe muktakaṇṭhaṃ punaḥ patitakṣaume kṣāme vakṣasi punaḥ kaṇṭhe punaḥ skandhabhāge punaḥ kapolodare nidhāya tathā tathā ruroda yathā sabandhanānīvodapāṭyanta hṛdayāni // (10.1) Par.?
smṛtanṛpatinā rājavallabhenāpi pratiśabdakanibhena nirbharam ivārudyata // (11.1) Par.?
sucirāc ca kathaṃ katham api nirvṛṣṭanayanajalaḥ parjanya iva śaradi svayam evopaśaśāma // (12.1) Par.?
upaviṣṭaś ca parijanopanītena toyena tatkaranakhamayūkhapuñjatayā mahājalaplavajāyamānaphenalekham iva punaḥ punaḥ pramṛṣṭam api pakṣmāgrasaṃgaladbāṣpabinduvṛndamandonmeṣamuṣitadarśanaṃ kathaṃ katham api cakṣur akṣālayat // (13.1) Par.?
tāmbūlikopasthāpitena ca vāsasā candrātapaśakalenevoṣṇoṣṇabāṣpadagdhaṃ vadanam unmamārja // (14.1) Par.?
tūṣṇīm eva ca ciraṃ sthitvotthāya snānabhūmim agāt // (15.1) Par.?
tasyāṃ ca sthitvā vibhūṣaṃ vitrastavyastakuntalaṃ maulim anādarān niṣpīḍya sāvaśeṣamanyusphuritena jijīviṣateva jaladhautasubhagam ātmānam api cucumbiṣatevādhareṇa kṣālitasya cakṣuṣaḥ śvetimnā ca śāradaśaśikaravikasitaviśadakumudavanadalāvalibalivikṣepair iva digdevatārcanakarma kurvāṇaś catuḥśālavitardikāyāṃ apratipādikāyāṃ nīcāpāśrayavinihitaikopabarhāyāṃ paryaṅkikāyāṃ nipatya joṣam asthāt // (16.1) Par.?
devo 'pi harṣas tathaiva snātvā dharaṇitalanihitakuthāprasāritamūrtir adūra evāsya tūṣṇīm eva samavātiṣṭhata // (17.1) Par.?
dṛṣṭvā dṛṣṭvā dūyamānamānasam agrajanmānaṃ samasphuṭad ivāsya sahasradhā hṛdayam // (18.1) Par.?
aurasadarśanaṃ hi yauvanaṃ śokasya // (19.1) Par.?
lokasya tu narapatimaraṇadivasād api dāruṇataraḥ sa babhūva divasaḥ // (20.1) Par.?
sarvasminn eva ca nagare na kenacid apāci na kenacid asnāyi nābhoji // (21.1) Par.?
sarvatra sarveṇārodi // (22.1) Par.?
kevalam anena ca krameṇāticakrāma divasaḥ // (23.1) Par.?
sa ca pratyagratvaṣṭṛṭaṅkataṣṭatanur iva vahadbahalarudhirarasamāṃsacchavir aparapārāvārapayasi mamajja mañjiṣṭhāruṇo 'ruṇasārathiḥ // (24.1) Par.?
mukulāyamānakamalinīkośavikalaṃ cakāṇa cañcarīkakulaṃ kamalasarasi // (25.1) Par.?
savidhavirahavyādhividhuravadhūbādhyamānaṃ babandha bandhāv iva vibuddhabandhūkabhāsi bhāsvati sāsrāṃ dṛśaṃ cakravākacakravālam // (26.1) Par.?
saṃcarantyāḥ samadhukararavaṃ kairavākaraṃ kalahaṃsaramaṇīramaṇīyaṃ māṇikyakāñcīkiṅkiṇījālam ivācakāṇa śriyaḥ // (27.1) Par.?
prakaṭakalaṅkam udayamānaṃ viśaṅkaṭaviṣāṇotkīrṇapaṅkasaṃkaraśaṃkaraśakuraśakkarakakudakūṭasaṃkāśam akāśatākāśe śaśāṅkamaṇḍalam // (28.1) Par.?
asyāṃ ca velāyām anatikramaṇīyavacanair upasṛtya pradhānasāmantair vijñāpyamānaḥ kathaṃ katham apy abhukta // (29.1) Par.?
prabhātāyāṃ ca śarvaryāṃ sarveṣu praviṣṭeṣu rājasu samīpasthitaṃ harṣadevam uvāca tāta bhūmir asi guruniyogānām // (30.1) Par.?
śaiśava evāgrāhi guṇavatpatākeva bhavatā tātasya cittavṛttiḥ // (31.1) Par.?
yato bhavantam evaṃvidhaṃ vidheyaṃ vidhividhānopanatanairghṛṇyam idaṃ kim api bibhaṇiṣati me hṛdayam // (32.1) Par.?
nāvalambanīyā bālabhāvasulabhā premavilomā vāmatā // (33.1) Par.?
vaidheya iva mā kṛthāḥ pratyūham īhite 'smin // (34.1) Par.?
na khalu na jānāsi lokavṛttam // (35.1) Par.?
lokatrayatrātari māndhātari mṛte kiṃ na kṛtaṃ purukutsena bhrūlatādiṣṭāṣṭādaśadvīpe dilīpe vā raghuṇā // (36.1) Par.?
mahāsurasamaramadhyādhyāsitatridaśarathe daśarathe vā rāmeṇa goṣpadīkṛtacaturudanvadante duṣyante vā bharatena // (37) Par.?
tiṣṭhantu tāvat ete tātenaiva śatasamadhikādhigatādhvaradhūmavisaradhūsaritavāsavavayasi sugṛhītanāmni tatrabhavati parāsutāṃ gate pitari kiṃ nākāri rājyam // (38) Par.?
yaṃ ca kila śokaḥ samabhibhavati taṃ kāpuruṣam ācakṣate śāstravidaḥ // (39) Par.?
striyo hi viṣayaḥ śucām // (40.1) Par.?
tathāpi kiṃ karomi // (41.1) Par.?
svabhāvasya seyaṃ kāpuruṣatā vā straiṇaṃ vā yad evam āspadaṃ pitṛśokahutabhujo jāto 'smi // (42.1) Par.?
mama hi bhūbhṛti paryaste niravaśeṣataḥ prasravaṇānīva srutāny aśrūṇy astamite mahati tejasy andhakārībhūtadaśāśasya pranaṣṭaḥ prajñālokaḥ prajvalitaṃ hṛdayam ātmadāhabhīta iva svapne 'pi nopasarpati vivekaḥ balīyasā saṃtāpena jātuṣam iva vilīnam akhilaṃ dhairyam pade pade digdharopāhateva hariṇī muhyati matiḥ puruṣadveṣiṇīva dūrata eva bhramati pariharati smṛtiḥ ambeva tātenaiva saha gatā dhṛtiḥ vārdhuṣikaprayuktānīva dhanānīva pratidivasaṃ vardhante duḥkhāni śokānaladhūmasaṃbhārasaṃbhūtāmbhodharabharitam iva varṣati nayanavāridhārāvisaraṃ śarīram // (43.1) Par.?
sarvaḥ pañcajanaḥ pañcatvam upagataḥ prayāti vitatham etad vadati bālo lokaḥ // (44.1) Par.?
tato hutāśanatām eva kevalām āpanno 'pi naivaṃ dahati mām // (45.1) Par.?
idam asāṃparāyikam iva hṛdayam avaṣṭabhya vyutthitaḥ śoko durnivāro vāḍava iva vārirāśim pavir iva parvatam kṣaya iva kṣapākaram rāhur iva ravim dahati dārayati tanūkaroti kavalayati ca mām // (46.1) Par.?
na śaknoti me hṛdayaṃ tādṛśasya sumerukalpasya kalpamahāpuruṣasya vinipātam aśrubindubhir eva kevalair ativāhayitum // (47.1) Par.?
rājye viṣa iva cakorasya me viraktaṃ cakṣuḥ // (48.1) Par.?
bahumṛtapaṭāvaguṇṭhanāṃ rañjitaraṅgāṃ janaṅgamānām iva vaṃśabāhyām anāryāṃ śriyaṃ tyaktum abhilaṣati me manaḥ // (49.1) Par.?
kṣaṇam api dagdhagṛhe śakulir iva na pārayāmi sthātum // (50.1) Par.?
so 'ham icchāmi manasi vāsasīva sulagnaṃ snehamalam idam amalaiḥ śikhariśikharaprasravaṇasvacchasroto'mbubhiḥ prakṣālayitum āśramapade // (51.1) Par.?
yatas tvam antaritayauvanasukhām anabhimatām api jarām iva pūrur ājñayā guror gṛhāṇa me rājyacintām // (52.1) Par.?
tyaktasakalabālakrīḍena hariṇeva dīyatām uro lakṣmyai // (53.1) Par.?
parityaktaṃ mayā śastram // (54) Par.?
ity abhidhāya ca khaḍgagrāhiṇo hastād ādāya nijaṃ nistriṃśam utsasarja dharaṇyām // (55) Par.?
atha tac chrutvā niśitaśikhena śūlenevāhataḥ pravidīrṇahṛdayo devo harṣaḥ samacintayat kiṃ nu khalu mām antareṇāryaḥ kenacid asahiṣṇunā kiṃcid grāhitaḥ kupitaḥ syāt // (56.1) Par.?
utānayā diśā parīkṣitukāmo mām // (57.1) Par.?
uta tātaśokajanmā cetasaḥ samākṣepo 'yam asya // (58.1) Par.?
āhosvid ārya evāyaṃ na bhavati kiṃ vāryeṇānyad evābhihitam anyad evāśrāvi mayā śokaśūnyena śravaṇendriyeṇa // (59.1) Par.?
āryasya cānyad vivakṣitam anyad evāpatitaṃ mukhena // (60.1) Par.?
athavā sakalavaṃśavināśāya nipātanopāyo 'yaṃ vidheḥ // (61.1) Par.?
mama vā nikhilapuṇyaparikṣayopakṣepaḥ // (62.1) Par.?
karmaṇām ananukūlasamagragrahacakravālavilasitaṃ vā // (63.1) Par.?
athavā tātavināśaniḥśaṅkakalikālakrīḍitaṃ yenāyaṃ yaḥ kaścid iva yatkiṃcanakāriṇaṃ mām apuṣpabhūtivaṃśasaṃbhūtam iva atātatanayam iva anātmānujam iva abhaktam iva adṛṣṭadoṣam api śrotriyam iva surāpāne sadbhṛtyam iva svāmidrohe sajjanam iva nīcopasarpaṇe sukalatram iva vyabhicāre atiduṣkare karmaṇi samādiṣṭavān // (64.1) Par.?
tad etat tāvad anurūpaṃ yac chauryonmādamadironmattasamastasāmantamaṇḍalasamudramathanamandare tādṛśi pitari mṛte tapovanaṃ vā gamyate valkalāni vā gṛhyante tapāṃsi vā sevyante // (65.1) Par.?
yā tu mayi rājājñā sā dagdhe 'pi dāhakāriṇī mayy avagrahaglapite dhanvanīvāṅgāravṛṣṭiḥ // (66.1) Par.?
tad asadṛśam idam āryasya // (67.1) Par.?
yady api ca vibhur anabhimānaḥ dvijātir aneṣaṇaḥ munir aroṣaṇaḥ kapir acapalaḥ kavir amatsaraḥ vaṇig ataskaraḥ priyajānir akuhanaḥ sādhur adaridraḥ draviṇavān akhalaḥ kīnāśo 'nakṣigataḥ mṛgayur ahiṃsraḥ pārāśarī brāhmaṇyaḥ sevakaḥ sukhī kitavaḥ kṛtajñaḥ parivrāḍ abubhukṣuḥ nṛśaṃsaḥ priyavāk amātyaḥ satyavādī rājasūnur adurvinītaś ca jagati durlabhaḥ tathāpi mamārya evācāryaḥ // (68.1) Par.?
ko hi nāma tadvidhe nipatite rājagandhakuñjare janayitari cedṛśe viphalīkṛtaviśālaśilāstambhorubhuje bhūbhuji bhrātari tyaktarājye jyāyasi navavayasi tapovanaṃ gacchati sakalalokalocanajalapātāpavitraṃ mṛdgolakaṃ vasudhābhidhānaṃ dhanagadakhelanikhilakhalamukhavikāralakṣaṇākhyāyamānanīcācaraṇāṃ śrīsaṃjñikāṃ subhaṭakuṭumbakarmakumbhadāsīṃ caṇḍālo 'pi kāmayeta // (69.1) Par.?
katham iva saṃbhāvitam atyantam anucitam idam āryeṇa // (70.1) Par.?
kim upalakṣitam anavadātam idaṃ mayi // (71.1) Par.?
kiṃ vāsya cetasaś cyutaḥ saumitrir vismṛtā vā vṛkodaraprabhṛtayaḥ // (72.1) Par.?
anapekṣitabhaktajanā svārthaikaniṣpādananiṣṭhurā nāsīd iyam āryasyedṛśī prabhaviṣṇutā // (73.1) Par.?
api cārye tapovanaṃ gate jijīviṣuḥ ko hi nāma manasāpi mahīṃ dhyāyet // (74.1) Par.?
kuliśaśikharakharanakharapracayapracaṇḍacapeṭāpāṭitamattamātaṅgottamāṅgamadacchaṭācchuritacārukesarabhārabhāsvaramukhe kesariṇi vanavihārāya vinirgate nivāsaṃ giriguhāṃ kaḥ pāti pṛṣṭhataḥ // (75.1) Par.?
pratāpasahāyā hi sattvavantaḥ // (76.1) Par.?
kaś capalāṃ rājalakṣmīṃ pratyanurodho 'yam āryasya yadīyam api na cīvarāntaritakucā kuśakusumasamitpalāśapūlikāṃ vahantī tatraiva tapovane vanamṛgīva nīyate jarājālinī // (77.1) Par.?
kiṃ vā mamānena vṛthā bahudhā vikalpitena tūṣṇīm evāryam anugamiṣyāmi // (78.1) Par.?
guruvacanātikramakṛtaṃ ca kilbiṣam etat tapovane tapa evāpāsyati // (79.1) Par.?
ity avadhārya manasā prathamataraṃ gatas tapovanam adhomukhas tūṣṇīm avātiṣṭhata // (80.1) Par.?
atrāntare pūrvādiṣṭenaiva rudatā vastrakarmāntikena samupasthāpiteṣu valkaleṣu nirdayakaratalatāḍanabhiyeva kvāpi gate hṛdaye raṭati rājastraiṇe tāram abrahmaṇyam ūrdhvadoṣṇi virudati viprajane pādapraṇatipare phūtkurvati pauravṛnde vidrāti vidrutacetasi ciraṃtane parijane parijanāvalambite vepamānavapuṣi paryākulavāsasi śokagadgadavacasi vigalitanayanapayasi nivāraṇodyatamanasi varṣīyasi viśati bandhuvarge nirāśeṣu nakhalikhitamaṇikuṭṭimeṣv avāṅmukheṣu niḥśvasatsu sāmanteṣu sabālavṛddhāsu tapovanāya prasthitāsu sarvāsu prajāsu sahasaiva praviśya śokaviklavaḥ prakṣaritanayanasalilo rājyaśriyaḥ paricārakaḥ saṃvādako nāma prajñātatamo vimuktākrandaḥ sadasy ātmānam apātayat // (81.1) Par.?
atha saṃbhrānto bhrātrā saha svayaṃ devo rājyavardhanas taṃ paryapṛcchat bhadra bhaṇa bhaṇa kim asmadvyasanavyavasāyavardhanabaddhadhṛtiḥ avanipatimaraṇamuditamatiḥ adhṛtikaram aparam adhikataram ito duḥkhātiśayaṃ samupanayati vidhiḥ iti // (82.1) Par.?
sa kathaṃ katham apy akathayat deva piśācānām iva nīcātmanāṃ caritāni chidraprahārīṇi prāyaśo bhavanti // (83.1) Par.?
yato yasminn ahany avanipatir uparata ity abhūd vārtā tasminn eva devo grahavarmā durātmanā mālavarājena jīvalokam ātmanaḥ sukṛtena saha tyājitaḥ // (84.1) Par.?
bhartṛdārikāpi rājyaśrīḥ kālāyasanigaḍayugalacumbitacaraṇā caurāṅganeva saṃyatā kānyakubje kārāyāṃ nikṣiptā // (85.1) Par.?
kiṃvadantī ca yathā kilānāyakaṃ sādhanaṃ matvā jighṛkṣuḥ sudurmatir etām api bhuvam ājigamiṣati iti vijñāpite prabhuḥ prabhavatīti // (86.1) Par.?
tataś ca tādṛśam anupekṣaṇīyam asaṃbhāvitam ākasmikam aparaṃ vyatikaram ākarṇyāśrutapūrvatvāt paribhavasya paraparibhavāsahiṣṇutayā ca svabhāvasya darpabahulatayā ca navayauvanasya vīrakṣetrasaṃbhavatvāc ca janmanaḥ kṛpābhūmibhūtāyāś ca svasuḥ snehāt sa tādṛśo 'pi baddhamūlo 'py atyantagurur ekapada evāsya nanāśa śokāvegaḥ // (87.1) Par.?
viveśa ca sahasā kesarīva giriguhāgṛhaṃ gabhīrahṛdayaṃ bhayaṅkaraḥ kopāvegaḥ // (88.1) Par.?
keśiniṣūdanaśaṅkākulakāliyakulabhaṅgurabhrūbhaṅgataraṅgiṇī śyāmāyamānā yamasvaseva prathīyasī lalāṭapaṭṭe bhīṣaṇā bhrukuṭir udabhidyata // (89.1) Par.?
darpāt parāmṛśannakhakiraṇasalilanirjharaiḥ samarabhārasaṃbhāvanābhiṣekam iva cakāra diṅnāgakumbhakūṭavikaṭasya bāhuśikharakośasya vāmaḥ pāṇipallavaḥ // (90.1) Par.?
saṃgalatsvedasalilapūritodaro nirmūlaṃ mālavonmūlanāya gṛhītakeśa iva durmadaśrīkacagrahotkaṇṭhayeva ca kampamānaḥ punar api samutsasarpa bhīṣaṇaṃ kṛpāṇaṃ pāṇir aparaḥ // (91.1) Par.?
śastragrahaṇamuditarājalakṣmīkriyamāṇadiṣṭavṛddhividhutasindūradhūlir iva kapilaḥ kapolayor adṛśyata roṣarāgaḥ // (92.1) Par.?
samāsannasakalamahīpālacūḍāmaṇicakrākramaṇajātāhaṃkāra iva ca samāruroha vāmam ūrudaṇḍam uttānitaś caraṇo dakṣiṇaḥ // (93.1) Par.?
niṣṭhurāṅguṣṭhakaṣaṇaniṣṭhyūtadhūmalekho nirvīrorvīkaraṇāya vimuktaśikha iva lilekha maṇikuṭṭimam itaraḥ pādapadmaḥ // (94.1) Par.?
darpasphuṭitasarasavraṇocchalitarudhiracchaṭāvasekaiḥ śokaviṣaprasuptaṃ prabodhayann iva parākramam anujam avādīt āyuṣman idaṃ rājakulam amī bāndhavāḥ parijano 'yam iyaṃ bhūmiḥ bhūpatibhujaparighapālitāś caitāḥ prajāḥ gato 'ham adyaiva mālavarājakulapralayāya // (95.1) Par.?
idam eva tāvad valkalagrahaṇam idam eva tapaḥ śokāpagamopāyaś cāyam eva yad atyantāvinītārinigrahaḥ // (96.1) Par.?
so 'yaṃ kuraṅgakaiḥ kacagrahaḥ kesariṇaḥ bhekaiḥ karapātaḥ kālasarpasya vatsakair bandigraho vyāghrasya alagardair galagraho garuḍasya dārubhir dāhādeśo dahanasya timirais tiraskāro raveḥ yo mālavaiḥ paribhavaḥ puṣpabhūtivaṃśasya // (97.1) Par.?
antaritas tāpo me mahīyasā manyunā // (98.1) Par.?
tiṣṭhantu sarva eva rājānaḥ kariṇaś ca tvayaiva sārdham // (99.1) Par.?
ayam eko bhaṇḍir ayutamātreṇa turaṅgamāṇām anuyātu mām ity abhidhāya cānantaram eva prayāṇapaṭaham ādideśa // (100.1) Par.?
taṃ ca tathā samādiśantam ākarṇya jāmijāmātṛvṛttāntavijñānaprakopādhānadūyamāne manasi nirvartanādeśena dūraprarūḍhapraṇayapīḍa iva provāca devo harṣaḥ kim iva hi doṣaṃ paśyaty āryo mamānugamanena // (101) Par.?
yadi bāla iti nitarāṃ tarhi na parityājyo 'smi // (102) Par.?
rakṣaṇīya iti bhavadbhujapañjaro rakṣāsthānam aśakta iti kva parīkṣito 'smi saṃvardhanīya iti viyogas tanūkaroti akleśasaha iti strīpakṣe nikṣipto 'smi sukham anubhavatv iti tvayaiva saha tat prayāti mahān adhvanaḥ kleśa iti viraho 'viṣahyataraḥ kalatraṃ rakṣatv iti śrīs te nistriṃśe 'dhivasati pṛṣṭhataḥ śūnyam iti tiṣṭhaty eva pratāpaḥ rājakam anadhiṣṭhitam iti tatsubaddham āryaguṇaiḥ na bāhyaḥ sahāyo mahata iti vyatiriktam eva māṃ gaṇayati pralaghuparikaraḥ prayāmīti pādarajasi ko 'tibhāraḥ dvayor gamanam asāṃpratam iti mām anugṛhāṇa gamanājñayā kātaro bhrātṛsneha iti sadṛśo doṣaḥ // (103.1) Par.?
kā ceyam ātmaṃbharitā bhujasya te yad ekākī kṣīrodaphenapaṭalapāṇḍuram amṛtam iva yaśaḥ pipāsati // (104.1) Par.?
avañcitapūrvo 'smi vipraprasādeṣu // (105.1) Par.?
tat prasīdatv āryo nayatu mām api ity abhidhāya kṣititalavinihitamauliḥ pādayor apatat // (106.1) Par.?
tam utthāpya punar agrajo jagāda tāta kim evam atimahārambhaparigrahaṇena garimāṇam āropyate balād atilaghīyān apy ahitaḥ // (107.1) Par.?
hariṇārtham atihrepaṇaḥ siṃhasaṃbhāraḥ // (108.1) Par.?
tṛṇānām upari kati kavacayanty āśuśukṣaṇayaḥ // (109.1) Par.?
api ca tavāṣṭādaśadvīpāṣṭamaṅgalakamālinī mediny asty eva vikramasya viṣayaḥ // (110.1) Par.?
na hi kulaśailanivahavāhino vāyavaḥ saṃnahyanty atitarale tūlarāśau // (111.1) Par.?
na sumeruvaprapraṇayapragalbhā vā dikkariṇaḥ pariṇamanty aṇīyasi valmīke // (112.1) Par.?
grahīṣyasi sakalapṛthvīpatipralayotpātamahādhūmaketuṃ māndhāteva cārucāmīkarapaṅkapatralatālaṃkārāṅkakāyaṃ kārmukaṃ kakubhāṃ vijaye // (113.1) Par.?
mama tu durnivārāyām asyāṃ vipakṣakṣapaṇakṣudhi kṣubhitāyāṃ kṣamyatām ayam ekākinaḥ kopakavala ekaḥ // (114.1) Par.?
tiṣṭhatu bhavān ity abhidhāya ca tasminn eva vāsare nirjagāmābhyamitram // (115.1) Par.?
atha tathāgate bhrātari uparate ca pitari proṣitajīvite ca jāmātari mṛtāyāṃ ca mātari saṃyatāyāṃ ca svasari svayūthabhraṣṭa iva vanyaḥ karī devo harṣaḥ kathaṃ katham apy ekākī kālaṃ tam anaiṣīt // (116.1) Par.?
atikrānteṣu bahuṣu vāsareṣu kadācit tayaiva bhrātṛgamanaduḥkhāsikayā dattaprajāgaras tribhāgaśeṣāyāṃ triyāmāyāṃ yāmikena gīyamānām imām āryāṃ śuśrāva // (117.1) Par.?
dvīpopagītaguṇam api samupārjitaratnarāśisāram api / (118.1) Par.?
potaṃ pavana iva vidhiḥ puruṣam akāṇḍe nipātayati // (118.2) Par.?
tāṃ ca śrutvā sutarām anityatābhāvanayā dūyamānahṛdayaḥ prakṣīṇabhūyiṣṭhāyāṃ kṣapāyāṃ kṣaṇam iva nidrām alabhata // (119.1) Par.?
svapne cābhraṃlihaṃ lohastambhaṃ bhajyamānam apaśyat // (120.1) Par.?
utkampamānahṛdayaś ca punaḥ pratyabudhyata // (121.1) Par.?
acintayac ca kiṃ nu khalu mām evam amī satatam anubadhnanti duḥsvapnāḥ // (122.1) Par.?
sphurati ca divāniśam akalyāṇākhyānavicakṣaṇam adakṣiṇam akṣi // (123.1) Par.?
sudāruṇāś cākṣudrakṣitipakṣayam ācakṣāṇāḥ kṣaṇam api na śāmyanti punarutpātāḥ // (124.1) Par.?
pratyahaṃ rāhur avikalakāyabandha iva kabandhavati bradhnabimbe ghaṭamāno vibhāvyate // (125.1) Par.?
tapaḥkaraṇakālakavalitān iva dhūsaritasamagragrahān udgiranti dhūmodgārān saptarṣayaḥ // (126.1) Par.?
dine dine dāruṇā diśāṃ dāhā dṛśyante // (127.1) Par.?
digdāhabhasmakaṇanikara iva nipatati nabhastalāt tārāgaṇaḥ // (128.1) Par.?
tārāpātaśuceva niṣprabhaḥ śaśī // (129.1) Par.?
niśi niśi itas tataḥ prajvalitābhir ulkābhir ugraṃ grahayuddham iva viyati vilokayanti vilolatārakāḥ kakubhaḥ // (130.1) Par.?
rājyasaṃcārasūcakaḥ saṃcārayatīva kṣmāṃ kvāpi vahadbahalarajaḥpaṭalakalilaśarkarāśakalasūtkārī mārutaḥ // (131.1) Par.?
na kuśalam iva paśyāmi lagnasya // (132.1) Par.?
asminn asmadvaṃśe kariṇa iva karīraṃ komalam api kalayataḥ kṛtāntasya kaḥ paripanthī sarvathā svasti bhavatv āryāya iti cintayitvā ca antarbhinnabhrātṛsnehakātaraṃ dravad iva hṛdayaṃ kathaṃ katham api saṃstabhyotthāya yathākriyamāṇaṃ kriyākalāpam akarot // (133.1) Par.?
āsthānagataś ca sahasaiva praviśantam anupraviśatā viṣaṇṇavadanena lokenānugamyamānam asahyaduḥkhoṣṇaniḥśvāsadhūmaraktatantuneva malinena paṭena prāvṛtavapuṣam jīvitadhāraṇalajjayevāvanatamukham nāsāvaṃśasyāgre grathitadṛṣṭim duḥkhadūraprarūḍharomṇā mūkenāpi mukhena svāmivyasanam avicchinnair aśrubindubhir vijñāpayantaṃ kuntalaṃ nāma bṛhadaśvavāram rājyavardhanasya prasādabhūmim abhijñātatamaṃ dadarśa // (134.1) Par.?
dṛṣṭvā ca jātāśaṅkaś cakṣuṣi salilena mukhaśaśini śvasitena hṛdaye hutāśanena utsaṅge bhuvā dāruṇāpriyaśravaṇasamaye samam iva sarveṣv aṅgeṣv agṛhyata lokapālaiḥ // (135.1) Par.?
tasmāc ca helānirjitamālavānīkam api gauḍādhipena mithyopacāropacitaviśvāsaṃ muktaśastram ekākinaṃ viśrabdhaṃ svabhavana eva bhrātaraṃ vyāpāditam aśrauṣīt // (136.1) Par.?
śrutvā ca mahātejasvī pracaṇḍakopapāvakaprasaraparicīyamānaśokāvegaḥ sahasaiva prajajvāla // (137.1) Par.?
tataś cāmarṣavidhutaśiraḥśīryamāṇaśikhāmaṇiśakalāṅgārakitāṅgam iva roṣāgnim udvamann anavaratasphuritena pibann iva sarvatejasvinām āyūṃṣi roṣanirbhugnena daśanacchadena lohitāyamānalocanālokavikṣepair digdāhān iva darśayan roṣānalenāpy asahyasahajaśauryoṣmadahanadahyamāneneva vitanyamānasvedasalilaśīkarāsāradurdinaḥ svāvayavair apy adṛṣṭapūrvaprakopabhītair iva kampamānair upetaḥ hara iva kṛtabhairavākāraḥ harir iva prakaṭitanarasiṃharūpaḥ sūryakāntaśaila ivāparatejaḥprasaradarśanaprajvalitaḥ kṣayadivasa ivoditadvādaśadinakaradurnirīkṣyamūrtiḥ mahotpātamāruta iva sakalabhūbhṛtprakampakārī vindhya iva vardhamānavigrahotsedhaḥ mahāśīviṣa iva durnarendrābhibhavaroṣitaḥ pārīkṣita iva sarvabhogidahanodyataḥ vṛkodara iva ripurudhiratṛṣitaḥ suragaja iva pratipakṣavāraṇapradhāvitaḥ pūrvāgama iva pauruṣasya unmāda iva madasya āvega ivāvalepasya tāruṇyāvatāra iva tejasaḥ sarvodyoga iva darpasya yugāgama iva yauvanoṣmaṇaḥ rājyābhiṣeka iva raṇarasasya nīrājanadivasa ivāsahiṣṇutāyāḥ parāṃ bhīṣaṇatām ayāsīt // (138.1) Par.?
avādīc ca gauḍādhipādhamam apahāya kas tādṛśaṃ mahāpuruṣaṃ tatkṣaṇa eva nirvyājabhujavīryanirjitasamastarājakaṃ muktaśastraṃ kalaśayonim iva kṛṣṇavartmaprasūtir īdṛśena sarvavīralokavigarhitena mṛtyunā śamayed evam āryam // (139.1) Par.?
anāryaṃ ca taṃ muktvā bhāgīrathīphenapaṭalapāṇḍurāḥ keṣāṃ manaḥsu saraḥsu rājahaṃsā iva paraśurāmaparākramasmṛtikṛto na kuryur āryaśauryaguṇāḥ pakṣapātam // (140.1) Par.?
katham ivātyugrasyāsyāryajīvitaharaṇe nidāgharaver iva kamalākarasalilaśoṣaṇe 'napekṣitaprītayaḥ prasṛtāḥ karāḥ // (141.1) Par.?
kāṃ nu gatiṃ gamiṣyati kāṃ vā yoniṃ pravekṣyati kasmin vā narake nipatiṣyati // (142.1) Par.?
śvapāko 'pi ka idam ācaret // (143.1) Par.?
nāmāpi ca gṛhṇato 'sya pāpakāriṇaḥ pāpamalena lipyata iva me jihvā // (144.1) Par.?
kiṃ vāṅgīkṛtya kāryam āryas tena kṣudreṇānupraviśya vigataghṛṇena ghuṇeneva sakalabhuvanāhlādanacaturaś candanastambhaḥ kṣayam upanītaḥ // (145.1) Par.?
nūnaṃ nānena mūḍhena madhurasāsvādalubdhena madhv ivāryajīvitam ākarṣatā bhāvī dṛṣṭaḥ śilīmukhasaṃpātopadravaḥ // (146.1) Par.?
nijagṛhadūṣaṇaṃ jālamārgapradīpakena kajjalam ivātimalinaṃ kevalam ayaśaḥ saṃcitaṃ gauḍādhamena // (147.1) Par.?
natvāśv evāstamupagatavaty api tribhuvanacūḍāmaṇau savitari vedhasādiṣṭaḥ satpathaśatror andhakārasya nigrahāya grahaṣaṇḍavihāraikahariṇādhipaḥ śaśī // (148.1) Par.?
vinayavidhāyini bhagne 'pi cāṅkuśe vidyata eva vyālavāraṇasya vinayāya sakalamattamātaṅgakumbhasthalasthiraśirobhāgabhiduraḥ kharataraḥ kesarinakharaḥ // (149.1) Par.?
tādṛśāḥ kuvaikaṭikā iva tejasviratnavināśakāḥ kasya na vadhyāḥ // (150.1) Par.?
kvedānīṃ yāsyati durbuddhiḥ ity evam abhidadhata evāsya pitur api mitraṃ senāpatiḥ samagravigrahaprāgraharo haritālaśailāvadātadehaḥ pariṇatapraguṇasālaprakāṇḍaprakāśaḥ prāṃśuḥ atiśauryoṣmaṇeva paripākam āgato gatabhūyiṣṭhe vayasi vartamānaḥ bahuśaraśayanasuptotthito 'pi hasann iva śāntanavam atidīrgheṇāyuṣā durabhibhavaśarīratayā jarayāpi bhītabhītayeva prakaṭitaprakampayā parāmṛṣṭaḥ katham api sāramayeṣu śiroruheṣu śaśikaranikarasitasaralaśiroruhasaṭālāṃ saiṃhīm iva niṣkapaṭaparākramarasaracitāṃ saṃkrānto jīvann eva jātim aparasvāmimukhadarśanamahāpātakaparijihīrṣayeva bhrūyugalena valinaśithilapralambacarmaṇā sthagitadṛṣṭiḥ dhavalasthūlaguñjāpicchapracchāditakapolabhāgabhāsvareṇa vamann iva vikramakālam akāle 'pi vikāśikāśakānanaviśadaṃ śaradārambhaṃ bhīmena mukhena mṛtam api hṛdayasthitaṃ svāminam iva sitacāmareṇa vījayan nābhilambena kūrcakalāpena pariṇāme 'pi dhautāsidhārājalapānatṛṣitair iva vivṛtavadanair bṛhadbhir vraṇavidārair viṣamitaviśālavakṣāḥ niśitaśastraṭaṅkakoṭikuṭṭitabahubṛhadvraṇākṣarapaṅktinirantaratayā ca sakalasamaravijayaparvagaṇanām iva kurvan pūrvaparvata iva pādacārī vividhavīrarasavṛttāntarāmaṇīyakena mahābhāratam api laghayann iva pratipakṣakṣapaṇātinirbandhena paraśurāmam api śikṣayann iva abbhramaṇenānādaraśrīsamākarṣaṇavibhrameṇa mandaram api mandayann iva vāhinīnāyakamaryādānuvartanenāmbhodhim apy abhibhavann iva sthairyakārkaśyonnatibhir acalānapi hrepayann iva sahajapracaṇḍatejaḥprasaraparisphuraṇena savitāram api tṛṇīkurvann iva īśvarabhārodvahanaghṛṣṭapṛṣṭhatayā haravṛṣabham api hasann iva araṇir amarṣāgneḥ aiśvaryaṃ śauryasya visarpo darpasya hṛdayaṃ haṭhasya jīvitaṃ jigīṣutāyāḥ samucchvasitam utsāhasya aṅkuśo durmadānām nāgadamano duṣṭabhoginām virāmo varamanuṣyatāyāḥ kulagurur vīragoṣṭhīnām tulā śauryaśālinām sīmāntadṛśvā śastragrāmasya nirvoḍhā prauḍhavādānām saṃstambhayitā bhagnānām pāragaḥ pratijñāyāḥ marmajño mahāvigrahāṇām āghoṣaṇāpaṭahaḥ samarārthinām saṃnidhāv eva samupaviṣṭaḥ siṃhanādanāmā svareṇaiva dundubhighoṣagambhīreṇa subhaṭānāṃ samararasam ānayan vijñāpitavān deva na kvacit kṛtāśrayayā malinayā malinatarāḥ kokilayā kākā iva kāpuruṣā hatalakṣmyā vipralabhyamānam ātmānaṃ na cetayante // (151.1) Par.?
śriyo hi doṣāndhatādayaḥ kāmalā vikārāḥ // (152.1) Par.?
chatracchāyāntaritaravayo vismaranty anyaṃ tejasvinaṃ jaḍadhiyaḥ // (153.1) Par.?
kiṃ vā karotu varākaḥ yenātibhīrutayā nityaparāṅmukhena na tu dṛṣṭāny eva sarvātiśāyiśauryātiśayaśvayathukapilakapolapulakapallavitakopānalāni kupitānāṃ tejasvināṃ mukhāni // (154.1) Par.?
nāsau tapasvī jānāty evaṃ yathābhicārā iva viprakṛtāḥ sadyaḥ sakalakulapralayam upaharanti manasvina iti // (155.1) Par.?
jale 'pi jvalanti tāḍitās tejasvinaḥ // (156.1) Par.?
sakalavīragoṣṭhībāhyasya tasyaivedam ucitam anuttāranirayanipātanipuṇaṃ karma // (157.1) Par.?
manasvināṃ hi pradhanapradhānadhane dhanuṣi dhriyamāṇe sati ca kamalākalahaṃsīkelikuvalayakānane kṛpāṇe kṛpaṇopāyāḥ payodhimathanaprabhṛtayo 'pi śrīsamutthānasya kiṃ punar īdṛśāḥ // (158.1) Par.?
yeṣāṃ ca dhātrā dharitrīṃ trātuṃ niyuktāḥ svayam asamarthā iva kuliśakarkaśabhujaparighapraharaṇahetor udgiranti girayo 'pi lohāni te katham iva bāhuśālino manasāpi vimalayaśobāndhavā dhyāyeyur akāryam // (159.1) Par.?
sarvagrahābhibhavabhāsvarāṇāṃ hi subhaṭakarāṇām agrato diggrahaṇe paṅgavaḥ pataṅgakarāḥ // (160.1) Par.?
mahāmahiṣaśṛṅgataraṅgabhaṅgabhaṅgurabhīṣaṇāntarālā lokapravādamātreṇa ca dakṣiṇāśā paramārthato bhaṭabhrukuṭir adhivāso yamasya // (161.1) Par.?
citraṃ ca yad unmuktasiṃhanādānāṃ sahasā sāhasarabhasarasaromāñcakaṇṭakanikareṇa saha na niryānti saṭāḥ śūrāṇāṃ raṇeṣu // (162.1) Par.?
dvayam eva ca catuḥsāgarasambhūtasya bhūtisaṃbhārasya bhājanaṃ pratipakṣadāhi dāruṇaṃ vaḍavāmukhaṃ vā mahāpuruṣahṛdayaṃ vā // (163.1) Par.?
tejasvinaḥ sakalān anavāpya payorāśīn sahajasya kuto nivṛttir ūṣmaṇaḥ // (164.1) Par.?
vṛthāvitatavipulaphaṇābhāro bhujaṅgānāṃ bhartā bibharti yo bhogena mṛtpiṇḍam eva kevalam // (165.1) Par.?
apratihataśāsanākrāntyupabhogasukharasaṃ tu rasāyā dikkuñjarakarabhārabhāsvaraprakoṣṭhā vīrabāhava eva jānanti // (166.1) Par.?
ravir ivonmukhapadmākaragṛhītapādapallavaḥ sukhenākhaṇḍitatejā divasān nayati śūraḥ // (167.1) Par.?
kātarasya tu śaśina iva hariṇahṛdayasya pāṇḍurapṛṣṭhasya kuto dvirātram api niścalā lakṣmīḥ // (168.1) Par.?
aparimitayaśaḥprakaravarṣī vikāsī vīrarasaḥ // (169.1) Par.?
puraḥpravṛttapratāpaprahatāḥ panthānaḥ pauruṣasya // (170.1) Par.?
śabdavidrutavidviṣanti bhavanti dvārāṇi darpasya // (171.1) Par.?
śastrālokaprakāśitāḥ śūnyā diśaḥ śauryasya // (172.1) Par.?
ripurudhiraśīkarāsāreṇa bhūr iva śrīr apy anurajyate // (173.1) Par.?
bahunarapatimukuṭamaṇiśilāśāṇakoṇakaṣaṇena caraṇanakharājir iva rājatāpy ujjvalībhavati // (174.1) Par.?
anavarataśastrābhyāsena karatalānīva ripumukhāny api śyāmībhavanti // (175.1) Par.?
vividhavraṇabaddhapaṭṭakaśataiḥ śarīram iva yaśo 'pi dhavalībhavati // (176.1) Par.?
kavaciṣu ripūraḥkavāṭeṣu pātyamānāḥ pāvakaśikhām iva śriyam api vamanti niṣṭhurā nistriṃśaprahārāḥ // (177.1) Par.?
yaś cāhitahatasvajano manasvijano dviṣadyoṣidurastāḍanena kathayati hṛdayaduḥkham // (178.1) Par.?
paruṣāsilatānipātavanenocchvasiti nirucchvasitaśatruśarīradhārāpātena roditi vipakṣavanitācakṣuṣā dadāti jalaṃ sa śreyān netaraḥ // (179.1) Par.?
na ca svapnadṛṣṭanaṣṭeṣv iva kṣaṇikeṣu śarīreṣu nibadhnanti bandhubuddhiṃ prabuddhāḥ // (180.1) Par.?
sthāyini yaśasīva śarīradhīr vīrāṇām // (181.1) Par.?
anavarataprajvalitatejaḥprasarabhāsvarasvabhāvaṃ ca maṇipradīpam iva kaluṣaḥ kajjalamalo na spṛśaty evātitejasvinaṃ śokaḥ // (182.1) Par.?
sa tvaṃ sattvavatām agraṇīḥ prāgraharaḥ prājñānāṃ prathamaḥ samarthānāṃ praṣṭho 'bhijātānām agresaras tejasvinām ādir asahiṣṇūnām // (183.1) Par.?
etāś ca satatasaṃnihitadhūmāyamānakopāgnayaḥ sulabhāsidhārātoyatṛptayo vikaṭabāhuvanacchāyopagūḍhā dhīratāyā nivāsaśiśirabhūmayaḥ svāyattāḥ subhaṭānām uraḥkavāṭabhittayaḥ // (184.1) Par.?
yataḥ kiṃ gauḍādhipenaikena // (185.1) Par.?
tathā kuru yathā nānyo 'pi kaścid ācaraty evaṃ bhūyaḥ // (186.1) Par.?
sarvorvīśraddhākāmukānām alīkavijigīṣūṇāṃ saṃcāraya cāmarāṇy antaḥpurapurandhriniḥśvasitaiḥ // (187.1) Par.?
ucchinddhi rudhiragandhāndhagṛdhramaṇḍalacchādanaiś chattracchāyāvyasanāni // (188.1) Par.?
apākuru kaduṣṇaśoṇitodakasvedaiḥ kulakṣmīkulaṭākaṭākṣacakṣūrāgarogān // (189.1) Par.?
upaśamaya niśitaśaraśirāvedhair akāryaśauryaśvayathūn // (190.1) Par.?
unmūlaya lohanigaḍāpīḍamālāmalamahauṣadhaiḥ pādapīṭhadohadadurlalitapādapaṭumāndyāni // (191.1) Par.?
kṣapaya tīkṣṇājñākṣarakṣārapātair jayaśabdaśravaṇakarṇakaṇḍūḥ // (192.1) Par.?
apanaya caraṇanakhamarīcicandanacarcālalāṭalepair anamitastimitamastakastambhavikārān // (193.1) Par.?
uddhara karadānasaṃdeśasaṃdaṃśair draviṇadarpoṣmāyamāṇaduḥśīlalīlāśalyāni // (194.1) Par.?
bhinddhi maṇipādapīṭhadīdhitidīprapradīpikābhiḥ śuṣkasubhaṭāṭopabhrukuṭibandhāndhakārān // (195.1) Par.?
jaya caraṇalaṅghanalāghavagalitaśirogauravārogyair mithyābhimānamahāsaṃnipātān // (196.1) Par.?
mradaya satatasevāñjalimukulitakarasaṃpuṭoṣmabhir iṣvasanaguṇakiṇakārkaśyāni // (197.1) Par.?
yenaiva ca te gataḥ pitā pitāmahaḥ prapitāmaho vā tam eva mā hāsīs tribhuvanaspṛhaṇīyaṃ panthānam // (198.1) Par.?
apahāya kupuruṣocitāṃ śucaṃ pratipadyasva kulakramāgatāṃ kesarīva kuraṅgīṃ rājalakṣmīm // (199.1) Par.?
deva devabhūyaṃ gate narendre duṣṭagauḍabhujaṅgajagdhajīvite ca rājyavardhane vṛtte 'smin mahāpralaye dharaṇīdhāraṇāyādhunā tvaṃ śeṣaḥ // (200.1) Par.?
samāśvāsaya aśaraṇāḥ prajāḥ // (201.1) Par.?
kṣmāpatīnāṃ śiraḥsu śaratsaviteva lalāṭaṃtapān prayaccha pādanyāsān // (202.1) Par.?
ahitānām abhinavasevādīkṣāduḥkhasaṃtaptaśvāsadhūmamaṇḍalair nakhaṃpacaiḥ pracalitacūḍāmaṇicakravālabālātapaiś cāyāhi kalmāṣapādatām // (203.1) Par.?
api ca hate pitary ekākī tapasvī mṛgaiḥ saha saṃvardhitaḥ sahajabrāhmaṇyamārdavasukumāramanāḥ kṛtaniścayaś caṇḍacāpavanāṭaniṭāṅkāranādanirmadīkṛtadiggajaṃ guñjajjyājālajanitajagajjvaraṃ samagram udyatam ekaviṃśatikṛtvaḥ kṛtavaṃśam utkhātavān rājanyakaṃ paraśurāmaḥ kiṃ punar naisargikakāyakārkaśyakuliśāyamānamānaso mānināṃ mūrdhanyo devaḥ // (204.1) Par.?
tad adyaiva kṛtapratijño gṛhāṇa gauḍādhipādhamajīvitadhvastaye jīvitasaṃkalanākulakālākāṇḍadaṇḍayātrācihnadhvajaṃ dhanuḥ // (205.1) Par.?
na hy ayam arātiraktacandanacarcāśiśiropacāram antareṇa śāmyati paribhavānalapacyamānadehasya devasya duḥkhadāhajvaraḥ sudāruṇaḥ // (206.1) Par.?
nikārasaṃtāpaśāntyupāyaparikṣaye hi hiḍimbācumbanāsvāditam iva ripurudhirāmṛtam amandaropāyam apāyi pavanātmajena // (207.1) Par.?
jāmadagnyena ca śāmyanmanyuśikhiśikhāsaṃjvarasukhāyamānasparśaśītaleṣu kṣatriyakṣatajahradeṣv asnāyi ity uktvā vyaraṃsīt // (208.1) Par.?
devas tu harṣas taṃ pratyavādīt karaṇīyam evedam abhihitaṃ mānyena // (209.1) Par.?
itarathā hi me gṛhītabhuvi bhogināthe 'pi dāyādadṛṣṭir īrṣyālor bhujasya // (210.1) Par.?
upari gacchatīcchati nigrahāya grahagaṇe 'pi bhrūlatā calitum // (211.1) Par.?
anamatsu śaileṣv api kacagraham abhilaṣati dātuṃ karaḥ // (212.1) Par.?
tejodurvidagdhān arkakarān api cāmarāṇi grāhayitum īhate hṛdayam // (213.1) Par.?
rājaśabdaruṣā mṛgarājānām api śirāṃsi vāñchati pādaḥ pādapīṭhīkartum // (214.1) Par.?
svacchandalokapālasvecchāgṛhītānām ākṣepādeśāya diśām api sphuraty adharaḥ // (215.1) Par.?
kiṃ punar īdṛśe durjāte jāte jātāmarṣanirbhare ca manasi nāsty evāvakāśaḥ śokakriyākaraṇasya // (216) Par.?
api ca hṛdayaviṣamaśalye musalye jīvati jālme jagadvigarhite gauḍādhipādhamacaṇḍāle jihremi śuṣkādharapuṭaḥ poṭeva pratikāraśūnyaṃ śucā sūtkartum // (217) Par.?
akṛtaripubalābalāvilolalocanodakadurdinasya me kutaḥ karayugalasya jalāñjalidānam // (218.1) Par.?
adṛṣṭagauḍādhamacitādhūmamaṇḍalasya vā cakṣuṣaḥ svalpam apy aśrusalilam // (219.1) Par.?
śrūyatāṃ me pratijñā // (220) Par.?
śapāmy āryasyaiva pādapāṃsusparśena yadi parigaṇitair eva vāsaraiḥ sakalacāpacāpaladurlalitanarapaticaraṇaraṇaraṇāyamānanigaḍāṃ nirgauḍāṃ na karomi medinīṃ tatas tanūnapāti pītasarpiṣi pataṅga iva pātakī pātayāmy ātmānam // (221) Par.?
ity uktvā ca mahāsaṃdhivigrahādhikṛtam avantikam antikastham ādideśa likhyatām // (222) Par.?
ā ravirathacakracītkāracakitacāraṇamithunamuktasānor udayācalāt ā trikūṭakaṭakakuṭṭākaṭaṅkalikhitakākutsthalaṅkāluṇṭhanavyatikarāt suvelāt ā vāruṇīmadaskhalitavaruṇavaranārīnūpuraravamukharakuharakukṣer astagireḥ ā guhyakagehinīparimalasugandhigandhapāṣāṇavāsitaguhāgṛhāc ca gandhamādanāt sarveṣāṃ rājñāṃ sajjīkriyantāṃ karāḥ karadānāya śastragrahaṇāya vā gṛhyantāṃ diśaś cāmarāṇi vā namantu śirāṃsi dhanūṃṣi vā karṇapūrīkriyantām ājñā maurvyo vā śekharībhavantu pādarajāṃsi śirastrāṇi vā ghaṭantām añjalayaḥ karighaṭābandhā vā mucyantāṃ bhūmaya iṣavo vā samālambyantāṃ vetrayaṣṭayaḥ kuntayaṣṭayo vā sudṛṣṭaḥ kriyatām ātmā maccaraṇanakheṣu kṛpāṇadarpaṇeṣu vā // (223.1) Par.?
parāgato 'ham // (224.1) Par.?
paṅgor iva me kuto nivṛttis tāvad yāvan na kṛtaḥ sarvadvīpāntarasaṃcārī sakalanarapatimukuṭamaṇiśilālokamayaḥ pādalepaḥ iti kṛtaniścayaś ca muktāsthāno visarjitarājalokaḥ snānārambhākāṅkṣī sabhām atyākṣīt // (225.1) Par.?
utthāya ca svasthavan niḥśeṣam āhnikam akārṣīt // (226.1) Par.?
agalac ca darpaprasara iva śrutapratijñasya śāmyadūṣmā divasas tribhuvanasya // (227.1) Par.?
tataś ca nijādhikārāpahārabhīta iva bhagavaty api kvāpi gate gatatejasy ahimabhāsi tāmarasavaneṣv api nigūḍhaśilīmukhālāpeṣu trāsād iva saṃkucatsu vihagagaṇeṣv api samupasaṃhṛtanijapakṣavikṣepaniścaleṣu bhiyevāprakaṭībhavatsu bhuvanavyāpinīṃ saṃdhyāṃ pratijñām iva mānayati nataśirasi ghaṭitāñjalivane jane sakale svapadacyuticakitadikpāladīyamānābhraṃlihalohaprākāravalayakalitāsv iva bahalatimiramālātirodhīyamānāsu dikṣu pradoṣāsthāne nāticiraṃ tasthau // (228.1) Par.?
namannṛpalokalolāṃśukapavanakampitaśikhair dīpikācakravālair api praṇamyamāna iva prāhiṇollokaṃ pratiṣiddhaparijanapraveśaś ca śayanagṛhaṃ prāviśat // (229.1) Par.?
uttānaś ca mumocāṅgāni śayanatale // (230.1) Par.?
dīpadvitīyaṃ ca tam abhisara iva labdhāvasaras tarasā bhrātṛśoko jagrāha // (231.1) Par.?
jīvantam iva hṛdaye nimīlitalocano dadarśāgrajam // (232.1) Par.?
upary upari bhrātṛjīvitānveṣiṇa iva prasasruḥ śvāsāḥ // (233.1) Par.?
dhavalāṃśukapaṭānteneva cāśrujalaplavena mukham ācchādya niḥśabdam aticiraṃ ruroda // (234.1) Par.?
cakāra cetasi kathaṃ nāmākṛtes tādṛśyā yuktaḥ pariṇāmo 'yam īdṛśaḥ // (235.1) Par.?
pṛthuśilāsaṃghātakarkaśakāyabandhāt tātād acalād iva lohadhātuḥ kaṭhinatara āsīd āryaḥ // (236.1) Par.?
kathaṃ cāsya me hatahṛdayasyāryavirahe sakṛd api yuktaṃ samucchvasitum // (237.1) Par.?
iyaṃ sā prītir bhaktir anuvṛttir vā // (238.1) Par.?
bāliśo 'pi kaḥ saṃbhāvayed āryamaraṇe majjīvitam // (239.1) Par.?
tat tādṛśam aikyam ekapada eva kvāpi gatam // (240.1) Par.?
ayatnenaiva hatavidhinā pṛthakkṛto 'smi // (241.1) Par.?
dagdharoṣāntaritaśucā suciraṃ ruditam api na muktakaṇṭhaṃ gataghṛṇena mayā // (242.1) Par.?
sarvathā lūtātantucchaṭāchidurās tucchāḥ prītayaḥ prāṇinām // (243.1) Par.?
lokayātrāmātranibandhanā bāndhavatā yato 'ham api nāma para ivārye svargasthe svastha ivāse // (244.1) Par.?
kiṃca daivahatakena phalam āsāditam īdṛśi parasparaprītibandhanirvṛtahṛdaye sukhabhāji bhrātṛmithune vighaṭite // (245.1) Par.?
tathā ca candramayā iva jagadāhlādino lokāntarībhūtasya lagnacitāgnaya ivāryasya ta eva dahanti guṇāḥ // (246.1) Par.?
ity etāni cānyāni ca hṛdayena paryadevata // (247.1) Par.?
prabhātāyāṃ ca śarvaryāṃ pratīhāram ādideśāśeṣagajasādhanādhikṛtaṃ skandaguptaṃ draṣṭum icchāmīti // (248.1) Par.?
atha yugapatpradhāvitabahupuruṣaparamparāhūyamānaḥ svamandirād apratipālitakareṇuś caraṇābhyām eva saṃbhrāntaḥ sasaṃbhramair daṇḍibhir utsāryamāṇajanapadaḥ pade pade praṇamataḥ pratidiśam ibhabhiṣagvarān varavāraṇānāṃ vibhāvarīvārtāḥ pṛcchann ucchritaśikhipicchalāñchitavaṃśalatāvanagahanagṛhītadigāyāmair vindhyavanair iva vāraṇabandhavimardodyogāgataiḥ puraḥpradhāvadbhir anāyattamaṇḍalair ādhoraṇagaṇaiś ca marakataharitaghāsamuṣṭīś ca darśayadbhir navagrahagajapatīṃś ca prārthayamānaiś ca labdhābhimatamattamātaṅgamuditamānasaiś ca sudūram upasṛtya namasyadbhir ātmīyamātaṅgamadāgamāṃś ca nivedayadbhiḥ ḍiṇḍimādhirohaṇāya ca vijñāpayadbhiḥ pramādapatitāparādhāpahṛtadviradaduḥkhadhṛtadīrghaśmaśrubhir agrato gacchadbhiḥ abhinavopasṛtaiś ca karpaṭibhir vāraṇāptisukhapratyāśayā dhāvamānaiḥ gaṇikādhikārigaṇaiś ciralabdhāntarair ucchritakaraiḥ karmaṇyakareṇukāsaṃkathanākulair ullāsitapallavacihnābhir araṇyapālapaṅktibhiś ca niṣpāditanavagrahanāganivahanivedanodyatābhir uttambhitatuṅgatotravanābhir mahāmātrapeṭakaiś ca prakaṭitakarikarmacarmapuṭaiḥ abhinavagajasādhanasaṃcaraṇavārtānivedanavisarjitaiś ca nāgavanavīthīpāladūtavṛndaiḥ pratikṣaṇapratyavekṣitakarikavalakūṭaiś ca kaṭabhaṅgasaṃgrahaṃ grāmanagaranigameṣu nivedayamānaiḥ kaṭakakadambakaiḥ kriyamāṇakolāhalaḥ svāmiprasādasaṃbhṛtena mahādhikārāviṣkāreṇa svābhāvikena cāvaṣṭambhābhogenodāsīno 'py ādiśann iva asaṃkhyakarikarṇaśaṅkhasampatsampādanāya samudrān ājñāpayann iva śṛṅgāragairikapaṅkāṅgarāgasaṃgrahāya girīn muṣṇann iva diggajādhikāraṃ kakubhām airāvatam ivāpaharan harer harapadabharanamitakailāsagirigurubhiḥ pādanyāsair gurubhāragrahaṇagarvam urvyāḥ saṃharann iva gatavaśavilolasya cājānulambasya bāhudaṇḍadvayasya vikṣepair ālānaśilāstambhamālām ivobhayato nikhanann īṣaduttuṅgalambenādharabimbenāmṛtarasasvādunā navapallavakomalena kavaleneva śrīkareṇukāṃ vilobhayan nijanṛpavaṃśadīrghaṃ nāsāvaṃśaṃ dadhānaḥ atisnigdhamadhuradhavalaviśālatayā pītakṣīrodeneva pibann īkṣaṇayugmāyāmena diśām āyāmaṃ merutaṭād api vikaṭavipulālikaḥ satatam avicchinnacchatracchāyāprarūḍhivaśād iva nitāntāyatanīlakomalacchavisubhagena svabhāvabhaṅgureṇa kuntalabālavallarīvellitavilāsinā lunann iva luptālokān arkakarān barbarakeṇāripakṣaparikṣayaparityaktakārmukakarmāpi sakaladigantaśrūyamāṇaguruguṇadhvaniḥ ātmasthasamastamattamātaṅgasādhano 'py aspṛṣṭo madena bhūtimān api snehamayaḥ pārthivo 'pi guṇamayaḥ kariṇām iva dānavatām upari sthitaḥ svāmitām iva spṛhaṇīyāṃ bhṛtyatām apy aparibhūtām udvahann ekabhartṛbhaktiniścalāṃ kulāṅganām ivānanyagamyāṃ prabhuprasādabhūmim ārūḍhaḥ niṣkāraṇabāndhavo vidagdhānām abhṛtabhṛtyo bhajatām akrītadāso viduṣām skandagupto viveśa rājakulam // (249.1) Par.?
dūrād eva cobhayakarakamalāvalambitaṃ spṛśan maulinā mahītalaṃ namaskāram akarot // (250.1) Par.?
upaviṣṭaṃ ca nātinikaṭe taṃ tadā jagāda devo harṣaḥ śruto vistara evāsyāryavyatikarasyāsmaccikīrṣitasya ca // (251.1) Par.?
ataḥ śīghraṃ praveśyantāṃ pracāranirgatāni gajasādhanāni // (252.1) Par.?
na kṣāmyaty atisvalpam apy āryaparibhavapīḍāpāvakaḥ prayāṇavilambam ity evam abhihitaś ca praṇamya vyajñāpayat kṛtam avadhārayatu svāmī samādiṣṭaṃ kiṃtu svalpaṃ vijñapyam asti bhartṛbhakteḥ // (253.1) Par.?
tadākarṇayatu devaḥ // (254.1) Par.?
devena hi puṣpabhūtivaṃśasaṃbhūtasyābhijanasyājātyasya sahajasya tejaso dikkarikarapralambasya bāhuyugalasyāsādhāraṇasya ca sodarasnehasya sarvaṃ sadṛśam upakrāntam // (255.1) Par.?
kākodarābhidhānāḥ kṛpaṇāḥ kṛmayo 'pi na mṛṣyanti nikāraṃ kimuta bhavādṛśās tejasāṃ rāśayaḥ // (256.1) Par.?
kevalaṃ devarājyavardhanodantena kiyad api dṛṣṭam eva devena durjanadaurātmyam // (257.1) Par.?
īdṛśāḥ khalu lokasvabhāvāḥ pratigrāmaṃ pratinagaraṃ pratideśaṃ pratidvīpaṃ pratidiśaṃ ca bhinnā veśāś cākārāś cāhārāś ca vyāhārāś ca vyavahārāś ca janapadānām // (258.1) Par.?
tad iyam ātmadeśācārocitā svabhāvasaralahṛdayajā tyajyatāṃ sarvaviśvāsitā // (259.1) Par.?
pramādadoṣābhiṣaṅgeṣu śrutabahuvārta eva pratidinaṃ devaḥ // (260.1) Par.?
yathā nāgakulajanmanaḥ sārikāśrāvitamantrasyāsīn nāśo nāgasenasya padmāvatyām // (261.1) Par.?
śukaśrutarahasyasya ca śrīr aśīryata śrutavarmaṇaḥ śrāvastyām // (262.1) Par.?
svapnāyamānasya ca mantrabhedo 'bhūn mṛtyave mṛttikāvatyāṃ suvarṇacūḍasya // (263.1) Par.?
cūḍāmaṇilagnalekhapratibimbavācitākṣarā ca cārucāmīkaracāmaragrāhiṇī yamatāṃ yayau yavaneśvarasya // (264.1) Par.?
lobhabahulaṃ ca bahulaniśi nidhānam utkhanantam utkhātakhaḍgapramāthinī mamantha māthuraṃ bṛhadrathaṃ vidūrathavarūthinī // (265.1) Par.?
nāgavanavihāraśīlaṃ ca māyāmātaṅgāṅgān nirgatā mahāsenasainikā vatsapatiṃ nyayaṃsiṣuḥ // (266.1) Par.?
atidayitalāsyasya ca śailūṣamadhyam adhyāsya mūrdhānam asilatayā mṛṇālam ivālunād agnimitrātmajasya sumitrasya mitradevaḥ // (267.1) Par.?
priyatantrīvādyasyālābuvīṇābhyantaraśuṣiranihitaniśitataravārayo gāndharvachāttrachadmānaḥ cichidur aśmakeśvarasya śarabhasya śiro ripupuruṣāḥ // (268.1) Par.?
prajñādurbalaṃ ca baladarśanavyapadeśadarśitāśeṣasainyaḥ senānīr anāryo mauryaṃ bṛhadrathaṃ pipeṣa puṣpamitraḥ svāminam // (269.1) Par.?
āścaryakutūhalī ca caṇḍīpatir daṇḍopanatayavananirmitena nabhastalayāyinā yantrayānenānīyata kvāpi // (270.1) Par.?
kākavarṇaḥ śaiśunāriś ca nagaropakaṇṭhe kaṇṭhe nicakṛte nistriṃśena // (271.1) Par.?
atistrīsaṅgaratam anaṅgaparavaśaṃ śuṅgam amātyo vasudevo devabhūtidāsīduhitrā devīvyañjanayā vītajīvitam akārayat // (272.1) Par.?
asuravivaravyasaninaṃ cāpajahrur aparimitaramaṇīmaṇinūpurajhaṇajhaṇāhlādaramyayā māgadhaṃ godhanagirisuruṅgayā svaviṣayaṃ mekalādhipamantriṇaḥ // (273.1) Par.?
mahākālamahe ca mahāmāṃsavikrayavādavātūlaṃ vetālas tālajaṅgho jaghāna jaghanyajaṃ pradyotasya pauṇakiṃ kumāraṃ kumārasenam // (274.1) Par.?
rasāyanarasābhiniveśinaś ca vaidyavyañjanāḥ subahupuruṣāntaraprakāśitauṣadhiguṇā gaṇapater videharājasutasya rājayakṣmāṇam ajanayan // (275.1) Par.?
strīviśvāsinaś ca mahādevīgṛhagūḍhabhittibhāg bhrātā bhadrasenasyābhavan mṛtyave kāliṅgasya vīrasenaḥ // (276.1) Par.?
mātṛśayanīyatūlikātalaniṣaṇṇaś ca tanayo 'nyaṃ tanayam abhiṣektukāmasya dadhrasya karūṣādhipater abhavan mṛtyave // (277.1) Par.?
utsārakaruciṃ ca rahasi sasacivam eva dūrīcakāra cakoranāthaṃ śūdrakadūtaś candraketuṃ jīvitāt // (278.1) Par.?
mṛgayāsaktasya ca mathnato gaṇḍakān uddaṇḍanaḍvalanalavananilīnāś ca campādhipacamūcarabhaṭāś cāmuṇḍīpater ācemuḥ prāṇān puṣkarasya // (279.1) Par.?
bandirāgaparaṃ ca paraprayuktā jayaśabdamukharamukhā maṅkhā maukhariṃ mūrkhaṃ kṣatravarmāṇam udakhanan // (280.1) Par.?
aripure ca parakalatrakāmukaṃ kāminīveśaguptaś ca candraguptaḥ śakapatim aśātayad iti // (281.1) Par.?
pramattānāṃ ca pramadākṛtā api pramādāḥ śrutiviṣayam āgatā eva devasya // (282.1) Par.?
yathā madhumoditaṃ madhurakasaṃliptair lājaiḥ suprabhā putrarājyārthaṃ mahāsenaṃ kāśirājaṃ jaghāna // (283.1) Par.?
vyājajanitakandarpadarpā ca darpaṇena kṣuradhārāparyantenāyodhyādhipatiṃ parantapaṃ ratnavatī jārūthyam viṣacūrṇacumbitamakarandena ca karṇendīvareṇa devakī devarānuraktā devasenaṃ sauhmyam yogaparāgavirasavarṣiṇā ca maṇinūpureṇa vallabhā sapatnīr uṣā vairantyaṃ rantidevam veṇīvinigūḍhena ca śastreṇa bindumatī vṛṣṇiṃ vidūratham rasadigdhamadhyena ca mekhalāmaṇinā haṃsavatī sauvīraṃ vīrasenam adṛśyāgadaviliptavadanā ca viṣavāruṇīgaṇḍūṣapāyanena pauravī pauraveśvaraṃ somakam ity uktvā virarāma svāmyādeśasaṃpādanāya ca nirjagāma // (284.1) Par.?
devo 'pi harṣaḥ sakalarājyasthitīś cakāra // (285.1) Par.?
tataś ca tathā kṛtapratijñe prayāṇaṃ vijayāya diśāṃ samādiśati deve harṣe gatāyuṣāṃ pratisāmantānām udavasiteṣu bahurūpāṇy upaliṅgāni vitenire // (286.1) Par.?
tathā hy aviprakṛṣṭāḥ kāladūtadṛṣṭaya ivetastataś ceruḥ caṭulāḥ kṛṣṇaśāraśreṇayaḥ // (287.1) Par.?
pracalitalakṣmīnūpurapraṇādapratimā madhusaraghāsaṃghātajhaṃkārā jahrādire'jire // (288.1) Par.?
vivṛtavikṛtavadanavivaraniḥsṛtavahnivisarā vāsare 'pi virasaṃ viresuś ciram aśivārtham aśivāḥ śivāḥ // (289.1) Par.?
śavapiśitaprarūḍhapraṇayena iva kapipotakapolakapilapakṣatayaḥ kānanakapotāḥ petuḥ // (290.1) Par.?
āmantrayamāṇā iva dadhur akālakusumāni samam upavanataravaḥ // (291.1) Par.?
taralakaratalaprahāraprahatapayodharā ruruduḥ prasabhaṃ sabhāśālabhañjikāḥ // (292.1) Par.?
dadṛśur āsannakacagrahabhayodbhrāntottamāṅgam ivātmānaṃ kabandham ādarśodareṣu yodhāḥ // (293.1) Par.?
cūḍāmaṇiṣu cakraśaṅkhakamalalakṣmāṇaḥ prādurabhavan pādanyāsā rājamahiṣīṇām // (294.1) Par.?
ceṭīcāmarāṇy akasmād adhāvanta pāṇipallavāt // (295.1) Par.?
praṇayakalahe 'pi dattapṛṣṭhāś ciram abhavan bhaṭāḥ parāṅmukhā māninīnām // (296.1) Par.?
kariṇīkapoleṣu vyaghaṭanta madhulihāṃ madhumadirāpānagoṣṭhyaḥ // (297.1) Par.?
samāghrātayamamahiṣagandhā iva tāmyantaḥ stambakarim api harayo haritaṃ navayavasaṃ na ceruḥ // (298.1) Par.?
calavalayāvalīvācālabālikātālikātodyalālitā api na nanṛtur mandā mandiramayūrāḥ // (299.1) Par.?
niśi niśi rajanikarahariṇanihitanayana ivonmukhas tāram upatoraṇam akāraṇam akāṇīt kauleyakagaṇaḥ // (300.1) Par.?
gaṇayantīva gatāyuṣas tarjanataralayā tarjanyā divasam āṭa vāṭakeṣu koṭavī // (301.1) Par.?
kuṭṭimeṣu kuṭilahariṇakhuraveṇītaraṅgiṇyaś ca śaṣparājayo 'jāyanta // (302.1) Par.?
janitaveṇībandhāni nirañjanarocanārocīṃṣi caṣakamadhuni mukhakamalapratibimbāny adṛśyanta bhaṭīnām // (303.1) Par.?
samāsannātmāpahāracakitā iva cakampire bhūmayaḥ // (304.1) Par.?
vadhyālaṃkāraraktacandanarasacchaṭā ivālakṣyanta śūrāṇāṃ patitāḥ śarīreṣu vikasitabandhūkakusumaśoṇitaśociṣaḥ śoṇitavṛṣṭayaḥ // (305.1) Par.?
paryagnīkurvāṇā iva vinaśvarīṃ śriyam aviralasphuratsphuliṅgāṅgārodgāradagdhatārāgaṇā gaṇaśaḥ patantaḥ prajvalanto na vyaraṃsiṣur ulkādaṇḍāḥ // (306.1) Par.?
prathamam eva pratīhārīvāpaharantī pratibhavanaṃ cāmarātapatravyajanāni paruṣā babhrāma vātyeti // (307.1) Par.?
Duration=5.2680020332336 secs.