Occurrences
Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
Atharvaprāyaścittāni
Atharvaveda (Paippalāda)
Atharvaveda (Śaunaka)
Atharvavedapariśiṣṭa
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
Gautamadharmasūtra
Gopathabrāhmaṇa
Jaiminigṛhyasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
Kauśikasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
Maitrāyaṇīsaṃhitā
Mānavagṛhyasūtra
Nirukta
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Vaikhānasagṛhyasūtra
Vaikhānasaśrautasūtra
Vasiṣṭhadharmasūtra
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
Vārāhagṛhyasūtra
Āśvalāyanagṛhyasūtra
Āśvālāyanaśrautasūtra
Śatapathabrāhmaṇa
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
Ṛgveda
Ṛgvedakhilāni
Ṛgvedavedāṅgajyotiṣa
Ṛgvidhāna
Avadānaśataka
Buddhacarita
Mahābhārata
Manusmṛti
Pāśupatasūtra
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Vṛddhayamasmṛti
Śvetāśvataropaniṣad
Agnipurāṇa
Amarakośa
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
Daśakumāracarita
Divyāvadāna
Harivaṃśa
Harṣacarita
Kātyāyanasmṛti
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
Nāradasmṛti
Nāṭyaśāstra
Pañcārthabhāṣya
Ratnaṭīkā
Suśrutasaṃhitā
Vaikhānasadharmasūtra
Viṣṇupurāṇa
Viṣṇusmṛti
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
Ṭikanikayātrā
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
Bhāratamañjarī
Garuḍapurāṇa
Gṛhastharatnākara
Hitopadeśa
Kathāsaritsāgara
Kālikāpurāṇa
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
Mātṛkābhedatantra
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
Narmamālā
Parāśarasmṛtiṭīkā
Rasamañjarī
Rasaprakāśasudhākara
Rasaratnasamuccaya
Rasaratnākara
Rasendracintāmaṇi
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
Skandapurāṇa
Sūryaśatakaṭīkā
Ānandakanda
Śukasaptati
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Agastīyaratnaparīkṣā
Bhāvaprakāśa
Dhanurveda
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
Mugdhāvabodhinī
Parāśaradharmasaṃhitā
Rasasaṃketakalikā
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
Yogaratnākara
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
Aitareya-Āraṇyaka
Aitareyabrāhmaṇa
AB, 1, 19, 6.1 añjanti yam prathayanto na
viprā ity ajyamānāyābhirūpā /
AB, 2, 12, 12.0 tubhyaṃ stokā ghṛtaścuto 'gne
viprāya santyeti ghṛtaścuto hi bhavanti //
AB, 2, 40, 5.0 sa yantā
vipra eṣām iti śaṃsaty apāno vai yantāpānena hyayaṃ yataḥ prāṇo na parāṅ bhavaty apānam eva tat saṃbhāvayaty apānaṃ saṃskurute //
AB, 2, 41, 7.0 sa yantā
vipra eṣām iti śaṃsati vāyur vai yantā vāyunā hīdaṃ yatam antarikṣaṃ na samṛcchati vāyum eva tat kalpayati vāyum apyeti //
AB, 3, 20, 4.0 ye tvāhihatye maghavann avardhan ye śāmbare harivo ye gaviṣṭau ye tvā nūnam anumadanti
viprāḥ pibendra somaṃ sagaṇo marudbhir iti //
Atharvaprāyaścittāni
AVPr, 2, 7, 13.0 saṃsthitahomeṣv agniḥ śucivratatamaḥ śucir
vipraḥ śuciḥ kaviḥ //
AVPr, 2, 7, 37.0 saṃsthitahomeṣu śivau bhavatam adya naḥ agnināgniḥ saṃsṛjyate kavir gṛhapatir yuvā havyavāḍ juhvāsyaḥ tvaṃ hy agne agninā
vipro vipreṇa san satā sakhā sakhyā samidhyase //
AVPr, 2, 7, 37.0 saṃsthitahomeṣu śivau bhavatam adya naḥ agnināgniḥ saṃsṛjyate kavir gṛhapatir yuvā havyavāḍ juhvāsyaḥ tvaṃ hy agne agninā vipro
vipreṇa san satā sakhā sakhyā samidhyase //
Atharvaveda (Paippalāda)
AVP, 19, 31, 9.2 varco me devaḥ savitā dadhātu varco
vipraḥ kaśyapo me dadhātu //
Atharvaveda (Śaunaka)
AVŚ, 3, 3, 2.1 dūre cit santam aruṣāsa indram ā cyāvayantu sakhyāya
vipram /
AVŚ, 4, 1, 5.2 ahar yacchukraṃ jyotiṣo janiṣṭātha dyumanto vi vasantu
viprāḥ //
AVŚ, 5, 2, 4.1 yadi cin nu tvā dhanā jayantaṃ raṇe raṇe anumadanti
viprāḥ /
AVŚ, 9, 5, 13.1 ajo hy agner ajaniṣṭa śokād
vipro viprasya sahaso vipaścit /
AVŚ, 9, 5, 13.1 ajo hy agner ajaniṣṭa śokād vipro
viprasya sahaso vipaścit /
AVŚ, 9, 10, 28.2 ekaṃ sad
viprā bahudhā vadanty agniṃ yamaṃ mātariśvānam āhuḥ //
AVŚ, 18, 1, 22.2 viprasya vā yac chaśamāna ukthyo vājaṃ sasavāṁ upayāsi bhūribhiḥ //
Atharvavedapariśiṣṭa
AVPariś, 4, 2, 7.1 anena mantreṇa suvarṇaṃ śarīre nighṛṣya dakṣiṇena hastena
viprāya dadyāt //
AVPariś, 4, 2, 9.1 aparimitaguṇān tilān sauvarṇamaye tāmramaye vā pātre sthāpayitvā yad ajñānād ity abhimantrya
viprāya dadyāt //
Baudhāyanadharmasūtra
Baudhāyanagṛhyasūtra
BaudhGS, 3, 5, 19.1 sthālīsaṃkṣālanam ājyaśeṣam udakaśeṣaṃ ca pātryāṃ samānīyaudumbaraśākhayā palāśaśākhayā śamīśākhayā darbhamuṣṭinā vā sarvataḥ paryukṣan triḥ pradakṣiṇam agāraṃ paryeti tvaṃ
vipraḥ tvaṃ kaviḥ tvaṃ viśvā rūpāṇi dhārayan apa janyaṃ bhayaṃ nuda iti //
Gautamadharmasūtra
GautDhS, 1, 9, 13.1 na
vāyvagniviprādityāpo devatā gāś ca pratipaśyan vā mūtrapurīṣāmedhyān vyudasyet //
Gopathabrāhmaṇa
Jaiminigṛhyasūtra
Jaiminīya-Upaniṣad-Brāhmaṇa
Jaiminīyabrāhmaṇa
JB, 1, 65, 9.0 atha yājyā tvaṃ hy agne agninā
vipro vipreṇa san satā sakhā sakhyā samidhyasa iti //
JB, 1, 65, 9.0 atha yājyā tvaṃ hy agne agninā vipro
vipreṇa san satā sakhā sakhyā samidhyasa iti //
JB, 1, 127, 5.0 tau hāgatau mahayāṃcakrur ṛṣir
vipraḥ puraetā janānām ṛbhur dhīra uśanā kāvyena sa cid viveda nihitaṃ yad āsām apīcyaṃ guhyaṃ nāma gonām iti //
Kauśikasūtra
Kauṣītakibrāhmaṇa
KauṣB, 8, 5, 14.0 añjanti yaṃ prathayanto na
viprāḥ saṃsīdasva mahān asīty aktavatīṃ ca sannavatīṃ cābhirūpe abhiṣṭauti //
Maitrāyaṇīsaṃhitā
MS, 2, 13, 8, 6.9 agniṃ hotāraṃ manye dāsvantaṃ vasuṃ sūnuṃ sahaso jātavedasaṃ
vipraṃ na jātavedasam /
Mānavagṛhyasūtra
MānGS, 2, 17, 1.4 śivaḥ kapota iṣito no astv anāgā devāḥ śakuno gṛheṣu agnirhi
vipro juṣatāṃ havir naḥ pari hetiḥ pakṣiṇī no vṛṇaktu /
Nirukta
N, 2, 4, 3.1 adhyāpitā ye guruṃ nādriyante
viprā vācā manasā karmaṇā vā /
Pañcaviṃśabrāhmaṇa
PB, 15, 9, 3.0 ā jāgṛvir
vipra ṛtaṃ matīnām iti yad āpte pravatīḥ kuryur atipadyeran yad āvatyo bhavanty anatipādāya //
Taittirīyabrāhmaṇa
Taittirīyasaṃhitā
Vaikhānasagṛhyasūtra
VaikhGS, 3, 17, 3.0 ato devā idaṃ viṣṇus trīṇi padā viṣṇoḥ karmāṇi tadviṣṇoḥ paramaṃ tad
viprāsa iti ṣaḍvaiṣṇavā dvāv ādyāv ity eke //
Vaikhānasaśrautasūtra
VaikhŚS, 1, 4, 1.0 yuktaḥ śraddhānvito
viprair anujñātaḥ keśān romanakhāni ca vāpayitvā vidhinā snāta iṣe tvorje tvetyādi svādhyāyam adhīyīta śataṃ prāṇāyāmāṃś ca kṛtvā dhyāyan nārāyaṇam upoṣya sapatnīko ghṛtamiśraṃ haviṣyaṃ kṣīreṇa prāśnāti //
VaikhŚS, 1, 16, 17.0 agninā rayiṃ gayasphāna iti puṣṭimantāv ājyabhāgāv indrāgnī āgataṃ gīrbhir
vipra ity aindrāgnasya //
Vasiṣṭhadharmasūtra
VasDhS, 2, 11.1 adhyāpitā ye guruṃ nādriyante
viprā vācā manasā karmaṇā vā /
VasDhS, 16, 36.2 viprasya cārthe hy anṛtaṃ vadeyuḥ pañcānṛtāny āhur apātakāni //
Vājasaneyisaṃhitā (Mādhyandina)
VSM, 3, 51.2 astoṣata svabhānavo
viprā naviṣṭhayā matī yojā nvindra te harī //
VSM, 5, 14.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo
viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
VSM, 5, 14.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo viprā
viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
VSM, 7, 16.2 imam apāṃ saṃgame sūryasya śiśuṃ na
viprā matibhī rihanti /
VSM, 11, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo
viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
VSM, 11, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo viprā
viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
Vārāhagṛhyasūtra
VārGS, 16, 7.4 añjanti
vipraṃ sukṛtaṃ na gobhir yad dampatī sumanasā kṛṇoṣi /
Āśvalāyanagṛhyasūtra
ĀśvGS, 3, 4, 1.0 devatās tarpayati prajāpatir brahmā vedā devā ṛṣayaḥ sarvāṇi chandāṃsy oṃkāro vaṣaṭkāro vyāhṛtayaḥ sāvitrī yajñā dyāvāpṛthivī antarikṣam ahorātrāṇi saṃkhyāḥ siddhāḥ samudrā nadyo girayaḥ kṣetrauṣadhivanaspatigandharvāpsaraso nāgā vayāṃsi gāvaḥ sādhyā
viprā yakṣā rakṣāṃsi bhūtāny evamantāni //
Āśvālāyanaśrautasūtra
ĀśvŚS, 4, 4, 2.1 tam pravakṣyatsu paścād anasas tripadamātre 'ntareṇa vartmanī avasthāya preṣito 'gne abhihiṃkārāt tvaṃ
vipras tvaṃ kavis tvaṃ viśvāni dhārayan /
ĀśvŚS, 4, 13, 7.2 tvam agne vratapā ity uttamām uddharet tvaṃ no agne mahobhir iti naveme
viprasyeti sūkte yukṣvā hi preṣṭhaṃ vas tvam agne bṛhadvaya ity aṣṭādaśa /
Śatapathabrāhmaṇa
ŚBM, 1, 4, 2, 7.2 ete vai
viprā yadṛṣaya ete hyetam anvamadaṃs tasmādāha viprānumadita iti //
ŚBM, 1, 4, 2, 7.2 ete vai viprā yadṛṣaya ete hyetam anvamadaṃs tasmādāha
viprānumadita iti //
ŚBM, 5, 1, 2, 8.2 vyanto
viprāya matiṃ teṣāṃ viśipriyāṇāṃ vo 'ham iṣam ūrjaṃ samagrabham upayāmagṛhīto 'sīndrāya tvā juṣṭameṣa te yonir indrāya tvā juṣṭatamamiti sādayaty ūrg vai raso rasamevaitenojjayati //
ŚBM, 5, 1, 5, 24.2 vājino no dhaneṣu
viprā amṛtā ṛtajñāḥ asya madhvaḥ pibata mādayadhvaṃ tṛptā yāta pathibhir devayānairiti //
ŚBM, 6, 3, 1, 16.2 manaś caivaitat prāṇāṃś caitasmai karmaṇe yuṅkte
viprā viprasyeti prajāpatir vai vipro devā viprā bṛhato vipaścita iti prajāpatirvai bṛhan vipaścid vi hotrā dadha iti yadvā eṣa cīyate tad eṣa hotrā vidhatte cite hyetasminhotrā adhividhīyante vayunāvid ity eṣa hīdaṃ vayunam avindad eka id ity eko hy eṣa idaṃ sarvaṃ vayunam avindan mahī devasya savituḥ pariṣṭutir iti mahatī devasya savituḥ pariṣṭutir ityetat //
ŚBM, 6, 3, 1, 16.2 manaś caivaitat prāṇāṃś caitasmai karmaṇe yuṅkte viprā
viprasyeti prajāpatir vai vipro devā viprā bṛhato vipaścita iti prajāpatirvai bṛhan vipaścid vi hotrā dadha iti yadvā eṣa cīyate tad eṣa hotrā vidhatte cite hyetasminhotrā adhividhīyante vayunāvid ity eṣa hīdaṃ vayunam avindad eka id ity eko hy eṣa idaṃ sarvaṃ vayunam avindan mahī devasya savituḥ pariṣṭutir iti mahatī devasya savituḥ pariṣṭutir ityetat //
ŚBM, 6, 3, 1, 16.2 manaś caivaitat prāṇāṃś caitasmai karmaṇe yuṅkte viprā viprasyeti prajāpatir vai
vipro devā viprā bṛhato vipaścita iti prajāpatirvai bṛhan vipaścid vi hotrā dadha iti yadvā eṣa cīyate tad eṣa hotrā vidhatte cite hyetasminhotrā adhividhīyante vayunāvid ity eṣa hīdaṃ vayunam avindad eka id ity eko hy eṣa idaṃ sarvaṃ vayunam avindan mahī devasya savituḥ pariṣṭutir iti mahatī devasya savituḥ pariṣṭutir ityetat //
ŚBM, 6, 3, 1, 16.2 manaś caivaitat prāṇāṃś caitasmai karmaṇe yuṅkte viprā viprasyeti prajāpatir vai vipro devā
viprā bṛhato vipaścita iti prajāpatirvai bṛhan vipaścid vi hotrā dadha iti yadvā eṣa cīyate tad eṣa hotrā vidhatte cite hyetasminhotrā adhividhīyante vayunāvid ity eṣa hīdaṃ vayunam avindad eka id ity eko hy eṣa idaṃ sarvaṃ vayunam avindan mahī devasya savituḥ pariṣṭutir iti mahatī devasya savituḥ pariṣṭutir ityetat //
Śāṅkhāyanagṛhyasūtra
ŚāṅkhGS, 4, 9, 3.0 agnis tṛpyatu vāyus tṛpyatu sūryas tṛpyatu viṣṇus tṛpyatu prajāpatis tṛpyatu virūpākṣas tṛpyatu sahasrākṣas tṛpyatu somaḥ brahmā vedāḥ devāḥ ṛṣayaḥ sarvāṇi ca chandāṃsi oṃkāraḥ vaṣaṭkāraḥ mahāvyāhṛtayaḥ sāvitrī yajñāḥ dyāvāpṛthivī nakṣatrāṇi antarikṣam ahorātrāṇi saṃkhyāḥ saṃdhyāḥ samudrāḥ nadyaḥ girayaḥ kṣetrauṣadhivanaspatigandharvāpsarasaḥ nāgāḥ vayāṃsi siddhāḥ sādhyāḥ
viprāḥ yakṣāḥ rakṣāṃsi bhūtāny evamantāni tṛpyantu śrutiṃ tarpayāmi smṛtiṃ tarpayāmi dhṛtiṃ tarpayāmi ratiṃ tarpayāmi gatiṃ tarpayāmi matiṃ tarpayāmi śraddhāmedhe dhāraṇāṃ ca gobrāhmaṇaṃ sthāvarajaṅgamāni sarvabhūtāni tṛpyantv iti yajñopavītī //
Ṛgveda
ṚV, 1, 51, 1.2 yasya dyāvo na vicaranti mānuṣā bhuje maṃhiṣṭham abhi
vipram arcata //
ṚV, 1, 62, 4.1 sa suṣṭubhā sa stubhā sapta
vipraiḥ svareṇādriṃ svaryo navagvaiḥ /
ṚV, 1, 82, 2.2 astoṣata svabhānavo
viprā naviṣṭhayā matī yojā nv indra te harī //
ṚV, 1, 85, 11.2 ā gacchantīm avasā citrabhānavaḥ kāmaṃ
viprasya tarpayanta dhāmabhiḥ //
ṚV, 1, 118, 3.2 kim aṅga vām praty avartiṃ gamiṣṭhāhur
viprāso aśvinā purājāḥ //
ṚV, 1, 119, 7.2 kṣetrād ā
vipraṃ janatho vipanyayā pra vām atra vidhate daṃsanā bhuvat //
ṚV, 1, 127, 1.1 agniṃ hotāram manye dāsvantaṃ vasuṃ sūnuṃ sahaso jātavedasaṃ
vipraṃ na jātavedasam /
ṚV, 1, 127, 2.1 yajiṣṭhaṃ tvā yajamānā huvema jyeṣṭham aṅgirasāṃ
vipra manmabhir viprebhiḥ śukra manmabhiḥ /
ṚV, 1, 127, 2.1 yajiṣṭhaṃ tvā yajamānā huvema jyeṣṭham aṅgirasāṃ vipra manmabhir
viprebhiḥ śukra manmabhiḥ /
ṚV, 1, 151, 6.2 ava tmanā sṛjatam pinvataṃ dhiyo yuvaṃ
viprasya manmanām irajyathaḥ //
ṚV, 1, 164, 46.2 ekaṃ sad
viprā bahudhā vadanty agniṃ yamam mātariśvānam āhuḥ //
ṚV, 2, 18, 3.2 mo ṣu tvām atra bahavo hi
viprā ni rīraman yajamānāso anye //
ṚV, 2, 24, 13.1 utāśiṣṭhā anu śṛṇvanti vahnayaḥ sabheyo
vipro bharate matī dhanā /
ṚV, 2, 36, 4.1 ā vakṣi devāṁ iha
vipra yakṣi cośan hotar ni ṣadā yoniṣu triṣu /
ṚV, 3, 3, 3.1 ketuṃ yajñānāṃ vidathasya sādhanaṃ
viprāso agnim mahayanta cittibhiḥ /
ṚV, 3, 7, 7.1 adhvaryubhiḥ pañcabhiḥ sapta
viprāḥ priyaṃ rakṣante nihitam padaṃ veḥ /
ṚV, 3, 8, 5.2 punanti dhīrā apaso manīṣā devayā
vipra ud iyarti vācam //
ṚV, 3, 31, 5.1 vīᄆau satīr abhi dhīrā atṛndan prācāhinvan manasā sapta
viprāḥ /
ṚV, 3, 33, 4.2 na vartave prasavaḥ sargataktaḥ kiṃyur
vipro nadyo johavīti //
ṚV, 3, 33, 12.1 atāriṣur bharatā gavyavaḥ sam abhakta
vipraḥ sumatiṃ nadīnām /
ṚV, 3, 47, 4.2 ye tvā nūnam anumadanti
viprāḥ pibendra somaṃ sagaṇo marudbhiḥ //
ṚV, 3, 58, 3.2 kim aṅga vām praty avartiṃ gamiṣṭhāhur
viprāso aśvinā purājāḥ //
ṚV, 4, 2, 15.1 adhā mātur uṣasaḥ sapta
viprā jāyemahi prathamā vedhaso nṝn /
ṚV, 4, 17, 16.1 gavyanta indraṃ sakhyāya
viprā aśvāyanto vṛṣaṇaṃ vājayantaḥ /
ṚV, 4, 29, 4.1 acchā yo gantā nādhamānam ūtī itthā
vipraṃ havamānaṃ gṛṇantam /
ṚV, 4, 29, 5.1 tvotāso maghavann indra
viprā vayaṃ te syāma sūrayo gṛṇantaḥ /
ṚV, 5, 1, 7.1 pra ṇu tyaṃ
vipram adhvareṣu sādhum agniṃ hotāram īḍate namobhiḥ /
ṚV, 5, 2, 11.1 etaṃ te stomaṃ tuvijāta
vipro rathaṃ na dhīraḥ svapā atakṣam /
ṚV, 5, 30, 15.2 gharmaś cit taptaḥ pravṛje ya āsīd ayasmayas tam v ādāma
viprāḥ //
ṚV, 5, 31, 7.1 tad in nu te karaṇaṃ dasma
viprāhiṃ yad ghnann ojo atrāmimīthāḥ /
ṚV, 5, 43, 1.2 maho rāye bṛhatīḥ sapta
vipro mayobhuvo jaritā johavīti //
ṚV, 5, 43, 7.1 añjanti yam prathayanto na
viprā vapāvantaṃ nāgninā tapantaḥ /
ṚV, 5, 58, 2.2 mayobhuvo ye amitā mahitvā vandasva
vipra tuvirādhaso nṝn //
ṚV, 5, 76, 1.1 ā bhāty agnir uṣasām anīkam ud
viprāṇāṃ devayā vāco asthuḥ /
ṚV, 5, 80, 1.2 devīm uṣasaṃ svar āvahantīm prati
viprāso matibhir jarante //
ṚV, 6, 7, 3.1 tvad
vipro jāyate vājy agne tvad vīrāso abhimātiṣāhaḥ /
ṚV, 6, 11, 3.2 vepiṣṭho aṅgirasāṃ yaddha
vipro madhu cchando bhanati rebha iṣṭau //
ṚV, 6, 17, 14.1 sa no vājāya śravasa iṣe ca rāye dhehi dyumata indra
viprān /
ṚV, 6, 22, 2.1 tam u naḥ pūrve pitaro navagvāḥ sapta
viprāso abhi vājayantaḥ /
ṚV, 6, 33, 2.2 tvaṃ
viprebhir vi paṇīṃr aśāyas tvota it sanitā vājam arvā //
ṚV, 6, 38, 5.2 mahām ugram avase
vipra nūnam ā vivāsema vṛtratūryeṣu //
ṚV, 6, 50, 10.1 uta tyā me havam ā jagmyātaṃ nāsatyā dhībhir yuvam aṅga
viprā /
ṚV, 6, 51, 2.1 veda yas trīṇi vidathāny eṣāṃ devānāṃ janma sanutar ā ca
vipraḥ /
ṚV, 6, 65, 4.2 idā
viprāya jarate yad ukthā ni ṣma māvate vahathā purā cit //
ṚV, 6, 68, 3.2 vajreṇānyaḥ śavasā hanti vṛtraṃ siṣakty anyo vṛjaneṣu
vipraḥ //
ṚV, 6, 70, 4.2 urvī pṛthvī hotṛvūrye purohite te id
viprā īᄆate sumnam iṣṭaye //
ṚV, 7, 2, 7.1 viprā yajñeṣu mānuṣeṣu kārū manye vāṃ jātavedasā yajadhyai /
ṚV, 7, 22, 4.1 śrudhī havaṃ vipipānasyādrer bodhā
viprasyārcato manīṣām /
ṚV, 7, 31, 11.1 uruvyacase mahine suvṛktim indrāya brahma janayanta
viprāḥ /
ṚV, 7, 38, 8.1 vāje vāje 'vata vājino no dhaneṣu
viprā amṛtā ṛtajñāḥ /
ṚV, 7, 61, 2.1 pra vāṃ sa mitrāvaruṇāv ṛtāvā
vipro manmāni dīrghaśrud iyarti /
ṚV, 7, 72, 3.2 āvivāsan rodasī dhiṣṇyeme acchā
vipro nāsatyā vivakti //
ṚV, 7, 78, 2.1 prati ṣīm agnir jarate samiddhaḥ prati
viprāso matibhir gṛṇantaḥ /
ṚV, 7, 80, 1.1 prati stomebhir uṣasaṃ vasiṣṭhā gīrbhir
viprāsaḥ prathamā abudhran /
ṚV, 7, 87, 4.2 vidvān padasya guhyā na vocad yugāya
vipra uparāya śikṣan //
ṚV, 7, 88, 4.2 stotāraṃ
vipraḥ sudinatve ahnāṃ yān nu dyāvas tatanan yād uṣāsaḥ //
ṚV, 7, 88, 6.2 mā ta enasvanto yakṣin bhujema yandhi ṣmā
vipra stuvate varūtham //
ṚV, 8, 3, 4.2 satyaḥ so asya mahimā gṛṇe śavo yajñeṣu
viprarājye //
ṚV, 8, 19, 2.1 vibhūtarātiṃ
vipra citraśociṣam agnim īᄆiṣva yanturam /
ṚV, 8, 21, 4.1 vayaṃ hi tvā bandhumantam abandhavo
viprāsa indra yemima /
ṚV, 8, 60, 3.2 mandro yajiṣṭho adhvareṣv īḍyo
viprebhiḥ śukra manmabhiḥ //
ṚV, 9, 85, 7.1 atyam mṛjanti kalaśe daśa kṣipaḥ pra
viprāṇām matayo vāca īrate /
ṚV, 9, 86, 24.1 tvāṃ soma pavamānaṃ svādhyo 'nu
viprāso amadann avasyavaḥ /
ṚV, 9, 86, 39.2 tvaṃ suvīro asi soma viśvavit taṃ tvā
viprā upa girema āsate //
ṚV, 9, 96, 6.1 brahmā devānām padavīḥ kavīnām ṛṣir
viprāṇām mahiṣo mṛgāṇām /
ṚV, 9, 97, 35.1 somaṃ gāvo dhenavo vāvaśānāḥ somaṃ
viprā matibhiḥ pṛcchamānāḥ /
ṚV, 10, 6, 5.2 ā yaṃ
viprāso matibhir gṛṇanti jātavedasaṃ juhvaṃ sahānām //
ṚV, 10, 11, 5.2 viprasya vā yacchaśamāna ukthyaṃ vājaṃ sasavāṁ upayāsi bhūribhiḥ //
ṚV, 10, 25, 10.2 ayaṃ kakṣīvato maho vi vo made matiṃ
viprasya vardhayad vivakṣase //
ṚV, 10, 30, 4.1 yo anidhmo dīdayad apsv antar yaṃ
viprāsa īḍate adhvareṣu /
ṚV, 10, 39, 8.1 yuvaṃ
viprasya jaraṇām upeyuṣaḥ punaḥ kaler akṛṇutaṃ yuvad vayaḥ /
ṚV, 10, 40, 14.2 ka īṃ ni yeme katamasya jagmatur
viprasya vā yajamānasya vā gṛham //
ṚV, 10, 41, 3.2 viprasya vā yat savanāni gacchatho 'ta ā yātam madhupeyam aśvinā //
ṚV, 10, 42, 1.2 vācā
viprās tarata vācam aryo ni rāmaya jaritaḥ soma indram //
ṚV, 10, 43, 7.2 vardhanti
viprā maho asya sādane yavaṃ na vṛṣṭir divyena dānunā //
ṚV, 10, 47, 4.1 sanadvājaṃ
vipravīraṃ tarutraṃ dhanaspṛtaṃ śūśuvāṃsaṃ sudakṣam /
ṚV, 10, 47, 5.2 bhadravrātaṃ
vipravīraṃ svarṣām asmabhyaṃ citraṃ vṛṣaṇaṃ rayiṃ dāḥ //
ṚV, 10, 50, 7.1 ye te
vipra brahmakṛtaḥ sute sacā vasūnāṃ ca vasunaś ca dāvane /
ṚV, 10, 61, 23.2 vipraḥ preṣṭhaḥ sa hy eṣām babhūva parā ca vakṣad uta parṣad enān //
ṚV, 10, 64, 16.2 ukthebhir atra matibhiś ca
vipro 'pīpayad gayo divyāni janma //
ṚV, 10, 78, 1.1 viprāso na manmabhiḥ svādhyo devāvyo na yajñaiḥ svapnasaḥ /
ṚV, 10, 123, 4.1 jānanto rūpam akṛpanta
viprā mṛgasya ghoṣam mahiṣasya hi gman /
ṚV, 10, 165, 2.2 agnir hi
vipro juṣatāṃ havir naḥ pari hetiḥ pakṣiṇī no vṛṇaktu //
Ṛgvedakhilāni
ṚVKh, 1, 2, 2.2 taṃ vāṃ ratiṃ vidatheṣu
viprā rebhanto dasrāv agaman manasyum //
ṚVKh, 1, 3, 7.1 evā niṣac copaniṣac ca
viprā yuvāṃ rebhatyau sayujā suparṇyau /
Ṛgvedavedāṅgajyotiṣa
ṚVJ, 1, 3.2 viprāṇāṃ saṃmataṃ loke yajñakālārthasiddhaye //
Ṛgvidhāna
Avadānaśataka
AvŚat, 19, 2.1 atha bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śāntaḥ śāntaparivāro mukto muktaparivāra āśvasta āśvastaparivāro vinīto vinītaparivāro 'rhann arhatparivāro vītarāgo vītarāgaparivāraḥ prāsādikaḥ prāsādikaparivāro vṛṣabha iva gogaṇaparivṛto gaja iva kalabhagaṇaparivṛtaḥ siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛto haṃsa iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto
vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ svaśva iva turagagaṇaparivṛtaḥ śūra iva yodhagaṇaparivṛto deśika ivādhvagagaṇaparivṛtaḥ sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ śreṣṭhīva paurajanaparivṛtaḥ koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaś cakravartīva putrasahasraparivṛtaś candra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ sūrya iva raśmisahasraparivṛto dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛto virūḍha iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛto virūpākṣa iva nāgagaṇaparivṛto dhanada iva yakṣagaṇaparivṛto vemacitrīvāsuragaṇaparivṛtaḥ śakra iva tridaśagaṇaparivṛto brahmā iva brahmakāyikaparivṛtaḥ stimita iva jalanidhiḥ sajala iva jaladharo vimada iva gajapatiḥ sudāntair indriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāro 'nekair āveṇikair buddhadharmaiḥ parivṛto bhagavāṃs tat puraṃ praviśati //
Buddhacarita
BCar, 1, 31.1 viprāśca khyātāḥ śrutaśīlavāgbhiḥ śrutvā nimittāni vicārya samyak /
BCar, 7, 4.1 viprāśca gatvā bahiridhmahetoḥ prāptāḥ samitpuṣpapavitrahastāḥ /
BCar, 9, 3.1 tau nyāyatastaṃ pratipūjya
vipraṃ tenārcitau tāvapi cānurūpam /
BCar, 9, 7.1 tasmāttatastāvupalabhya tattvaṃ taṃ
vipramāmantrya tadaiva sadyaḥ /
BCar, 10, 11.1 jñānaṃ paraṃ vā pṛthivīśriyaṃ vā
viprairya ukto 'dhigamiṣyatīti /
Mahābhārata
MBh, 1, 21, 17.1 tvaṃ
vipraiḥ satatam ihejyase phalārthaṃ vedāṅgeṣvatulabalaugha gīyase ca /
MBh, 1, 51, 1.3 icchāmyahaṃ varam asmai pradātuṃ tan me
viprā vitaradhvaṃ sametāḥ //
MBh, 1, 51, 2.2 bālo 'pi
vipro mānya eveha rājñāṃ yaś cāvidvān yaśca vidvān yathāvat /
MBh, 1, 51, 6.3 sa rājānaṃ prāha pṛṣṭastadānīṃ yathāhur
viprāstadvad etan nṛdeva //
MBh, 1, 71, 49.2 guroḥ sakāśāt samavāpya vidyāṃ bhittvā kukṣiṃ nirvicakrāma
vipraḥ /
MBh, 1, 71, 55.1 mayā cemāṃ
vipradharmoktisīmāṃ maryādāṃ vai sthāpitāṃ sarvaloke /
MBh, 1, 184, 4.2 ato 'gram ādāya kuruṣva bhadre baliṃ ca
viprāya ca dehi bhikṣām //
MBh, 1, 186, 3.7 saṃgīyamānāḥ prayayuḥ prahṛṣṭā dīpair jvaladbhiḥ sahitāśca
vipraiḥ /
MBh, 1, 190, 12.2 viprāṃstu saṃtarpya yudhiṣṭhiro 'nnair gobhiśca ratnair vividhair apūrvaiḥ /
MBh, 2, 57, 20.2 yathā tathā vo 'stu namaśca vo 'stu mamāpi ca svasti diśantu
viprāḥ //
MBh, 3, 111, 8.2 kaccit tvayā prīyate caiva
vipra kaccit svādhyāyaḥ kriyate ṛśyaśṛṅga //
MBh, 3, 118, 1.3 sarvāṇi
viprair upaśobhitāni kvacit kvacid bhārata sāgarasya //
MBh, 3, 119, 9.1 kathaṃ nu bhīṣmaś ca kṛpaś ca
vipro droṇaś ca rājā ca kulasya vṛddhaḥ /
MBh, 3, 132, 5.2 kathaṃprabhāvaḥ sa babhūva
vipras tathāyuktaṃ yo nijagrāha bandim /
MBh, 3, 132, 7.1 taṃ vai
viprāḥ paryabhavaṃś ca śiṣyās taṃ ca jñātvā viprakāraṃ guruḥ saḥ /
MBh, 3, 132, 15.1 rarakṣa sā cāpyati taṃ sumantraṃ jāto 'py evaṃ na sa śuśrāva
vipraḥ /
MBh, 3, 132, 18.2 tad vai tattvaṃ sarvam ājñāya mātur ityabravīcchvetaketuṃ sa
vipraḥ //
MBh, 3, 133, 5.3 na vai bālāḥ praviśantyatra
viprā vṛddhā vidvāṃsaḥ praviśanti dvijāgryāḥ //
MBh, 3, 134, 21.2 aṣṭāvakraṃ pūjayanto 'bhyupeyur
viprāḥ sarve prāñjalayaḥ pratītāḥ //
MBh, 3, 134, 38.1 atra kaunteya sahito bhrātṛbhis tvaṃ sukhoṣitaḥ saha
vipraiḥ pratītaḥ /
MBh, 3, 184, 4.3 tārkṣyaṃ
vipraṃ dharmayuktaṃ hitaṃ ca sarasvatī vākyam idaṃ babhāṣe //
MBh, 3, 190, 75.1 ikṣvākavo hanta carāmi vaḥ priyaṃ nihanmīmaṃ
vipram adya pramathya /
MBh, 3, 225, 4.1 tataḥ kadācit kuśalaḥ kathāsu
vipro 'bhyagacchad bhuvi kauraveyān /
MBh, 3, 294, 42.2 labdhvā kṛṣṇāṃ saindhavaṃ drāvayitvā
vipraiḥ sārdhaṃ kāmyakād āśramāt te /
MBh, 5, 23, 10.2 droṇaḥ saputraśca kṛpaśca
vipro maheṣvāsāḥ kaccid ete 'pyarogāḥ //
MBh, 5, 47, 61.1 pūrvāhṇe māṃ kṛtajapyaṃ kadācid
vipraḥ provācodakānte manojñam /
MBh, 6, 4, 19.2 pradakṣiṇāścaiva bhavanti saṃkhye dhruvaṃ jayaṃ tatra vadanti
viprāḥ //
MBh, 8, 29, 5.2 guror bhayāc cāpi na celivān ahaṃ tac cāvabuddho dadṛśe sa
vipraḥ //
MBh, 8, 29, 23.2 bravīti tac cāmuta
viprapūrvāt tac cāpi sarvaṃ mama duryodhane 'sti //
MBh, 9, 42, 39.2 atrir dhīmān
vipramukhyo babhūva hotā yasmin kratumukhye mahātmā //
MBh, 12, 63, 7.2 tathā
viprasyāśramāḥ sarva eva purā rājan brahmaṇā vai nisṛṣṭāḥ //
MBh, 12, 63, 8.2 ṛjur mṛdur anṛśaṃsaḥ kṣamāvān sa vai
vipro netaraḥ pāpakarmā //
MBh, 12, 194, 4.1 yatkāraṇaṃ mantravidhiḥ pravṛtto jñāne phalaṃ yat pravadanti
viprāḥ /
MBh, 12, 339, 18.1 yad vai sūte dhātur ādyaṃ nidhānaṃ tad vai
viprāḥ pravadante 'niruddham /
MBh, 12, 344, 10.1 tataḥ sa
vipraḥ kṛtadharmaniścayaḥ kṛtābhyanujñaḥ svajanena dharmavit /
MBh, 13, 70, 29.2 jñātvā deyā
vipra gavāntaraṃ hi duḥkhaṃ jñātuṃ pāvakādityabhūtam //
MBh, 13, 76, 7.2 kleśair
vipraṃ yo 'phalaiḥ saṃyunakti tasyāvīryāścāphalāścaiva lokāḥ //
MBh, 13, 96, 8.1 kecid bisānyakhanaṃstatra rājann anye mṛṇālānyakhanaṃstatra
viprāḥ /
MBh, 13, 96, 42.3 sahasrākṣo devarāṭ samprahṛṣṭaḥ samīkṣya taṃ kopanaṃ
vipramukhyam //
MBh, 13, 143, 26.2 sa mahendraḥ stūyate vai mahādhvare
viprair eko ṛksahasraiḥ purāṇaiḥ //
MBh, 14, 9, 1.3 kaccid devānāṃ sukhakāmo 'si
vipra kaccid devāstvāṃ paripālayanti //
MBh, 14, 9, 5.2 sarvān kāmān anujāto 'si
vipra yastvaṃ devānāṃ mantrayase purodhāḥ /
MBh, 14, 9, 5.3 ubhau ca te janmamṛtyū vyatītau kiṃ saṃvartastava kartādya
vipra //
MBh, 14, 10, 9.3 prapadye 'haṃ śarma
viprendra tvattaḥ prayaccha tasmād abhayaṃ vipramukhya //
MBh, 14, 10, 9.3 prapadye 'haṃ śarma viprendra tvattaḥ prayaccha tasmād abhayaṃ
vipramukhya //
MBh, 14, 10, 15.3 ātmā hi me pravyathate muhur muhur na me svāsthyaṃ jāyate cādya
vipra //
MBh, 14, 33, 1.3 vipro 'smi mukto 'smi vanecaro 'smi gṛhasthadharmā brahmacārī tathāsmi //
MBh, 15, 21, 8.2 vaiśyāputraḥ sahito gautamena dhaumyo
viprāścānvayur bāṣpakaṇṭhāḥ //
Manusmṛti
ManuS, 7, 79.2 dharmārthaṃ caiva
viprebhyo dadyād bhogān dhanāni ca //
Pāśupatasūtra
Rāmāyaṇa
Saundarānanda
Vṛddhayamasmṛti
Śvetāśvataropaniṣad
ŚvetU, 2, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo
viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
ŚvetU, 2, 4.1 yuñjate mana uta yuñjate dhiyo viprā
viprasya bṛhato vipaścitaḥ /
Agnipurāṇa
Amarakośa
Aṣṭāṅgahṛdayasaṃhitā
Bṛhatkathāślokasaṃgraha
BKŚS, 1, 28.2 gacchann anyatra śuśrāva dhvaniṃ
viprasya jalpataḥ //
BKŚS, 21, 1.2 māsam āsiṣi
vipraiś ca prasannaiḥ saprasannakaiḥ //
BKŚS, 22, 311.2 niṣevamānaḥ sukṛtaṃ ca saṃtataṃ nināya
vipraḥ saphalaṃ samāśatam //
Daśakumāracarita
DKCar, 1, 2, 4.2 tatra hetihatikiṇāṅkaṃ kālāyasakarkaśakāyaṃ
yajñopavītenānumeyaviprabhāvaṃ vyaktakirātaprabhāvaṃ locanaparuṣaṃ kamapi puruṣaṃ dadarśa //
DKCar, 1, 3, 5.1 vipro 'sau bahutanayo vidvānnirdhanaḥ sthaviraśca dānayogya iti tasmai karuṇāpūrṇamanā ratnamadām /
DKCar, 2, 2, 16.1 evaṃ sthite 'nayā prajāpativihitaṃ svadharmamullaṅghya kvacidāgantukaṃ rūpamātradhane
viprayūni svenaiva dhanavyayena ramamāṇayā māsamātram atyavāhi //
DKCar, 2, 5, 91.1 etadarthameva vidyāmayaṃ śulkam arjituṃ gato 'bhūd avantinagarīm ujjayinīm asmadvaivāhyakulajaḥ ko'pi
vipradārakaḥ //
Divyāvadāna
Divyāv, 9, 29.0 atha bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śāntaḥ śāntaparivāro mukto muktaparivāra āśvasta āśvastaparivāro vinīto vinītaparivāro 'rhannarhatparivāro vītarāgo vītarāgaparivāraḥ prāsādikaḥ prāsādikaparivāraḥ vṛṣabha iva gogaṇaparivṛtaḥ siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivāraḥ haṃsarāja iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ suparṇa iva pakṣigaṇaparivṛtaḥ
vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ śūra iva yodhagaṇaparivṛtaḥ deśika ivādhvagaṇaparivṛtaḥ sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ śreṣṭhīva paurajanaparivṛtaḥ koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaḥ cakravartīva putrasahasraparivṛtaḥ candra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ sūrya iva raśmisahasraparivṛtaḥ dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛtaḥ virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛto virūpākṣa iva nāgagaṇaparivṛtaḥ dhanada iva yakṣagaṇaparivṛtaḥ vemacitrir ivāsuragaṇaparivṛtaḥ śakra iva tridaśagaṇaparivṛtaḥ brahmeva brahmakāyikaparivṛtaḥ stimita iva jalanidhiḥ sajala iva jalanidhiḥ vimada iva gajapatiḥ sudāntairindriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāro dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇair aśītyānuvyañjanairvirājitagātro daśabhirbalaiścaturbhirvaiśāradyaistribhiḥ smṛtyupasthānairmahākaruṇayā ca //
Divyāv, 12, 81.1 atha bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śāntaḥ śāntaparivāro mukto muktaparivāra āśvasta āśvastaparivāro vinīto vinītaparivāro 'rhannarhatparivāro vītarāgo vītarāgaparivāraḥ prāsādikaḥ prāsādikaparivāro vṛṣabha iva gogaṇaparivṛto gaja iva kalabhagaṇaparivṛtaḥ siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛto rājahaṃsa iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto
vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ śūra iva yodhagaṇaparivṛto deśika ivādhvagaṇaparivṛtaḥ sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ śreṣṭhīva pauragaṇaparivṛtaḥ koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaścakravartīva putrasahasraparivṛtaścandra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ sūrya iva raśmisahasraparivṛto virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛto virūpākṣa iva nāgagaṇaparivṛto dhanada iva yakṣagaṇaparivṛto dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛto vemacitra ivāsuragaṇaparivṛtaḥ śakra iva tridaśagaṇaparivṛto brahmeva brahmakāyikagaṇaparivṛtaḥ stimita iva jalanidhiḥ sajala iva jaladharo vimada iva gajapatiḥ sudāntairindriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāro 'nekairāveṇikairbuddhadharmairmahatā bhikṣusaṃghena ca puraskṛto yena śrāvastī tena cārikāṃ prakrāntaḥ //
Divyāv, 13, 320.1 atha bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śāntaḥ śāntaparivāro mukto muktaparivāra āśvasta āśvastaparivāro vinīto vinītaparivāro 'rhannarhatparivāro vītarāgo vītarāgaparivāraḥ prāsādikaḥ prāsādikaparivāro vṛṣabha iva gogaṇaparivṛto gaja iva kalabhaparivṛtaḥ siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛto haṃsarāja iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto
vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ śūra iva yodhagaṇaparivṛto deśika ivādhvagagaṇaparivṛtaḥ sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ śreṣṭhīva pauragaṇaparivṛtaḥ koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaścakravartīva putrasahasraparivṛtaścandra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ sūrya iva raśmisahasraparivṛto dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛto virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛto virūpākṣa iva nāgagaṇaparivṛto dhanada iva yakṣagaṇaparivṛto vemacitrīvāsuragaṇaparivṛtaḥ śakra iva tridaśagaṇaparivṛto brahmeva brahmakāyikagaṇaparivṛtaḥ stimita iva jalanidhiḥ sajala iva jaladharo vimada iva gajapatiḥ sudāntendriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāro dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛto 'śītyānuvyañjanairvirājitagātro vyāmaprabhālaṃkṛtamūrtiḥ sūryasahasrātirekaprabho jaṅgama iva ratnaparvataḥ samantato bhadrako daśabhirbalaiścaturbhir vaiśāradyaistribhirāveṇikaiḥ smṛtyupasthānairmahākaruṇayā ca samanvāgata ājñātakauṇḍinyabāṣpamahānāmāniruddhaśāriputramaudgalyāyanakāśyapānandaraivataprabhṛtibhir mahāśrāvakaiḥ parivṛto 'nyena ca mahatā bhikṣusaṃghena yena śuśumāragiristenopasaṃkrāntaḥ //
Divyāv, 19, 88.1 atha bhagavān dānto dāntaparivāraḥ śāntaḥ śāntaparivāro mukto muktaparivāra āśvasta āśvastaparivāro vinīto vinītaparivāro 'rhannarhatparivāro vītarāgo vītarāgaparivāraḥ prāsādikaḥ prāsādikaparivāro vṛṣabha iva gogaṇaparivṛto gajarāja iva kalabhagaṇaparivṛtaḥ siṃha iva daṃṣṭrigaṇaparivṛto haṃsarāja iva haṃsagaṇaparivṛtaḥ suparṇīva pakṣigaṇaparivṛto
vipra iva śiṣyagaṇaparivṛtaḥ suvaidya ivāturagaṇaparivṛtaḥ śūra iva yodhagaṇaparivṛto deśika ivādhvagaṇaparivṛtaḥ sārthavāha iva vaṇiggaṇaparivṛtaḥ śreṣṭhīva paurajanaparivṛtaḥ koṭṭarāja iva mantrigaṇaparivṛtaścakravartīva putrasahasraparivṛtaścandra iva nakṣatragaṇaparivṛtaḥ sūrya iva raśmisahasraparivṛto dhṛtarāṣṭra iva gandharvagaṇaparivṛto virūḍhaka iva kumbhāṇḍagaṇaparivṛto dhanada iva yakṣagaṇaparivṛto vemacitrīvāsuragaṇaparivṛtaḥ śakra iva tridaśagaṇaparivṛto brahmeva brahmakāyikaparivṛtaḥ stimita iva jalanidhiḥ sajala iva jaladharo vimada iva gajapatiḥ sudāntairindriyair asaṃkṣobhiteryāpathapracāro dvātriṃśatā mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ samalaṃkṛto 'śītyā cānuvyañjanairvirājitagātro vyāmaprabhālaṃkṛtamūrtiḥ sūryasahasrātirekaprabho jaṅgama iva ratnaparvataḥ samantato bhadrako daśabhirbalaiścaturbhirvaiśāradyaistribhirāveṇikaiḥ smṛtyupasthānairmahākaruṇayā ca samanvāgata ājñātakauṇḍinyāśvajidbāṣpamahānāmabhadrikaśāriputramaudgalyāyanakāśyapayaśaḥpūrṇaprabhṛtimahāśrāvakaiḥ parivṛto 'nyena ca mahatā bhikṣusaṃghena anekaiśca prāṇiśatasahasraiḥ śītavanaṃ mahāśmaśānaṃ samprasthitaḥ //
Harivaṃśa
HV, 1, 8.2 kathitaṃ bhavatā
vipra vistareṇa mayā śrutam //
HV, 2, 14.3 ripuṃ ripuṃjayaṃ
vipraṃ vṛkalam vṛkatejasam //
HV, 2, 52.1 etaṃ me saṃśayaṃ
vipra vyākhyātuṃ tvam ihārhasi /
HV, 9, 50.2 tam uttaṅko 'tha
viprarṣiḥ prayāntaṃ pratyavārayat //
HV, 11, 1.3 śrotum icchāmi
viprāgrya śrāddhasya ca paraṃ vidhiṃ /
HV, 12, 20.2 rame tvayāhaṃ
viprarṣe śṛṇu sarvaṃ yathātatham //
HV, 15, 50.1 kṛtasvastyayano
viprair hutvāgnīn vācya ca dvijān /
HV, 15, 58.2 kṛtasvastyayano
vipraiḥ prāyodhayam ahaṃ ripum //
HV, 20, 37.1 tām antaḥprasavāṃ dṛṣṭvā
vipraḥ prāha bṛhaspatiḥ /
HV, 24, 7.2 gāndinīṃ nāma sā gāṃ tu dadau
vipreṣu nityaśaḥ //
HV, 31, 6.2 adhvaryuṃ sāmagaṃ
vipraṃ sadasyaṃ sadanaṃ savam //
HV, 31, 9.3 āhur vedavido
viprā yaṃ yajñaṃ śāśvataṃ vibhum //
HV, 34, 7.2 havirdhāneṣu gāyanti
viprā makhamukhe sthitāḥ //
HV, 35, 58.2 mama yonir jalaṃ
vipra tac ca me toyapaṃ mukham //
HV, 39, 6.1 caritaṃ tasya
viprendra divyaṃ bhagavato divi /
HV, 39, 29.1 evam astv iti tān
viprān bhagavān pratyapūjayat /
HV, 45, 6.2 sā ca me viditā
vipra pūtanā duhitā baleḥ //
HV, 45, 7.2 vainateyabhayād
vipra sarpam ajñātarūpiṇam //
HV, 59, 27.1 mantrayajñaparā
viprāḥ sītāyajñāś ca karṣakāḥ /
HV, 60, 19.1 tarpitāś cāpi
viprāgryās tuṣṭāḥ sampūrṇabhojanāḥ /
HV, 65, 47.2 dvitīyaṃ sa hi māṃ
vipraḥ punar evābravīd vacaḥ //
HV, 90, 1.2 bhūya eva tu
viprarṣe baladevasya dhīmataḥ /
HV, 90, 3.1 tasya karmāṇy ahaṃ
vipra śrotum icchāmi tattvataḥ /
HV, 100, 66.2 tanmayaṃ viddhi māṃ
vipra dhṛto 'haṃ tair mayā ca te //
HV, 102, 18.1 akiṃcid uktvā taṃ
vipraṃ tato 'haṃ prasthitas tadā /
HV, 104, 8.3 viprārtham eṣyate kṛṣṇo nāgacched anyatheti hi //
HV, 118, 19.2 ity uktās tatyajur
viprās taṃ nṛpaṃ jātamanyavaḥ //
HV, 118, 29.2 bhraṃśitas tvaṃ ca
viprāś ca phalād indrasamād iha /
HV, 118, 41.1 na ca viramati
viprapūjanān na ca vinivartati yajñaśīlanāt /
Harṣacarita
Harṣacarita, 2, 94.0 paśya tāvad devam ity abhidhīyamānaś ca tena madajalapaṅkilakapolapaṭṭapatitāṃ mattām iva madaparimalena mukulitāṃ kathamapi tasmād dṛṣṭim ākṛṣya tenaiva dauvārikeṇopadiśyamānavartmā samatikramya bhūpālakulasahasrasaṃkulāni trīṇi kakṣāntarāṇi caturthe bhuktāsthānamaṇḍapasya purastād ajire sthitam dūrād ūrdhvasthitena prāṃśunā karṇikāragaureṇa vyāyāmavyāyatavapuṣā śastriṇā maulena śarīraparivārakalokena paṅktisthitena kārtasvarastambhamaṇḍaleneva parivṛtam āsannopaviṣṭaviśiṣṭeṣṭalokam haricandanarasaprakṣālite tuṣāraśīkaraśītalatale dantapāṇḍurapāde śaśimaya iva muktāśailaśilāpaṭṭaśayane samupaviṣṭam śayanīyaparyantavinyaste samarpitasakalavigrahabhāraṃ bhuje diṅmukhavisarpiṇi dehaprabhāvitāne vitatamaṇimayūkhe gharmasamayasubhage sarasīva mṛdumṛṇālajālajaṭilajale sarājakaṃ ramamāṇam tejasaḥ paramāṇubhir iva kevalair nirmitam anicchantam api balād āropayitum iva siṃhāsanam sarvāvayaveṣu sarvalakṣaṇair gṛhītam gṛhītabrahmacaryam āliṅgitaṃ rājalakṣmyā pratipannāsidhārādhāraṇavratam avisaṃvādinaṃ rājarṣim viṣamarājamārgavinihitapadaskhalanabhiyeva sulagnaṃ dharme sakalabhūpālaparityaktena bhīteneva labdhavācā sarvātmanā satyena sevyamānam āsannavāravilāsinīpratiyātanābhiś caraṇanakhapātinībhir digbhir iva daśabhiḥ praṇamyamānam dīrghair digantapātibhir dṛṣṭipātair lokapālānāṃ kṛtākṛtam iva pratyavekṣamāṇam maṇipādapīṭhapṛṣṭhapratiṣṭhitakareṇoparigamanābhyanujñāṃ mṛgyamāṇam iva divasakareṇa bhūṣaṇaprabhāsam utsāraṇabaddhaparyantamaṇḍalena pradakṣiṇīkriyamāṇam iva divasena apraṇamadbhir giribhir api dūyamānaṃ śauryoṣmaṇā phenāyamānam iva candanadhavalaṃ lāvaṇyajaladhim udvahantam ekarājyaurjityena nijapratibimbāny api nṛpacakracūḍāmaṇidhṛtāny asahamānam iva darpaduḥkhāsikayā cāmarānilanibhena bahudheva śvasantīṃ rājalakṣmīṃ dadhānam sakalam iva catuḥsamudralāvaṇyam ādāyotthitayā śriyā samupaśliṣṭam ābharaṇamaṇikiraṇaprabhājālajāyamānānīndradhanuḥsahasrāṇīndraprābhṛtaprahitāni vilabhamānam iva rājñāṃ saṃbhāṣaṇeṣu parityaktam api madhu varṣantam kāvyakathāsvapītam apy amṛtam udvamantaṃ visrambhabhāṣiteṣv anākṛṣṭam api hṛdayaṃ darśayantaṃ prasādeṣu niścalām api śriyaṃ sthāne sthāne sthāpayantaṃ vīragoṣṭhīṣu pulakitena kapolasthalenānurāgasaṃdeśam ivopāṃśu raṇaśriyaḥ śṛṇvantam atikrāntasubhaṭakalahālāpeṣu snehavṛṣṭim iva dṛṣṭim iṣṭe kṛpāṇe pātayantaṃ parihāsasmiteṣu gurupratāpabhītasya rājakasya svaccham āśayam iva daśanāṃśubhiḥ kathayantaṃ sakalalokahṛdayasthitam api nyāye tiṣṭhantam agocare guṇānām abhūmau saubhāgyānām aviṣaye varapradānānām aśakya āśiṣām amārge manorathānām atidūre daivasyādiśy upamānānām asādhye dharmasyādṛṣṭapūrve lakṣmyā mahattve sthitam aruṇapādapallavena sugatamantharoruṇā vajrāyudhaniṣṭhuraprakoṣṭhapṛṣṭhena vṛṣaskandhena bhāsvadbimbādhareṇa prasannāvalokitena candramukhena kṛṣṇakeśena vapuṣā sarvadevatāvatāramivaikatra darśayantam api ca māṃsalamayūkhamālāmalinitamahītale mahati mahārhe māṇikyamālāmaṇḍitamekhale mahānīlamaye pādapīṭhe kalikālaśirasīva salīlaṃ vinyastavāmacaraṇam ākrāntakāliyaphaṇācakravālaṃ bālamiva puṇḍarīkākṣam kṣaumapāṇḍureṇa caraṇanakhadīdhitipratānena prasaratā mahīṃ mahādevīpaṭṭabandheneva mahimānam āropayantam apraṇatalokapālakopenevātilohitau sakalanṛpatimaulimālāsv atipītaṃ padmarāgaratnātapam iva vamantau sarvatejasvimaṇḍalāstamayasaṃdhyām iva dhārayantāv aśeṣarājakakusumaśekharamadhurasasrotāṃsīva sravantau samastasāmantasīmantottaṃsasraksaurabhabhrāntair bhramaramaṇḍalair amitrottamāṅgair iva muhūrtam apy avirahitau saṃvāhanatatparāyāḥ śriyo vikacaraktapaṅkajavanavāsabhavanānīva kalpayantau jalajaśaṅkhamīnamakarasanāthatalatayā kathitacaturambhodhibhogacihnāv iva caraṇau dadhānaṃ diṅnāgadantamusalābhyām iva vikaṭamakaramukhapratibandhabandhurābhyām udvelalāvaṇyayodhipravāhābhyām iva phenāhitaśobhābhyāṃ candanadrumābhyām iva bhogimaṇḍalaśiroratnaraśmirajyamānamūlābhyāṃ hṛdayāropitabhūbhāradhāraṇamāṇikyastambhābhyām urudaṇḍābhyāṃ virājamānam amṛtaphenapiṇḍapāṇḍunā mekhalāmaṇimayūkhakhacitena nitambabimbavyāsaṅginā vimalapayodhautena netrasūtraniveśaśobhinādharavāsasā vāsukinirmokeṇeva mandaraṃ dyotamānam aghanena satārāgaṇenoparikṛtena dvitīyāmbareṇa bhuvanābhogam iva bhāsamānam ibhapatidaśanamusalasahasrollekhakaṭhinamasṛṇenāparyāptāmbaraprathimnā vividhavāhinīsaṃkṣobhakalakalasaṃmardasahiṣṇunā kailāsam iva mahatā sphaṭikataṭenoruṇoraḥkapāṭena virājamānaṃ śrīsarasvatyorurovadanopabhogavibhāgasūtreṇeva pātitena śeṣeṇeva ca tadbhujastambhavinyastasamastabhūbhāralabdhaviśrāntisukhaprasuptena hāradaṇḍena parivalitakandharam jīvitāvadhigṛhītasarvasvamahādānadīkṣācīreṇeva hāramuktāphalānāṃ kiraṇanikareṇa prāvṛtavakṣaḥsthalam ajajigīṣayā bālair bhujair ivāparaiḥ prarohadbhir bāhūpadhānaśāyinyāḥ śriyāḥ karṇotpalamadhurasadhārāsaṃtānair iva galadbhir bhujajanmanaḥ pratāpasya nirgamanamārgair ivāvirbhavadbhir aruṇaiḥ keyūraratnakiraṇadaṇḍair ubhayataḥprasāritamaṇimayapakṣavitānam iva māṇikyamahīdharaṃ sakalalokālokamārgārgalena caturudadhiparikṣepakhātaśātakumbhaśilāprākāreṇa sarvarājahaṃsabandhavajrapañjareṇa bhuvanalakṣmīpraveśamaṅgalamahāmaṇitoraṇenātidīrghadordaṇḍayugalena diśāṃ dikpālānāṃ ca yugapad āyatim apaharantaṃ sodaryalakṣmīcumbanalobhena kaustubhamaṇer iva mukhāvayavatāṃ gatasyādharasya galatā rāgeṇa pārijātapallavaraseneva siñcantaṃ diṅmukhāny antarāntarā suhṛtparihāsasmitaiḥ prakīryamāṇavimaladaśanaśikhāpratānaiḥ prakṛtimūḍhāyā rājaśriyāḥ prajñālokam iva darśayantaṃ mukhajanitendusaṃdehāgatāni kumudinīvanānīva preṣayantam sphuṭadhavaladaśanapaṅktikṛtakumudavanaśaṅkāpraviṣṭāṃ śarajjyotsnām iva visarjayantaṃ madirāmṛtapārijātagandhagarbheṇa bharitasakalakakubhā mukhāmodenāmṛtamathanadivasam iva sṛjantaṃ vikacamukhakamalakarṇikākośenānavaratam āpīyamānaśvāsasaurabham ivādhomukhena nāsāvaṃśena cakṣuṣaḥ kṣīrasnigdhasya dhavalimnā diṅmukhāny apūrvavadanacandrodayodvelakṣīrodotplāvitānīva kurvāṇaṃ vimalakapolaphalakapratibimbitāṃ cāmaragrāhiṇīṃ vigrahiṇīm iva mukhanivāsinīṃ sarasvatīṃ dadhānam aruṇena cūḍāmaṇiśociṣā sarasvatīrṣyākupitalakṣmīprasādanalagnena caraṇālaktakeneva lohitāyatalalāṭataṭam āpāṭalāṃśutantrīsaṃtānavalayinīṃ kuṇḍalamaṇikuṭilakoṭibālavīṇām anavaratacalitacaraṇānāṃ vādayatām upavīṇayatām iva svaravyākaraṇavivekaviśāradaṃ śravaṇāvataṃsamadhukarakulānāṃ kalakvaṇitam ākarṇayantam utphullamālatīmayena rājalakṣmyāḥ kacagrahalīlālagnena nakhajyotsnāvalayeneva mukhaśaśipariveṣamaṇḍalena muṇḍamālāguṇena parikalitakeśāntam śikhaṇḍābharaṇabhuvā muktāphalālokena marakatamaṇikiraṇakalāpena cānyonyasaṃvalanavṛjinena prayāgapravāhaveṇikāvāriṇevāgatya svayam abhiṣicyamānaṃ śramajalavilīnabahalakṛṣṇāgurupaṅkatilakakalaṅkakalpitena kālimnā prārthanācāṭucaturacaraṇapatanaśataśyāmikākiṇeneva nīlāyamānalalāṭendulekhābhiḥ kṣubhitamānasodgatair utkalikākalāpair iva hārair ullasadbhir avaṣṭabhyamānābhir vilāsavalganacaṭulair bhrūlatākalpair īrṣyayā śriyam iva tarjayantībhir āyāmibhiḥ śvasitair aviralaparimalair malayamārutamayaiḥ pāśair ivākarṣantībhir vikaṭabakulāvalīvarāṭakaveṣṭitamukhair bṛhadbhiḥ stanakalaśaiḥ svadārasaṃtoṣarasam ivāśeṣam uddharantībhiḥ kucotkampikāvikārapreṅkhitānāṃ hārataralamaṇīnāṃ raśmibhir ākṛṣya hṛdayam iva haṭhāt praveśayantībhiḥ prabhāmucām ābharaṇamaṇīnāṃ mayūkhaiḥ prasāritair bahubhir iva bāhubhir āliṅgantībhir jṛmbhānubandhabandhuravadanāravindāvaraṇīkṛtair uttānaiḥ karakisalayaiḥ sarabhasapradhāvitāni mānasānīva nirundhatībhir madanāndhamadhukarakulakīryamāṇakarṇakusumarajaḥkaṇakūṇitakoṇāni kusumaśaraśaranikaraprahāramūrcchāmukulitānīva locanāni caturaṃ saṃcārayantībhir anyonyamatsarād āvirbhavadbhaṅgurabhrukuṭivibhramakṣiptaiḥ kaṭākṣaiḥ karṇendīvarāṇīva tāḍayantībhir animeṣadarśanasukharasarāśiṃ mantharitapakṣmaṇā cakṣuṣā pītam iva komalakapolapālīpratibimbitaṃ vahantībhir abhilāṣalīlānirnimittasmitaiś candrodayāniva madanasahāyakāya sampādayantībhir aṅgabhaṅgavalanānyonyaghaṭitottānakaraveṇikābhiḥ sphuṭanamukharāṅgulīkāṇḍakuṇḍalīkriyamāṇanakhadīdhitinivahanibhenākiñcitkarakāmakārmukāṇīva ruṣā bhañjantībhir vāravilāsinībhir vilupyamānasaubhāgyam iva sarvataḥ sparśasvinnavepamānakarakisalayagalitacaraṇāravindāṃ caraṇagrāhiṇīṃ vihasya koṇena līlālasaṃ śirasi tāḍayantam anavaratakarakalitakoṇatayā cātmanaḥ priyāṃ vīṇām iva śriyam api śikṣayantaṃ niḥsneha iti dhanair anāśrayaṇīya iti doṣair nigraharucir itīndriyair durupasarpa iti kalinā nīrasa iti vyasanair bhīrur ity ayaśasā durgrahacittavṛttir iti cittabhuvā strīpara iti sarasvatyā ṣaṇḍha iti parakalatraiḥ kāṣṭhāmunir iti yatibhir dhūrta iti veśyābhir neya iti suhṛdbhiḥ karmakara iti
vipraiḥ susahāya iti śatruyodhair ekam apy anekadhā gṛhyamāṇaṃ śantanor mahāvāhinīpatiṃ bhīṣmāj jitakāśinaṃ droṇāc cāpalālasaṃ guruputrād amoghamārgaṇaṃ karṇān mitrapriyaṃ yudhiṣṭhirād bahukṣamaṃ bhīmād anekanāgāyutabalaṃ dhanañjayān mahābhārataraṇayogyaṃ kāraṇam iva kṛtayugasya bījam iva vibudhasargasya utpattidvīpam iva darpasya ekāgāram iva karuṇāyāḥ prātiveśikam iva puruṣottamasya khaniparvatam iva parākramasya sarvavidyāsaṃgītagṛham iva sarasvatyāḥ dvitīyāmṛtamanthanadivasam iva lakṣmīsamutthānasya baladarśanam iva vaidagdhyasya ekasthānam iva sthitīnāṃ sarvasvakathanam iva kānter apavargam iva rūpaparamāṇusargasya sakaladuścaritaprāyaścittam iva rājyasya sarvabalasaṃdohāvaskandam iva kandarpasya upāyam iva purandaradarśanasya āvartanam iva dharmasya kanyāntaḥpuram iva kalānāṃ paramapramāṇam iva saubhāgyasya rājasargasamāptyavabhṛthasnānadivasam iva sarvaprajāpatīnāṃ gambhīraṃ ca prasannaṃ ca trāsajananaṃ ca ramaṇīyaṃ ca kautukajananaṃ ca puṇyaṃ ca cakravartinaṃ harṣam adrākṣīt //
Harṣacarita, 3, 11.1 sarve ca yathāśakti yathāvibhavaṃ yathākālaṃ ca saṃpādyante
viprajanocitāḥ kriyākalāpāḥ ity evamādibhir ālāpaiḥ skandhāvāravārtābhiś ca śaiśavātikrāntakrīḍānusmaraṇaiḥ pūrvajakathābhiś ca vinoditamanās taiḥ saha suciram atiṣṭhat //
Harṣacarita, 3, 92.1 yas tapovanam iti munibhiḥ kāmāyatanam iti veśyābhiḥ saṃgītaśāleti lāsakaiḥ yamanagaram iti śatrubhiḥ cintāmaṇibhūmir ity arthibhiḥ vīrakṣetram iti śastropajīvibhiḥ gurukulam iti vidyārthibhiḥ gandharvanagaram iti gāyanaiḥ viśvakarmamandiram iti vijñānibhiḥ lābhabhūmir iti vaidehakaiḥ dyūtasthānam iti bandibhiḥ sādhusamāgama iti sadbhiḥ vajrapañjaram iti śaraṇāgataiḥ viṭagoṣṭhīti vidagdhaiḥ sukṛtapariṇāma iti pathikaiḥ asuravivaram iti vātikaiḥ śākyāśrama iti śamibhiḥ apsaraḥpuram iti kāmibhiḥ mahotsavasamāja iti cāraṇaiḥ vasudhāreti ca
viprair agṛhyata //
Harṣacarita, 5, 43.1 mandaṃ mandaṃ dvārapālaiḥ praṇamyamānaś ca dīyamānasarvasvam pūjyamānakuladevatam prārabdhāmṛtacarupacanakriyam kriyamāṇaṣaḍāhutihomam hūyamānapṛṣadājyalavaliptapracaladūrvāpallavam paṭhyamānamahāmāyūrīpravartyamānagṛhaśāntinirvartyamānabhūtarakṣābalividhānam
prayatavipraprastutasaṃhitājapam japyamānarudraikādaśīśabdāyamānaśivagṛham atiśuciśaivasaṃpādyamānavirūpākṣakṣīrakalaśasahasrasnapanam ajiropaviṣṭaiś cānāsāditasvāmidarśanadūyamānamānasair abhyantaraniṣpatitanikaṭavartiparijananivedyamānavārtair vārttībhūtasnānabhojanaśayanair ujjhitātmasaṃskāramalinaveśair likhitair iva niścalair narapatibhir nīyamānanaktaṃdivaṃ duḥkhadīnavadanena ca praghaṇeṣu baddhamaṇḍalenopāṃśuvyāhṛtaiḥ kenacic cikitsakadoṣān udbhāvayatā kenacid asādhyavyādhilakṣaṇapadāni paṭhatā kenacid duḥsvapnān āvedayatā kenacit piśācavārtāṃ vivṛṇvatā kenacit kārtāntikādeśān prakāśayatā kenacid upaliṅgāni gāyatā anyenānityatāṃ bhāvayatā saṃsāraṃ cāpavadatā kalikālavilasitāni ca nindatā daivaṃ copālabhamānenāpareṇa dharmāya kupyatā rājakuladevatāś cādhikṣipatā apareṇa kliṣṭakulaputrakabhāgyāni garhayatā bāhyaparijanena kathyamānakaṣṭapārthivāvasthaṃ rājakulaṃ viveśa //
Harṣacarita, 5, 45.1 tatra cātiniḥśabde gṛhāvagrahaṇīgrāhibahuvetriṇi triguṇatiraskariṇītirohitasuvīthīpathe pihitapakṣadvārake parihṛtakavāṭaraṭite ghaṭitagavākṣarakṣitamaruti dūyamānaparicārake caraṇatāḍanasvanatsopānaprakupitapratīhāre nibhṛtasaṃjñānirdiśyamānasakalakarmaṇi nātinikaṭopaviṣṭakaṅkaṭini koṇasthitāhvānacakitācamanakavāhini candraśālikālīnamūkamaulaloke mahādhividhurabāndhavāṅganāvargagṛhītapracchannapragrīvake saṃjavanapuñjitodvignaparijane praviṣṭakatipayapraṇayini gambhīrajvarārambhabhītabhiṣaji durmanāyamānamantriṇi mandāyamānapurodhasi sīdatsuhṛdi vidrāṇavipaściti saṃtaptāptasāmante vicittacāmaragrāhiṇi duḥkhakṣāmaśirorakṣiṇi kṣīyamāṇaprasādavittamanorathasaṃpadi svāmibhaktiparityaktāhārahīyamānabalavikalavallabhabhūbhṛti kṣititalapatitasakalarajanījāgarūkarājaputrakumārake kulakramāgatakulaputranivahohyamānaśuci śokasaṃkucitakañcukini nirānandanandini niḥśvasannirāśāsannasevake niḥsṛtatāmbūladhūsarādharavārayoṣiti vilakṣavaidyopadiśyamānapathyāharaṇāvahitapaurogave anujīvipīyamānoccacaṣakadhārāvārivinodyamānāsyaśoṣaruji rājābhilāṣabhojyamānabahubhuji bheṣajasāmagrīsaṃpādanavyagrasamagravyavahāriṇi muhur muhur āhūyamānatoyakarmāntikānumitaghorāturatṛṣi tuṣāraparikaritakarakaśiśirīkriyamāṇodaśviti śvetārdrakarpaṭārpitakarpūraparāgaśītalīkṛtaśalāke nāśyānapaṅkalipyamānanavabhāṇḍagatagaṇḍūṣagrahaṇamastuni timyatkomalakamalinīpalāśaprāvṛtamṛdumṛṇālake sanālanīlotpalapūlīsanāthasalilapānabhājanabhuvi dhārānipātanirvāpyamāṇakvathitāmbhasi paṭupāṭalaśarkarāmodamuci mañcakāśritasikatilakarkarīviśrāntāntaracakṣuṣi saralaśevālavalayitagaladgolayantrake galvarkaśālājirollāsitalājasaktunipītamasārapārīparigṛhītakarkaśarkare śiśirauṣadharasacūrṇāvakīrṇasphaṭikaśuktiśaṅkhasaṃcaye saṃcitapracuraprācīnāmalakamātuluṅgadrākṣādāḍimādiphale
pratigrāhitavipraviprakīryamāṇaśāntyudakavipruṣi preṣyāpreṣyamāṇalalāṭalepopadigdhadṛṣadi dhavalagṛhe sthitam paralokavijayāya nīrājyamāṇam iva jvarajvalanenānavarataparivartanais taraṅgiṇi śayanīye śeṣam iva viṣoṣmaṇā kṣīrodanvati viceṣṭamānam muktāphalavālukādhūlidhavalitaṃ jaladhim iva kṣayakāle śuṣyantam kālena kailāsam iva daśānanenoddhriyamāṇam aviratacandanacarcāparāṇāṃ paricārikāṇāṃ atyuṣṇāvayavasparśabhasmībhūtodarair iva dhavalaiḥ karaiḥ spṛśyamānaṃ lokāntaraprasthitam sthāsnunā svayaśaseva candanānulepanacchalenāpṛcchyamānam avicchinnadīyamānakamalakumudendīvaradalam kālakaṭākṣapatanaśabalam iva śarīram udvahantam nibiḍadukūlapaṭṭanipīḍitakeśāntakathyamānakaṣṭavedanānubandhaṃ mūrdhānaṃ dhārayantam durdharavedanonnamannīlaśirājālakakarālena ca kālāṅgulilikhyamānalekhākhyātamaraṇāvadhidivasasaṃkhyāneneva lalāṭaphalakena bhayam upajanayantam āsannayamadarśanodvegād iva ca kiṃcidantaḥpraviṣṭatārakaṃ cakṣur dadhānam śuṣyaddaśanapaṅktiprasṛtadhūsaradīdhititaraṅgiṇīṃ mṛgatṛṣṇikām ivoṣṇāṃ niḥśvāsaparamparām udvahantam atyuṣṇaniḥśvāsadagdhayeva śyāmāyamānayā rasanayā nivedyamānadāruṇasaṃnipātārambham uraḥsthalasthāpitamaṇimauktikahāracandanacandrakāntam kṛtāntadūtadarśanayogyam ivātmānaṃ kurvāṇam aṅgabhaṅgavalanotkṣiptabhujayugalam paryastahastanakhamayūkhair dhārāgṛham iva tāpaśāntaye racayantam nediṣṭhasalilamaṇikuṭṭimādarśodareṣu nipatadbhiḥ pratibimbair api saṃtāpātiśayam iva kathayantam spṛśantīṃ praṇayinīm iva viśvāsabhūmiṃ mūrcchām api bahu manyamānam antakāhvānākṣarair iva sabhayabhiṣagdṛṣṭair ariṣṭair āviṣṭam mahāprasthānakāle svasaṃtāpasaṃtānam āptahṛdayeṣu saṃcārayantam aratiparigṛhītam īrṣyayeva chāyayā mucyamānam udyogam ivopadravāṇām sarvāstramokṣam iva kṣāmatāyāḥ hastīkṛtaṃ vihastatayā viṣayīkṛtaṃ vaiṣamyeṇa kṣetrīkṛtaṃ kṣayeṇa gocarīkṛtaṃ glānyā daṣṭaṃ duḥkhāsikayā ātmīkṛtaṃ asvāsthyena vidheyīkṛtaṃ vyādhinā kroḍīkṛtaṃ kālena lakṣyīkṛtaṃ dakṣiṇāśayā pītam iva pīḍābhiḥ jagdham iva jāgareṇa nigīrṇam iva vaivarṇyena grāsīkṛtaṃ iva gātrabhaṅgena hriyamāṇam iva vipadbhiḥ vaṇṭyamānam iva vedanābhiḥ luṇṭhyamānam iva duḥkhaiḥ āditsitaṃ daivena nirūpitaṃ niyatyā samāghrātam anityatvena abhibhūyamānam abhāvena parikalitaṃ parāsutayā dattāvakāśaṃ kleśasya nivāsaṃ vaimanasyasya samīpe kālasya antike 'ntyocchvāsasya mukhe mahāpravāsasya dvāri dīrghanidrāyāḥ jihvāgre jīviteśasya vartamānam viralaṃ vāci calitaṃ cetasi vihvalaṃ vapuṣi kṣīṇam āyuṣi pracuraṃ pralāpe saṃtataṃ śvasite jitaṃ jṛmbhikābhiḥ parādhīnam ādhibhiḥ anubaddham anubandhikābhiḥ pārśvopaviṣṭayānavaratarodanocchūnanayanayā gṛhītacāmarikayāpi niḥśvasitair eva vījayantyā vividhauṣadhidhūlidhūsaritaśarīrayā muhur muhuḥ āryaputra svapiṣi iti vyāharantyā devyā yaśomatyā śirasi vakṣasi ca spṛśyamānaṃ pitaram adrākṣīt //
Harṣacarita, 6, 81.1 atrāntare pūrvādiṣṭenaiva rudatā vastrakarmāntikena samupasthāpiteṣu valkaleṣu nirdayakaratalatāḍanabhiyeva kvāpi gate hṛdaye raṭati rājastraiṇe tāram abrahmaṇyam ūrdhvadoṣṇi virudati
viprajane pādapraṇatipare phūtkurvati pauravṛnde vidrāti vidrutacetasi ciraṃtane parijane parijanāvalambite vepamānavapuṣi paryākulavāsasi śokagadgadavacasi vigalitanayanapayasi nivāraṇodyatamanasi varṣīyasi viśati bandhuvarge nirāśeṣu nakhalikhitamaṇikuṭṭimeṣv avāṅmukheṣu niḥśvasatsu sāmanteṣu sabālavṛddhāsu tapovanāya prasthitāsu sarvāsu prajāsu sahasaiva praviśya śokaviklavaḥ prakṣaritanayanasalilo rājyaśriyaḥ paricārakaḥ saṃvādako nāma prajñātatamo vimuktākrandaḥ sadasy ātmānam apātayat //
Kātyāyanasmṛti
Kūrmapurāṇa
Liṅgapurāṇa
Matsyapurāṇa
MPur, 21, 9.1 ye
vipramukhyāḥ kurujāṅgaleṣu dāśāstathā dāśapure mṛgāśca /
MPur, 21, 28.2 ye
vipramukhyāḥ kurujāṅgaleṣu dāśāstathā dāśapure mṛgāśca /
MPur, 25, 57.2 guroḥ sakāśātsamavāpya vidyāṃ bhittvā kukṣiṃ nirvicakrāma
vipraḥ /
MPur, 25, 61.1 samanyurutthāya mahānubhāvastadośanā
viprahitaṃ cikīrṣuḥ /
MPur, 25, 63.1 mayā cemāṃ
vipradharmoktasīmāṃ maryādāṃ vai sthāpitāṃ sarvaloke /
MPur, 25, 63.2 santo
viprāḥ śuśruvāṃso gurūṇāṃ devā daityāścopaśṛṇvantu sarve //
MPur, 57, 14.2 suptvātha bhūmau punarutthitena snātvā ca
viprāya haviṣyayuktaḥ //
MPur, 72, 35.3 samarpayedvipravarāya bhaktyā kṛtāñjaliḥ pūrvamudīrya mantram //
MPur, 76, 4.1 bhaktyā tu
viprānsampūjya cāṣṭamyāṃ kṣīrabhojanam /
MPur, 87, 2.2 tribhiḥ kaniṣṭho
viprendra tilaśailaḥ prakīrtitaḥ //
Nāradasmṛti
Nāṭyaśāstra
NāṭŚ, 1, 8.1 pūrvaṃ kṛtayuge
viprā vṛtte svāyaṃbhuve 'ntare /
Pañcārthabhāṣya
PABh zu PāśupSūtra, 1, 1, 29.1 kaivalyagatānām api duḥkhitvadarśanāt kāryakāraṇapratyakṣadarśī
vipratvād upāyopeyapratyakṣadarśitvāc ca praśnaprativaktā aiśvaryāvasthaś caiva muktatvān mano'manaḥsaṃsthaś ca kāmitvād ataḥ sarvācāryaviśiṣṭo 'yam ācārya iti //
PABh zu PāśupSūtra, 5, 28, 1.0 atrānādyajñānadyatinā
ṛṣitvavipratvasaṃjñakena mahatā aiśvaryeṇa maheśvara iti siddham iha tu yadāyaṃ vāgviśuddho niṣkalastadā kiṃ samānapuruṣavad anīśvara ityasya saṃśayasya saṃvyudāsārtham ucyate maheśvara iti //
PABh zu PāśupSūtra, 5, 46, 12.0 vistarastu vāmo devo jyeṣṭho rudraḥ kāmaḥ śaṃkaraḥ kālaḥ kalavikaraṇo balavikaraṇo'ghoro ghorataraḥ sarvaḥ śarva tatpuruṣo mahādeva oṃkāra ṛṣir
vipro mahānīśa īśāna īśvaro 'dhipatirbrahmā śiva ityevamādyo vistaraḥ //
Ratnaṭīkā
Suśrutasaṃhitā
Su, Sū., 2, 4.1 upanayanīyaṃ tu brāhmaṇaṃ praśasteṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatreṣu praśastāyāṃ diśi śucau same deśe caturhastaṃ caturasraṃ sthaṇḍilam upalipya gomayena darbhaiḥ saṃstīrya puṣpair lājabhaktai ratnaiś ca devatāḥ pūjayitvā
viprān bhiṣajaś ca tatrollikhyābhyukṣya ca dakṣiṇato brahmāṇaṃ sthāpayitvāgnim upasamādhāya khadirapalāśadevadārubilvānāṃ samidbhiś caturṇāṃ vā kṣīravṛkṣāṇāṃ dadhimadhughṛtāktābhir dārvīhaumikena vidhinā sruveṇājyāhutīr juhuyāt sapraṇavābhir mahāvyāhṛtibhiḥ tataḥ pratidaivatam ṛṣīṃś ca svāhākāraṃ kuryāt śiṣyam api kārayet //
Su, Sū., 5, 7.1 tataḥ praśasteṣu tithikaraṇamuhūrtanakṣatreṣu dadhyakṣatānnapānaratnair agniṃ
viprān bhiṣajaś cārcayitvā kṛtabalimaṅgalasvastivācanaṃ laghubhuktavantaṃ prāṅmukham āturam upaveśya yantrayitvā pratyaṅmukho vaidyo marmasirāsnāyusaṃdhyasthidhamanīḥ pariharan anulomaṃ śastraṃ nidadhyād ā pūyadarśanāt sakṛd evāpaharec chastram āśu ca mahatsv api ca pākeṣu dvyaṅgulāntaraṃ tryaṅgulāntaraṃ vā śastrapadamuktam //
Vaikhānasadharmasūtra
VaikhDhS, 3, 1, 16.0 devaguruvipraghṛtakṣīradadhimṛttoyasamiddarbhāgnivanaspatīn pradakṣiṇaṃ gacchet //
VaikhDhS, 3, 6, 9.0 tridaṇḍe kāṣāyāppavitrādīn yojayitvā kaṇṭhe vāmahastena dhārayan dakṣiṇena bhikṣāpātraṃ gṛhītvaikakāle
viprāṇāṃ śuddhānāṃ gṛheṣu vaiśvadevānte bhikṣāṃ caret //
VaikhDhS, 3, 11, 8.0 vidhihīnam anyapūrvāyāṃ mṛtabhartṛkāyāṃ golako jīvabhartṛkāyāṃ kuṇḍaś ca
viprau dvau ninditau syātām //
VaikhDhS, 3, 13, 1.0 viprāc chūdrāyāṃ pāraśavo bhadrakālīpūjanacitrakarmāṅgavidyātūryaghoṣaṇamardanavṛttiḥ //
VaikhDhS, 3, 13, 8.0 kṣatriyād
viprakanyāyāṃ mantravaj jātaḥ sūtaḥ pratilomeṣu mukhyo 'yaṃ mantrahīnopanīto dvijadharmahīnaḥ //
Viṣṇupurāṇa
ViPur, 1, 2, 24.1 viṣṇoḥ svarūpāt parato hi te 'nye rūpe pradhānaṃ puruṣaś ca
vipra /
ViPur, 3, 15, 38.0 tṛpteṣu teṣu vikiredannaṃ
vipreṣu bhūtale dadyāccācamanārthāya tebhyo vāri sakṛt sakṛt //
ViPur, 4, 23, 5.1 tataś ca senajit tataś ca śrutañjayas tato
vipras tasya ca putraḥ śucināmā bhaviṣyati //
Viṣṇusmṛti
ViSmṛ, 48, 6.1 brahmā devānāṃ padavīḥ kavīnām ṛṣir
viprāṇāṃ mahiṣo mṛgāṇām /
ViSmṛ, 73, 2.1 dvitīye 'hni śuklapakṣasya pūrvāhṇe kṛṣṇapakṣasyāparāhṇe
viprān susnātān svācāntān yathābhūyo vayaḥkrameṇa kuśottareṣv āsaneṣūpaveśayet //
ViSmṛ, 73, 12.1 eta pitaraḥ sarvāṃstān agra ā me yantvetad vaḥ pitara ityāvāhanaṃ kṛtvā kuśatilamiśreṇa gandhodakena yās tiṣṭhantyamṛtā vāg iti yan me māteti ca pādyaṃ nivedya arghyaṃ kṛtvā nivedya cānulepanaṃ kṛtvā kuśatilavastrapuṣpālaṃkāradhūpadīpair yathāśaktyā
viprān samabhyarcya ghṛtaplutam annam ādāya ādityā rudrā vasava iti vīkṣya agnau karavāṇītyuktvā tacca vipraiḥ kurv ityukte āhutitrayaṃ dadyāt //
ViSmṛ, 73, 12.1 eta pitaraḥ sarvāṃstān agra ā me yantvetad vaḥ pitara ityāvāhanaṃ kṛtvā kuśatilamiśreṇa gandhodakena yās tiṣṭhantyamṛtā vāg iti yan me māteti ca pādyaṃ nivedya arghyaṃ kṛtvā nivedya cānulepanaṃ kṛtvā kuśatilavastrapuṣpālaṃkāradhūpadīpair yathāśaktyā viprān samabhyarcya ghṛtaplutam annam ādāya ādityā rudrā vasava iti vīkṣya agnau karavāṇītyuktvā tacca
vipraiḥ kurv ityukte āhutitrayaṃ dadyāt //
ViSmṛ, 90, 15.1 āśvayujyām aśvinīgate candramasi ghṛtapūrṇaṃ bhājanaṃ suvarṇayutaṃ
viprāya dattvā dīptāgnir bhavati //
ViSmṛ, 99, 11.2 vṛṣe tathā darpasamanvite ca
vipre tathaivādhyayanaprapanne //
Yājñavalkyasmṛti
Śatakatraya
ŚTr, 1, 42.1 daurmantryān nṛpatir vinaśyati yatiḥ saṅgāt suto lālanāt
vipro 'nadhyayanāt kulaṃ kutanayācchīlaṃ khalopāsanāt /
Ṭikanikayātrā
Aṣṭāvakragīta
Bhāgavatapurāṇa
BhāgPur, 3, 16, 9.2 viprāṃs tu ko na viṣaheta yadarhaṇāmbhaḥ sadyaḥ punāti sahacandralalāmalokān //
BhāgPur, 4, 7, 14.1 vidyātapovratadharān mukhataḥ sma
viprān brahmātmatattvam avituṃ prathamaṃ tvam asrāk /
Bhāratamañjarī
Garuḍapurāṇa
GarPur, 1, 68, 22.1 viprasya śaṅkhakumudasphaṭikāvadātaḥ syātkṣattriyasya śaśababhruvilocanābhaḥ /
GarPur, 1, 114, 14.1 kiṃ citraṃ yadi vedaśāstrakuśalo
vipro bhavetpaṇḍitaḥ kiṃ citraṃ yadi daṇḍanītikuśalo rājā bhaveddhārmikaḥ /
Gṛhastharatnākara
Hitopadeśa
Hitop, 4, 103.6 tataḥ sa
vipras tathāvidhaṃ dṛṣṭvā mama bālako 'nena khādita ity avadhārya nakulaḥ vyāpāditavān /
Hitop, 4, 143.2 urvīm uddāmasasyāṃ janayatu visṛjan vāsavo vṛṣṭim iṣṭām iṣṭais traiviṣṭapānāṃ vidadhatu vidhivat prīṇanaṃ
vipramukhyāḥ /
Kathāsaritsāgara
KSS, 1, 2, 81.1 dhvanim atha tamapūrvaṃ divyam ākarṇya sadyaḥ sapadi vilasadantarvismayo
vipravargaḥ /
KSS, 5, 1, 53.1 vipraḥ kṣatrayuvā vā kanakapurīṃ yo 'tra dṛṣṭavān nagarīm /
KSS, 5, 1, 233.1 yo
vipraḥ kṣatriyo vā nanu kanakapurīṃ dṛṣṭavān so 'bhidhattām tasmai rājā kila svāṃ vitarati tanayāṃ yauvarājyena sākam /
KSS, 8, 6, 247.1 ṛddhyā tataḥ
svamahimocitayāgnidattaviprātmajām anudinādhikabaddhabhāvām /
Kālikāpurāṇa
Kṛṣiparāśara
Kṛṣṇāmṛtamahārṇava
KAM, 1, 120.2 jñātvā
viprās tithiṃ samyag daivajñaiḥ samudīritām /
Mātṛkābhedatantra
Mṛgendratantra
Mṛgendraṭīkā
Narmamālā
Parāśarasmṛtiṭīkā
Parāśarasmṛtiṭīkā zu ParDhSmṛti, 2, 2.1, 7.0 vakṣyamāṇasya kṛṣyādidharmasya brahmacārivanasthayatiṣv asambhavam abhipretya tadyogyam āśramiṇaṃ darśayati gṛhasthasya iti kṛtatretādvāpareṣu vaiśyasyaiva kṛṣyādāvadhikāro na tu gṛhasthamātrasya
viprādeḥ ato viśinaṣṭi kalau yuge iti //
Rasamañjarī
Rasaprakāśasudhākara
Rasaratnasamuccaya
RRS, 6, 61.1 rasaśāstraṃ pradātavyaṃ
viprāṇāṃ dharmahetave /
Rasaratnākara
RRĀ, R.kh., 10, 42.1 vipro rakṣati yauvanaṃ narapatistadbhūtale pālatāṃ vaiśyaḥ kuṣṭhavināśane ca kuśalaḥ śūdro harejjīvanam /
Rasendracintāmaṇi
Rasārṇava
Ratnadīpikā
Rājanighaṇṭu
RājNigh, 2, 25.1 kisalayakusume prakāṇḍaśākhādiṣu viśadeṣu vadanti
vipram etān /
RājNigh, 2, 27.1 vipro viprādyeṣu varṇeṣu rājā rājanyādau vaiśyamukhyeṣu vaiśyaḥ /
RājNigh, 2, 27.1 vipro
viprādyeṣu varṇeṣu rājā rājanyādau vaiśyamukhyeṣu vaiśyaḥ /
RājNigh, 13, 176.1 śvetālohitapītakamecakatayā chāyāś catasraḥ kramāt
viprāditvam ihāsya yat sumanasaḥ śaṃsanti satyaṃ tataḥ /
RājNigh, 13, 178.1 vipraḥ so 'pi rasāyaneṣu balavānaṣṭāṅgasiddhiprado rājanyastu nṛṇāṃ valīpalitajit mṛtyuṃ jayed añjasā /
RājNigh, Rogādivarga, 48.1 vipro vaidyakapāragaḥ śuciranūcānaḥ kulīnaḥ kṛtī dhīraḥ kālakalāvid āstikamatir dakṣaḥ sudhīr dhārmikaḥ /
RājNigh, Rogādivarga, 51.2 yasminnauṣadhayas tathā samuditāḥ sidhyanti vīryādhikā
vipro 'sau bhiṣag ucyate svayamiti śrutyāpi satyāpitam //
Skandapurāṇa
SkPur, 4, 41.1 vipraiśca dāntaiḥ śamayogayuktaistīrthaiśca sarvairapi cāvanīdhraiḥ /
SkPur, 18, 41.2 niśāmya
vipraḥ kulasiddhisambhavaṃ na rākṣasaṃ gacchati yonisambhavam //
Sūryaśatakaṭīkā
Ānandakanda
Śukasaptati
Śusa, 5, 19.6 sā āśīrvādaṃ dattvā rājānamabravīt rājanmā mudhā
viprānviḍambaya /
Śusa, 6, 11.4 rāmo hemamṛgaṃ na vetti nahuṣo yāne yunakti dvijān
viprādeva savatsadhenuharaṇe jātā matiścārjune /
Śusa, 7, 1.4 sthagikāsaktacittasya
viprasyābhūtpurā yathā //
Śusa, 7, 5.3 tatra ca paryaṅkāsanasthaṃ tāpasaṃ dadarśa sa ca
viprastasyāgre kṛtāñjalipuṭastasthau /
Śusa, 7, 6.2 tāpaso 'pi taṃ
vipram alpayācakaṃ dṛṣṭvā manasi duḥkhībabhūva /
Śusa, 7, 9.1 tato yogīndro yadā tvametatsparśanaṃ kariṣyasi tadā hemnaḥ pañcaśatāni nityaṃ dāsyatītyuktvā
viprāya paryaṅkīkṛtaṃ sindūramarpayāmāsa /
Śusa, 7, 9.8 kuṭṭinī pṛcchati hale eṣa
vipraḥ kimapi vyavasāyādikaṃ na vidhatte /
Śusa, 7, 10.1 sa
viprastatsindūramapaśyanphūtkurvanrājadvāraṃ yayau muṣito 'hamiti vadan /
Śusa, 7, 12.3 tato rājanvikramāditya sthagikāprītinibandhanāttenākhyāte ca sindūre sthagikā naiva
viprasya babhūva na ca sindūram /
Śārṅgadharasaṃhitādīpikā
Agastīyaratnaparīkṣā
Bhāvaprakāśa
Dhanurveda
Gokarṇapurāṇasāraḥ
Haribhaktivilāsa
HBhVil, 1, 34.2 vipraṃ pradhvastakāmaprabhṛtiripughaṭaṃ nirmalāṅgaṃ gariṣṭhāṃ bhaktiṃ kṛṣṇāṅghripaṅkeruhayugalarajorāgiṇīm udvahantam /
HBhVil, 1, 162.5 kṛṣṇaṃ taṃ
viprā bahudhā yajanti govindaṃ santaṃ bahudhārādhayanti /
HBhVil, 3, 29.2 nārāyaṇasya narakārṇavatāraṇasya
pārāyaṇapravaṇavipraparāyaṇasya //
Mugdhāvabodhinī
MuA zu RHT, 1, 2.2, 10.0 kathaṃ yuktaḥ tamarthe spaṣṭayatyanena sūtarājenāpi catvāri vāsāṃsi dhṛtāni
viprādivarṇabhedāt //
Parāśaradharmasaṃhitā
Rasasaṃketakalikā
Skandapurāṇa (Revākhaṇḍa)
Sātvatatantra
SātT, 2, 24.2 vairājavipratanayo 'jitasaṃjña īśo devāsurair amathayat sahasā payodhim //
SātT, 2, 38.1 sūryādiśaktim avihṛtya śaśāsa bhūmiṃ
govipraprājñaparisevanasarvadharmaḥ /
SātT, 2, 70.2 jāto dviṣaṇmanuyuge yugapālanāya
viprāt svaśaktimahasaḥ sunṛtākhyato vai //
SātT, 7, 1.3 kīrtayanty athavā
vipra saṃsmaranty ādareṇa vā //
SātT, 7, 22.2 yogaiś ca vividhair
vipra yad viṣṇoḥ paramaṃ padam //
SātT, 9, 35.3 śrutyā smṛtyā ca
viprendra kāmyaṃ kāmijanāya vai //
SātT, 9, 38.2 ṣaḍvidhair niyamair
viprābhyanujñaiva pradarśitā //
SātT, 9, 50.2 ity etat kathitaṃ
vipra tantraṃ sātvatam uttamam //
SātT, 9, 53.1 tantre 'smin kathitaṃ
vipra viśvasambhavam uttamam /
Yogaratnākara
Śāṅkhāyanaśrautasūtra
ŚāṅkhŚS, 1, 4, 19.0 deveddho manviddha ṛṣiṣṭuto
viprānumaditaḥ kaviśasto brahmasaṃśito ghṛtāhavana ity avasāya //